Darbības ar dokumentu

1. REĢIONĀLĀ ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNA MĒRĶI UN UZDEVUMI

2. POLITIKAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTI UN NORMATĪVIE AKTI ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS JOMĀ

2.1. Politikas plānošanas dokumenti atkritumu apsaimniekošanas jomā

2.1.1. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija 1998.- 2010. gadam

2.1.2. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006.- 2012. gadam

2.2. Latvijas normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanas jomā

3. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA PAR REĢIONU

3.1. Liepājas reģiona teritorija un iedzīvotāji

3.2. Demogrāfiskā attīstība

3.2.1. Patreizējais stāvoklis

3.2.2. Demogrāfiskā prognoze līdz 2013. gadam

3.3. Reģiona ekonomiskā un sociālā attīstība

3.4. Ražošanas attīstība

3.5. Reģiona esošā infrastruktūra

4. LIEPĀJAS REĢIONA ATKRITUMU SAIMNIECĪBAS RAKSTUROJUMS

4.1. Atkritumu daudzums un sastāvs 2004. gadā

4.2. Bīstamo atkritumu radīšana un apsaimniekošana

4.3. Atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistītie iedzīvotāji un atkritumu apjoms uz vienu iedzīvotāju

4.4. Esošā atkritumu saimniecības infrastruktūra

4.4.1. Reģionā strādājošie atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi

4.4.2. Atkritumu savākšanas sistēma

4.4.3. Atkritumu dalītā vākšana

4.4.4. Esošo izgāztuvju raksturojums

4.5. Atkritumu apsaimniekošanas tarifi

5. ATKRITUMU DAUDZUMA PROGNOZE NO 2006. LĪDZ 2013.GADAM

5.1. Pamatdati atkritumu daudzuma prognozei

5.2. Atkritumu daudzuma bāzes prognoze

6. LIEPĀJAS REĢIONĀLĀ ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNA INSTITUCIONĀLIE UN ORGANIZATORISKIE ASPEKTI

7. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNA REALIZĀCIJA

7.1. Reģiona pašvaldību vienošanās par sadarbību atkritumu apsaimniekošanas jomā un saistošo noteikumu izstrāde

7.2. Jaunās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas vispārējais raksturojums

7.3. Vispārēji apsvērumi par atkritumu savākšanu, transportēšanu un poligona Grobiņas pagasta "Ķīvītēs" attīstību.

7.4. Atkritumu dalītās vākšanas sistēmas ieviešana

7.5. Atkritumu apsaimniekošanas plāna realizāciju apdraudošie faktori

8. SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANAS - IZGLĪTOŠANAS KAMPAŅA

8.1. Īss problēmas raksturojums

8.2. Programmas mērķis un uzdevumi tās sasniegšanai

8.3. Mērķa grupas

8.3.1. Vispārējā informācija

8.3.2. Specifiskā informācija un pasākumi

8.4. Pasākumi sabiedrības informēšanai un izglītošanai

8.5. Izmaksas un darbības indikatori

9. PLĀNA REALIZĀCIJAI PAPILDUS NEPIECIEŠAMAIS FINANSĒJUMS

9.1. Plāna realizācijas finansēšanas avoti

9.1.1. Privāta sektora līdzdalība

9.1.2. Valsts budžets

9.2. Ekspluatācijas izmaksas un plāna realizācijas ietekme uz atkritumu apsaimniekošanas izmaksām iedzīvotājiem

10. PLĀNA REALIZĀCIJAS AKTIVITĀŠU PLĀNS

10.1. Plāna realizācijas termiņi, atbildīgie un rekomendējamie realizētāji

10.2. Reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna monitorings, pārskatīšana un plāna realizācijas indikatori

11. PLĀNA SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

Pielikumi

1.pielikums. Spēkā esošo normatīvo aktu atkritumu apsaimniekošanas jomā apkopojums

2.pielikums. Atkritumu poligoni un izgāztuves Liepājas reģionā uz 2005.gada 1.janvāri

3.pielikums. Atkritumu daudzuma optimistiskā un pesimistiskā prognoze

1. REĢIONĀLĀ ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNA MĒRĶI UN UZDEVUMI

Reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna (turpmāk tekstā - AAP) nepieciešamību nosaka Atkritumu apsaimniekošanas likuma III nodaļa, kur noteikts plāna saturs, tā apspriešanas un apstiprināšanas kārtība. Atkritumu apsaimniekošanas plānos iekļauj informāciju par:

1) atkritumu apsaimniekošanas stāvokli, raksturojot radīto, savākto (šķiroti un nešķiroti), pārstrādāto un apglabāto atkritumu veidus, to sastāvu, daudzumu un izcelsmi;

2) noteikto prasību (prioritārajā secībā) ievērošanu plānotajā atkritumu apsaimniekošanas turpmākajā attīstībā, norādot katras darbības apjomu (attiecīgo atkritumu veidu, daudzumu un izcelsmi) un tās realizēšanai paredzēto laiku;

3) plānoto darbību realizēšanai nepieciešamajām aktivitātēm;

4) plānoto darbību realizēšanai nepieciešamajiem objektiem (jaunceļamajiem, rekonstruējamiem, esošajiem) un to tehnisko aprīkojumu;

5) institūcijām, kas ir atbildīgas par attiecīgo plānoto darbību realizēšanu;

6) aprēķinātajām izmaksām un finansēšanas avotiem plānoto darbību realizēšanai;

7) iespējām uzlabot atkritumu apsaimniekošanu;

8) pasākumiem tādu atkritumu, kuri aerobos vai anaerobos apstākļos var sadalīties, apglabājamā daudzuma samazināšanai, izmantojot to pārstrādi, kompostēšanu, kā arī biogāzes ieguvi;

9) pasākumiem, termiņiem un finansējumu sadzīves atkritumu izgāztuvju slēgšanai.

Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasībām, atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā plānā iekļauj informāciju par sadzīves atkritumu, bīstamo atkritumu, izlietotā iepakojuma, nolietoto transportlīdzekļu un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu, kā arī būvniecības atkritumu apsaimniekošanu.

AAP mērķi ir :

• Novērst atkritumu rašanos, palielinoties ekonomiskajai izaugsmei, un nodrošināt ievērojamu kopējo radīto atkritumu daudzumu samazināšanu, izmantojot labākas atkritumu rašanās novēršanas iespējas, labākos pieejamos tehniskos paņēmienus resursu izmantošanas efektivitātes palielināšanu un ilgtspējīgākas patērētāju uzvedības veicināšanu;

Attiecībā uz jau radītajiem atkritumiem nodrošināt, ka:

• atkritumi nav bīstami vai arī tie rada nelielu risku videi un veselībai;

• lielākā daļa atkritumu tiek atgriezti atpakaļ ekonomiskajā apritē, it īpaši izmantojot pārstrādi, vai arī tiek atgriezti vidē noderīgā (piemēram, komposts) vai nekaitīgā formā;

• apglabājamo atkritumu daudzums tiek samazināts līdz minimumam un atkritumi tiek iznīcināti vai apglabāti cilvēku veselībai un videi drošā veidā;

• atkritumi tiek apstrādāti pēc iespējas tuvāk to rašanās vietām.

Organizējot, plānojot un veicot atkritumu apsaimniekošanu, jāievēro šādas prasības minētajā prioritārajā secībā:

1. jānovērš atkritumu rašanās cēloņi, tai skaitā jāattīsta tīrās tehnoloģijas;

2. jāsamazina atkritumu daudzums (apjoms) un bīstamība;

3. atkritumi jāpārstrādā, jāiegūst atkārtoti izmantojami materiāli un enerģija;

4. atkritumi jāapglabā tā, lai netiktu apdraudēta cilvēku dzīvība un veselība, vide, kā arī personu manta;

5. jāslēdz izgāztuves saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas plāniem, kā arī jānodrošina slēgto izgāztuvju un poligonu rekultivācija.

AAP galvenie uzdevumi ir sekojoši:

1) esošās situācijas inventarizācija un tās atbilstības normatīvo aktu prasībām novērtējums,

2) atkritumu rašanās prognoze laika posmam līdz 2013. gadam ieskaitot,

3) atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrāde, paredzot nepieciešamo finansējumu un plānu realizācijas termiņus,

4) iedzīvotāju maksātspējas novērtējums, sabalansējot labākos iespējamos tehniskos risinājumus ar esošajiem un pieejamajiem finansiālajiem resursiem.

AAP paredzēts laika posmam no 2006. gada līdz 2013. gadam.

AAP veicina šādu Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2006.-2012.gadam noteikto prioritāšu ieviešanu:

1) attiecībā uz poligonā apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu apjomu samazināšanu - plāna ietvaros ir paredzēts uzsākt bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanu 1 kompostēšanas laukumā reģionā;

2) Plāns veicinās izlietotā iepakojuma reģenerācijas mērķu sasniegšanu, jo plāna ietvaros visā reģionā ir paredzēts uzlabot iespējas sadzīves atkritumus vākt dalītā veidā. Plāna ietvaros ir paredzēts izveidot sadzīves atkritumu dalītās vākšanas punktus (kopumā 371 punkts), 6 laukumus šķiroto atkritumu pieņemšanai no iedzīvotājiem, kā arī atkritumu šķirošanas stacijas izveide poligonā "Grobiņa".

2. POLITIKAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTI UN NORMATĪVIE AKTI ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS JOMĀ

2.1. Politikas plānošanas dokumenti atkritumu apsaimniekošanas jomā

2.1.1.Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija 1998. - 2010. gadam

1998. gadā Ministru kabinets apstiprināja "Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju 1998.-2010. gadam". Stratēģijas mērķi ir uzlabot sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kā arī samazināt sadzīves atkritumu un izgāztuvju radīto negatīvo ietekmi uz vidi. Stratēģija paredz uzlabot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāti un palielināt iedzīvotāju skaitu, kuriem ir pieejami šie pakalpojumi. Paredzēts pakāpeniski samazināt esošo sadzīves atkritumu izgāztuvju skaitu.

2.1.2. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006. - 2012. gadam

Ministru kabinets 2005. gada 29.decembrī akceptēja Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2006.-2012.gadam (rīkojums Nr. 860), kurā ir noteikti šādi sasniedzamie rezultāti atsevišķiem atkritumu veidiem un atkritumu plūsmām.

1.tabula. Sasniedzamie rezultāti atsevišķiem atkritumu veidiem un atkritumu plūsmām

¹ Minētais termiņš ir noteikts Padomes 2000.gada 18.septembra Direktīvā 2000/53/EK par nolietotām automašīnām 7.panta otrajā daļā. Atbilstoši Komisijas 2005.gada 1.aprīļa lēmuma 2005/293/EK, ar ko nosaka sīkus noteikumus otrreizējās izmantošanas/reģenerācijas un otrreizējās izmantošanas/pārstrādes mērķu uzraudzībai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, 3.pantam dalībvalstis, sākot no 2006.gada, iesniedz informāciju Eiropas Komisijā par noteikto mērķu izpildi. Informācija Eiropas Komisijā ir jāiesniedz 18 mēnešu laikā pēc attiecīgā kalendārā gada beigām.

2.2. Latvijas normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanas jomā

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir izveidota normatīvo dokumentu bāze, lai novērstu nekontrolētu atkritumu apglabāšanu un nodrošinātu atkritumu pārstrādes un apglabāšanas kontroli. Jaunākie normatīvie akti atbilst starptautiskajiem un ES principiem un nosacījumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā. Latvijas normatīvo aktu saraksts atkritumu apsaimniekošanas jomā ir ietverts plāna 2.pielikumā.

3. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA PAR REĢIONU

3.1. Liepājas reģiona teritorija un iedzīvotāji

Liepājas reģions kopumā 2004.gada sākumā ietvēra 30 pašvaldības: 5 pilsētu (Liepāja, Aizpute, Grobiņa, Pāvilosta, Priekule, 1 novada (Durbes novads) un 24 pagastu pašvaldības.

Raksturojot reģiona administratīvo iedalījumu, jāmin, ka 2000.gadā tika nodibināts Durbes novads, kas apvienoja Durbes pilsētu ar lauku teritoriju un Tadaiķu pagastu.

Reģiona kopējā platība ir 3655,2 km² vai 5,7% no valsts kopējās teritorijas. Lauku teritorija aizņem 3569,3 km² jeb 97,6% no reģiona kopplatības, pilsētu teritorijas aizņem tikai 85,9 km² jeb 2,4% no reģiona kopplatības.

Liepājas reģiona vidējais iedzīvotāju skaits 2003.gadā bija 132276, tas ir 5.7% no kopējā visas valsts iedzīvotāju skaita. Pilsētu un lauku iedzīvotāju skaits ir 100915 un 31361 attiecīgi, jeb procentuāli - 76.3% un 23.7% no visa reģiona iedzīvotāju kopskaita. Vidējais iedzīvotāju blīvums pilsētās ir 1174.8 iedzīvotāji uz km² un lauku teritorijās - 8.8 iedzīvotāji uz km². Šis apstāklis norāda uz teritorijas nevienādi blīvo iedzīvotāju izvietojumu pilsētās un lauku teritorijās.

Liepājas reģiona teritoriāli administratīvā iedalījuma raksturojums, ieskaitot datus par vidējo statistisko iedzīvotāju skaitu 2003.gadā, sniegts 2.tabulā.

2. tabula: Liepājas reģiona teritoriāli administratīvais iedalījums, 2003. gadā

• *- ieskaitot Durbes pilsētu un novada lauku teritoriju

• 2004.gada novembrī ir izveidots Sakas novads, kurā ir apvienoti Pāvilostas pilsēta un Sakas pagasts.

Liepājas reģiona lauku iedzīvotāju raksturojums sniegts 3.tabulā.

3. tabula: Liepājas reģiona lauku iedzīvotāju raksturojums (2004.gada beigās)

Pastāvīgo iedzīvotāju galvenās vecuma grupas un demogrāfiskās slodzes līmenis 2004. gada sākumā atspoguļots 4.tabulā.

4. tabula: Liepājas reģiona pastāvīgo iedzīvotāju galvenās vecuma grupas un demo­grāfiskās slodzes līmenis

Salīdzinot 3.tabulas rādītājus ar vidējiem rādītājiem valstī, kur iedzīvotāju skaits līdz darbaspējas vecumam ir 15,4%, virs darbspējas vecuma - 21,8% un darbspējas vecumā - 62,8% no kopēja iedzīvotāja skaita, ir jāsecina, ka iedzīvotāju skaits līdz darbspējas vecuma Liepājas reģionā ir par 0,6% lielāks nekā vidēji valstī, pensionāru skaits ir lielāks par 0,2%. Iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā ir par 1,8% mazāks nekā vidējais valsts rādītājs. Ņemot to vērā demogrāfiskā slodze Liepājas reģionā ir augstāka nekā vidēji valstī (demogrāfiskā slodze valstī 2004.gada sākumā bija 591).

3.2. Demogrāfiskā attīstība

3.2.1. Patreizējais stāvoklis

Reģiona demogrāfiskā situācija tiek raksturota ar iedzīvotāju dzimšanas, miršanas statistiskiem lielumiem un dabiskā iedzīvotāju skaita palielinājumu: iedzīvotāju dzimšanas un nāves gadījumu skaits, gada vidējā dabiskā pieauguma rādītājs uz 1000 iedzīvotājiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas Liepājas reģionā laika posmā no 2000.gada līdz 2004.gadam (gada sākumā) ir atspoguļotas 5.tabulā.

5. tabula: Iedzīvotāju skaita izmaiņas Liepājas reģionā, 2000.-2004. gads ( gada sākumā).

Liepājas reģiona iedzīvotāju skaita izmaiņu analīze norāda, ka reģiona pilsētu iedzīvotāju daļa 2004.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, ir samazinājusies par 3129 iedzīvotājiem jeb 3%, lauku iedzīvotāju skaits arī ir samazinājies par 1254 iedzīvotājiem jeb 3,2%. Tāpēc ir jāatzīmē, ka reģionā ir ievērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence.

3.2.2. Demogrāfiskā prognoze līdz 2013. gadam

Sagatavojot iedzīvotāju skaita prognozi Liepājas reģionam, tika izmantoti Latvijas Universitātes Demogrāfiskā centra dati, kas sniedz informāciju par iedzīvotāju skaita izmaiņām līdz 2025.gadam ieskaitot.

Ņemot vērā Latvijas Universitātes Demogrāfiskā centra iedzīvotāju skaita prognozi no 2003.gada līdz 2025.gadam, var secināt, ka iedzīvotāju skaits Liepājas reģionā no 2005.gada līdz 2020.gadam samazināsies par 12816 iedzīvotājiem vai 9,7%. Dati par iedzīvotāju skaita (tabulā izmantots iedzīvotāju vidējais skaits 2003.gadā Liepājas reģionā) izmaiņām Liepājas pilsētā un Liepājas rajonā sniegti 6.tabulā.

6. tabula: Iedzīvotāju skaita izmaiņas Liepājas reģionā, 2003. - 2010.gads

Iedzīvotāju skaita pārmaiņu tendences Liepājas reģionā tiek raksturotas 7.tabulā.

7. tabula: Liepājas reģiona iedzīvotāju skaita izmaiņu tendences

Tā kā nav pieejami dati par iedzīvotāju skaita izmaiņām laika periodā no 2005.gada līdz 2013.gadam pilsētās un laukos atsevišķi, pieņemts, ka izmaiņu tendences ir analoģiskas pilsētās un laukos.

Ņemot vērā iepriekšminēto, demogrāfiskā prognoze laika posmam no 2005.gada līdz 2013.gadam sniegta 8.tabulā.

8. tabula: Demogrāfiskā prognoze Liepājas reģionam, 2006.-2013.gads

Prognoze norāda uz pakāpenisku iedzīvotāju skaita samazināšanos visā reģionā. Šis fakts ņemts vērā, sagatavojot radīto un savākto atkritumu apjoma prognozi laika periodam līdz 2013.gadam. Savukārt, atkritumu apjoma prognoze tiks izmantota atkritumu dalītas vākšanas sistēmas izstrādē.

3.3. Reģiona ekonomiskā un sociālā attīstība

Nodarbinātība, darba samaksa un algas

Saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas standartiem valsts iedzīvotāji iedalīti ekonomiski aktīvajos un ekonomiski neaktīvajos. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir abu dzimumu personas, kas pārskata periodā piedāvā savu darbu materiālo vērtību ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Tie ietver kā civilos ekonomiski aktīvos iedzīvotājus, tā arī personas, kas dien armijā. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātājiem un nestrādājošajiem iedzīvotājiem, kuri aktīvi meklē darbu (gan reģistrētie Nodarbinātības valsts dienestā, gan nereģistrētie).

Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis (jeb ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā) Kurzemes statistiskajā reģionā, kas arī ietver Liepājas pilsētu un rajonu, 2003.gadā bija 62%.

Liepājas pilsētā lielākā daļa strādājošo ir iesaistīta privātajā sektorā. Liepājas rajonā šis rādītājs ir mazāks.

Nodarbinātības līmenis ir cieši saistīts ar izglītības līmeni. Pēc 2000.gada tautas skaitīšanas datiem, Liepājā divām trešdaļām nodarbināto (62%) ir vidējā, ieskaitot profesionālo, bet piektdaļai (18%) - augstākā izglītība. Tikai 13.1% strādājošo ir pamat­izglītība vai zemāka.

Ņemot vērā Latvijas 2000.gada tautas skaitīšanas rezultātus, var secināt, ka ekonomiskās aktivitātes ir galvenais iztikas līdzekļu avots apmēram 30% reģiona iedzīvotājiem, pensijas - 23% iedzīvotājiem. Pārējo iedzīvotāju iztikas līdzekļu avoti ir pabalsti un cita veida finansiālā palīdzība, citu personu vai iestāžu apgādība u.c.

Mājsaimniecības izdevumu struktūra un pirktspēja

Mājsaimniecības patēriņa izdevumi un to struktūra vidēji valstī un Kurzemes reģionā atspoguļota 9.tabulā.

9. tabula: Mājsaimniecības patēriņa izdevumi un struktūra

Kā redzams no 9.tabulas, galvenās patēriņa prioritātes ir izdevumi uzturam un izdevumi mājoklim un komunālajiem pakalpojumiem. Pie tam izdevumi uzturam Kurzemes reģionā ir lielāki nekā vidēji valstī, kas liecina par ienākumu zemāko līmeni. Vēl viena patēriņa prioritāte ir izdevumi mājokļa uzturēšanai un komunālajiem pakalpojumiem, kas ir 12,2% no kopējiem izdevumiem, t.sk. izdevumi atkritumu izvešanai no 1 līdz 2% (no izdevumiem komunālajiem pakalpojumiem) atkarībā no mājsaimniecības un mājokļa tipa, kā arī atkritumu apsaimniekošanas tarifa lieluma konkrētajā reģiona pilsētā vai pagastā. Kā arī transporta izdevumi, kas sastāda 9,3% no kopējiem izdevumiem un ir 1,4% zemāki kā vidēji valstī.

3.4. Ražošanas attīstība

Uzņēmumu dibināšanas dinamika liecina, ka pēdējos gados uzņēmumu veidošana nenotiek stihiski, kā tas notika 90.gadu sākumā, kad 1991.gadā reģionā tika reģistrēti vairāk nekā 1000 uzņēmumu 2004.gadā tika reģistrēti tikai 364 uzņēmumi.

Pēc Lursoft statistikas datiem laikā periodā no 2002.gada līdz 2004.gada beigām Liepājas reģionā tika nodibināti 927 uzņēmumi, bet 580 vai 63% tika likvidēti.

10. tabula: Uzņēmumu dibināšanas un slēgšanas dinamika Liepājas reģionā 2001.-2004. gados

2004.gadā Liepājas reģionā lielākā daļa uzņēmumu - 774 vai 41% savu saimniecisko darbību saista ar vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, remontu pakalpojumiem. Tajā pašā gadā reģionā darbojās 268 vai 13% no kopējā uzņēmumu skaita rūpnieciskie uzņēmumi, tajā skaitā arī 249 apstrādes rūpniecības uzņēmumi. Jāatzīmē, ka īpaši liels apstrādes uzņēmumu īpatsvars ir Liepājas pilsētā. 2004.gadā reģionā darbojās 91 būvniecības uzņēmumi (5% no kopējā uzņēmumu skaita) u.c.

Svarīgi atzīmēt, ka Liepājas pilsētas tautsaimniecībā izveidojies modelis, kas balstās uz daudzām nozarēm, pārsvarā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, pietiekami kvalificētu darbaspēku un ārvalstu investoru dalību. 2003.gadā no Liepājas pilsētas 1518 uzņēmumiem bija 1459 mazo un vidējo uzņēmumu, ar nodarbināto skaitu mazāku par 49.

Saskaņā ar Liepājas pilsētas domes Attīstības pārvaldes datiem - 2004.gada 9 mēnešos Liepājā ir otrs lielākais rūpniecības produkcijas izlaides apjoms aiz valsts galvaspilsētas Rīgas. Liepājā saražotās rūpniecības produkcijas īpatsvars kopējā Latvijas rūpniecībā viszemākais bija 1995.gadā (5.9%), bet visaugstākais 2004.gada 9 mēnešos (8.8%). 2004.gada 9 mēnešos Liepājā bija vislielākais rūpniecības produkcijas izlaides pieaugums, salīdzinot ar 1996.gada 9 mēnešiem - 2.9 reizes (Latvijā vidēji - 2.1 reizi).

Rūpniecības nozaru spektrs Liepājas pilsētā ir daudzpusīgs. Stabila vieta ir mēbeļu, sērkociņu, papīra izstrādājumu, skābekļa, krāsu, gatavo metāla izstrādājumu, rūpniecisko gāzu, rāvējslēdzēju, gumijas un plastmasas izstrādājumu, būvmateriālu ražošanai, kokapstrādei, kuģu remontam, izdevējdarbībai, otrreizējo izejvielu pārstrādei. Svarīgākās rūpniecības nozares ir metālapstrāde, pārtikas produktu ražošana un tekstilrūpniecība. Pārtikas pārstrādes nozare spektrs ir plašs: gaļas izstrādājumi, zivis, cukurs, maize, kafija, minerālūdens un alus.

Otra lielākā ir kokapstrāde (19%). 2004.gada 9 mēnešos metāla rūpniecības īpat­svars kopējā Liepājas rūpniecības Metālrūpniecības nozari pārstāv Baltijas valstīs vienīgais metalurģiskais uzņēmums LSEZ AS "Liepājas metalurgs" (2004.gada 1.jūlijā 2840 strādājošie), bet tekstilrūpniecību - AS "Lauma" (2004.gada 1.jūlijā 1440 strādājošie). Liepājas un Latvijas rūpniecības nozaru struktūrā ir vērojamas atšķirības. Svarīgākā rūpniecības nozare Liepājā ir metālu un metālu izstrādājumu ražošana, kam seko pārtikas pārstrāde un tekstilrūpniecība, lai gan pārtikas pārstādes īpatsvars kopējā nozaru struktūrā samazinājies no 21% 1999.gadā līdz 10% 2004.gada 9 mēnešos. Latvijā, savukārt, lielākā rūpniecības nozare ir pārtikas pārstrāde (23%), nozaru struktūrā sasniedza 69%, kas ir augstākais pēdējo piecu gadu laikā, savukārt pārtikas pārstrādes (10%) un tekstilrūpniecības (9%) īpatsvars kopējā nozaru struktūrā turpināja samazināties sasniedzot zemāko rādītāju pēdējo piecu gadu laikā.

3.5. Reģiona esošā infrastruktūra

Dzīvojamais fonds

Liepājas reģiona iedzīvotāju un mājsaimniecību raksturojums pēc mājokļa tipa 2000.gadā, ņemot vērā Latvijas 2000.gada tautas skaitīšanas rezultātus sniegts 11.tabulā.

11. tabula: Mājsaimniecības un iedzīvotāji pēc mājokļa tipa Liepājas reģionā

* - iedzīvotāju skaits snieguši atbildes par mājokļa tipu

Kā redzams no 18.tabulas, lielāka daļa reģiona iedzīvotāju dzīvo atsevišķos dzīvokļos. Tomēr Liepājas rajonā puse iedzīvotāju (51%) dzīvo individuālajās mājās. Liepājas pilsētā šīs rādītājs ir krietni mazāks - ~10%.

Ceļu tīkls

Liepājas reģionā ir labi attīstīts ceļu tīkls, to kopējais garums ir apmēram 2702 km, vai 0,74 km/km², no tiem 35,2% valsts un 64,8% pašvaldību ceļi. Reģiona kopējais I šķiras ceļu (ar cieto segumu) garums ir 239 km vai apmēram 0,07 km/km², II šķiras ceļu garums ir 618 km vai 0,17 km/km², kuru kvalitāte ir apmierinoša un ko var izmantot atkritumu transportēšanai. Reģionā kopējais pagastu ceļu garums ir 1751 km vai 0,48 km/km².

4. LIEPĀJAS REĢIONA ATKRITUMU SAIMNIECĪBAS RAKSTUROJUMS

Šajā nodaļā atspoguļots savākto sadzīves atkritumu apjoms un sastāvs, raksturota reģiona atkritumu saimniecība un infrastruktūra, sniegti dati par atkritumu apsaimniekošanas tarifiem. Nodaļā sniegti dati par reģiona esošajām izgāztuvēm.

4.1. Atkritumu daudzums un sastāvs 2004. gadā

Pašvaldību un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu aptaujās iegūto datu apkopojums sniegts 12.tabulā.

12. tabula. Savākto atkritumu apjoms un sastāvs Liepājas reģionā 2004.gada sākumā.

* - veselības aprūpes atkritumi, kas pielīdzināmi sadzīves atkritumiem

Tādējādi kopējais savākto atkritumu apjoms Liepājas reģionā 2004.gadā bija 151601 m³, no tiem sadzīves atkritumi - 115460 m³ vai 76,2% no kopēja atkritumu apjoma.

Saskaņā ar 12.tabulas datiem reģiona atkritumu sastāvu var raksturot sekojoši:

- sadzīves atkritumi: 115460 m³ vai 76,2% no kopējā apjoma;

- komerciālie un institucionālie atkritumi: 6977 m³ vai 4,6%;

- rūpniecības (nebīstamie) atkritumi: 11867 m³ vai 7,8%;

- celtniecības atkritumi: 7544 m³ vai 5,0%;

- veselības aprūpes atkritumi: 2538 m³ vai 1,7% ;

- parku un dārzu atkritumi: 5170 m³ vai 3,4%;

- ielu tīrīšanas atkritumi: 2045 m³ vai 1,3%.

Redzams, ka kopējo savākto atkritumu apjomu veido sadzīves atkritumi.

Sadzīves atkritumu un komerciālo un institucionālo atkritumu morfoloģiskā sastāva novērtējums, ņemot vērā rudens periodā veiktās atkritumu kontrolsvēršanas rezultātus un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu sniegtos datus apskatāmas 13.tabulā

13. tabula. Atkritumu morfoloģiskais sastāvs

Redzams, ka sadzīves atkritumos lielākā ir pārtikas atkritumi daļa un iepakojuma materiālu daļa (t.sk. stikls, plastmasa, papīrs un kartons un citi). Komerciālajos un institucionālajos atkritumos dominē papīra atkritumi.

4.2. Bīstamo atkritumu radīšana un apsaimniekošana

Šīs sadaļas sagatavošanai tika izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras dati par radīto bīstamo atkritumu daudzumu 2005.gadā Liepājas pilsētā un Liepājas rajonā.

Bīstamo atkritumu radīšana un to apsaimniekošana atspoguļota 14.tabulā.

14. tabula. Bīstamo atkritumu radīšana un apsaimniekošana Liepājas reģionā 2005. gadā, tonnas

Liepājā darbojas bīstamo atkritumu pārstrādes uzņēmumiem - SIA "Lampu demerkurizācijas centrs", kas veic dzīvsu­draba attīrīšanu no dienasgaismas lampām.

4.3. Atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistītie iedzīvotāji un atkritumu apjoms uz vienu iedzīvotāju

Saskaņā ar pašvaldību un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu sniegto informāciju, iedzīvotāju daudzums, kas iesais­tīts centralizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā un atkritumu apjomi, ko saražo 1 iedzīvotājs, ir sekojoši:

1. Liepājas pilsēta: centralizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistīti apmēram 94% iedzīvotāju. Vidējais atkritumu daudzums, ko gada laikā saražo 1 iedzīvotājs - 1,45 m³ (290 kg). Tomēr, šis rādītājs ievērojami svārstās - no 0,82 m³ (164 kg) līdz 2,25 m³ (450 kg) attiecīgi privātmājas un daudzdzīvokļu mājās,

2. Nav pieejama informācija par apkalpoto iedzīvotāju daudzumu un attiecīgi 1 iedzīvotāja saražoto atkritumu daudzumu citās reģiona pašvaldībās, jo apkalpojošās organizācijas par atkritumu izvešanu slēdz līgumus, neuzskaitot apkalpoto iedzīvotāju daudzumu. Situāciju raksturojošie vidējie lielumi varētu būt apmēram sekojoši:

- reģiona pilsētās (izņemot Durbi, kas pēc atkritumu daudzuma un sastāva atbilst lauku teritorijām) - centralizētajā atkritumu savākšanas sistēmā iesaistīti apmēram 78% iedzīvotāju, vidējais saražoto atkritumu daudzums uz 1 iedzīvotāju - 1,12 m³ (224 kg),

- pagastos un Durbes pilsētā - centralizētajā atkritumu savākšanas sistēmā iesaistīti apmēram 67% iedzīvotāju, vidējais saražoto atkritumu daudzums uz 1 iedzīvotāju - 0,91 m³ (182 kg).

Liepājas reģiona centralizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā ir ietverti visi reģiona lielākie ciemati un ciemi, kur dzīvo apmēram ¾ reģiona lauku iedzīvotāju. Centralizētajā atkritumu savākšanas sistēmā ir iesaistīti 94% Liepājas pilsētas iedzīvotāju, 78% - reģiona pilsētu iedzīvotāju un 67% lauku iedzīvotāju.

4.4. Esošā atkritumu saimniecības infrastruktūra

4.4.1. Reģionā strādājošie atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi

Atbilstoši likumam "Par pašvaldībām" un Atkritumu apsaimniekošanas likumam, vietējās pašvaldības ir atbildīgas par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem to teritorijā. Šo funkciju pašvaldības var pildīt pašas, var deleģēt kādai pašvaldības iestādei vai pašvaldības uzņēmumam, vai dažādām privātfirmām.

Liepājas reģiona pašvaldības 2004.gadā kopumā darbojas 3 uzņēmumi:

- SIA "EKO Kurzeme" apkalpo daļu Liepājas pilsētas un 24 reģiona pašvaldības;

- SIA "Sikari" apkalpo daļu Liepājas pilsētas;

- SIA "Nordia" apkalpo daļu Liepājas pilsētas un 4 reģiona pašvaldības.

4.4.2. Atkritumu savākšanas sistēma

Ņemot vērā to, ka atkritumu apsaimniekošanas centralizētajā sistēmā iesaistīti apmēram 86% no reģiona iedzīvotājiem, var secināt, ka centralizētā atkritumu savākšanas sistēma reģionā kopumā ir labi attīstīta. Tas nozīmē, ka nepieciešama tikai tās pilnveidošana, kurai jāaptver:

- 100% pilsētu iedzīvotāji,

- 80% lauku iedzīvotāju.

Reģionā atkritumi galvenokārt tiek savākti konteineros. Izmantojamo atkritumu savākšanai konteineru tilpums ir dažāds, tas ir no 0,1 m³ līdz ~5 m³.

Atkritumu savākšanas biežums reģiona pilsētās parasti ir 6-7 reizes nedēļā. Pagastos atkritumu savākšanas biežums svārstās no 1 reizes nedēļā līdz 2 reizēm mēnesī.

Kopumā var teikt, ka atkritumu savākšanas biežumu ietekmē trīs faktori:

- līguma nosacījumi, ko konkrēta pašvaldība noslēdz ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu;

- līguma nosacījumi, starp konkrēto pasūtītāju un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu;

- izmantojamo konteineru tilpums.

4.4.3. Atkritumu dalītā vākšana

SIA "EKO Kurzeme" un SIA "Nordia" nodarbojas ar sadzīves atkritumu dalīto vākšanu Liepājas reģionā. Ir uzņēmumu Liepājas reģionā, kā piemēram A/S "Lauma" un SIA "Rimi Baltija", kas paši savāc savu sašķiroto iepakojumu, galvenokārt papīru un kartonu.

Savākto atkritumu daudzums pārstrādei Liepājas reģionā atspoguļots 15.tabulā.

15. tabula. Savākto atkritumu daudzums pārstrādei Liepājas reģionā 2003.gadā

Savāktie atkritumi tiek nodoti pārstrādei Latvijā un Lietuvā.

4.4.4. Esošo izgāztuvju raksturojums

Uz 2004.gada 6.decembri Liepājas reģionā bija 25 slēgtās un rekultivētas sadzīves atkritumu izgāztuves, kuru kopēja platība ir 55,4 ha ar kopējo apglabāto atkritumu daudzumu no izgāztuvju ekspluatācijas sākuma - ~ 2 247 751 m³. Septiņās no slēgtajām izgāztuvēm ir ierīkota pazemes ūdens monitoringa sistēma ar novērošanas urbumiem.

Detalizēts pārskats par izgāztuvēm Liepājas reģionā apskatāms 2.pielikumā.

Liepājas reģiona sadzīves atkritumu izgāztuvju rekultivācijai tika izmantots sekojošs finansējums:

- Eiropas Savienība (ISPA fonds) - 35%;

- SIDA (Zviedrijas valdība) - 8%;

- Pasaules Banka - 16%;

- Ziemeļvalstu Investīciju Banka - 11%;

- Liepājas pilsētas dome - 5%;

- Liepājas rajona pilsētas un pagasti - 2%;

- Valsts investīciju programma - 9%;

- Oglekļa samazināšanas fonds - 14%.

No 2004.gada septembra Liepājas reģionā darbojas sadzīves atkritumu poligons, Grobiņas pagasta "Ķīvītēs" ar kopējo platību 29 ha, ko apkalpo SIA "Liepājas RAS" - atļauju A kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai. Kopējais, poligonā apglabāto, atkritumu daudzums 2004.gadā pēc Liepājas reģionālās vides pārvaldes datiem ir 18659,27 m³.

4.5. Atkritumu apsaimniekošanas tarifi

Nodaļā sniegta informācija par esošajiem atkritumu apsaimniekošanas tarifiem.

Maksas par pakalpojumiem (atkritumu apsaimniekošanas) iekasēšanas mehānisms reģiona pašvaldībās ir līdzīgs. Ir trīs atšķirīgas shēmas:

1. - atkritumu apsaimniekošanas firmas slēdz tiešos līgumus ar atkritumu radītājiem, kas maksā par radīto atkritumu apsaimniekošanu (lati/m³),

2.- atkritumu apsaimniekošanas firmas slēdz līgumus ar namu pārvaldēm, kas iekasē naudu no iedzīvotājiem un veic atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu pakalpojumu apmaksāšanu,

3. - atkritumu apsaimniekošanas firmas slēdz līgumus ar pašvaldībām, kas iekasē naudu no iedzīvotājiem un veic firmas sniegto pakalpojumu apmaksāšanu.

Kopumā ņemot, vidējais maksājuma procents par atkritumu apsaimniekošanas veikšanu reģionā ir no 89% līdz 95%.

5. ATKRITUMU DAUDZUMA PROGNOZE NO 2006. līdz 2013. GADAM

Nodaļā sniegta atkritumu daudzuma prognoze laika periodam no 2006. - 2013.gadam. Izskatīti trīs dažādi prognozes scenāriji.

Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze sagatavota, ņemot vērā demogrāfisko prognozi reģionam, pieņemto 1 iedzīvotāja saražoto atkritumu daudzumu gadā, atkritumu apsaim­niekošanas uzņēmumu un pašvaldību sniegtos datus par pārējiem atkritumiem (komerciālie un institucionālie atkritumi, nebīstamie rūpniecības atkritumi, celtniecības atkritumi, veselības aprūpes atkritumi, parku un dārzu atkritumi, ielu tīrīšanas atkritumi) reģionā un iespējamas Latvijas iekšzemes kopprodukta izmaiņas.

Plāna 3.pielikumā ir ietverts atkritumu daudzuma prognozes 2.scenārijs (optimistiskā prognoze) un 3.scenārijs (pesimistiskā prognoze).

5.1. Pamatdati atkritumu daudzuma prognozei

Sagatavojot prognozi par saražoto atkritumu daudzumu reģionā, ņemta vērā demogrāfiskā prognoze laika periodam no 2006.- 2013.gadam un izdarīti sekojoši pieņēmumi:

1. Latvijas iekšzemes kopprodukta pieau­gums izraisa atkritumu apjoma pieaugumu:

- sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzums palielināsies par 1/3 no Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma;

- pārējo atkritumu daudzums palielināsies par 1/6 no Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma.

2. Ielu tīrīšanas, parku un dārzu atkritumu daudzums paliks nemainīgs līdz 2013.gadam.

3. 1 iedzīvotāja saražotais atkritumu daudzums 2004.gadā (skat. 5.4.sadaļa) ir:

- 1,45 m³ vai 0,29 tonnas Liepājas pilsētā;

- 1,12 m³ vai 0,22 tonnas pārējās reģiona pilsētās;

- 0,91 m³ vai 0,18 tonnas lauku teritorijās, ieskaitot arī ciemos.

4. Atbilstoši "Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģijai Latvijai 1998.-2010.gadam" apkalpojamo iedzīvotāju skaits 2006.gadā pilsētās sasniegs 100% un lauku teritorijās - 75% (2005.gadā Liepājas pilsētā - 100%, pārējās pilsētās - 95%, lauku teritorijās - 75%).

5.2. Atkritumu daudzuma bāzes prognoze

Bāzes prognoze sagatavota, pieņemot, ka:

1) Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi līdz 2025.gadam būs sekojoši (atbilstoši Finanšu ministrijas sniegtajiem datiem):

6,7% 2005.gadā;

6,5% no 2006. - 2010.gadam;

5,5% no 2011. - 2013.gadam.

2) sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) pārstrāde palielināsies no 5% 2006.gadā līdz 20% 2013.gadā;

3) celtniecības atkritumu pārstrāde sasniegs 5% no kopējā apjoma 2013.gadā.

Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze laika periodam no 2006. - 2013.gadam sniegta 16.tabulā.

16.tabula. Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze, tonnas (bāzes prognoze)

Prognozētais saražoto sadzīves atkritumu daudzums laika periodā no 2006. - 2013.gadam ir 303 tūkst. tonnu.

Pārējo atkritumu daudzuma bāzes prognoze atspoguļota 17.tabulā.

17. tabula. Saražoto pārējo atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (bāzes prognoze)

Pieņemot, ka 2006.gadā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas pakāpe iedzīvotājiem Reģiona pilsētās būs 100% un lauku teritorijās - 75%, savākto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzums periodā no 2006.-2013.gadam būs 303 tūkst. tonnu (skat. 18.tabulu).

Ņemot vērā atkritumu savākšanas pakāpi un atkritumu (mājsaimniecības atkritumu un celtniecības atkritumu) pārstrādes iespējas Reģionā, kopējais apglabāto atkritumu daudzums 8 gados būs 403 tonnu (skat. 18.tabulu).

18.tabula. Savākto un apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (bāzes prognoze)

6. LIEPĀJAS REĢIONĀLĀ ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNA INSTITUCIONĀLIE UN ORGANIZATORISKIE ASPEKTI

Atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto pušu kompetence un pienākumi aprakstīti 19.tabulā.

19.tabula. Atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto pušu kompetence un pienākumi

7. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNA REALIZĀCIJA

Lai realizētu Liepājas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu, ir jāņem vērā šādi priekšnoteikumi:

1. Liepājas reģionā atkritumu apglabāšanai tiek un tiks izmantots poligons Grobiņas pagasta "Ķīvītēs".

2. Reģionā strādājošie atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, ņemot vērā esošās likumdošanas aktu un stratēģisko dokumentu prasības, ieviešot atkritumu dalītās vākšanas sistēmu, attīstīs atkritumu otrreizējo izmantošanu un pārstrādi.

Liepājas reģiona atkritumu apsaimniekošanas projekts - kā viens atsevišķs mērķtiecīgs pasākums - tiek realizēts kopš 1999..gada, kad Zviedrijas firma A/S "SWECO International" sagatavoja Liepājas reģiona atkritumu apsaimniekošanas projekta tehniski ekonomisko pamatojumu. Vienlaicīgi Liepājas rajona pašvaldības izveidoja SIA "RAS 30", kas kopā ar Liepājas pilsētas domi nodibināja SIA "Liepājas RAS", kas šobrīd veic sadzīves atkritumu poligona Grobiņas pagastā apsaimniekošanu.

Reģionā darbojas vairāki atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, kam šajā jomā ir pieredze un, kas savu iespēju robežās, investē līdzekļus atkritumu savākšanas un transportēšanas sistēmas uzlabošanā. Tāpēc reģionā pamazām veidojas infrastruktūra, kas nepieciešama dalītās atkritumu savākšanas reālai ieviešanai.

Katrai no reģiona pašvaldībām ir savas, bet, kopumā ņemot, līdzīgas intereses attiecībā uz turpmāko atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstību. Tas attiecas, galvenokārt, uz trīs nozares sadaļām:

1. Dalīti savākto atkritumu sākotnējo apstrādi un - perspektīvā - iespējamo pārstrādi.

2. Jaunā sadzīves atkritumu poligona Grobiņas pagasta "Ķīvītēs" ilgtermiņa izmantošanu atkritumu apglabāšanai.

3. Sabiedrības izglītošanu - informēšanu.

Tāpēc turpmāk noteikti reģiona atkritumu apsaimniekošanas sistēmas principiālie risinājumi, kuru realizācija pilnībā var tikt veikta tikai savstarpēji vienojoties reģiona pašvaldībām par atkritumu apsaimniekošanas turpmāko politiku Liepājas reģionā.

Plāna ieviešanas mērķis ir izveidotajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistīt pēc iespējas lielāku iedzīvotāju skaitu, nodrošinot tiem kvalitatīvus pakalpojumus, kā arī lai veikt atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši likumdošanas aktu un stratēģisko dokumentu prasībām. Plāna būtiskākie uzdevumi ir šādi:

1. Reģiona pašvaldību vienošanās par kopējo pieeju atkritumu apsaimniekošanas problēmu risinājumu un sistēmas attīstību atkritumu apsaimniekošanas jomā laika posmā līdz 2013.gadam.

2. Līdz 2008. un 2010. gadiem atkritumu savākšanas sistēmā iesaistīt attiecīgi līdz 80% un 100% pilsētu iedzīvotāju, kā arī līdz 2014.gadam sistēmā iesaistīt vismaz 80% lauku iedzīvotāju.

3. Apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu samazināt 2010.gadā līdz 75% apjomam no 1995.gadā apglabātajiem apjomiem, bet 2013.gadā - līdz 50%;

4. Izveidot mūsdienīgu, likumdošanas prasībām atbilstošu, atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kam, ņemot vērā esošo situāciju, jāietver:

- infrastruktūra atkritumu savākšanai, t.sk. arī atkritumu dalītajai vākšanai un pirmapstrādei, kā arī atkritumu kompostēšanai un speciālo atkritumu veidu (piemēram, celtniecības, elektriskie -elektroniskie, lielizmēra u.c. atkritumu veidi) apsaimniekošanai un, kur nepieciešams apstrādei;

- izveidot bīstamo sadzīves atkritumu savākšanas sistēmu Liepājas reģionā, ņemot vērā pasākumus, kuru realizācija tiek plānota Valsts līmenī.

6. Izstrādāt vienotus saistošos atkritumu apsaimniekošanas noteikumus visās pašvaldībās;

7. Veikt sabiedrības informēšanas ub izglītošanas kampaņu, it īpaši attiecībā uz atkritumu dalīto vākšanu un kompostēšanu, veikšana.

7.1. Reģiona pašvaldību vienošanās par sadarbību atkritumu apsaimniekošanas jomā un saistošo noteikumu izstrāde

Izšķirošs priekšnosacījums, veiksmīgai reģionālā atkritumu apsaimniekošanas projekta realizācijai ir savstarpēja vienošanās starp projekta dalībniekiem, tā mērķiem un uzdevumiem, projekta komponentiem un to ieviešanas secību. Reģiona pašvaldības katra atsevišķi nevar nodrošināt veiksmīgu atkritumu otrreizējās izmantošanu vai pārstrādi, jo pašvaldību atkritumu daudzumi, kas savākti otrreizējai izmantošanai/pārstrādei, raugoties no tirgus viedokļa, ir pārāk mazi un, lai minētais process varētu tikt veikts ekonomiski attaisnotā veidā, nepieciešama, pēc iespējas, maksimāla apstrādājamo atkritumu centralizācija, to apstrādei izmantojot infrastruktūru, kas ir kopēja visam reģionam.

Pieņemot, ka reģiona pašvaldības var panākt vienošanos par sadarbību atkritumu apsaimniekošanas jomā, vienlaicīgi nepieciešama vienotu saistošo atkritumu apsaimniekošanas noteikumu izstrāde, jo pretējā gadījumā sistēmas darbības ieviešana būs problemātiska vai pat neiespējama.

Ir divi priekšnosacījumi, kuru realizācija ir nepieciešama, ja reģiona pašvaldības ir ieinteresētas vienotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu:

- Savstarpēji vienoties par vienotas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi, noteikt tās prioritātes un mērķus, iespējamos sistēmas izveides finansēšanas avotus, to vai citu sistēmas infrastruktūras elementu realizācijas secību un sagaidāmos termiņus.

- Izstrādāt vienotus saistošos atkritumu apsaimniekošanas noteikumu, paredzot, ka sākot ar 2010.gadu sistēmā iesaistīto 100% pilsētu iedzīvotāju un ar 2013.gadu - 80% lauku iedzīvotāju.

Jautājumu risināšanai un koordinēšanai ir izveidota struktūrvienību/organizāciju, kurā ir pārstāvētas Liepājas pilsētas un Liepājas rajona pašvaldības - SIA "Liepājas RAS". Komersanta izvēle sadzīves atkritumu apsaimniekošanai tiks veikta Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktajā kārtībā.

7.2. Jaunās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas vispārējais raksturojums

Plāna realizācija ietver:

1. Atkritumu dalītās vākšanas sistēmas izveidi reģionā, tajā skaitā:

- laukumu izveide šķiroto atkritumu savākšanai no iedzīvotājiem katrā no reģiona pilsētām un Durbes novadā, kopā seši laukumi;

- atkritumu dalītās savākšanas punktu izveidi šķiroto atkritumu savākšanai no iedzīvotājiem - kopumā ņemot, būtu jānodrošina atkritumu dalītās vākšanas punkti vidēji viens uz katriem 300 iedzīvotājiem pilsētās un, kā minimums, 1 šāds punkts visos lauku ciematos, kur ir 200 un vairāk iedzīvotāji. Tādējādi, nepieciešamais šādu punktu daudzums būtu:

- Liepājas pilsētā - 289,

- Citās reģiona pilsētās - 47,

- Lielajos ciematos (500 un vairāk iedzīvotāji, 2 punkti katrā ciematā) - 12,

- Lauku ciematos (200-500 iedzīvotāji; 1 punkts katrā ciemā) - 23.

Kopumā būtu jāierīko 371 šāds punkts. Katrā no tiem būtu jābūt 6 konteineriem: 5 (papīrs un kartons; stikls; PET; plastmasas; metāls t.sk. dzērienu bundžas) atkritumu dalītajai vākšanai un 1 vai vairāki konteineri - atlikušajai atkritumu daļai. Liepājas pilsētas domes vides nodaļa gan uzskata, ka dalīta atkritumu vākšanai pilsētā pietiktu ar trijiem konteineriem (plastmasai, papīram un stiklam) norādot, ka pilsētā nebūs tik daudz brīvas zemes, kur tik lielus atkritumu konteineru laukumus izvietot. Samazinot dalītās atkritumu vākšanas konteinerus noteikti palielināsies darba apjoms atkritumu pirmapstrādes centram.

- lielizmēra atkritumu savākšanas sistēmas izveide Liepājas reģionā - šī shēma ciktāl tas attiecas uz šo atkritumu savākšanu - lielā mērā jau darbojas Liepājas pilsētā. Tā ieviešama arī citās pašvaldībās, veicot attiecīgus organizatoriskos un informējošos pasākumus. Atbildīgais par šādas shēmas izveidi ir atkritumu apsaimniekotājs.

- celtniecības/nojaukšanas atkritumu savākšanas sistēmas izveide Liepājas reģionā - Celtniecības un ēku nojaukšanas atkritumu savākšanas sistēma Liepājas pilsētā pašlaik nedarbojas. Ļoti daudz celtniecības atkritumi tiek nogādāti dažādos pilsētas rajonos bez saskaņošanas ar Liepājas reģionālo vides pārvaldi un to veic uzņēmumi, kam šai darbībai nav izdotas vajadzīgās atļaujas. Atbildīgais par šādas sistēmas izveidi ir pašvaldība. Atkritumu apsaimniekošanas organizācijas savāc celtniecības atkritumus no klienta teritorijas ar, šī pakalpojuma sniegšanai, atbilstošu tehniku. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumos uz vietas notiek celtniecības atkritumu pirmatnējā apstrāde(šķirošana), bet bez nepieciešamā tehniskā aprīkojuma šī apstrāde ir virspusēja un neefektīva.

Ārpus Liepājas šī pakalpojuma cenas būtiski sadārdzina transporta izmaksas. Tāpēc pašvaldībās vajadzētu izveidot speciālus laukumus, kas ir aprīkoti ar nepieciešamiem konteineriem šo atkritumu uzglabāšanai, kur iedzīvotāji varētu nogādāt celtniecības atkritumus ar savu transportu.

- elektrisko un elektronisko atkritumu savākšanas sistēmas izveide Liepājas reģionā - Elektronisko un elektrotehnisko atkritumu savākšanas sistēmas izveide Liepājas reģionā lielā mērā ir saistīta ar šādas sistēmas izveidi Latvijā un valsts politiku šai jomā. Elektronisko atkritumu pārstrāde ir samērā dārga, kamēr otrreizējās izejvielas, kuras var atgūt pārstrādes rezultātā, ir ar ļoti zemu, zemu vai vidēji augstu vērtību. Tādēļ ar elektronisko atkritumu pārstrādi līdz šim nodarbojās neliels skaits uzņēmumu, un nepārstrādāto elektronisko atkritumu daudzums strauji pieaug. Rezultātā arvien pieaugošs elektronisko atkritumu daudzums tika deponēts, radot nopietnu dabas piesārņojumu.

Tāpēc:

1) Jāizveido lietoto elektrotehnisko un elektronisko preču atpakaļ savākšanas punktiem.

2) Tirgotājiem izplatot jaunus produktus, jānodrošina veco pieņemšana atpakaļ (ja jaunā tehnika paredz to pašu vai ekvivalentu funkciju izpildi).

Pašlaik atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi savāc elektroniskos un elektrotehniskos atkritumus pēc tās pašas shēmas kā lielizmēra atkritumus un arī finansējuma avots ir tas pats.

- nolietotā transporta līdzekļu savākšanas un apsaimniekošanas sistēmas izveide Liepājas reģionā - pašlaik ir vairāki uzņēmumi, kas darbojas šajā jomā, bet nevienam no tiem nav izsniegtas nepieciešamās atļaujas veikt šādu darbību. Atbildīgais par šādas sistēmas izveidi ir pašvaldība.

- attīstīt iepakojuma materiālu apsaimniekošanas sistēmu - ar izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu nodarbojas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, sadarbojoties ar SIA "Zaļais punkts" un SIA "Zaļā josta".

2. Atkritumu apstrādes un pārstrādes centru izveide:

- Atkritumu pirmapstrādes centra izveide - lai nodrošinātu pilnvērtīgu dalītās atkritumu vākšanas sistēmas darbību reģionā ir nepieciešamas atkritumu pirmapstrādes centra izveide - kas sevī ietver atkritumu šķirošanas līniju un tās darbināšanai nepieciešamo palīgaprīkojumu, angāru, līnijas izvietošanai, kā arī atkritumu, kas paredzēti pārstrādei un nodošanai tālāk pārstrādes uzņēmumiem, īslaicīgai uzglabāšanai. Plānotā atkritumu šķirošanas jauda - apmēram 10 tūkstot tonnas gadā;

- atkritumu kompostēšanas laukuma izveide - atkritumu kompostēšanas nepieciešamību nosaka kā normatīvo aktu prasības, tā resursu taupības princips. Vadoties no aprēķiniem, tiek pieņemts, sākotnēji Liepājas pilsētā uz kompostēšanu varētu novirzīt apmēram 5000 m³ atkritumu (pārtikas atkritumi no sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, parku - dārzu atkritumi un ielu slaucīšanas atkritumi). Kompostam būtiski būtu izmantot apaļkoku pārkraušanas atkritumus - koka mizas, zāģu skaidas, kas gadā rodas ap 20000 tonnas, attīrīšanas iekārtu dūņas, cukurfabrikas ražošanas atkritumus, kafijas fabrikas atkritumus, alus rūpnīcu atkritumus, kā arī no iedzīvotājiem savāktos dalītos atkritumus, kurus var izmantot kompostā. Pēc kompostēšanas procesa pabeigšanas komposts būtu izmantojams, galvenokārt, Liepājas pilsētas apzaļumošanas vajadzībām.

- celtniecības atkritumu pārstrādes centra izveide - līdzīgi kā kompostēšanai nepieciešama arī inerto, galvenokārt, ēku nojaukšanas, remonta un celtniecības atkritumu savākšanas un pārstrādes centra izveide. Saskaņā ar esošo statistiku Liepājas pilsētā 2003.gadā bija 7232 m³ celtniecības atkritumu, kurus pārstrādājot varētu tikt iegūts materiāls, kas nepieciešams teritoriju uzbēršanai, izmantojams ceļu būvei utt. Celtniecības atkritumu pārstrāde ir relatīvi ienesīgs bizness. Tāpēc, lai ieinteresētu vietējos uzņēmumus, šāda pasākuma realizācijai, Liepājas pilsētas domei varētu rekomendēt organizēt konkursu šāda centra izveidei, paredzot, ka zināmu investīciju daļu segs (kreditēs) Liepājas pilsētas dome.

Darbu šai nozarē jau ir uzsākuši vairāki uzņēmumi, kā, piemēram, SIA "Viktorija" un SIA "Eko 2000"

3. Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide - jāveido bīstamo atkritumu savākšanas stacijas. Šajās stacijās tiks savākti bīstamie rūpniecības un bīstamie sadzīves atkritumi, kā arī bezsaimnieka bīstamie atkritumi un avāriju rezultātā (t.sk. transporta avārijas) radušies bīstamie atkritumi.Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidošana tiks nodrošināta no valsts puses, kuras ietvaros tiks veidots poligons un atkritumu savākšanas stacijas. Šī sistēma varētu sākt darboties, kad tiks izbūvēts bīstamo atkritumu poligons, kas atradīsies Dobeles rajona Zebrenes pagastā.

4. Liepājas atkritumu apsaimniekošanas projekta ietvaros ir sekojoši:

- uzbūvēta sadzīves atkritumu poligona Grobiņas pagasta "Ķīvītēs" 1. kārta, kas ļauj veikt atkritumu pieņemšanu un noglabāšanu jaunajā poligonā. Turklāt, atkritumu noglabāšanas tarifs ir unificēts, t.i. vienāds visām reģionā strādājošajām atkritumu apsaimniekošanas firmām;

- rekultivētas visas reģiona vecās izgāztuves. Turklāt vienā no tām (jau iepriekš minētā "Šķēde") norisinās biogāzes ieguve ar sekojošu tās izmantošanu elektroenerģijas ražošanai.

5. Sabiedrības informēšanas - izglītošanas kampaņa (jautājums analizēts 9.sadaļā).

7.3. Vispārēji apsvērumi par atkritumu savākšanu, transportēšanu un poligona Grobiņas pagasta "Ķīvītēs" attīstību

Plānojot atkritumu savākšanu un transportēšanu, tiek paredzēts, ka:

- to pašvaldību organizētu konkursa kārtībā, nodrošinās jau strādājošie vai jauni uzņēmumi, kam ir nepieciešamā tehnika, personāls un iemaņas atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanā;

- ka visi noglabājamie sadzīves atkritumi tiks transportēti uz sadzīves atkritumu poligonu Grobiņas pagasta "Ķīvītēs", ko apsaimnieko SIA "Liepājas RAS".

Svarīga nozīme būs līgumiem, kas tiks slēgti starp pašvaldībām un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, jo līgumā jāparedz:

- iekļaušanās dalītās atkritumu savākšanas sistēmas izveidē (laukumi, konteineri utt.)

- iekļaušanos lielizmēra un citu speciālo atkritumu apsaimniekošanas shēmā,

- bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība utt.

Neapšaubāmi, ka šis jautājums ir pietiekoši sarežģīts, jo:

- neviens no nopietniem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem neveiks nepieciešamās investīcijas, ja nebūs ilgtermiņa līgumi un garantijas veikto investīciju atpelnīšanai;

- atkritumu apsaimniekošana ir Valsts regulējamā nozare, jo tarifs, tiek apstiprināts Sabiedrisko pakalpojumu regulatorā. Tāpēc tajā jāparedz visi izdevumi, kas saistās, piemēram, ar atkritumu dalītās vākšanas vai bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi un attīstību.

Ņemot vērā augšminēto, tiek pieņemts, ka konteinerus un tehniku nešķiroto un šķiroto atkritumu savākšanai un transportēšanai nodrošinās, kā tas jau šur tur notiek šobrīd, konkrētie atkritumu savākšanas uzņēmumi, izmantojot plānotās investīcijas, kas tiks atrunātas līgumu slēgšanas procedūras laikā. Tāpēc turpmāk investīciju novērtējums sniegts tikai par tām sadaļām, kas neietilpst augšminētajā shēmā.

7.4. Atkritumu dalītās vākšanas sistēmas ieviešana

Kā jau minēts iepriekšējā apakšnodaļā, atkritumu dalītās vākšanas sistēmas nepieciešamā infrastruktūra tiks veidota, izmantojot divus risinājumus:

- piesaistot pašvaldībā strādājošos uzņēmums;

- pašvaldībām veicot atsevišķus kapitālieguldījumus atsevišķu infrastruktūras elementu izveidei.

Pašvaldībā strādājošo uzņēmumu piesaiste dalītā atkritumu savākšanas sistēmā ietvers sekojošu atkritumu frakciju savākšanu:

- papīrs / kartons,

- stikls,

- PET,

- plastmasas,

- metāls (t.sk. dzērienu bundžas),

- atlikusī atkritumu frakcija.

Darbu šādas sistēmas izveidei Liepājas reģionā jau ir uzsākuši trīs atkritumu uzņēmumi - SIA "EKO Kurzeme", SIA "Nordia" un SIA "Sikari". Šie uzņēmumi jau šobrīd sadarbojas ar SIA "Zaļais punkts" un/vai SIA "Zaļā josta" iepakojuma materiālu atkritumu apsaimniekošanas jomā. Sadarbība izpaužas, galvenokārt tādējādi, ka par savākto iepakojuma materiālu, atkritumu apsaimniekotājs saņem no augšminētajām organizācijām subsīdijas , ko maksā Latvija Vides aizsardzības fonds. Neapšaubāmi, ka šī subsīdiju sistēma veicina atkritumu dalītās vākšanas sistēmas ieviešanu. Šis finansēšanas avots, protams, nevar kalpot kā galvenais, bet var sniegt jūtamu atbalstu it īpaši sistēmas izveidošanas sākotnējā posmā.

Atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras izveide - atkritumu dalītās vākšanas sistēmas darbības nodrošināšanai reģionā, papildus iepriekšminētajam, nepieciešams:

1. Ierīkot laukumus šķiroto atkritumu savākšanai no iedzīvotājiem - katrā no reģiona pilsētām un Durbes novadā, kopā seši.

2. Izveidot atkritumu apstrādes centrus:

- kompostēšanas laukums Liepājas rajonā - Grobiņas pagastā - vislabāk sadzīves atkritumu poligona tuvumā.

- celtniecības atkritumu pārstrādes centra izveide;

- atkritumu pirmapstrādes centra izveide;

Laukumi šķiroto atkritumu savākšanai no iedzīvotājiem ietvers konteinerus šādu atkritumu savākšanai:

- 10 m³ konteiners parku /dārzu atkritumiem;

- 10 m³ konteiners celtniecības atkritumiem;

- 10 m³ konteiners koka atkritumiem;

- 1,1 m³ konteineri plastmasas atkritumiem;

- 3,2 m³ konteiners PET atkritumiem;

- 10 m³ konteiners kartonam ar divslīpņu vāku

- 3,2 m³ konteiners papīram

- 3,2 m³ konteiners caurspīdīgajam stiklam

- 10 m³ konteiners melnajam metāliem;

- 3,2 m³ konteiners krāsainajiem metāliem;

- 10 m³ konteiners tekstilijām ar divslīpņu vāku;

- 10 m³ konteiners gumijām / ādas atkritumiem;

- 0,6 m³ konteiners akumulatoru savākšanai;

- 0,6 m³ konteiners dienas gaismas spuldžu savākšanai;

- 0,6 m³ konteiners mazgabarīta elektrisko-elektronisko atkritumu savākšanai;

- aizslēdzams konteiners bīstamo atkritumu savākšanai, kurā izvietoti 7 konteineri dažādu bīstamo atkritumu savākšanai.

Papildus, šie laukumi ietvers arī citu nepieciešamo infrastruktūru un aprīkojumu, tai skaitā:

- angāru atkritumu ķīpošanai un pagaidu uzglabāšanai,

- dzīvojamo konteineru sargam - operatoram,

- presi ar iekraušanas bunkuru;

- universālo iekrāvēju;

- laukumu lielizmēra atkritumiem (izņemot elektriskos un elektroniskos atkritumus);

- laukumu lielizmēra elektrotehniskajiem - elektroniskajiem atkritumiem;

- rampu ar ierobežojošu barjeru;

- elektroapgādes sistēmu, ieskaitot sadales skapi;

- teritorijas apgaismošanas sistēmu;

- žogu ap teritoriju un vārtus;

- ugunsdzēšanas aprīkojumu;

- ūdensapgādes sistēmu.

Kompostēšanas laukums ietvers:

- lietus kanalizācijas sistēmu, ieskaitot smilšu ķērāju un eļļas atdalītāju;

- žogu ap teritoriju un vārtus;

- komposta smalcināšanas -sajaukšanas un sijāšanas iekārtas.

5.5. Atkritumu apsaimniekošanas plāna realizāciju apdraudošie faktori

Kā galvenie atzīmējamie riska faktori plāna realizācijai ir sekojoši:

- Izmaiņas valsts politikā vides aizsardzības jomā;

- Pašvaldību un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu finansiālās iespējas;

- ES fondu piesaistīšanas iespējas.

- Iedzīvotāju maksātspējas līmenis.

8. SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANAS - IZGLĪTOŠANAS KAMPAŅA

Ikviena projekta, it īpaši ja tas saistās ar vides un sadzīves aspektiem, realizācija ir iespējama, pēc būtības, ja ir 2 priekšnoteikumi:

1) problēmas risināšanai nepieciešamā infrastruktūra un finansiālie līdzekļi,

2) ja procesā iesaistītā sabiedrības daļa vai sabiedrība kopumā izprot problēmas risināšanas nepieciešamību un sniedz atbalstu, kas nepieciešamas noteiktā mērķa vai uzdevumu sasniegšanai.

Iepriekšējās plāna nodaļās izskatīti dažādi juridiskie, tehniskie un ekonomiski - finansiālie aspekti, bet šī nodaļa veltīta tieši iepriekš minētā 2.priekšnoteikuma realizācijas nodrošināšanai.

Sabiedrībai, kopumā ņemot, un katram indivīdam atsevišķi ir nepieciešams noteikts izglītības līmenis un sapratne par vides problēmām, it īpaši attiecībā uz tik komplicētu procesu kā atkritumu apsaimniekošana, kas - no vienas puses - ietver izlietoto materiālu utilizāciju, bet - no otras puses - materiālu saudzēšanu, kas tiek panākts caur rodošos atkritumu daudzuma samazināšanu un materiālu otrreizēju izmantošanu un pārstrādi. Vienlaicīgi šīs problēmas risinājums cieši saistās ar vides saudzēšanas un saglabāšanas jautājumiem, nepieļaujot (samazinot) tās piesārņošanu un nodrošinot dabas resursu saglabāšanu.

8.1. Īss problēmas raksturojums

Šobrīd Latvijā mūsdienīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidē tiek ieguldīti ievērojami finansu līdzekļi, bet šīs sistēmas sekmīga darbība iespējama tikai tajā gadījumā, ja plaša sabiedrība izprot sistēmas darbības principus un uzdevumus, kas izvirzīti tā vai cita mērķa sasniegšanai. Tāpēc ļoti būtiska šīs sistēmas sastāvdaļa ir programma iedzīvotāju informēšanai un izglītošanai.

Programmas mērķis ir paaugstināt iedzīvotāju zināšanu līmeni ekoloģijas, t.sk. arī atkritumu apsaimniekošanas, jautājumos, nosakot uzdevumus, kas jāveic, lai nodrošinātu sabiedrības atbildības sajūtas izveidošanos, kas būtu vērsta uz apkārtējo vides un dabas resursu saudzīgu izmantošanu, apzināti piedaloties mūsdienīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbībā.

Sabiedrības ļoti ierobežotā interese par atkritumu apsaimniekošanu un likumdošanas nezināšanas prasību nezināšana bieži nosaka to, ka pat ļoti aktuāli, raugoties no vides aizsardzības un materiālu resursu taupības viedokļiem, pasākumi netiek realizēti pilnā mērā vai pat tiek ignorēti.

Katrs pašvaldības iedzīvotājs ietekmē atkritumu pārvaldības sekmīgu ieviešanu, jo - lielākā vai mazākā mērā - tam ikdienā ir saskare ar atkritumiem, pie tam katrs iedzīvotājs ir saistīts ar vairāk kā vienu no atkritumu radīšanas vietām. Šajā sakarībā ikvienu iedzīvotāju var aplūkot kā atkritumu pārvaldības darbinieku dažādos sektoros.

Lai Liepājas reģiona iedzīvotāji pēc iespējas vairāk tiktu iesaistīti jaunajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā un tiktu veicināta tās darbība, projekta ietvaros ir izstrādāta programma darbam ar sabiedrību.

8.2. Programmas mērķis un uzdevumi tās sasniegšanai

Liepājas reģiona atkritumu apsaimniekošanas plāna sabiedrības izglītošanas programmas mērķis ir popularizēt jaunās atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku tās ieviešanu. Lai nodrošinātu šī mērķa sasniegšanu nepieciešama sekojošu uzdevumu realizācija:

1) paaugstināt iedzīvotāju zināšanu līmeni ekoloģijas, īpaši atkritumu pārvaldības un apsaimniekošanas jautājumos, īpašu uzmanību pievēršot atkritumu daudzuma samazināšanās un resursu taupības jautājumiem,

2) popularizēt dalīto atkritumu savākšanas sistēmas nepieciešamību un tās nozīmību, vienlaicīgi sniedzot īsu un skaidru informāciju par šīs sistēmas ietvaros veicamajām darbībām un sagaidāmajiem rezultātiem,

3) paaugstināt iedzīvotāju izpratni un, attiecīgi, atbildības sajūtu par apkārtējās vides aizsardzību un taupīgu resursu izmantošanu,

4) radīt pozitīvu attieksmi iedzīvotāju vidū pret jauno atkritumu apsaimniekošanas sistēmu,

5) maksimāli veicināt iedzīvotāju brīvprātīgu iesaistīšanos kopējā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.

8.3. Mērķa grupas

Informācijas saturs un tās pasniegšanas metodes ir atkarīgas no atkritumu radītāju mērķu grupām: mājsaimniecības, zemes īpašnieki, valsts un pašvaldību iestādes, ražošanas uzņēmumi, skolas, iedzīvotāju apvienības, nevalstiskas, sabiedriskas organizācijas. Informācijas - izglītošanas programmai ir jāietver vispārējā informācija, kas ir, lielā mērā, kopīga visām mērķa grupām un specifiskā informācija katrai no mērķa grupām.

8.3.1. Vispārējā informācija

Šo informācijas bloku var iedalīt trijās galvenajās sastāvdaļās:

1) vispārēja informācija par projektu, šajā gadījumā atkritumu apsaimniekošanas, skaidrojot tā mērķi, uzdevumus un realizācijas nepieciešamību,

2) regulāra informācija par atkritumu apsaimniekošanas ietvaros sasniegtajiem rezultātiem,

3) skaidrojums par ieguvumiem sabiedrībai un videi, kas veidojas projekta realizācijas gadījumā.

Šī informācija, galvenokārt, regulāri jāsniedz masu mēdijos, kā arī jāsagalvo publiskais pārskats, kas sniedz skaidrojumu par atkritumu apsaimniekošanas sistēmu kopumā un tās realizācijas gaitu.

8.3.2. Specifiskā informācija un pasākumi

Kā jau minēts iepriekš, ir jāizdala virkne atsevišķu mērķa grupu, tajā skaitā:

1. mājsaimniecības,

2. zemes un nekustamā īpašuma apsaimniekotāji,

3. Valsts un pašvaldību iestādes,

4. bērni un skolu jaunatne,

5. ražošanas uzņēmumi,

6. sabiedriskās un nevalstiskās organizācijas.

Ja atkritumu radītājs ir mājsaimniecības, zemes īpašnieki, valsts un pašvaldību iestādes, tad informācija par sadzīves atkritumu, bīstamo atkritumu, stikla pudeļu, papīra, PET, bioloģisko, lielizmēra atkritumu (arī celtniecības), dārza u.c. atkritumu šķirošanu un nodošanu jāpiegādā tieši konkrētajam atkritumu radītājiem. Informācijas pasniegšanas veidi var būt ļoti dažādi, tajā skaitā:

1. Pašvaldību priekšrakstu un saistošo atkritumu apsaimniekošanas noteikumu publicēšana vietējos laikrakstos, lai sabiedrība varētu brīvi iepazīties ar prasībām, kas noteiktas atkritumu apsaimniekošanas jomā.

2. Informācijas stendi vai izstādes pašvaldībās, norādot adresātu (elektronisko pastu, tālruni un tml.), kur iespējams, ja nepieciešams, saņemt papildus informāciju.

3. Regulāra informācija par atkritumu apsaimniekošanas aktuālajiem jautājumiem vietējās avīzēs, TV un radio.

4. Speciālu bukletu (informācijas lapu) sagatavošana par atkritumu dalīto vākšanu: kā un ko šķirot, kam vai kur nodot u.tml.

5. Pašvaldību rīkotas akcijas un konkursi, t.sk. talkas u.c.

6. Īpašas atšķirības zīmes - dzīvojamām mājām, uzņēmumiem, sabiedriskām ēkām un vietām, kas apliecina iesaistīšanos apkārtējās vides sakopšanā.

7. Speciāli pasākumi: informācijas un skaidrojumu sniegšana, ko nodrošina pašvaldības vai to konsultanti atkritumu apsaimniekošanas jomā, pašvaldībā strādājošie uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas u.c.

8. "Karstās" telefonu līnijas ātru atbilžu sniegšanai vai sūdzību izskatīšanai.

9. Iedzīvotāju apmeklējumi uz atkritumu pārstrādes uzņēmumiem speciāli tam paredzētos laikos.

Uzņēmumiem ir nepieciešama specifiskāka informācija, jo šajā gadījumā jāinformē arī par likumdošanu kontroles sfērā un iespējamajiem juridiskajiem sodiem trūkumu gadījumā. Ražojošā sektora informēšanai būtu jāizmanto īpaši ražošanas atkritumu konsultanti, speciāla telefonu "karstā līnija" un specifiski bukleti dažādām rūpniecības nozarēm. Nepieciešamības gadījumā atkritumu konsultantiem jāapmeklē uzņēmumi, lai kopā ar uzņēmuma darbiniekiem un vadību izstrādātu uzņēmuma atkritumu apsaimniekošanas plānu.

Īpaša nozīme ir darbam ar bērniem un skolu jaunatni. Skolās un pirmsskolas vecuma iestādēs veidojamas īpašas mācību programmas, kuru mērķis ir veicināt bērnu izpratni ekoloģijas jautājumos, radīt atbildības sajūtu par apkārtējo vidi un dalītās atkritumu vākšanas principu ieviešanu gan bērnu un skolotāju, gan bērnu vecāku (bērns kā skolotājs) ikdienā. Kā piemēru varētu minēt - "Zaļā punkta skola".

Vides klubu, esošo nevalstisku organizāciju darbība un ja nepieciešams jaunu organizāciju veidošana reģionā, kurās var apvienoties cilvēki, kas brīvprātīgi un atbilstoši savām spējām vēlas iesaistīties savas apkārtējās vides sakopšanā, ir būtiska nozīme. Šīs organizācijas ir kā starpnieki starp valsts un pašvaldību veidoto politiku un atsevišķu cilvēku dzīvi, tās var efektīvi veicināt iedzīvotāju dalību dažādās norisēs.

Pašvaldību uzdevums ir sniegt precīzu informāciju par lēmumiem, kādi ir pašlaik un turpmāk tiks pieņemti atkritumu pārvaldības jomā, to tehniskiem un ekonomiskiem risinājumiem, kā arī noteikumiem, kuru ieviešana tieši ietekmēs pilsoņu ikdienas dzīvi.

8.4. Pasākumi sabiedrības informēšanai un izglītošanai

Veicamie pasākumi, atbildīgie par to izpildi un aptuvenās izmaksas apkopotas 20.tabulā.

Programmu darbam ar sabiedrību paredzēts realizēt caur speciālu konsultatīvo punktu, kam jābūt Liepājas pilsētas domes un Liepājas rajona padomes veidotam.

20.tabula Programma darbam ar sabiedrību

8.5. Izmaksas un darbības indikatori

Tiek pieņemts, ka sabiedrības informācijas - izglītošanas programmas izmaksas varētu būt 24000 lati gadā vai 168 tūkstoši latu plāna realizācijas laikā.

Sabiedrības informācijas - izglītošanas programmas efektivitātes izvērtēšanai tiks izmantoti šādi darbības indikatori:

1. Līdz 2008. un 2010.gadam atkritumu savākšanas sistēmā iesaistīt attiecīgi līdz 80% lauku teritoriju un 100% pilsētu iedzīvotāju, kā arī līdz 2013.gadam sistēmā iesaistīt vismaz 80% lauku iedzīvotāju;

2. Apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu samazināt 2010.gadā līdz 75% apjomam no 1995.gadā apglabātajiem apjomiem, bet 2013.gadā - līdz 50%.

Šī plāna sadaļa pamatā būtu realizējama laika posmā līdz 2013.gadam beigām un turpināma arī pēv tam. Sabiedrības informēšanas un izglītošanas darbs ir veicams ļoti sistemātiski, mainot informēšanas formas un metodes, veidojot sabiedrības izpratni ekoloģijas jautājumos un radīt atbildības sajūtu par apkārtējo vidi.

9. PLĀNA REALIZĀCIJAI PAPILDUS NEPIECIEŠAMAIS FINANSĒJUMS

Plāna realizācijai nepieciešamie pasākumi un to izmaksas ir norādītas 21.tabulā. Liepājas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns tiks realizēts atbilstoši katra gada apstiprinātajam valsts budžetam un apstiprinātajiem pašvaldību budžetiem.

21. tabula. Plāna realizācijas izmaksas

Investīciju sadalījums pa gadiem raksturots 22.tabulā. Aprēķinu vienkāršošanai programmas darbam ar sabiedrību izmaksas ir attiecinātas uz ekspluatācijas izmaksām un nav iekļautas 22.tabulā.

22. tabula. Plāna realizācijai nepieciešamais finansējums, lati

Piezīmes:

* - tā kā nav pieejama informācija par iespējamo investīciju sadalījumu starp ES fondiem un pašu līdzekļiem, tad tiek pieņemts , ka no ES fondiem tiks segti 75% no investīciju apjoma.

** - pašvaldību budžets un to uzņēmumu finanšu līdzekļi;

*** - valsts budžeta līdzekļi atbilstoši apstiprinātajam valsts budžetam 2006.gadam.

9.1. Plāna realizācijas finansēšanas avoti

Plāna tālākai attīstībai nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi, kas iedalāmi sekojošās izdevumu grupas:

1) investīciju jeb kapitālieguldījumu projekti atkritumu apsaimniekošana sistēmas turpmākai pilnveidošanai,

2) atkritumu apsaimniekošanas sistēmu papildinošie uzlabojumi un papildinājumi (piemēram, veco izgāztuvju rekultivācija),

3) papildus izdevumi atkritumu apsaimniekošanas sistēmas administrēšanai un atkritumu radītāju informēšanai un izglītošanai;

4) pašvaldību atbalsta programmas īstenošana sociālai palīdzībai trūcīgajām Reģiona mājsaimniecībām pieaugošo izmaksu ietekmes mazināšanai paredzot subsīdijas no pašvaldībām trūcīgo atbalstam

Investīcijas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībai var tikt iegūtas no sekojošiem avotiem:

1) pašvaldības budžets,

2) atkritumu apsaimniekošanas kapitālsabiedrību līdzekļi;

3) ilgtermiņa aizņēmumi no kredītiestādēm (vietējām vai ārzemju);

4) valsts budžets.

Par nozīmīgāko finanšu instrumentu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībai uzskatāmi ES Kohēzijas fonds un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), kas klasificējami kā kapitāla dāvinājumi. No ERAF tiks finansētās tādas atkritumu apsaimniekošanas sistēmu pilnveidojoši pasākumi kā atkritumu dalītās vākšanas punktu izveide, kuras ietvaros tiks atbalstīti ieguldījumi atkritumu dalītās vākšanas sistēmas izveidē, iespējams, arī kompostēšanas laukumu izveidē.

Lai šos finanšu līdzekļus apgūtu, Reģionā ir nepieciešams vismaz viens pastāvīgi nodarbināts augsti kvalificēts projektu sagatavošanas speciālists. Ļoti būtisks ir arī kvalificēts atbalsts ES programmas LIFE līdzekļu piesaistē uzņēmumiem, kas ievieš vai attīsta otrreizējo izejvielu pārstādi.

9.1.1. Privāta sektora līdzdalība

Visās ES dalībvalstīs privātā sektora organizācijas ir galvenā atkritumu apsaimniekošanas interešu grupa. Papildus privātā investīciju kapitāla piesaistei iekārtu būvniecībai un to ekspluatācijai var nodrošināt vairāku mērķu sasniegšanu piemēram apsaimniekošanas efektivitātes palielināšana, pašvaldību pakalpojumu organizāciju tehniskās un vadības kapacitātes uzlabošana, nepieciešamības pēc valsts subsīdijām samazināšanās, atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbības nodrošināšana neatkarīgi no politiskajām izmaiņām.

Privātā sektora līdzdalībai sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanā pastāv vairākas iespējas. No vienas puses, pašvaldības un valsts institūcijas ir atbildīgas par atkritumu apsaimniekošanu, finansēm un risku, bet, no otras puses, arī privātais sektors ir iesaistīts šo funkciju īstenošanā, nesot par to atbildību. Privātā sektora līdzdalība var tikt noteikta , pamatojoties uz atbildības sadalījumu starp valsts un privāto sektoru tādos jautājumos kā pamatlīdzekļu īpašumtiesības un investīciju kapitāla nodrošināšana. Var tikt izveidoti arī citi sadarbības modeļi, kas atbilstu konkrētā projekta, institūcijas vai privātā sektora kompānijas prasībām.

Tiek paredzēts, ka izmantojot privātā sektora līdzekļus, reģionā varētu tikt atrisināta sekojošu atkritumu veidu apsaimniekošana:

1) celtniecības atkritumi,

2) nolietotie transportlīdzekļi,

3) elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi,

4) bioloģiski noārdāmie atkritumi,

5) citi specifiskie atkritumu veidi.

9.1.2. Valsts budžets

Ne visus kapitālieguldījumus, kas nepieciešami ES normatīvo aktu prasību ieviešanai plānots finansēt no valsts budžeta. Valsts finansējums varētu būt kā dotācija no valsts budžeta investīciju projektu līdzfinansēšanai vai kā garantija starptautiskiem un divpusējiem kredītiem, lai finansētu apjomīgu iekārtu uzstādīšanu sadzīves atkritumu apsaimniekošanai Likuma par budžetu un finanšu vadību noteiktajā kārtībā.

9.2. Ekspluatācijas izmaksas un plāna realizācijas ietekme uz atkritumu apsaimniekošanas izmaksām iedzīvotājiem

Patreizējās atkritumu apsaimniekošanas ekspluatācijas izmaksas noteiktas, ņemot vērā izmaksu līmeni uz 2005.gada 1.aprīli. Tās kopumā var iedalīt 2 grupās:

- izmaksas par atkritumu savākšanu un transportēšanu;

- izmaksas par atkritumu apglabāšanu.

Tāpēc, nosakot ekspluatācijas izmaksas, tiek pieņemts, ka:

- atkritumi tiks apglabāti poligonā Grobiņas pagasta "Ķīvītēs";

- atkritumu savākšanas un transportēšanas izmaksas būtiski nemainīsies.

Aprēķinot investīciju programmas ietekmi uz iedzīvotājiem noteikto tarifu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, inflācija nav ņemta vērā, par cik tiek pieņemts, ka iedzīvotāju ienākumu līmenis pieaugs straujāk nekā ekspluatācijas izmaksas inflācijas rezultātā. Ekspluatācijas izmaksas segs atkritumu radītāji atbilstoši principam "piesārņotājs maksā".

Investīciju programmas ietekme uz iedzīvotāju maksājumiem par atkritumu apsaimniekošanu tiek rēķināta pie atkritumu ražošanas bāzes scenārija rādītājiem. Bāzes scenārija prognoze par savākto atkritumu apjomu ir atspoguļota 23.tabulā.

23.tabula. Savākto un apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (bāzes prognoze)

Nākotnē, uzsākot jaunu objektu ekspluatāciju, ekspluatācijas izmaksas pieaugs. Aptuvenas gada ekspluatācijas izmaksas papildus objektiem ir noteiktas sekojošas:

- vienam atkritumu dalītās vākšanas punktam 263 lati;

- atkritumu šķirošanas stacijai un saistītai infrastruktūrai 80 000 lati;

- kompostēšanas laukumam un tehnikai 30 000 lati;

- infiltrāta attīrīšanas iekārtām (papildus izmaksas pieaugums nav paredzams, jo šobrīd tās jau ir iekļautas apstiprinātajā atkritumu apsaimniekošanas tarifā)

- celtniecības atkritumu savākšanas un apstrādes centram 42 000 lati

- vienam laukumiem šķiroto atkritumu savākšanai 24 000 lati

- sabiedrības informēšanas kampaņai 24 000 lati.

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izmaksu pieaugums, ņemot vērā papildus ekspluatācijas izmaksas, ir atspoguļots 24.tabulā.

24. tabula. Papildus nepieciešamās ekspluatācijas izmaksas pa gadiem, lati

Tiek pieņemts, ka aptuveni pusi no plānotajām investīcijām izdosies nosegt ar ES fondu finansējumu, atlikušo summu - piesaistot kredītresursus (uz termiņu ne mazāku par 10 gadiem, ar procentu likmi līdz 5% gadā).

25. tabula. Papildus izmaksas pa gadiem kredītresursu apkalpošanai, lati

Summējot esošās atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, nepieciešamo pieaugumu ekspluatācijas izmaksu nosegšanai, nepieciešamo pieaugumu investīciju atmaksāšanai, kopējais atkritumu apsaimniekošanas izmaksas plāna darbības laika beigās pieaug līdz 39,96 latiem par tonnu atkritumu jeb 7,99 latiem par m³, kā rezultātā Liepājas reģiona iedzīvotāju izdevumi par atkritumu apsaimniekošu pie paredzamā ienākumu līmeņi pieauguma nepārsniegtu 1% no mājsaimniecības budžeta.

26. tabula. Kopējo sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izmaksu pieaugums plāna investīciju programmas realizācijas rezultātā, lati

27. tabula. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izmaksu ietekme uz iedzīvotāju maksātspēju

Kā redzam tabulā, izdevumu īpatsvars par atkritumu apsaimniekošanu mājsaimniecību budžetā nepārsniedz pieļaujamo 1% robežu.

10. PLĀNA REALIZĀCIJAS AKTIVITĀŠU PLĀNS

10.1. Plāna realizācijas termiņi, atbildīgie un rekomendējamie realizētāji

Plāna 28.tabulā ir sniegti priekšlikumi par to, kam būtu ieteicams realizēt konkrēto investīciju pasākumu, ko nosaka arī esošā situācija Liepājas reģionā.

28. tabula. Par plāna realizāciju atbildīgās institūcijas vai personas

10.2. Reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna monitorings, pārskatīšana un plāna realizācijas indikatori

Vides ministrijai un Reģiona pašvaldībām sadarbībā ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, kas darbosies Liepājas reģionā, regulāri jāizskata plāna realizācijas gaita. Tas jādara vismaz reizi gadā, lai novērtētu plāni izpildi un noteikto prioritāros pasākumus. Tāpēc šādu AAP ieviešanas izvērtēšanu ir paredzēts veikt Atkritumu apsaimniekošanas konsultatīvās padomes (izveidota ar Vides ministra 2005.gada 28.augusta rīkojumu Nr.280) darba ietvaros, sasaucot vienu vai vairākas padomes sēdes, kas veltītas AAP realizācijas izvērtēšanai. Veicot plāna izvērtēšanu, jāizskata sekojoši jautājumi:

1) plānā paredzēto pasākumu ieviešanas grafika izskatīšana, izvērtējot sasniegto vai vēl nepaveikto,

2) turpmākajam periodam paredzēto pasākumu ieviešanas plānošana, ņemot vērā nepieciešamās izmaiņas, ko nosaka normatīvie akti, ja to prasības ir mainījušās, un pasākumu finansēšanas avotu / noteikumu izmaiņas. Pēdējā gadījumā jāveic iedzīvotāju maksātspējas noteikšana, ja, piemēram, ES atbalsts pasākuma realizācijai netiek saņemts vai ir mazāks kā bija plānots.

Minētās padomes sastāvā darbojas valsts un pašvaldību institūciju pārstāvji, kā arī atkritumu apsaimniekošanas jomas profesionālo organizāciju pārstāvji. Atkritumu apsaimniekošanas konsultatīvajai padomei arī būtu jāizskata informatīvo ziņojumu par plāna realizāciju projekti pirms to iesniegšanas MK. Tāpat Atkritumu apsaimniekošanas konsultatīvajai padomei pēc informatīvā ziņojuma projekta izvērtēšanas būtu jāizdara secinājumi, vai ir nepieciešami grozījumi AAP

Plāna realizācijas indikatori ir šādi:

1. Līdz 2008. un 2010.gadam atkritumu savākšanas sistēmā iesaistīt attiecīgi līdz 80% un 100% pilsētu iedzīvotāju, kā arī līdz 2014.gadam sistēmā iesaistīt vismaz 80% lauku iedzīvotāju;

2. Apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu samazināt 2010.gadā līdz 75% apjomam no 1995.gadā apglabātajiem apjomiem, bet 2013.gadā - līdz 50%;

11. PLĀNA SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA

Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma III nodaļai, tika nodrošināta sabiedrības viedokļa uzklausīšana laika posmā no 29.03.2005. līdz 29.04.2005.

Informācija, ka tiek izsludināta plāna sabiedriskā apspriešana, tika nosūtīta visām Liepājas rajona pašvaldībām, arī Valsts vides dienesta Liepājas RVP, SIA "Liepājas RAS" un Liepājas rajona padomei, kā arī sludinājums publicēts laikrakstā "Kurzemes Vārds" (30.03.2005). Ar plānu varēja iepazīties Liepājas rajona padomē, Liepājas pilsētas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā, plāna sagatavotāja - SIA "Konsorts" telpās, kā arī elektroniskā veidā Vides ministrijas mājas lapā.

Komentāri tika saņemti tikai no Valsts vides dienesta Liepājas RVP, Liepājas pilsētas domes, no pārējām Liepājas rajona pašvaldībām komentāri netika saņemti.

Lai informētu pašvaldības par plāna izstrādes gaitu un uzklausītu priekšlikumus, Liepājā tika organizēti semināri 16.11.2004.un 27.04.2005.

Pašvaldībām uzaicinājumi uz semināriem tika izsūtīti pa pastu, kā arī informācija tika publicēta laikrakstā "Kurzemes Vārds".

Izmantotā literatūra

1. Administratīvi teritoriālais iedalījums uz 2002.g. 1.aprīli. Karte.

2. Iedzīvotāju skaits Latvijas rajonos, pilsētās, novados un pagastos 2000, 2001, 2002, 2003, 2004. LR Centrālā statistikas pārvalde. Rīga.

3. Latvijas 2000.gada tautas skaitīšanas rezultāti. LR Centrālā statistikas pārvalde. Rīga. 2002.

4. Latvijas demogrāfiskās attīstības prognozes: 1998. - 2025. gads. Latvijas Universitātes Demogrāfijas centrs. Rīga. 1999.

5. Latvijas statistikas gada grāmata 2004. LR Centrālā statistikas pārvalde. Rīga.2004.

6. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. a/s "Preses nams", Rīga, 2002.

7. Latvijas reģioni skaitļos 2004, LR Centrālā statistikas pārvalde. Rīga. 2004.

8. LR Centrālā statistikas pārvaldes pārskati elektroniskajā veidā. http://www.csb.lv/

9. Lursoft statistika. http://www.lursoft.lv

10. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija Latvijai, 1998 - 2010, VARAM. Rīga. 1998.

11. Atkritumu apsaimniekošanas Valsts plāns 2003. - 2012. gadam. 2002. gada 21.augusts.

12.Mājsaimniecības budžets 2003 gadā. LR Centrālā statistikas pārvalde. Rīga. 2003.

13. Latvijas Autoceļu direkcijas gadagrāmata 2003. Latvijas Autoceļu direkcija. Rīga.2004.

14.Liepājas pilsētas ekonomiskais pārskats 2003. Liepājas pilsētas domes Attīstības pārvalde. 2004.

15. Valsts kases interneta mājas lapa. http://www.vkase.gov.lv

16. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Iedzīvotāju reģistra departamenta sniegta informācija.

17. Sabiedrības informēšana un iesaistīšana lēmumu pieņemšanā - VIDM http://www.vidm.gov.lv/id/ba%5Farhivs/es%5F10%5Fpunkts.htm

18. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras dati

Likumi

Atkritumu apsaimniekošanas likums

Likums "Par vides aizsardzību"

Dabas resursu nodokļa likums

Likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

Likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"

Iepakojuma likums

Likums "Par piesārņojumu"

Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums.

Ministru kabineta noteikumi

MK 2001.gada17.jūlija noteikumi Nr. 323 "Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai"

MK kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumi Nr. 294 " Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai"

MK kabineta 2001. gada 18.decembra noteikumi Nr.529 "Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība";

MK 2002. gada 23.jūlija noteikumi Nr.319 "Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība";

MK 2003.gada 8.jūlija noteikumi Nr.371 "Kārtība, kādā nosaka maksu par bīstamo atkritumu apglabāšanu";

MK 2004.gada 15.aprīļa noteikumi Nr.316 "Kārtība, kādā atkritumus ieved pārstrādei Latvijas teritorijā, kā arī atkritumu eksporta un tranzīta kārtība";

MK 2004.gada 20.aprīļa noteikumi Nr.365 "Noteikumi par atkritumu pārstrādes, reģenerācijas un apglabāšanas veidiem";

MK 2004. gada 27.jūlija noteikumi Nr.624 "Noteikumi par elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijām";

MK 2004.gada 17.augusta noteikumi Nr.723 "Noteikumi par ķīmisko vielu lietošanas ierobežojumiem elektriskajās un elektroniskajās iekārtās";

MK 2004.gada 24.augusta noteikumi Nr.736 "Elektrisko un elektronisko iekārtu marķēšanas un informācijas sniegšanas prasības".

MK 2004.gada 11.novembra noteikumi Nr.923 "Prasības elektrisko un elekronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanai"

MK 2004.gada 6.aprīļa noteikumi Nr.241 "Nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikāta aizpildīšanas un izsniegšanas kārtība"

MK 2004.gada 6.aprīļa noteikumi Nr.242 "Noteikumi par transportlīdzekļu sastāvdaļām un materiāliem, kuri drīkst saturēt svinu, dzīvsudrabu, kadmiju vai sešvērtīgā hroma savienojumus";

MK 2004.gada 6.aprīļa noteikumi Nr.243 "Prasības nolietotu transportlīdzekļu pārstrādei un vides prasības apstrādes uzņēmumiem";

MK 2005.gada 4.oktobra noteikumi Nr.748 "Noteikumi par nolietotu transportlīdzekļu atzīšanu par atmestiem un kārtību, kādā atmestus nolietotus transportlīdzekļus nodod apstrādes uzņēmumam";

MK 2002.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.139 "Noteikumi par izlietota iepakojuma reģenerācijas apjomiem un termiņiem, ziņojuma sniegšanas kārtību un veidlapas paraugu";

MK 2002.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.140 "Iepakojuma klasifikācijas un marķēšanas noteikumi"

MK 2003.gada 23.jūlija noteikumi Nr.414 "Noteikumi par depozīta sistēmas piemērošanu atkāroti lietojamam iepakojumam".

MK 2004.gada 30.novembra noteikumi Nr.985 "Par atkritumu klasifikāciju un īpašībām, kas padara atkritums bīstamus"

MK 2006. gada 14.februāra noteikumi Nr.139 "Noteikumi par atsevišķu bīstamas ķīmiskas vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgu preču sarakstu";

MK 2006.gada 23.maija noteikumi Nr.413 "Atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtība";

MK 2006.gada 13.jūnija noteikumi Nr.474 "Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi";

2.pielikums. Atkritumu poligoni un izgāztuves Liepājas reģionā uz 2005.gada 1.janvāri

3.pielikums. Atkritumu daudzuma optimistiskā un pesimistiskā prognoze

1.Optimistiskā prognoze

Optimistiskā prognoze sagatavota, pieņemot, ka:

1) IKP pieauguma tempi līdz 2013.gadam būs sekojoši:

- 7,0% no 2006. - 2010.gadam;

- 6,0% no 2011. - 2013.gadam.

2) sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) pārstrāde palielināsies līdz 20% 2013.gadā;

3) celtniecības atkritumu pārstrāde sasniegs 5% no kopējā apjoma 2013.gadā.

Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze laika periodam no 2006. - 2013.gadam sniegta 1.tabulā.

1. tabula. Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze, tonnas (optimistiskā prognoze)

Prognozētais saražoto sadzīves atkritumu daudzums laika periodā no 2006.-2013.gadam ir aptuveni 274 tūkst. tonnu.

Pārējo atkritumu daudzuma optimistiskā prognoze atspoguļota 2.tabulā.

2. tabula. Saražoto pārējo atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (optimistiskā prognoze)

Pieņemot, ka 2006.gadā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas pakāpe iedzīvotājiem Reģiona pilsētās būs 100% un lauku teritorijās - 75%, savākto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzums periodā no 2006.-2013.gadam būs aptuveni 274 tūkst. tonnu (skatīt 3.tabulu).

Ņemot vērā atkritumu savākšanas pakāpi un atkritumu (mājsaimniecības atkritumu un celtniecības atkritumu) pārstrādes iespējas Reģionā, kopējais apglabāto atkritumu daudzums 8 gados būs aptuveni 376,5 tūkst. tonnu (skatīt 3.tabulu).

3. tabula. Savākto un apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (optimistiskā prognoze)

2. Atkritumu daudzuma pesimistiskā prognoze

Pesimistiskā prognoze sagatavota, pieņemot, ka:

1) Latvijas iekšzemes kopprodukta pieau­guma tempi līdz 2025.gadam būs sekojoši (atbilstoši Finanšu ministrijas sniegtajiem datiem):

- 6,5% no 2006. - 2010.gadam;

- 5,5% no 2011. - 2013.gadam.

2) sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) pārstrāde palielināsies līdz 10% 2013.gadā;

3) celtniecības atkritumu pārstrāde nenotiks.

Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze laika periodam no 2006. - 2013.gadam sniegta 4.tabulā.

4.tabula. Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze, tonnas (pesimistiskā prognoze)

Prognozētais saražoto sadzīves atkritumu daudzums laika periodā no 2006. - 2013.gadam ir 862 tūkst. tonnu.

Pārējo atkritumu daudzuma pesimistiskā prognoze atspoguļota 5.tabulā.

5. tabula. Saražoto pārējo atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (pesimistiskā prognoze)

Pieņemot, ka 2006.gadā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas pakāpe iedzīvotājiem Reģiona pilsētās būs 100% un lauku teritorijās - 75%, savākto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzums periodā no 2006.-2013.gadam būs aptuveni 291 tūkst. tonnu (skatīt 6.tabulu).

Ņemot vērā atkritumu savākšanas pakāpi un mājsaimniecību atkritumu pārstrādes iespējas Reģionā, kopējais apglabāto atkritumu daudzums 8 gados būs aptuveni 388 tūkst. tonnu (skatīt 6.tabulu).

6. tabula. Savākto un apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (pesimistiskā prognoze)