Darbības ar dokumentu
Skatīt Ministru kabineta 2007. gada 7. augusta noteikumus Nr. 544 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem".
Rīgā 2000.gada 5.decembrī (prot. Nr.57 6.§)
2. Vispārējās vidējās izglītības programmu galvenie mērķi ir:
2.1. nodrošināt izglītojamo ar zināšanām un prasmēm, kas dod iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai;
2.2. veicināt izglītojamā pilnveidošanos par garīgi un fiziski attīstītu personību, veidot izpratni par veselību kā dzīves kvalitātes nosacījumu;
2.3. sekmēt izglītojamā pozitīvi kritisku un sociāli aktīvu attieksmi un veidot Latvijas pilsoņa tiesību un pienākumu izpratni;
2.4. veidot izglītojamā prasmi patstāvīgi mācīties un pilnveidoties, motivēt mūžizglītībai un apzinātai karjerai.
3. Vispārējās vidējās izglītības programmu galvenajiem mērķiem atbilstošie uzdevumi noteikti šo noteikumu 1.pielikumā.
4. Vispārējās vidējās izglītības programmu virzieniem raksturīgie uzdevumi noteikti šo noteikumu 2.pielikumā.
5. Vispārējās vidējās izglītības programmu (turpmāk — izglītības programmas) obligātais saturs ietver šādas izglītības jomas, kuras veido atbilstošie mācību priekšmeti:
5.1. valodas joma:
5.1.1. latviešu valoda;
5.1.2. literatūra;
5.1.3. pirmā svešvaloda;
5.1.4. mazākumtautību valoda un literatūra (mazākumtautību izglītības programmās) vai otrā svešvaloda;
5.2. sociālo zinību joma:
5.2.1. vēsture;
5.2.2. biznesa ekonomiskie pamati;
5.2.3. filozofija, ģeogrāfija, psiholoģija, politika un tiesības, mājsaimniecība un veselības mācība;
5.2.4. sports;
5.3. matemātikas, dabaszinību un tehnisko zinību joma:
5.3.1. matemātika;
5.3.2. lietišķā informātika;
5.3.3. fizika (arī astronomija), ķīmija, bioloģija, veselības mācība un dabaszinības (fizika, ķīmija, bioloģija);
5.4. kultūrizglītības joma: mūzika vai kultūras vēsture.
6. Izglītības programmu obligāto saturu veido:
6.1. visām izglītības programmām obligātie mācību priekšmeti;
6.2. obligātie mācību priekšmeti attiecīgajos izglītības programmu virzienos:
6.2.1. vispārizglītojošais virziens samēro mācību priekšmetu piedāvājumu, līdzsvarojot visas izglītības jomas;
6.2.2. humanitārais un sociālais virziens akcentē valodas un sociālo zinību jomas;
6.2.3. matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziens akcentē matemātikas, dabaszinību un tehnisko zinību jomas;
6.2.4. profesionālais virziens akcentē profesionālo ievirzi (profesionālo kvalifikāciju nepiešķir);
6.3. attiecīgās izglītības iestādes izglītības programmā iekļautie mācību priekšmeti.
7. Izglītības programmu virzieniem atbilstošie obligātie mācību priekšmeti noteikti šo noteikumu 3.pielikumā.
8. Izglītības iestādes izglītības programmā var iekļaut:
8.1. mācību priekšmetus, kas paplašina vai padziļina obligāto mācību priekšmetu saturu;
8.2. mācību priekšmetus, kas paplašina attiecīgās izglītības jomas:
8.2.1. valodas jomā — svešvalodas;
8.2.2. sociālo zinību jomā — loģika, ētika vai reliģiju vēsture;
8.2.3. matemātikas, dabaszinību un tehnisko zinību jomā — informātika, tehniskā grafika vai astronomija;
8.2.4. kultūrizglītības jomā — mākslas vēsture, vizuālā māksla vai mākslinieciskās pašdarbības nodarbības.
9. Visās izglītības programmās iekļauj šādas tēmas:
9.1. veselības izglītība;
9.2. vides izglītība;
9.3. profesionālā orientācija;
9.4. valsts aizsardzība.
10. Izglītojamo iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:
10.1. prasību atklātības un skaidrības princips — mācību priekšmetu standartos ir noteikts obligātais mācību priekšmeta saturs, ietverot pamatprasības izglītojamā sasniegumiem;
10.2. pozitīvo sasniegumu summēšanas princips — iegūtā izglītība tiek vērtēta, summējot pozitīvos sasniegumus iegaumēšanas un izpratnes, zināšanu lietošanas un radošās darbības līmenī;
10.3. vērtējuma atbilstības princips — noslēguma pārbaudes darbā tiek dota iespēja apliecināt savas zināšanas, prasmes, iemaņas visiem mācību sasniegumu vērtēšanas līmeņiem atbilstošos uzdevumos, jautājumos, piemēros un mācību situācijās. Pārbaudes darba organizācija nodrošina adekvātu un objektīvu vērtējumu;
10.4. vērtējuma noteikšanai izmantoto veidu dažādības princips — mācību sasniegumu vērtēšanā izmanto rakstiskas, mutiskas un kombinētas pārbaudes, individuālo un grupas sasniegumu vērtēšanu un dažādus pārbaudes darbus (piemēram, kontroldarbi, diagnosticējošie darbi, projektu darbi, prognozējošie darbi, ieskaites un eksāmeni);
10.5. vērtēšanas regularitātes princips — mācību sasniegumi tiek vērtēti regulāri, lai noteiktu izglītojamā attīstību un pilnveidotu turpmāko izglītības procesu;
10.6. vērtējuma obligātuma princips — nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu visos izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudes darbos, izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudes darbus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā.
12. Valsts pārbaudes darbi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi ir:
12.1. eksāmens:
12.1.1. latviešu valodā un literatūrā (kārto izglītojamie, kuri izglītības programmu apgūst latviešu valodā);
12.1.2. latviešu valodā un literatūrā (kārto izglītojamie, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmu);
12.2. eksāmens izglītības programmu virzienam atbilstošajā obligātajā mācību priekšmetā;
12.3. eksāmens izglītības iestādes noteiktajā mācību priekšmetā, kura apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām;
12.4. divi eksāmeni izglītojamā izvēlētos mācību priekšmetos, kuru apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām;
12.5. ne vairāk kā četras ieskaites obligātajos mācību priekšmetos.
13. Kad izglītojamie uzsāk mācības 11.klasē, Izglītības un zinātnes ministrija precizē valsts pārbaudes darbus par attiecīgās izglītības programmas apguvi atbilstoši šo noteikumu 12.punktam. Izglītojamie par vidējās izglītības ieguvi kārto ne mazāk kā piecus eksāmenus.
14. Centralizētajos eksāmenos (5.pielikums) izglītojamo mācību sasniegumus vērtē sešos līmeņos (A, B, C, D, E, F līmenis, kur A — augstākais līmenis, F — zemākais līmenis). Vērtējuma līmeņus svešvalodu eksāmenā nosaka atbilstoši Eiropas Padomes rekomendācijām, pārējos mācību priekšmetos vērtējuma līmeņus izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija.
Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns
1. Lai nodrošinātu izglītojamo ar zināšanām un prasmēm, kas dod iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai, galvenie uzdevumi ir:
1.1. sniegt attiecīgas zināšanas, attīstīt izglītojamā spējas un prasmes izvēlētajā vispārējās vidējās izglītības virzienā;
1.2. veicināt vispārējās intelektuālās darbības prasmju apguvi;
1.3. attīstīt nepieciešamību pilnveidoties;
1.4. veidot prasmi plānot dzīves virzību atbilstoši savām spējām un vēlmēm;
1.5. attīstīt prasmi uzskatāmi informēt par savu kompetenci, sasniegumiem un darbības rezultātiem.
2. Lai veicinātu izglītojamā pilnveidošanos par garīgi un fiziski attīstītu personību un veidotu izpratni par veselību kā dzīves kvalitātes nosacījumu, galvenie uzdevumi ir:
2.1. pilnveidot estētisko uztveri, sekmēt radošo darbību un attīstīt jaunrades spējas;
2.2. pilnveidot latviešu valodas (atbilstoši izglītojamā izvēlei — arī mazākumtautību valodas) un svešvalodu prasmi;
2.3. iepazīstināt ar Latvijas un pasaules kultūras mantojumu;
2.4. nodrošināt iespēju nodarboties ar māksliniecisko pašdarbību;
2.5. veicināt fizisko attīstību.
3. Lai sekmētu izglītojamā pozitīvi kritisku un sociāli aktīvu attieksmi un veidotu Latvijas pilsoņa tiesību un pienākumu izpratni, galvenie uzdevumi ir:
3.1. nodrošināt sistematizēta priekšstata izveidi par sabiedrības sociāli ekonomisko un politisko struktūru un procesu norisi mūsdienu sabiedrībā;
3.2. veidot prasmi līdzdarboties pilsoniskas sabiedrības procesos, ievērojot pozitīvu un cieņas pilnu attieksmi pret sevi un citiem;
3.3. sekmēt Latvijas politiskās virzības un cilvēktiesību izpratni Eiropas un pasaules kontekstā.
4. Lai veidotu izglītojamā prasmi patstāvīgi mācīties un pilnveidoties, kā arī motivētu mūžizglītībai un apzinātai karjerai, galvenie uzdevumi ir:
4.1. attīstīt pašapziņas, paškontroles, pašnovērtēšanas un pašdisciplīnas prasmi un spēju atbildēt par savas darbības rezultātu;
4.2. nodrošināt prasmju un iemaņu apguvi darbam ar informācijas ieguves un komunikācijas tehnoloģijām;
4.3. sekmēt tikumiskai izaugsmei un patstāvīgai dzīvei sabiedrībā nepieciešamo vērtību veidošanos;
4.4. pilnveidot spēju analizēt, izprast un vērtēt sevī, dabā un sabiedrībā notiekošos procesus.
1. Vispārizglītojošajam virzienam raksturīgie uzdevumi:
1.1. nodrošināt pamatzināšanu un prasmju apguvi atbilstošajos visu izglītošanās jomu mācību priekšmetos;
1.2. attīstīt interesi par dažādiem cilvēku darbības un zinātnes virzieniem;
1.3. nodrošināt iespēju katram izglītojamajam sagatavoties tālākizglītībai.
2. Humanitārajam un sociālajam virzienam raksturīgie uzdevumi:
2.1. nodrošināt iespēju paplašināti un padziļināti apgūt sociālo zinību mācību priekšmetus;
2.2. nodrošināt iespēju paplašināti un padziļināti apgūt valodas;
2.3. pilnveidot prasmi orientēties mūsdienu sabiedrības sociāli ekonomiskajās attiecībās;
2.4. nodrošināt iespēju padziļināti izprast latviešu tautas un citu tautu kultūru Eiropas un pasaules kultūras kontekstā;
2.5. veicināt izglītojamā konkurētspēju humanitārajās un sociālajās studijās.
3. Matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virzienam raksturīgie uzdevumi:
3.1. padziļināt zināšanas un izpratni par vispārējām dabas likumsakarībām un to lomu cilvēka un sabiedrības dzīvē, veicināt dabas daudzveidības un vienotības izziņu;
3.2. pilnveidot prasmes un pieredzi eksperimentālajā darbā, rosināt pētnieciskai darbībai, padziļinot teorētiskās zināšanas un prasmes matemātikā un dabaszinātņu priekšmetos;
3.3. nodrošināt iespēju apgūt matemātikas un informātikas valodu tehnoloģisko, sabiedrisko un dabaszinātnisko procesu modelēšanai un prognozēšanai;
3.4. veicināt izglītojamā konkurētspēju dabaszinātņu, inženierzinātņu, lauksaimniecības zinātņu, veselības zinātņu un citu attiecīgu kursu studijās.
4. Profesionālajam virzienam raksturīgie uzdevumi:
4.1. nodrošināt iespēju apgūt zināšanas, prasmes un iemaņas gan vispārizglītojošajos, gan ar attiecīgo profesionālo orientāciju saistītajos mācību priekšmetos;
4.2. radīt motivāciju profesionālās karjeras izvēlei;
4.3. veicināt izglītojamā konkurētspēju tālākas profesionālās izglītības apguvē.
(Pielikums grozīts ar MK 13.05.2003. noteikumiem Nr.260; MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.79)
1. Visām izglītības programmām obligātie mācību priekšmeti:
1.1. izglītojamajiem ar latviešu mācībvalodu:
1.1.1. latviešu valoda un literatūra;
1.1.2. pirmā svešvaloda;
1.1.3. otrā svešvaloda;
1.1.4. matemātika (algebra un ģeometrija);
1.1.5. vēsture;
1.1.6. sports;
1.1.7. biznesa ekonomiskie pamati;
1.1.8. lietišķā informātika;
1.2. izglītojamajiem, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmas:
1.2.1. latviešu valoda un literatūra;
1.2.2. mazākumtautības valoda un literatūra;
1.2.3. pirmā svešvaloda;
1.2.4. matemātika (algebra un ģeometrija);
1.2.5. vēsture;
1.2.6. sports;
1.2.7. biznesa ekonomiskie pamati;
1.2.8. lietišķā informātika.
2. Obligātie mācību priekšmeti attiecīgajos izglītības programmu virzienos:
2.1. vispārizglītojošajā virzienā:
2.1.1. ģeogrāfija;
2.1.2. dabaszinības vai fizika, ķīmija, bioloģija, veselības mācība;
2.1.3. mūzika vai kultūras vēsture;
2.2. humanitārajā un sociālajā virzienā:
2.2.1. filozofija;
2.2.2. ģeogrāfija;
2.2.3. psiholoģija;
2.2.4. politika un tiesības;
2.2.5. dabaszinības (fizika, ķīmija, bioloģija);
2.2.6. mūzika vai kultūras vēsture;
2.3. matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virzienā:
2.3.1. matemātika;
2.3.2. ģeogrāfija vai filozofija;
2.3.3. fizika (arī astronomija);
2.3.4. ķīmija;
2.3.5. bioloģija, veselības mācība;
2.3.6. mūzika vai kultūras vēsture;
2.4. profesionālajā virzienā:
2.4.1. ģeogrāfija;
2.4.2. psiholoģija;
2.4.3. politika un tiesības;
2.4.4. dabaszinības (fizika, ķīmija, bioloģija);
2.4.5. mūzika vai kultūras vēsture;
2.4.6. mācību priekšmeti ar praktisku ievirzi (komerczinības, amati, mājsaimniecība, tehnoloģijas un dizains, māksla vai sports).
3. Mazākumtautību izglītības programmās:
3.1. ar 2004.gada 1.septembri, sākot ar 10.klasi, katru mācību gadu apgūst ne mazāk par pieciem mācību priekšmetiem latviešu valodā. Šo mācību priekšmetu skaitā neietilpst latviešu valoda un literatūra. Mazākumtautību valodā mācību satura apguvi var nodrošināt līdz divām piektdaļām no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā;
3.2. 2004./2005.mācību gadā 11. un 12.klasē un 2005./2006.mācību gadā 12.klasē latviešu valodā apgūst ne mazāk par trim mācību priekšmetiem;
3.3. ar 2007.gadu valsts pārbaudes darbu saturs ir latviešu valodā.
4. Izglītības iestāde, patstāvīgi izstrādājot mazākumtautību izglītības programmu, izvēlas valodu lietojumu mācību satura apguvē saskaņā ar šī pielikuma 3.punktā noteiktajām prasībām. Izglītības programma licencējama Izglītības un zinātnes ministrijā.
1. Mācību sasniegumu vērtējumu 10 ballu skalā veido šādi kritēriji:
1.1. iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte;
1.2. iegūtās prasmes un iemaņas.
2. Izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetā izsaka 10 ballu skalā (10 — "izcili", 9 — "teicami", 8 — "ļoti labi", 7 — "labi", 6 — "gandrīz labi", 5 — "viduvēji", 4 — "gandrīz viduvēji", 3 — "vāji", 2 — "ļoti vāji", 1 — "ļoti, ļoti vāji"). Kārtējā pārbaudē, kurā nav iespējams mācību sasniegumu vērtējums atbilstoši 10 ballu skalai, pedagogs mācību sasniegumus var vērtēt ar "ieskaitīts" vai "neieskaitīts".
3. Nosakot vērtējumu 10 ballu skalā, kritēriji tiek izvērtēti kopumā:
3.1. 9 un 10 balles izglītojamais iegūst, ja:
3.1.1. ir apguvis zināšanas un prasmes tādā līmenī, ka mācību saturu uztver, iegaumē, reproducē, to izprotot, kā arī spēj to patstāvīgi izmantot jaunu zināšanu apguvei un radošu uzdevumu risināšanai;
3.1.2. prot risināt dažādas problēmas, saskatīt un izskaidrot likumsakarības;
3.1.3. spēj patstāvīgi izteikt savu viedokli, definēt vērtējuma kritērijus, paredzēt sekas;
3.1.4. prot cienīt un novērtēt atšķirīgu viedokli, veicina sadarbību mācību problēmu risināšanā;
3.2. 6, 7 un 8 balles izglītojamais iegūst, ja:
3.2.1. spēj reproducēt mācību saturu pilnā apjomā, to izprotot, saskata likumsakarības un problēmas, atšķir būtisko no mazsvarīgā;
3.2.2. prot izmantot zināšanas un prasmes pēc parauga, analoģijas vai pazīstamā situācijā, veic tipveida un kombinētus mācību uzdevumus;
3.2.3. mācību priekšmeta satura pamatjautājumos pauž personisko attieksmi konstatācijas līmenī;
3.2.4. ieguvis attīstītu sadarbības un saziņas prasmi;
3.3. 4 un 5 balles izglītojamais iegūst, ja:
3.3.1. ir iepazinis norādīto mācību saturu, prot atšķirt būtisko no mazsvarīgā, zina un var definēt jēdzienus, galvenos likumus, var formulēt atpazīšanas noteikumus, risina tipveida uzdevumus;
3.3.2. mācību priekšmeta saturu izklāsta pietiekami skaidri un saprotami;
3.3.3. mācībās izmanto tradicionālas izziņas metodes, izpildot pedagoga norādījumus;
3.3.4. ir apguvis sadarbības un saziņas prasmi;
3.4. 1, 2 un 3 balles izglītojamais iegūst, ja:
3.4.1. spēj mācību saturu tikai uztvert un atpazīt, bet iegaumē un reproducē nepietiekamu apgūstamā satura apjomu (mazāk nekā 50 %), veic primitīvus uzdevumus tikai pēc parauga labi pazīstamā situācijā, bez kļūdām veic tikai daļu uzdevumu;
3.4.2. mācību saturu izklāsta, bet citiem nesaprotami, reti atšķir būtisko no mazsvarīgā.
4. Izglītojamā mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetā 10 ballu skalā atbilstoši šiem noteikumiem, mācību priekšmeta standartam, kā arī mācību priekšmeta programmai konkrētā klasē detalizētāk nosaka mācību priekšmeta pedagogs.
1. Valodas joma:
1.1. latviešu valoda un literatūra (ar 2005.gada 1.septembri);
1.2. latviešu valoda un literatūra (mazākumtautību izglītības programmām);
1.3. svešvalodas:
1.3.1. angļu valoda;
1.3.2. franču valoda;
1.3.3. vācu valoda;
1.3.4. krievu valoda.
2. Sociālo zinību joma:
2.1. vēsture;
2.2. biznesa ekonomiskie pamati (ar 2002.gada 1.septembri);
2.3. ģeogrāfija.
3. Matemātikas, dabaszinību un tehnisko zinību joma:
3.1. matemātika;
3.2. fizika (t.sk. astronomija);
3.3. ķīmija;
3.4. bioloģija;
3.5. dabaszinības (ar 2004.gada 1.septembri).
4. Kultūrizglītības joma:
kultūras vēsture (ar 2003.gada 1.septembri).
 |
 |
 |
 |