1. Atbalstīt Izglītības attīstības pamatnostādņu 2007.–2013.gadam (turpmāk — pamatnostādnes) kopsavilkumā ietverto risinājumu.
3. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram līdz 2011.gada 30.septembrim iesniegt Ministru kabinetā Izglītības attīstības pamatnostādņu 2012.–2015.gadam projektu, kurā ietverts gala ietekmes novērtējums par Izglītības attīstības pamatnostādņu 2007.–2013.gadam īstenošanu.
(MK 10.05.2011. rīkojuma Nr.186 redakcijā)
4. Pamatnostādnes īstenojamas no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu turpmākajiem gadiem izskatīt vienlaikus ar visu nozaru ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu attiecīgajam gadam.
Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.–2013.gadam (turpmāk – pamatnostādnes) nosaka izglītības sistēmas attīstības mērķus turpmākajiem pieciem gadiem un rīcības virzienus to īstenošanai, kā arī darbības rezultātus, politikas rezultātus un to sasniegšanas rādītājus.
Pamatnostādnēs tiek plānotas izglītības politikas iniciatīvas un pasākumi, kuri ir saistīti ar Izglītības attīstības koncepcijas 2002.–2005.gadam īstenošanu, kā arī atbilst Lisabonas izglītības stratēģijā noteiktajiem mērķiem un rekomendācijām, tajā skaitā Eiropas augstākās izglītības telpas veidošanas (Boloņas procesa) prioritātēm augstākajā izglītībā, tādējādi nodrošinot Latvijas izglītības attīstības pēctecību un atbilstību Eiropas nostādnēm izglītības jomā.
Izglītības attīstības pamatnostādņu mērķi tiek noteikti, lai pilnveidotu esošo sistēmu, kā arī lai īstenotu jaunas prioritātes. Iepriekš izstrādātās koncepcijas mērķi atbilst Eiropas nostādnēm izglītībā un pēc situācijas analīzes tika secināts, ka tie netika sasniegti pilnībā, tādēļ tie aktuāli arī nākamajā plānošanas periodā, ievērojot gan sabiedrības attīstības prioritātes, gan Eiropas kopējās telpas ekonomisko izaugsmi. Pamatnostādnēs plānotās reformas ir likumsakarīgs iepriekšējo reformu turpinājums, tādējādi nodrošinot pēctecību izglītības mērķu īstenošanā.
Vienlaikus pamatnostādnēs tiek plānotas jaunas izglītības politikas iniciatīvas un pasākumi, akcentējot svarīgākos izglītības attīstības virzienus. Lai nākamajā plānošanas periodā būtiski uzlabotu izglītības sistēmu, tiek meklēti jauni aktuālo problēmu risinājumi, plānoti efektīvāki pasākumi, kas dotu maksimālu ieguldījumu izglītības mērķu sasniegšanā.
Īstenojot Latvijas izaugsmes modeli, izglītības attīstības politikas centrā ir cilvēks, kuram iespējams iegūt izglītību visa mūža laikā. Mūžizglītības kontekstā tiek izvirzīti vairāki mērķi, kas ir aktuāli visiem iedzīvotājiem atkarībā no viņu vecuma, dzīvesvietas, sociālās piederības, kā arī atbilst katra indivīda interesēm, spējām un tautsaimniecības attīstības vajadzībām.
Pamatmērķis
Nodrošināt katram iedzīvotājam iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību mūža garumā atbilstoši individuālām interesēm, spējām un valsts ekonomiskās attīstības vajadzībām.
Mērķi
• Paaugstināt izglītojamo vispārējo zināšanu, vērtībizglītības un dzīves prasmju apguves kvalitāti.
• Nodrošināt tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstošu izglītības piedāvājumu.
• Paplašināt izglītības iespējas dažādām iedzīvotāju grupām visos reģionos.
• Stiprināt izglītības kvalitātes nodrošināšanas un vadības rīcībspēju.
Pamatnostādnēs iekļauto uzdevumu izpildei nepieciešamais papildu finansējums:
2007.gadā – 57282,5 tūkstoši latu;
2008.gadā – 93063,8 tūkstoši latu;
2009.gadā – 64970,6 tūkstoši latu;
2010.gadā – 65796,3 tūkstoši latu;
2011.gadā – 68835,1 tūkstotis latu;
2012.gadā – 62811,9 tūkstoši latu;
2013.gadā – 65592,5 tūkstoši latu.
Pamatnostādņu ieviešanu nodrošina Izglītības un zinātnes ministrijas struktūrvienības un tās pakļautībā esošās iestādes, kā arī citas centrālās valsts pārvaldes institūcijas, kas iesaistītas izglītības politikas īstenošanā. Izglītības un zinātnes ministrija koordinē valsts centrālās pārvaldes institūciju un pašvaldību izglītības pārvalžu un iestāžu darbību pamatnostādņu īstenošanā.