Darbības ar dokumentu

1. Valsts finanšu informācijas sistēmas koncepcijas izstrādes gaita

Finanšu ministrijā no 2005.gada februāra līdz decembrim tika īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētais projekts “Valsts finanšu informācijas sistēma”. Projekta ietvaros ir izstrādāta Valsts finanšu informācijas sistēmas (turpmāk – VFIS) attīstības koncepcija (turpmāk – koncepcija), kura ietver iespējamos risinājuma variantus VFIS tālākai attīstībai.

Tā kā patlaban daudzi valsts un pašvaldību finanšu vadības un grāmatvedības uzskaites procesi ir decentralizēti un pilna valsts budžeta konsolidācija tiek veikta tikai reizi gadā, ir grūti ieviest praksē
objektīvu valsts pārvaldes darba rezultatīvo rādītāju sistēmu, operatīvi vērtēt un kontrolēt valsts uzkrājumus, saistības un iepirkumus. Lai uzlabotu šo situāciju, tika pieņemts lēmums izstrādāt koncepciju, kurā ir definētas iesaistītās puses, veicamie pasākumi un nosacījumi, lai nodrošinātu VFIS attīstību, kā arī noteikt nepieciešamā finansējuma plānojumu un nodrošināt vienotu un pārskatāmu pieeju valsts budžeta līdzekļu pārvaldībai.

Koncepcija aptver makroekonomisko un nodokļu ieņēmumu prognozēšanu, valsts un pašvaldību budžeta plānošanu, sagatavošanu un izpildes kontroli, valsts parāda uzskaites un vadības, naudas plūsmas plānošanu, valsts un pašvaldību institūciju finanšu uzskaiti, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) struktūrfondu, Kohēzijas fonda, valsts atbalsta programmu pārvaldību, kā arī valsts un pašvaldību iepirkumu.

Koncepcija paredz, ka minētie procesi un informācijas sistēmas to atbalstam tiks ieviestas vai pilnveidotas laikposmā no 2006. līdz 2010.gadam.

Veicot nepieciešamās izmaiņas esošajās informācijas sistēmās, būs nodrošināta iespēja nepārtraukti kontrolēt un auditēt valsts budžeta līdzekļu izlietojumu savstarpēji integrētās informācijas sistēmās, aptverot visu valsts budžeta (tai skaitā no ES struktūrfondiem saņemto) finanšu līdzekļu apriti.

Koncepciju izstrādāja SIA PricewaterhouseCoopers konsultanti sadarbībā ar Finanšu ministriju, Valsts kasi, Valsts ieņēmumu dienestu, Iepirkumu uzraudzības biroju, Rīgas domi, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un citām valsts un pašvaldību institūcijām.

Projekts tika īstenots Vienotā programmdokumenta un Programmas papildinājuma 2004.–2006.gada programmēšanas periodam prioritātes Nr.1 “Ilgtspējīgas attīstības veicināšana” pasākuma Nr.1.3. “Informācijas un sakaru tehnoloģiju attīstība” aktivitātes Nr.1.3.1. “Sabiedrisko informācijas un elektroniskās pārvaldes sistēmu attīstība” ietvaros.

2. Koncepcijas būtība un risinājumu varianti

VFIS ir savstarpēji integrētu informācijas sistēmu kopums, lai atbalstītu valsts finanšu vadības procesus valsts un pašvaldību iestādēs.

Koncepcijas uzdevums ir definēt iesaistītās puses, veicamos pasākumus un nosacījumus, lai nodrošinātu VFIS attīstību. VFIS mērķis ir nodrošināt vienotu un pārskatāmu pieeju valsts budžeta līdzekļu pārvaldībai. VFIS atbalsta šādus valsts finanšu vadības procesus:

• makroekonomiskā un nodokļu ieņēmumu prognozēšana;

• valsts un pašvaldību budžeta plānošana, sagatavošana un izpildes kontrole;

• naudas plūsmas prognozēšana;

• valsts parāda uzskaite un vadība;

• valsts un pašvaldību finanšu uzskaite;

• ES struktūrfondu, Kohēzijas fonda un valsts atbalsta programmu pārvaldība;

• valsts un pašvaldību iepirkumi.

Koncepcija paredz minēto procesu un informācijas sistēmu ieviešanu vai pilnveidošanu to atbalstam laikposmā no 2006. līdz 2010.gadam.

Koncepcija attiecībā uz projektā noteiktajiem valsts finanšu vadības procesiem aptver šādas institūcijas:

• Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija;

• Finanšu ministrija;

• Valsts kase;

• Valsts ieņēmumu dienests;

• Ekonomikas ministrija;

• Veselības ministrija;

• Vides ministrija;

• Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts;

• Centrālā finanšu un līgumu aģentūra;

• Iepirkumu uzraudzības birojs;

• Rīgas dome;

• Daugavpils pilsētas dome;

• Nodarbinātības valsts aģentūra;

• Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

Pamatojoties uz valsts finanšu vadības procesu analīzi, atbilstoši projekta īstenošanas jomai tika konstatēts, ka:

• ne visas ar finanšu vadības procesiem saistītās aktivitātes ir reglamentētas normatīvajos aktos;

• ne vienmēr valsts budžeta plānošanas un izpildes process tiek pilnvērtīgi atbalstīts, izmantojot piemērotas informācijas sistēmas;

• ne vienmēr tiek nodrošināta nepieciešamā informācijas sistēmu integrācija valsts finanšu vadības procesos;

• pašreizējais finanšu vadības process un tā tehnoloģiskais atbalsts ne vienmēr ir pietiekami efektīvs, lai spētu nodrošināt nepieciešamās informācijas plūsmas visām valsts finanšu vadības procesā iesaistītajām institūcijām;

• dažādās informācijas sistēmās tiek uzkrāta viena un tā pati informācija.

Pamatojoties uz valstī plānotajām izmaiņām un esošās situācijas analīzē identificētajām problēmām, var izdalīt vairākas jomas, kurās būtu nepieciešams izdarīt valsts finanšu vadības procesa izmaiņas:

• izmaiņas valsts un pašvaldību institūciju darbības procesos un attiecīgajās informācijas sistēmās, lai uzlabotu darbības efektivitāti, ko var nodrošināt, automatizējot noteiktus institūciju darbības procesus un integrējot informācijas sistēmas noteiktā līmenī ar citām iekšējām un ārējām informācijas sistēmām;

• izmaiņas attiecībā uz valsts un pašvaldību institūcijās izmantoto informācijas sistēmu pilnveidošanu, ņemot vērā informācijas apjoma pieaugumu;

• izmaiņas attiecībā uz finanšu kontroles mehānisma pilnveidošanu.

Īstenojot koncepcijā noteiktās aktivitātes, nav plānots izdarīt grozījumus ārējos normatīvajos aktos.

Pamatojoties uz veikto analīzi, noteikti konkrēti uzdevumi, lai uzlabotu katru valsts finanšu vadības sistēmā iesaistīto procesu, kā arī nodrošinātu atbilstošu informācijas sistēmu atbalstu. Katrā no analizētajiem procesiem ir apskatīti vairāki iespējamie attiecīgās informācija sistēmas attīstības varianti un izvēlēti atbilstošākie:

A variants – tiek izdarītas izmaiņas institūciju darbības procesos, lai pēc iespējas novērstu esošās situācijas analīzē konstatētās organizatoriskās problēmas, veicot nelielus informācijas sistēmu integrācijas pasākumus vai tos neveicot.

B variants – institūciju informācijas sistēmu integrāciju veic dažādos iespējamos integrācijas līmeņos, ietverot arī organizatorisku izmaiņu veikšanu.

C variants – veic visu attiecīgo informācijas sistēmu nepieciešamo integrāciju.

Kopumā kā atbilstošākais ir izvēlēts C variants un attiecīgi ir plānotas un izvērtētas turpmākās aktivitātes.

Attiecībā uz makroekonomiskās un nodokļu prognozēšanas procesu tiek paredzēta divu speciālu informācijas sistēmu ieviešana Finanšu ministrijā un Ekonomikas ministrijā, nodrošinot to savstarpējo integrāciju, kā arī integrāciju ar citām informācijas sistēmām, piemēram, ar vienoto valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmu, informācijas sistēmu un pēc iespējas arī ar Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzēm.

Attiecībā uz valsts un pašvaldību budžeta plānošanas, sagatavošanas un izpildes kontroles procesu tiek paredzēta vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes kontroles sistēmas ieviešana, kas atbalstīs Finanšu ministrijas, Valsts kases un citu budžeta plānošanā, sagatavošanā un izpildē iesaistīto institūciju atsevišķus darbības procesus vai aktivitātes, piemēram:

• Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas aktivitātes;

• Ministru kabineta aktivitātes;

• nozaru ministriju un to padotībā esošo valsts institūciju aktivitātes;

• pašvaldību un pašvaldību institūciju aktivitātes.

Tiek plānota vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmas integrācija ar citām informācijas sistēmām, piemēram:

• Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu informācijas sistēmu;

• vienoto ES struktūrfondu, Kohēzijas fonda un valsts atbalsta programmu pārvaldības informācijas sistēmu;

• vienoto (vienotas platformas) finanšu vadības, plānošanas un grāmatvedības uzskaites informācijas sistēmu;

• dokumentu aprites un uzdevumu kontroles sistēmu (DAUKS) (pēc nepieciešamības).

Valsts parāda uzskaites un vadības procesā aplikāciju arhitektūrā tiek paredzētas izmaiņas, ņemot vērā, ka Valsts kasē valūtas maksājumu apstrādei ir ieviests SWIFT. Paredzēts, ka valsts parāda uzskaites sistēma tiks integrēta ar vienoto valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmu.

Naudas plūsmas plānošanas procesa atbalstam paredzēts īstenot prognozēšanas modeli Valsts kases datu noliktavā, kas ļautu prognozēt dienas, vidēja un ilgtermiņa naudas plūsmu.

Naudas plūsmas plānošanai nepieciešamo informāciju paredzēts saņemt no:

• vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmas;

• vienotās ES struktūrfondu, Kohēzijas fonda un valsts atbalsta programmu pārvaldības informācijas sistēmas.

Attiecībā uz valsts un pašvaldību institūciju finanšu uzskaiti tiek paredzēta:

• vienotās (vienotās platformas) finanšu vadības, plānošanas un grāmatvedības uzskaites informācijas sistēmas ieviešana Finanšu ministrijā (turpmāk – FM), Valsts kasē (turpmāk – VK) un Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID);

• valsts un pašvaldību institūciju finanšu un grāmatvedības uzskaites informācijas sistēmas integrācija ar vienoto valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmu (piemēram, maksājumu datu saņemšana un nosūtīšana);

• valsts un pašvaldību institūciju finanšu un grāmatvedības uzskaites informācijas sistēmas integrācija ar elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).

Attiecībā uz ES struktūrfondu, Kohēzijas fonda un valsts atbalsta programmu pārvaldību ir paredzēta vienotas informācijas sistēmas izstrāde un ieviešana, iekļaujot gan ES struktūrfondu pārvaldību, gan Kohēzijas fonda pārvaldību. Tiek plānota šīs informācijas sistēmas integrācija ar vienoto valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmu.

Valsts un pašvaldību iepirkuma procesu atbalstam tiek plānots pilnveidot esošās informācijas sistēmas, lai veicinātu elektroniskās iepirkumu sistēmas izmantošanu valsts un pašvaldību institūcijās. Tiek plānota elektroniskās iepirkumu sistēmas integrācija ar citām informācijas sistēmām, piemēram:

• Nodokļu maksātāju reģistru;

• Iepirkumu uzraudzības biroja (turpmāk – IUB) sludinājumu un statistikas reģistru;

• vienoto valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmu.

3.Paredzamie VFIS aktivitāšu ieviešanas termiņi un nepieciešamais finansējums

Koncepcijā apkopots tās īstenošanai nepieciešamo aktivitāšu detalizēts termiņu un finansējuma plānojums. Ir paredzēti vairāki atsevišķi projekti, kuru ietvaros plānots izveidot būtiskākos valsts finanšu procesus atbalstošo VFIS funkcionalitāti. Paredzamo projektu termiņu un nepieciešamā finansējuma kopsavilkums šo procesu griezumā 2006.–2010.gadam atspoguļots tabulā. Skaitļi iekavās parāda attiecīgo informācijas sistēmu turpmākās nepieciešamās uzturēšanas papildu izmaksas pēc to nodošanas ekspluatācijā, tās tiek prognozētas vidēji 10–20 % apmērā gadā no projekta apjoma.