Darbības ar dokumentu

1. Maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķinu saskaņā ar “Dzīvības apdrošinātāju maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķināšanas noteikumu” (tālāk tekstā – noteikumi) prasībām veic dzīvības apdrošināšanas sabiedrības un nedalībvalstu dzīvības apdrošinātāju filiāles (tālāk tekstā – apdrošinātājs).

(FKTK 05.09.2008. noteikumu Nr.134 redakcijā)

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. riskam pakļautais bruto kapitāls — lielums, kas veidojas, atņemot no bruto apdrošinājuma summas, kas izmaksājama nāves gadījumā saskaņā ar tiešajā apdrošināšanā vai pārapdrošināšanā noslēgto līgumu, bruto dzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves;

2.2. riskam pakļautais neto kapitāls — lielums, kas veidojas, atņemot no neto apdrošinājuma summas, kas izmaksājama nāves gadījumā saskaņā ar tiešajā apdrošināšanā vai pārapdrošināšanā noslēgto līgumu, neto dzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves;

2.3. finanšu iestāde — Kredītiestāžu likuma izpratnē;

2.3.¹ uzkrātā peļņa no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas – šo noteikumu izpratnē ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas pozitīvais rezultāts, kuru veido finanšu pārskatos atzītā iepriekšējo periodu un pārskata perioda peļņa vai zaudējumi no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas;

2.4. pārējo terminu lietojums atbilst Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (tālāk tekstā – Komisija) 2006. gada 13. janvāra normatīvajos noteikumos Nr. 21 "Apdrošināšanas sabiedrību, nedalībvalstu apdrošinātāju filiāļu, pārapdrošināšanas sabiedrību un nedalībvalstu pārapdrošinātāju filiāļu gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas normatīvie noteikumi" un 2009. gada 13. februāra normatīvajos noteikumos Nr. 19 "Dzīvības apdrošinātāju pārskatu sagatavošanas normatīvie noteikumi" lietotajiem terminiem.

(Grozīts ar FKTK 05.09.2008. noteikumiem Nr.134; FKTK 21.12.2009. noteikumiem Nr.169; FKTK 04.10.2013. noteikumiem Nr.216)

3. Maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķina vajadzībām netiek veikta apdrošināšanas līgumu klasifikācija ieguldījumu un apdrošināšanas līgumos. Visi līgumi tiek uzskatīti par apdrošināšanas līgumiem to juridiskajā izpratnē.

4. Dzīvības apdrošinātāju maksātspējas norma tiek noteikta kā maksātspējas normas dzīvības apdrošināšanā, kas aprēķināta saskaņā ar 5.–7. punkta prasībām, maksātspējas normas nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanā, kas aprēķināta saskaņā ar 8. punkta prasībām, un maksātspējas normas pārapdrošināšanā, kas aprēķināta saskaņā ar 8.¹ punkta prasībām, summa. Ja dzīvības apdrošinātājs aprēķina maksātspējas normu pārapdrošināšanā saskaņā ar 8.¹ punkta nosacījumiem, tad attiecīgie pārapdrošināšanas līgumi netiek iekļauti maksātspējas normas aprēķinā, kas veikts saskaņā ar 5.–8. punkta prasībām.

(FKTK 05.09.2008. noteikumu Nr.134 redakcijā)

5. Maksātspējas norma dzīvības apdrošināšanas līgumiem ar uzkrājuma veidošanu un dzīvības apdrošināšanas līgumiem bez uzkrājuma veidošanas, kā arī regulāru izmaksu apdrošināšanas līgumiem (annuities) tiešajā apdrošināšanā un pārapdrošināšanā, izņemot tirgum piesais­tītos dzīvības apdrošināšanas līgumus, ir saskaņā ar 5.1. un 5.3. punkta prasībām aprēķināto lielumu summa:

5.1. 4 procenti no 5. punktā minēto līgumu bruto dzīvības apdrošināšanas tehniskajām rezervēm tiek reizināti ar koeficientu (R), kas iegūts kā attiecība starp šo līgumu neto dzīvības apdrošināšanas tehniskajām rezervēm un šo līgumu bruto dzīvības apdrošināšanas tehniskajām rezervēm pārskata perioda beigās. Šis koeficients nedrīkst būt mazāks par 0.85;

5.2. 5. punktā minētajiem līgumiem, kuriem riskam pakļautais bruto kapitāls nav negatīvs lielums, tiek aprēķināti:

5.2.1. 0.1 procents no riskam pakļautā bruto kapitāla dzīvības apdrošināšanas līgumiem bez uzkrājuma veidošanas, kas sedz nāves risku un ir ar sākotnējo termiņu līdz trim gadiem (ieskaitot),

5.2.2. 0.15 procenti no riskam pakļautā bruto kapitāla dzīvības apdrošināšanas līgumiem bez uzkrājuma veidošanas, kas sedz nāves risku un ir ar sākotnējo termiņu virs trim gadiem, bet ne ilgāku par pieciem gadiem,

5.2.3. 0.3 procenti no riskam pakļautā bruto kapitāla pārējiem līgumiem;

5.3. saskaņā ar 5.2.1.–5.2.3. punkta prasībām aprēķināto lielumu kopsummu reizina ar koeficientu (K), kas aprēķināts kā attiecība starp riskam pakļauto neto kapitālu un riskam pakļauto bruto kapitālu. Šis koeficients nedrīkst būt mazāks par 0.5.

(Grozīts ar FKTK 05.09.2008. noteikumiem Nr.134)

6. Tirgum piesaistītajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem tiešajā apdrošināšanā un pārapdrošināšanā maksātspējas norma ir saskaņā ar 6.1.–6.4. punkta prasībām aprēķināto lielumu summa:

6.1. ja apdrošinātājs ir uzņēmies ieguldījumu risku līdz ar apdrošinājuma ņēmēju, tad aprēķina 4 procentus no bruto dzīvības apdrošināšanas tehniskajām rezervēm, kas attiecas uz šiem līgumiem. Iegūtais lielums tiek reizināts ar koeficientu (R1), kas iegūts kā attiecība starp šo līgumu neto dzīvības apdrošināšanas tehniskajām rezervēm un šo līgumu bruto dzīvības apdrošināšanas tehniskajām rezervēm pārskata perioda beigās. Šis koeficients nedrīkst būt mazāks par 0.85;

6.2. ja apdrošinātājs nav uzņēmies ieguldījumu risku un līgumā norādītā summa, kas paredzēta administratīvo izdevumu segšanai, ir fiksēta uz laiku, kas ilgāks par pieciem gadiem, tad aprēķina 1 procentu no bruto dzīvības apdrošināšanas tehniskajām rezervēm, kas attiecas uz šiem līgumiem. Iegūtais lielums tiek reizināts ar koeficientu (R2), kas iegūts kā attiecība starp šo līgumu neto dzīvības apdrošināšanas tehniskajām rezervēm un šo līgumu bruto dzīvības apdrošināšanas tehniskajām rezervēm pārskata perioda beigās. Šis koeficients nedrīkst būt mazāks par 0.85;

6.3. ja apdrošinātājs nav uzņēmies ieguldījumu risku un līgumā norādītā summa, kas paredzēta administratīvo izdevumu segšanai, nav fiksēta uz laiku, kas ilgāks par pieciem gadiem, tad aprēķina 25 procentus no pēdējā pārskata perioda administratīvajiem izdevumiem, kas attiecināmi uz šiem līgumiem. Šim aprēķinam pārskata perioda administratīvie izdevumi tiek dalīti ar darbības mēnešu skaitu pēdējā pārskata periodā un reizināti ar 12;

6.4. ja apdrošinātājs apdrošina nāves gadījuma risku, tad līgumiem, kuriem riskam pakļautais bruto kapitāls nav negatīvs lielums, aprēķina 0.3 procentus no riskam pakļautā bruto kapitāla un iegūto lielumu kopsummu reizina ar koeficientu (K1), kas aprēķināts kā attiecība starp riskam pakļauto neto kapitālu un riskam pakļauto bruto kapitālu. Šis koeficients nedrīkst būt mazāks par 0.5.

(Grozīts ar FKTK 05.09.2008. noteikumiem Nr.134)

7. Līgumiem, kas paredz apdrošinātāja uzņemto saistību izpildi apdrošināšanas termiņa beigās par vienreizējiem vai periodiskiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem (kapitāla izmaksas operācijām), maksātspējas norma ir vienāda ar 4 procentiem no šo līgumu bruto dzīvības apdrošināšanas tehniskajām rezervēm, kas reizināti ar koeficientu (R3), kurš iegūts kā attiecība starp šo līgumu neto dzīvības apdrošināšanas tehniskajām rezervēm un šo līgumu bruto dzīvības apdrošināšanas tehniskajām rezervēm pārskata perioda beigās. Šis koeficients nedrīkst būt mazāks par 0.85.

8. Maksātspējas norma nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanā, ko dzīvības apdrošinātājs veic kā papildriska apdrošināšanu, kā arī kā atsevišķu nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanu, ja apdrošinātājs ir saņēmis licenci šiem apdrošināšanas veidiem, tiek aprēķināta saskaņā ar komisijas 2006. gada 15. septembra noteikumiem Nr.148 "Nedzīvības apdrošinātāju maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķināšanas noteikumi".

(Grozīts ar FKTK 05.09.2008. noteikumiem Nr.134; FKTK 04.10.2013. noteikumiem Nr.216)

8.¹ Maksātspējas norma pārapdrošināšanā tiek aprēķināta saskaņā ar Komisijas 2008. gada 5. septembra noteikumiem Nr. 128 “Pārapdrošinātāju maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķināšanas noteikumi”, ja ir izpildījies kāds no šādiem nosacījumiem:

8.¹1. par pārapdrošināšanu saņemto bruto prēmiju apmērs pārskata periodā pārsniedz 10 procentus no kopējā saņemto bruto prēmiju apmēra;

8.¹2. par pārapdrošināšanu saņemto bruto prēmiju apmērs pārskata periodā pārsniedz 50 milj. euro;

8.¹3. kopējais bruto tehnisko rezervju apmērs pārapdrošināšanā pārsniedz 10 procentus no kopējā bruto tehnisko rezervju apmēra.

(FKTK 05.09.2008. noteikumu Nr.134 redakcijā, kas grozīta ar FKTK 21.12.2009. noteikumiem Nr.169; FKTK 04.10.2013. noteikumiem Nr.216)

(Nodaļas nosaukums FKTK 05.09.2008. noteikumu Nr.134 redakcijā)

9. Pašu līdzekļu aprēķinā iekļauj:

9.1. apdrošināšanas sabiedrības apmaksāto pamatkapitālu, kas samazināts par priekšrocību akcijām ar dividenžu uzkrāšanu;

9.2. akciju emisijas uzcenojumu;

9.3. savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības biedru apmaksātās pajas;

9.4. rezerves kapitālu un pārējās rezerves, izņemot tehniskās rezerves, pārvērtēšanas rezerves, izlīdzināšanas rezervi un rezervi aplēses dalībai peļņā;

9.5. iepriekšējo gadu revidēto nesadalīto peļņu/zaudējumus;

9.6. samazinājumu par:

9.6.1. apdrošināšanas sabiedrības īpašumā esošajām pašu akcijām vai pajām, nemateriālajiem aktīviem, pārskata perioda un iepriekšējā pārskata gada nerevidētajiem zaudējumiem,

9.6.2. ieguldījumiem tādu kredītiestāžu, finanšu iestāžu, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību, ārvalstu apdrošinātāju, pārapdrošināšanas sabiedrību un ārvalstu pārapdrošinātāju pamatkapitālā un subordinētajā kapitālā, kuros apdrošināšanas sabiedrībai tieši vai netieši pieder 20 procenti vai vairāk no pamatkapitāla vai kopējā balsstiesīgo akciju, paju vai daļu skaita, izņemot apdrošināšanas sabiedrības, kas pakļauta papildu uzraudzībai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma vai Finanšu konglomerātu likuma izpratnē, ieguldījumus to kredīt­iestāžu, finanšu iestāžu, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību, ārvalstu apdrošinātāju, pārapdrošināšanas sabiedrību un ārvalstu pārapdrošinātāju pamatkapitālā un subordinētajā kapitālā, kas iekļauti koriģētās maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķinā vai finanšu konglomerāta kapitāla pietiekamības aprēķinā;

9.6.3. pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezervi, kas iekļauta bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerves”, ja tā ir negatīva,

9.6.4. iepriekšējo gadu peļņu no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas. Gadījumā, ja pārskata perioda vai iepriekšējā gada nerevidētā peļņa vai zaudējumi no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas samazina vai palielina saskaņā ar 9.6.1. apakšpunktu aprēķinā iekļautos pārskata perioda vai attiecīgi iepriekšējā pārskata gada nerevidētos zaudējumus, pašu līdzekļu aprēķinā iekļauj samazinājumu par pārskata perioda beigu datumā atzīto uzkrāto peļņu no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas.

(Grozīts ar FKTK 05.09.2008. noteikumiem Nr.134; FKTK 21.12.2009. noteikumiem Nr.169)

10. Pašu līdzekļu aprēķinā papildus iekļauj:

10.1. subordinēto kapitālu — apdrošināšanas sabiedrības aizņēmumus, kuru rakstveida darījumu aktos nepārprotami noteikts, ka aizdevējs ir tiesīgs atprasīt atmaksāt aizdevumu pirms termiņa vienīgi apdrošināšanas sabiedrības likvidācijas gadījumā un aizdevēja prasījums tiek apmierināts tikai pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasībām, un aizņēmuma līgums atbilst šādiem nosacījumiem:

10.1.1. noteiktā termiņā atmaksājamā subordinētā kapitāla aizņēmuma sākotnējais termiņš nav mazāks par pieciem gadiem vai beztermiņa subordinētā kapitāla aizņēmuma līgumā ir paredzēts, ka to atmaksā ne ātrāk kā piecus gadus pēc paziņojuma par aizņēmuma uzteikumu saņemšanas,

10.1.2. aizņēmuma līgumā nav noteikti citi nosacījumi aizņēmuma pirmstermiņa atmaksai, izņemot apdrošināšanas sabiedrības likvidāciju vai ar komisijas atļauju. Komisija atļauj apdrošināšanas sabiedrībai atmaksāt aizņēmumu pirms termiņa pēc sava ierosinājuma, ja pēc aizņēmuma atmaksāšanas tiks izpildīta Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma 31. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktā maksātspējas prasība,

10.1.3. aizņēmuma līguma noteikumus var grozīt tikai ar komisijas iepriekšēju rakstveida atļauju;

10.2. priekšrocību akcijas ar dividenžu uzkrāšanu ar noteikumu, ka apdrošināšanas sabiedrības likvidācijas gadījumā šīs akcijas tiek atmaksātas pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms pārējo akcionāru prasībām, t.sk.:

10.2.1. noteiktā termiņā dzēšamās priekšrocību akcijas ar dividenžu uzkrāšanu,

10.2.2. beztermiņa priekšrocību akcijas ar dividenžu uzkrāšanu, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

10.2.2.1. tās nevar atmaksāt pēc turētāja iniciatīvas vai bez komisijas iepriekšējas rakstveida atļaujas,

10.2.2.2. emisijas prospektā ir paredzēts, ka apdrošināšanas sabiedrībai ir tiesības atlikt dividenžu izmaksu un parāda saistību samaksu, ja apdrošināšanas sabiedrībai pēc šādu maksājumu veikšanas veidojas nepietiekams pašu līdzekļu apmērs;

10.3. pārvērtēšanas rezervi, kas izveidojas apdrošinātāja paša vajadzībām iegādātu zemes gabalu un ēku pārvērtēšanas rezultātā, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atzinums par finanšu pārskatiem bez iebildēm attiecībā uz pārvērtēšanas rezultāta atspoguļojumu un kvantitatīvo novērtējumu, kā arī ir saņemta Komisijas atļauja. Apdrošinātāja paša vajadzībām iegādātu zemes gabalu un ēku pārvērtēšana tiek atspoguļota katram īpašumam atsevišķi. Ja pārskata periodā izdarītas pārvērtēšanas rezultātā pārskata perioda beigu datumā apdrošinātāja paša vajadzībām iegādātu zemes gabalu un ēku pārvērtēšanas nerevidētā rezerve pārsniedz revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, tad aprēķinā iekļauj revidētajā pārskatā uzrādīto summu, bet, ja pārskata perioda beigu datumā apdrošinātāja paša vajadzībām iegādātu zemes gabalu un ēku pārvērtēšanas nerevidētā rezerve ir mazāka par revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, tad aprēķinā iekļauj pārskata perioda beigu datuma pārvērtēšanas rezervi. Pārvērtēšanas rezerves pieaugums pēc samazinājuma netiek ņemts vērā. Pārvērtēšanas rezerve iekļaujama aprēķinā 70 procentu apmērā no katra apdrošinātāja paša vajadzībām iegādāta zemes gabala un ēkas vērtības pieauguma, kas apstiprināts ar vismaz divu neatkarīgu, savstarpēji nesaistītu, atbilstoši profesionāli kvalificētu ekspertu (vērtētāju) atzinumu. Ja ekspertu (vērtētāju) atzinumi par apdrošinātāja paša vajadzībām iegādāta zemes gabala vai ēkas vērtības pieaugumu ir atšķirīgi, tad aprēķinā iekļaujams zemākais apstiprinātais apdrošinātāja paša vajadzībām iegādāta zemes gabala vai ēkas vērtības pieaugums;

10.4. iepriekšējo gadu revidēto peļņu, kas atzīta ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas rezultātā, ja zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atzinums par finanšu pārskatiem ir bez iebildēm attiecībā uz pārvērtēšanas rezultāta atspoguļojumu un kvantitatīvo novērtējumu, kā arī ir saņemta Komisijas atļauja. Ja pārskata periodā izdarītas pārvērtēšanas rezultātā pārskata perioda beigu datumā uzkrātā peļņa no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas pārsniedz revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo iepriekšējo gadu peļņu, tad aprēķinā iekļauj revidētajā pārskatā uzrādīto summu, bet, ja pārskata perioda beigu datumā uzkrātā peļņa no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas ir mazāka par revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo peļņu, tad aprēķinā iekļauj pārskata perioda beigu datumā atzīto uzkrāto peļņu no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas. Peļņas pieaugums pēc samazinājuma netiek ņemts vērā. Šāda peļņa iekļaujama aprēķinā 45 procentu apmērā no katra ieguldījumu īpašuma vērtības pieauguma, kas apstiprināts ar vismaz divu neatkarīgu, savstarpēji nesaistītu, atbilstoši profesionāli kvalificētu ekspertu (vērtētāju) atzinumu. Ja ekspertu (vērtētāju) atzinumi par ieguldījumu īpašuma vērtības pieaugumu ir atšķirīgi, tad aprēķinā iekļaujams zemākais apstiprinātais ieguldījumu īpašuma vērtības pieaugums;

10.5. pārvērtēšanas rezervi, kas izveidojas pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezultātā visam portfelim kopumā, ja tā ir pozitīva un ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atzinums par finanšu pārskatiem bez iebildēm attiecībā uz pārvērtēšanas rezultāta atspoguļojumu un kvantitatīvo novērtējumu, kā arī ir saņemta Komisijas atļauja. Šādas pārvērtēšanas rezerves apmērs nedrīkst pārsniegt apdrošinātāja pēdējā revidētajā pārskatā, uz kura pamata ir saņemta atļauja, uzrādīto apmēru. Ja pārskata perioda beigu datumā pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas nerevidētā rezerve pārsniedz revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, tad aprēķinā iekļauj revidētajā pārskatā uzrādīto summu, bet, ja pārskata perioda beigu datumā pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas nerevidētā rezerve ir mazāka par revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, tad aprēķinā iekļauj pārskata perioda beigu datuma pārvērtēšanas rezervi un rezerves pieaugums pēc samazinājuma netiek ņemts vērā. Minētā pārvērtēšanas rezerve iekļaujama aprēķinā 45 procentu apmērā no pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības pieauguma.

(Grozīts ar FKTK 05.09.2008. noteikumiem Nr.134; FKTK 21.12.2009. noteikumiem Nr.169)

11. Pašu līdzekļu aprēķinā apdrošināšanas sabiedrība iekļauj pilnībā apmaksātu noteiktā termiņā atmaksājamo un beztermiņa subordinēto kapitālu un noteiktā termiņā dzēšamās un beztermiņa priekšrocību akcijas ar dividenžu uzkrāšanu tādā apmērā, kas kopsummā nepārsniedz 50 procentus no mazākā — no pašu līdzekļiem, kas aprēķināti saskaņā ar 9. punkta prasībām, vai saskaņā ar 4. – 8.¹ punkta prasībām aprēķinātās maksātspējas normas. Noteiktā termiņā atmaksājamā subordinētā kapitāla vai noteiktā termiņā dzēšamo priekšrocību akciju ar dividenžu uzkrāšanu apmērs nedrīkst pārsniegt 25 procentus no mazākā — no pašu līdzekļiem, kas aprēķināti saskaņā ar 9. punkta prasībām, vai saskaņā ar 4. – 8.¹ punkta prasībām aprēķinātās maksātspējas normas.

(Grozīts ar FKTK 05.09.2008. noteikumiem Nr.134)

12. Subordinētā kapitāla daļu, kas tiek iekļauta pašu līdzekļu aprēķinā, pēdējos piecus gadus pirms aizņēmuma termiņa beigām katru gadu samazina par 20 procentiem.

13. Nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles pašu līdzekļu aprēķinā iekļauj:

13.1. pārējās rezerves, izņemot tehniskās rezerves, pārvērtēšanas rezerves, izlīdzināšanas rezervi un rezervi aplēses dalībai peļņā;

13.2. iepriekšējo gadu revidēto nesadalīto peļņu/zaudējumus;

13.3. samazinājumu par:

13.3.1. nemateriālajiem aktīviem,

13.3.2. pārskata perioda un iepriekšējā pārskata gada nerevidētajiem zaudējumiem,

13.3.3. ieguldījumiem nedalībvalsts apdrošinātājā, kurš izveidojis šo filiāli, kā arī tā meitas sabiedrībās, un prasībām uz pieprasījumu pret kredītiestādēm, kuras ir nedalībvalsts apdrošinātāja, kurš izveidojis šo filiāli, meitas sabiedrības,

13.3.4. prasībām, izņemot prasības no apdrošināšanas un cedētās pārapdrošināšanas operācijām, pret nedalībvalsts apdrošinātāju, kurš izveidojis šo filiāli, kā arī pret tā meitas sabiedrībām,

13.3.5. pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezervi, kas iekļauta bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerves”, ja tā ir negatīva,

13.3.6. iepriekšējo gadu peļņu no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas. Gadījumā, ja pārskata perioda vai iepriekšējā gada nerevidētā peļņa vai zaudējumi no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas samazina vai palielina saskaņā ar 13.3.2. apakšpunktu aprēķinā iekļautos pārskata perioda vai attiecīgi iepriekšējā pārskata gada nerevidētos zaudējumus, pašu līdzekļu aprēķinā iekļauj samazinājumu par pārskata perioda beigu datumā atzīto uzkrāto peļņu no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas.

(Grozīts ar FKTK 05.09.2008. noteikumiem Nr.134; FKTK 21.12.2009. noteikumiem Nr.169)

13.¹ Pašu līdzekļu aprēķinā papildus iekļauj:

13.¹1. pārvērtēšanas rezervi, kas izveidojas apdrošinātāja filiāles pašas vajadzībām iegādātu zemes gabalu un ēku pārvērtēšanas rezultātā, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atzinums par finanšu pārskatiem bez iebildēm attiecībā uz pārvērtēšanas rezultāta atspoguļojumu un kvantitatīvo novērtējumu, kā arī ir saņemta Komisijas atļauja. Apdrošinātāja filiāles pašas vajadzībām iegādātu zemes gabalu un ēku pārvērtēšana tiek atspoguļota katram īpašumam atsevišķi. Ja pārskata periodā izdarītas pārvērtēšanas rezultātā pārskata perioda beigu datumā apdrošinātāja filiāles pašas vajadzībām iegādātu zemes gabalu un ēku pārvērtēšanas nerevidētā rezerve pārsniedz revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, tad aprēķinā iekļauj revidētajā pārskatā uzrādīto summu, bet, ja pārskata perioda beigu datumā apdrošinātāja filiāles pašas vajadzībām iegādātu zemes gabalu un ēku pārvērtēšanas nerevidētā rezerve ir mazāka par revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, tad aprēķinā iekļauj pārskata perioda beigu datuma pārvērtēšanas rezervi. Pārvērtēšanas rezerves pieaugums pēc samazinājuma netiek ņemts vērā. Pārvērtēšanas rezerve iekļaujama aprēķinā 70 procentu apmērā no katra apdrošinātāja filiāles pašas vajadzībām iegādāta zemes gabala un ēkas vērtības pieauguma, kas apstiprināts ar vismaz divu neatkarīgu, savstarpēji nesaistītu, atbilstoši profesionāli kvalificētu ekspertu (vērtētāju) atzinumu. Ja ekspertu (vērtētāju) atzinumi par apdrošinātāja filiāles pašas vajadzībām iegādāta zemes gabala vai ēkas vērtības pieaugumu ir atšķirīgi, tad aprēķinā iekļaujams zemākais apstiprinātais apdrošinātāja filiāles pašas vajadzībām iegādāta zemes gabala vai ēkas vērtības pieaugums;

13.¹2. iepriekšējo gadu revidēto peļņu, kas atzīta ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas rezultātā, ja zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atzinums par finanšu pārskatiem ir bez iebildēm attiecībā uz pārvērtēšanas rezultāta atspoguļojumu un kvantitatīvo novērtējumu, kā arī ir saņemta Komisijas atļauja. Ja pārskata periodā izdarītas pārvērtēšanas rezultātā pārskata perioda beigu datumā uzkrātā peļņa no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas pārsniedz revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo iepriekšējo gadu peļņu, tad aprēķinā iekļauj revidētajā pārskatā uzrādīto summu, bet, ja pārskata perioda beigu datumā uzkrātā peļņa no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas ir mazāka par revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo peļņu, tad aprēķinā iekļauj pārskata perioda beigu datumā atzīto uzkrāto peļņu no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas. Peļņas pieaugums pēc samazinājuma netiek ņemts vērā. Šāda peļņa iekļaujama aprēķinā 45 procentu apmērā no katra ieguldījumu īpašuma vērtības pieauguma, kas apstiprināts ar vismaz divu neatkarīgu, savstarpēji nesaistītu, atbilstoši profesionāli kvalificētu ekspertu (vērtētāju) atzinumu. Ja ekspertu (vērtētāju) atzinumi par ieguldījumu īpašuma vērtības pieaugumu ir atšķirīgi, tad aprēķinā iekļaujams zemākais apstiprinātais ieguldījumu īpašuma vērtības pieaugums;

13.¹3. pārvērtēšanas rezervi, kas izveidojas pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezultātā visam portfelim kopumā, ja tā ir pozitīva un ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atzinums par finanšu pārskatiem bez iebildēm attiecībā uz pārvērtēšanas rezultāta atspoguļojumu un kvantitatīvo novērtējumu, kā arī ir saņemta Komisijas atļauja. Šādas pārvērtēšanas rezerves apmērs nedrīkst pārsniegt apdrošinātāja filiāles pēdējā revidētajā pārskatā, uz kura pamata ir saņemta atļauja, uzrādīto apmēru. Ja pārskata perioda beigu datumā pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas nerevidētā rezerve pārsniedz revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, tad aprēķinā iekļauj revidētajā pārskatā uzrādīto summu, bet, ja pārskata perioda beigu datumā pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas nerevidētā rezerve ir mazāka par revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, tad aprēķinā iekļauj pārskata perioda beigu datuma pārvērtēšanas rezervi un rezerves pieaugums pēc samazinājuma netiek ņemts vērā. Minētā pārvērtēšanas rezerve iekļaujama aprēķinā 45 procentu apmērā no pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības pieauguma.

(FKTK 05.09.2008. noteikumu Nr.134 redakcijā, kas grozīta ar FKTK 21.12.2009. noteikumiem Nr.169)

(Nodaļa FKTK 05.09.2008. noteikumu Nr.134 redakcijā)

13.² Lai saņemtu noteikumu 10.3., 10.4., 10.5., 13.¹1., 13.¹2. un 13.¹3. apakšpunktā minēto Komisijas atļauju, apdrošinātājs iesniedz Komisijai motivētu iesniegumu, kuram pievieno to pamatojošus dokumentus, kas sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanu un pārvērtēšanas rezultāta atspoguļošanu finanšu pārskatos. Nekustamā īpašuma tirgus vērtību pamato atbilstoši profesionāli kvalificētu ekspertu (vērtētāju) atzinumi, kas veikti ne ātrāk kā divus mēnešus pirms pārskata perioda, par kuru sagatavots revidētais gada pārskats, beigu datuma. Noteikumu 10.3., 10.4., 13.¹1. un 13.¹2. apakšpunktā minēto atļauju Komisija izsniedz katram īpašumam atsevišķi.

(FKTK 21.12.2009. noteikumu Nr.169 redakcijā)

13.³ Pamatojoties uz Komisijas rīcībā esošo informāciju, Komisija ir tiesīga koriģēt apdrošinātāja paša vajadzībām iegādātu zemes gabalu un ēku, kā arī ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas rezultātu pašu līdzekļu aprēķina vajadzībām.

(FKTK 21.12.2009. noteikumu Nr.169 redakcijā)

13.⁴ Komisijas izsniegtā atļauja ir spēkā līdz apdrošinātāja īpašuma vai finanšu aktīva pārdošanai vai kārtējā revidētā gada pārskata apstiprināšanai.

(FKTK 21.12.2009. noteikumu Nr.169 redakcijā)

(Nodaļas numerācija grozīta ar FKTK 05.09.2008. noteikumiem Nr.134)

14. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē ar Komisijas padomes 2004. gada 28. maija lēmumu Nr. 117 apstiprinātie “Dzīvības apdrošinātāju maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķināšanas noteikumi”.

14.¹ Noteikumu 9.6.3., 9.6.4., 10.3., 10.4., 10.5., 13.3.5., 13.3.6., 13.¹1., 13.¹2., 13.¹3. un 13.² punkts stājas spēkā 2009. gada 1. janvārī.

(FKTK 05.09.2008. noteikumu Nr.134 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Savienības direktīvas 2002/83/EK “Par dzīvības apdrošināšanu”;

2) Eiropas Savienības direktīvas 2005/68/EK “Par pārapdrošināšanu un Padomes Direktīvu 73/239/EEK un 92/49/EEK grozījumiem, kā arī Direktīvu 98/78/EK un 2002/83/EK grozījumiem”.