Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta rīkojums Nr.752

Rīgā 2006.gada 4.oktobrī (prot. Nr.48 37.§)

Par Koncepciju par Nacionālo bruņoto spēku rezervi

1. Atbalstīt Koncepcijā par Nacionālo bruņoto spēku rezervi (turpmāk - koncepcija) ietverto risinājuma 1.variantu.

2. Noteikt Aizsardzības ministriju par atbildīgo un koordinējošo institūciju koncepcijas īstenošanā.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Aizsardzības ministrs A.Slakteris

(Ministru kabineta

2006.gada 4.oktobra rīkojums Nr.752)

Koncepcijas par Nacionālo bruņoto spēku rezervi

kopsavilkums

Koncepcijas par Nacionālo bruņoto spēku rezervi (turpmāk - koncepcija) mērķis ir šāds - ņemot vērā atteikšanos no obligātā militārā dienesta un regulāro Nacionālo bruņoto spēku komplektēšanu tikai ar profesionālā dienesta karavīriem, noteikt pamatprincipus Nacionālo bruņoto spēku rezervju sistēmas izveidei. Tiek arī piedāvāti ar Nacionālo bruņoto spēku personāla rezerves jautājumiem saistīto terminu jauni skaidrojumi.

Koncepcija izstrādāta, pamatojoties uz to, ka:

• atbilstoši nereaģējot uz rezervē iekļaujamo Latvijas Republikas pilsoņu loka sašaurināšanos (pēc Obligātā militārā dienesta likuma atcelšanas), nebūs iespējams nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku kaujas un mobilizācijas gatavību, jo mobilizācijas izsludināšanas gadījumā Nacionālie bruņotie spēki netiks papildināti ar personāla resursiem Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānā noteiktā apjomā;

• likvidējot Militārā dienesta iesaukšanas centru (turpmāk - iesaukšanas centrs), valstī vairs nebūs iestādes, kura atbild par rezerves karavīru un rezervistu uzskaiti (t.i., iestādes, kura uztur informāciju par valstī esošajiem personāla mobilizācijas resursiem), rezerves karavīru un rezervistu iesaukšanu aktīvajā dienestā mobilizācijas izsludināšanas gadījumā.

Koncepcijā piedāvātais risinājuma 1.variants paredz, ka:

• lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku vienību kaujas un mobilizācijas gatavību, aktīvajam dienestam derīgos Latvijas pilsoņus nepieciešams iedalīt rezerves karavīros un rezervistos;

• pašreizējie iesaukšanas centra uzdevumi (izņemot reģistrāciju obligātajam militārajam dienestam, obligātajā militārajā dienestā iesaucamo veselības pārbaudi un iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā) pamatā deleģējami Zemessardzei (arī Aizsardzības ministrijai, Nacionālo bruņoto spēku Rekrutēšanas un atlases centram, Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības Militārās medicīnas centram un Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecībai).

Koncepcijā piedāvātais risinājuma 2.variants ir līdzīgs pirmajam, taču būtiski atšķiras iesaistīto institūciju funkcijas un uzdevumi Nacionālo bruņoto spēku rezerves sistēmas veidošanā un uzturēšanā, kā arī minēto institūciju funkciju nodrošināšanai nepieciešamā infrastruktūra. 1.variants paredz iespēju Nacionālo bruņoto spēku rezerves sistēmas veidošanā un uzturēšanā izmantot esošās Zemessardzes reģionālās struktūras, un tā ir 1.varianta galvenā priekšrocība.

Abu risinājuma variantu īstenošanai nepieciešamās izmaksas var mainīties atkarībā no Nacionālo bruņoto spēku kaujas un mobilizācijas gatavības nodrošināšanai nepieciešamā rezervistu un rezerves karavīru skaita, kas katru gadu tiek noteikts vai precizēts Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānā (klasificēts dokuments). Izdevumus plānots segt, veicot Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļu pārdali (likvidējot iesaukšanas centru, attiecīgie līdzekļi tiks novirzīti Zemessardzei un citām rezervistu un rezerves karavīru uzskaitē un sistēmas uzturēšanā iesaistītajām institūcijām).

Aizsardzības ministrs A.Slakteris