Darbības ar dokumentu

1. Valsts aģentūra “Latvijas Hidroekoloģijas institūts” (turpmāk— institūts) ir izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esošs valsts zinātniskais institūts. Izglītības un zinātnes ministrs institūta pārraudzību īsteno ar Izglītības un zinātnes ministrijas starpniecību.

2. Institūta darbības mērķis atbilstoši valsts zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikai ir veikt zinātnisko darbību jūras un iekšzemes ūdeņu ekoloģijas jomā.

3. Institūtam ir šādas funkcijas:

3.1. veikt fundamentālos un lietišķos pētījumus jūras, piekrastes, pārejas un iekšzemes ūdeņu ekoloģijā;

3.2. veikt ūdeņu vides, bioloģiskās daudzveidības un resursu monitoringu, tai skaitā krasta monitoringu, pārejas, piekrastes un jūras vides monitoringu, jūras ūdeņu pārrobežu pārneses monitoringu, un aprobēt monitoringa metodes;

3.3. piedalīties Latvijas un Eiropas Savienības tiesību aktu izstrādē un ieviešanā, īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko nosaka Kopienas rīcību ūdens resursu politikas jomā, Eiropas Kopienu Jūras vides stratēģijas un Helsinku Konvencijas Baltijas jūras rīcības programmas īstenošanā;

3.4. piedalīties Baltijas jūras vides aizsardzības konvencijas Helsinku Komisijas (HELCOM) darbā, nodrošinot ekspertu līdzdalību;

3.5. piedalīties valsts un starptautiskos pētījumu projektos un pētniecības pro­grammās;

3.6. sadarboties ar augstskolām vides zinātnieku un vides speciālistu sagatavošanā institūta pētījumu pamatvirzienos;

3.7. īstenot sadarbību ar starptautiskajām zinātnes institūcijām un sadarbības partneriem ārvalstīs;

3.8. atbilstoši kompetencei nodrošināt zinātnisko ekspertīzi un sniegt pakalpojumus pētniecības jomā valsts un pašvaldību iestādēm, juridiskajām un fiziskajām personām.

4. Lai īstenotu noteiktās funkcijas, institūts:

4.1. veic zinātniskos pētījumus un publicē to rezultātus;

4.2. veicina zinātnisko pētījumu rezultātu praktisku izmantošanu;

4.3. organizē zinātniskas konferences, seminārus un lekcijas;

4.4. izdod informatīvus materiālus, informē un izglīto sabiedrību par ūdens vides stāvokli un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu;

4.5. veido un uztur speciālo bibliotēku;

4.6. veido un uztur datu bāzi par ūdeņu monitoringa un pētījumu rezultātiem, kā arī piedalās starptautiskā Baltijas jūras datu apmaiņā;

4.7. veic citos institūta zinātnisko darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

5. Papildus citos institūta zinātnisko darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām tiesībām institūtam ir šādas tiesības:

5.1. slēgt līgumus par līdzdalību nacionālās un starptautiskās pētniecības programmās un projektos;

5.2. pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos no privātpersonām institūta uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;

5.3. saņemt ziedojumus, dāvinājumus un ārvalstu finanšu palīdzību, kā arī piedalīties projektu konkursos, lai piesaistītu finanšu līdzekļus;

5.4. atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institū­cijām, privātpersonām, kā arī ārvalstu un starptautiskajām institūcijām;

5.5. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā iekasēt maksu par institūta sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem;

5.6. sniegt plašsaziņas līdzekļiem informāciju par institūta kompetencē esošajiem jautājumiem;

5.7. veikt saimniecisko darbību atbilstoši institūta zinātniskās darbības virzieniem.

6. Institūtu pārvalda institūta zinātnieku koleģiāla institūcija — zinātniskā padome un direktors. Zinātnisko padomi uz pieciem gadiem ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē institūta zinātnieku pilnsapulce (turpmāk — pilnsapulce). Direktoru uz pieciem gadiem ievēlē zinātniskā padome, bet amatā apstiprina izglītības un zinātnes ministrs.

7. Institūta direktors pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Publisko aģentūru likumā, Zinātniskās darbības likumā, kā arī pārvaldes līgumā, ko izglītības un zinātnes ministrs slēdz ar institūta direktoru, un darba līgumā noteiktos pienākumus un funkcijas.

8. Institūta direktoram var būt vietnieki. Institūta direktora vietniekus pieņem darbā un atlaiž no darba, kā arī viņu kompetenci un atbildību nosaka institūta direktors.

9. Pilnsapulcē piedalās institūta zinātnieki. Pilnsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās divas trešdaļas no institūta zinātnieku kopējā skaita. Pilnsapulci sasauc pēc institūta direktora vai zinātniskās padomes priekšsēdētāja iniciatīvas vai ja to pieprasa vismaz 10% institūta zinātnieku.

10. Institūta zinātniskās padomes kompetenci nosaka Zinātniskās darbības likums un institūta zinātniskās padomes nolikums, kuru apstiprina pilnsapulce.

11. Lai koordinētu institūta mērķa īstenošanu, kā arī veicinātu institūta, sabiedrības un to iestāžu un privātpersonu sadarbību, kas darbojas vides zinātnes, izglītības un zinātnes jomā, izglītības un zinātnes ministrs izveido institūta konsultatīvo padomi (turpmāk — konsultatīvā padome).

12. Konsultatīvā padome darbojas saskaņā ar izglītības un zinātnes ministra apstiprinātu nolikumu.

13. Konsultatīvajai padomei ir šādi uzdevumi:

13.1. veicināt institūta zinātniskās darbības attīstību un uzturēšanu starptautiskā līmenī;

13.2. izvērtēt institūta darbības atbilstību valsts pārvaldes un vides nacionālās programmas nosacījumiem.

14. Institūta finanšu līdzekļus veido:

14.1. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

14.2. ieņēmumi par institūta sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

14.3. ziedojumi un dāvinājumi;

14.4. ārvalstu finanšu palīdzība.

15. Institūta darbinieku atalgojumu veido:

15.1. atalgojums, ko darbiniekam piešķir un kura apmēru aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bāzes finansējuma piešķiršanas kārtību valsts zinātniskajām institūcijām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem;

15.2. atalgojums, ko saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu maksā no institūta noslēgto līgumu īstenošanai iegūtajiem finanšu līdzekļiem un kura apmēru nosaka atbilstoši institūta iekšējai darba samaksas politikai, kā arī pamatojoties uz institūta noslēgtajiem līgumiem.

16. Institūts saskaņā ar normatīvajiem aktiem un pārvaldes līgumu rīkojas ar institūta valdījumā esošo valsts mantu un mantu, kuru institūts iegādājies savas darbības nodrošināšanai.

17. Institūts Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajā kārtībā ar finanšu ministra atļauju ir tiesīgs ņemt aizņēmumus un uzņemties garantijas. Pirms finanšu ministra atļaujas pieprasīšanas minēto darījumu veikšanai institūts sagatavoto dokumentāciju saskaņo ar Izglītības un zinātnes ministriju.

18. Institūta darbinieku faktisko rīcību Administratīvā procesa likumā noteiktajos gadījumos, kā arī administratīvos aktus var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu institūta direktoram. Institūta direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

19. Institūta direktora faktisko rīcību Administratīvā procesa likumā noteiktajos gadījumos, kā arī administratīvos aktus var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā, iesniedzot iesniegumu institūta direktoram. Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

20. Pārskatus par institūta funkciju izpildi un finanšu līdzekļu izlietojumu institūts iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā pārvaldes līgumā paredzētajā kārtībā un noteiktajos termiņos.