Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"

Izdarīt likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7., 24.nr.; 1996, 9., 15.nr.; 1997, 8., 24.nr.; 1998, 8., 21.nr.; 1999, 6.nr.) šādus grozījumus:

1. 2.panta otrajā daļā:

aizstāt vārdus "speciālā budžetā, kas ir valsts budžeta sastāvdaļa" ar vārdiem "valsts budžetā";

izslēgt vārdu "speciālajos".

2. 3.pantā:

izteikt septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Taksācijas periods ir uzņēmuma pārskata gads saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību", likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem", Kredītiestāžu likumu vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu.

(8) Neatkarīgi no jebkuriem šā likuma noteikumiem uzņēmumu ienākuma nodokli ietur pēc 25 procentu likmes no visiem maksājumiem, ko Latvijas rezidenti vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā, izņemot šādus maksājumus personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās:

1) Latvijas rezidentu izmaksātās dividendes;

2) procentus no Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm par depozītnoguldījumiem un norēķinu kontu atlikumiem, ja šie procenti tiek izmaksāti atbilstoši kredītiestādes noteiktajai vispārējai likmei par depozītnoguldījumiem un norēķinu kontu atlikumiem;

3) maksājumus par preču piegādēm, ja šīs preces ir attiecīgās zemu nodokļu vai beznodokļu valsts vai teritorijas izcelsmes preces;

(9) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības atļaut neieturēt nodokli no tiem maksājumiem, no kuriem saskaņā ar šā panta astoto daļu ir ieturams nodoklis, ja to izmaksātājs pamatoti pierāda, ka minētie maksājumi netiek izdarīti ar nolūku samazināt šā maksātāja apliekamo ienākumu un nemaksāt vai samazināt Latvijā maksājamos nodokļus.";

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Šā panta astotajā daļā minētajiem maksājumiem, no kuriem nodoklis izmaksas vietā nav ieturams pēc 25 procentu likmes, un maksājumiem, no kuriem saskaņā ar šā panta devītās daļas noteikumiem ir atļauts neieturēt nodokli, piemērojami šā panta ceturtās daļas noteikumi."

3. Papildināt 4.pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām, kā arī citiem nodokļa maksātājiem, uz kuriem nav attiecināms likums "Par uzņēmumu gada pārskatiem", Kredītiestāžu likums vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums un kuri gūst ieņēmumus no saimnieciskās darbības, un uz kuriem neattiecas šā likuma 2.panta otrā, trešā un ceturtā daļa, apliekamais ienākums ir starpība, ko veido ieņēmumi no saimnieciskās darbības un ar minēto ieņēmumu gūšanu saistītie izdevumi un kas tiek koriģēta saskaņā ar šo likumu."

4. 6.pantā:

izteikt pirmās daļas 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

"2) soda naudām, līgumsodiem un naudas sodiem izmantoto summu, arī soda sankciju (pamatparāda palielinājuma, nokavējuma naudas) summu, kas aprēķināta saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām";

3) neatlīdzinātajām iztrūkumu vai izlaupījumu summām uzņēmumos, kuru pamatkapitālā valsts vai pašvaldību daļa ir lielāka par 50 procentiem, kā arī no budžeta finansētajās institūcijās;";

papildināt pirmās daļas 5.punktu pēc vārdiem "reprezentācijas izdevumiem" ar vārdiem "un 25 procentiem no izdevumiem par vieglā pasažieru autotransporta, izņemot speciāli aprīkotus vieglos automobiļus, izmantošanu";

izteikt ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) par summām, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai;";

papildināt ceturto daļu ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

"7) par nokavējuma naudas (kas saistīta ar nodokļu pamatparādiem) samazinājuma summām, kas taksācijas periodā samazinātas, pamatojoties uz Finansu ministrijas lēmumu par nokavēto valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu samaksas termiņu pagarināšanu līdz vienam gadam vai līdz trim gadiem, vai dzēstas saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 25.panta otro un trešo daļu;

8) par izglītības iestādēm bez atlīdzības nodoto skaitļošanas iekārtu, to aprīkojuma, tai skaitā drukas ierīču, atlikušo vērtību uzņēmuma finansu grāmatvedībā to izslēgšanas brīdī.";

papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:

"(51) Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādīto uzņēmuma līdzdalības daļas vērtības palielinājumu vai samazinājumu meitas vai saistītā uzņēmuma pašu kapitālā. Apliekamo ienākumu palielina par ieņēmumiem no līdzdalības meitas vai saistītā uzņēmumā, kurš ir nerezidents vai kurš piemēro likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" noteiktos uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus vai citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, ja minētās līdzdalības daļas vērtības palielinājuma un aprēķināto dividenžu starpība nav ieskaitīta rezervē.";

izteikt sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(6) Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu drīkst samazināt (ievērojot šā panta septītajā daļā minētos nosacījumus) par apdrošināšanas prēmiju maksājumiem atbilstoši likumam "Par apdrošināšanas līgumu", kas veikti apdrošināšanas sabiedrībām, kuras izveidotas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, un savu darbinieku labā privātajos pensiju fondos izdarītajām iemaksām atbilstoši likumam "Par privātajiem pensiju fondiem". Šie nosacījumi attiecas arī uz ārvalstu apdrošināšanas sabiedrībām izdarītajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem par tādiem apdrošināšanas pakalpojumiem, kurus nenodrošina Latvijā reģistrētās apdrošināšanas sabiedrības.

(7) Nosakot apliekamo ienākumu, to samazina par darbinieku labā veiktajām darba devēja iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un veiktajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem par darbinieku dzīvības, veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanu, kuri kopā nepārsniedz 10 procentus no apdrošinātajām personām un pensiju plānu dalībniekiem aprēķinātās darba samaksas taksācijas periodā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) darbības termiņš dzīvības apdrošināšanas līgumam ar līdzekļu uzkrāšanu attiecībā uz katru konkrēto apdrošināto personu nav īsāks par pieciem gadiem;

2) darbības termiņš dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumam bez līdzekļu uzkrāšanas nav īsāks par vienu gadu;

3) dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma noteikumi paredz, ka apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu izmaksā apdrošinātajai personai (vai tās labuma guvējam), citas summas, kas saistītas ar līguma darbību vai tā pārtraukšanu, izmaksā darba devējam, un neparedz aizdevumu izsniegšanu apdrošinātajām personām;

4) darba devējam pēctaksācijas perioda otrā mēneša pirmajā datumā nav nodokļu parādu par iepriekšējiem periodiem.";

aizstāt astotajā daļā vārdus "Valsts statistikas komitejas" ar vārdiem "Centrālās statistikas pārvaldes";

izteikt astotās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

"Šie noteikumi nav attiecināmi uz procentu maksājumiem par aizņēmumiem un kredītiem Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs.";

izslēgt trīspadsmito daļu.

5. Papildināt 10.panta trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Tāpat neņem vērā ienākumu no katras kompensācijas daļas, kas 12 mēnešu laikā ir reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos, ja minētā kompensācija ir izmaksāta pa daļām."

6. Izteikt 11.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Iekšzemes uzņēmuma apliekamo ienākumu samazina par uzņēmuma gada pārskata peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādīto saņemamo dividenžu summu.

(2) Iekšzemes uzņēmuma apliekamo ienākumu palielina par:

1) dividenžu summu, kas saņemama no nerezidentiem;

2) dividenžu summas daļu, kas saņemama no uzņēmumiem, kuri piemēro likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" noteiktos uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus vai citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, un kas atbilst tai peļņas daļai, kura, piemērojot minētajos likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides un atvieglojumus, nav bijusi aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli."

7. 13.pantā:

izteikt pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

"1) pamatlīdzekļus sadala piecās kategorijās un nosaka taksācijas perioda nolietojuma likmi procentos:

Kategorija Nolietojuma likme Pamatlīdzekļu veids
1 5 procenti Ēkas, būves, ilggadīgie stādījumi
2 10 procenti Dzelzceļa ritošais sastāvs un tehnoloģiskās iekārtas, jūras un upju flotes transportlīdzekļi, flotes un ostu tehnoloģiskās iekārtas, enerģētiskās iekārtas
3 35 procenti Skaitļošanas iekārtas un to aprīkojums, tai skaitā drukas ierīces, informāciju sistēmas, datoru programmprodukti un datu uzkrāšanas iekārtas, sakaru līdzekļi, kopētāji un to aprīkojums
4 20 procenti Pārējie pamatlīdzekļi, izņemot 5.kategorijā minētos pamatlīdzekļus
5 7,5 procenti Naftas izpētes un ieguves platformas kopā ar to funkcionēšanai nepieciešamajām iekārtām, kuras atrodas uz šīm platformām, naftas izpētes un ieguves kuģi

2)  pamatlīdzekļu uzskaiti nolietojuma aprēķinam saskaņā ar šo pantu kārto:

a) attiecībā uz ēkām un to daļām, būvēm, ilggadīgajiem stādījumiem, naftas izpētes un ieguves platformām, naftas izpētes un ieguves kuģiem, kā arī attiecībā uz pamatlīdzekļiem, kas saimnieciskajā darbībā netiek izmantoti vai tiek izmantoti tikai daļēji, - par katru pamatlīdzekli atsevišķi,

b) attiecībā uz šīs daļas 9.punktā minētajiem pamatlīdzekļiem, kas iegādāti vai izveidoti laikposmā, kad attiecīgajam reģionam piešķirts īpaši atbalstāmā reģiona statuss, - atsevišķi no pārējiem attiecīgās kategorijas pamatlīdzekļiem,

c) attiecībā uz pārējiem pamatlīdzekļiem - par visu kategoriju kopā;".

8. 14.pantā:

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Individuālais (ģimenes) uzņēmums (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība), kura īpašnieks pirmstaksācijas periodā par tā ienākumiem maksājis iedzīvotāju ienākuma nodokli, ir tiesīgs iepriekšējo taksācijas periodu saimnieciskās darbības zaudējumus, kas aprēķināti saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", segt hronoloģiskā secībā no šajā likumā noteiktajā kārtībā aprēķinātā uzņēmuma apliekamā ienākuma likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajā zaudējumu pārnešanas periodā, tas ir, no triju pēc kārtas sekojošu taksācijas periodu apliekamā ienākuma, sākot ar to taksācijas periodu, kurā maksātājam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" radās tiesības segt zaudējumus.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Šā panta otrās daļas noteikumi nav piemērojami gadījumos, ja uzņēmums, kurā notikusi kontroles maiņa, piecus taksācijas periodus pēc kontroles maiņas saglabā iepriekšējo pamatdarbības veidu, kas atbilst uzņēmuma pamatdarbības veidam divus taksācijas periodus pirms kontroles maiņas.";

papildināt sesto daļu ar šāda satura tekstu:

"Šā panta 1.1 daļā minētos taksācijas perioda zaudējumus var segt hronoloģiskā secībā no nākamo sešu taksācijas periodu apliekamā ienākuma.";

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Ja uzņēmums veic naftas izpētes un ieguves darbus un tā kopējā apgrozījumā (darbības apjomā) naftas izpētes un ieguves darbi pārsniedz 80 procentus, šā panta pirmajā daļā minētos taksācijas perioda zaudējumus var segt hronoloģiskā secībā no nākamo 10 taksācijas periodu apliekamā ienākuma."

9. 15.pantā:

papildināt pantu pēc vārda "Katra" ar vārdiem "šajā likumā noteiktā" un uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja uzņēmums - nodokļa maksātājs - izmanto uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" vai citiem Latvijas Republikas likumiem, šajā nodaļā paredzētās nodokļa atlaides netiek piemērotas, izņemot atlaidi par ārvalstīs samaksāto nodokli saskaņā ar šā likuma 16.pantu un atlaidi ziedotājiem saskaņā ar šā likuma 20.pantu."

10. Papildināt likumu ar 18.1 pantu šādā redakcijā:

"18.1 pants. Nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas ražo augstas tehnoloģijas produktus un programmproduktus

Nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas ražo augstas tehnoloģijas produktus un programmproduktus, ir 30 procenti no aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa, ja uzņēmums atbilst šādiem kritērijiem:

1) uzņēmuma neto apgrozījumā Ministru kabineta noteiktie atbalstāmie produkti taksācijas periodā sastāda vairāk nekā 75 procentus;

2) uzņēmums ir saņēmis ISO 9000, ISO 9001 vai ISO 9002 sertifikātu."

11. 20.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitli "90" ar skaitli "85";

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām nodokli samazina par 90 procentiem no summām, kuras ziedotas Latvijas Kultūras fondam, Latvijas Olimpiskajai komitejai un Latvijas Bērnu fondam.";

papildināt ceturto daļu pēc vārda "pirmajā" ar vārdiem "un otrajā".

12. 23.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Uzņēmumi taksācijas gada laikā līdz katra mēneša 15.datumam (ieskaitot) izdara valsts budžetā šādus nodokļa avansa maksājumus:

1)  par katru mēnesi no taksācijas perioda pirmā mēneša līdz mēnesim (ieskaitot), kurā tiek iesniegts uzņēmuma gada pārskats, bet ne vēlāk kā līdz mēnesim, kurā jāiesniedz uzņēmuma gada pārskats saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem", - summu, kas atbilst vienai divpadsmitajai daļai no aprēķinātā nodokļa, kurš, nepiemērojot šā likuma 17., 18.1, 19. un 20.pantā noteiktās atlaides, ir aprēķināts par taksācijas periodu pirms pirmstaksācijas perioda un ir koriģēts ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu vai kopējo patēriņa cenu indeksu pirmstaksācijas periodā, kas aprēķināts, reizinot Centrālās statistikas pārvaldes noteiktos pirmstaksācijas perioda ikmēneša patēriņa cenu indeksus, ja taksācijas periods nesakrīt ar kalendāro gadu;

2)  par katru mēnesi taksācijas perioda atlikušajā daļā - summu, kas noteikta, starpību starp pirmstaksācijas perioda nodokļa summu (kura koriģēta ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu vai kopējo patēriņa cenu indeksu pirmstaksācijas periodā, kas aprēķināts, reizinot Centrālās statistikas pārvaldes noteiktos pirmstaksācijas perioda ikmēneša patēriņa cenu indeksus, ja taksācijas periods nesakrīt ar kalendāra gadu) un saskaņā ar šīs daļas 1.punktu samaksāto nodokļa summu dalot ar atlikušo mēnešu skaitu no gada pārskata iesniegšanas mēneša līdz taksācijas perioda beigām. Nosakot pirmstaksācijas perioda nodokļa summu, neņem vērā šā likuma 17., 18.1, 19. un 20.pantā noteiktās atlaides.";

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Valsts ieņēmumu dienests pēc maksātāja pamatota iesnieguma, sākot ar mēnesi, kurā Valsts ieņēmumu dienests ir saņēmis maksātāja iesniegumu, var noteikt citu nodokļa avansa maksājumu apmēru šādos gadījumos:

1) ja maksātāja neto apgrozījums ir būtiski samazinājies salīdzinājumā ar pirmstaksācijas perioda attiecīgo laikposmu, kā arī prognozējama tā turpmāka samazināšanās, - nodokļa avansa maksājumus par taksācijas perioda atlikušajiem mēnešiem nosaka, iepriekšējā mēneša neto apgrozījumu reizinot ar aprēķinātā nodokļa (kas aprēķināts, nepiemērojot šā likuma 17., 18.1, 19. un 20.pantā noteiktās nodokļa atlaides) un neto apgrozījuma dalījumu pirmstaksācijas periodā;

2) ja maksātājam ir būtiski mainījies darbības veids vai ieņēmumu un izdevumu (ieņēmumu vai izdevumu) struktūra, - nodokļa avansa maksājumus par taksācijas perioda atlikušajiem mēnešiem nosaka vienādās summās, ņemot vērā maksātāja iesniegto pamatoto aprēķinu. Ja maksātāja aprēķinātā avansa maksājumu summa taksācijas periodā ir mazāka par nodokli, kas aprēķināts, ņemot vērā taksācijas perioda galīgos norēķinus, starpība starp avansa maksājumu, kas aprēķināts pēc šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktās metodes, un avansa maksājumu, kas aprēķināts pēc šajā punktā minētajām metodēm, katru mēnesi tiek uzskatīta par nokavēto nodokļa maksājumu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".";

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"(31) Nosakot uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumus, ņem vērā saskaņā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumu vai Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumu taksācijas periodam paredzētos nodokļa atvieglojumus. Ja maksātājs taksācijas periodā zaudē tiesības uz nodokļa atvieglojumiem saskaņā ar minētajiem likumiem, avansa maksājumu samazinājumu summa, kas aprēķināta kā starpība starp avansa maksājumu summu saskaņā ar šā panta pirmās vai 1.1 daļas noteikumiem, un avansa maksājumu summu, kas noteikta, ņemot vērā nodokļa atvieglojumus saskaņā ar minētajiem likumiem, tiek uzskatīta par nokavēto nodokļa maksājumu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām"."

13. Izslēgt 24.panta otrajā daļā vārdus "ja to pieprasa Valsts ieņēmumu dienests".

14. 26.pantā:

aizstāt vārdus ""Par bankām" un "Par apdrošināšanu"" ar vārdiem "Kredītiestāžu likumā un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā" un uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja summas izmaksātājs nav ieturējis un iemaksājis budžetā nodokli šā likuma 24.panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, tas ir atbildīgs saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām"."

15. Papildināt likumu ar 27.pantu šādā redakcijā:

"27.pants. Atsevišķu likuma normu piemērošanas kārtība

Atsevišķu likuma normu piemērošanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi, kuros ietverta likuma normu interpretācija un skaidrojoši piemēri."

16. Papildināt pārejas noteikumus ar 17.punktu šādā redakcijā:

"17. 6.panta 5.1 daļu, grozījumus 11.pantā, 13.panta pirmās daļas 1.punktā un 14.panta trešajā daļā, kā arī 23.panta 3.1 daļu piemēro, sākot ar 1999.gada taksācijas periodu."

Likums stājas spēkā 2000.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 25.novembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 1999.gada 15.decembrī

01.01.2000