(Noteikumu nosaukums MK 12.09.2006. noteikumu Nr.757 redakcijā)
1. Noteikumi nosaka dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs (turpmāk — patversme) un dzīvnieku viesnīcās (turpmāk — viesnīca), kārtību, kādā dzīvnieku nodod patversmē vai viesnīcā, mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību patversmē, kā arī patversmju un viesnīcu reģistrācijas kārtību.
(MK 12.09.2006. noteikumu Nr. 757 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 25)
2. Valsts uzraudzību un kontroli patversmēs un viesnīcās veic Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk — dienests).
3. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs patversmes vai viesnīcas īpašnieks vai viņa pilnvarota persona (turpmāk — patversmes vai viesnīcas īpašnieks).
5. Mājas (istabas) dzīvniekiem patversmēs un viesnīcās nodrošina prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par labturības prasībām mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, suņa apmācībai un mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesībām un pienākumiem.
6. Patversmes vai viesnīcas īpašnieks var būt jebkura fiziska vai juridiska persona, kura ir reģistrējusies dienestā. Reģistrācijas veikšanai patversmes vai viesnīcas īpašnieks iesniedz dienesta teritoriālajā struktūrvienībā iesniegumu, norādot šādu informāciju:
6.1. fiziskā persona — patversmes vai viesnīcas īpašnieka vārdu, uzvārdu, deklarētās dzīvesvietas adresi un tālruņa numuru, juridiskā persona — veidu, nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un tālruņa numuru;
6.2. maksimālo dzīvnieku skaitu un sugas, kuras ir plānots izmitināt patversmē vai viesnīcā;
6.3. nekustamā īpašuma adresi, kurā tiks ierīkota patversme vai viesnīca, un kadastra numuru;
6.4. apliecinājumu, ka:
6.4.1. patversme vai viesnīca ir tā īpašumā vai ir noslēgts nomas vai īres līgums, kas paredz dzīvnieku patversmes vai viesnīcas izveidošanu;
6.4.2. vietējā pašvaldība piekrīt patversmes vai viesnīcas darbībai norādītajā adresē.
(Grozīts ar MK 12.09.2006. noteikumiem Nr.757; MK 21.06.2011. noteikumiem Nr.472)
7. Dienests 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 6.punktā un 8.7.apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas pārbauda patversmi vai viesnīcu. Patversmes vai viesnīcas īpašnieks dienesta inspektoram uzrāda šādu dokumentu oriģinālus:
7.1. īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu vai nekustamā īpašuma (kurā patversme vai viesnīca atrodas) nomas vai īres līgumu;
7.2. ar praktizējošu veterinārārstu noslēgtu līgumu par patversmē vai viesnīcā esošo dzīvnieku veterinārmedicīnisko aprūpi;
7.3. vietējās pašvaldības saskaņojumu patversmes vai viesnīcas darbībai norādītajā adresē – izziņu vai aktu par būves nodošanu ekspluatācijā vai vienkāršotās renovācijas vai rekonstrukcijas apliecinājuma karti – vai dienests attiecīgo dokumentu saņem Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā;
7.4. (svītrots ar MK 21.06.2011. noteikumiem Nr.472).
(Grozīts ar MK 12.09.2006. noteikumiem Nr.757; MK 21.06.2011. noteikumiem Nr.472)
7.2 Ja patversme vai viesnīca atbilst šo noteikumu prasībām, dienests datus par patversmi vai viesnīcu (šo noteikumu 6.1. un 6.3.apakšpunktā minētā informācija) ievada dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā un informē par to vietējo pašvaldību.
(MK 21.06.2011. noteikumu Nr.472 redakcijā)
8. Patversmes vai viesnīcas īpašnieks nodrošina:
8.1. attiecīgās sugas dzīvnieku fizioloģiskajām un zoopsiholoģiskajām vajadzībām atbilstošus turēšanas apstākļus un aizsardzību pret dzīvnieku infekcijas slimību izplatīšanos;
8.2. veterinārmedicīnisko aprūpi, nepieļaujot dzīvnieka ciešanas;
8.3. dzīvnieku kopēju apmācību higiēnas, dzīvnieku aizsardzības un labturības jomā, ko veic veterinārārsts. Dzīvnieku kopējs ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar dzīvnieku labturības prasībām;
8.4. vismaz vienu kopēju uz 20 suņiem un vismaz vienu kopēju uz 30 kaķiem;
8.5. dzīvnieku ēdināšanu ar nebojātu barību atbilstoši sugai, svaram un fizioloģiskajām vajadzībām un ar svaigu dzeramo ūdeni;
8.6. iekšējās darba kārtības noteikumu izstrādi un ievērošanu;
8.7. ziņu sniegšanu dienestam, ja mainās šo noteikumu 6.1. un 6.3.apakšpunktā minētā informācija.
(Grozīts ar MK 21.06.2011. noteikumiem Nr.472)
9. Viesnīcā un patversmē iekārto:
9.1. (svītrots ar MK 21.06.2011. noteikumiem Nr.472);
9.2. sprostus, aplokus un telpas dzīvnieku turēšanai;
9.3. telpu vai atsevišķu vietu telpā dzīvnieku barības glabāšanai un barības gatavošanai;
9.4. telpu vai nodalītu vietu telpā pakaišu (ja dzīvniekiem izmanto pakaišus), dezinfekcijas līdzekļu un inventāra glabāšanai;
9.5. sanitāro mezglu.
10. Telpās, kurās tur dzīvniekus:
10.1. sienas ir gludas, tīrāmas, mazgājamas un dezinficējamas;
10.2. grīdas ir gludas, izturīgas pret mehāniskiem bojājumiem, tīrāmas, mazgājamas, dezinficējamas un nav slidenas;
10.3. durvis un logi ir aprīkoti tā, lai nepieļautu dzīvnieku patvaļīgu izkļūšanu no telpas;
10.4. (svītrots ar MK 21.06.2011. noteikumiem Nr.472).
11. Dzīvnieku kopšanai un aprūpei izmantojamais aprīkojums ir viegli tīrāms un dezinficējams.
(MK 21.06.2011. noteikumu Nr.472 redakcijā)
12. Dzīvnieka turēšanai paredzētais sprosts ir:
12.1. aprīkots ar guļamvietu;
12.2. numurēts;
12.3. izturīgs pret mehāniskiem, ķīmiskiem bojājumiem, izgatavots no nerūsējoša un dzīvnieku veselībai nekaitīga materiāla;
12.4. aprīkots ar plāksnīti, kurā norādīta šo noteikumu 24.3., 24.4. un 24.5.apakšpunktā minētā informācija par dzīvnieku.
13. Traukus, ko izmanto dzīvnieku dzirdināšanai un ēdināšanai, mazgā katru dienu. Ja dzīvnieku barošanai nelieto sauso barību, traukus, ko izmanto dzīvnieku ēdināšanai, mazgā pēc katras ēdienreizes.
14. Barības glabāšanas un barības gatavošanas telpas vai vietu telpā nodrošina pret dzīvnieku iekļūšanu tajās un pret mitrumu. Minētajās telpās nodrošina arī barības uzglabāšanai atbilstošu temperatūru.
15. Dzīvniekam iekārto ērtu, tīru un sausu guļamvietu. Izmantotie paklāji ir tīri, sausi un apstrādāti pret parazītiem.
17. Sprostu un telpu, kurā tiks ievietots cits dzīvnieks, kā arī attiecīgo inventāru pirms tā izmantošanas citam dzīvniekam tīra, mazgā un dezinficē.
19. Dzīvnieku kopējs katru dienu pārbauda dzīvniekus un informē patversmes vai viesnīcas īpašnieku par pārmaiņām dzīvnieka uzvedībā un veselībā.
19.1 Patversmes īpašnieks par dzīvnieka ievietošanu patversmē ziņo praktizējošam veterinārārstam un nodrošina, ka 72 stundu laikā pēc ievietošanas patversmē dzīvnieks tiek klīniski izmeklēts.
(MK 21.06.2011. noteikumu Nr.472 redakcijā)
(Nodaļas nosaukums MK 12.09.2006. noteikumu Nr. 757 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 25)
20. Praktizējošs veterinārārsts:
20.1. klīniski izmeklē dzīvnieku;
20.2. nodrošina slima dzīvnieka veterinārmedicīnisko aprūpi un, ja nepieciešams, normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos eitanazē dzīvnieku;
20.3. saskaņā ar veterinārmedicīnu regulējošiem normatīvajiem aktiem vakcinē suņus, kaķus, mājas (istabas) seskus un savvaļas plēsēju kārtas dzīvniekus pret trakumsērgu;
20.4. ja nepieciešams, nosaka dzīvniekam individuālu diētu.
(Grozīts ar MK 21.06.2011. noteikumiem Nr.472)
21. Patversmē patur tikai tos savvaļas dzīvniekus, kas pēc rehabilitācijas perioda vai pārziemošanas spēs adaptēties dabiskos apstākļos vai turēšanai nebrīvē saskaņā ar dabas aizsardzību un medības reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
(MK 21.06.2011. noteikumu Nr.472 redakcijā)
22. Patversmes īpašnieks diennakts laikā pēc savvaļas medījamā dzīvnieka ievietošanas patversmē par to informē Valsts meža dienestu, bet par savvaļas nemedījamā dzīvnieka uzņemšanu — Dabas aizsardzības pārvaldi.
23. Patversmes īpašnieks nekavējoties, bet ne vēlāk kā vienas stundas laikā pēc dzīvnieka ievietošanas patversmē pārbauda mājas (istabas) dzīvnieka identifikāciju un reģistrāciju Lauksaimniecības datu centra (turpmāk – datu centrs) mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē (turpmāk – datubāze) un pēc tam rīkojas šādi:
23.1. ja pēc mājas (istabas) dzīvnieka identifikācijas un reģistrācijas datiem ir iespējams noteikt dzīvnieka īpašnieku vai turētāju, nekavējoties paziņo dzīvnieka īpašniekam par mājas (istabas) dzīvnieka saņemšanas laiku un vietu;
23.2. ja pēc mājas (istabas) dzīvnieka identifikācijas un reģistrācijas datiem ir iespējams noteikt dzīvnieka īpašnieku vai turētāju, bet nav iespējams ar viņu sazināties, paziņo par mājas (istabas) dzīvnieku pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā tas reģistrēts un kura rīkojas saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā;
23.3. ja 24 stundu laikā pēc paziņošanas īpašnieks neierodas pēc mājas (istabas) dzīvnieka, praktizējošs veterinārārsts datubāzē reģistrē mājas (istabas) dzīvnieka atrašanās vietu, nemainot mājas (istabas) dzīvnieka turēšanas vietu, un norāda patversmes adresi, datumu un laiku, kad dzīvnieks ievietots patversmē;
23.4. ja pēc mājas (istabas) dzīvnieka identifikācijas un reģistrācijas datiem nav iespējams noteikt dzīvnieka īpašnieku vai turētāju, nodrošina patversmē uzņemtā mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka vai turētāja meklēšanu;
23.5. ja suns nav identificēts un reģistrēts datubāzē, praktizējošs veterinārārsts 72 stundu laikā to apzīmē un reģistrē datubāzē, norādot patversmi kā suņa turētāju, un noformē tam mājas (istabas) dzīvnieka pasi.
(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 25 redakcijā)
23.1 Patversmes īpašnieks drīkst atdot suni līdzšinējam īpašniekam, atsavināt suni citai personai vai citai dienestā reģistrētai patversmei tikai tad, ja suns ir apzīmēts ar mikroshēmu, reģistrēts datubāzē un tam ir mājas (istabas) dzīvnieka pase.
(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 25 redakcijā)
23.2 Praktizējošs veterinārārsts, apzīmējot un reģistrējot suni, kā arī datubāzē reģistrējot mājas (istabas) dzīvnieka turēšanas vietas maiņu, ievēro normatīvos aktus par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību.
(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 25 redakcijā)
23.3 Praktizējošs veterinārārsts nekavējoties reģistrē datubāzē notikumu ar dzīvnieku, ja saskaņā ar šo noteikumu 23. punktu reģistrētajam sunim 14 dienu laikā ir atradies īpašnieks vai turētājs.
(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 25 redakcijā)
23.4 Ja 14 dienu laikā sunim nav atradies īpašnieks vai turētājs, piecpadsmitajā dienā pēc suņa ievietošanas patversmē kā suņa īpašnieci datubāzē reģistrē patversmi.
(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 25 redakcijā)
23.5 Persona, kurai dzīvnieks ir atdots vai atsavināts, vai dienestā reģistrēta patversme, kurai tas nodots turēšanā, nodrošina patiesas un aktuālas informācijas reģistrēšanu datubāzē.
(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 25 redakcijā)
24. Patversmē iekārto un uztur vienotu dzīvnieku reģistru. Informāciju par dzīvnieku reģistrā glabā trīs gadus pēc dzīvnieka uzņemšanas patversmē. Reģistrā iekļauj šādu informāciju:
24.1. dzīvnieka uzņemšanas datums un laiks;
24.2. persona, kura nodod dzīvnieku patversmē (vārds, uzvārds), vai ziņas par apstākļiem, kādos dzīvnieks ir paņemts (vieta, datums, situācijas raksturojums);
24.3. dzīvniekam piešķirtais kārtas numurs patversmē;
24.4. dzīvnieka suga;
24.5. dzīvnieka vārds un mikroshēmā, tetovējumā vai gredzenā (putniem) norādītais identitātes numurs (ja ir);
24.6. dzīvnieka apraksts (dzimums, vecums, šķirne, krāsa un īpašās pazīmes);
24.7. dzīvnieka klīniskās izmeklēšanas datums un rezultāti;
24.8. dzīvniekam veiktā ārstēšana un lietotie medikamenti;
24.9. dzīvniekam veiktās vakcinācijas, apstrāde pret iekšējiem un ārējiem parazītiem;
24.10. dzīvniekam veiktās ķirurģiskās manipulācijas (arī sterilizācija);
24.11. ziņas par personu, kurai dzīvnieks atdots:
24.11.1. fiziskās personas vārds, uzvārds, deklarētās dzīvesvietas adrese un tālruņa numurs;
24.11.2. juridiskās personas veids, nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese un tālruņa numurs;
24.12. dzīvnieka eitanāzijas pamatojums un datums;
24.13. atdotajam sunim implantētajā mikroshēmā norādītais identitātes numurs;
24.14. papildus šo noteikumu 24.7., 24.8., 24.9., 24.10. un 24.12.apakšpunktā minētajai informācijai – attiecīgā praktizējošā veterinārārsta vārds un uzvārds.
(Grozīts ar MK 11.11.2008. noteikumiem Nr.936; MK 21.06.2011. noteikumiem Nr.472)
25. Patversmes īpašnieks, norādot patversmes nosaukumu un adresi, reizi gadā sniedz dienestam informāciju par:
25.1. uzņemto dzīvnieku sugu un skaitu;
25.2. atdoto dzīvnieku sugu un skaitu, atsevišķi norādot:
25.2.1. dzīvnieka īpašniekam vai turētājam atdotos dzīvniekus;
25.2.2. citas personas īpašumā atdotos dzīvniekus;
25.2.3. turēšanā citai patversmei nodotos dzīvniekus;
25.3. eitanazēto un mirušo dzīvnieku sugu un skaitu;
25.4. savvaļā atlaisto dzīvnieku sugu un skaitu;
25.5. sterilizēto dzīvnieku sugu un skaitu.
(MK 21.06.2011. noteikumu Nr.472 redakcijā)
26. Ja dzīvnieki patversmē uzturas ilgāk par 14 dienām, dzīvniekus apstrādā pret iekšējiem un ārējiem parazītiem.
(Grozīts ar MK 21.06.2011. noteikumiem Nr.472)
27. Patversmē atsevišķi izvieto:
27.1. dažādu sugu un psiholoģiski nesaderīgus dzīvniekus;
27.2. dzīvnieku mazuļus un pieaugušos dzīvniekus, ja vien dzīvnieku mazuļus nebaro māte;
27.3. sieviešu kārtas dzīvniekus un vīriešu kārtas dzīvniekus, ja tie nav sterilizēti;
27.4. agresīvos dzīvniekus;
27.5. barojošās mātes ar viņu mazuļiem;
27.6. dzīvniekus, kuru turēšanu atsevišķi ir noteicis praktizējošs veterinārārsts;
27.7. katru patversmē ievietoto dzīvnieku līdz praktizējoša veterinārārsta veiktai klīniskai izmeklēšanai, izņemot šo noteikumu 27.5.apakšpunktā minētos dzīvniekus un dzīvniekus, kas līdz ievietošanai patversmē turēti kopā.
(Grozīts ar MK 21.06.2011. noteikumiem Nr.472)
28. Patversmē papildus šo noteikumu 9.punktā minētajām telpām iekārto:
28.1. karantīnas telpu ar norādi "Karantīna";
28.2. dzīvnieku veterinārmedicīniskās aprūpes telpu.
29. Karantīnas telpu:
29.1. izmanto slimo vai tādu dzīvnieku turēšanai, par kuru saslimšanu ir radušās aizdomas;
29.2. nodrošina ar atsevišķu ieeju, pie kuras ir brīdinājuma uzraksts "Karantīna".
30. Karantīnas telpā izvietoto dzīvnieku mītņu kopšanai lieto tikai šim nolūkam paredzēto inventāru.
32. Karantīnas ilgumu un pārvietošanas ierobežojumus nosaka praktizējošs veterinārārsts.
(Grozīts ar MK 21.06.2011. noteikumiem Nr.472)
(Nodaļas nosaukums MK 12.09.2006. noteikumu Nr.757 redakcijā)
33. Nododot dzīvnieku turēšanai viesnīcā, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs uzrāda:
33.1. mājas (istabas) dzīvnieka:
33.1.1. mājas (istabas) dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību, ja dzīvnieka pastāvīgā turēšanas vieta ir dalībvalstī;
33.1.2. veterināro (veselības) sertifikātu, valsts pilnvarota veterinārārsta izdotu apliecinošu dokumentu par dzīvnieka veselības stāvokli vai Eiropas Savienības mājas (istabas) dzīvnieka pasi, ja dzīvnieka pastāvīgā turēšanas vieta ir valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts;
33.2. savvaļas sugas dzīvnieka izcelsmi apliecinošu dokumentu un sniedz rakstisku informāciju par turēšanas apstākļiem. Viesnīcas īpašnieks nodrošina turēšanas apstākļus, kas atbilst dzīvnieka īpašnieka vai turētāja norādītajiem turēšanas apstākļiem.
(MK 11.11.2008. noteikumu Nr.936 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.06.2011. noteikumiem Nr.472)
33.1 Suni viesnīcā uzņem, ja tas ir apzīmēts un reģistrēts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību.
(MK 11.11.2008. noteikumu Nr.936 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2010., sk. 55. punktu)
34. Suņus, kaķus un mājas (istabas) seskus viesnīcā uzņem, ja tie ir vakcinēti pret trakumsērgu saskaņā ar veterinārmedicīnu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
(MK 11.11.2008. noteikumu Nr.936 redakcijā)
35. Viesnīcā iekārto un uztur vienotu dzīvnieku reģistru. Informāciju par dzīvnieku reģistrā glabā gadu pēc dzīvnieka uzņemšanas viesnīcā. Reģistrā iekļauj šādu informāciju:
35.1. dzīvnieka īpašnieka vai turētāja vārds, uzvārds, deklarētās dzīvesvietas adrese un tālruņa numurs;
35.2. dzīvnieka uzņemšanas datums un laiks;
35.3. dzīvnieka suga, šķirne un dzimums;
35.4. dzīvnieka vārds un mikroshēmā, tetovējumā vai gredzenā (putniem) norādītais identitātes numurs (ja ir);
35.5. dzīvnieka īpašās pazīmes (ja tādas ir konstatētas);
35.6. datums, kad dzīvnieks atdots tā īpašniekam vai turētājam.
(Grozīts ar MK 21.06.2011. noteikumiem Nr.472)
36. 14 dienu laikā pēc tam, kad beidzies līgumā noteiktais termiņš dzīvnieka turēšanai viesnīcā, viesnīcas īpašnieks rakstiski informē dzīvnieka īpašnieku par nodomu neizņemto dzīvnieku atdot patversmē vai citai personai vai paturēt dzīvnieku viesnīcā, vai to eitanazēt. Ja viesnīcas īpašnieks saņem rakstisku atteikumu no vietējās pašvaldības patversmes pieņemt dzīvnieku, tad viesnīcas īpašniekam, ne ātrāk kā pēc 14 dienām, kad beidzies līgumā noteiktais termiņš dzīvnieka turēšanai viesnīcā, ir tiesības paturēt dzīvnieku viesnīcā, atdot citai personai vai eitanazēt.
(MK 12.09.2006. noteikumu Nr.757 redakcijā)
(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 11.11.2008. noteikumiem Nr.936)
37. Savvaļas sugu dzīvniekus tur saskaņā ar Valsts meža dienesta vai Dabas aizsardzības pārvaldes ieteikumiem.
(Grozīts ar MK 12.09.2006. noteikumiem Nr.757; MK 11.11.2008. noteikumiem Nr.936)
38. Savvaļā izlaiž tikai tos savvaļas plēsēju kārtas dzīvniekus, kuri ir vakcinēti pret trakumsērgu.
39. Plēsēju kārtas dzīvniekus tur atbilstoši kaķu turēšanas prasībām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par labturības prasībām mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, suņa apmācībai un mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesībām un pienākumiem.
40. Nagaino kārtas dzīvniekus tur aplokos. Vienam dzīvniekam nodrošina platību, kas nav mazāka par 10 kvadrātmetriem. Žoga augstums ir ne mazāks par diviem metriem. Aplokā ir nojume dzīvnieku aizsardzībai pret nelabvēlīgiem meteoroloģiskajiem apstākļiem.
41. Roņus tur sprostos. Vienam dzīvniekam nodrošina platību, kas nav mazāka par trim kvadrātmetriem, no kuras trešdaļu aizņem baseins. Roņa turēšanas vietā ūdens temperatūra nedrīkst būt zemāka par 5 °C.
42. Gulbjus tur slēgtos (no augšas ar sietu norobežotos) sprostos. Vienam dzīvniekam nodrošina platību, kas nav mazāka par pieciem kvadrātmetriem, no kuras trešdaļu aizņem baseins. Gulbja turēšanas vietā temperatūra nedrīkst būt zemāka par 0 °C.
43. Stārķus tur sprostos. Vienam dzīvniekam nodrošina platību, kas nav mazāka par trim kvadrātmetriem. Stārķa turēšanas vietā temperatūra nedrīkst būt zemāka par 0 °C.
44. Ja suni tur sprostā, starp atsevišķiem sprostiem nodrošina tādu attālumu vai izveido šķērssienu, lai dzīvnieki nenonāktu kontaktā viens ar otru.
48. Ja kaķi tur individuālā sprostā (kas novietots telpā), sprosts nedrīkst būt mazāks par kvadrātmetru.
49. Ja kaķi tur sprostā, tam nodrošina pastaigas ārpus patversmes vai viesnīcas telpām īpaši ierīkotā laukumā. Pastaigu laukumu ierīko tā, lai tas būtu no visām pusēm iežogots un lai dzīvniekam tiktu nodrošināta nepieciešamā kustību brīvība.
50. Turot kaķi telpā, nodrošina:
50.1. platību, kas nav mazāka par 4,5 kvadrātmetriem;
50.2. guļamvietu vismaz 90 centimetru augstumā no zemes;
50.3. telpas griestu augstumu vismaz 1,8 metrus.
53. Ja patversme vai viesnīca darbojās līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, patversmes vai viesnīcas īpašnieks līdz 2007.gada 1.februārim iesniedz dienestā šo noteikumu 6.punktā minēto informāciju.
55. Šo noteikumu 33.1 punkts stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.
(MK 11.11.2008. noteikumu Nr.936 redakcijā)