1.pants. Likuma mērķis un darbība
(1) Šā likuma mērķis ir sekmēt Latvijas Okupācijas muzeja krājuma — īpašas un nozīmīgas Latvijas kultūras mantojuma sastāvdaļas — saglabāšanu un papildināšanu, kā arī muzeja zinātniski pētnieciskā un sabiedrību izglītojošā procesa attīstību.
(2) Šis likums regulē valsts un pašvaldību institūciju un Latvijas Okupācijas muzeja attiecības ar muzeja darbību saistītajā jomā.
(3) Likumā lietotie termini atbilst Muzeju likumā lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
2.pants. Latvijas Okupācijas muzejs
(1) Latvijas Okupācijas muzejs (turpmāk — Muzejs) ir privāts muzejs. Muzeja krājums ir Latvijas Okupācijas muzeja biedrības īpašums. Muzejs atrodas Rīgā, Latviešu Strēlnieku laukumā 1.
(2) Muzeja darbību reglamentē šis likums, Muzeju likums un citi normatīvie akti, kā arī Muzeja nolikums.
(3) Muzeja nolikumu apstiprina Latvijas Okupācijas muzeja biedrība.
3.pants. Muzeja uzdevumi
(1) Atbilstoši šā likuma 4.pantā un Muzeju likumā noteiktajam Muzejs valsts kultūrpolitikas ietvaros veic šādus uzdevumus:
1) vāc, saglabā, dokumentē un pētī dokumentus, fotoattēlus, rakstveida, mutvārdu un materiālās liecības un citas kultūras vērtības par Latvijas valsts, zemes un tautas likteni Padomju Savienības un nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas laikā no 1940.gada līdz 1991.gadam, par okupācijas priekšvēsturi un okupācijas radītajām sekām;
2) pilnveido Muzeju kā sabiedrībai pieejamu zinātniski pētniecisku un izglītojošu informācijas centru;
3) nodrošina Muzeja krājuma pieejamību plašai sabiedrībai, attīstot Muzeju kā kultūras tūrisma objektu, kura mērķis ir informēt un izglītot sabiedrību par Latvijas vēsturi 51 okupācijas gada laikā un okupācijas ietekmi uz valsts, tautsaimniecības, sabiedrības un kultūras attīstību;
4) nodrošina Muzeja krājuma pieejamību pētniekiem;
5) nekomerciālos nolūkos nodrošina valsts noteikto uzdevumu izpildi Muzeja kompetences jomā — oficiālo un darba vizīšu apkalpošanu Muzejā un to delegāciju vai pārstāvju iepazīstināšanu ar Latvijas vēstures faktiem par 51 gadu ilgo okupācijas periodu un tā skaidrošanu;
6) nodrošina citu atsevišķu valsts noteikto uzdevumu izpildi Muzeja kompetences jomā;
7) izmanto Muzeja telpas un krājumu citiem šajā likumā neminētiem valstij nozīmīgiem mērķiem, par ko valsts un Muzejs vienojas atsevišķi.
(2) Veicot šā panta pirmajā daļā noteiktos uzdevumus, Muzejs atrodas Kultūras ministrijas funkcionālā pārraudzībā.
(3) Muzejs ik gadu sniedz Kultūras ministrijai pārskatu par tam deleģēto uzdevumu izpildi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2016. likumu, kas stājas spēkā 04.10.2016.)
4.pants. Muzeja finansēšana un valsts budžeta dotācijas izlietojums
(1) Gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzēto finanšu līdzekļu apmērā valsts piedalās Muzeja finansēšanā, paredzot finansējumu šādiem mērķiem:
1) Muzeja krājuma saglabāšanai, papildināšanai (materiālu iepirkšanai, ekspedīcijām), fiziskajai drošībai (apsardzei, apdrošināšanai un ugunsdrošības tehnikai);
2) Muzeja krājuma izpētei un izmantošanai;
3) sabiedrības izglītošanai un kultūrvēsturisko vērtību popularizēšanai, veidojot ekspozīcijas un izstādes, kā arī izmantojot citus ar Muzeja darbu saistītus izglītošanas un popularizēšanas veidus;
4) mikroklimata uzturēšanas iekārtām, Muzeja priekšmetu konservācijai un restaurēšanai;
5) starptautiskai sadarbībai;
6) citiem mērķiem Muzeja darbības nodrošināšanai.
(2) No valsts budžeta piešķirtās dotācijas pārvaldīšanai Muzeja īpašnieks izveido atsevišķu pārvaldes institūciju. Tās izveidošanas kārtību un darbību reglamentē Muzeja nolikums.
(3) Pārskatu par Muzejam piešķirto valsts budžeta dotācijas izlietojumu šā panta otrajā daļā minētā pārvaldes institūcija sagatavo likumā "Par budžetu un finanšu vadību" noteiktajā kārtībā un iesniedz Kultūras ministrijai.
(4) Pašvaldības var piedalīties Muzeja finansēšanā.
5.pants. Muzeja darbības noteikumi
(1) Muzejs var saņemt valsts budžeta dotāciju, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
1) Muzejs ir akreditēts atbilstoši Muzeju likumā noteiktajai akreditācijas kārtībai un saglabā akreditēta muzeja statusu;
2) Muzeja krājums ir iekļauts Nacionālā krājuma sastāvā;
3) Muzejs nodrošina krājuma saglabāšanu.
(2) Muzejs nedrīkst atsavināt vai izņemt Muzeja priekšmetus vai kolekcijas no Muzeja krājuma bez Kultūras ministrijas atļaujas.
(3) Uz Nacionālajā krājumā iekļauto Muzeja krājumu attiecas Muzeju likuma noteikumi.
(4) Lietojuma tiesība uz nekustamo īpašumu Rīgā, Latviešu Strēlnieku laukumā 1 — uz zemi 2400 kvadrātmetru platībā un būvi (īpašuma tiesības nostiprinātas Rīgas pilsētai Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā nr.14557, kadastra numurs 0100 001 0095) — kā lietu tiesība nostiprināma zemesgrāmatā par labu Muzeja krājuma īpašniekam Muzeja darbības nodrošināšanai un Muzeja krājuma izvietošanai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2016. likumu, kas stājas spēkā 04.10.2016.)
6.pants. Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla komplekss
(1) Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa izveides mērķis ir nodrošināt šā likuma 3.pantā noteikto Muzeja uzdevumu īstenošanu.
(2) Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecības projekts ietver ēkas Latviešu strēlnieku laukumā 1, Rīgā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 001 0095), (turpmāk — Muzeja ēka) pārbūvi, tai skaitā jaunas piebūves (Nākotnes nams) būvniecību, un Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla būvniecību. Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksam ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
(3) Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecības projektu īsteno līdz 2020. gada 31. decembrim divās kārtās, par katru kārtu iesniedzot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai atsevišķu būvniecības ieceres iesniegumu:
1) būvniecības pirmā kārta — Muzeja ēkas pārbūve, tai skaitā jaunas piebūves (Nākotnes nams) būvniecība;
2) būvniecības otrā kārta — Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla būvniecība.
(4) Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecības procesa ietvaros Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pilda Būvniecības likuma 12. panta trešās daļas 1. punktā un 3.1 un 3.2 daļā noteiktās būvvaldes funkcijas, izņemot būvdarbu administratīvo prasību ievērošanas kontroli un būvju pieņemšanu ekspluatācijā, un nodrošina, lai būvniecības informācijas sistēmā ir pieejama informācija par būvniecības ieceri. Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvdarbu kontroli un pieņemšanu ekspluatācijā veic Būvniecības valsts kontroles birojs.
(5) Būves, kas uzceltas, īstenojot Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksu, ir valsts īpašums, kas nostiprināms zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
(08.09.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. un 22.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 19.05.2021.)
1. Šā likuma 5.panta ceturtā daļa stājas spēkā pēc tam, kad nekustamais īpašums Rīgā, Latviešu Strēlnieku laukumā 1 ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2016. likumu, kas stājas spēkā 04.10.2016.)
2. Šā likuma 6.panta trešās daļas 1.punktā noteiktajai būvniecības pirmās kārtas ieceres iesnieguma dokumentācijai pievieno Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa pirmās kārtas būvprojektu un vispārīgajos būvnoteikumos un speciālajos būvnoteikumos paredzētos dokumentus. Būvniecības pirmās kārtas ieceres iesnieguma dokumentācijai pievienotie institūciju izsniegtie tehniskie noteikumi un institūciju saskaņojumi, kas izdoti līdz šā likuma 6.panta spēkā stāšanās dienai, ir spēkā tad, ja nav beidzies to derīguma termiņš, tie atbilst Būvniecības likuma un citu likumu prasībām, kā arī Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa pirmās kārtas būvprojektam.
(08.09.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.10.2016.)
3. Izskatot šā likuma 6.panta trešās daļas 1.punktā minēto būvniecības pirmās kārtas ieceres iesniegumu, nav piemērojami Būvniecības likuma 14.panta otrās daļas noteikumi.
(08.09.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.10.2016.)