Darbības ar dokumentu

 Slimību un patoloģisko stāvokļu nosaukumi

 Klīniskā un funkcionālā stāvokļa raksturojums

 1

 2

 1. Nervu sistēmas slimības

 1.1. Iedzimtu, iegūtu vai pārmantotu nervu sistēmas slimību un bojājumu sekas

 Mēreni vai izteikti kustību traucējumi parēžu, paralīžu, hiperkinēžu veidā, kustību koordinācijas, valodas traucējumi, noturīgi, izteikti sensori veģetatīvi traucējumi

 1.2. Neiromuskulāras sinapses un muskuļu slimības

 Muskuļu izturības un spēka pavājināšanās, kas rada mērenus vai izteiktus kustību, stājas traucējumus

 1.3. Epilepsija

 Lielās lēkmes sešas un vairāk reizes gadā vai biežas mazās lēkmes (vairākas reizes nedēļā)

 Piezīme.

Šī pielikuma 1.1., 1.2. un 1.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis neirologs.

 2. Psihiski un uzvedības traucējumi

 2.1. Šizofrēnija, šizotipiski traucējumi, murgi un šizoafektīvi traucējumi

 Progresējoša slimības gaita, ieilguši (trīs mēneši un ilgāk) psihotiski stāvokļi, ar izteikti negatīvu simptomātiku (atbilst vieglai, vidēji smagai, smagai vai dziļai garīgai atpalicībai)

 2.2. Garīgā atpalicība

 Viegla garīgā atpalicība, kas kombinējas ar dzirdes, redzes, valodas, kustību un balsta aparāta vai citu orgānu sistēmu traucējumiem, izteiktiem uzvedības traucējumiem. Bērni ar mēreni izteiktu, smagu, dziļu garīgu atpalicību (apmācāmi pēc individuālās programmas)

 2.3. Organiski psihiski, organiski personības un uzvedības traucējumi un organiska demence

 Mēreni vai izteikti traucējumi, kas radušies smadzeņu bojājuma, disfunkcijas vai somatiskas slimības, tai skaitā epilepsijas dēļ, rezistenti pret terapiju

 2.4. Afektīvie garastāvokļa traucējumi

 Slimības norise vidēji smaga vai smaga

 2.5. Psihiskie un uzvedības traucējumi, kas radušies psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (alkohols, opioīdi, kannabioīdi, sedatīvie un miega līdzekļi, kokaīns, stimulatori, halucinogēni, viegli gaistošie šķīdinātāji)

 Ar smagu slimības gaitu (bieži paasinājumi, nepārtraukta norise)

 2.6. Psiholoģiskās attīstības traucējumi

 Dažādi runas attīstības traucējumi, bērnu autisms un citi jauktie specifiskie traucējumi ar smagu norisi, traucētu bērna integrāciju sabiedrībā

 2.7. Emocionālie un uzvedības traucējumi, kas sākas bērnu un pusaudžu vecumā

 Hiperkinētiskie, emociju un uzvedības jauktie traucējumi, sociālās funkcionēšanas un tikozie traucējumi ar smagu, ilgstošu norisi, bez terapijas efekta, traucētu bērna integrāciju sabiedrībā

 Piezīme.

Šī pielikuma 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 2.6. un 2.7.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis psihiatrs.

 3. Dzirdes orgānu slimības

 3.1. Kurlmēmums, kurlums

 Otorinolaringologa vai surdologa atzinums

 3.2. Smagas pakāpes vājdzirdība

 Sākot ar III un augstāku pakāpi (ja dzirdi nevar uzlabot ar dzirdes aparātu)

 Piezīme.

Šī pielikuma 3.2.apakšpunktā minēto diagnozi (audiogramma) izvērtējis un pamatojis otorinolaringologs vai surdologs.

 4. Acu slimības

 4.1. Iedzimti vai iegūti redzes orgānu bojājumi

 Ar stabilu redzes asuma samazināšanos mazāk par 0,3 (ar maksimālu korekciju) labāk redzošajā acī vai redzeslauka sašaurināšanos labāk redzošajā acī līdz 20 grādiem no fiksācijas punkta visos virzienos

 4.2. Vienas acs trūkums vai smags redzes orgāna anatomiskas struktūras bojājums vienā acī

 Vienas vai abu acu trūkums vai pilnīgs vai praktisks aklums vienā vai abās acīs - smags redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asumu, mazāku par 0,05 (ar maksimālu korekciju), vai redzeslauka sašaurināšanās līdz 5 grādiem no fiksācijas punkta

 4.3. Iedzimta vai iegūta redzes orgāna patoloģija (iedzimta glaukoma, retrobulbāra fibroplāzija, diabētiska retinopātija ar proliferāciju vai fibrozi, subtotāla abu acu vai vienīgās redzošās acs tīklenes atslāņošanās pēc veiktās terapijas, totāla oftalmoplēģija)

 Diagnozi apstiprina objektīvās izmeklēšanas dati (instrumentālie un elektrofizioloģiskie) neatkarīgi no redzes asuma

 Piezīmes.

Ja bērnam līdz septiņu gadu vecumam redzes asums nav precīzi nosakāms, invaliditāti nosaka, ja redzes orgāna objektīvie izmeklēšanas dati (instrumentālie un elektrofizioloģiskie) atbilst iespējamam redzes asuma samazinājumam mazāk par 0,3.

Šī pielikuma 4.1., 4.2. un 4.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis oftalmologs.

 5. Iekšējo orgānu slimības

 5.1. Elpošanas orgānu slimības

 5.1.1. Rīkles un balsenes saslimšanas

 Pastāvīgi apgrūtināta elpošana

 5.1.2. Elpošanas orgānu slimības, patoloģiskie stāvokļi, attīstības traucējumi

 Slimības norises smagums, paasinājumu biežums, ilgstoši mēreni vai izteikti plaušu ventilācijas traucējumi, komplikācijas, terapijas efektivitāte.

1. Bērniem līdz septiņu gadu vecumam, kuriem nevar noteikt ārējās elpošanas funkcijas, ņem vērā klīnisko atradi.

2. Bērniem pēc septiņu gadu vecuma nosaka ārējās elpošanas funkcijas:

a) obstruktīva tipa:

1. FEVI < 60 %;

2. PEF < 60 %;

3. PEF un FEV1 svārstības > 30 %;

b) restriktīva tipa - VK < 50 % no individuālās vecuma normas

 Bronhiālās astmas slimniekiem izvērtējams astmas lēkmju biežums, smagums (trīs vai vairākas smagas lēkmes gadā), terapijas efektivitāte

 Atklāta (bacilāra) plaušu tuberkulozes forma, procesa gaita, komplikācijas, specifiskās terapijas efektivitāte, terapijas rezistence

 Piezīme. Šī pielikuma 5.1. un 5.2.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis pneimonologs vai ftiziopneimonologs.

 5.2. Asinsrites sistēmas slimības

 5.2.1. Sirds, asinsvadu slimības un attīstības traucējumi

 Hroniska sirds mazspēja - II un augstāka funkcionālā klase pēc NYHA

 5.2.2. Sirds ritma un vadīšanas traucējumi

 Supraventrikulārās paroksizmālās tahikardijas lēkmes, priekškambaru fibrillācija, undulācija, kombinēti ritma traucējumi biežāk nekā vienu reizi mēnesī vai smagas lēkmes, kas medikamentozi nekupējas divu stundu laikā vai kuru kupēšanai izmantota elektrošoka terapija

 Pilna atrioventrikulāra blokāde ar hronisku sirds mazspēju - II un augstāka funkcionālā klase pēc NYHA

 5.2.3. Primāra arteriāla hipertensija

 II-III pakāpe ar mērķorgānu bojājumiem, refrakteritāte medikamentozai terapijai

 Piezīme.

Šī pielikuma 5.3., 5.4. un 5.5.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis kardiologs.

 5.3. Muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas slimības

 5.3.1. Difūzas saistaudu sistēmas slimības (sarkanā vilkēde, sklerodermija, dermatomiozīts, jauktas un nediferencētas saistaudu slimības, vaskulīti)

 Procesa aktivitāte, paasinājumu biežums, mēreni vai izteikti bojātā orgāna vai orgānu sistēmu funkciju traucējumi, komplikācijas, terapijas efektivitāte

 5.3.2. Hronisks juvenilais reimatoīdais artrīts (locītavu, viscerālā vai acu forma)

 Procesa aktivitāte un gaita, stadija, locītavu un citu bojāto orgānu funkciju traucējumi, terapijas efektivitāte

 Piezīme.

Šī pielikuma 5.3.1. un 5.3.2.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis reimatologs.

 5.4. Uroģenitālās sistēmas slimības

 5.4.1. Nieru slimības

 Hroniska nieru mazspēja II un augstākā pakāpē, bieži vai ilgstoši procesa paasinājumi, rezistence pret terapiju vai no terapijas atkarīgi varianti, komplikācijas. Terminālas nieru mazspējas gadījumā - nieru aizstājējterapija (peritoneālā dialīze, hemodialīze vai nieres pārstādīšana)

 Piezīme.

Šī pielikuma 5.4.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis nefrologs.

5.4.2. Nieru un urīnceļu neatgriezeniski patoloģiski stāvokļi, attīstības traucējumi (vienas vai abu nieru vai citu urīnizvadorgānu vai to daļu trūkums)

 Hroniska nieru mazspēja II un augstākā pakāpē. Urīnceļu fistulas vai urīna nesaturēšana

 5.4.3. Nieru un urīnceļu iedzimtas anomālijas

 Urīna atteces traucējumi jeb reflukss un obstruktīvās uropātijas, kas nepadodas ķirurģiskai korekcijai vai to korekcijai nav pienācis laiks. Urīnceļu fistulas - līdz to ķirurģiskai slēgšanai. Neirogēnie urīnpūšļa un urīnizvadkanālu stāvokļi ar enurēzi vai dizūriju - līdz to novēršanai

 Piezīme.

Šī pielikuma 5.4.2. un 5.4.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis urologs.

 5.5. Gremošanas sistēmas slimības

 5.5.1. Kuņģa-zarnu trakta, aknu un žults izvadceļu slimības un attīstības traucējumi

 Paasinājumu biežums, atkārtotas asiņošanas, izteikta malabsorbcija, zarnu baktēriju proliferācijas sindroms, komplikācijas, terapijas efektivitāte.

Mēreni vai izteikti aknu funkcijas traucējumi, portāla hipertensija

 5.5.2. Celiakija -pārmantotais malabsorbcijas sindroms

 Izteikts malabsorbcijas un malnutricijas sindroms

 Piezīme.

Šī pielikuma 5.5.1. un 5.5.2.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis gastroente­rologs.

 6. Ķirurģiskās slimības

 6.1. Iedzimtu un iegūtu barības vada, kuņģa-zarnu trakta, žults ceļu attīstības traucējumi un slimības

 Mēreni vai izteikti stabili rīšanas, gremošanas un barošanās traucējumi - apgrūtināta cietās vai šķidrās barības norīšana, barības vada necaurlaidība, hroniska konstipācija, sfinktera aparāta disfunkcija

 Piezīme. Šī pielikuma 6.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis bērnu ķirurgs un/vai gastroenterologs.

 6.2. Kaulu un locītavu slimības un patoloģiskie stāvokļi

 a) traumatiska amputācija plaukstas un augstākā līmenī, pēdas un augstākā līmenī

 b) viena vai vairāku ekstremitātes segmentu trū­kums ar mēreniem vai izteiktiem funkciju traucējumiem

 c) mugurkaula III-IV pakāpes deformācija ar mēreniem vai izteiktiem mugurkaula funkciju un plaušu ventilācijas traucējumiem

 d) balsta aparāta anomālijas (piemēram, iedzimta greizā pēda, gūžas locītavas izmežģījumi, ciskas kaula galviņas osteohondropātija, juvenilā epifiziolīze) ar mēreniem vai izteiktiem stājas, gaitas, kustību traucējumiem

 e) iekaisuma rakstura kaulu locītavu slimības (artrīts, osteomielīts) procesa aktivitāte, slimības gaita, paasinājumu biežums un ilgums, mēreni vai izteikti kustību traucējumi, terapijas efektivitāte

 6.3. Skeleta sistēmas bojājumi

 Mēreni vai izteikti kustību, stājas un gaitas traucējumi, terapijas efektivitāte

 6.4. Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbes sekas

 Procesa norise, terapijas efektivitāte, komplikācijas, mēreni vai izteikti funkciju traucējumi

 Piezīme.

Šī pielikuma 6.2., 6.3. un 6.4.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis viens no šādiem speciālistiem: traumatologs ortopēds, ķirurgs.

 6.5. Iedzimtas vai iegūtas sejas mīksto audu un/vai skeleta slimības vai bojājumi

 a) mēreni vai izteikti košļāšanas, rīšanas, elpošanas vai runas funkciju traucējumi

 b) smags sejas izkropļojums (atbaidošs izskats)

 Piezīme.

Šī pielikuma 6.5.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sejas-žokļu ķirurgs.

 7. Endokrīnās un vielmaiņas slimības

 7.1. Iedzimtas vai iegūtas endokrīnās un vielmaiņas slimības

 Slimības gaita (procesa aktivitāte, recidīvu biežums, remisijas ilgums), bojāto mērķorgānu funkciju traucējumu pakāpe, sākotnējās terapijas efektivitāte, komplikācijas

 Piezīme.

Šī pielikuma 7.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis endokrinologs vai pediatrs.

 8. Ādas slimības

 8.1. Ādas slimības un to izraisītie traucējumi

 Slimības gaita, paasinājumu biežums, ādas bojājuma lokalizācija un apjoms, izraisīto funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitāte

 Piezīme.

Šī pielikuma 8.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis dermatologs.

 9. Onkoloģiskās slimības

 9.1. Ļaundabīgie un labdabīgie audzēji

 Procesa stadija, histoloģiskās izmeklēšanas dati, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, ārstēšanas metodes un to efektivitāte, prognoze

 Piezīme.

Šī pielikuma 9.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis onkologs vai hematoonkologs.

 10. Asins un asinsrades orgānu slimības un imūnsistēmas traucējumi

 10.1. Hematoloģiskās slimības

 Slimības gaita (procesa aktivitāte, recidīvu biežums,  remisijas ilgums), bojāto mērķorgānu funkciju traucējumu pakāpe, sākotnējās terapijas efektivitāte, slimības un terapijas komplikācijas

 Piezīme.

Šī pielikuma 10.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis hematologs.

10.2. Iedzimti imūndeficīta stāvokļi

 Ar mērenām vai izteiktām klīniskām parādībām, hronisku infekcijas perēkļu formēšanos, kas ilgstoši nepadodas terapijai (izņemot selektīvo IgA nepietiekamību)

 10.3. Sekundārie imūndeficīta stāvokļi

 Procesa aktivitāte, stadija, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitāte

 10.4. HIV infekcija

 Procesa aktivitāte, stadija, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitāte

 Piezīme.

Šī pielikuma 10.2., 10.3. un 10.4.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis imunologs un/vai infekcionists.

 11. Iedzimtas kroplības, deformācijas un hromosomu anomālijas

 11.1. Iedzimtas kroplības, deformācijas un hromosomu anomālijas

 Slimības skartā mērķorgāna funkciju traucējumi, terapijas efektivitāte

 Piezīme.

Šī pielikuma 11.1.apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina valsts akciju sabiedrības "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" Medicīniskās ģenētikas klīnikā atbilstoši speciālista norīkojumam.

 12. Kombinēta patoloģija

 12.1. Kombinēta patoloģija, kurā katras atsevišķas sistēmas patoloģijas dēļ nav pamata noteikt invaliditāti, bet kombinācija neapšaubāmi apgrūtina bērna integrāciju sabiedrībā

 Kombinētas patoloģijas gadījumā ģimenes ārsts nosūta bērnu invaliditātes ekspertīzei, pamatojoties uz ārstu konsilija slēdzienu

 Piezīme.

Nosakot šī pielikuma 12.1.apakšpunktā minēto diagnozi, konsilija sastāvā ir pediatrs vai ģimenes ārsts un divi attiecīgo nozaru speciālisti.

Nr.p.k.

Slimības vai traumas, kas izraisījušas funkcionālus traucējumus
(atbilstoši Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas (SSK 10.redakcija) uzbūves principiem¹

Darbspēju zaudējums (%)

1.

Tuberkuloze (SSK-10: A15-A19; B90)

1.1.

Klīniski izārstēta tuberkuloze ar viegliem tuberkulozes skarto orgānu funkciju traucējumiem:
arodu etioloģijas saslimšanas, ja darbs profesijā ir apgrūtināts

0-24

1.2.

Klīniski izārstēta plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar posttuberkulozām izmaiņām un mēreniem orgānu funkciju traucējumiem

25-59

1.3.

Aktīva plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar orgānu funkciju traucējumiem un nepieciešamu ilgstošu specifisku ārstēšanu stacionāra apstākļos vai ambulatori (slimnieki saņem medikamentus medicīnas darbinieka klātbūtnē). Pastāv inficēšanās iespēja.

Klīniski izārstēta tuberkuloze ar plašām posttuberkulozām izmaiņām plaušās pēc operatīvas terapijas (pulmonektomijas vai daļējas plaušu rezekcijas):

a) ciroze;

b) plānsienu dobumi;

c) atelektāzes;

d) bronhektāzes;

e) plaušu fibroze;

f) posttuberkulozi deformējoši bronhīti ar paasinājumiem gada laikā;

g) plaušu elpošanas funkcijas traucējumi II-III pakāpē, plaušu-sirds ar pulmokardiālu nepietiekamību vai bez tās.

Izvērtējot ārpusplaušu tuberkulozes (citu orgānu tuberkuloze ar orgānu funkciju traucējumiem) sekas, jāņem vērā orgānu funkciju traucējumi:

h) nieru mazspēja, ja ir nieru tuberkuloze;

i) balsta un kustību funkciju traucējumu smaguma pakāpe, ja ir mugurkaula un kaulu tuberkuloze

60-79

1.4.

Hroniski noritoša progresējoša plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar tuberkulozu intoksikāciju un/vai pulmonālu hipertensiju un/vai labā kambara disfunkciju, nelabvēlīgu prognozi

80-100

2.

Sarkoidoze (SSK-10: D86)

2.1.

Neaktīva sarkoidoze, kam ārstēšana nav nepieciešama, izvērtējot izmaiņas plaušās III-IV stadijā, ņemot vērā plaušu funkcionālos rādītājus, pulmokardiālo nepietiekamību.

Ja ir ārpusplaušu neaktīva sarkoidoze, izvērtē orgānu funkciju traucējumus

25-79

2.2.

Aktīva:

a) plaušu sarkoidoze III un IV stadijā;

b) ārpusplaušu sarkoidoze;

c) ģeneralizēta sarkoidoze, kam nepieciešama aktīva ārstēšana stacionāra apstākļos vai ambulatori

60-79

3.

Ļaundabīgie audzēji (SSK-10:C00-C96; D00-D09;D45)²

3.1.

Krūts vēzis (C50)

3.1.1.

T_0-1 N₀M₀ stadija - viegli funkciju traucējumi - labvēlīga prognoze, orgānsaudzējoša operācija

10-24

3.1.2.

T_2-2A N₀M₀ stadija - mēreni funkciju traucējumi - saudzējoša operācija, pabeigts ārstēšanas kurss ar regulāru novērošanu

25-59

3.1.3.

T_2B-3A-B N₀M₀ stadija - izteikti funkciju traucējumi - plaša apjoma operācija, kompleksa vai kombinēta terapija, attālas metastāzes, recidīvs, šaubīga prognoze

60-79

3.1.4.

4.stadija - ļoti izteikti funkciju traucējumi - plašas metastāzes, neoperējams audzējs, nelabvēlīga prognoze, nepieciešama kopšana

80-100

3.2.

Dzemdes audzējs (C54)

3.2.1.

audzējs izņemšanas stadijā T_1-2 N₀M₀

25-59

3.2.2.

saslimšana T_{2B -3} N₀M₀ stadijā

60-79

3.2.3.

ļoti smags vispārējais stāvoklis, kopšana

80-100

3.3.

Olnīcu audzējs (C56)

3.3.1.

saslimšana T₁N₀M₀ stadijā

25-59

3.3.2.

saslimšana T₂ stadijā un lielākā

60-79

3.4.

Balsenes audzējs (C32)

3.4.1.

saslimšana agrīnā T₁N₀M₀ stadijā

25-59

3.4.2.

saslimšana T_2-3 N₀M₀ stadijā (ar balss zudumu)

60-79

3.4.3.

pastāvīga traheostoma

50-79

3.5.

Plaušu ļaundabīgs audzējs (C34)

3.5.1.

saslimšana T_2-3 N_xM_x stadijā, operēts vai neoperēts

60-79

3.5.2.

ielaists gadījums, specifiska kopšana

80-100

3.6.

Mēles audzējs (C01)

3.6.1.

saslimšana agrīnā T₁N₀M₀ stadijā

25-59

3.6.2.

saslimšana T₂ stadijā un lielākā

60-79

3.6.3.

izteikti barības uzņemšanas traucējumi, ielaists gadījums, nepieciešama kopšana

80-100

3.7.

Kuņģa un barības vada audzējs (C15-16)

3.7.1.

pēc operācijas vai neoperēta audzēja gadījumā

60-79

3.7.2.

izteikti barības uzņemšanas traucējumi, kaheksija, kopšana

80-100

3.7.3.

gastrektomija

50-79

3.8.

Zarnu trakta audzējs (C17-21)

3.8.1.

resnās zarnas rezekcija agrīnā stadijā

25-59

3.8.2.

resnās, taisnās zarnas audzējs ar kolostomu

70-95

3.8.3.

fēču nesaturēšana anālā gredzena nepietiekamības dēļ

70-95

3.9.

Nieru audzējs (C64)

3.9.1.

nieres izņemšana agrīnā stadijā (T₁N₀M₀) ar saglabātu otras nieres funkciju

25-59

3.9.2.

citās stadijās

60-79

3.9.3.

nepieciešama hemodialīze

100

3.10.

Prostatas audzējs (C61)

3.10.1.

operācija agrīnā stadijā

25-59

3.10.2.

operācija citās stadijās

60-79

3.10.3.

neoperēts audzējs ar uzsāktu hormonterapiju

60-79

3.11.

Urīnpūšļa audzējs (C67)

3.11.1.

operācija agrīnā stadijā

25-59

3.11.2.

operācija citās stadijās

60-79

3.11.3.

cistektomija ar mākslīgu urīna izvadi, stoma resnajā zarnā

65-95

3.12.

Ādas (izņemot bazaliomu), melanomas, kaulaudu, mīksto audu audzēji (C43-44)

3.12.1.

saslimšana T₁N₀M₀ stadijā

25-59

3.12.2.

augšējās, apakšējās ekstremitātes amputācija, eksartikulācija

55-75

3.12.3.

saslimšana T₂ stadijā un lielākā

60-79

3.12.4.

izteikti funkciju traucējumi pēc augšējās vai apakšējās ekstremitātes amputācijas vai plašas metastāzes, kopšanas nepieciešamība

80-100

4.

Limfoīdo, asinsrades un radniecīgu audu ļaundabīgie audzēji (SSK-10: C81-C96; D46)

4.1.

Limfomas

4.1.1.

Hodžkina limfoma I, II, III stadija, ne Hodžkina limfoma I, II stadija:

a) pirmreizējās saslimšanas, recidīvu ārstēšanas periodā;

b) Hodžkina limfomas, ne Hodžkina limfomas I, II stadija, pirmreizēji progresējošas, terapijai rezistentas slimības laikā

60-79

4.1.2.

Hodžkina limfomas IV stadija, ne Hodžkina limfomas III, IV stadija:

a) pirmreizējās saslimšanas, recidīvu ārstēšanas periodā;

b) Hodžkina limfomas, ne Hodžkina limfomas III, IV stadija, pirmreizēji progresējošas, terapijai rezistentas slimības laikā

80-95

4.1.3.

Hodžkina, ne Hodžkina limfomas:

a) primāri ekstranodulāri bojājumi, vairākas lokalizācijas, lielas masas, neiespējama operatīva terapija;

b) masīva limfadenopātija (lielāka par 10 cm, videnes audzējs, lielāks par 2/3 no videnes platuma);

c) pastāv kontrindikācijas agresīvai terapijai (kaulu smadzeņu bojājumi, vecums, blakusslimības);

d) medikamentu, staru, postoperatīvās terapijas, perifērisko asins cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas

80-95

Pēc slimības stadijas un slimnieka vispārējā stāvokļa

4.1.4.

Hodžkina, ne Hodžkina limfomas 5 gadu novērošana pēc pilnas remisijas sasniegšanas

4.1.4.1.

2 gadi

60-79

4.1.4.2.

3 gadi

30-55

4.2.

Akūtas leikozes

4.2.1.

akūtas leikozes diagnozes precizēšanas un ārstēšanas laikā

60-90

4.2.2.

akūtas leikozes atgriezeniskā/refraktērā fāzē

80-95

4.2.3.

remisijas fāzē

4.2.3.1.

3 gadi

60-79

4.2.3.2.

2 gadi

25-59

4.2.3.3.

slimības, ķīmijterapijas, kaulu smadzeņu transplantācijas izraisītās komplikācijas

Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes

4.3.

Hroniska mieloleikoze

4.3.1.

hroniskās mieloleikozes hroniskās un akcelerācijas stadijas ārstēšanas laikā

60-79

4.3.2.

blastu stadijas (blastu krīzes) ārstēšanas laikā

80-95

4.3.3.

diagnosticējot agresīvas pārveides variantus

80-95

4.3.4.

slimības, ķīmijterapijas, allogēno kaulu smadzeņu transplantācijas komplikācijas

Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes

4.4.

Hroniska limfoleikoze

4.4.1.

hroniskas limfoleikozes A stadija (Binē klasifikācija), asimptomātiska gaita, "skatīšanās un gaidīšanas" taktika

0-24

4.4.2.

hroniska limfoleikoze, A stadija, ārstēšanas periods

25-59

4.4.3.

B un C stadijas ārstēšanas laikā

60-79

4.4.4.

hroniskas limfoleikozes komplikācijas

60-79

4.4.5.

agresīvas pārveides varianti

80-95

4.4.6.

īstā sarkano šūnu aplāzija

80-95

4.4.7.

staru, ķīmijterapijas, allogēno kaulu smadzeņu, perifēro cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas

Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes

4.5.

Mieloma

4.5.1.

asimptomātiska, "snaudoša" mieloma, stabila gaita

25-59

4.5.2.

izteikti orgānu funkcijas traucējumi saistāmi ar:

a) kaulu sistēmas bojājuma sindromu;

b) neiroloģisko sindromu;

c) nefroloģisko sindromu;

d) anēmisko sindromu;

e) hemorāģisko sindromu;

f) ekstraossāliem audzēja depozītiem - dissemināciju

60-79

4.5.3.

ļoti izteikti orgānu funkciju traucējumi, ja ir iepriekš minētie sindromi, nepieciešama kopšana

80-95

4.5.4.

slimības komplikācijas un prognostiski slikta norise:

a) izteikta mielosupresija;

b) ātra audzēja augšana;

c) plazmas šūnu metastāzes;

d) agrīna mielomas leikemizācija;

e) kaulu smadzeņu izsīkums;

f) amiloidozes attīstība

80-95

4.5.5.

ķīmijterapijas, staru terapijas, perifēro asiņu cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas

Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes

4.6.

Mielodisplastiskais sindroms

4.6.1.

refraktērā anēmijas forma

25-59

4.6.2.

hroniskas mielomonocitārās leikozes ilgstoša gaita, lēni progresējoša

25-59

4.6.3.

refraktērās anēmijas forma ar sekundāru hemahromatozi

60-79

4.6.4.

refraktērās anēmijas forma ar gredzenveida sideroblastiem

60-79

4.6.5.

refraktērā anēmija, kas noris ar neitropēniju, trombocitopēniju

60-79

4.6.6.

refraktērā anēmija ar blastu pārsvaru

90-100

4.6.7.

refraktērā anēmija ar blastu pārsvaru un agresīvas pārveides variantiem

90-100

4.6.8.

hroniskas mielomonocitārās leikozes ātra progresēšana, transformācija akūtā leikozē

90-100

4.7.

Anēmijas

4.7.1.

aplastiskā anēmija

4.7.1.1.

mēreni izteiktas pārmaiņas perifērajās asinīs, hemorāģiskais sindroms, infekciozās komplikācijas, splenomegālija, saņem aizvietojošo terapiju, pozitīva atbilde uz terapiju pirmajos trijos mēnešos

60-79

4.7.1.2.

izteiktas pārmaiņas perifērajās asinīs (pancitopēnija), izteikts hemorāģiskais sindroms, biežas smagas infekciozās komplikācijas

80-100

4.7.1.3.

negatīva atbildes reakcija uz terapiju pirmajos trijos mēnešos

90-100

4.7.1.4.

pārveide agresīvajās formās

90-100

4.7.2.

hemolītiskās anēmijas

4.7.2.1.

hemolītiskās anēmijas ar ilgstošām remisijām, subklīnisku norisi hemolīzes krīzes laikā, mēreni izteikti orgānu funkcijas traucējumi

25-59

4.7.2.2.

hemolītiskās anēmijas ar recidīviem, vidēji smagām hemolīzes krīzēm, izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem

60-79

4.7.2.3.

hemolītiskās anēmijas, bieži recidīvi, smagas hemolīzes krīzes, ļoti izteikti orgānu funkcijas traucējumi, slimnieks kopjams

80-100

4.7.2.4.

pārveide agresīvajos variantos

80-100

4.8.

Mieloproliferatīvās slimības

4.8.1.

īstā policitēmija

4.8.1.1.

asimptomātiskā stadija: izolētā eritrocitoze, izolētā trombocitoze, splenomegālija, ārstēšana nav nepieciešama

0-20

4.8.1.2.

mēreni izteiktas A, B kategorijas diagnostisko kritēriju izmaiņas proliferācijas stadijā, mēreni orgānu funkcijas traucējumi, saņem ķīmijterapiju, flebotomija veicama reti

25-59

4.8.1.3.

izteiktas A, B kategorijas diagnostisko kritēriju izmaiņas proliferācijas stadijā, izteikti orgānu funkcijas traucējumi, saņem ķīmijterapiju, nepieciešamas biežas flebotomijas

60-79

4.8.1.4.

izsīkuma stadija

60-90

4.8.1.5.

pārveide agresīvajos tipos

80-100

4.8.1.6.

pēc policitēmijas mieloidā metaplāzija

80-100

4.9.

Hemofīlijas

4.9.1.

pēc norises smaguma pakāpes

4.9.1.1.

viegla pakāpe

10-24

4.9.1.2.

vidēji smaga pakāpe, mēreni izteikti orgānu funkcijas traucējumi

25-59

4.9.2.

smaga pakāpe

4.9.2.1.

izteikti orgānu funkcijas traucējumi

60-80

4.9.2.2.

ļoti izteikti orgānu funkcijas traucējumi

85-100

4.10.

Trombocitopēnijas

4.10.1.

pēc norises smaguma pakāpes

4.10.1.1.

viegla norise (trombocītu skaits 150-100 x 10⁹/l)

10-20

4.10.1.2.

vidēji smaga norise (trombocītu skaits 100-50 x 10⁹/l) ar mēreni izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem

25-59

4.10.1.3.

smaga norise (trombocītu skaits 50 x 10⁹/l un mazāk) ar izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem

60-85

4.10.1.4.

pārveide agresīvajos tipos

85-100

5.

Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības (SSK-10: E00-E90)

5.1.

Cukura diabēts, 1. vai 2.tips, ar sliktu metabolu kompensāciju uz adekvātas terapijas fona

10-24

Piezīme. Diabētiskas retinopātijas gadījumā darbspēju zaudējumu skatīt VIII nodaļā (Acu slimības)

5.2.

1.tipa cukura diabēts, kas norit ar sliktu metabolo kompensāciju, labilu gaitu, biežām hipoglikēmijām un intermitējošām ketoacidozēm

25-59

5.3.

1., 2.tipa cukura diabēts (vairāku vēlīno diabētu komplikāciju kopums), kas norit ar mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem:

a) diabētiska nefropātija, II stadija (pēc jaunās klasifikācijas) (GFĀ);

b) diabētiska sensori motora polineiropātija ar mērenām pēdu parēzēm, parestēzijām, jušanas traucējumiem;

c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīvā slimība, subkompensēta

25-59

5.4.

1., 2.tipa cukura diabēts, kas norit ar izteiktiem funkciju traucējumiem:

a) diabētiska nefropātija, III stadija (pēc jaunās klasifikācijas), nav nepieciešama nieru aizstājējterapija;

b) diabētiska polineiropātija ar izteiktām parēzēm;

c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīva slimība, dekompensēta;

d) diabētiska pēda ar atsevišķu pirkstu amputāciju;

e) diabētiskās čūlas;

f) Šarko pēda

60-79

5.5.

1., 2.tipa cukura diabēts ar ļoti izteiktām komplikācijām:

a) nieru mazspēja, IV-V stadija, nieru aizstājējterapija (NAT);

b) diabētiska polineiropātija ar vairāku ekstremitāšu izteiktām parēzēm;

c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīva slimība, dekompensēta, ekstremitāšu amputācija;

d) diabētiskas pēdas ar smagiem statikas traucējumiem

80-90

5.6.

Metabolā sindroma izpausmes:

a) adipozitāte;

b) arteriāla hipertensija;

c) dislipidēmija;

d) cukura diabēts

Nosaka pēc orgānu funkciju traucējumu pakāpes

5.7.

Tireotoksikoze

5.7.1.

tireotoksikoze, bieži paasinājumi, bez orgānu bojājumiem

10-20

5.7.2.

tireotoksikoze ar orgānu bojājumiem (kardiomiopātija, oftalmopātija) un mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem

30-50

5.7.3.

tireotoksikoze ar orgānu bojājumiem un izteiktiem funkciju traucējumiem

60-75

5.7.4.

subkompensēta hipotireoze ar orgānu bojājumiem, viegli izteiktiem funkciju traucējumiem

10-20

5.7.5.

nekompensēta hipotireoze ar orgānu bojājumiem, mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem

30-50

5.7.6.

nekompensēta hipotireoze ar izteiktiem orgānu bojājumiem, izteiktiem funkciju traucējumiem

60-85

5.8.

Kušinga sindroms

5.8.1.

veselības un darbspēju zudumu nosaka orgānu un sistēmu funkciju traucējumi (hipertensija, sirds asinsvadu nepietiekamība, sirds bojājumi, osteoporoze, cukura diabēts, psihiski traucējumi) un terapijas kompensācijas efekts

(skatīt atbilstošas nodaļas)

5.9.

Akromegālija

5.9.1.

akromegālija ar orgānu bojājumu (kardiomiopātija, locītavu bojājumi, cukura diabēts, hipertensija) un mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem

30-50

5.9.2.

akromegālija ar orgānu bojājumu (kardiomiopātija, locītavu bojājumi, cukura diabēts, hipertensija) un izteiktiem funkciju traucējumiem

60-75

6.

Psihiski un uzvedības traucējumi (SSK-10: F00-F99)³

6.1.

Alcheimera demence (F00)

80-100

6.2.

Vaskulāra demence (F01)

6.2.1.

bez psihozes

60-79

6.2.2.

ar psihozi

80-100

6.3.

Pika demence (F02.0)

80-100

6.4.

Kreicfelda-Jakoba demence (F02.1)

80-100

6.5.

Demence citu slimību dēļ (F02.8)

6.5.1.

bez psihozes

60-79

6.5.2.

ar psihozi vai lēkmēm

80-100

6.6.

Organiska halucinoze (F06.0)

6.6.1.

viegli traucējumi

10-24

6.6.2.

vidēji smagi traucējumi - bieži paasinājumi, veidojas personības traucējumi

25-59

6.6.3.

smagi traucējumi - hroniski, rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi

60-100

6.7.

Organiski katatoniski traucējumi (F06.1)

6.7.1.

viegli traucējumi

10-24

6.7.2.

vidēji smagi traucējumi ar personības traucējumiem

25-59

6.7.3.

smagi traucējumi - rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi

60-100

6.8.

Organiski (šizofrēnijai līdzīgi) murgi (F06.2)

6.8.1.

viegla pakāpe

10-24

6.8.2.

vidēji smaga pakāpe (pievienojas personības traucējumi)

25-59

6.8.3.

smaga pakāpe - hroniski, rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi

60-100

6.9.

Organiski (afektīvi) garastāvokļa traucējumi (F06.3)

6.9.1.

viegli traucējumi - vieglas epizodes, padodas ārstēšanai

10-20

6.9.2.

vidēji smagi traucējumi - ar trauksmi un personības traucējumiem

25-59

6.9.3.

smagi traucējumi - rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi

60-80

6.10.

Organiska trauksme (F06.4)

6.10.1.

viegli traucējumi

10-20

6.10.2.

vidēji smagi traucējumi (ar personības traucējumiem)

25-59

6.10.3.

smagi traucējumi - ar depresiju, paniku, personības traucējumiem

60-80

6.11.

Organiski personības traucējumi (F07.0)

6.11.1.

viegli traucējumi - viegli astēniski un kognitīvi traucējumi

10-20

6.11.2.

vidēji smagi traucējumi - ar dekompensācijām 2-3 reizes gadā

25-59

6.11.3.

smagi traucējumi ar progresējošu gaitu

60-80

6.12.

Postkontūzijas sindroms (F07.2)

6.12.1.

viegli traucējumi - īslaicīgi, labi padodas ārstēšanai

10-20

6.12.2.

vidēji smagi traucējumi - ilgst vairāk par sešiem mēnešiem, veidojas personības traucējumi

25-59

6.12.3.

smagi traucējumi - izteikti, rezistenti pret ārstēšanu, hronificējušies traucējumi

60-80

6.13.

Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (F10)

6.13.1.

psihotiski traucējumi, rezistenti pret sešu mēnešu nepārtrauktu ārstēšanu (F10.5)

60-79

6.13.2.

amnestisks sindroms, rezistents pret sešu mēnešu nepārtrauktu ārstēšanu (F10.6)

60-79

6.14.

Šizofrēnija

6.14.1.

paranoidā šizofrēnija, epizodiskas norises (F20.0)

6.14.1.1.

viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības traucējumi

10-24

6.14.1.2.

vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, spontānas remisijas nav, personības traucējumi mēreni izteikti

25-59

6.14.1.3.

smaga gaita - paasinājumi divas un vairāk reizes gadā un (vai) izteikti personības traucējumi

60-79

6.14.2.

paranoidā šizofrēnija, nepārtrauktas norises

6.14.2.1.

viegla gaita - ir spontānas remisijas, viegli personības traucējumi

10-24

6.14.2.2.

vidēji smaga gaita - remisiju nav, mēreni izteikti personības traucējumi

25-59

6.14.2.3.

smaga gaita - rezistenta pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi

60-79

6.14.2.4.

ļoti smaga gaita ar ļoti izteiktiem personības traucējumiem

80-100

6.14.3.

hebefrēnā šizofrēnija (F20.1)

6.14.3.1.

viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības traucējumi

10-24

6.14.3.2.

vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi

25-59

6.14.3.3.

smaga gaita - rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti

60-79

6.14.3.4.

ļoti smaga gaita- personības traucējumi ļoti smagi

80-100

6.14.4.

katatonā šizofrēnija (F20.2)

6.14.4.1.

viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības traucējumi

10-24

6.14.4.2.

vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, personības traucējumi mēreni izteikti

25-59

6.14.4.3.

smaga gaita - rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti

60-79

6.14.4.4.

ļoti smaga gaita - personības traucējumi ļoti smagi

80-100

6.14.5.

nediferencētā šizofrēnija (F20.3)

6.14.5.1.

viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības traucējumi

10-24

6.14.5.2.

vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi

25-59

6.14.5.3.

smaga gaita - paasinājumi vairākas reizes gadā, personības traucējumi izteikti

60-79

6.14.6.

postšizofrēniska depresija (F20.4)

sk. F20.3

6.14.7.

reziduāla šizofrēnija (F20.5)

6.14.7.1.

viegla gaita - psihiskie traucējumi viegli, viegli personības traucējumi

10-24

6.14.7.2.

vidēji smaga gaita - psihiskie traucējumi un personības traucējumi mēreni izteikti

25-59

6.14.7.3.

smaga gaita - psihiskie traucējumi un personības traucējumi izteikti, rezistence pret terapiju

60-79

6.14.8.

vienkāršā šizofrēnija (F20.6)

6.14.8.1.

viegla gaita - personības traucējumi viegli

10-24

6.14.8.2.

vidēji smaga gaita - ar mēreni izteiktiem personības traucējumiem

25-59

6.14.8.3.

smaga gaita - ar izteiktiem personības traucējumiem

60-79

6.14.8.4.

ļoti smaga gaita - ar ļoti izteiktiem personības traucējumiem

80-100

6.14.9.

citu veidu šizofrēnija (F20.8)

sk. F20.9

6.14.10.

neprecizēta šizofrēnija (F20.9)

6.14.10.1.

viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības traucējumi

10-24

6.14.10.2.

vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi

25-59

6.14.10.3.

smaga gaita - paasinājumi bieži, rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti

60-79

6.14.11.

šizotipiski traucējumi - neirozei līdzīgā šizofrēnija, paranojālā šizofrēnija, psihopātveidīgā šizofrēnija (F21)

6.14.11.1.

viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības traucējumi

10-24

6.14.11.2.

vidēji smaga gaita- paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi

25-59

6.14.11.3.

smaga gaita - paasinājumi vairākas reizes gadā, rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti

60-79

6.15.

Persistējoši murgi (F22)

6.15.1.

viegla gaita - klīnisko simptomu reducēšanās pēc 6 mēnešu nepārtrauktas ārstēšanās

10-24

6.15.2.

vidēji smaga gaita - pēc 6 mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas ir pozitīva dinamika, murgi pakāpeniski reducējas

25-59

6.15.3.

smaga gaita - rezistence pret terapiju, pievienojas personības traucējumi

60-79

6.16.

Akūti psihotiski traucējumi (F23) pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas bez efekta

25-59

6.17.

Inducēti murgi (F24)

6.17.1.

viegla gaita - klīnisko simptomu reducēšanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas

10-24

6.17.2.

vidēji smaga gaita - pēc 6 mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas ir pozitīva dinamika, murgi pakāpeniski reducējas

25-59

6.17.3.

smaga gaita - rezistence pret terapiju, pievienojas personības traucējumi

60-79

6.18.

Šizoafektīvi traucējumi (F25)

6.18.1.

viegla gaita - psihiskie traucējumi viegli, paasinājumi reti (reizi divos gados), viegli personības traucējumi

10-24

6.18.2.

vidēji smaga gaita - paasinājumi katru gadu, progresējoši personības traucējumi

25-59

6.18.3.

smaga gaita - paasinājumi vairākas reizes gadā, izteikti personības traucējumi

60-79

6.19.

Bipolāri afektīvi traucējumi (F31)

6.19.1.

viegla gaita - retas epizodes, kas labi padodas ārstēšanai

10-24

6.19.2.

vidēji smaga gaita - vairākas garastāvokļa maiņas epizodes sešu mēnešu laikā ar tendenci uz pozitīvu dinamiku pēc ārstēšanas

25-59

6.19.3.

smaga gaita - vairākas garastāvokļa maiņas epizodes sešu mēnešu laikā ar psihotisku simptomātiku un rezistenci pret ārstēšanu

60-79

6.20.

Depresīva epizode (F32)

6.20.1.

viegla gaita - labi padodas ārstēšanai

10-24

6.20.2.

vidēji smaga gaita - vidēji smaga depresija bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas

25-59

6.20.3.

smaga gaita - smaga depresija ar psihotisku simptomātiku bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas

60-79

6.21.

Rekurenti depresīvi traucējumi (F33)

6.21.1.

viegla gaita - labi padodas ārstēšanai

10-24

6.21.2.

vidēji smaga gaita- vidēji smagas depresijas epizodes, sešu mēnešu nepārtraukta ārstēšana bez efekta

25-59

6.21.3.

smaga gaita - smagas depresijas epizodes ar psihotisku simptomātiku bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas

60-79

6.22.

Persistējoši garastāvokļa traucējumi (F34)

6.22.1.

traucējumi mēreni izteikti un nepadodas nepārtrauktai sešu mēnešu ilgai ārstēšanai

25-59

6.23.

Posttraumatisks stresa sindroms (F43)

6.23.1.

viegla gaita - klīniskie simptomi ilgst no dažām nedēļām līdz dažiem mēnešiem, labi padodas ārstēšanai

10-24

6.23.2.

vidēji smaga gaita - klīniskie simptomi ilgst mēnešiem ilgi, pievienojas personības traucējumi

25-59

6.24.

Somatoformi traucējumi (F45)

6.24.1.

viegla gaita - klīniskie simptomi labi padodas ārstēšanai

10-24

6.24.2.

vidēji smaga gaita - pievienojas depresija, trauksme, personības traucējumi, kas sešu mēnešu laikā nepadodas ārstēšanai

25-59

6.25.

Neirotiski traucējumi (F48)

6.25.1.

viegla gaita - klīniskie simptomi labi padodas ārstēšanai

10-24

6.25.2.

vidēji smaga gaita - pievienojas depresija, trauksme, personības traucējumi, kas sešu mēnešu laikā nepadodas ārstēšanai

25-59

7.

Nervu sistēmas slimības (traumas) (SSK-10: A80-A89; G00-G99; S00-S39)

7.1.

Centrālā nervu sistēma (galvas un muguras smadzenes)

7.1.1.

viegli izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas disfunkcija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes līdz divām reizēm gadā

0-24

7.1.2.

mēreni izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes 3-6 reizes gadā

25-59

7.1.3.

izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes 7-12 reizes gadā

60-79

7.1.4.

ļoti izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes biežāk nekā 12 reizes gadā, nepieciešama pastāvīga palīdzība vai kopšana

80-100

7.2.

Perifērā nervu sistēma (nervu saknīšu, pinumu un spinālo, un kraniālo nervu bojājumi)

7.2.1.

viegli izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi

0-24

7.2.2.

mēreni izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi

25-59

7.2.3.

izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi

60-79

7.2.4.

ļoti izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi, nepieciešama pastāvīga palīdzība vai kopšana

80-100

8.

Acu un to palīgorgānu slimības (traumas) (SSK-10:A18; B31; B58; C69; H05-H54; Q12;Q15; S05; T26)⁴

8.1.

Redzes asuma samazinājums

8.1.1.

slimības dēļ.
Izvērtējot darbspēju zaudējuma procentus slimības dēļ, noteicošais ir maksimālais redzes asums ar atbilstošu korekciju

Sk. 1.tabulu

8.1.2.

traumas dēļ

Sk. 2.tabulu

8.2.

Darbspēju zaudējums pēc slimības vai traumas.

Ekspertīzē noteicošais ir maksimālais redzes asums ar korekciju. Ja redzes asuma samazinājuma dēļ ir mazāks darbspēju zaudējums nekā slimības vai traumas, vai kombinētas patoloģijas dēļ, darbspēju zaudējuma procentus nosaka atbilstoši smagākajai patoloģijai

8.2.1.

afakija (bez papildu redzes traucējumiem)

8.2.1.1.

vienā acī

10

8.2.1.2.

abās acīs

15

8.2.1.3.

vienā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst

25

8.2.1.4.

ar implantētu mākslīgo lēcu vienā vai abās pusēs

5

8.2.2.

plakstiņa noslīdējums (ptoze) un citu acs muskuļu paralīzes, plakstiņa defekts, kas traucē aizvērt acs spraugu, kā arī plakstiņa saaugums

8.2.2.1.

vienā acī

8.2.2.1.1.

acs pilnīgi aizvērta

20

8.2.2.1.2.

citādi

10

8.2.2.2.

abās acīs

8.2.2.2.1.

acs pilnīgi aizvērta

40

8.2.2.2.2.

citādi

20

8.2.3.

oftalmoplēģija

8.2.3.1.

totāla

30

8.2.3.2.

citādi

10

8.2.4.

rētaina asaru kanālu vai asaru-deguna kanālu necaurlaidība

10

8.2.5.

homonīmā hemianopsija

8.2.5.1.

pilnīga hemianopsija, kvadrantu hemianopsija

8.2.5.1.1.

homonīmā hemianopsija

40

8.2.5.1.2.

bitemporālā hemianopsija

25

8.2.5.1.3.

binazālā hemianopsija

10

8.2.5.1.4.

homonīmā kvadrantu hemianopsija augšā

20

8.2.5.1.5.

homonīmā kvadrantu hemianopsija apakšā

30

8.2.5.1.6.

hemianopsija, ja otra acs ir praktiski akla vai acs iztrūkst

60

8.2.5.2.

nepilnas hemianopsijas un kvadrantu hemianopsijas gadījumā darbspēju zaudējuma procenti jāpazemina par 5 - 10% atkarībā no defekta lieluma

8.2.6.

sašaurinājumi redzeslaukā (maksimālais diametrs)

8.2.6.1.

sašaurinājums vienas acs redzeslaukā, ja otras acs redzeslauks normāls, t.i., redzeslauks ir vairāk nekā 100 grādu robežās

8.2.6.1.1.

100 grādu robežās

5

8.2.6.1.2.

60 grādu robežās

10

8.2.6.1.3.

20 grādu robežās

15

8.2.6.1.4.

10 grādu robežās

25

8.2.6.2.

sašaurināts redzeslauks katrai acij

8.2.6.2.1.

100 grādu robežās

15

8.2.6.2.2.

60 grādu robežās

30

8.2.6.2.3.

20 grādu robežās

70

8.2.6.2.4.

10 grādu robežās

90

8.2.6.3.

vienīgajā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst

8.2.6.3.1.

100 grādu robežās

40

8.2.6.3.2.

60 grādu robežās

60

8.2.6.3.3.

20 grādu robežās

90

8.2.6.3.4.

10 grādu robežās

95

8.2.7.

lielas skotomas, t.i., 50 grādu redzeslaukā zem horizontālā meridiāna, binokulāras, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst

8.2.7.1.

vismaz 1/3 redzeslauka izkrīt

20

8.2.7.2.

vismaz 2/3 redzeslauka izkrīt

50

8.2.8.

hroniska asinsvadu trakta iekaisuma gadījumā darbspēju zaudējums procentos atkarīgs tikai no redzes asuma, izņemot gadījumu, ja

8.2.8.1.

asinsvadu trakta iekaisuma paasinājumi ir četras un vairāk reizes gadā

40

8.2.9.

tīklenes atslāņošanās

8.2.9.1.

pēc veiktās ārstēšanas ar pozitīvu terapijas rezultātu un saglabātām redzes funkcijām

8.2.9.1.1.

pirmo gadu pēc operācijas

60

8.2.9.1.2.

otro gadu pēc operācijas

30

8.2.9.1.3.

pēc tam

15

8.2.9.2.

ja ir recidivējoša tīklenes atslāņošanās vai tīklenes atslāņošanās ir abās acīs, pēc pēdējās operācijas ar pozitīvu terapijas rezultātu un saglabātām redzes funkcijām

8.2.9.2.1.

pirmos trīs gadus pēc pēdējās operācijas

60

8.2.9.2.2.

tad divus gadus

30

8.2.9.2.3.

pēc tam

15

8.2.9.3.

tīklenes atslāņošanās vienīgajā redzošajā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs iztrūkst

8.2.9.3.1.

novēro piecus gadus, darbspēju zaudējuma procenti šajā laikā

60

8.2.9.3.2.

pēc tam

40

8.2.10.

glaukomas gadījumā darbspēju zaudējuma procentus nosaka, ņemot vērā glaukomas stadiju

8.2.10.1.

abās vai vienā acī glaukoma I stadijā

5

8.2.10.2.

vienā acī glaukoma I stadijā, otrā acī - II stadijā

10

8.2.10.3.

vienā acī glaukoma I stadijā, otrā acī - III stadijā vai abās acīs -II stadijā

20

8.2.10.4.

vienā acī glaukoma I stadijā, otrā acī - IV stadijā

30

8.2.10.5.

vienā acī glaukoma II stadijā, otrā acī - III stadijā

30

8.2.10.6.

abās acīs glaukoma III stadijā

70

8.2.10.7.

vienā acī glaukoma III stadijā, otrā acī - IV stadijā

80

8.2.10.8.

abās acīs glaukoma IV stadijā

95

8.2.11.

šķielēšanas gadījumā darbspēju zaudējums procentos atkarīgs tikai no redzes traucējumiem

8.2.12.

medicīniski apstiprināti ļaundabīgi audzēji redzes orgānā

8.2.12.1.

5 gadu ciklā

8.2.12.1.1.

ja audzējs norobežots acs ābolā (arī ja acs ābols izņemts)

60

8.2.12.1.2.

citādi

līdz 80

8.2.12.2.

pēc piecu gadu novērošanas, ja nav metastāžu vai ļaundabīga audzēja recidīva, darbspēju zaudējuma procentus nosaka pēc redzes funkcijām

8.2.13.

diabētiska retinopātija:
darbspēju zaudējums procentos atkarīgs tikai no redzes asuma, izņemot gadījumu, ja abās acīs ir proliferatīva dibētiska retinopātija, tad darbspēju zaudējumu nosaka ne mazāk kā 60 %

9.

Ausu un aizauss paugura slimības (traumas) (SSK-10:H60-H95; S08.1)

9.1.

Posttraumatisks, strutains vidusauss iekaisums (mezotimpanīta tipa)

5-10

9.2.

Posttraumatisks epitimpanīts, kas komplicējies ar holesteatomu, granulācijām

10-20

9.3.

Auss gliemežnīcas vai tās daļas trūkums (ne mazāk kā 1/3 daļa)

9.3.1.

vienas auss

5

9.3.2.

abu ausu

10

9.4.

Vienpusēja vājdzirdība

9.4.1.

III-IV pakāpe

0-10

9.4.2.

V pakāpe vai kurlums

10-20

9.5.

Abpusēja vājdzirdība

9.5.1.

I-II pakāpe

0-10

9.5.2.

III pakāpe

10-20

9.5.3.

IV pakāpe

20-30

9.5.4.

V pakāpe vai kurlums

45

9.6.

Vestibulārās funkcijas traucējumi

9.6.1.

galvas reiboņi lēkmju veidā (1-2 reizes mēnesī): viegli veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes

10-20

9.6.2.

galvas reiboņi lēkmju veidā (3-5 reizes mēnesī): mēreni veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes

30-50

9.6.3.

galvas reiboņi lēkmju veidā (biežāk nekā 5 reizes mēnesī): izteikti veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes

60-70

9.7.

Bungādiņas plīsums, kas nerada dzirdes pasliktināšanos

0-5

10.

Asinsrites sistēmas slimības (traumas) (SSK-10:I00-I99; S26)

10.1.

Iedzimtas un iegūtas sirdskaites

10.1.1.

iegūtas un iedzimtas sirdskaites ar kompensētu hemodinamiku un/vai zema riska ritma traucējumiem

0-20

10.1.2.

iegūtas un iedzimtas sirdskaites ar II-III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai zema riska ritma traucējumiem

30-50

10.1.3.

iegūtas un iedzimtas sirdskaites, kas norit ar hronisku III-IV funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem, kas nav koriģējami medikamentozi un kam veiktas specializētu EKS vai kardioverteru-defibrilatoru implantācijas

60-90

10.2.

Primārās kardiomiopātijas (dilatācijas hipertrofiskas, restriktīvās)

10.2.1.

ar hronisku II-III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai zema riska ritma traucējumiem

30-59

10.2.2.

ar hronisku III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem

60-79

10.2.3.

ar IV funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem

80-100

10.3.

Sekundārās kardiomiopātijas, vērtējamas pēc:

a) pamatslimības;

b) hroniskas sirds mazspējas funkcionālajām klasēm;

c) ritma traucējumiem

10.4.

Hroniska sirds mazspēja

10.4.1.

hroniska sirds mazspēja pēc sirds, perikarda, maģistrālo asinsvadu ievainojuma

10.4.1.1.

II funkcionālā klase

10-20

10.4.1.2.

III funkcionālā klase

60-79

10.4.1.3.

IV funkcionālā klase

80-100

10.5.

Primāra arteriāla hipertensija

10.5.1.

arteriāla hipertensija III pakāpē, grūti koriģējama medikamentozi, norit ar

10.5.1.1.

mērķa orgānu bojājumiem un pavadošiem klīniskajiem stāvokļiem, mēreni izteiktiem to funkcijas traucējumiem (hroniskas sirds mazspējas funkcionālā klase, ritma traucējumi, cerebrāli bojājumi, neatgriezeniski bojājumi citos asinsvadu baseinos)

30-59

10.5.1.2.

mērķa orgānu bojājumiem un pavadošiem klīniskajiem stāvokļiem, izteiktiem to funkcijas traucējumiem (hroniskas sirds mazspējas III-IV funkcionālā klase, augsta riska ritma traucējumi, kas nav koriģējami medikamentozi un kam veiktas specializētu EKS vai kardioverteru-defibrilatoru implantācijas, cerebrāli bojājumi ar topisku patoloģiju, neatgriezeniski bojājumi citos asinsvadu baseinos: koronāros, nieru, tīklenes )

60-95

11.

Elpošanas sistēmas slimības (traumas) (SSK-10: J00-J99; S20-S29; T27)

11.1.

Pilns deguna trūkums (kaula, skrimšļa un mīksto audu)

60-75

11.2.

Deguna mīksto audu trūkums (deguna spārnu un galiņa)

45

11.3.

Deguna galiņa vai deguna spārnu trūkums

20

11.4.

Traucēta elpošana caur degunu (deguna eju sašaurinājums)

11.4.1.

ievērojama vienpusēja, mērena abpusēja

5-10

11.4.2.

smaga vienpusēja, izteikta abpusēja

15

11.4.3.

pilnīgs eju sašaurinājums ar stipri apgrūtinātu elpošanu

20

11.5.

Rīkles vai balsenes funkciju traucējumi to bojājumu dēļ

11.5.1.

vieglas pakāpes balss aizsmakums fiziskas slodzes laikā

10

11.5.2.

disfonija un viegli elpošanas traucējumi miera stāvoklī

20-24

11.5.3.

pastāvīga traheostoma un afonija (balss zudums)

50

11.6.

Atlieku izmaiņas pēc traumatiska pleirīta, pneimonijām, hemotoraksa, hemopneimotoraksa, plaušu rezekcijas un citiem plaušu bojājumiem ar elpošanas funkciju traucējumu pakāpi

11.6.1.

I pakāpe (FEV1 60-80 % no NR (normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) 60-80 % no NR)

10-24

11.6.2.

II pakāpe (FEV1 40-60 % no NR (normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) 40-60 % no NR)

25-59

11.6.3.

III pakāpe (FEV1 < 40 % no NR (normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) < 40 % no NR, un/vai elpošanas nepietiekamība)

60-100

11.7.

Pulmonektomija (plaušas izņemšana)

50

11.8.

Atkarībā no procesa rakstura un elpošanas funkcijas traucējumu pakāpes vienīgajā plaušā

11.8.1.

II pakāpe

60-75

11.8.2.

III pakāpe

75-100

11.9.

Krūškurvja deformācija

11.9.1.

mēreni ierobežotas krūškurvja kustības, 0-I pakāpes elpošanas mazspēja

0-20

11.9.2.

izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, I pakāpes elpošanas mazspēja

30-40

11.9.3.

izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, II pakāpes elpošanas mazspēja, kompensēta plaušu sirds

60-79

11.9.4.

izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, III pakāpes elpošanas mazspēja, dekompensēta plaušu sirds

80-90

11.10.

Bronhiālā astma

11.10.1.

viegla un vidēji smaga persistējoša bronhiālā astma

10-24

11.10.2.

persistējoša smagas norises bronhiālā astma ar biežiem ilgstošiem paasinājumiem, vidēji smagām astmas lēkmēm, I-II pakāpes elpošanas mazspēja

25-59

11.10.3.

persistējoša smagas pakāpes bronhiālā astma ar nepārtraukti ilgstošiem paasinājumiem, smagām astmas lēkmēm, astmatisku stāvokli, II-III pakāpes elpošanas mazspēja ar regulāru kortikosteroīdu lietošanu iekšķīgi

60-79

11.11.

HOPS

11.11.1.

vidēji smaga HOPS norise ar biežiem, ilgstošiem paasinājumiem, hroniska elpošanas mazspēja, II pakāpe

25-59

11.11.2.

HOPS norise ar biežiem, ilgstošiem paasinājumiem, hroniska elpošanas mazspēja, II-III pakāpe, labā kambara disfunkcija

60-95

11.12.

Intersticiālās plaušu slimības

Vērtējamas:
pēc pamatslimības;
pēc hroniskas elpošanas mazspējas pakāpes

12.

Gremošanas sistēmas slimības (traumas) (SSK-10: K00-K93; S30-S39; T28)

12.1.

Košļāšanas funkcijas traucējumi vaiga kaula, augšžokļa vai apakšžokļa lūzuma vai apakšžokļa izmežģījuma gadījumā

12.1.1.

mēreni sakodiena un košļāšanas funkcijas traucējumi

20

12.1.2.

izteikti sakodiena un košļāšanas funkcijas traucējumi

50

12.2.

Augšžokļa vai apakšžokļa daļas zudums bez funkciju traucējumiem

10

12.3.

Augšžokļa vai apakšžokļa pilnīgs zudums ar mēreniem košļāšanas funkcijas traucējumiem

40

12.4.

Augšžokļa vai apakšžokļa pilnīgs zudums ar izteiktiem košļāšanas funkcijas traucējumiem un kosmētisko defektu, sekundāri valodas traucējumi

80-90

12.5.

Mutes sašaurinājums (lūpas defekts)

12.5.1.

bez siekalu dziedzera fistulas

10-24

12.5.2.

siekalu dziedzera fistula ar pastāvīgu siekalošanos

25-40

12.6.

Mēles zudums

12.6.1.

distālās trešdaļas līmenī

15

12.6.2.

vidējās trešdaļas līmenī

40

12.6.3.

pilnīgs mēles trūkums (arī valodas traucējumi)

80-90

12.7.

Rīkles vai barības vada sašaurinājums (stenoze) pēc apdeguma vai ievainojuma

12.7.1.

bez būtiskiem funkciju traucējumiem

10

12.7.2.

apgrūtināta cietās barības rīšana

20

12.7.3.

apgrūtināta šķidrās barības rīšana

40-50

12.7.4.

barības vada necaurlaidība (gastrostoma)

70-90

12.8.

Barības vada slimības

12.8.1.

divertikuloze, barības vada stenoze, kas norit ar disfagijas malnutricijas sindromu, svara zudumu, sāļu, skābju-sārmu bufersistēmas traucējumiem

40-70

12.8.2.

pilnīga barības vada plastika. Invaliditāti nosaka disfagija, kosmētiskais defekts

25-59

12.9.

Kuņģa-zarnu trakta funkciju traucējumi

12.9.1.

saauguma slimība bez funkciju traucējumiem (apstiprināta rentgenoloģiski)

10-20

12.9.2.

saauguma slimība ar zarnu trakta funkciju traucējumiem

25-59

12.9.3.

tievo vai resno zarnu fistulas vai stomas (līdz slēgšanai)

70-90

12.10.

Vēdera priekšējās sienas trūce (pēc traumas) līdz slēgšanai

12.10.1.

trūces vārtu lielums līdz 10 cm

10

12.10.2.

trūces vārtu lielums līdz 20 cm

20

12.10.3.

trūces vārti lielāki par 20 cm

30-59

12.11.

Aknu bojājums (hepatīti, cirozes, traumas)

12.11.1.

kompensēts

10-24

12.11.2.

subkompensēts

25-59

12.11.3.

dekompensēts

12.11.3.1.

ar izteiktiem aknu funkciju traucējumiem

60-79

12.11.3.2.

ar ļoti izteiktiem aknu funkciju traucējumiem

80-90

12.12.

Žultspūšļa izņemšana traumas dēļ

10

12.13.

Kuņģa bojājums ar sekojošu kuņģa rezekciju un malabsorbcijas un zarnu proliferācijas sindromiem (operēta kuņģa slimība)

12.13.1.

vieglas pakāpes

10-24

12.13.2.

vidēji smagas pakāpes

25-59

12.13.3.

smagas pakāpes

12.13.3.1.

ar izteiktiem gremošanas funkciju traucējumiem

60-79

12.13.3.2.

ar ļoti izteiktiem gremošanas funkciju traucējumiem

80-90

12.13.4.

gastrektomija

55-90

12.14.

Liesas izņemšana (traumas dēļ)

10

12.15.

Aizkuņģa dziedzera bojājums, hronisks recidivējošs pankreatīts

12.15.1.

ekzokrīnās funkcijas traucējumi

12.15.1.1.

vieglas pakāpes malabsorbcijas sindroms

10-24

12.15.1.2.

vidēji izteikts malabsorbcijas sindroms

25-59

12.15.1.3.

izteikts malabsorbcijas sindroms

60-85

12.16.

Pankreatogēns cukura diabēts

sk. 5.1.-5.5.apakšpunktu

12.17.

Tievo zarnu rezekcija

12.17.1.

pēc apjoma

12.17.1.1.

viegla pakāpe (rezekcija līdz 100 cm)

10-24

12.17.1.2.

vidēji smaga pakāpe (rezekcija 100-200 cm)

25-59

12.17.1.3.

smaga pakāpe (rezekcija vairāk par 200 cm), malabsorbcija

60-90

12.17.2.

pēc malabsorbcijas sindroma izteiktības pakāpes

12.17.2.1.

viegla pakāpe

10-24

12.17.2.2.

vidēji smaga pakāpe

25-59

12.17.2.3.

smaga pakāpe (nepārtraukta substitūcijas terapija)

60-90

12.18.

Resno zarnu bojājums un rezekcija

12.18.1.

vieglas pakāpes funkciju traucējumi (bojājuma nošūšana)

10-20

12.18.2.

vidējas pakāpes funkciju traucējumi (hemikolektomija)

25-59

12.18.3.

smagas pakāpes funkciju traucējumi (totāla kolektomija)

60-90

12.19.

Cekostoma (resnās zarnas atvere), sigmostoma

70-90

12.20.

Pastāvīga normāli funkcionējoša stoma

55

12.21.

Iekaisīgas zarnu slimības

12.21.1.

nespecifisks čūlains kolīts

12.21.1.1.

viegla pakāpe

10-24

12.21.1.2.

vidēja pakāpe

25-59

12.21.1.3.

smaga gaita

60-90

12.21.1.4.

komplikācijas (ārpuszarnas simptomātika)

60-90

12.21.2.

Krona slimība

12.21.2.1.

viegla gaita

10-24

12.21.2.2.

vidēja gaita

25-59

12.21.2.3.

smaga gaita

60-90

13.

Uroģenitālās sistēmas slimības (traumas) (SSK-10: N00-N99; S30-S39; T28)

13.1.

Nieres izņemšana (ja otrās nieres funkcija netraucēta)

20

13.2.

Nieres izņemšana un

13.2.1.

otras (vienīgās) nieres hroniska patoloģija ar samazinātu nieres funkciju (hroniska I-II pakāpes nieru mazspēja, glomerulu filtrācijas ātrums < 80-60 ml/min), mērens fizisko spēju ierobežojums

25-59

13.2.2.

otras (vienīgās) nieres hroniska patoloģija ar pazeminātu nieres funkciju (hroniska III-IV pakāpes nieru mazspēja, glomerulu filtrācijas ātrums < 60-20 ml/min), izteikts fizisko spēju ierobežojums

60-79

13.2.3.

nepieciešama nieres funkciju aizstājterapija (dialīze vai nieres transplantācija)

100

13.3.

Urīna izvadsistēmas orgānu funkciju traucējumi

13.3.1.

neliels urīnvada vai urīnizvadkanāla sašaurinājums (bez būtiskiem urinācijas traucējumiem)

10

13.3.2.

urīnvada vai urīnizvadkanāla sašaurinājums un/vai urīnpūšļa tilpuma samazināšanās (ar biežiem urinācijas traucējumiem)

20

13.3.3.

urīnvada vai urīnizvadkanāla necaurlaidība (regulāra kateterizācija) vai uroģenitālā fistula (urīna nesaturēšana), pastāvīgais katetrs

Piezīme. Urīna nesaturēšanai jābūt objektīvi pierādītai

65

13.4.

Hronisks intersticiāls abakteriāls nefrīts

13.4.1.

hronisks intersticiāls nefrīts ar retiem paasinājumiem

0-24

13.4.2.

hronisks intersticiāls nefrīts ar hronisku I-II pakāpes nieru mazspēju (pēc GFĀ), ar vidēji biežiem paasinājumiem

25-59

13.4.3.

hronisks intersticiāls nefrīts ar hronisku III-IV pakāpes nieru mazspēju, glomerulu filtrācijas ātrums < 60-20 ml/min

60-79

13.4.4.

hronisks intersticiāls nefrīts, nepieciešama nieru aizstājterapija

100

13.5.

Hroniskas glomerulopātijas

13.5.1.

hronisks nefrīts vai nefrotisks sindroms ar retiem uzliesmojumiem

0-20

13.5.2.

hroniska glomerulopātija ar hronisku I-II pakāpes nieru mazspēju bez nefrotiska sindroma vai nefrotiska sindroma aktivitāte ar sekundāru arteriālu hipertensiju vai bez tās

25-59

13.5.3.

medikamentozi rezistents persistējoši nefrotisks sindroms vai bieži recidivējošs nefrotisks sindroms (vai smaga arteriāla hipertensija)

40-59

13.5.4.

hronisks III-IV pakāpes glomerulonefrīts vai hroniska I-II pakāpes nieru mazspēja un nefrotisks sindroms aktivitātē

60-79

13.5.5.

hronisks glomerulonefrīts un nieru aizstājterapija

100

13.6.

Nieru policistiskās slimības (ADNP vai medulāra "sūkļa" niere)

13.6.1.

nieru policistiska slimība ar saglabātu nieru funkciju, bet biežām urīnceļu infekcijām un/vai nierakmeņiem, un/vai cistu infekcijām (hemorāģiskām un/vai ekstrarenālām manifestācijām)

25-59

13.6.2.

nieru policistiska slimība ar hronisku I-II pakāpes nieru mazspēju

25-59

13.6.3.

nieru policistiska slimība ar hronisku I-II pakāpes nieru mazspēju un 13.6.1.apakšpunktā minētajām komplikācijām

60-79

13.6.4.

nieru policistiska slimība ar hronisku III-IV pakāpes nieru mazspēju un/vai smagu sekundāru arteriālu hipertensiju

60-79

13.6.5.

nieru policistiska slimība un nieru aizstājterapija

100

13.7.

Hroniska obstruktīva uropātija

13.7.1.

hroniska obstruktīva uropātija, asimptomātiska

10-24

13.7.2.

hroniska obstruktīva uropātija ar biežiem urīnceļu infekciju uzliesmojumiem un/vai retām nierakmeņu lēkmēm, un/vai nekoriģētu arteriālu hipertensiju, un/vai nelikvidējamu iemeslu

25-59

13.7.3.

hroniska obstruktīva uropātija un hroniska I-II pakāpes nieru mazspēja ar retiem uzliesmojumiem

25-59

13.7.4.

hroniska obstruktīva uropātija un hroniska I-II pakāpes nieru mazspēja ar biežiem uzliesmojumiem un 13.6.1.apakšpunktā minētajām komplikācijām

60-79

13.7.5.

hroniska obstruktīva uropātija un hroniska III-IV pakāpes nieru mazspēja

60-79

13.7.6.

hroniska obstruktīva uropātija un nieru aizstājterapija

100

13.8.

Dzimumorgānu sistēmas bojājums

13.8.1.

uroģenitālā vagīnas fistula (taisnās zarnas vagīnas fistula)

65

13.8.2.

dzimumlocekļa daļēja amputācija ar saglabātu sfinkteru

30

13.8.3.

dzimumlocekļa amputācija pie pamatnes

65

14.

Muskuļu, skeleta un saistaudu slimības (traumas) (SSK-10: M00-M99; S22-S24; S32-S34)

14.1.

Mugurkauls

14.1.1.

viegli izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi

0-20

14.1.2.

mēreni izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi

25-55

14.1.3.

izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi

60-75

14.1.4.

ļoti izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi, kas prasa pastāvīgu palīdzību vai kopšanu

80-100

14.2.

Podagra (M10)

14.2.1.

skarto locītavu vieglas pakāpes funkcijas ierobežojumi

10-20

14.2.2.

skarto locītavu mēreni izteikti funkcijas ierobežojumi, intersticiāls nefrīts, nierakmeņu slimība, hronisks pielonefrīts ar retiem paasinājumiem, nieru mazspēja I-II stadijā (pēc GFĀ)

30-50

14.2.3.

smagas pakāpes locītavu funkcijas traucējumi, nieru mazspēja

14.2.3.1.

III stadija

60-75

14.2.3.2.

IV stadija

80-95

14.3.

Hronisks osteomielīts ar drenējamu dobumu (M86.4)

35-65

Nr.p.k.

Slimības vai traumas, kas izraisījušas funkcionālus traucējumus
(atbilstoši Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas (SSK 10.redakcija) uzbūves principiem¹

Darbspēju zaudējums
(%)

15.

Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējas iedarbes sekas (SSK-10: S00-S99; T00-T98)

Augšējā ekstremitāte

Roka

vadošā

nevadošā

15.1.

Lāpstiņa un atslēgas kauls

15.1.1.

Pleca joslas funkciju traucējumi, kas radušies pēc lāpstiņas, atslēgas kaula lūzuma vai akromioklavikulārā vai sternoklavikulārā savienojuma plīsuma:

15.1.1.1.

neliela deformācija, muskuļu hipotrofija, pazemināts ekstremi­tātes spēks

10

5

15.1.1.2.

izteikta deformācija, muskuļu hipotrofija, mēreni ierobežots kustīgums pleca locītavā

20

15

15.1.1.3.

nesaaudzis vecs lūzums, neīsta locītava

30

25

Pleca locītava

15.2.

Ankiloze

40

30

15.3.

Patoloģisks kustīgums pleca locītavā pēc pleca kaula vai lāpstiņas rezekcijas

40

30

15.4.

Pleca locītavas kontraktūra

15.4.1.

viegla pakāpe (fleksija 150-120 grādu, ekstensija 60-40 grādu, abdukcija 170-120 grādu)

10

5

15.4.2.

vidēja pakāpe (fleksija 115-75 grādi, ekstensija 35-30 grādi, abdukcija 115-75 grādi)

15

10

15.4.3.

smaga pakāpe (fleksija, mazāka par 75 grādiem, ekstensija, mazāka par 30 grādiem, abdukcija, mazāka par 75 grādiem)

30

25

15.5.

Pleca locītavas ieraduma mežģījums

15

10

Augšdelms

15.6.

Augšējās ekstremitātes un lāpstiņas (vai tās daļas) zudums

75

55

15.7.

Augšējās ekstremitātes zudums pēc eksartikulācijas vai am­putācijas stumbrs pleca kaula augšējās trešdaļas līmenī

75

55

15.8.

Pleca kaula amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī

70

50

15.9.

Augšdelma kaula neīsta locītava

50

35

Elkoņa locītava

15.10.

Patoloģisks kustīgums elkoņa locītavā pēc elkoņa locītavu veidojošo kaulu rezekcijas

55

40

15.11.

Elkoņa locītavas ankiloze

15.11.1.

funkcionāli izdevīgā stāvoklī (60-90 grādu)

40

25

15.11.2.

funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (leņķis, mazāks par 60 grādiem vai lielāks par 90 grādiem)

40

30

15.12.

Elkoņa locītavas kontraktūra

15.12.1.

viegla kontraktūra (fleksija 130-120 grādu, ekstensija 5-20 grādi)

10

5

15.12.2.

mērena kontraktūra (fleksija 120-90 grādu, ekstensija 20-45 grādi)

20

15

15.12.3.

izteikta kontraktūra (0-45 grādi)

40

25

Apakšdelms

15.13.

Apakšdelma zudums pēc eksartikulācijas elkoņa locītavā vai apakšdelma amputācijas stumbrs augšējās trešdaļas līmenī

70

40

15.14.

Apakšdelma amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī

70

50

15.15.

Neīsta locītava

15.15.1.

viena kaula

15

10

15.15.2.

abu kaulu

30

25

15.16.

Apakšdelma funkciju traucējumi

15.16.1.

viegli pronācijas un supinācijas traucējumi plaukstas locītavā, muskuļu hipotrofija

10

5

15.16.2.

vidēji izteikti pronācijas un supinācijas traucējumi, mēreni izteikta deformācija, mēreni izteikts kustību iero­bežojums elkoņa un plaukstas locītavās

15

10

15.16.3.

izteikti pronācijas un supinācijas traucējumi vai izteikta defor­mācija, vai izteikts kustību ierobežojums elkoņa un plaukstas locītavās

30

25

Plaukstas locītava

15.17.

Plaukstas locītavas ankiloze

15.17.1.

funkcionāli izdevīgā stāvoklī (fleksija līdz 60 grādiem, ekstensija līdz 30 grādiem)

20

15

15.17.2.

funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (fleksija 60-80 grādu, ekstensija 30-70 grādu)

40

30

15.18.

Plaukstas locītavas kontraktūra

15.18.1.

viegli izteikta (fleksija 0-60 grādu, ekstensija 0-50 grādu)

10

0

15.18.2.

vidēji izteikta (fleksija 0-30 grādu, ekstensija 0-30 grādu)

15

10

15.18.3.

izteikta kontraktūra (fleksija 0-10 grādu; ekstensija 0-10 grādu)

24

15

Plauksta

15.19.

Plaukstas zudums plaukstas locītavas vai plaukstas pamata kaulu līmenī

15.19.1.

vienas rokas

70

50

15.19.2.

abu roku

100

15.20.

Karpālo vai metakarpālo kaulu neīsta locītava

15

10

15.21.

Plaukstas funkciju traucējumi - deformācija, muskuļu spēka samazināšanās, satvēriena funkcijas traucējumi

15.21.1.

viegli izteikti

10

0

15.21.2.

mēreni izteikti

15

10

15.21.3.

izteikti

25-30

15

Plaukstas pirksti

Pirmais pirksts (īkšķis)

15.22.

Naga falangas mīksto audu izteikts defekts, deformācija

5

0

15.23.

Amputācijas stumbrs

15.23.1.

naga falangas līmenī

5

0

15.23.2.

starpfalangu locītavas līmenī

10

5

15.24.

Pirksta zudums

20

10

15.25.

Abu īkšķu zudums

50

15.26.

Pirksta un metakarpālā kaula vai tā daļas zudums

25

20

15.27.

Ankiloze starpfalangu locītavā

15.27.1.

funkcionāli izdevīgā stāvoklī

5

0

15.27.2.

funkcionāli neizdevīgā stāvoklī

15

10

15.28.

Ankiloze divās locītavās

15.28.1.

funkcionāli izdevīgā stāvoklī (pirksts pussaliektā stāvoklī)

10

5

15.28.2.

funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (pirksts iztaisnotā vai saliektā stāvoklī)

20

15

15.29.

Pirksta kontraktūra

15.29.1.

viegli izteikta

5

0

15.29.2.

mēreni izteikta - pirksts funkcionāli izdevīgā (pussaliektā) stāvoklī

10

5

15.29.3.

izteikta - pirksts funkcionāli neizdevīgā (iztaisnotā vai saliektā) stāvoklī

20

15

Otrais pirksts (rādītājs)

15.30.

Izteikts naga falangas mīksto audu defekts, deformācija, am­putācijas stumbrs naga falangas distālās daļas līmenī

5

0

15.31.

Amputācijas stumbrs

15.31.1.

naga falangas proksimālās daļas vai distālās starpfalangu locītavas līmenī

5

0

15.31.2.

vidējās falangas vai proksimālās starpfalangu locītavas līmenī

10

5

15.31.3.

pamatfalangas vai metakarpofalangeālās locītavas līmenī (pirksta zudums)

15

10

15.32.

Pirksta zudums kopā ar metakarpālo kaulu vai tā daļu

20

15

15.33.

Pirksta funkciju traucējumi

15.33.1.

viegla pirksta kontraktūra (distālās starpfalangu locītavas ankiloze)

5

0

15.33.2.

pirksta kontraktūra funkcionāli izdevīgā - pussaliektā stāvoklī (proksimālās starpfalangu vai metakarpofalangeālās locītavas ankiloze)

10

5

15.33.3.

pirksta kontraktūra funkcionāli neizdevīgā - iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (divu vai trīs locītavu ankiloze)

15

10

Trešais, ceturtais vai piektais pirksts

15.34.

Amputācijas stumbrs

15.34.1.

naga falangas vai distālās starpfalangu locītavas līmenī

5

0

15.34.2.

vidējās falangas vai proksimālās starpfalangu locīta­vas līmenī

5

0

15.34.3.

pamatfalangas vai metakarpofalangeālās locītavas līmenī (pirksta zudums)

10

5

15.35.

Pirksta zudums kopā ar metakarpālo kaulu vai tā daļu

15

10

15.36.

Pirksta funkciju traucējumi

15.36.1.

viegla pirksta kontraktūra (distālās starpfalangu locītavas ankiloze)

5

0

15.36.2.

pirksta kontraktūra funkcionāli izdevīgā - pussaliektā stāvoklī (proksimālās vai metakarpofalangeālās locītavas ankiloze)

10

5

15.36.3.

pirksta kontraktūra funkcionāli neizdevīgā - iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu locītavu ankiloze)

15

10

Vienas plaukstas vairāki pirksti

15.37.

Vienas plaukstas divu pirkstu zudums

15.37.1.

pirmā un otrā vai trešā (I+II), (I+III)

24

20

15.37.2.

pirmā un ceturtā vai piektā (I+IV), (I+V)

20

15

15.37.3.

otrā un trešā vai ceturtā, vai piektā (II+III), (II+IV), (II+V)

15

10

15.37.4.

trešā un ceturtā vai piektā (III+IV), (III+V)

15

10

15.37.5.

ceturtā un piektā (IV+V)

10

5

15.38.

Vienas plaukstas trīs pirkstu zudums

15.38.1.

pirmā un otrā, un trešā vai ceturtā, vai piektā (I+II+III), (I+II+IV), (I+II+V)

50

40

15.38.2.

pirmā un trešā, un ceturtā vai piektā (I+III+IV), (I+III+V)

40

30

15.38.3.

pirmā un ceturtā, un piektā (I+IV+V)

30

25

15.38.4.

otrā un trešā, un ceturtā vai piektā (II+III+IV), (II+III+V)

20

15

15.38.5.

otrā un ceturtā, un piektā (II+IV+V)

20

15

15.38.6.

trešā un ceturtā, un piektā (III+IV+V)

15

10

15.39.

Vienas plaukstas četru pirkstu zudums

15.39.1.

pirmā, otrā un trešā, un ceturtā vai piektā (I+II+III+IV), (I+II+III+V)

55

45

15.39.2.

pirmā, otrā, ceturtā un piektā (I+II+IV+V)

55

45

15.39.3.

pirmā, trešā, ceturtā un piektā (I+III+IV+V)

50

40

15.39.4.

otrā, trešā, ceturtā un piektā (II+III+IV+V)

40

30

15.40.

Visu pirkstu zudums

15.40.1.

vienas plaukstas

70

50

15.40.2.

abu plaukstu

90

15.41.

Plaukstas visu pirkstu kontraktūra

15.41.1.

viegli izteikta

15

10

15.41.2.

kontraktūra funkcionāli izdevīgā - pussaliektā stāvoklī

20

15

15.41.3.

kontraktūra funkcionāli neizdevīgā - iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu pirkstu locītavu ankiloze)

50

40

15.42.

Plaukstas četru pirkstu (II-III-IV-V) kontraktūra

15.42.1.

viegli izteikta

10

5

15.42.2.

kontraktūra funkcionāli izdevīgā - pussaliektā stāvoklī

15

10

15.42.3.

kontraktūra funkcionāli neizdevīgā - iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu pirkstu locītavu ankiloze)

40

30

Piezīme. Pirkstu trūkums: I pirksta zudums - abu falangu amputācija, pārējos pirkstos - ne mazāk kā pamatfalangas vidējās trešdaļas līmenī.

Iegurnis

15.43.

Iegurņa funkciju traucējumi pēc kaulu lūzuma vai kaulu savienojumu plīsuma

15.43.1.

viegli statikas traucējumi

10-24

15.43.2.

mēreni statikas traucējumi ar kustību ierobežojumu vienā gūžas locītavā

25-40

15.43.3.

izteikti statikas traucējumi ar kustību ierobežojumu abās gūžas locītavās

60-80

Apakšējā ekstremitāte

Gūžas locītava

Augšstilbs

Ceļa locītava

Apakšstilbs

Pēdas locītava

Pēda

Pēdas pirksti

Mīkstie audi

Piezīme. 1. Ķermeņa virsmas 1 % pielīdzināms pacienta plaukstas lielumam.
2. Rētaudu radīto funkciju traucējumu pakāpes izvērtējums - sk. atbilstošo lokalizāciju

Dažādas etioloģijas ādas saslimšanas (dermatozes) (SSK-10-L00-L99)

· Parastā ekzēma
· Endogēnā ekzēma
· Hroniska recidivējoša nātrene
· Pemphigus
· Psoriasis vulgaris
· Ihtiozes

Maksimālais redzes asums
ar atbilstošu korekciju

1,0

0,9

0,8

0,7

0,6

0,5

0,4

0,3

0,2

0,1

0,09-0,07

0,06-0,05

praktisks aklums

0

1,0

0

0

0

0

0

5

5

10

10

15

20

25

25

25

0,9

0

0

0

0

5

5

5

10

10

15

20

25

25

25

0,8

0

0

0

5

5

5

10

10

15

20

20

25

25

30

0,7

0

0

5

5

5

10

10

10

15

20

25

30

30

35

0,6

0

5

5

5

10

10

10

10

20

25

30

40

40

40

0,5

5

5

5

10

10

10

10

15

20

30

35

40

40

40

0,4

5

5

10

10

10

10

15

20

25

30

35

45

45

50

0,3

10

10

10

10

10

15

20

25

30

40

45

50

50

50

0,2

10

10

15

15

20

20

25

30

50

50

55

65

65

70

0,1

15

15

20

20

25

30

30

40

50

70

75

80

80

80

0,09-0,07

20

20

25

25

30

35

35

45

55

75

75

80

85

85

0,06-0,05

25

25

25

30

40

45

45

50

65

80

80

85

90

90

praktisks aklums*

25

25

30

35

40

40

45

50

65

80

85

90

95

95

0

25

25

30

35

40

40

50

50

70

80

85

90

95

95

Koriģētais redzes asums līdz traumai**

Maksimālais redzes asums ar atbilstošu korekciju pēc traumas

0,9

0,8

0,7

0,6

0,5

0,4

0,3

0,2

0,1

0,09-0,05

praktisks aklums

1,0

5

5

5

5

10

10

15

15

20

20

25

0,9

0

5

5

5

10

10

15

15

20

20

25

0,8

0

0

5

5

5

10

10

15

20

20

25

0,7

0

0

0

5

5

5

10

10

15

20

20

0,6

0

0

0

0

5

5

5

10

15

15

15

0,5

0

0

0

0

0

5

5

10

10

15

15

0,4

0

0

0

0

0

0

5

5

10

10

10

0,3

0

0

0

0

0

0

0

5

5

10

10

0,2

0

0

0

0

0

0

0

0

5

5

5

0,1

0

0

0

0

0

0

0

0

0

5

5

0,09-0,05

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

5

praktisks aklums

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0