Darbības ar dokumentu

1. Risināmā jautājuma būtība

Plūdu draudi Jēkabpilī ir pastāvējuši jau pirms Pļaviņu HES celtniecības. Par to liecina 1931. un 1951.gada postošie plūdi. Pēc Pļaviņu HES celtniecības un ūdenskrātuves izveides 1965.gadā ūdens līmenis Daugavā pie Aizkraukles mākslīgi tika pacelts par 40 metriem un sasniedza augstuma atzīmi 72 m virs jūras līmeņa. Tas radīja izmaiņas Daugavas ūdens noteces režīmā posmā no Aizkraukles līdz Jēkabpilij. Šeit radušies bīstami apstākļi vižņu sastrēgumu izveidei, kas ledus iešanas laikā izraisa krasu ūdens līmeņa celšanos un rada problēmas Jēkabpils aizsardzībai pret plūdiem.

40 gadu laikā veikto novērojumu rezultāti rāda, ka Pļaviņu ūdenskrātuve līdz Aiviekstes ietekai Daugavā aizsalst temperatūrā no -6°C līdz -8°C, jo ūdens virzība šeit apstājas. Vižņu iešana Daugavā sākas temperatūrā no -5°C līdz -6°C un, nonākot līdz Pļaviņu ūdenskrātuvei, apstājas. Vižņi sāk dambēties, pamazām piepildot upes gultni un radot vižņu sablīvējumus seklākajās un šaurākajās vietās, uz krācēm un saliņām, kā arī pie Zeļķu tilta. Jo ilgāk iet vižņi, jo garākā posmā piepildās Daugavas gultne, kas savukārt rada plūdu draudus posmā no Pļaviņām līdz Līvāniem.

Apkopojot un analizējot materiālus par ūdens režīmu Daugavā pirms un pēc Pļaviņu HES celtniecības, darba grupa (izveidota ar Ministru prezidenta 2004.gada 16.decembra rīkojumu Nr.553) secināja, ka plūdu draudu novēršanas problēma Jēkabpilī ir skatāma kompleksi visam Daugavas posmam no Pļaviņām līdz Daugavpilij.

Lielākie plūdi Jēkabpilī un Jēkabpils rajonā bija 1981.gadā, kad Daugavas posmā no Pļaviņām līdz Līvāniem sakrājās aptuveni 18–21 milj. kubikmetru vižņu. Ledus sastrēgumu ietekmē ūdens līmenis pie Jēkabpils sasniedza 83,52 m virs jūras līmeņa, pārsniedzot posteņa nulles līmeni par 897 cm un applūdinot trešdaļu pilsētas. Plūdu dēļ radās aptuveni 10 milj. rubļu lieli zaudējumi – bojājumi ceļiem, ielām, mājām, fermām, siltuma un kanalizācijas sistēmām, postījumi lauksaimniecībai.

Postoši plūdi Jēkabpilī atkārtojās arī 1988. un 1998.gadā, un tie atkal radīja lielus zaudējumus.

Pēc 1981.gada plūdiem Salas pagastā sākās aktīva aizsargdambju celtniecība, lai aizsargātos pret plūdiem. Lai radītu iespēju Jēkabpils iedzīvotājiem pārvietoties no zemākām un bieži applūstošām vietām uz drošāku teritoriju, aktivizējās jauna dzīvojamā rajona celtniecība augšpus tilta pār Daugavu. Uz šo dzīvojamo rajonu jau pārcēlušies ap diviem tūkstošiem iedzīvotāju.

Pēc 1989.gada pavasara plūdiem tika pieņemts lēmums par aizsargdambju celtniecību Jēkabpilī abpus Daugavas. Aizsargdambju celtniecība izmaksāja vairākus miljonus rubļu.

Ledus un vižņu sastrēgumu dēļ bīstama situācija izveidojās 1998.gada pavasarī. Lai mazinātu plūdu draudus Jēkabpilī, tika uzspridzināts Salas dambis, pārlaižot ūdens straumi pāri salai un applūdinot ap 70% lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tādējādi plūdi Jēkabpilī tika novērsti.

Kopējie izdevumi pretplūdu pasākumu veikšanai un plūdu radīto zaudējumu segšanai Jēkabpilī un Jēkabpils rajonā bija 793810 latu, tai skaitā 420000 latu esošo aizsargdambju atjaunošanai un pilnveidošanai.

Arī Pļaviņām katru gadu plūdu draudus rada vižņu sablīvējumi ūdenskrātuvē, kuri sāk veidoties pie dolomīta ieguves vietas. Ūdens līmenis Pļaviņās gandrīz katru gadu pavasara palu laikā pārsniedz kritisko atzīmi.

Lai risinātu plūdu novēršanas problēmu, ir pieņemti vairāki lēmumi, izstrādāti vairāki projekti, kā arī tajos ieguldīti lieli finanšu līdzekļi. Tomēr līdz šim veiktie pasākumi nenovērš plūdu draudus Jēkabpilī, Pļaviņās un zemākajās teritorijās augšpus Pļaviņu HES ūdenskrātuves.

2. Risinājuma varianti

Koncepcijā izskatīti trīs risinājuma varianti:

1) pasākumi, kuri pozitīvi ietekmēs Latvijas ekonomiku, īpaši elektroenerģijas ražošanas jomu;

2) pasākumi, kuri veicami Jēkabpils un citu zemāko teritoriju nodrošināšanai pret iespējamiem plūdiem (bez elektroenerģijas ražošanas iespējām);

3) īstermiņā veicamie pasākumi, to īstenošanai nepieciešamais finansējums un tā avoti.

Risinājuma 1.varianta pasākumi:

1) pretplūdu inženiertehniskās būves celtniecība augšpus Daugavpils (ar elektroenerģijas ražošanas iespējām);

2) aizsprosta (Ābeļu hidromezgla) izveide Daugavā pie Ābeļsalas augšpus Jēkabpils (ar elektroenerģijas ražošanas iespējām);

3) tādu būvju ierīkošana, kas mazinātu vižņu veidošanās intensitāti, kā arī novērstu vižņu uzkrāšanos un ledus sastrēgumu veidošanos un būtu apvienota ar periodisku hidroelektrostacijas darbību pie Prižiem.

Risinājuma 2.varianta pasākumi:

1) tādu būvju ierīkošana, kas mazinātu vižņu veidošanās intensitāti, kā arī novērstu vižņu uzkrāšanos un ledus sastrēgumu veidošanos;

2) tāda Pļaviņu HES darbības režīma nodrošināšana, kas būtu maksimāli labvēlīgs plūdu draudu mazināšanai Jēkabpilī, Pļaviņās un zemākajās abu rajonu teritorijās.

Risinājuma 3.varianta pasākumi:

1) Jēkabpils un Salas aizsargdambju inženiertehniskā izpēte, tehnisko projektu izstrāde, esošo dambju pilnveide, jaunu dambju izbūve plūdu apdraudēto teritoriju aizsardzībai, kā arī Salas pārgāžņa rekonstrukcija;

2) Daugavas gultnes tīrīšana zem Zeļķu tilta no kara laikā sagrauto tiltu atliekām;

3) Pļaviņu aizsargdambju inženiertehniskā izpēte, tehniskā projekta izstrāde aizsargdambju nostiprināšanai, pilnveidošanai un jaunu dambju izbūvei un projekta īstenošana;

4) Daugavas gultnes izpēte lejpus Pļaviņām, Daugavas gultnes attīrīšana no dolomīta atsijām un upes gultnes iztaisnošanas projekta izstrāde un īstenošana.

Pildot Ministru prezidenta doto uzdevumu par koncepcijas izstrādi plūdu draudu novēršanai Jēkabpilī, darba grupa par ekonomiski pamatotu un efektīvu uzskata pretplūdu inženiertehniskās būves celtniecību augšpus Daugavpils ar elektroenerģijas ražošanas iespējām, uzplūdinot ūdeni Daugavā tikai līdz palu ūdeņu augstumam, un hidroloģisko režīmu labvēlīgi ietekmējošu būvju ierīkošanu ar elektroenerģijas ražošanas iespējām uz Daugavas augšpus un lejpus Jēkabpils. Minētie pasākumi veicami divos posmos.

Pirmajā posmā paredzēta pretplūdu inženiertehniskās būves celtniecība augšpus Daugavpils ar elektroenerģijas ražošanas iespējām, otrajā posmā – labvēlīgi ietekmējošu būvju ierīkošana ar elektroenerģijas ražošanas iespējām uz Daugavas augšpus un lejpus Jēkabpils. Veicot minētos pasākumus, plūdu draudu novēršanas problēma Daugavas posmā no Latvijas austrumu robežas līdz Pļaviņu HES tiktu atrisināta ar minimālu ietekmi uz Daugavas ielejas dabisko vidi, kā arī radītu iespējas tūrisma turpmākai attīstībai. Būvju parametri, kā arī to ietekme uz ūdens režīmu Daugavā visā minētajā posmā precizējama projektu izstrādes laikā.

Minēto būvju ierīkošana saglabā nepieciešamību uzturēt un remontēt pastāvošos aizsargdambjus, kā arī stingri ievērot Pļaviņu HES darbības režīmu.

Pretplūdu inženiertehniskās būves celtniecību atbalsta Daugavpils, kā arī Preiļu rajona, Aizkraukles rajona un Jēkabpils rajona pašvaldības, viedokli par veicamajiem pasākumiem izteikuši valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” speciālisti un hidroloģijas zinātnieki. Pabeidzot celtniecību, tiks novērsti plūdu draudi Jēkabpilī, Pļaviņās, Daugavpilī, kā arī Jēkabpils rajonā, Preiļu rajonā, Aizkraukles rajonā un Daugavpils rajonā, mazināsies bezdarba līmenis ne tikai Daugavpils reģionā, bet arī citos Latvijas rajonos un pilsētās, īpaši celtniecības laikā.

Koncepcijas projekts tika apspriests Daugavpils, kā arī Preiļu rajona, Jēkabpils rajona un Aizkraukles rajona pašvaldībās, un ir saņemtas attiecīgo pašvaldību vadītāju vēstules.

Pretplūdu aizsargtehniskās būves, esot labvēlīgam ūdens režīmam Daugavā, radīs elektroenerģijas ražošanas iespējas. Daugavpils pretplūdu inženiertehniskās būves hidromezglā varētu iegūt aptuveni 180 GWh elektroenerģijas gadā, bet Ābeļu un Prižu hidromezglos – katrā aptuveni 60 GWh gadā. Īpaši aktuāls jautājums par elektroenerģijas ražošanu kļūs pēc IgnalinasAES slēgšanas, jo līdz šim Latvijā ražotā elektroenerģija nodrošināja 60–70% no patērētāju vajadzībām gadā nepieciešamās elektroenerģijas.

Arī Valdības deklarācijā teikts: “Sekmēsim Latvijas neatkarību no importētajiem energoresursiem, atbalstot ekonomiski pamatotus atjaunojamo energoresursu izmantošanas projektus.”

3.Papildus nepieciešamais finansējums risinājuma variantu īstenošanai

Risinājuma 1.varianta pasākumiem, kas saistīti ar pretplūdu inženiertehnisko būvju celtniecību uz Daugavas ar elektroenerģijas ražošanas iespējām, nepieciešams aptuveni 253,5 milj. līdz 273,5 milj. latu.

Risinājuma 2.varianta pasākumiem, kas saistīti ar Daugavas gultnes tīrīšanu un tādu būvju ierīkošanu, kuras mazinātu vižņu veidošanās intensitāti, kā arī novērstu vižņu uzkrāšanos un ledus sastrēgumu veidošanos, nepieciešams aptuveni 142,3 milj. līdz 167,3 milj. latu.

Lai pieņemtu lēmumu par piedāvāto pasākumu īstenošanu, jāizstrādā nepieciešamo būvju risinājumi un jāveic ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums. Lai piesaistītu attiecīgas firmas, nepieciešami finanšu līdzekļi 40–50 tūkst. latu apmērā.

Izvērtējot koncepcijas projektā piedāvātos plūdu draudu novēršanas pasākumus, kas saistīti ar inženiertehnisko būvju celtniecību augšpus Daugavpils, kā arī ar aizsprostu izveidi pie Ābeļsalas un Prižiem, vairākas nevalstiskās organizācijas, Daugavpils rajona pašvaldība, kā arī Daugavpils Universitāte un preses izdevumi asi kritizē tos kā nepieņemamus no vides aizsardzības viedokļa, jo minētie pasākumi var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju (NATURA 2000) un neatgriezeniski ietekmēt visu reģiona ekosistēmu. Ņemot vērā sabiedrības noskaņojumu, kas vērsts pret Daugavas aizsprostu izveidi, būtu lietderīgi koncepcijas projektā piedāvātos ilgtermiņa pasākumus atlikt uz nenoteiktu laiku un netērēt līdzekļus ietekmes uz vidi stratēģiskajam novērtējumam.

Tuvākajā laikā nepieciešams risināt ar plūdu draudu novēršanu Jēkabpilī un Pļaviņās saistītos jautājumus, veicot risinājuma 3.variantā paredzētos īstermiņa pasākumus.

Minētajiem īstermiņa pasākumiem nepieciešamās izmaksas – aptuveni 1milj.510 tūkst.latu (tai skaitā Jēkabpilij – 760 tūkst.latu, Pļaviņām – 750 tūkst.latu). Vides ministrijai sadarbībā ar Aizkraukles rajona un Jēkabpils rajona pašvaldībām izstrādāt nacionālo programmu “Vides risku novēršana” īstermiņa pasākumu īstenošanai, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus.