Darbības ar dokumentu
Rīgā 2006.gada 28.martā (prot. Nr.17 50.§)
1. Noteikumi nosaka drošības prasības esošiem un jauniem jūras zvejas kuģiem (izņemot atpūtas kuģus, kas nodarbojas ar nekomerciālu zvejniecību), kuru garums ir 12 metri un lielāks (turpmāk – zvejas kuģi), ja noteikumos nav norādīts citādi, kas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
1.1. reģistrēti Latvijas Kuģu reģistrā;
1.2. nodarbojas ar zveju Latvijas teritoriālajos ūdeņos;
1.3. nodod nozveju Latvijas ostās.
2. Šo noteikumu izpratnē:
2.1. zvejas kuģis ir kuģis, kas ir īpaši aprīkots un tiek komerciāli izmantots zivju un citu jūras dzīvo resursu ķeršanai jeb zvejai;
2.2. jauns zvejas kuģis ir zvejas kuģis, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
2.2.1. līgums par kuģa būvi ir noslēgts 2003.gada 1.janvārī vai vēlāk;
2.2.2. līgums par kuģa būvi ir noslēgts pirms 2003.gada 1.janvāra, bet kuģis ir piegādāts pasūtītājam vismaz trīs gadus pēc šī datuma;
2.2.3. nav līguma par kuģa būvi, bet kuģa būves sākumu nosaka datums, kad ir ielikts kuģa ķīlis vai ir ielikta konstrukcija, vai arī ir samontēta konstrukcija (konstrukcijas svars ir mazākais no vērtībām – 50 tonnas vai 1 % no paredzētās kuģa konstrukcijas svara), un šis datums ir 2003.gada 1.janvāris vai vēlāk;
2.3. esošs zvejas kuģis ir zvejas kuģis, kas nav jauns zvejas kuģis;
2.4. jūras zvejas laiva – zvejas kuģis (jauns vai esošs), kura garums ir 12 metri un mazāks;
2.5. jēdziens "visi zvejas kuģi" nozīmē, ka attiecīgās šo noteikumu prasības attiecas gan uz esošiem zvejas kuģiem, gan uz jauniem zvejas kuģiem neatkarīgi no būves datuma (izņemot šo noteikumu 2.4.apakšpunktā definētās jūras zvejas laivas);
2.6. par garumu (L) uzskata garumu, kas ir 96 % no pilna kuģa garuma pa ūdenslīniju ar iegrimi 85 % no teorētiskā sānu augstuma (augstums tiek mērīts no ķīļa augšējās malas), vai garumu no kuģa priekšvadņa priekšējās malas līdz stūres vārpstas asij pa to pašu ūdenslīniju (izvēlas garāko). Kuģiem, kas ir projektēti ar konstruktīvo galsveri, ūdenslīnijai, pēc kuras tiek mērīts garums, jābūt paralēlai konstruktīvajai ūdenslīnijai;
2.7. priekšgala un pakaļgala perpendikuli ir fiksēti garuma (L) galos. Priekšgala perpendikuls atbilst priekšvadņa priekšējai malai uz ūdenslīnijas, pa kuru tiek mērīts garums;
2.8. par platumu (B) uzskata kuģa vislielāko platumu, kas mērīts kuģa garuma vidusdaļā starp brangu ārējām malām kuģiem ar metāla apšuvi un starp korpusa ārējām virsmām kuģiem ar apšuvi no citiem materiāliem;
2.9. teorētiskais sānu augstums ir vertikālais attālums no horizontālā ķīļa līdz darba klāja apakšējai virsmai pie kuģa sāna:
2.9.1. kuģiem ar noapaļotu klāja un sāna savienojumu teorētisko sānu augstumu mēra līdz klāja un sānu teorētisko līniju turpinājumu krustpunktam;
2.9.2. ja darba klājam ir pakāpiens un tā paaugstinātā daļa atrodas virs teorētiskā sānu augstuma mērīšanas punkta, teorētisko sānu augstumu mēra līdz darba klāja zemākās daļas turpinājuma nosacītai līnijai, kas ir paralēla paaugstinātajai klāja daļai;
2.10. sānu augstums (D) ir teorētiskais sānu augstums kuģa garuma viduspunktā;
2.11. dziļākā ekspluatācijas ūdenslīnija ir ūdenslīnija, kas atbilst maksimāli atļautajai kuģa iegrimei;
2.12. kuģa garuma viduspunkts ir garuma (L) viduspunkts;
2.13. vidus šķēlums ir kuģa korpusa šķēlums kuģa garuma vidusdaļā ar teorētisku plakni perpendikulāri ūdenslīnijai;
2.14. ķīļa līnija ir līnija, paralēla ķīļa trajektorijai, kas kuģa garuma viduspunktā krustojas ar:
2.14.1. horizontālā ķīļa augšējo malu kuģiem ar metāla apšuvumu;
2.14.2. ķīļa un ārējā apšuvuma salaiduma apakšējo malu kuģiem ar koka vai kompozīta materiāla ārējo apšuvumu;
2.14.3. kuģa diametrālās plaknes un kuģa apšuvuma ārējā kontūra krustošanās līniju kuģiem ar ārējo apšuvumu no cita materiāla, nevis no koka un metāla;
2.15. bāzes līnija ir horizontāla līnija, kas kuģa garuma viduspunktā šķērso ķīļa līniju;
2.16. darba klājs ir zemākais nepārtrauktais klājs, kas atrodas virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas un no kura tiek zvejots. Ja kuģis ir būvēts ar diviem vai vairākiem nepārtrauktiem klājiem, valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – administrācija) var akceptēt zemāko no tiem kā darba klāju, ja tas atrodas virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas;
2.17. virsbūve ir ar klāju nosegta konstrukcija uz darba klāja visā kuģa platumā vai konstrukcija, kuras garensienas nav tālāk par 0,04 (B) no kuģa sānu apšuvuma;
2.18. slēgta virsbūve ir virsbūve, ko veido pietiekami efektīvas sienas vai kuras ieejas atveres sienās ir aprīkotas ar pastāvīgi piestiprinātām ūdensnecaurlaidīgām durvīm, kas ir tikpat izturīgas kā sienu konstrukcija un ir atveramas gan no iekšpuses, gan no ārpuses, vai arī atveres sienās ir aprīkotas ar pietiekami efektīviem noslēgšanas līdzekļiem;
2.19. virsbūves klājs ir nepārtraukts vai daļējs klājs, kas veido virsbūves, klāja mājas vai citas konstrukcijas jumtu un atrodas ne mazāk kā 1,8 m augstumā virs darba klāja. Klāja māja un citu konstrukciju segumi, kuri atrodas zemāk par 1,8 m virs darba klāja, tiek uzskatīti par darba klāju;
2.20. virsbūves augstums ir minimālais attālums virsbūves sānos no darba klāja šķērssijas augšējās malas līdz virsbūves klāja šķērssijas augšējai malai;
2.21. jēdziens "šļakatu necaurlaidīgs" nozīmē, ka neatkarīgi no jūras stāvokļa ūdens nevar iekļūt kuģī;
2.22. jēdziens "ūdensnecaurlaidīgs" nozīmē konstrukcijas spēju nelaist cauri ūdeni nevienā virzienā, ja ir tāds ūdens spiediens, kādam šī konstrukcija ir projektēta;
2.23. Organizācija ir Starptautiskā Jūrniecības organizācija (IMO);
2.24. COLREG ir 1972.gada konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem;
2.25. MARPOL ir 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols;
2.26. SOLAS ir 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un tās 1978.gada un 1988.gada protokoli;
2.27. Helsinku konvencija ir 1992.gada konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību;
2.28. Baltijas jūra nozīmē Baltijas jūras reģionu saskaņā ar Helsinku konvenciju;
2.29. Helsinku Komisija ir komisija, kas dibināta Helsinku konvencijas mērķiem;
2.30. Ugunsdrošības testēšanas metožu kodekss (FTP Code) ir Organizācijas 1996.gadā ar rezolūciju MSC.61 (67) pieņemtais Starptautiskais Ugunsdrošības testēšanas metožu kodekss;
2.31. Torremolinas protokols ir 1993.gada Torremolinas protokols, kas attiecas uz Torremolinas 1977.gada Starptautisko konvenciju par zvejas kuģu drošību (ar tā grozījumiem);
2.32. atzītā organizācija ir klasifikācijas sabiedrība, kas atzīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Regulu (EK) Nr. 391/2009 par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates;
2.33. pilnvarotā atzītā organizācija – šo noteikumu 2.32.apakšpunktā noteiktā atzītā organizācija, ar kuru administrācija ir noslēgusi pilnvarojuma līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtību;
2.34. Ziemeļu teritoriālais rajons ir jūras rajoni uz ziemeļiem no šo noteikumu 11.pielikuma kartē norādītās robežas, izņemot Baltijas jūru. Šo rajonu norobežo 62o N paralēle no Norvēģijas rietumu krasta līdz 4o W garuma grādam, tālāk 4o W meridiāns līdz 60o 30’ N platuma grādam, tālāk 60o 30’ N paralēle līdz 5o W garuma grādam, tālāk 5o W meridiāns līdz 60o N platuma grādam, tālāk 60o N paralēle līdz 15o W garuma grādam, tālāk 15o W meridiāns līdz 62o N platuma grādam, tālāk 62o N paralēle līdz 27o W garuma grādam, tālāk 27o W meridiāns līdz 59o N platuma grādam un tālāk 59o N paralēle uz rietumiem;
2.35. Dienvidu teritoriālais rajons ir Vidusjūra un Atlantijas okeāna Spānijas un Portugāles piekraste 20 jūras jūdžu robežās, kā norādīts 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku un tās 1988.gada protokola II pielikuma kartē;
2.36. smagi ledus apstākļi nozīmē, ka dreifējošais ledus nosedz astoņas desmitdaļas no jūras virsmas;
2.37. izkliedēts sīklūzu ledus ir ledus ar 4–6 ballu blīvumu, kur lielākā daļa ledus gabalu savstarpēji nesaskaras;
2.38. atzīts vai atzīta tipa aprīkojums vai materiāls ir aprīkojums vai materiāls, ko administrācija atzinusi par derīgu izmantošanai uz zvejas kuģa saskaņā ar normatīvajiem aktiem par jūras kuģu aprīkojumu;
2.39. galvenais stūres pievads ir mehānismi, stūres spēka pievadi, stūres mehānisms, motori, ja tādi ir, un palīgiekārtas un līdzekļi (piemēram, stūres grozīklis vai kvadrants), ar ko nodrošina griezes momenta novadīšanu uz stūres vārpstu, lai pagrieztu stūri un stūrētu kuģi normālos ekspluatācijas apstākļos;
2.40. rezerves stūres pievads ir iekārta, kas nav galvenā stūres mehānisma daļa un kas nepieciešama, lai stūrētu kuģi, ja galvenais stūres mehānisms ir bojāts, bet pie tā nepieder grozīklis, kvadrants vai detaļas, kas paredzētas tam pašam nolūkam;
2.41. stūres mašīna ir:
2.41.1. elektriskam stūres mehānismam – elektromotors un ar to saistītās elektroiekārtas;
2.41.2. elektrohidrauliskam stūres mehānismam – elektromotors un ar to saistītās elektroiekārtas, kā arī pievienotais sūknis;
2.41.3. citiem hidrauliskiem stūres mehānismiem – piedziņas motors un pievienotais sūknis;
2.42. maksimālais ātrums gaitā uz priekšu ir lielākais ātrums, ko kuģim paredzēts uzturēt jūrā, kuģojot ar vislielāko iegrimi;
2.43. maksimālais atpakaļgaitas ātrums ir aprēķinātais ātrums, ko kuģis var sasniegt ar projektēto maksimālo atpakaļgaitas jaudu, kuģojot ar vislielāko iegrimi;
2.44. mašīntelpas ir visas A kategorijas mašīntelpas un visas citas telpas, kurās atrodas galvenie dzinēji, katli, šķidrās degvielas iekārtas, tvaika un iekšdedzes dzinēji, ģeneratori un galvenās elektroiekārtas, degvielas uzpildes stacijas, dzesēšanas, stabilizēšanas, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas iekārtas, kā arī līdzīgas telpas un šahtas uz šādām telpām;
2.45. A kategorijas mašīntelpas ir tās telpas un šahtas uz šādām telpām, kurās ir šādas iekārtas:
2.45.1. galveno dzinēju iekšdedzes mehānismi;
2.45.2. iekšdedzes mehānismi, ko neizmanto galvenajiem dzinējiem, ja šādu mehānismu kopējā jauda nav mazāka par 375 kW;
2.45.3. jebkāds katls vai iekārta, ko darbina ar šķidro degvielu, vai jebkādas iekārtas, kas nav katli, bet ko darbina ar šķidro degvielu, piemēram, sadedzināšanas iekārtas;
2.46. šķidrās degvielas iekārta ir iekārta, ko izmanto, lai sagatavotu šķidro degvielu padošanai katlam, kuru darbina ar šķidro degvielu, vai iekārta, ko izmanto, lai sagatavotu karstu šķidro degvielu padošanai iekšdedzes dzinējam, un kas ietver jebkādus degvielas spiediena sūkņus, filtrus un sildītājus, kuros degvielu apstrādā spiedienā, kas ir lielāks par 0,18 N/mm2;
2.47. normāli ekspluatācijas un sadzīves apstākļi ir stāvoklis, kurā kuģis kopumā, mehānismi, patērētāji un līdzekļi, kas nodrošina piedziņu, stūrēšanas spēju, drošu kuģošanu, ugunsdrošību un nenogremdējamību, iekšējos un ārējos sakarus un signālus, evakuācijas līdzekļus un glābšanas laivu vinčas, kā arī projektētie ērtie dzīvošanas apstākļi ir ekspluatācijas kārtībā un normāli darbojas;
2.48. kuģis bez enerģijas ir kuģis tādā stāvoklī, kad enerģijas trūkuma dēļ nedarbojas galvenā dzinēja iekārta, katli un palīgiekārtas;
2.49. galvenais slēgdēlis ir sadales skapis, kas saņem elektroenerģiju tieši no galvenā elektroenerģijas avota un ir paredzēts elektroenerģijas sadalei patērētājiem uz kuģa;
2.50. periodiski neapkalpojamas mašīntelpas ir mašīntelpas, kurās atrodas galvenā dzeniekārta un galvenie elektroenerģijas avoti un kurās ne vienmēr (arī kuģim veicot manevrus) atrodas apkalpojošais personāls;
2.51. nedegošs materiāls ir materiāls, kas nedeg un no kura neizdalās uzliesmojoši tvaiki tādā daudzumā, lai tie varētu aizdegties, ja sakarst līdz aptuveni 750 oC, un to nosaka saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code);
2.52. standarta ugunsdrošības tests ir tests, kurā attiecīgo starpsienu vai klāju paraugus pārbauda testa krāsnī tādā temperatūrā, kas aptuveni atbilst standarta laika un temperatūras līknei saskaņā ar testa metodi, kas noteikta Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksā (FTP Code);
2.53. A klases nodalījumi ir nodalījumi, ko veido starpsienas un klāji, kas atbilst šādām prasībām:
2.53.1. tie ir konstruēti no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla;
2.53.2. tie ir atbilstoši pastiprināti;
2.53.3. tie ir konstruēti tā, lai vienas stundas standarta ugunsdrošības testa beigās nepieļautu dūmu un liesmu izplatīšanos;
2.53.4. tie ir izolēti ar tādu atzītu nedegošu materiālu, lai iedarbībai nepakļautās puses vidējā temperatūra nepaceltos augstāk par 139 °C virs sākotnējās temperatūras, kā arī temperatūra jebkurā punktā, ieskaitot jebkuru savienojuma vietu, nepaceltos augstāk par 180 °C virs sākotnējās temperatūras šādā laikposmā:
klasei A-60 – 60 minūtēs;
klasei A-30 – 30 minūtēs;
klasei A-15 – 15 minūtēs;
klasei A-0 – nulle minūtēs.
Turklāt ir veikts starpsienas vai klāja prototipa tests, lai pārliecinātos, ka tie atbilst šajā punktā minētajām prasībām attiecībā uz viengabalainību un temperatūras paaugstināšanos saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code);
2.54. B klases nodalījumi ir nodalījumi, ko veido starpsienas un klāji, griesti vai apšuvums un kas atbilst šādām prasībām:
2.54.1. tie ir konstruēti tā, lai pirmās pusstundas standarta ugunsdrošības testa beigās nepieļautu liesmu izplatīšanos;
2.54.2. to izolācijas vērtība ir tāda, lai iedarbībai nepakļautās puses vidējā temperatūra nepaceltos augstāk par 139 °C virs sākotnējās temperatūras, kā arī temperatūra jebkurā punktā, ieskaitot jebkuru savienojuma punktu, nepaceltos augstāk par 225 °C virs sākotnējās temperatūras šādā laikposmā:
klasei B-15 – 15 minūtēs;
klasei B-0 – nulle minūtēs;
2.54.3. tie ir konstruēti no atzītiem, nedegošiem materiāliem. Visi materiāli, kas izmantoti B klases nodalījumu konstrukcijā un montāžā, ir nedegoši (izņemot apšuvumu vai apdari, ja tie atbilst šo noteikumu 5.nodaļas attiecīgajām prasībām). Administrācija pieprasa starpsienas vai klāja prototipa testu, lai pārliecinātos, ka tie atbilst minētajām prasībām attiecībā uz viengabalainību un temperatūras paaugstināšanos saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code);
2.55. C klases nodalījumi ir nodalījumi, kas konstruēti no atzīta nedegoša materiāla. Tiem neizvirza prasības attiecībā uz dūmu un liesmu izplatīšanos un temperatūras paaugstināšanos. Atļauts izmantot degošu apdari, ja tā atbilst šo noteikumu 5.nodaļas prasībām;
2.56. F klases nodalījumi ir nodalījumi, ko veido starpsienas, klāji, griesti vai apšuvums, kas atbilst šādām prasībām:
2.56.1. tie ir konstruēti tā, lai pirmās pusstundas standarta ugunsdrošības testa beigās nepieļautu liesmu izplatīšanos;
2.56.2. to izolācijas vērtība ir tāda, lai iedarbībai nepakļautās puses vidējā temperatūra nepaceltos augstāk par 139 °C virs sākotnējās temperatūras, kā arī temperatūra jebkurā punktā, ieskaitot savienojuma punktus, nepaceltos augstāk par 225 °C virs sākotnējās temperatūras pirmās pusstundas standarta ugunsdrošības testa beigās. Administrācija pieprasa šķirtnes prototipa testu, lai pārliecinātos, ka tas atbilst minētajām prasībām attiecībā uz viengabalainību un temperatūras paaugstināšanos saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code);
2.57. standarta ugunsdrošības tests ir tests, kura laikā starpsienas vai klāja paraugus testu krāsnī noteiktā laikposmā pakļauj noteiktai temperatūras iedarbībai. Pārbaudes metodes atbilst Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksam (FTP Code). Standarta laika un temperatūras līkne ir šāda:
2.57.1. krāsns iekšējā sākotnējā temperatūra ir 20 °C;
2.57.2. temperatūra piektās minūtes beigās ir 576 °C;
2.57.3. temperatūra desmitās minūtes beigās ir 679 °C;
2.57.4. temperatūra piecpadsmitās minūtes beigās ir 738 °C;
2.57.5. temperatūra trīsdesmitās minūtes beigās ir 841 °C;
2.57.6. temperatūra sešdesmitās minūtes beigās ir 945 °C;
2.58. nepārtraukti B klases griesti vai apšuvums ir tādi B klases griesti vai apšuvums, kas beidzas tur, kur A klases vai B klases nodalījumi;
2.59. tērauds vai cits līdzvērtīgs materiāls ir jebkurš nedegošs materiāls, kam ir tādas konstruktīvas un ugunsdrošuma īpašības, kuras ir līdzvērtīgas tērauda īpašībām piemērojamā standarta ugunsdrošības testa beigās, vai arī materiāls (piemēram, alumīnija sakausējums ar attiecīgu izolāciju), kam šādas īpašības piešķir izolācija;
2.60. zema liesmu izplatība nozīmē, ka šādi raksturota virsma atbilstoši ierobežo liesmu izplatību saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code);
2.61. dzīvojamās telpas ir telpas, ko izmanto kā sabiedriskās telpas, gaiteņus, tualetes, kajītes, birojus, lazaretes, kinoteātrus, spēļu un atpūtas istabas, pieliekamos, kuros neatrodas ēdiena gatavošanas iekārtas, un līdzīgas telpas;
2.62. sabiedriskās telpas ir tās izmitināšanas telpu daļas, ko izmanto kā zāles, ēdamtelpas, atpūtas telpas, un līdzīgas pastāvīgi norobežotas telpas;
2.63. dienesta telpas ir telpas, ko izmanto kā kambīzes, pieliekamos, kuros atrodas ēdiena gatavošanas iekārtas, telpas slēdzamiem skapīšiem, noliktavas, darbnīcas, kas nav daļa no mašīntelpām, un līdzīgas telpas un šahtas uz tām;
2.64. vadības posteņi ir telpas, kurās atrodas kuģa radioiekārtas vai galvenās navigācijas iekārtas, vai avārijas enerģijas avots, vai arī ugunsgrēka atklāšanas vai ugunsgrēka kontroles aprīkojums;
2.65. zvejas kuģa apkalpe ir kapteinis un visas personas uz zvejas kuģa, kuras ir pieņemtas darbā un veic noteiktus pienākumus, nodrošinot kuģa ekspluatāciju.
3. Visu zvejas kuģu korpuss, galvenie mehānismi un palīgmehānismi, elektriskās un automātiskās iekārtas ir projektētas, būvētas un tiek uzturētas saskaņā ar atzītās organizācijas noteikumiem.
4. Drošības prasību ievērošanu uz zvejas kuģiem kontrolē administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas inspektori (turpmāk – inspektori). Inspektori pārbauda Latvijas ostās ienākošos ārvalstu zvejas kuģus saskaņā ar Torremolinas protokola 4. panta un 1995. gada Starptautiskās konvencijas par zvejas kuģu personāla sagatavošanas un diplomēšanas, kā arī sardzes pildīšanas standartiem 8. panta prasībām.
(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)
5. Kuģošanas drošības inspekcija veic zvejas kuģu inspekcijas un apskates saistībā ar šo noteikumu piemērošanu un apliecību izsniegšanu. Šos uzdevumus administrācija var deleģēt pilnvarotajām atzītajām organizācijām. Pildot minētos uzdevumus, Kuģošanas drošības inspekcija vai pilnvarotās atzītās organizācijas ir tiesīgas veikt arī šādas darbības:
5.1. pieprasīt zvejas kuģa remontu;
5.2. veikt inspekcijas un apskates, ja to pieprasa ostas valsts institūcijas.
6. Administrācija var atbrīvot zvejas kuģi, kam ir jauna konstrukcija un aprīkojums, no šo noteikumu 2., 3., 4., 5., 6. un 7.nodaļā noteikto prasību izpildes, ja to piemērošana būtiski apgrūtina jaunās konstrukcijas un aprīkojuma īpatnību izpēti un ieviešanu. Tomēr šāds zvejas kuģis ievēro tās drošības prasības, kuras nodrošina tā vispārēju drošību un pēc administrācijas ieskatiem ir piemērojamas, ņemot vērā zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļus.
8. Ja administrācija uzskata, ka šo prasību piemērošana ir pārmērīga un nav nepieciešama, ņemot vērā noteikto kuģošanas rajonu, zvejas kuģa tipu, meteoroloģiskos un navigācijas apstākļus, tā var atbrīvot kuģi no šo noteikumu prasību izpildes, ja kuģis nodarbojas ar zveju vienīgi Latvijas teritoriālajos ūdeņos. Zvejas kuģis ievēro tās drošības prasības, kuras nodrošina tā vispārēju drošību un pēc administrācijas ieskatiem ir piemērojamas, ņemot vērā zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļus.
9. Ja administrācija saskaņā ar šo noteikumu 6. un 8.punktu atbrīvo zvejas kuģi no atsevišķu šo noteikumu prasību izpildes, tā iesniedz Satiksmes ministrijai informāciju, apstiprinot, ka drošības līmenis ir saglabāts. Satiksmes ministrija šo informāciju paziņo Eiropas Komisijai.
10. Šajā apakšnodaļā norādītajos izņēmuma gadījumos Kuģošanas drošības inspekcija vai pilnvarotās atzītās organizācijas zvejas kuģim izsniedz izņēmuma apliecību (3.pielikums).
11. Ja šie noteikumi nosaka, ka zvejas kuģis izmanto kāda noteikta tipa materiālus, iekārtas, aprīkojumu, aparātus vai ievēro kādus īpašus nosacījumus, vai tam ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz projektu un konstrukciju, administrācija var atļaut to vietā izmantot ekvivalentus materiālus, iekārtas, aprīkojumu, aparātus vai ievērot citus nosacījumus vai projekta un konstrukcijas prasības, ja administrācija ar attiecīgiem izmēģinājumiem vai citā veidā ir pārliecinājusies, ka tie ir tikpat efektīvi.
12. Ja administrācija atļauj zvejas kuģim izmantot ekvivalentus materiālus, iekārtas, aprīkojumu, aparātus vai citus nosacījumus, tā informāciju par aizvietošanu un ziņojumu par veiktajām pārbaudēm un izmēģinājumiem iesniedz Satiksmes ministrijā. Satiksmes ministrija šo informāciju paziņo Eiropas Komisijai, lai informētu pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis.
13. Administrācija piesārņojuma novēršanai atļauj uz zvejas kuģa izmantot ekvivalentas iekārtas, materiālus, ierīces un aparatūru, ja šādas iekārtas, materiāli, ierīces un aparatūra ir tikpat efektīvi, kā noteikts šajos noteikumos. Šādā gadījumā tā informē Organizāciju, lai tiktu informētas pārējās Organizācijas dalībvalstis.
13.1 Zvejas kuģa būvi, projektēšanu, modernizāciju vai remontu var veikt tikai komersants, kurš atbilstoši normatīvajiem aktiem par kuģu drošību saņēmis Kuģošanas drošības inspekcijas izsniegtu uzņēmuma atbilstības apliecību.
(MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 29 redakcijā)
14. Zvejas kuģis pēc remonta, pārbūves, modernizācijas un ar to saistītās zvejas kuģa apgādes un aprīkojuma maiņas atbilst vismaz tām pašām prasībām, kuras uz to attiecās pirms minēto darbu veikšanas.
14.1 Uz zvejas kuģa atļauts uzstādīt tikai atzītu vai atzīta tipa aprīkojumu vai materiālu. Pirms uzstādīšanas to rakstiski saskaņo ar administrāciju vai pilnvaroto atzīto organizāciju.
15. Ja uz zvejas kuģa ir uzstādīts dzinējs vai plānots uzstādīt dzinēju ar maksimālo nepārtraukto jaudu:
15.1. no 120 kW līdz 130 kW, tam ir atzītās organizācijas izsniegta apliecība, kurā norādīta konkrētā dzinēja maksimālā nepārtrauktā jauda;
15.2. lielāku par 130 kW, šī apliecība ir konkrētā dzinēja Starptautiskā gaisa piesārņojuma novēršanas apliecība. Minētā apliecība nav nepieciešama dzinējiem, kuri ir paredzēti izmantošanai tikai avārijas situācijās;
15.3. mazāku par 120 kW, kā arī reduktoru, tiem ir atzītās organizācijas izsniegta modeļa sērijas vai tipa atzinuma apliecība.
16. Liela apjoma remonta, pārbūves un modernizācijas darbi un ar to saistītās zvejas kuģa apgādes un aprīkojuma izmaiņas atbilst prasībām, kas piemērojamas jauniem zvejas kuģiem tādā apjomā, kādā administrācija to uzskata par nepieciešamu un praktiski iespējamu.
17. Zvejas kuģi, kam mainīts galvenais dzinējs vai veikta ievērojama pārbūve vai modifikācija, vai tādas izmaiņas konstrukcijā, kas mainījušas tilpības apliecībā norādītos zvejas kuģa izmērus vai ievērojami mainījušas zvejas kuģa smaguma centru, vai mainījušas tā aprīkojumu, pirms nodošanas ekspluatācijā apgādā ar jaunu noturības informāciju, kā arī veic tā inspekciju.
18. Uz zvejas kuģiem, uz kuriem šo noteikumu 5., 25., 28., 30. un 31.punktā noteiktās apskates veic pilnvarotās atzītās organizācijas, Kuģošanas drošības inspekcija īsteno karoga valsts uzraudzību saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.439 "Noteikumi par kuģu karoga valsts uzraudzības īstenošanu".
19. Apliecībās, kas izsniegtas saskaņā ar šo noteikumu 1.5. un 1.6.apakšnodaļas prasībām, izdara atzīmes par veiktajām periodiskajām apskatēm un starpapskatēm.
20. Ja Kuģošanas drošības inspekcija vai pilnvarotā atzītā organizācija konstatē, ka zvejas kuģa vai tā iekārtu stāvoklis būtiski atšķiras no apliecībās noteiktā vai ka zvejas kuģa ekspluatācija rada draudus kuģim, cilvēka dzīvībai un veselībai vai apkārtējai videi, tās nekavējoties pieprasa, lai trūkumi tiktu novērsti. Pilnvarotā organizācija par to informē arī administrāciju. Ja trūkumi netiek novērsti, attiecīgo apliecību izņem un nekavējoties informē administrāciju, bet, ja zvejas kuģis atrodas citas Eiropas Savienības dalībvalsts ostā, informē attiecīgos ostas valsts dienestus.
21. Zvejas kuģa īpašnieks nodrošina, lai netiktu uzsākta zvejas kuģa ekspluatācija, kamēr zvejas kuģis neatbilst normatīvo aktu prasībām. Ja nepieciešams, zvejas kuģi norīko uz noteiktu kuģu remonta rūpnīcu tā, lai neradītu draudus kuģim, cilvēka dzīvībai un veselībai vai apkārtējai videi.
23. Zvejas kuģi un tā aprīkojumu uztur atbilstoši šo noteikumu prasībām, lai nodrošinātu, ka zvejas kuģis ir gatavs ekspluatācijai, neradot draudus kuģim, cilvēka dzīvībai un veselībai vai apkārtējai videi. Pēc zvejas kuģa apskates bez administrācijas atļaujas nedrīkst mainīt zvejas kuģa konstrukciju, mehānismus, aprīkojumu vai citus elementus.
24. Ja uz zvejas kuģa notiek avārija vai tiek atklāts defekts, kas ietekmē zvejas kuģa drošību, glābšanas līdzekļu vai citu iekārtu komplektāciju vai efektivitāti, vai rada draudus kuģim, cilvēka dzīvībai un veselībai vai apkārtējai videi, zvejas kuģa kapteinis vai īpašnieks par to ziņo Kuģošanas drošības inspekcijai vai pilnvarotajai atzītajai organizācijai, kas ir atbildīga par attiecīgās apliecības izsniegšanu. Ja zvejas kuģis atrodas citas Eiropas Savienības dalībvalsts ostā, zvejas kuģa kapteinis vai īpašnieks nekavējoties ziņo arī ostas valsts dienestiem. Kuģošanas drošības inspekcija vai pilnvarotā atzītā organizācija pārliecinās, ka šāds ziņojums ir sniegts.
25. Uz zvejas kuģa veic šādas apskates:
25.1. sākotnējo apskati, pirms zvejas kuģis nodots ekspluatācijā vai pirms pirmo reizi izsniegtas šo noteikumu 1.5.apakšnodaļā noteiktās apliecības. Sākotnējās apskates laikā pārbauda, vai:
25.1.1. zvejas kuģa konstrukcija, noturība, izmantotie materiāli, mehānismi un aprīkojums, elementu izmēri, katli un citi spiediena trauki un to armatūra, galvenie mehānismi un palīgmehānismi, elektroiekārtas, radioiekārtas, (arī tās, kas tiek izmantotas glābšanas līdzekļos), ugunsdrošība, ugunsdzēšanas sistēmas un aprīkojums, glābšanas līdzekļi un iekārtas, navigācijas līdzekļi, navigācijas rokasgrāmatas un cits zvejas kuģa aprīkojums atbilst šo noteikumu prasībām;
25.1.2. zvejas kuģa konstrukcijas daļu un aprīkojuma izgatavošanas kvalitāte ir apmierinoša un vai zvejas kuģis ir apgādāts ar signālugunīm, signālu zīmēm, kā arī skaņu un briesmu signālu padošanas līdzekļiem saskaņā ar šo noteikumu un COLREG prasībām. Ja ir uzstādīts loču uzņemšanas aprīkojums, pārbauda, vai tas ir drošā darba stāvoklī un atbilst SOLAS prasībām;
25.2. periodiskās apskates;
25.3. starpapskati;
25.4. ārpuskārtas apskati:
25.4.1. ja notikusi avārija;
25.4.2. apskašu laikā konstatēto trūkumu novēršanas apliecināšanai;
25.4.3. lai izsniegtu atļauju zvejas kuģa vienreizējam pārgājienam;
25.4.4. pēc zvejas kuģa īpašnieka pieprasījuma;
25.4.5. ja tiek veikti zvejas kuģa pārbūves vai modernizācijas darbi.
26. Periodiskās apskates veic šādos termiņos:
26.1. zvejas kuģa konstrukciju un mehānismu apskati (tajā skaitā apskati dokā) – reizi četros gados saskaņā ar šo noteikumu 2., 3., 4., 5. un 6.nodaļas prasībām. Saskaņā ar šo noteikumu 40.punktu šo termiņu var pagarināt, veicot zvejas kuģa apskati tādā apjomā, cik tas nepieciešams un praktiski iespējams;
26.2. zvejas kuģa aprīkojuma apskati – reizi divos gados saskaņā ar šo noteikumu 2., 3., 4., 5., 6. un 7. nodaļas prasībām;
26.3. radioiekārtu apskati (tai skaitā glābšanas līdzekļu radioiekārtu apskati) – reizi gadā.
(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)
27. Periodiskās apskates veic tā, lai nodrošinātu, ka visi šo noteikumu 26.punktā minētie zvejas kuģa elementi pilnībā atbilst attiecīgām noteikumu prasībām, zvejas kuģa aprīkojums ir labā darba kārtībā un apkalpes rīcībā ir zvejas kuģa noturības informācija. Ja saskaņā ar šo noteikumu 1.5. un 1.6.apakšnodaļas prasībām izsniegtajās apliecībās derīguma termiņš ir pagarināts, kā noteikts šo noteikumu 42. un 46.punktā, attiecīgi pagarina intervālu starp apskatēm.
27.1 Kuģa galvenos dzinējus ar reduktoriem un palīgdzinējus uzrāda Kuģošanas drošības inspekcijas inspektoriem izjauktā veidā, izņemot gadījumus, ja Kuģošanas drošības inspekcija pieļauj tālāku dzinēju un/vai reduktoru ekspluatāciju, balstoties uz ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja rakstisku slēdzienu par dzinēju un/vai reduktoru esošo tehnisko stāvokli un derīgumu drošai un ilgstošai tālākai ekspluatācijai. Šajā gadījumā kuģa īpašnieks kopā ar ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja rakstisku slēdzienu iesniedz Kuģošanas drošības inspekcijai pierādījumus, ka dzinēju un/vai reduktoru visas apkopes tiek veiktas saskaņā ar ražotāja prasībām. Pēc dzinēju un reduktoru uzrādīšanas izjauktā veidā vai pēc ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja slēdziena un apkopes pierādījumu iesniegšanas Kuģošanas drošības inspekcijai veic attiecīgo dzinēju un reduktoru pārbaudes darbībā, tai skaitā dzinēju un reduktoru signalizācijas un aizsardzības testus, kā arī pēc Kuģošanas drošības inspekcijas pieprasījuma un noteiktā apjoma – kuģa gaitas izmēģinājumus Kuģošanas drošības inspekcijas inspektora klātbūtnē.
(MK 12.12.2017. noteikumu Nr. 734 redakcijā)
28. Papildus šo noteikumu 26.punktā minētajām periodiskajām apskatēm jauniem zvejas kuģiem, kas būvēti, sākot ar 2003.gada 1.janvāri, reizi divos gados (± trīs mēneši) veic korpusa un mehānismu starpapskates, ja kuģis būvēts no citādiem materiāliem nekā koksne, bet zvejas kuģiem, kas būvēti no koksnes, šādas pārbaudes veic reizi gadā. Tādās starpapskatēs pārliecinās, vai nav veiktas nepieļaujamas un zvejas kuģa vai tā apkalpes drošību negatīvi ietekmējošas izmaiņas.
29. Šo noteikumu 25.punktā minēto apskašu biežumu zvejas kuģiem var noteikt, balstoties uz Organizācijas Rezolūciju A.977(25) ar grozījumiem "Par harmonizēto apskašu sistēmu un sertificēšanu". Šajā gadījumā šo noteikumu 26., 27. un 28.punktā minētās prasības nepiemēro.
30. Zvejas kuģiem ar bruto tilpību 400 un lielāku apskates saistībā ar piesārņojuma novēršanu no kuģiem veic saskaņā ar Organizācijas Rezolūciju A.977(25) ar grozījumiem "Par harmonizēto apskašu sistēmu un sertificēšanu", bet zvejas kuģiem ar bruto tilpību, mazāku par 400, – saskaņā ar šo noteikumu 1.4.3.apakšnodaļu.
31. Uz zvejas kuģiem veic šādas apskates:
31.1. sākotnējo apskati pirms jauna zvejas kuģa nodošanas ekspluatācijā vai arī esoša zvejas kuģa reģistrēšanas Latvijas Kuģu reģistrā. Sākotnējās apskates laikā pārbauda zvejas kuģa konstrukciju, noturību, izmantotos materiālus, mehānismus un aprīkojumu, ieskaitot korpusa apskati dokā, katlu un boileru iekšējo un ārējo apskati, aprīkojuma pārbaudi tādā apjomā, lai pārliecinātos par zvejas kuģa atbilstību šo noteikumu prasībām. Sākotnējās apskates laikā pārbauda, vai zvejas kuģa konstrukcija, izmantotie materiāli, elementu izmēri, katli un citi spiediena trauki un to armatūra, galvenie mehānismi un palīgmehānismi, elektroiekārtas, radioiekārtas (arī tās, kas tiek izmantotas glābšanas līdzekļos), ugunsdrošība, ugunsdzēšanas sistēmas un aprīkojums, glābšanas līdzekļi un iekārtas, navigācijas līdzekļi, navigācijas rokasgrāmatas un cits zvejas kuģa aprīkojums pilnībā atbilst šo noteikumu prasībām, vai visu zvejas kuģa daļu un aprīkojuma izgatavošanas kvalitāte ir no visiem viedokļiem apmierinoša un zvejas kuģis ir apgādāts ar signālugunīm, signālu zīmēm, kā arī skaņu un briesmu signālu padošanas līdzekļiem saskaņā ar šo noteikumu un COLREG prasībām. Ja ir uzstādīts loču uzņemšanas aprīkojums, pārbauda, vai tas ir drošā darba stāvoklī un atbilst SOLAS prasībām. Sākotnējās apskates laikā pārbauda, vai konstrukciju, iekārtu un aprīkojuma materiāls, kas paredzēts piesārņojuma novēršanai no kuģa (naftas, notekūdeņu, atkritumu, gaisa), atbilst šo noteikumu un attiecīgajām MARPOL prasībām;
31.2. kārtējo apskati ne vēlāk kā piecus gadus pēc sākotnējās apskates un turpmāk ne retāk kā reizi piecos gados, ņemot vērā šādus nosacījumus:
31.2.1. kārtējās apskates laikā pārliecinās, ka visi šo noteikumu 31.1. apakšpunktā minētie zvejas kuģa elementi pilnībā atbilst attiecīgajām prasībām, zvejas kuģa aprīkojums ir labā darba kārtībā un apkalpes rīcībā ir zvejas kuģa noturības informācija. Veicot kārtējo apskati, ņem vērā zvejas kuģa vecumu, korpusa materiālu, aprīkojumu un citus drošas kuģošanas nosacījumus ietekmējošus faktorus. Zvejas kuģi obligāti pārbauda dokā, dzenskrūves un stūres iekārtas pārbauda izjauktā veidā. Pieprasa korpusa ārējā apšuvuma, ūdensnecaurlaidīgo starpsienu, klāju un citu būtisku korpusa konstrukciju atlikušā biezuma mērījumus un, ja mērījumu rezultāti ir neapmierinoši, pieprasa deformēto vai izrūsējušo konstrukciju remontu. Kārtējās apskates laikā pārliecinās, vai konstrukciju, iekārtu un aprīkojuma materiāls, kas paredzēts piesārņojuma novēršanai no kuģa (naftas, notekūdeņu, atkritumu, gaisa), atbilst šo noteikumu un attiecīgajām MARPOL prasībām. Kārtējā apskatē kuģa radio aprīkojumu pārbauda saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu drošību Kuģošanas drošības inspekcijas atzīts uzņēmums. Kuģa radio aprīkojuma pārbaudi veic sešu mēnešu laikā pirms kārtējās apskates uzsākšanas datuma;
31.2.2. ja 12 mēnešu laikā pirms kārtējās apskates sākšanas datuma Kuģošanas drošības inspekcijas uzraudzībā ir veikta zvejas kuģa apskate dokā kārtējās apskates apjomā, kārtējo apskati var veikt bez zvejas kuģa uzrādīšanas dokā;
31.2.3. kuģa galvenos dzinējus ar reduktoriem un palīgdzinējus uzrāda Kuģošanas drošības inspekcijas inspektoriem, un to pārbaudi darbībā veic šo noteikumu 27.1 punktā norādītājā kārtībā;
31.3. starpapskati dokā, lai pārliecinātos par zvejas kuģa zemūdens daļas atbilstību drošas kuģošanas nosacījumiem. Starpapskates termiņu nosaka starp zvejas kuģa otro un trešo ikgadējo apskati, lai starp zvejas kuģa apskatēm dokā būtu ne vairāk kā 36 mēneši. Ja atstarpes deidvuda un stūres iekārtas buksēs ir pieļaujamo normu robežās, var atļaut starpapskates laikā neuzrādīt deidvuda un stūres iekārtas izjauktā veidā, ņemot vērā zvejas kuģa īpašnieka pamatotu iesniegumu. Zvejas kuģiem, kas vecāki par 20 gadiem, arī starpapskates laikā obligāti jāveic korpusa ārējā apšuvuma biezuma mērījumi;
31.4. ikgadējo apskati – reizi gadā, lai pārliecinātos, ka zvejas kuģa konstrukcija, komplektācija, tehniskais stāvoklis un apkalpes kvalifikācija ir saglabājusi atbilstību drošas kuģošanas nosacījumiem. Ikgadējās apskates laikā arī pārliecinās par piesārņojuma novēršanas iekārtu un aprīkojuma atbilstību šo noteikumu prasībām un pārliecinās, vai to tehniskais stāvoklis nodrošina pastāvīgu zvejas kuģa drošu ekspluatāciju, neradot draudus kuģim, cilvēka dzīvībai un veselībai vai apkārtējai videi;
31.5. ārpuskārtas apskati:
31.5.1. ja notikusi avārija;
31.5.2. apskašu laikā konstatēto trūkumu novēršanas apliecināšanai;
31.5.3. lai izsniegtu atļauju zvejas kuģa vienreizējam pārgājienam;
31.5.4. pēc zvejas kuģa īpašnieka pieprasījuma;
31.5.5. ja tiek veikti kuģa pārbūves vai modernizācijas darbi Kuģošanas drošības inspekcijas uzraudzībā;
31.6. operatīvo apskati kuģu operatīvās inspicēšanas kārtībā pēc Kuģošanas drošības inspekcijas iniciatīvas, lai pārliecinātos, ka zvejas kuģis tiek uzturēts atbilstoši šo noteikumu prasībām;
31.7. jūras zvejas laivu apskati – reizi gadā, lai pārliecinātos, ka jūras zvejas laivas konstrukcija, aprīkojums un tehniskais stāvoklis atbilst šo noteikumu 9.pielikumā norādītajiem kritērijiem.
(Grozīts ar MK 12.12.2017. noteikumiem Nr. 734)
32. Apliecības zvejas kuģiem izsniedz un apstiprina Kuģošanas drošības inspekcija vai pilnvarotā atzītā organizācija. Jebkurā gadījumā administrācija ir atbildīga par zvejas kuģim izsniegtajām apliecībām.
33. Zvejas kuģim (izņemot jūras zvejas laivai) pēc apskatēm izsniedz šādas apliecības vai apstiprina apliecību derīgumu:
33.1. zvejas kuģa atbilstības apliecību (1.pielikums) ar aprīkojuma sarakstu (2.pielikums) – tikai kuģiem ar garumu 24 metri un lielāku;
33.2. kuģošanas spējas apliecību ar pielikumu:
33.2.1. kuģiem, kuri veic starptautiskus reisus, – saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu;
33.2.2. kuģiem, kuri neveic starptautiskus reisus, – saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu;
33.3. kravas zīmes apliecību:
33.3.1. kuģiem, kuri veic starptautiskus reisus, – saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikumu;
33.3.2. kuģiem, kuri neveic starptautiskus reisus, – saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikumu;
33.4. zvejas kuģa tilpības apliecību;
33.5. starptautisko apliecību par piesārņošanas ar naftu novēršanu (ar pielikumu) saskaņā ar šiem noteikumiem un MARPOL I pielikumu – zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 un lielāka un kuri veic starptautiskus reisus;
33.6. starptautisko apliecību par piesārņošanas ar notekūdeņiem novēršanu saskaņā ar šiem noteikumiem un MARPOL IV pielikumu – zvejas kuģiem, kuri minēti šo noteikumu 1279.punktā un kuri veic starptautiskus reisus;
33.7. starptautisko apliecību par gaisa piesārņošanas novēršanu (ar pielikumu) saskaņā ar šiem noteikumiem un MARPOL VI pielikumu – zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 un lielāka un kuri veic starptautiskus reisus;
33.8. (svītrots ar MK 12.12.2017. noteikumiem Nr. 734);
33.9. zvejas kuģa izņēmuma apliecību – atbilstoši šo noteikumu 10.punkta nosacījumiem, ja zvejas kuģim ir piešķirti izņēmumi.
(Grozīts ar MK 12.12.2017. noteikumiem Nr. 734)
33.1 Jūras zvejas laivām reģistrācijas apliecības derīgums tiek apstiprināts, reģistrācijas apliecībā ietverot apliecinājumu par veikto apskati.
(MK 12.12.2017. noteikumu Nr. 734 redakcijā)
34. Ierakstu veikšana kuģošanas spējas apliecībā:
34.1. zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400, kuri ir sertificēti pārvadāt mazāk nekā 15 personas un kuri veic starptautiskus reisus, atbilstošus ierakstus Kuģošanas spējas apliecības pielikuma sadaļā par aprīkojumu, kas novērš piesārņojumu ar notekūdeņiem, veic saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu;
34.2. zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400, kuri ir sertificēti pārvadāt mazāk nekā 15 personas un kuri neveic starptautiskus reisus, atbilstošus ierakstus Kuģošanas spējas apliecības pielikuma sadaļā par aprīkojumu, kas novērš piesārņojumu ar notekūdeņiem, veic saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu;
34.3. zvejas kuģiem, kuru garums ir no 12 metriem (ieskaitot) līdz 24 metriem (neieskaitot), neatkarīgi no to kuģošanas rajona atbilstošus ierakstus par kuģa pretapaugšanas sistēmu Kuģošanas spējas apliecības pielikuma sadaļā par aprīkojumu, kas novērš piesārņojumu ar notekūdeņiem, veic saskaņā ar šo noteikumu 4. vai 5.pielikumu;
34.4. zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400, neatkarīgi no to kuģošanas rajona atbilstošus ierakstus par atbilstību piemērojamām MARPOL VI pielikuma prasībām Kuģošanas spējas apliecības pielikuma sadaļā par gaisa piesārņojuma novēršanu veic saskaņā ar šo noteikumu 4. vai 5.pielikumu.
35. Zvejas kuģiem, uz kuriem saskaņā ar šo noteikumu 18.punkta prasībām apskates veic pilnvarotās atzītās organizācijas, šo noteikumu 33.2.apakšpunktā minēto apliecību neizsniedz. Tās vietā pilnvarotā atzītā organizācija izsniedz līdzvērtīgu apliecību atbilstoši pilnvarotās atzītās organizācijas noteikumiem.
36. Apliecības (oriģināli) atrodas uz zvejas kuģa un ir pieejamas zvejas kuģa inspekcijas vai apskates laikā.
37. Administrācija var veikt zvejas kuģa apskati saskaņā ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījumu un, ja zvejas kuģis atbilst šo noteikumu prasībām, izsniegt tam apliecības vai, ja tas nepieciešams, apstiprināt apliecības.
38. Šādā kārtībā izsniegtajā apliecībā veic ierakstu, ka šī apliecība ir izsniegta pēc citas Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma, tai ir tāds pats juridiskais spēks un tā ir atzīta tāpat kā apliecība, kas izsniegta saskaņā ar šo noteikumu 1.5.apakšnodaļas prasībām. Apliecību kopijas un zvejas kuģa apskates akta kopiju administrācija nosūta tai Eiropas Savienības dalībvalstij, kas ir pieprasījusi zvejas kuģa apskati.
39. Administrācija var pieprasīt citai Eiropas Savienības dalībvalstij veikt šo noteikumu 37. un 38.punktā minētās darbības.
40. Zvejas kuģa atbilstības apliecību izsniedz ar derīguma termiņu līdz četriem gadiem un, veicot periodisko apskati vai starpapskati, to pagarina ne vairāk kā uz vienu gadu, izņemot gadījumus, kas noteikti šo noteikumu 42. un 42.1 punktā. Zvejas kuģa izņēmuma apliecības derīguma termiņš nav ilgāks par atbilstības apliecības derīguma termiņu.
41. Ja zvejas kuģim apskates veic saskaņā ar Organizācijas Rezolūciju A.977(25) ar grozījumiem "Par harmonizēto apskašu sistēmu un sertificēšanu", apliecību derīguma termiņi tiek noteikti saskaņā ar šo rezolūciju. Kuģošanas drošības inspekcijas izsniegtās kuģošanas spējas apliecības termiņš nav ilgāks par pieciem gadiem, skaitot no datuma, kad pabeigta attiecīgā sākotnējā vai kārtējā apskate. Zvejas kuģa izņēmuma apliecības derīguma termiņš nav ilgāks par atbilstības apliecības derīguma termiņu.
42. Ja datumā, kad izbeidzas apliecības derīguma termiņš, zvejas kuģis neatrodas Latvijas Republikas ostā, Kuģošanas drošības inspekcija var pagarināt apliecības derīguma termiņu vai vērsties pie valsts, kuras teritorijā zvejas kuģis atrodas, ar lūgumu pagarināt apliecības derīguma termiņu. Šādu pagarinājumu izsniedz tikai, lai zvejas kuģis varētu atgriezties Latvijas Republikas ostā vai ostā, kur tam veiks apskati. Zvejas kuģis, kas ir saņēmis šādu pagarinājumu un ir atgriezies Latvijas Republikas ostā vai ostā, kur tam veiks apskati, nedrīkst šo ostu atstāt, kamēr nav saņēmis jaunu apliecību.
42.1 Apliecību, kuras derīguma termiņš nav pagarināts šo noteikumu 42.punktā noteiktajā kārtībā, Kuģošanas drošības inspekcija pagarina uz laiku līdz vienam mēnesim.
43. Administrācijas izsniegto apliecību derīguma termiņš nav ilgāks par pieciem gadiem, skaitot no datuma, kad pabeigta attiecīgā sākotnējā vai kārtējā apskate. Zvejas kuģa izņēmuma apliecības derīguma termiņš nav ilgāks par atbilstības apliecības derīguma termiņu:
43.1. ja kārtējā apskate ir pabeigta triju mēnešu laikā pirms spēkā esošās apliecības derīguma termiņa beigām, jaunās apliecības derīguma termiņš ir pieci gadi, skaitot no esošās apliecības derīguma termiņa;
43.2. ja kārtējā apskate ir pabeigta agrāk nekā trīs mēnešus pirms spēkā esošās apliecības derīguma termiņa beigām, jaunās apliecības derīguma termiņš ir ne vairāk kā pieci gadi, skaitot no dienas, kad pabeigta kārtējā apskate;
43.3. ja kārtējā apskate ir pabeigta pēc esošās apliecības derīguma termiņa, jaunās apliecības derīguma termiņš ir līdz pieciem gadiem, skaitot no esošās apliecības derīguma termiņa.
44. Apliecību, kuras derīguma termiņš ir mazāks par pieciem gadiem, administrācija var pagarināt līdz pieciem gadiem, ja tiek veiktas attiecīgās apskates.
45. Ja datumā, kad izbeidzas apliecības derīguma termiņš, zvejas kuģis neatrodas Latvijas Republikas ostā, Kuģošanas drošības inspekcija var pagarināt apliecības derīguma termiņu vai vērsties pie valsts, kuras teritorijā zvejas kuģis atrodas, ar lūgumu pagarināt apliecības derīguma termiņu, bet šādu pagarinājumu izsniedz tikai, lai zvejas kuģis varētu atgriezties Latvijas Republikas ostā vai ostā, kur tam veiks apskati, un tikai tad, ja tas uzskatāms par pareizu un saprātīgu.
46. Apliecība, kas ir izsniegta saskaņā ar šo noteikumu 1.5. un 1.6.apakšnodaļas prasībām, zaudē spēku šādos gadījumos:
46.1. ja zvejas kuģim nav veiktas šo noteikumu 1.4.apakšnodaļā paredzētās apskates;
46.2. ja apliecība nav pagarināta saskaņā ar šo noteikumu 40., 42. un 42.1 punkta prasībām;
46.3. ja zvejas kuģis tiek reģistrēts zem citas valsts karoga.
47. Ja apliecība ir zaudējusi spēku saskaņā ar šo noteikumu 46.1. vai 46.2.apakšpunktu, apliecību var atjaunot, ja:
47.1. veicot šo noteikumu 25.2. vai 31.4.apakšpunktā minēto zvejas kuģa apskati ne vēlāk kā sešus mēnešus no datuma, kad apliecība zaudējusi spēku, administrācija ir pārliecinājusies, ka zvejas kuģis atbilst šo noteikumu prasībām;
47.2. veicot šo noteikumu 25.2. vai 31.2.apakšpunktā minēto zvejas kuģa apskati vēlāk nekā sešus mēnešus pēc datuma, kad apliecība zaudējusi spēku, administrācija ir pārliecinājusies, ka zvejas kuģis atbilst šo noteikumu prasībām.
48. Korpusa, virsbūvju, klāja māju, mašīntelpas šahtu, noeju un citu konstrukciju, kā arī zvejas kuģa aprīkojuma stiprība un konstrukcija ir pietiekama, lai izturētu visus paredzamos zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļus un atbilstu atzīto organizāciju noteikumiem.
49. Ledus apstākļiem paredzēto kuģu korpusus pastiprina atbilstoši paredzamajiem kuģošanas apstākļiem un darbības rajonam.
50. Triecienstarpsiena ir ūdensnecaurlaidīga starpsiena kuģa priekšgalā, kas atbilst šādām prasībām:
50.1. tā atrodas:
50.1.1. kuģiem ar garumu 45 metri un garākiem — ne tuvāk par 0,05 L un ne tālāk par 0,08 L no priekšgala perpendikula;
50.1.2. kuģiem ar garumu, mazāku par 45 metriem, — ne tuvāk par 0,05 L un ne tālāk par 0,05 L (plus 1,35 m) no priekšgala perpendikula;
50.1.3. jebkurā gadījumā — ne tuvāk par diviem metriem no priekšgala perpendikula, bet uz kuģiem ar garumu, mazāku par 24 metriem, — ne tuvāk par metru no priekšgala perpendikula;
50.2. ja kāds kuģa korpusa zemūdens punkts ir izvirzīts uz priekšu tālāk par priekšgala perpendikulu, 50.1.apakšpunktā noteikto attālumu mēra no izvirzījuma garuma viduspunkta vai no punkta, kas atrodas 0,015 L uz priekšu no priekšgala perpendikula (izvēlas mazāko attālumu);
50.3. starpsiena var veidot pakāpienu vai nišu, ievērojot šo noteikumu 50.1.apakšpunktā noteiktos attālumus.
51. Starpsienas, atveru noslēgšanas līdzekļi šajās starpsienās, noslēgšanas mehānismi un to pārbaudes metodes atbilst administrācijas prasībām. Kuģus, kas nav būvēti no koka, aprīko ar triecienstarpsienu un ūdensnecaurlaidīgām starpsienām, kas norobežo vismaz mašīntelpu. Šīs starpsienas sniedzas līdz darba klājam. Arī koka kuģus aprīko ar starpsienām, kam jābūt ūdensnecaurlaidīgām, cik vien tas praktiski iespējams:
51.1. caurules, kuras šķērso triecienstarpsienu, aprīko ar piemērotiem vārstiem, kuru pievadi ir virs darba klāja. Vārstu kārbu nostiprina priekšpīķī pie triecienstarpsienas. Triecienstarpsienā zemāk par darba klāju nedrīkst ierīkot durvis, lūkas, ventilācijas kanālus vai citas atveres. Vietās, kur caurules, kanāli, elektriskie kabeļi šķērso ūdensnecaurlaidīgās starpsienas, veic pasākumus, lai nodrošinātu šo starpsienu ūdensnecaurlaidību;
51.2. ja zvejas kuģa priekšgalā uzstādīta gara virsbūve, ūdensnecaurlaidīgu triecienstarpsienu būvē līdz nākamajam klājam virs darba klāja. Starpsienu nepagarina tieši virs tās apakšējās daļas, tā var atrasties šo noteikumu 51.punktā paredzētajās robežās. Šajā gadījumā klāja daļu, kas veido pakāpienu, būvē ūdensnecaurlaidīgu;
51.3. triecienstarpsienā augstāk par darba klāju ierīko tikai minimālu skaitu atveru, kas nodrošina zvejas kuģa ekspluatāciju. Šīs atveres veido ūdensnecaurlaidīgi noslēdzamas un to eņģes ierīko tā, lai tās būtu atveramas uz priekšu;
51.4. uz zvejas kuģiem ar garumu 75 m un lielāku uzstāda dubultdibenu no triecienstarpsienas līdz ahterpīķa starpsienai, ja tas ir praktiski iespējams.
52. Atveru skaitu šo noteikumu 51.punktā paredzētajās ūdensnecaurlaidīgajās starpsienās samazina līdz minimumam atbilstoši zvejas kuģa plānojumam un ekspluatācijas vajadzībām. Atveres aprīko ar administrācijas prasībām atbilstošiem, bet uz jauniem zvejas kuģiem — arī ar atzītu organizāciju noteikumu prasībām atbilstošiem, ūdensnecaurlaidīgiem noslēgšanas līdzekļiem. Ūdensnecaurlaidīgās durvis konstruē tikpat izturīgas kā apkārtējās konstrukcijas, kurās nav atveru.
53. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, durvis var būt verama tipa un atveramas no abām pusēm. Tās tur aizvērtas, zvejas kuģim atrodoties jūrā. Abās durvju pusēs ir norāde, ka durvīm jābūt aizvērtām, ja zvejas kuģis atrodas jūrā.
54. Uz jauniem zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, ūdensnecaurlaidīgās durvis ir slīdoša tipa šādās telpās:
54.1. telpās, kur ir paredzēts, ka durvis var būt atvērtas, zvejas kuģim atrodoties jūrā, un durvju apakšējā mala atrodas zemāk par dziļāko ekspluatācijas ūdenslīniju, ja vien administrācija, ņemot vērā zvejas kuģa tipu un ekspluatācijas īpatnības, neuzskata to par nepraktisku vai nevajadzīgu (ja Eiropas Savienības dalībvalsts atļāvusi šādu izņēmumu, par to nepieciešams informēt visas dalībvalstis);
54.2. mašīntelpas lejas daļā, ja tās noslēdz ieeju dzenvārpstas tunelī. Pārējos gadījumos ūdensnecaurlaidīgās durvis var būt verama tipa. Slīdošajām ūdensnecaurlaidīgajām durvīm jādarbojas, ja zvejas kuģa sānsvere ir līdz 15o uz vienu vai otru bortu.
55. Slīdošās ūdensnecaurlaidīgās durvis gan ar rokas, gan cita veida pievadu konstruē tā, lai tās varētu darbināt atsevišķi no abām pusēm. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, šīs durvis ir ar distances vadību no ērti pieejamas vietas augstāk par darba klāju, izņemot gadījumu, ja durvis ir izvietotas apkalpes dzīvojamās telpās.
56. Postenī, no kura tiek veikta distances vadība, paredz iespēju noteikt, vai slīdošās durvis ir atvērtas vai aizvērtas.
57. Korpusa ārējās atveres ierīko aizveramas tā, lai novērstu ūdens ieplūšanu kuģī. Klāja atveres, kurām ir jābūt atvērtām zvejas laikā, izvieto iespējami tuvu zvejas kuģa diametrālajai plaknei. Administrācija var atzīt dažādus variantus, ja tā ir pārliecināta, ka zvejas kuģa drošība nepasliktinās.
58. Zvejas rīki uz traleriem ar aizmugures tralēšanu ir vadāmi un kontrolējami no vietas, no kuras zvejas rīku darbība ir labi pārskatāma.
59. Visas ieejas atveres slēgto virsbūvju sienās un citās ārējās konstrukcijās, caur kurām var ieplūst ūdens un apdraudēt kuģi, aprīko ar pastāvīgi pie starpsienas piestiprinātām durvīm ar attiecīgu rāmi un pastiprinājumiem, lai konstrukcija izturības ziņā būtu ekvivalenta konstrukcijai bez atveres un aizvērtā veidā būtu šļakatu necaurlaidīga. Līdzekļi, kas nodrošina šo durvju necaurlaidību, sastāv no blīves un piespiešanas mehānisma vai cita ekvivalenta aprīkojuma, tie ir stacionāri piestiprināti pie sienas vai durvīm un darbināmi gan no ārpuses, gan no iekšpuses. Administrācija, ja tas nekaitē apkalpes drošībai, var atļaut ierīkot saldētājtelpās no vienas puses atveramas durvis, nodrošinot, ka tiek uzstādīta atbilstoša signalizācija, lai šajās telpās netiktu ieslēgti cilvēki.
60. Apmales augstums durvīm, kas ved uz mašīntelpu, šahtām un kāpnēm lejup no klāja daļām, kas ir pakļautas tiešai atmosfēras un jūras iedarbībai, ir vismaz 600 mm uz darba klāja un vismaz 300 mm uz virsbūves klāja. Ja ekspluatācijas pieredze to attaisno un administrācija apstiprina, augstumu var samazināt attiecīgi līdz 380 mm un 150 mm, izņemot apmales augstumu durvīm, kas ved tieši uz mašīntelpu.
61. Lūku apmaļu augstums ir vismaz 600 mm virs darba klāja atklātajās vietās un vismaz 300 mm virs virsbūves klāja.
62. Nosakot koka lūku vāku biezumu, paredz ekspluatācijas nodiluma rezervi. Nodrošina galīgo vāka biezumu vismaz 4 mm uz attāluma starp vāka atbalsta punktiem katriem 100 mm, bet ne mazāku par 40 mm. Vāka atbalsta virsmas platums ir vismaz 65 mm.
63. Metodes, kas nodrošina koka lūku vāku ūdensnecaurlaidību, saskaņo ar administrāciju. Uz jauniem zvejas kuģiem koka lūku vāku ūdensnecaurlaidību nodrošina saskaņā ar prasībām, kas noteiktas 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas zīmi I pielikuma 14. un 15.noteikumā.
64. Lūku apmaļu augstumu nosaka atbilstoši šo noteikumu 61.punkta prasībām. Ja ekspluatācijas pieredze attaisno un administrācija to apstiprina, apmaļu augstumu var samazināt vai arī apmales var nebūt, ja tas nepasliktina zvejas kuģa drošību. Šajā gadījumā lūku atveres ir tik mazas, cik tas praktiski iespējams, un vāku stiprina stacionāri ar virām vai ar citu ekvivalentu līdzekli. Paredz iespēju lūku ātri aizvērt un aizsist ar dēļiem vai nodrošināt ar citām administrācijas atzītām metodēm.
65. Stiprības aprēķinam pieņem, ka lūku vāki ir pakļauti uz tiem uzkraujamas kravas statiskai slodzei. Slodzi nosaka šādi:
65.1. 10,0 kN/m2 zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un mazāks;
65.2. 17,0 kN/m2 zvejas kuģiem, kuru garums ir 100 metri un vairāk;
65.3. zvejas kuģiem, kuru garums ir starp šiem robežlielumiem, slodzi nosaka ar lineāras interpolācijas palīdzību. Administrācija atļauj samazināt šīs slodzes, bet tās nedrīkst būt mazākas par 75 % no minētajiem lielumiem lūkām, kas atrodas uz virsbūves klāja tālāk nekā 0,25 L uz aizmuguri no priekšgala perpendikula.
66. Ja lūku vāki izgatavoti no mazleģēta tērauda, saskaņā ar šo noteikumu 65.punktu aprēķinātais maksimālais spriegums, pareizināts ar 4,25, nepārsniedz materiāla pretestību. Ar šādu slodzi vāka deformācija nepārsniedz 0,0028 no attāluma starp vāka atbalsta punktiem.
67. Ja lūku vāki nav izgatavoti no mazleģēta tērauda, nodrošina, lai to stiprība būtu ekvivalenta no mazleģēta tērauda izgatavoto vāku stiprībai, un nodrošina to konstrukciju šļakatu necaurlaidību šo noteikumu 65.punktā noteiktajām slodzēm.
68. Lūku vākus aprīko ar piespiešanas mehānismu un blīvējumu, kas nodrošina šļakatu necaurlaidību, vai ar citu administrācijas atzītu ekvivalentu aprīkojumu.
69. Mašīntelpu atveres aprīko ar apmalēm un vējtveriem, kas pēc stiprības atbilst apkārtējām virsbūvēm. Tiešas ieejas atveres aprīko ar šo noteikumu 2.4.apakšnodaļas prasībām atbilstošām durvīm.
70. Atveres, kas nav paredzētas ieejai, aprīko ar vākiem, kuru stiprība ir vienāda ar apkārtējo konstrukciju stiprību un kuri ir pie tās piestiprināti stacionāri un ir šļakatu necaurlaidīgi noslēdzami.
71. Ja zvejas operāciju veikšanai ir nepieciešami klāja iluminatori un līdlūkas, tās aprīko ar ūdensnecaurlaidīgiem, stacionāri pie apkārtējās konstrukcijas piestiprinātiem noslēgšanas līdzekļiem. Atveru izmērs un izvietojums, kā arī noslēgšanas līdzekļu konstrukcija ir tāda, lai administrācija būtu pārliecināta, ka tās ir pilnībā ūdensnecaurlaidīgas.
72. Visas atveres darba un virsbūves klājos, izņemot kravas lūkas, mašīntelpas atveres, līdlūkas un klāja iluminatorus, aizsargā ar slēgtu ierobežojošu konstrukciju, ko aprīko ar šļakatu necaurlaidīgām durvīm vai to ekvivalentu. Lejupceļus izvieto, cik tas praktiski iespējams, tuvāk zvejas kuģa diametrālajai plaknei.
73. Uz jauniem zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, ventilatoru (kas nav mašīntelpas ventilatori) kanālu apmaļu augstums ir vismaz 900 mm uz darba klāja un vismaz 760 mm uz virsbūves klāja. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, šo apmaļu augstums ir attiecīgi vismaz 760 mm un 450 mm. Mašīntelpas ventilatoriem, kas paredzēti nepārtrauktai mašīntelpas ventilācijai un, ja nepieciešams, nekavējošai ģeneratoru telpas ventilācijai, atveru augstums virs klāja atbilst šo noteikumu 75.punkta prasībām. Tur, kur zvejas kuģa izmēru un iekārtojuma dēļ tas nav iespējams, augstums var būt mazāks, bet ne mazāks par 900 mm virs darba vai virsbūvju klāja, ja ūdensnecaurlaidīgās aizvēršanas ierīces kombinācijā ar citiem pieņemamiem pasākumiem nodrošina šajās telpās nepārtrauktu un adekvātu ventilāciju.
74. Ventilācijas kanālu apmaļu stiprību nodrošina ekvivalentu apkārtējo konstrukciju stiprībai. Kanālus būvē šļakatu necaurlaidīgi noslēdzamus ar stacionāri pie kanāla vai apkārtējās konstrukcijas piestiprinātiem noslēgšanas līdzekļiem. Ja ventilācijas kanāla apmales augstums pārsniedz 900 mm, to īpaši pastiprina.
75. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, ventilācijas kanāliem noslēgšanas līdzekļi nav nepieciešami, ja ventilācijas kanāla apmale atrodas augstāk nekā 4,5 metri virs darba klāja vai augstāk nekā 2,3 metri virs virsbūves klāja (ja vien nav īpašu administrācijas prasību). Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 45 metri, noslēgšanas līdzekļi nav nepieciešami ventilācijas kanāliem, kuru apmales atrodas augstāk nekā 3,4 metri virs darba klāja un augstāk nekā 1,7 metri virs virsbūves klāja. Ja administrācija ir pārliecināta, ka ir maz ticama ūdens ieplūšana kuģī caur mašīntelpas ventilatoriem, šo ventilatoru kanāli var būt bez noslēgšanas līdzekļiem.
76. Ja tanku un zemklāja tukšo tilpumu gaisa cauruļu izvadi ir virs darba klāja vai virsbūves klāja, cauruļu atklātā daļa pēc izturības ir ekvivalenta apkārtējai konstrukcijai un aprīkota ar atbilstošu aizsardzību. Atveres gaisa caurulēs aprīko ar noslēgšanas līdzekļiem, kas stacionāri piestiprināti pie caurules vai apkārtējās konstrukcijas.
77. Gaisa cauruļu augstums virs klāja vietās, kur ūdens varētu iekļūt zemāk, ir vismaz 760 mm uz darba klāja un vismaz 450 mm uz virsbūves klāja. Administrācija piekrīt gaisa cauruļu augstuma samazināšanai, ja tās traucē zvejas operācijām.
78. Administrācijas prasībām atbilstošus mērīšanas līdzekļus uzstāda:
78.1. bilžās, kuru nodalījumi nav viegli pieejami apskatei reisa laikā;
78.2. visos tankos un koferdamos.
79. Ja uzstāda mērīšanas caurules, to augšējos galus izvada līdz ērti pieejamai vietai virs darba klāja, ja tas ir praktiski iespējams. Cauruļu atveres aprīko ar stacionāri piestiprinātiem noslēgšanas līdzekļiem. Mērīšanas caurules, kas nav izvadītas virs darba klāja, aprīko ar automātisku pašaizvēršanās ierīci.
80. Telpās zem darba klāja un slēgtajās konstrukcijās uz šī klāja iluminatorus aprīko ar ūdensnecaurlaidīgiem vētras vākiem. Priekšējiem logiem virsbūves citos līmeņos paredz vismaz divus pietiekamas izturības vētras vākus katram logu tipam, kuru biezums ir vismaz 5,0 mm, ja tie ir no tērauda, vai 7,5 mm, ja tie ir no alumīnija. Paredz vienu vētras vāku katram logam. Nodrošina iespēju viegli un droši noslēgt bojātos logus ar vētras vākiem no ārpuses.
82. Zemāk par 1000 mm virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas uzstāda tikai neatverama tipa iluminatorus.
83. Izmanto tikai atzītas konstrukcijas iluminatorus, to stiklus un vētras vākus. Iluminatorus aizsargā tā, lai tos nevarētu sabojāt ar zvejas rīkiem.
85. Administrācija var piekrist, ka klāja virsbūvju sānu un aizmugures sienās iluminatori un logi ir bez vētras vākiem, ja šīs virsbūves atrodas uz darba klāja vai virs tā un tādējādi netiek samazināta zvejas kuģa drošība. Uz jauniem zvejas kuģiem ievēro atzītu organizāciju noteikumus.
86. Notekas, kas izvadītas caur korpusa ārējo apšuvumu, gan no telpām, kas atrodas zem darba klāja, gan no slēgtajām virsbūvēm un klāja mājās uz darba klāja aprīko ar līdzekļiem, kas novērš ūdens iekļūšanu korpusā. Katru noteku aprīko ar automātisku neatgriezenisku vārstu ar piespiedu noslēgšanas pievadu no ērti pieejamas vietas. Vārsts nav nepieciešams, ja administrācija uzskata, ka ūdens ieplūde caur noteku nevar būt bīstama un noteku cauruļu biezums ir pietiekams. Vārsta noslēgšanas pievadu aprīko ar indikatoru, kas norāda, vai vārsts ir atvērts vai aizvērts.
87. Mašīntelpā ar pastāvīgu sardzi jūras ūdens ieplūdi un izplūdi, kas nodrošina galvenā dzinēja un palīgdzinēju darbu, kontrolē uz vietas. Uzstāda indikatorus, kas norāda, vai jūras ūdens vārsti ir atvērti vai aizvērti.
88. Vārstus un pie ārējā apšuvuma stiprinātās detaļas izgatavo no tērauda, bronzas vai cita atzīta, elastīga materiāla. Visas caurules starp ārējo apšuvumu un vārstu ir no tērauda. Uz zvejas kuģiem, kas nav būvēti no tērauda, telpās, kas nav mašīntelpas, administrācija atļauj izmantot citus materiālus.
89. Ja margsiena darba klāja atklātajās daļās veido akas, minimālo ūdens vārtu laukumu (kvadrātmetros) katrā zvejas kuģa bortā, katrai akai uz darba klāja aprēķina atkarībā no margsienas garuma (l) un augstuma akā, izmantojot šādu formulu:
l nevar būt lielāks par 0,7 L.
Ja margsiena ir vidēji augstāka par 1200 mm, pēc formulas aprēķināto laukumu palielina par 0,004 m2 uz katru akas garuma metru uz katriem 100 mm margsienas augstuma palielinājuma. Ja margsiena vidēji ir zemāka par 900 mm, pēc formulas aprēķināto laukumu samazina par 0,004 m2 uz katru akas garuma metru uz katriem 100 mm margsienas augstuma samazinājuma.
90. Šo noteikumu 89.punktā noteiktajā kārtībā aprēķināto ūdens vārtu laukumu palielina, ja administrācija uzskata, ka zvejas kuģa klāja sedlveida ieliekums ir nepietiekams, lai nodrošinātu, ka klājs tiek ātri un efektīvi atbrīvots no ūdens.
91. Minimālo ūdens vārtu laukumu uz virsbūves klāja saskaņo ar administrāciju, bet tas nedrīkst būt mazāks par pusi no šo noteikumu 89.punktā noteiktajā kārtībā aprēķinātā laukuma A.
92. Ūdens vārtus izvieto gar margsienu tā, lai nodrošinātu, ka klājs tiek ātri un efektīvi atbrīvots no ūdens. Ūdens vārtu apakšējā mala ir tik tuvu klājam, cik vien tas ir praktiski iespējams.
93. Nožogojumus un zvejas rīku glabāšanas aprīkojumu izvieto tā, lai netiktu samazināta ūdens vārtu darbības efektivitāte. Nožogojumos paredz konstruktīvas atveres, lai darba stāvoklī tie netraucētu ūdens noplūdi.
94. Ūdens vārtus, kuru augstums ir lielāks par 300 mm, aprīko ar režģi (attālums starp stieņiem nav mazāks par 150 mm un nav lielāks par 230 mm) vai ar citu piemērotu aizsargaprīkojumu. Ja uzstāda ūdens vārtu aizveres, to konstrukcijai jābūt atzītai. Ja ūdens vārtus nepieciešams aizvērt zvejas operāciju laikā, aizvēršanas aprīkojumu saskaņo ar administrāciju, un tas ir viegli darbināms no ērti pieejamas vietas.
95. Zvejas kuģiem, kas ir paredzēti kuģošanai rajonos, kur ir iespējams apledojums, ūdens vārtu aizveres un režģi ir viegli noņemami, lai ierobežotu to aizdambēšanos ar ledu. Atveru izmērus un aizsargaprīkojuma noņemšanas veidu saskaņo ar administrāciju.
96. Katru kuģi aprīko ar ātram un drošam darbam projektētu enkura iekārtu, kas sastāv no enkuriem, enkurķēdēm vai tērauda trosēm, aizturmehānismiem un enkurspilves vai cita aprīkojuma, kas nodrošina enkuru nolaišanu, pacelšanu un zvejas kuģa noturēšanu uz enkura visos paredzamajos ekspluatācijas apstākļos. Katru kuģi aprīko ar atbilstošu pietauvošanās aprīkojumu, kas nodrošina drošu zvejas kuģa pietauvošanu jebkuros ekspluatācijas apstākļos. Enkura un pietauvošanās aprīkojums atbilst administrācijas prasībām, bet uz jauniem zvejas kuģiem ar garumu 24 metri un lielāku — atzītu organizāciju noteikumiem.
97. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 15 metri un lielāks, bet mazāks nekā 24 metri, enkura un pietauvošanās ierīces būvē atbilstoši vienas no Latvijas Republikas atzīto kuģu klasifikācijas sabiedrību prasībām vai Organizācijas 1974.gada kodeksa “Zvejnieku un zvejas kuģu drošības kodekss” ar 1983. gada grozījumiem “B” daļas II pielikuma (Code for the safety of fishermen and fishing vessels, part B-Safety and health requirements for the construction and equipment of fishing vessels, annex II) prasībām.
98. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, enkura un pietauvošanās ierīces būvē atbilstoši vienas no atzīto organizāciju prasībām.
99. Klāju aprīko ar efektīvu drenāžas sistēmu ar pietiekamu drenāžas kapacitāti, lai novadītu ūdeni un zivju atkritumus.
100. Visas atveres, kas nepieciešamas zvejas operācijām, aprīko ar noslēgšanas līdzekļiem, kurus var darbināt viens cilvēks.
101. Ja loms tiek nogādāts uz šādu klāju sadalīšanai un apstrādāšanai, to novieto nožogojumā. Nožogojums atbilst šo noteikumu 3.11.apakšnodaļas prasībām. Ierīko efektīvu drenāžas sistēmu. Nodrošina darba klāja adekvātu aizsardzību pret nejaušu ūdens ieplūšanu.
105. Visus zvejas kuģus aprīko ar iegrimes skalām (decimetros) uz abiem bortiem gan priekšgalā, gan pakaļgalā.
107. Ja uzstāda tankus zivju uzglabāšanai atdzesētā jūras ūdenī vai citu līdzīgu iekārtu, šos tankus aprīko ar atsevišķu stacionāru sistēmu to piepildīšanai ar jūras ūdeni un atsūknēšanai.
108. Ja šādus tankus izmanto arī sausas kravas pārvadāšanā, tajos ierīko bilžu sistēmu un nodrošina ar atbilstošiem līdzekļiem, kas nepieļauj ūdens nokļūšanu no bilžu sistēmas šajos tankos.
110. Uz abiem bortiem zvejas kuģa priekšgalā, cik vien iespējams augstu virs ūdenslīnijas, tā, lai būtu skaidri saskatāms gan no gaisa, gan ūdens, uzkrāso zvejas kuģa reģistrācijas numuru Latvijas Kuģu reģistrā. Numurs sastāv no triju burtu indeksa, kas identificē zvejas kuģa piederību Latvijai un pieraksta ostu, kā arī no četrciparu skaitļa. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir lielāks par 10 metriem, bet nepārsniedz 17 metrus, burtu un ciparu augstums nav mazāks par 25 cm, līniju platums nav mazāks par 4 cm. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir lielāks par 17 metriem, burtu un ciparu augstums nav mazāks par 45 cm, līniju platums nav mazāks par 6 cm. Numuru uzkrāso krāsā, kas kontrastē ar pamatkrāsu.
111. Jūras laivas un zvejas kuģus, kuru garums ir mazāks nekā 10 metri, marķē ar numuru, kas sastāv no divu burtu indeksa un trīsciparu skaitļa.
113. Laivas, kas pastāvīgi atrodas uz zvejas kuģa, marķē ar tā zvejas kuģa numuru, kuram tās pieder.
114. Bojas un citus līdzīgus peldošus objektus, kas norāda zvejas rīku atrašanās vietu, marķē ar tā zvejas kuģa numuru, kuram tie pieder.
115. Uz zvejas kuģa vienmēr ir Latvijas Kuģu reģistra izsniegti dokumenti, kuros ir norādīts:
115.1. zvejas kuģa vārds;
115.2. zvejas kuģa reģistrācijas numurs;
115.3. pazīšanās signāls, ja uz zvejas kuģa ir radiostacija;
115.4. zvejas kuģa īpašnieka vai fraktētāja vārds un adrese;
115.5. zvejas kuģa garums, dzinēja jauda un zvejas kuģiem, kuri nodoti ekspluatācijā pēc 1987.gada 1.janvāra, ekspluatācijā stāšanās datums.
116. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir lielāks nekā 17 metri, atrodas administrācijas apstiprināts kravas telpu plāns, kurā norādīta kravas telpu ietilpība kubikmetros.
117. Uz zvejas kuģiem, kuri ir aprīkoti ar tankiem atdzesētu zivju uzglabāšanai, atrodas administrācijas apstiprināts šo tanku plāns, kurā norādīta tanku ietilpība atkarībā no ūdens līmeņa tajos ar intervālu 10 cm.
119. Zvejas kuģi ir projektēti un būvēti tā, lai šīs apakšnodaļas prasības būtu izpildītas visos šo noteikumu 3.7.apakšnodaļā noteiktajos slogošanas variantos. Noturības plecu līkņu (statiskās noturības diagrammas) aplēses ir administrācijas atzītas. Uz visiem zvejas kuģiem statiskās noturības diagrammas aplēses veic saskaņā ar Organizācijas kodeksu par nebojāta zvejas kuģa noturību visu tipu zvejas kuģiem.
120. Izpilda šādus noturības kritērijus, ja vien ekspluatācijas pieredze nepārliecina administrāciju par pieļaujamajām atkāpēm no tiem:
120.1. laukums zem noturības pleca līknes (GZ līkne) nav mazāks par 0,055 m × rad sānsveres diapazonā no 0° līdz 30° un nav mazāks par 0,09 m × rad sānsveres diapazonā no 0° līdz 40° vai piesmelšanās leņķim θf, ja tas ir mazāks par 40°. Attiecīgi laukums zem noturības pleca līknes (GZ līkne) nav mazāks par 0,03 m × rad sānsveres diapazonā no 30° līdz 40° vai no 30° līdz piesmelšanās leņķim θf , ja tas ir mazāks par 40°. Piesmelšanās leņķis θf ir tāds sānsveres leņķis, kad caur atverēm zvejas kuģa korpusā, uzbūvēs vai klāja mājās, kuras nevar ātri ūdens necaurlaidīgi aizvērt, sāk lielā daudzumā ieplūst ūdens, un zvejas kuģis sāk grimt. Mazas atveres, caur kurām liels ūdens daudzums nevar ieplūst zvejas kuģa korpusā, nav uzskatāmas par atvērtām;
120.2. noturības plecs GZ ar sānsveres leņķi, vienādu ar 30° vai lielāku, nav mazāks par 200 mm;
120.3. noturības plecs maksimālo vērtību GZMAX sasniedz, ja sānsveres leņķis nav mazāks par 30°. Pamatotā gadījumā šis leņķis nav mazāks par 25°;
120.4. zvejas kuģiem ar vienu klāju sākotnējais izlabotais metacentriskais augstums GM nav mazāks par 350 mm. Zvejas kuģiem ar nepārtrauktu uzbūvi vai kuģiem, kuri ir garāki par 70 metriem, metacentrisko augstumu ar administrācijas piekrišanu var samazināt, bet tas nedrīkst būt mazāks par 150 mm.
121. Ja zvejas kuģim ir citāds aprīkojums zvalstīšanās amplitūdas samazināšanai, nevis ķimeņu ķīļi, administrācija pārliecinās, ka šo noteikumu 120.punktā minētie noturības kritēriji tiek izpildīti visos slogošanas variantos.
122. Ja šo noteikumu 120.punkta kritēriju izpildes nodrošinājumam paredzēts balasts, tā veidu un izvietojumu saskaņo ar administrāciju. Uz jauniem zvejas kuģiem ar garumu, mazāku par 45 metriem, tāds balasts ir pastāvīgs, no cieta materiāla, droši nostiprināts kuģī. Administrācija var atļaut šķidro balastu, kas tiek uzglabāts pilnīgi piepildītos tankos, kuri nav savienoti ne ar vienu zvejas kuģa sūkņu sistēmu. Ja šķidro balastu izmanto kā pastāvīgu, lai nodrošinātu atbilstību šo noteikumu 120.punkta prasībām, visu informāciju par to iekļauj atbilstības sertifikātā un informācijā par noturību.
123. Pastāvīgo balastu nedrīkst pārvietot uz zvejas kuģa vai aizvākt no zvejas kuģa bez administrācijas atļaujas.
124. Sānsveres leņķis, kad progresējoša zivju kravas tilpnes appludināšana notiek pa zvejas procesā atvērtu tilpnes lūku, kuru nevar ātri aizvērt, nav mazāks par 20°, ja vien šo noteikumu 120.punktā noteiktie noturības kritēriji nav izpildīti, pilnīgi vai daļēji applūstot attiecīgajai zivju kravas telpai.
125. Jauniem zvejas kuģiem, kas nodarbojas ar īpašām zvejas metodēm, kuru laikā tie tiek pakļauti papildus ārējo spēku iedarbībai, šo noteikumu 120.punktā noteiktos noturības kritērijus, ja nepieciešams, var pastiprināt pēc administrācijas norādījuma. Sānu traleri atbilst šādiem paaugstinātiem noturības kritērijiem:
125.1. prasības attiecībā uz noturības diagrammas (GZ līknes) laukumu palielina par 20 %, šo noteikumu 120.2.apakšpunkta prasības attiecībā uz noturības plecu GZ palielina par 20 %;
125.2. metacentriskais augstums nav mazāks par 500 mm;
125.3. kritērijus, kas noteikti šo noteikumu 125.1. un 125.2.apakšpunktā, piemēro tikai zvejas kuģiem ar uzstādītiem galvenajiem dzinējiem, kuru jauda (kilovatos) nepārsniedz šādi aprēķināto:
125.3.1. N = 0,6 Ls2 — zvejas kuģiem ar garumu 35 metri un mazāku;
125.3.2. N = 0,7 Ls2 — zvejas kuģiem ar garumu 37 metri un lielāku, kur Ls ir lielākais garums saskaņā ar tilpības sertifikātu.
126. Zvejas kuģiem ar garumu no 35 līdz 37 metriem Ls koeficientu nosaka ar interpolācijas metodi starp 0,6 un 0,7.
127. Ja galvenā dzinēja pilna jauda pārsniedz standarta jaudu, kas noteikta šo noteikumu 125.3.1. un 125.3.2.apakšpunktā, kritērijus saskaņā ar 120.1. un 120.2.apakšpunktā noteikto palielina tieši proporcionāli lielākajai dzinēja jaudai.
128. Administrācija pārliecinās, ka noturības kritēriji tiek ievēroti noteiktajos ekspluatācijas apstākļos, kas paredzēti šo noteikumu 132.punktā.
130. Zvejas kuģi ar garumu 15 metri vai lielāku spēj izturēt vienlaicīgu vēja brāzmu un zvalstīšanās iedarbību attiecīgajos jūras apstākļos, ņemot vērā sezonas laikapstākļus, jūras stāvokli, kurā jākuģo, zvejas kuģa tipu un darbošanās veidu. Pārbaudes aprēķinus veic saskaņā ar Organizācijas Kodeksu par nebojāta kuģa noturību visu veidu kuģiem.
131. Zvejas kuģi ar garumu 15 metri vai lielāku spēj izturēt ūdeni uz klāja attiecīgajos jūras apstākļos, ņemot vērā sezonas laikapstākļus, jūras stāvokli, kurā jākuģo, zvejas kuģa tipu un darbošanās veidu.
132. Slogošanas variantu skaitu un tipus, kuros pārbauda zvejas kuģa noturību, saskaņo ar administrāciju. Obligāti ir šādi nosacījumi:
132.1. iziešana uz zvejas rajonu ar 100 % krājumu, ledu, zvejas aprīkojumu;
132.2. iziešana no zvejas rajona ar pilnu lomu;
132.3. atgriešanās ostā ar pilnu lomu un 10 % krājumu;
132.4. atgriešanās ostā ar 10 % krājumu un minimālo loma daudzumu, kas ir vienāds ar 20 % no pilna loma, bet pēc administrācijas prasības var būt līdz 40 %, ja zvejošanas veids pamato tādu vērtību;
132.5. zvejošanai ar tīkliem paredzētiem zvejas kuģiem — iziešana uz zvejas rajonu ar zvejas aprīkojumu, 30 % krājumu, bez loma.
133. Papildus šo noteikumu 132.punktā noteiktajiem slogošanas variantiem administrācija pārliecinās, ka šo noteikumu 120.punktā noteiktie minimālie noturības kritēriji arī citos aktuālajos slogošanas gadījumos, ieskaitot tos, kuriem ir zemākās noturības kritēriju vērtības, iekļauti šajos kritērijos. Administrācija pārliecinās, ka ir ņemti vērā īpaši slogojuma gadījumi, kas saistīti ar izmaiņām zvejas kuģa konstrukcijā vai zvejošanas rajonā, kuri ietekmē šīs nodaļas noturības noteikumu ievērošanu.
134. Pārbaudot noturību, šo noteikumu 132.punktā noteiktajos slogošanas gadījumos aprēķinā iekļauj šādu informāciju:
134.1. slapja zvejas aprīkojuma svara palielinājums;
134.2. slodzes palielinājums apledojuma gadījumā saskaņā ar šo noteikumu 3.8.apakšnodaļas prasībām;
134.3. loma vienmērīgs sadalījums, ja tas nav pretrunā ar praksi;
134.4. loma atrašanās uz klāja (ja tas ir paredzēts) šo noteikumu 132.2., 132.3. un 133.punktā norādītajos slogošanas variantos;
134.5. ūdens balasts, ko pārvadā kādā no tam īpaši paredzētajiem tankiem vai citos ūdens balasta pārvadāšanas vajadzībām aprīkotos tankos;
134.6. šķidro kravu brīvo virsmu labojumi un, ja tas ir piemērojams, loma pārvadāšana.
135. Zvejas kuģiem, kas kuģo zonās, kurās ir iespējams apledojums, noturības aprēķinos ņem vērā šādu slodzes palielinājumu:
135.1. 30 kilogrami uz atklāto klāju un eju katru kvadrātmetru;
135.2. 7,5 kilogrami uz zvejas kuģa virsūdens daļas abu sānu projekcijas (uz vertikālo plakni) laukuma katru kvadrātmetru;
135.3. margu, apmastojuma (izņemot mastus), takelējuma (zvejas kuģiem, kuriem nav buru) un citu mazu objektu nelielu pārtrauktu virsmu projekcijas uz vertikālo plakni tiek ievērotas, palielinot kopējo nepārtraukto virsmu laukumu par 5 % un šo laukumu statisko momentu par 10 %;
135.4. zvejas kuģiem, kas kuģo rajonos uz ziemeļiem no 63° N platuma grādiem un starp 28° W un 11° W garuma grādiem, apledojuma slodzes palielinājums ir 40 kilogrami uz atklāto klāju un eju katru kvadrātmetru un 10 kilogrami uz zvejas kuģa virsūdens daļas abu sānu projekcijas (uz vertikālo plakni) laukuma katru kvadrātmetru.
136. Zvejas kuģus, kas paredzēti operācijām zonās, kur iespējams apledojums:
136.1. projektē, minimalizējot apledojuma daudzumu;
136.2. aprīko ar ledus likvidēšanas iekārtām, ko administrācija var pieprasīt.
137. Katram zvejas kuģim pēc būves pabeigšanas veic sānsveres testu un nosaka faktisko ūdens izspaidu un smaguma centra koordinātas bez dedveita (“tukšs zvejas kuģis”).
138. Ja pēc zvejas kuģa pārbūves mainījusies tā “tukša zvejas kuģa” masa vai smaguma centra stāvoklis, zvejas kuģim veic sānsveres testu un noturības informācijas revīziju (ja administrācija to uzskata par nepieciešamu). Ja “tukša zvejas kuģa” masas izmaiņas pārsniedz 2 % no sākotnējās masas un ar aprēķiniem nevar pierādīt, ka zvejas kuģis turpina atbilst noturības kritērijiem, zvejas kuģim atkārtoti veic sānsveres testu.
139. Administrācija atļauj kuģi atbrīvot no sānsveres testa, ja tā paredz noturības pamatdatus iegūt no cita tāda paša projekta zvejas kuģa sānsveres testa, pārliecinoties, ka noturības informācija, kas iegūta, izmantojot šos izejas datus, ir šim zvejas kuģim ticama. Sānsveres testus un šo noteikumu 137.punktā minēto parametru noteikšanu veic vismaz reizi 10 gados.
140. Kapteini apgādā ar derīgu noturības informāciju, kas dod iespēju viegli un ticami novērtēt zvejas kuģa noturību dažādos slogošanas variantos. Šādā informācijā iekļauj speciālas instrukcijas kapteinim, brīdinot to par tādiem slogošanas variantiem, kas nelabvēlīgi ietekmē zvejas kuģa noturību vai galsveri. Noturības informācijas kopiju iesniedz administrācijā apstiprināšanai. Kapteinis veic pasākumus, lai visos kuģošanas apstākļos saglabātu atbilstošu kuģa stabilitāti.
141. Apstiprinātā noturības informācija atrodas uz zvejas kuģa, tā ir viegli novērtējama jebkurā laikā un pārbaudāma zvejas kuģa periodisko pārbaužu laikā, kā arī tā ir atzīta par labu reāliem slogošanas variantiem.
142. Ja zvejas kuģa pārbūve ietekmē tā noturību, koriģētos noturības aprēķinus iesniedz administrācijā apstiprināšanai. Ja administrācija nolemj, ka noturības informāciju nepieciešams koriģēt, kapteinim izsniedz jaunu noturības informāciju.
143. Lomu pienācīgi nodrošina pret pārvietošanos, kas var izraisīt bīstamu zvejas kuģa sānsveri vai galsveri. Tilpni sadalošo konstrukciju (ja tādas tiek ierīkotas) izmēri atbilst administrācijas prasībām.
144. Zvejas kuģa priekšgala augstums ir pietiekams, lai pasargātu kuģi no pārmērīgas ūdens uzņemšanas uz klāja.
145. Uz jauniem zvejas kuģiem, kas strādā ierobežotā rajonā ne tālāk par 10 jūras jūdzēm no krasta, minimālo priekšgala augstumu nosaka saskaņā ar administrācijas atzinumu, ņemot vērā sezonas laikapstākļus, jūras stāvokli, kādā zvejas kuģis strādās, tā tipu un darbības veidu.
146. Zvejas kuģiem, kas strādā citos rajonos, priekšgala minimālo augstumu aprēķina šādi:
146.1. ja zvejas operāciju laikā lomu iekrauj zivju tilpnē caur lūku, kas izvietota uz atklāta klāja stūres mājas vai virsbūves priekšā, priekšgala minimālo augstumu aprēķina saskaņā ar aprēķina metodiku, kas noteikta Organizācijas 1993.gada 2.aprīļa konferences rezolūcijas pielikuma 4.rekomendācijā;
146.2. ja lomu iekrauj zivju tilpnē caur lūku, kas izvietota uz atklāta klāja, ko aizsargā stūres māja vai virsbūve, priekšgala minimālo augstumu aprēķina saskaņā ar 1966.gada Organizācijas Konvencijas par kravas marku I pielikuma 39.noteikumu, tomēr tas nav mazāks par 2000 mm. Vasaras brīvā borta augstuma vietā nosaka maksimāli pieļaujamo ekspluatācijas iegrimi.
147. Maksimāli pieļaujamo ekspluatācijas iegrimi apstiprina administrācija. Iegrime ir tāda, lai noteiktie noturības kritēriji, kā arī šo noteikumu 2. un 6.nodaļas attiecīgās prasības visos slogošanas gadījumos ir atbilstošas.
148. Zvejas kuģi ar garumu 100 metri vai lielāku un ar cilvēku skaitu uz borta 100 un vairāk spēj palikt uz ūdens ar pozitīvu noturību pēc jebkura viena nodalījuma appludināšanas avārijas gadījumā, ņemot vērā zvejas kuģa tipu un kuģošanas rajonu atbilstoši Organizācijas 1993.gada 2.aprīļa konferences rezolūcijas pielikuma 5.rezolūcijā noteiktajam.
149. Ja nav norādīts citādi, šī nodaļa attiecas uz jauniem zvejas kuģiem, kuru garums ir 12 metri un lielāks, un esošiem zvejas kuģiem, kuru garums ir 12 metri un lielāks, tiktāl, ciktāl tā nav pretrunā ar atzīto organizāciju noteikumiem, kas bija spēkā esošo zvejas kuģu būves laikā.
150. Šīs nodaļas prasības zvejas kuģu mehānismiem un elektroiekārtām tiek vienveidīgi ieviestas un piemērotas uz zvejas kuģiem saskaņā ar atzīto organizāciju noteikumiem, ņemot vērā šādus nosacījumus:
150.1. galvenos dzeniekārtas mehānismus, deidvuda iekārtas, vadības un kontroles iekārtas, tvaika, degvielas, saspiestā gaisa, elektroapgādes un saldēšanas sistēmas, palīgmehānismus, katlus un citus spiedtraukus, sūkņus un cauruļvadus, stūres iekārtu, jaudas pārvadu vārpstas un sajūgus projektē, izgatavo, pārbauda, uzstāda un apkalpo atbilstoši atzīto organizāciju noteikumiem;
150.2. galvenos dzeniekārtas mehānismus projektē, izgatavo, uzstāda un apkalpo tā, lai normālas ekspluatācijas režīmā to radītās vibrācijas neradītu pārmērīgas spriedzes mehānismos;
150.3. elektriskās iekārtas projektē, izgatavo, pārbauda, uzstāda un apkalpo tā, lai tās nodrošinātu:
150.3.1. sistēmu darbību, kas nepieciešama, lai kuģi uzturētu normālos ekspluatācijas un sadzīves apstākļos, neizmantojot avārijas enerģijas avotus;
150.3.2. zvejas kuģa drošībai būtisku sistēmu darbību, ja pārstājis strādāt galvenais elektroenerģijas avots;
150.3.3. zvejas kuģa un tā apkalpes aizsardzību no elektriskās strāvas iedarbības;
150.4. galvenie dzeniekārtas mehānismi un palīgmehānismi, kas nodrošina zvejas kuģa kustību un drošību, ir darbspējīgi, ja zvejas kuģa statiskā sānsvere ir līdz 15° uz jebkuru sānu un dinamiskā sānsvere līdz 22,5° uz jebkuru sānu, kā arī minētās sānsveres vienlaikus ar dinamisku galsveri ir līdz 7,5° uz priekšgalu vai pakaļgalu. Administrācija pieļauj atkāpes no šiem leņķiem, ņemot vērā zvejas kuģa tipu, izmērus un ekspluatācijas apstākļus;
150.5. mašīntelpas projektē tā, lai nodrošinātu drošu un brīvu pieeju visiem mehānismiem un to vadības pultīm, kā arī tām vietām, kur jāveic regulāri apkopes darbi, izmantojot platformas, režģus, pārejas un trapus ar atbilstošām margām, turekļiem un pakāpieniem. Virsmas staigāšanai ir cieši nostiprinātas un neslīdošas. Mašīntelpu trapi ir aprīkoti ar neslīdošiem pakāpieniem;
150.6. mašīntelpas nodrošina ar pietiekamu ventilāciju, ņemot vērā gan kuģošanas rajona klimatiskos apstākļus, gan iekšdedzes dzinēju un citu iekārtu normālai darbībai nepieciešamā gaisa daudzumu, kā arī lai novērstu degvielas tvaiku uzkrāšanos. Ja ir uzstādīti ar gaisu dzesējami iekšdedzes dzinēji, paredz pasākumus nepieciešamā dzesēšanas gaisa daudzuma nodrošināšanai un karstā gaisa izvadīšanai no mašīntelpām. Vietas, kur ir nepieciešams veikt mehānismu, iekārtu vai to mezglu tehnisko apkalpošanu, nodrošina ar pietiekamu ventilāciju;
150.7. šos mehānismus un aprīkojumu, kā arī celšanas ierīces, vinčas un zivju pārkraušanas un apstrādes aprīkojumu apgādā ar drošības ierīcēm, lai līdz minimumam samazinātu draudus cilvēkiem, kuri atrodas uz zvejas kuģa. Īpašu uzmanību pievērš mehānismu kustīgajām daļām, karstām virsmām un citām bīstamām detaļām;
150.8. paredz līdzekļus, ar kuru palīdzību zvejas kuģa mehānismus un iekārtas var iedarbināt bez palīdzības no malas gadījumā, ja kuģis ir bez enerģijas;
150.9. paredz līdzekļus, ar kuru palīdzību nodrošina vai atjauno galveno dzeniekārtas mehānismu darbību, ja pārstāj strādāt kāds no palīgmehānismiem. Īpašu uzmanību pievērš šādu sistēmu darbam:
150.9.1. aprīkojumam, kas nodrošina degvielas padevi zem spiediena galvenajiem dzeniekārtas mehānismiem;
150.9.2. aprīkojumam, kas nodrošina normālu eļļas spiedienu eļļošanas sistēmā;
150.9.3. hidrauliskajiem, pneimatiskajiem un elektriskajiem galveno dzeniekārtas mehānismu (tai skaitā dzenskrūvju ar maināmo soli) vadības līdzekļiem;
150.9.4. aprīkojumam, kas nodrošina ūdens spiedienu galveno dzeniekārtas mehānismu dzesēšanas sistēmās;
150.9.5. gaisa kompresoram un spiediena traukiem, kas paredzēti dzinēju palaišanas un vadības vajadzībām;
150.10. ņemot vērā kopējos zvejas kuģa drošības aspektus, administrācija akceptē daļējas šo noteikumu 150.9. apakšpunktā minēto sistēmu darbības parametru izmaiņas attiecībā pret normālu režīmu;
150.11. uz kuģa veic pasākumus, kas samazina trokšņa kaitīgo ietekmi uz mašīntelpas personālu līdz SOLAS konvencijā noteiktajam līmenim. Ja šo troksni nevar pietiekami samazināt, pārmērīgā trokšņa avotu pienācīgi izolē vai novieto atsevišķi, vai ierīko no trokšņa brīvu telpu, ja mašīntelpā jāatrodas apkalpei. Apkalpei, kam jāiekļūst šādās mašīntelpās, ja nepieciešams, nodrošina ausu aizsargus vai aizbāžņus;
150.12. šķidrās degvielas patēriņa un nostādināšanas, eļļas uzglabāšanas tanku ventilācijas cauruļu izvadi ir tādi, lai to bojājuma gadījumā nerodas tieši jūras ūdens šļakatu vai lietus ūdens piekļuves draudi;
150.13. mērinstrumenti ir jāizvieto ērti redzamās vietās;
150.14. izplūdes kolektori un citas karstās virsmas ar temperatūru, augstāku par 220 °C, ir pietiekami izolētas vai aizsargātas, lai novērstu avārijas, ugunsgrēkus vai apdegumus. Nekādi degošie materiāli neatrodas karsto virsmu tiešā tuvumā vai ir attiecīgi aizsargāti no visiem iespējamiem kontaktiem ar karstām virsmām. Papildus veic piesardzības pasākumus, lai nepieļautu to, ka no sūkņiem, filtriem vai sildītājiem noplūdusī degviela vai eļļa nokļūst uz karstajām virsmām;
150.15. dīzeļdzinēju ārējās augstspiediena degvielas padeves caurules starp augstspiediena degvielas sūkņiem un degvielas sprauslām aizsargā ar hermētisku aizsargapvalku, kas nepieļauj degvielas noplūdes šo augstspiediena cauruļu bojājuma gadījumā. Aizsargapvalks, kurš apņem augstspiediena caurules, ir savienots ar degvielas noplūžu savākšanas tanku un trauksmes signalizācijas sistēmu, kas laikus brīdina par augstspiediena cauruļu bojājumiem;
150.16. visus katlus, visas mehānismu daļas, visas tvaika, hidrauliskās, pneimatiskās un citas sistēmas un ar tām saistītos savienojumus, uz kuriem iedarbojas iekšējais spiediens, pirms pirmreizējās nodošanas ekspluatācijā attiecīgi pārbauda, veicot arī pārbaudi ar spiedienu;
150.17. veic pasākumus, lai atvieglotu galveno dzinēju un palīgmehānismu, arī katlu un spiedtrauku, tīrīšanu, pārbaudes un apkopi. Mašīntelpas un mehānismus uztur tīrus;
150.18. stieņi, kuri ir paredzēti dzinēju spararatu pagriešanai ar roku, ir konstruēti tā, lai dzinēja nejaušas iedarbošanās vai atsitiena gadījumā viegli atvienotos no spararata. Kloķi, kuri ir paredzēti dzinēju palaišanai, automātiski atvienojas, kad dzinēji iedarbojas;
150.19. nemetāliskos kompensatorus aizborta cauruļvadu sistēmās, kuras ir savienotas ar ārējo kuģa apšuvi un atrodas zem maksimālās iegrimes ūdenslīnijas, regulāri pārbauda, veicot kuģa apskates saskaņā ar šo noteikumu 1.4. apakšnodaļu, vai pēc ražotāja ieteiktā intervāla nomaina;
150.20. aizborta ūdens dzesēšanas sistēmu, ieskaitot blīves un armatūru, izgatavo no tērauda vai cita nedegoša materiāla. Atsūknēšanas sistēma ir aprīkota ar vārstiem, lai šo cauruļvadu bojājuma gadījumā aizsargātu nodalījumu pret applūšanu. Paredz iekšdedzes dzinēju un citu iekārtu, kurām nepieciešama dzesēšana, avārijas dzesēšanas iespējas. Filtrus var iztīrīt, nesamazinot dzesēšanas ūdens plūsmu. Gadījumos, kad ir uzstādīti aizborta vai ķīļa dzesētāji, ir uzstādīti noslēdzošie ieplūdes un izplūdes vārsti korpusa iekšpusē;
150.21. uz kuģa atrodas mehānismu, iekārtu un kuģa drošai ekspluatācijai būtiska aprīkojuma ekspluatācijas un apkopes instrukcijas un inženiertehniskā dokumentācija, tai skaitā par degvielu un eļļu lietošanu, un tā ir nodrošināta valsts valodā un darba valodā (apkalpei saprotamā valodā);
150.22. visu iekārtu un aprīkojuma vadības un kontroles līdzekļi, piemēram, slēdži, spiedpogas, indikatori, līmeņrāži, mērcaurules, vārsti, krāni, ventilācijas izvadi, ir skaidri marķēti ar uzrakstiem valsts valodā un darba valodā. Cauruļvadus ieteicams marķēt ar atbilstošu krāsu, lai norādītu cauruļvadu lietošanas mērķi. Vārsti un krāni ir aprīkoti ar vārsta stāvokļa indikatoriem, lai vizuāli varētu noteikt, vai vārsti ir atvērti vai aizvērti, bet uz roktura ir norādīts griešanās virziens, kurš vispārējā gadījumā vārstu aizvēršanai ir pulksteņa rādītāju kustības virziens;
150.23. uz kuģa atrodas nepieciešamie instrumenti un rezerves daļas galvenajai enerģētiskajai iekārtai ar sistēmām un palīgiekārtai, kā arī elektroiekārtām tādā apjomā, lai veiktu plānveida tehnisko apkalpošanu un vienkāršus avārijas remontus. Šie instrumenti un rezerves daļas ir cieši nostiprinātas un novietotas viegli pieejamā vietā;
150.24. zvejas kuģi ar periodiski neapkalpojamām mašīntelpām ievēro šo noteikumu 150.–288. punktā un 5. nodaļā minētās prasības, kā arī šo noteikumu 4.4. apakšnodaļā minētās prasības;
150.25. zvejas kuģi ar periodiski neapkalpojamām mašīntelpām izpilda visas administrācijas prasības, lai nodrošinātu, ka visi mehānismi un iekārtas droši darbojas jebkuros ekspluatācijas apstākļos (arī zvejas kuģim veicot manevrus) un ir ieviesta atzīto organizāciju noteikumiem atbilstoša regulāru pārbaužu un testēšanu kārtība visu mehānismu nepārtraukti stabilas darbības nodrošināšanai.
151. Saskaņā ar atzīto organizāciju prasībām uz zvejas kuģa ir dokuments, kas apliecina, ka zvejas kuģis ir piemērots ekspluatācijai ar periodiski neapkalpojamām mašīntelpām.
152. Zvejas kuģa galvenos mehānismus un palīgmehānismus, kam ir būtiska nozīme zvejas kuģa drošības un kustības nodrošināšanā, apgādā ar efektīviem vadības līdzekļiem.
153. Ja mehānismam vai dzinējam pastāv iespēja pārsniegt maksimāli atļauto rotācijas ātrumu, uzstāda joņaizsardzību.
154. Ja iekšdedzes dzinēja cilindra diametrs ir lielāks nekā 200 mm vai kartera tilpums ir lielāks nekā 0,6 m3, iekšdedzes dzinēju karterus aprīko ar atzīta tipa un pietiekama šķērsgriezuma laukuma redukcijas vārstiem, lai mazinātu sprādziena radītās sekas.
155. Galvenos mehānismus un palīgmehānismus, kā arī šo mehānismu daļas, tai skaitā spiediena traukus, kas ir pakļauti iekšējam spiedienam, aprīko ar līdzekļiem, kas nodrošina, ka pieļaujamais spiediens ekspluatācijas gaitā netiek pārsniegts.
156. Visus pievadus, vārpstas un to savienojumus, ko izmanto jaudas pārvadei mehānismiem, kas nodrošina kuģa kustību, kuģošanas drošību un uz zvejas kuģa esošo cilvēku drošību, projektē un izgatavo tā, lai tie varētu izturēt maksimālās slodzes, kas varētu rasties jebkuros zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļos, ņemot vērā dzinēja tipu, kas piedzen šos pievadus un vārpstas un kura sastāvdaļa šī vārpsta vai pievads ir.
157. Galvenos dzeniekārtas mehānismus, ja nepieciešams, arī palīgmehānismus, aprīko ar automātiskās apturēšanas ierīcēm būtisku bojājumu gadījumā (piemēram, eļļošanas sistēmas defekti, kas ātri var radīt nopietnus bojājumus, pilnīgu salūšanu vai sprādzienu). Uzstāda avārijas signalizāciju, kas dod trauksmes signālu pirms mehānisma automātiskās apturēšanas. Administrācija atļauj izmantot līdzekļus, kas atslēdz automātiskās apturēšanas ierīces. Ņemot vērā zvejas kuģa tipu un ekspluatācijas apstākļus, administrācija var atbrīvot kuģi no šīs prasības izpildes.
158. Kuģi aprīko ar pietiekamas jaudas atpakaļgaitas līdzekļiem, kas nodrošina pienācīgu zvejas kuģa vadību normālos ekspluatācijas apstākļos.
159. Pārbauda jūrā mehānismu spēju pietiekami īsā laika sprīdī mainīt dzenskrūves virzošā spēka virzienu un tādējādi pieņemami īsā ceļa posmā apturēt kuģi, kas iet ar maksimālo ekspluatācijas ātrumu.
160. Katru tvaika katlu un katru utilizācijas tvaika ģeneratoru aprīko vismaz ar diviem pietiekamas caurplūdes drošības vārstiem. Ņemot vērā tvaika katla vai utilizācijas tvaika ģeneratora ražību vai citus raksturlielumus, administrācija var atļaut saskaņā ar atzītas organizācijas noteikumiem uzstādīt tikai vienu drošības vārstu, ja tā ir pārliecināta, ka ir nodrošināta pietiekama aizsardzība pret pārmērīgi lielu spiedienu katlā. Ja ekspluatācijas laikā tvaika cauruļvados ir iespējama darba spiediena pārsniegšana, šos tvaika cauruļvadus aprīko ar pietiekamas caurplūdes drošības vārstiem.
161. Katru katlu, kas darbojas ar šķidro vai gāzveida kurināmo un ir paredzēts ekspluatācijai bez pastāvīgas personāla uzraudzības, aprīko ar automātiskām drošības ierīcēm, kas atslēdz degvielas padevi un ieslēdz trauksmes signalizāciju, ja ūdens līmenis kļūst zemāks par pieļaujamo, rodas traucējumi gaisa padevē vai nodziest liesma. Automātiskajai vadības sistēmai paredz līdzekļus, kas neļauj padot šķidro degvielu vai gāzi kurtuvē, kamēr nav veikta kurtuves ventilācija. Ieteicamais kurtuves ventilācijas laiks ar maksimālo gaisa padevi ir vismaz trīs minūtes.
162. Jaunu zvejas kuģu katlus aprīko ar līdzekļiem barošanas ūdens kvalitātes uzraudzībai un kontrolei, kā arī nodrošina ierīces, ar kurām novērš eļļas, degvielas un citu piesārņotāju iekļūšanu katlā, kas var nelabvēlīgi iedarboties uz katlu.
163. Administrācija īpaši izvērtē tvaika katlu iekārtas, lai nodrošinātu, ka barošanas sistēmas, kontroles mēraparāti un drošības aprīkojums atbilst atzītās organizācijas prasībām un nodrošina tvaika katlu, spiediena trauku un tvaika cauruļvadu drošību. Pirms tvaika katla un tvaika cauruļvadu nodošanas ekspluatācijā veic tvaika katla, tā sistēmu un tvaika cauruļvadu, ja nepieciešams, hidraulisko pārbaudi.
164. Tvaika katlu mēriekārtas ir verificētas atbilstoši normatīvajam aktam par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu.
165. Tvaika katlu apskates un hidrauliskās pārbaudes veic saskaņā ar atzītās organizācijas prasībām.
166. Pie tvaika katla vadības pults atrodas katla iedarbināšanas un apturēšanas instrukcija valsts valodā un darba valodā.
167. Katru tvaika cauruli un katru tās savienojumu projektē, izgatavo un uzstāda tā, lai tie izturētu maksimālo darba spiedienu, kas uz tiem var iedarboties.
168. Nodrošina līdzekļus, ar ko iztukšo katru tvaika cauruli, kurā citādi varētu rasties bīstams hidrauliskais trieciens.
169. Ja tvaika cauruļvads var saņemt tvaiku no avota ar augstāku spiedienu nekā spiediens, kam tas ir paredzēts, tad šajā cauruļvadā ierīko piemērotu spiediena pazemināšanas vārstu, drošības vārstu un manometru.
170. Paredz divus neatkarīgus sakaru līdzekļus starp stūres māju un vadības pulti mašīntelpā. Viens no tiem ir mašīnas telegrāfs.
171. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, bet mazāks par 45 metriem, un kuru galvenos dzeniekārtas mehānismus vada no stūres mājas, administrācija var atļaut izmantot sakaru līdzekļus, kas atšķiras no mašīnas telegrāfa.
172. Ja dzeniekārtas mehānismu distances vadība tiek veikta no stūres mājas:
172.1. visos ekspluatācijas apstākļos, tai skaitā manevrējot, ātrums, dzenskrūves virzošā spēka virziens un maināmā soļa dzenskrūves solis ir pilnībā regulējams no stūres mājas;
172.2. šo noteikumu 172.1. apakšpunktā paredzēto distances vadību nodrošina ar vadības līdzekļiem, kas atbilst atzītu organizāciju noteikumiem un kuros, ja tas nepieciešams, paredz līdzekļus, kas izslēdz galveno dzeniekārtas mehānismu pārslodzes iespēju;
172.3. stūres mājā paredz no šo noteikumu 172.1. apakšpunktā minētajām ierīcēm neatkarīgu galveno dzeniekārtas mehānismu avārijas apturēšanas ierīci;
172.4. dzeniekārtas mehānismu distances vadība vienlaicīgi ir iespējama tikai no vienas vadības pults, ja ir atļauts izmantot savstarpēji saistītus vadības līdzekļus. Uz katras pults paredz indikāciju, kas norāda, no kādas pults dzeniekārtas mehānismus attiecīgajā brīdī vada. Vadības pārslēgšana starp stūres māju un mašīntelpu ir iespējama tikai mašīntelpā vai centrālajā mehānismu vadības pultī. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, administrācija var atļaut vadības pulti mašīntelpā izmantot tikai kā avārijas pulti, ja ir ierīkota pietiekama kontroles un vadības sistēma stūres mājā;
172.5. stūres mājā uzstāda šo noteikumu 157. punktā paredzēto avārijas signalizāciju un indikatorus, kas fiksē:
172.5.1. dzenskrūves griešanās ātrumu un virzienu zvejas kuģiem ar fiksētā soļa dzenskrūvi;
172.5.2. dzenskrūves griešanās ātrumu un lāpstiņu stāvokli zvejas kuģiem ar maināmā soļa dzenskrūvi;
172.5.3. signalizāciju par galvenā dzinēja avārijas apturēšanu;
172.6. paredz iespēju galvenos dzeniekārtas mehānismus vadīt no vietējās vadības pults, ja pārstāj darboties kāds no distances vadības sistēmas elementiem;
172.7. ja administrācija uzskata to par vajadzīgu, distances vadības sistēmu projektē tā, lai, tai pārstājot darboties, atskanētu trauksmes signāls un tiktu saglabāts iepriekšējais ātrums un dzenskrūves virzošā spēka virziens, līdz mehānismu vadība tiek turpināta no vietējās vadības pults;
172.8. galveno mehānismu automātisko palaišanas mēģinājumu skaitu ierobežo, lai neizsmeltu palaišanas iespējas. Paredz brīdinājuma signalizāciju, kas norāda uz zemu gaisa spiedienu palaišanas sistēmā, bet kas ieslēdzas pie tāda gaisa spiediena, kurā vēl ir iespējama galvenā dzinēja palaišana.
173. Ja galvenie mehānismi un ar tiem saistītie palīgmehānismi, tai skaitā galvenie elektroenerģijas avoti, ir apgādāti ar dažāda līmeņa automātiskajām un distances vadības sistēmām un mašīntelpas personāls veic nepārtrauktu mehānismu uzraudzību no centrālās vadības pults, centrālo vadības pulti projektē, aprīko un uzstāda tā, lai mehānismu darbs būtu tikpat drošs un efektīvs kā tad, ja tiktu veikta tieša mehānismu uzraudzība.
174. Automātiskajās palaišanas, vadības un kontroles sistēmās iekļauj automātisko sistēmu atslēgšanas līdzekļus, ko var izmantot arī jebkura automātisko un distances vadības sistēmu elementa bojājuma gadījumā.
175. Paredz līdzekļus, kas novērš pārāk liela spiediena rašanās iespēju jebkurā saspiestā gaisa sistēmas daļā un tur, kur ir iespējama saspiestā gaisa iekļūšana gaisa kompresoru ūdens dzesētāju apvalkos vai korpusā un dzesētājos, radot bīstamu spiedienu. Visas sistēmas aprīko ar efektīviem spiediena samazināšanas līdzekļiem.
176. Uz jauniem zvejas kuģiem pirms saspiestā gaisa sistēmas ekspluatācijas uzsākšanas visiem spiedtraukiem ar sistēmām veic hidraulisko pārbaudi.
177. Iekšdedzes dzinēju saspiestā gaisa palaišanas sistēmas aizsargā pret šo dzinēju karsto gāzu nokļūšanu sistēmā, novēršot sprādziena draudus.
178. Kompresoru gaisa ieplūdes kolektori ir novietoti tādās vietās, kur gaiss nesatur degošas vai toksiskas gāzes vai izgarojumus, un šie kolektori ir apgādāti ar filtriem. Gaisa izplūdes caurules, ja nepieciešams, tiek izolētas, lai apkalpei novērstu apdegumus.
179. Visi uzpildes gaisa cauruļvadi no palaišanas gaisa kompresoriem tiek tieši savienoti ar palaišanas gaisa baloniem, bet visi palaišanas cauruļvadi no baloniem uz galvenajiem un palīgdzinējiem ir pilnīgi nošķirti no kompresoru cauruļvadiem.
180. Eļļas iekļūšanas iespēju saspiestā gaisa cauruļvados un spiedtraukos samazina līdz minimumam un paredz līdzekļus šo cauruļvadu un spiedtrauku attīrīšanai no šķidrumiem.
181. Spiedtraukus un kompresorus aprīko ar manometriem, kuri ir verificēti atbilstoši normatīvajam aktam par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu.
182. Spiedtrauku un drošības vārstu pārbaudes veic saskaņā ar atzīto organizāciju prasībām. Spiedtrauku hidraulisko pārbaudi veic ne retāk kā reizi 10 gados, bet iekšējo apskati ne retāk kā reizi piecos gados. Ja kakliņa diametrs neļauj veikt spiedtrauka iekšējo apskati, veic spiedtrauka hidraulisko pārbaudi.
183. Ja saspiestā gaisa cauruļvads var saņemt saspiesto gaisu no avota ar augstāku spiedienu nekā spiediens, kam tas ir paredzēts, šajā cauruļvadā ierīko piemērotu spiediena pazemināšanas vārstu, drošības vārstu un manometru.
184. Naftas produktus ar uzliesmošanas temperatūru, zemāku par 60 °C (slēgtā trauka tests), nevar izmantot kā degvielu uz zvejas kuģiem. Izņēmums ir avārijas ģeneratori, kuros var izmantot degvielu ar uzliesmošanas temperatūru, ne zemāku par 43 °C. Administrācija atļauj uz zvejas kuģa izmantot degvielu ar uzliesmošanas temperatūru, ne zemāku par 43 °C, ja ir izpildīti drošības pasākumi, kurus administrācija uzskata par pietiekamiem, un tiek ievērots nosacījums, ka telpās, kurās degviela tiek uzglabāta un izmantota, temperatūra vienmēr ir par 10 °C zemāka nekā degvielas uzliesmošanas temperatūra.
185. Paredz drošus un efektīvus līdzekļus, lai noteiktu, cik daudz degvielas atrodas katrā tankā. Ja tiek izmantotas mērīšanas caurules, to augšējos galus izvieto drošās vietās un aprīko ar piemērotiem noslēgšanas līdzekļiem. Var izmantot mēriekārtas no pietiekami bieza stikla, ja tās ir metāla apvalkos un ir uzstādīti automātiski noslēdzošie vārsti. Var izmantot cita tipa līdzekļus, lai noteiktu, cik daudz degvielas atrodas katrā tankā, nodrošinot, ka to kļūdas vai tanka pārpildīšanās dēļ nevar notikt degvielas noplūde.
186. Izmanto līdzekļus, kas nepieļauj pārāk liela spiediena rašanos naftas produktu tankā un degvielas sistēmas daļā, tai skaitā uzpildes caurulēs. Redukcijas vārstiem, gaisa un pārplūdes caurulēm jāatslogo sistēma drošā vietā un veidā.
187. Uz degvielas caurulēm, kuru bojājuma gadījumā var notikt degvielas noplūde no augstāk par zvejas kuģa dubulto dibenu izvietotiem degvielas uzglabāšanas, nostādināšanas un patēriņa tankiem, tieši pie šiem tankiem uzstāda vārstus, kuri ugunsgrēka gadījumā telpā, kur izvietoti minētie tanki, ir noslēdzami no drošas vietas ārpus šīs telpas. Atsevišķos gadījumos, ja degvielas tanki ir izvietoti dzenvārpstas vai cauruļvadu tuneļos vai citās līdzīgās vietās, pie tiem uzstāda vārstus, bet ugunsgrēka gadījumā jābūt iespējai noslēgt degvielas padevi uz tiem ar citu vārstu, kas papildus izvietots uz caurules vai caurulēm ārpus šāda tuneļa vai tam līdzīgas vietas. Ja šāds papildu vārsts ir uzstādīts mašīntelpā, jābūt iespējai to noslēgt no vietas ārpus mašīntelpas.
188. Degvielas sūkņi ir atdalīti no visām pārējām sistēmām. Degvielas sūkņus aprīko ar redukcijas vārstiem, kuri darbojas slēgtā sistēmā. Ja degvielas tanki tiek izmantoti arī kā balasta tanki, paredz drošus līdzekļus, lai atdalītu balasta un degvielas sistēmas.
189. Degvielas tankus izvieto tā, lai sūces vai pārplūdes gadījumā degviela nenonāktu uz sakarsētām virsmām. Veic pasākumus, kas novērš iespēju, ka degviela, kas varētu zem spiediena izšļākties no sūkņiem, filtriem vai sildītājiem, nonāk uz sakarsētām virsmām.
190. Degvielas caurules, vārstus, blīves un pārējo armatūru izgatavo no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla, elastīgas caurules izmanto minimāli. Elastīgās caurules un to gala savienojumi (vītnes vai atloka) ir ar adekvātu izturību un rūpnieciski izgatavoti no atzītiem ugunsdrošiem materiāliem vai apšūti ar ugunsdrošu materiālu saskaņā ar atzīto organizāciju noteikumiem.
191. Vietās, kur tas ir nepieciešams, uz degvielas un eļļas cauruļvadiem uzstāda apvalkus vai izmanto citus līdzekļus, lai novērstu degvielas vai eļļas nokļūšanu uz sakarsētām virsmām vai mehānismu gaisa iesūkšanas kolektoros. Pieļaujams minimāls savienojumu skaits cauruļvados. Cauruļvadus aizsargā pret pārrīvēšanos ekspluatācijas laikā.
192. Ja iespējams, degvielas tanki ir zvejas kuģa konstrukcijas daļa un tie ir izvietoti ārpus "A" klases mašīntelpām. Ja degvielas tankus, kuri nav dubultdibena tanki, nepieciešams izvietot mašīntelpā vai tai līdzās, vismaz viena minētā tanka vertikālā siena sakrīt ar mašīntelpu norobežojošu starpsienu, un vēlams, lai tā būtu kopēja ar šajā rajonā izvietoto dubultdibena tanku sienu. Šādu degvielas tanku virsma mašīntelpā ir iespējami mazāka.
193. Degvielas tankos, kas ir izvietoti "A" klases mašīntelpās, nedrīkst atrasties degviela ar uzliesmošanas temperatūru, zemāku par 60 °C (slēgta trauka tests). Izvairās no atsevišķi stāvošu degvielas tanku izvietošanas ugunsbīstamās vietās un īpaši "A" klases mašīntelpās. Ja ir atļauta atsevišķi stāvošu degvielas tanku uzstādīšana, tos uzstāda uz pietiekama izmēra hermētiska paliktņa, kura drenāžas caurule savienota ar pietiekama izmēra noplūdes degvielas tanku.
194. Aprīkojums spiedieneļļošanas sistēmās izmantojamās eļļas uzglabāšanai, sadalei un izmantošanai atbilst atzīto organizāciju noteikumiem. Šis aprīkojums "A" klases mašīntelpās un, ja iespējams, arī citās mašīntelpās atbilst vismaz šo noteikumu 184., 186., 189., 190. un 191. punkta prasībām un, ja saskaņā ar atzīto organizāciju noteikumiem nepieciešams, arī 185. un 187. punkta prasībām. Ir atļauta caurteces novērošanas stiklu izmantošana eļļošanas sistēmās, ja ir eksperimentāli pierādīts, ka šie stikli ir pietiekami ugunsdroši.
195. Aprīkojums degtspējīgas eļļas uzglabāšanai, sadalei un izmantošanai spiedieneļļošanai jaudas pārvades sistēmās atbilst atzīto organizāciju noteikumiem. Vietās, kur atrodas potenciāli uzliesmošanas avoti, šis aprīkojums atbilst vismaz 185. un 189. punktā minētajām prasībām un attiecībā uz izturību un konstrukciju arī 186., 190. un 191. punktā minētajām prasībām.
197. Kuģi aprīko ar efektīvu atsūknēšanas sistēmu, kas visos ekspluatācijas apstākļos spēj atsūknēt jebkuru zvejas kuģa hermētisko nodalījumu (izņemot degvielas, eļļas un ūdens tankus), zvejas kuģim esot gan uz līdzena ķīļa, gan ar sānsveri un galsveri. Veic visu nepieciešamo, lai ūdens brīvi nokļūtu pie iesūkšanas īscaurulēm. Pieļaujams atsevišķos zvejas kuģa nodalījumos neuzstādīt atsūknēšanas līdzekļus, ja administrācija uzskata, ka tas nevar negatīvi iespaidot zvejas kuģa drošību.
198. Atsūknēšanas sistēmas cauruļvadi, blīves un aprīkojums ir izgatavots no tērauda vai cita līdzvērtīga ugunsdroša materiāla. Visas īscaurules ir aprīkotas ar aizsargsietiem vai filtriem.
199. Uz katra zvejas kuģa paredz vismaz divus atsūknēšanas sūkņus ar neatkarīgu piedziņu, no kuriem viens var būt ar piedziņu no galvenā dzinēja. Kā atsūknēšanas sūkņus var izmantot balasta sūkņus vai citus vispārējas nozīmes sūkņus ar pietiekamu jaudu. Administrācija var atļaut papildus izmantot autonomu pārvietojamu atsūknēšanas sūkni ar ražību, ne mazāku par 50 m3/h, ja ir nodrošināta tā pienācīga uzglabāšana no ugunsdrošības un kuģa vispārējās drošības viedokļa.
200. Nodrošina tādu atsūknēšanas sūkņa jaudu, lai tas galvenajā atsūknēšanas maģistrālē radītu ūdens plūsmu ar ātrumu vismaz divi metri sekundē. Galvenās atsūknēšanas maģistrāles cauruļu iekšējais diametrs ir vismaz šāds:
d – cauruļu iekšējais diametrs milimetros;
L, B un D – kuģa galvenie izmēri (garums, platums un borta augstums) metros.
Saskaņā ar formulu noteikto atsūknēšanas maģistrāles cauruļu iekšējo diametru noapaļo līdz tuvākajam administrācijai pieņemamam standarta izmēram.
201. Katru šajos noteikumos paredzēto atsūknēšanas sūkni tieši pievieno iesūkšanas īscaurulēm, kas novietotas mašīntelpas labās un kreisās puses satecēs. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 75 metriem, tikai viens atsūknēšanas sūknis ir tieši pievienots iesūkšanas īscaurulei, kas novietota mašīntelpas satecēs.
202. Atsūknēšanas sistēmas cauruļu iekšējais diametrs nav mazāks par 50 mm. Atsūknēšanas sistēmas cauruļu izmērus un izvietojumu nosaka tādu, lai atsūknēšanas sūkņa jaudu var pilnībā izmantot jebkura zvejas kuģa nodalījuma atsūknēšanai (no triecienstarpsienas līdz pakaļējā pīķa starpsienai).
203. Ar administrācijas piekrišanu atsūknēšanas ežektoru kopā ar neatkarīgas piedziņas augstspiediena jūras ūdens sūkni uzskata par vienu no šo noteikumu 199. punktā noteiktajiem atsūknēšanas sūkņiem.
204. Uz zvejas kuģiem, kur zivju apstrādes dēļ slēgtās telpās uzkrājas daudz ūdens, paredz atbilstošu drenāžas sistēmu.
205. Caur degvielas, balasta vai dubultā dibena tankiem neizvieto atsūknēšanas sistēmas cauruļvadus, izņemot, ja tiek izmantoti biezsienu tērauda cauruļvadi.
206. Atsūknēšanas un balasta sistēmas veido tā, lai caur tām jūras vai balasta ūdens nevarētu nokļūt kravas telpās, mašīntelpās vai arī no viena ūdensdroša nodalījuma citā. Atsūknēšanas sistēmas iesūkšanas īscaurules, kuras ir pievienotas sūknim, kas sūknē jūras vai balasta ūdeni, aprīko ar neatgriezeniskiem vārstiem vai krāniem, kas nevar būt vienlaicīgi atvērti uz satecēm un jūras ūdens sūknēšanai vai uz satecēm un balasta tankiem. Arī atsūknēšanas sistēmas vārstu kārbās uzstāda neatgriezeniskus vārstus.
207. Atsūknēšanas sistēmas caurules, kas šķērso triecienstarpsienu, aprīko ar piespiedu noslēgšanas līdzekļiem ar distances vadību no darba klāja un indikatoru, kas norāda vārsta stāvokli. Ja vārsts ir uzstādīts starpsienas pakaļgala pusē un ir pieejams visos zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļos, atļauts vārstu neaprīkot ar distances vadību.
208. Katru kuģa hermētisko nodalījumu (izņemot degvielas, eļļas un ūdens tankus) aprīko ar augsta līmeņa signalizāciju, kura nosaka ūdeņu uzkrāšanos šajos nodalījumos, un skaņas un gaismas brīdinājuma signālu vietās, kur atrodas pastāvīga sardze (piemēram, stūres mājā, centrālajā vadības telpā). Paredz līdzekļus periodiskai signalizācijas pārbaudei katram kuģa nodalījumam.
209. Kuģi aprīko ar atzītu organizāciju prasībām atbilstošu galveno stūres pievadu un rezerves stūres pievadu. Galveno stūres pievadu un rezerves stūres pievadu konstruē tā, lai viena pievada darbība neapstātos, ja pārstāj darboties otrs pievads (cik tas praktiski iespējams).
210. Ja galvenais stūres pievads sastāv no diviem vai vairākiem spēka agregātiem un, pārstājot darboties kādam no šiem spēka agregātiem, galvenais stūres pievads spēj nodrošināt stūres darbību atbilstoši šo noteikumu 218. punktā minētajām prasībām, nav nepieciešams uzstādīt rezerves stūres pievadu. Katru spēka agregātu darbina no atsevišķa pieslēguma.
211. Ja stūres pievadu darbina no enerģijas avota, stūres mājā ir stūres stāvokļa rādītājs. Stūres stāvokļa rādītājs darbojas neatkarīgi no stūres pievada vadības sistēmas.
213. Stūres mājā uzstāda elektrisko un elektrohidraulisko stūres pievadu dzinēju darba indikatorus. Elektrodzinējiem un elektroķēdēm paredz aizsardzību pret īssavienojumu, kā arī brīdinājuma signalizāciju par pārslodzi un elektroapgādes traucējumiem. Ja ierīko aizsardzību pret pieļaujamās strāvas pārsniegšanu, to aprēķina vismaz dubultam aizsargājamās ķēdes vai dzinēja pilnas slodzes strāvas stiprumam. Aizsardzībai jāiztur atbilstošās palaišanas strāvas.
214. Galveno stūres pievadu projektē pietiekami izturīgu un tādu, lai nodrošinātu zvejas kuģa vadību ar maksimālu ekspluatācijas ātrumu. Galveno stūres pievadu un stūres vārpstu projektē tā, lai tie nesabojātos, zvejas kuģim virzoties atpakaļgaitā ar maksimālo ātrumu vai manevrējot zvejas laikā.
215. Galvenajam stūres pievadam jānodrošina stūres pārlikšana no 35° vienā bortā līdz 35° otrā bortā, ja zvejas kuģim ir lielākā atļautā iegrime un lielākais ekspluatācijas ātrums. Galvenā stūres pievada jauda ir pietiekama, lai stūres pārlikšana no 35° vienā bortā līdz 30° otrā bortā minētajos apstākļos būtu veicama ne ilgāk par 28 sekundēm. Lai izpildītu šos nosacījumus, ja nepieciešams, uzstāda stūres pievada spēka agregātus.
216. Galvenā stūres pievada spēka agregātu konstruē tā, lai to var iedarbināt no stūres mājas ar roku vai tas iedarbojas automātiski, kad atjaunojas jaudas padeve pēc tās atslēgšanās.
217. Rezerves stūres pievads ir pietiekami izturīgs un atbilstošs, lai nodrošinātu zvejas kuģa vadību, ja tas brauc ar kuģošanai paredzēto ātrumu, kā arī lai tas būtu ātri iedarbināms avārijas situācijā.
218. Rezerves stūres pievadam jānodrošina stūres pārlikšana no 15° vienā bortā līdz 15° otrā bortā 60 sekunžu laikā, zvejas kuģim ejot ar pusi no maksimālā ekspluatācijas ātruma vai ar septiņu mezglu ātrumu (izvēlas lielāko). Lai izpildītu šo nosacījumu, ja nepieciešams, rezerves stūres pievadam uzstāda spēka agregātu. Ja šis spēka agregāts darbojas ar elektroenerģiju, avārijas enerģijas avotam jābūt spējīgam darbināt palīgmehānismus stūres aktivizēšanai vismaz 10 minūtes.
219. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 metri un lielāks, nodrošina elektrisko vai elektrohidraulisko stūres pievadu barošanu ar pēc iespējas atstatu novietotām vismaz divām neatkarīgām ķēdēm un katru pieslēdz tieši galvenajam sadales skapim.
220. Zvejas kuģus, kuru garums ir 75 metri un lielāks, aprīko ar mehāniķu trauksmes signālu, kuru var ieslēgt no dzinēju vadības telpas vai attiecīgi no vietējās vadības posteņa un kurš ir labi dzirdams mehāniķu kajītēs, kopkajītēs, ēdamtelpās, smēķēšanas vietās un uz slēgtajiem darba klājiem.
221. Saldēšanas sistēmas projektē, izgatavo, pārbauda un uzstāda atbilstoši administrācijas prasībām, ņemot vērā sistēmu drošību un hlora fluora oglekļu (CFCs) vai citu ozona slāni noārdošu vielu (kas ir kaitīgas cilvēka veselībai vai apkārtējai videi) izmešu daudzumu un koncentrāciju.
222. Saldēšanas sistēmās atļauts izmantot tikai administrācijas atzītus aukstuma aģentus. Metilhlorīdu vai CFCs, kuru ozona slāņa noārdīšanas potenciāls ir augstāks nekā 5 % no CFC-11, aizliegts izmantot par aukstuma aģentu.
223. Saldēšanas iekārtas atbilstoši aizsargā pret vibrāciju, izplešanos, saraušanos un sprādzieniem, kā arī aprīko ar automātisku aizsardzības sistēmu, kura nepieļauj bīstamu temperatūras un spiediena maiņu.
224. Saldēšanas sistēmas, kurās kā aukstuma aģentu izmanto toksiskas vai viegli uzliesmojošas vielas, aprīko ar drenāžas sistēmām, kas minētās vielas izvada uz vietām, kur aukstuma aģents vairs nerada briesmas zvejas kuģim vai cilvēkiem uz tā.
225. Visus zvejas kuģa nodalījumus, kuros izvieto saldēšanas sistēmas mehānismus (tai skaitā kondensatorus un gāzes tankus, kuros tiek uzglabāti toksiski aukstuma aģenti), atdala no pārējiem nodalījumiem ar gāzes necaurlaidīgām starpsienām. Katru šādu nodalījumu aprīko ar gāzes noplūdes atklāšanas sistēmu, kuras indikators izvietots blakus telpā pie ieejas saldēšanas mehānismu nodalījumā. Saldēšanas mehānismu nodalījumus aprīko ar neatkarīgu ventilācijas sistēmu un ūdens sprinkleru sistēmu.
226. Ja, ņemot vērā zvejas kuģa izmērus, tāds izvietojums nav praktiski iespējams, saldēšanas sistēmu var izvietot zvejas kuģa mašīntelpā. Šajā gadījumā izmanto tikai tādu aukstuma aģenta daudzumu, kas, pat visai gāzei izplūstot, nevar būt bīstams mašīntelpā strādājošiem cilvēkiem, kā arī uzstāda signalizāciju, kura brīdina, ja noplūdes dēļ nodalījumā izveidojas bīstama gāzu koncentrācija.
227. Lai novērstu cilvēku ieslēgšanas iespēju saldēšanas mehānismu telpās un saldēšanas kamerās, signalizāciju no šīm telpām izvieto stūres mājā vai centrālajā vadības pultī, vai avārijas izejās. Vismaz viena izeja no katras šīs telpas ir atverama no iekšpuses. Ja tas ir praktiski iespējams, izejas no telpām, kurās atrodas ar toksisku vai viegli uzliesmojošu gāzi darbināmas saldēšanas iekārtas, nedrīkst ierīkot tā, lai tās tieši vestu uz dzīvojamām telpām.
228. Ja saldēšanas iekārtā izmanto cilvēkam kaitīgu gāzi, paredz vismaz divus elpošanas aparātus. Vienu no tiem izvieto vietā, kur ir minimāla varbūtība, ka aukstuma aģenta noplūdes dēļ aparāts nebūs pieejams. Šim nolūkam var izmantot elpošanas aparātus, kas iekļauti zvejas kuģa ugunsdzēšanas aprīkojumā, ja tie ir izvietoti tā, ka tos var izmantot abiem mērķiem. Elpošanas aparātus apgādā ar rezerves cilindriem.
229. Uz zvejas kuģa ir sīkas instrukcijas par saldēšanas iekārtu drošu ekspluatāciju un rīcību avārijas situācijās valsts valodā un darba valodā.
230. Ja elektriskā jauda ir vienīgais līdzeklis, kas nodrošina zvejas kuģa kustībai un drošībai būtisku palīgmehānismu darbību, kuģi aprīko ar galveno elektroenerģijas avotu, kas sastāv vismaz no diviem ģeneratoriem, no kuriem vienu var darbināt ar galveno dzinēju. Saskaņā ar atzīto organizāciju noteikumiem administrācija var akceptēt citas iekārtas ar līdzvērtīgu elektroenerģijas ražotspēju.
231. Ģeneratoru jauda ir pietiekama, lai nodrošinātu šo noteikumu 150.3.1. apakšpunktā noteiktās funkcijas, izņemot zvejai, zivju apstrādei un saglabāšanai nepieciešamās jaudas, ja viens no ģeneratoriem apstājas. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, elektriskā jauda ir pietiekama tikai to iekārtu darbam, kuras nodrošina zvejas kuģa kustību un drošību, ja viens no ģeneratoriem apstājas.
232. Zvejas kuģa galveno elektroenerģijas avotu projektē tā, lai nodrošinātu šo noteikumu 150.3.1. apakšpunktā noteikto funkciju izpildi neatkarīgi no galvenā dzinēja vai dzenvārpstas griešanās ātruma un virziena.
233. Ja šo noteikumu 4.2.2.1. apakšnodaļā paredzētās elektroapgādes sistēmas būtiska sastāvdaļa ir transformatori, sistēmu konstruē tā, lai nodrošinātu elektroenerģijas piegādes nepārtrauktību.
234. Galveno apgaismošanas sistēmu konstruē tā, lai ugunsgrēka vai citas avārijas gadījumā telpā vai telpās, kur izvietots galvenais elektroenerģijas avots (tai skaitā arī transformatori, ja tie tiek izmantoti), nepārtrauktu darboties avārijas apgaismošanas sistēma.
235. Avārijas apgaismošanas sistēmu konstruē tā, lai ugunsgrēka vai citas avārijas gadījumā telpā vai telpās, kur izvietots avārijas elektroenerģijas avots (tai skaitā transformatori, ja tie tiek izmantoti), nepārstātu darboties galvenā apgaismošanas sistēma.
236. Ja zvejas kuģim ir tikai elektriski ieslēdzamas navigācijas ugunis, to darbību nodrošina no atsevišķa sadales slēgdēļa, nodrošinot piemērotu veidu, kā kontrolēt šo uguņu darbību.
237. Paredz autonomu avārijas elektroenerģijas avotu, ko saskaņā ar administrācijas prasībām izvieto virs galvenā klāja ārpus mašīntelpām. Autonomais avārijas elektroenerģijas avots spēj darboties, ja ugunsgrēka, applūšanas vai cita iemesla dēļ pārtrauc darboties galvenās elektroiekārtas.
238. Ņemot vērā palaišanas strāvas stiprumu un atsevišķu slodžu mainīgumu, avārijas elektroenerģijas avots nodrošina vienlaicīgu vismaz trīs stundu darbu (uz kuģiem ar garumu 45 metri un lielāku – astoņu stundu darbu) šādām iekārtām:
238.1. ultraīsviļņu radioiekārtām un, ja tādas ir, arī šādām radioiekārtām:
238.1.1. vidējo viļņu radioiekārtām;
238.1.2. zvejas kuģa–zemes stacijai;
238.1.3. vidējo viļņu un īsviļņu radioiekārtām;
238.2. zvejas kuģa iekšējām sakaru iekārtām, ugunsgrēka atklāšanas sistēmām un signalizācijai, kas nepieciešama avārijas gadījumos;
238.3. signālugunīm un avārijas apgaismojumam:
238.3.1. glābšanas līdzekļu nolaišanas vietās, tai skaitā jūras apgaismojumam;
238.3.2. koridoros, uz trapiem un pie izejām;
238.3.3. telpās, kurās izvietoti mehānismi vai avārijas enerģijas avoti;
238.3.4. vadības pultīs;
238.3.5. zivju kraušanas un apstrādes telpās;
238.4. ugunsdzēsības sūknim, ja tāds ir.
(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)
240. Avārijas enerģijas avotu, kā arī signālugunis un avārijas apgaismojumu pastāvīgi uztur labā darba kārtībā un regulāri pārbauda.
241. Ja avārijas elektroenerģijas avots ir dīzeļģenerators, to aprīko ar neatkarīgu degvielas padeves sistēmu un administrācijas prasībām atbilstošu palaišanas iekārtu. Ja nav paredzēts otrs neatkarīgs avārijas ģeneratora palaišanas līdzeklis, vienīgo palaišanas enerģijas avotu aizsargā, lai to nevarētu pilnībā iztukšot, veicot atkārtotus iedarbināšanas mēģinājumus ar automātisko palaišanas sistēmu.
242. Ja avārijas elektroenerģijas avots ir akumulatoru baterija, tā bez uzlādēšanas ir spējīga izturēt avārijas slodzi, saglabājot izlādēšanās perioda laikā spriegumu +/–12 % no nominālā. Galvenā elektroenerģijas avota bojājuma gadījumā šī akumulatoru baterija automātiski pieslēdzas pie avārijas slēgdēļa un nekavējoties apgādā ar enerģiju šo noteikumu 238.2. un 238.3. apakšpunktā noteiktos patērētājus. Avārijas slēgdēli aprīko ar rokas slēdzi, ar kuru akumulatoru bateriju var pieslēgt, ja ir bojāta automātiskā pieslēgšanas sistēma.
243. Avārijas slēgdēli uzstāda iespējami tuvu avārijas elektroenerģijas avotam saskaņā ar šo noteikumu 237. punkta prasībām. Ja avārijas elektroenerģijas avots ir ģenerators, avārijas slēgdēli uzstāda tajā pašā vietā, ja vien tas negatīvi neietekmē slēgdēļa darbu. Galveno slēgdēli un avārijas slēgdēli uzstāda tā, lai tos vienlaicīgi nevarētu sabojāt ugunsgrēks vai ūdens ieplūšana. Slēgdēļi ir nepārprotami marķēti. Drošinātāju kārbas un drošinātāju turētājus regulāri pārbauda, lai pārliecinātos, ka ir lietoti pareizās vērtības drošinātāji.
244. Uzstādītās akumulatoru baterijas izvieto labi ventilējamā telpā. Akumulatoru bateriju neuzstāda telpā, kurā atrodas avārijas slēgdēlis. Uz avārijas slēgdēļa vai dzinēju vadības pults uzstāda indikatoru, kas brīdina, ka baterijas, kuras ir avārijas elektroenerģijas avots, izlādējas. Normālā darba stāvoklī avārijas slēgdēlis saņem elektroenerģiju no galvenā slēgdēļa caur fīderi, kuram uz galvenā slēgdēļa ir aizsardzība pret pārslodzēm un īssavienojumu. Avārijas slēgdēli konstruē tā, lai tad, ja pārstāj darboties galvenais elektroenerģijas avots, automātiski pieslēgtos avārijas elektroenerģijas apgāde. Ja sistēma ir paredzēta arī atgriezeniskām operācijām, fīderim arī uz avārijas slēgdēļa nodrošina aizsardzību vismaz pret īssavienojumu.
245. Avārijas ģeneratoru, dzinēju, kas to piedzen, un akumulatoru baterijas konstruē tā, lai tie varētu strādāt ar pilnu slodzi, gan zvejas kuģim esot uz līdzena ķīļa, gan ar sānsveri līdz 22,5° uz jebkuru bortu, gan vienlaicīgu galsveri līdz 10° uz priekšgalu vai pakaļgalu, gan jebkurā šo leņķu kombinācijā norādītajās robežās.
246. Avārijas elektroenerģijas avotus un automātisko palaišanas aprīkojumu konstruē un uzstāda tā, lai zvejas kuģa apkalpe tos varētu pārbaudīt, zvejas kuģim esot ekspluatācijā.
247. Avārijas dīzeļģeneratora telpā pie dzinēja palaišanas pults atrodas instrukcija valsts valodā un darba valodā avārijas dīzeļģeneratora palaišanai un pieslēgšanai pie avārijas slēgdēļa.
248. Elektrodzinēju un aprīkojuma atklātās metāla daļas, kurām nevajadzētu būt zem sprieguma, bet kuras bojājumu gadījumā var nonākt zem sprieguma, iezemē, izņemot gadījumus, ja elektrodzinēji un iekārtas:
248.1. strādā ar līdzstrāvu, kuras spriegums nepārsniedz 55 V, vai maiņstrāvu, kuras vidēji kvadrātiskais spriegums starp vadītājiem nepārsniedz 55 V, turklāt, lai iegūtu šo spriegumu, netiek izmantoti autotransformatori;
248.2. strādā ar strāvu, kuras spriegums nepārsniedz 250 V no izolētiem drošības transformatoriem, kas baro tikai vienu patērētāju;
248.3. ir izgatavoti saskaņā ar dubultās izolācijas principu.
249. Atļauts izmantot tikai tādu pārnēsājamo elektrisko aprīkojumu, kas strādā ar drošu spriegumu. Šā aprīkojuma atklātās metāla daļas, kam nevajadzētu būt zem sprieguma, bet kas bojājumu gadījumā var nonākt zem sprieguma, iezemē. Administrācija pieprasa papildu drošības pasākumus attiecībā uz pārnēsājamām elektriskajām lampām, instrumentiem un citu līdzīgu aprīkojumu, ko izmanto šaurās vai mitrās telpās, kur īpašu bīstamību rada paaugstināta vadītspēja.
250. Visus elektriskos aparātus izgatavo un uzstāda tā, lai, tos pareizi apkalpojot un tiem pieskaroties, nerastos traumas.
251. Galveno un avārijas slēgdēļus konstruē tā, lai apkalpojošajam personālam nodrošinātu vieglu un drošu pieeju aparātiem un ierīcēm. Slēgdēļu aizmugures un sānus, ja nepieciešams, arī priekšējos paneļus atbilstoši nožogo. Slēgdēļu priekšējā panelī nedrīkst uzstādīt vaļējus elementus, kas ir zem lielāka sprieguma attiecībā pret zemi nekā administrācijas noteiktais. Slēgdēļu priekšā un aizmugurē, kur tas nepieciešams, uzstāda dielektriskus paklājus vai režģi. Galveno un avārijas slēgdēļus attiecīgi marķē.
252. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 metri un lielāks, aizliegts izmantot zvejas kuģa korpusu kā otru vadītāju spēka, apgaismes un apkures elektrotīkliem.
253. Šī prasība neizslēdz iespēju, saskaņojot ar administrāciju, izmantot:
253.1. katoda pretkorozijas aizsardzības sistēmas;
253.2. ierobežotas un vietēji iezemētas sistēmas;
253.3. izolācijas līmeņa kontroles iekārtas, ja noplūdes strāvas vissliktākajos apstākļos nepārsniedz 30 mA.
254. Ja zvejas kuģa korpusu izmanto kā otro vadītāju, visi gala atzarojumi (t. i., visas ķēdes, kas ir pieslēgtas pēc pēdējās aizsargierīces) sastāv no diviem vadiem, kā arī tiek veikti īpaši ar administrāciju saskaņoti drošības pasākumi.
255. Ja spēka, apgaismes vai apkures ķēdēm izmanto neiezemētu primāro vai sekundāro strāvas sadales sistēmu, paredz ierīci, kas nodrošina nepārtrauktu izolācijas līmeņa kontroli attiecībā pret zemi.
256. Ja strāvas sadales sistēma ir izveidota saskaņā ar šo noteikumu 248. punkta nosacījumiem un izmanto līdzstrāvu, kuras spriegums pārsniedz 55 V, vai maiņstrāvu, kuras vidējais kvadrātiskais spriegums starp vadītājiem pārsniedz 55 V, paredz ierīci, kas nodrošina nepārtrauktu izolācijas līmeņa kontroli attiecībā pret zemi un dod skaņas vai gaismas signālu, ja izolācijas līmenis kļūst nepieļaujami zems.
257. Ja ierobežota garuma sadales sistēma strādā no līdzstrāvas, kuras spriegums nepārsniedz 250 V, vai maiņstrāvas, kuras vidējais kvadrātiskais spriegums starp vadītājiem nepārsniedz 250 V, tās atbilstības nepieciešamību šo noteikumu 248. punkta prasībām nosaka administrācija.
258. Izņemot atsevišķus gadījumus, ko administrācija pieļauj izņēmuma kārtā, kabeļu metāla aizsargapvalki un bruņas ir elektriski nepārtrauktas un iezemētas.
259. Visi elektrokabeļi un vadi ir ar zemu liesmu izplatīšanās spēju, un tos uzstāda tā, lai netiktu mazinātas šīs īpašības. Administrācija īpašos gadījumos (piemēram, augstfrekvences radioiekārtās) atļauj izmantot kabeļus, kas neatbilst minētajai prasībai.
260. Elektrokabeļus un vadus, ko izmanto atbildīgās vai avārijas spēka elektroķēdēs, kā arī apgaismojuma nodrošināšanai, zvejas kuģa iekšējiem sakariem un signalizācijai, cik tas praktiski iespējams, uzstāda ārpus kambīzes, "A" klases mašīntelpām un citām augstas ugunsbīstamības riska zonām, kā arī veļas mazgātavas, zivju pārkraušanas un apstrādes telpām un citām telpām ar paaugstinātu mitrumu. Ja kabeļi, kas savieno ugunsdzēsības sūkņus ar avārijas slēgdēli, ir uzstādīti caur augstas ugunsbīstamības riska zonām, tiem ir jābūt ugunsizturīga tipa. Šie kabeļi, ja tas iespējams, ir uzstādīti tā, lai tie nevarētu tikt bojāti, starpsienām sakarstot, ja blakus telpā izcēlies ugunsgrēks.
261. Saskaņā ar administrācijas prasībām veic īpašus drošības pasākumus, ja bojāti kabeļi bīstamajās zonās var radīt ugunsgrēka vai sprādziena draudus.
263. Visus pieslēgumus un savienojumus veic tā, lai saglabātos kabeļu oriģinālās elektriskās, mehāniskās, liesmu neizplatīšanas īpašības un, kur tas ir nepieciešams, arī ugunsizturīgums.
264. Saldēšanas iekārtu telpās instalē kabeļus, kas ir izturīgi pret zemu temperatūru un mitruma iedarbību.
265. Elektriskās ķēdes aizsargā no īssavienojuma. Tās aizsargā arī pret pārslodzi, izņemot šo noteikumu 4.2.1.9. apakšnodaļā paredzētos gadījumus un gadījumus, ja administrācija pieļauj izņēmumus.
266. Vietās, kur uzstāda aizsardzības ierīces pret pārslodzi, ir norādīti šo ierīču nomināli vai uzstādītie raksturlielumi.
267. Apgaismošanas ierīces uzstāda tā, lai neļautu tām pārmērīgi sakarst un bojāt vadus vai citus apkārtējos materiālus.
268. Ja apgaismošanas un spēka ķēdes beidzas telpās, kurās pastāv ugunsbīstamības vai sprādziena risks, attiecīgos slēdžus ierīko ārpus šīm telpām.
269. To telpu konstrukcija un ventilācija, kurās uzglabā akumulatoru baterijas, atbilst administrācijas prasībām.
270. Telpās, kurās uzglabā akumulatoru baterijas, neizvieto elektrisko vai cita veida aprīkojumu, kas var aizdedzināt uzliesmojošus tvaikus, izņemot šo noteikumu 272. punktā paredzētos gadījumus.
271. Akumulatoru baterijas neuzglabā dzīvojamās telpās, izņemot gadījumu, ja tās ir ievietotas hermētiskā konteinerā.
272. Telpās, kur iespējama uzliesmojošu maisījumu uzkrāšanās, un telpās, kas paredzētas akumulatoru bateriju uzglabāšanai, neuzstāda elektroiekārtas, ja vien administrācija nav pārliecināta, ka šīs elektroiekārtas ir:
272.1. nepieciešamas ekspluatācijas mērķiem;
272.2. tāda tipa, kas izslēdz uzliesmojošo maisījumu aizdedzināšanas iespēju;
272.3. paredzētas tieši šai telpai;
272.4. paredzētas izmantošanai putekļu, tvaiku un gāzu uzkrāšanās vietās.
273. Visus koka mastus un stengas aprīko ar zibensnovedējiem. Ja zvejas kuģis ir izgatavots no materiāliem, kas nevada elektrību, zibensnovedējus ar piemērotiem vadiem pievieno vara plāksnei, kas ir piestiprināta zvejas kuģa korpusam iespējami zemāk zem ūdenslīnijas.
274. Mehānismi atbilst šādām prasībām:
274.1. zvejas kuģa galvenos un palīgmehānismus, kam ir būtiska nozīme zvejas kuģa drošības un kustības nodrošināšanā, apgādā ar efektīviem vadības līdzekļiem;
274.2. visus pievadus, vārpstas un to savienojumus, ko izmanto jaudas pārvadei mehānismiem, kas nodrošina kuģa kustību, kuģošanas drošību un uz zvejas kuģa esošo cilvēku drošību, projektē un izgatavo tā, lai tie varētu izturēt maksimālās slodzes, kas varētu rasties jebkuros zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļos, ņemot vērā dzinēja tipu, kas piedzen šos pievadus un vārpstas un kura sastāvdaļa šī vārpsta vai pievads ir;
274.3. ja dzinējam ir paredzēta jūgvārpsta papildu mehānismiem vai citai piedziņai, tad šo papildu mehānismu vai citu piedziņu kopējā jauda nedrīkst pārsniegt dzinēja ražotāja noteikto maksimāli pieļaujamo jaudu, kuru drīkst pārvadīt caur šo jūgvārpstu;
274.4. ja vārpsta tiek piedzīta no dzinēja jūgvārpstas ar siksnas vai ķēdes pārvadu, šai vārpstai ir jābūt nostiprinātai gultņos abās pusēs skriemelim vai zobratam;
274.5. zvejas rīku hidrauliskās sistēmas, kuras tiek darbinātas no dzinēju jūgvārpstām, ir aprīkotas ar līdzekļiem hidraulisko pievadu atvienošanai no dzinējiem;
274.6. siksnas pārvadi ir aprīkoti ar līdzekļiem atsevišķu siksnu spriegošanai;
274.7. ja mehānismam vai dzinējam pastāv iespēja pārsniegt maksimāli atļauto rotācijas ātrumu, uzstāda joņaizsardzību;
274.8. galvenos un palīgmehānismus, kā arī šo mehānismu daļas, tai skaitā spiedtraukus, kas ir pakļauti iekšējam spiedienam, aprīko ar līdzekļiem, kas nodrošina, ka pieļaujamais spiediens ekspluatācijas gaitā netiek pārsniegts;
274.9. galvenā dzinēja instrumentu panelis iekļauj šādas mēriekārtas:
274.9.1. dzinēja kloķvārpstas griešanās ātruma kontrolei un veikto apgriezienu skaitīšanai;
274.9.2. dzinēja eļļošanas sistēmas spiediena kontrolei;
274.9.3. reduktora eļļošanas sistēmas spiediena kontrolei;
274.9.4. dzinēja dzesēšanas sistēmas temperatūras kontrolei;
274.9.5. akumulatoru bateriju lādēšanas kontrolei;
274.9.6. izplūdes gāzu temperatūras kontrolei dzinējiem ar jaudu, lielāku par 250 kW;
274.9.7. citu parametru kontrolei, ja to ir paredzējis dzinēja ražotājs;
274.10. katrs stacionārais iekšdedzes dzinējs ir aprīkots ar skaņas un gaismas signalizāciju zemam eļļas spiedienam un augstai dzesēšanas šķidruma temperatūrai. Signalizācija tiek uzstādīta uz vadības tiltiņa un mašīntelpās, ja tur atrodas apkalpojošais personāls;
274.11. piekaramos dzinējus var ātri un viegli piestiprināt korpusam, un tie ir aprīkoti ar drošības ķēdi vai trosi;
274.12. ja piekaramais dzinējs ir izvietots tam speciāli paredzētā kastē, tā ir aprīkota ar drenāžas cauruli, kuras diametrs ir vismaz 50 mm. Kastes izmērs ir pietiekams, lai nodrošinātu dzinēja izcelšanu no ūdens. Degvielas un distances vadības caurules un troses, kuras šķērso kastes sienas, ir hermētiski nostiprinātas šajās sienās;
274.13. palīgdzinēji ir nostiprināti tiem paredzētajās cieši pie kuģa korpusa nostiprinātajās pamatnēs, un šie dzinēji ir neatkarīgi no pārējām kuģa sistēmām;
274.14. kuģi aprīko ar pietiekamas jaudas atpakaļgaitas līdzekļiem, kas nodrošina pienācīgu zvejas kuģa vadību normālos ekspluatācijas apstākļos;
274.15. ja avārijas stūrēšana tiek veikta no stūres mašīnas telpas, nodrošina sakarus starp stūres māju un stūres mašīnas telpu;
274.16. ja dzeniekārtas mehānismu distances vadība tiek veikta no stūres mājas:
274.16.1. visos ekspluatācijas apstākļos, tai skaitā manevrējot, ātrums, dzenskrūves virzošā spēka virziens un maināmā soļa dzenskrūves solis ir pilnībā regulējams no stūres mājas;
274.16.2. stūres mājā uzstāda neatkarīgu galveno dzeniekārtas mehānismu avārijas apturēšanas ierīci.
275. Saspiestā gaisa sistēmas atbilst šādām prasībām:
275.1. paredz līdzekļus, kas novērš pārāk liela spiediena rašanās iespēju jebkurā saspiestā gaisa sistēmas daļā un tur, kur ir iespējama saspiestā gaisa iekļūšana gaisa kompresoru ūdens dzesētāju apvalkos vai korpusā un dzesētājos, radot bīstamu spiedienu. Visas sistēmas aprīko ar efektīviem spiediena samazināšanas līdzekļiem;
275.2. uz jauniem zvejas kuģiem pirms saspiestā gaisa sistēmas ekspluatācijas uzsākšanas visiem spiedtraukiem ar sistēmām veic hidraulisko pārbaudi;
275.3. iekšdedzes dzinēju saspiestā gaisa palaišanas sistēmas aizsargā pret šo dzinēju karsto gāzu nokļūšanu sistēmā, novēršot sprādziena draudus;
275.4. kompresoru gaisa ieplūdes kolektori ir novietoti tādās vietās, kur gaiss nesatur degošas vai toksiskas gāzes vai izgarojumus, un šie kolektori ir apgādāti ar filtriem. Gaisa izplūdes caurules, ja nepieciešams, tiek izolētas, lai apkalpei novērstu apdegumus;
275.5. visi uzpildes gaisa cauruļvadi no palaišanas gaisa kompresoriem tiek tieši savienoti ar palaišanas gaisa baloniem, bet visi palaišanas cauruļvadi no baloniem uz galvenajiem un palīgdzinējiem ir pilnīgi nošķirti no kompresoru cauruļvadiem;
275.6. iespēju eļļai iekļūt saspiestā gaisa cauruļvados un spiedtraukos samazina līdz minimumam un paredz līdzekļus šo cauruļvadu un spiedtrauku attīrīšanai no šķidrumiem;
275.7. spiedtraukus un kompresorus aprīko ar manometriem, kuri ir verificēti atbilstoši normatīvajam aktam par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu;
275.8. spiedtrauku un drošības vārstu pārbaudes veic saskaņā ar atzīto organizāciju prasībām. Spiedtrauku hidraulisko pārbaudi veic ne retāk kā reizi 10 gados, bet iekšējo apskati ne retāk kā reizi piecos gados. Ja kakliņa diametrs neļauj veikt spiedtrauka iekšējo apskati, veic spiedtrauka hidraulisko pārbaudi;
275.9. ja saspiestā gaisa cauruļvads var saņemt saspiesto gaisu no avota ar augstāku spiedienu nekā spiediens, kam tas ir paredzēts, šajā cauruļvadā ierīko piemērotu spiediena pazemināšanas vārstu, drošības vārstu un manometru.
276. Degvielu, smērvielu un citu uzliesmojošu šķidrumu lietošanas kārtība:
276.1. naftas produktus ar uzliesmošanas temperatūru, zemāku par 60 °C (slēgtā trauka tests), nedrīkst izmantot kā degvielu. Telpās un tankos, kuros degviela tiek uzglabāta, temperatūra vienmēr ir par 10 °C zemāka nekā degvielas uzliesmošanas temperatūra;
276.2. degvielas tanki, to uzpildes sistēmas, vārsti un attiecīgie cauruļvadi tiek uzstādīti un apkalpoti tā, lai novērstu degvielas vai tās izgarojumu noplūdes korpusa iekšienē;
276.3. degvielas tankus izvieto tā, lai sūces vai pārplūdes gadījumā degviela nenonāktu uz karstajām virsmām vai elektriskā aprīkojuma, kas var izraisīt degvielas aizdegšanos. Degvielas tankus novieto pēc iespējas tālāk no sakarsētajām virsmām un tos neizvieto virs trapiem, kāpnēm, katliem, karstām virsmām un elektroiekārtām;
276.4. degvielas tanku ventilācijas izvadi un uzpildes īscaurule ir novietota uz atvērta klāja, aizsargātā vietā, tālu no ieplūdes ventilācijas atverēm. Degvielas tanku ventilācijas cauruļu šķērsgriezuma laukums tiek noteikts, ņemot vērā degvielas uzpildes aprīkojumu un maksimālo degvielas uzpildes ātrumu. Degvielas tanku ventilācijas izvadi ir aprīkoti ar atbilstoša izmēra metāla sietiem vai citu līdzvērtīgu aprīkojumu liesmu aizturei;
276.5. paredz drošus un efektīvus līdzekļus, lai noteiktu, cik daudz degvielas atrodas katrā tankā. Ja tiek izmantotas mērīšanas caurules, to augšējos galus izvieto drošās vietās un aprīko ar piemērotiem noslēgšanas līdzekļiem. Var izmantot mēriekārtas no pietiekami bieza stikla, ja tās ir metāla apvalkos un ir uzstādīti automātiski noslēdzošie vārsti. Var izmantot cita tipa līdzekļus, lai noteiktu, cik daudz degvielas atrodas katrā tankā, nodrošinot, ka to kļūdas vai tanka pārpildīšanās dēļ nevar notikt degvielas noplūde;
276.6. uz degvielas caurulēm, kuru bojājuma gadījumā var notikt degvielas noplūde no degvielas tankiem, tieši pie šiem tankiem uzstāda vārstus, kuri ugunsgrēka gadījumā telpā, kurā izvietoti minētie tanki, ir noslēdzami no drošas vietas ārpus šīs telpas;
276.7. degvielas cauruļvadus neuzstāda dzīvojamās telpās, cik tas praktiski ir iespējams;
276.8. degvielas mērcauruļu izvadus neizvieto dzīvojamās telpās;
276.9. degvielas sūkņi ir atdalīti no visām pārējām sistēmām. Degvielas sūkņus aprīko ar redukcijas vārstiem, kuri darbojas slēgtā sistēmā. Degvielas recirkulācijas caurules ir pievienotas degvielas patēriņa tankam vai degvielas sūkņa ieplūdei;
276.10. degvielas caurules, vārstus, blīves un pārējo armatūru izgatavo no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla, elastīgas caurules izmanto minimāli. Elastīgās caurules un to gala savienojumi (vītnes vai atloka) ir ar adekvātu izturību un rūpnieciski izgatavoti no atzītiem ugunsdrošiem materiāliem vai apšūti ar ugunsdrošu materiālu saskaņā ar atzīto organizāciju noteikumiem;
276.11. vietās, kur tas ir nepieciešams, uz degvielas un eļļas cauruļvadiem uzstāda apvalkus vai izmanto citus līdzekļus, lai novērstu degvielas vai eļļas nokļūšanu uz sakarsētām virsmām vai mehānismu gaisa iesūkšanas kolektoros. Pieļaujams minimāls savienojumu skaits cauruļvados. Cauruļvadus aizsargā pret pārrīvēšanos ekspluatācijas laikā;
276.12. ja kuģim ir uzstādīts dzirksteļaizdedzes dzinējs slēgtā kuģa telpā, šai telpai ir jābūt aprīkotai ar mehānisku izplūdes ventilāciju un dabisku ieplūdes ventilāciju. Izplūdes ventilācijas kanāli no telpām, kurās ir novietoti dzirksteļaizdedzes dzinēji vai kurās ir iespējami benzīna tvaiku koncentrācijas avoti, nav savienoti ar jebkādu citu ventilācijas sistēmu. Mehāniskās ventilācijas sistēmas iesūkšanas vieta ir izvietota zem dzinēja tik tuvu, cik praktiski iespējams, vai zemākās vietās, kur benzīna tvaiki var koncentrēties, taču jebkurā gadījumā virs normālā sateču ūdeņu līmeņa šajās telpās. Mehāniski ventilatori un ventilācijas kanāli ir piemēroti lietošanai atmosferā, kura satur benzīna tvaikus;
276.13. katra dzirksteļaizdedzes dzinēja vadības pults tiešā tuvumā ir jābūt izkārtai norādei par to, ka:
276.13.1. pirms dzinēja palaišanas ir vismaz divas minūtes jāveic telpas mehāniskā ventilācija;
276.13.2. degvielas uzņemšanas laikā visām durvīm un iluminatoriem ir jābūt aizvērtiem, un smēķēšana ir kategoriski aizliegta;
276.14. benzīna tanki nedrīkst būt korpusa konstrukciju sastāvdaļa. Benzīna tanks ir aprīkots ar efektīvu sistēmu, kura novērš benzīna nokļūšanu telpās un korpusa iekšienē tā uzpildes laikā;
276.15. piekarināmo dzirksteļaizdedzes motoru degvielas pārnēsājamās tvertnes uzpilda tikai krastā;
276.16. benzīna uzpildes sistēma ir efektīvi savienota vai sazemēta;
276.17. avārijas apturēšanas līdzekļi, lai apturētu ikvienu degvielas sūkni un gaisa pieplūdes ventilatoru mašīntelpām un aizvērtu vārstus degvielas tankiem, kuri ir izvietoti virs kuģa dubultdibena tankiem, ir uzstādīti uz klāja ārpus mašīntelpām un dzīvojamām telpām tā, lai ugunsgrēks mašīntelpā nevarētu nogriezt piekļuvi šai vietai;
276.18. eļļas tanki, to uzpildes sistēmas, vārsti un attiecīgie cauruļvadi tiek uzstādīti un apkalpoti tā, lai novērstu eļļas noplūdi korpusa iekšienē;
276.19. efektīvi līdzekļi, lai informētu par eļļas sistēmas bojājumiem, ir uzstādīti uz kuģa, cik tas praktiski ir iespējams;
276.20. ja eļļas tankiem ir uzstādīti stikla cauruļu līmeņrāži, tie ir atbilstošas izturības, mehāniski aizsargāti, un tanki ir aprīkoti ar pašaizverošiem vārstiem;
276.21. eļļas caurules, vārstus, blīves un pārējo armatūru izgatavo no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla, atbilstoši nostiprina un aizsargā.
277. Atsūknēšanas sistēmas atbilst šādām prasībām:
277.1. kuģi aprīko ar efektīvu atsūknēšanas sistēmu, kas visos ekspluatācijas apstākļos spēj atsūknēt jebkuru zvejas kuģa hermētisko nodalījumu (izņemot degvielas, eļļas, ūdens tankus un mazus peldspējas nodrošināšanas nodalījumus), zvejas kuģim esot gan uz līdzena ķīļa, gan ar sānsveri un galsveri. Veic visu nepieciešamo, lai ūdens brīvi nokļūtu pie iesūkšanas īscaurulēm. Pieļaujams atsevišķos zvejas kuģa nodalījumos neuzstādīt atsūknēšanas līdzekļus, ja administrācija uzskata, ka tas nevar negatīvi iespaidot zvejas kuģa drošību;
277.2. vārstus un krānus, kuri nav atsūknēšanas sistēmas sastāvdaļa, neizvieto uz ūdensnecaurlaidīgajām starpsienām;
277.3. atsūknēšanas sistēmas cauruļvadi, blīves un aprīkojums ir izgatavoti no tērauda vai cita līdzvērtīga ugunsdroša materiāla. Visas īscaurules ir aprīkotas ar aizsargsietiem vai filtriem;
277.4. uz katra zvejas kuģa paredz vismaz divus atsūknēšanas sūkņus ar neatkarīgu piedziņu, no kuriem viens var būt ar rokas piedziņu. Kā atsūknēšanas sūkņus var izmantot balasta sūkņus vai citus vispārējas nozīmes sūkņus ar pietiekamu jaudu. Administrācija var atļaut papildus izmantot autonomu pārvietojamu atsūknēšanas sūkni ar ražību, ne mazāku par 30 m3/h, ja ir nodrošināta tā pienācīga uzglabāšana no ugunsdrošības un kuģa vispārējās drošības viedokļa;
277.5. atsūknēšanas sūkņa jaudu nodrošina tādu, lai tas galvenajā atsūknēšanas maģistrālē radītu ūdens plūsmu ar ātrumu vismaz divi metri sekundē. Galvenās atsūknēšanas maģistrāles cauruļu iekšējais diametrs ir vismaz šāds:
d – cauruļu iekšējais diametrs milimetros;
L, B un D – kuģa galvenie izmēri (garums, platums un borta augstums) metros.
Saskaņā ar formulu noteikto atsūknēšanas maģistrāles cauruļu iekšējo diametru noapaļo līdz tuvākajam administrācijai pieņemamam standarta izmēram. Rokas piedziņas atsūknēšanas sūkni uzstāda ārpus mašīntelpas. Jebkurā gadījumā atsūknēšanas sūkņu kopējā ražība ir ne mazāka par ugunsdzēsības sūkņu ražību;
277.6. katru šajos noteikumos paredzēto atsūknēšanas sūkni tieši pievieno mašīntelpas iesūkšanas īscaurulei. Atsūknēšanas maģistrāles un tieši pievienotās mašīntelpas iesūkšanas īscaurulei cauruļu diametrs nav mazāks kā lielākās ražības atsūknēšanas sūkņa iesūkšanas caurules diametrs;
277.7. ar administrācijas piekrišanu atsūknēšanas ežektoru kopā ar neatkarīgas piedziņas augstspiediena jūras ūdens sūkni uzskata par vienu no šo noteikumu 277.4. apakšpunktā noteiktajiem atsūknēšanas sūkņiem;
277.8. uz zvejas kuģiem, kur zivju apstrādes dēļ slēgtās telpās uzkrājas daudz ūdens, paredz atbilstošu drenāžas sistēmu;
277.9. caur degvielas, balasta vai dubultā dibena tankiem neizvieto atsūknēšanas sistēmas cauruļvadus, izņemot gadījumu, ja tiek izmantoti biezsienu tērauda cauruļvadi;
277.10. atsūknēšanas un balasta sistēmas veido tā, lai caur tām jūras vai balasta ūdens nevarētu nokļūt kravas telpās, mašīntelpās vai arī no viena ūdensnecaurlaidīgā nodalījuma citā. Atsūknēšanas sistēmas iesūkšanas īscaurules, kuras ir pievienotas sūknim, kas sūknē jūras vai balasta ūdeni, aprīko ar neatgriezeniskiem vārstiem vai krāniem, kas nevar būt vienlaicīgi atvērti uz satecēm un jūras ūdens sūknēšanai vai uz satecēm un balasta tankiem. Arī atsūknēšanas sistēmas vārstu kārbās uzstāda neatgriezeniskus vārstus;
277.11. atsūknēšanas sistēmas caurules, kas šķērso triecienstarpsienu, aprīko ar piespiedu noslēgšanas līdzekļiem ar distances vadību no darba klāja un indikatoru, kas norāda vārsta stāvokli. Ja vārsts ir uzstādīts starpsienas pakaļgala pusē un ir pieejams visos zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļos, atļauts vārstu neaprīkot ar distances vadību;
277.12. katru kuģa hermētisko nodalījumu (izņemot degvielas, eļļas un ūdens tankus) aprīko ar augsta līmeņa signalizāciju, kura nosaka ūdeņu uzkrāšanos šajos nodalījumos, un skaņas un gaismas brīdinājuma signālu vietās, kur atrodas pastāvīga sardze. Paredz līdzekļus periodiskai signalizācijas pārbaudei katram kuģa nodalījumam. Kuģiem ar garumu, mazāku par 20 m, augsta līmeņa signalizāciju ierīko vismaz kuģa mašīntelpā.
278. Izplūdes sistēmas atbilst šādām prasībām:
278.1. izplūdes caurules no iekšdedzes dzinējiem, apkures un ēdiena gatavošanas iekārtām ir stacionāri uzstādītas un izvadītas uz augstāko atvērto klāju, virs pārklāja vai nojumes vai cauri kuģa korpusam. Ja izplūdes caurules ir uzstādītas uz augstāko atvērto klāju, virs pārklāja vai nojumes, to garumam ir jābūt pietiekamam, lai novērstu dūmgāzu nokļūšanu atpakaļ kuģī. Ja izplūdes caurules ir izvadītas cauri kuģa korpusam, to savienojums ar kuģa korpusa apšuvi ir ūdensdrošs un ir veikti pasākumi, lai novērstu dzinēju un apkures katlu applūšanu;
278.2. visas izplūdes caurules uzstādītas ar minimālu līkumu un savienojumu skaitu, un šo cauruļu diametrs ir vismaz tāds, kādu noteicis dzinēja vai apkures katla ražotājs. Visi savienojumi ir gāzu necaurlaidīgi, caurules cieši nostiprinātas, atbalstītas uz kronšteiniem vai atbalstiem. Izplūdes sistēma ir aprīkota ar kompensācijas (lokaniem vai elastīgiem) savienojumiem, tā ir novietota tālu no koka konstrukcijām un citiem degošiem materiāliem un, ja nepieciešams, atbilstoši izolēta;
278.3. vietās, kur izplūdes caurules šķērso koka klāju un citas koka vai degošu materiālu virsmas, pietiekama aizsardzība nodrošina šīs konstrukcijas pret aizdegšanos;
278.4. vietās, kur tiek izmantota slapjā izplūdes sistēma, dzinēja dzesēšanas sistēmas ūdens ir jāievada izplūdes caurulē netālu no dzinēja izplūdes kolektora, un U-veida līkums vai cita veida ūdens sifons ir jāievieto izplūdes caurulē, lai novērstu ūdens nokļūšanu dzinējā.
279. Stūres iekārta atbilst šādām prasībām:
279.1. kuģi aprīko ar atzītu organizāciju prasībām atbilstošu stūres pievadu;
279.2. stūres pievadu projektē pietiekami izturīgu un tādu, lai nodrošinātu zvejas kuģa vadību ar maksimālu ekspluatācijas ātrumu. Galveno stūres pievadu un stūres vārpstu projektē tā, lai tie nesabojātos, zvejas kuģim virzoties atpakaļgaitā ar maksimālo ātrumu vai manevrējot zvejas laikā;
279.3. ja stūres pievadu darbina no enerģijas avota, stūres mājā ir stūres stāvokļa rādītājs, un tas darbojas neatkarīgi no stūres pievada vadības sistēmas. Jebkura stūres pievada defekta gadījumā stūres mājā nodrošina trauksmes signāla iedarbināšanu. Stūres pievada spēka agregātu konstruē tā, lai to var iedarbināt no stūres mājas ar roku vai tas iedarbojas automātiski, kad atjaunojas jaudas padeve pēc tās atslēgšanās;
279.4. ja stūres pievadu darbina ar distances vadības sistēmu, stūrēšanas vietā ir uzstādīts stūres stāvokļa rādītājs;
279.5. stūres pievadam, kurš darbojas no enerģijas avota vai distances vadības sistēmas, paredz avārijas stūrēšanas līdzekļus, kuri atrodas viegli pieejamā vietā;
279.6. stūres mājā uzstāda elektrisko un elektrohidraulisko stūres pievadu dzinēju darba indikatorus. Elektrodzinējiem un elektroķēdēm paredz aizsardzību pret īssavienojumu, kā arī brīdinājuma signalizāciju par pārslodzi un elektroapgādes traucējumiem. Ja ierīko aizsardzību pret pieļaujamās strāvas pārsniegšanu, to aprēķina vismaz dubultam aizsargājamās ķēdes vai dzinēja pilnas slodzes strāvas stiprumam. Aizsardzībai jāiztur atbilstošās palaišanas strāvas;
279.7. galvenajam stūres pievadam jānodrošina stūres pārlikšana no 35° vienā bortā līdz 35° otrā bortā, ja zvejas kuģim ir lielākā atļautā iegrime un lielākais ekspluatācijas ātrums. Galvenā stūres pievada jauda ir pietiekama, lai stūres pārlikšana no 35° vienā bortā līdz 30° otrā bortā minētajos apstākļos būtu veicama ne ilgāk par 28 sekundēm. Lai izpildītu šos nosacījumus, ja nepieciešams, uzstāda stūres pievada spēka agregātus;
279.8. ja stūrēšanai tiek izmantots cits aprīkojums nekā stūres plāksne, tā konstrukcijai un darbībai ir jābūt tādai, lai nodrošinātu kuģa vadību, arī kuģim virzoties atpakaļgaitā;
279.9. stūres māja ir iekārtota tā, ka personai, kura stūrē kuģi, ir laba redzamība uz priekšu, un no stūres mājas redzamība ir nodrošināta visapkārt kuģim, cik praktiski tas ir iespējams.
280. Saldēšanas sistēmām loma saglabāšanai ir šādas prasības:
280.1. saldēšanas sistēmas projektē, izgatavo, pārbauda un uzstāda atbilstoši administrācijas prasībām, ņemot vērā sistēmu drošību un hlora fluora oglekļu (CFCs) vai citu ozona slāni noārdošu vielu (kas ir kaitīgas cilvēka veselībai vai apkārtējai videi) izmešu daudzumu un koncentrāciju;
280.2. saldēšanas sistēmās atļauts izmantot tikai administrācijas atzītus aukstuma aģentus. Amonjaku, metilhlorīdu vai CFCs, kuru ozona slāņa noārdīšanas potenciāls ir augstāks nekā 5 % no CFC-11, aizliegts izmantot par aukstuma aģentu;
280.3. saldēšanas iekārtas atbilstoši aizsargā pret vibrāciju, izplešanos, saraušanos un sprādzieniem, kā arī aprīko ar automātisku aizsardzības sistēmu, kura nepieļauj bīstamu temperatūras un spiediena maiņu;
280.4. saldēšanas sistēmas, kurās kā aukstuma aģentu izmanto toksiskas vai viegli uzliesmojošas vielas, aprīko ar drenāžas sistēmām, kas minētās vielas izvada uz vietām, kur aukstuma aģents vairs nerada briesmas zvejas kuģim vai cilvēkiem uz tā;
280.5. visus zvejas kuģa nodalījumus, kuros izvieto saldēšanas sistēmas mehānismus (tai skaitā kondensatorus un gāzes tankus, kuros tiek uzglabāti toksiski aukstuma aģenti), atdala no pārējiem nodalījumiem ar gāzes necaurlaidīgām starpsienām. Katru šādu nodalījumu aprīko ar gāzes noplūdes atklāšanas sistēmu, kuras indikators izvietots blakus telpā pie ieejas saldēšanas mehānismu nodalījumā. Saldēšanas mehānismu nodalījumus aprīko ar neatkarīgu ventilācijas sistēmu. Saldēšanas mehānismu nodalījumus, kuros atrodas toksisku gāzi saturošas saldēšanas sistēmas, aprīko ar ūdens sprinkleru sistēmu;
280.6. ja, ņemot vērā zvejas kuģa izmērus, tāds izvietojums nav praktiski iespējams, saldēšanas sistēmu var izvietot zvejas kuģa mašīntelpā. Šajā gadījumā izmanto tikai tādu aukstuma aģenta daudzumu, kas, pat visai gāzei izplūstot, nevar būt bīstams mašīntelpā strādājošajiem cilvēkiem, kā arī uzstāda signalizāciju, kura brīdina, ja noplūdes dēļ nodalījumā izveidojas bīstama gāzu koncentrācija;
280.7. lai novērstu iespēju ieslēgt cilvēkus saldēšanas mehānismu telpās un saldēšanas kamerās, signalizāciju no šīm telpām izvieto stūres mājā vai vadības pultī, vai avārijas izejās. Vismaz viena izeja no katras šīs telpas ir atverama no iekšpuses. Ja tas ir praktiski iespējams, izejas no telpām, kurās atrodas ar toksisku vai viegli uzliesmojošu gāzi darbināmās saldēšanas iekārtas, nedrīkst ierīkot tā, lai tās tieši vestu uz dzīvojamām telpām;
280.8. ja saldēšanas iekārtā izmanto cilvēkam kaitīgu gāzi, paredz vismaz divus elpošanas aparātus. Vienu no tiem izvieto vietā, kur ir minimāla varbūtība, ka aukstuma aģenta noplūdes dēļ aparāts nebūs pieejams. Šim nolūkam var izmantot elpošanas aparātus, kas iekļauti zvejas kuģa ugunsdzēsības aprīkojumā, ja tie ir izvietoti tā, ka tos var izmantot abiem mērķiem. Elpošanas aparātus apgādā ar rezerves cilindriem;
280.9. uz zvejas kuģa ir sīkas instrukcijas par saldēšanas iekārtu drošu ekspluatāciju un rīcību avārijas situācijās valsts valodā un darba valodā.
281. Galvenajam enerģijas avotam ir šādas prasības:
281.1. ja elektriskā jauda ir vienīgais līdzeklis, kas nodrošina zvejas kuģa kustībai un drošībai būtisku palīgmehānismu darbību, kuģi aprīko ar galveno elektroenerģijas avotu, kas sastāv vismaz no diviem ģeneratoriem, no kuriem vienu var darbināt ar galveno dzinēju. Saskaņā ar atzīto organizāciju noteikumiem administrācija var akceptēt citas iekārtas ar līdzvērtīgu elektroenerģijas ražotspēju;
281.2. ģeneratoru jauda ir pietiekama, lai nodrošinātu šo noteikumu 150.3.1. apakšpunktā noteiktās funkcijas, izņemot zvejai, zivju apstrādei un saglabāšanai nepieciešamās jaudas, ja viens no ģeneratoriem apstājas;
281.3. zvejas kuģa galveno elektroenerģijas avotu projektē tā, lai nodrošinātu šo noteikumu 150.3.1. apakšpunktā noteikto funkciju izpildi neatkarīgi no galvenā dzinēja vai dzenvārpstas griešanās ātruma un virziena;
281.4. ja galvenais enerģijas avots ir maiņstrāvas ģenerators, ģeneratorus, kuri nav pašregulējoši, aprīko ar automātisku sprieguma regulēšanas sistēmu;
281.5. administrācija var atļaut izmantot paralēlā slēgumā darbojošos maiņstrāvas ģeneratorus, ja tie ir aprīkoti ar sinhronizācijas un slodzes izlīdzināšanas, regulēšanas sistēmu. Šī sistēma ir papildus aprīkota ar pretējās jaudas aizsardzību;
281.6. ja šo noteikumu 4.3.2. apakšnodaļā paredzētās elektroapgādes sistēmas būtiska sastāvdaļa ir transformatori, sistēmu konstruē tā, lai nodrošinātu elektroenerģijas piegādes nepārtrauktību;
281.7. ja galvenais enerģijas avots ir vienīgi akumulatoru baterijas, tās ir atbilstoši novietotas, un konteineri vai telpas, kuros tās tiek glabātas, ir atbilstoši konstruētas un ventilētas. Akumulatoru baterijas nedrīkst glabāt dzīvojamās telpās, izņemot gadījumu, ja tās ir ievietotas hermētiskos konteineros;
281.8. akumulatoru baterijas, kuras ir galvenais enerģijas avots, sastāv no vismaz divām akumulatoru baterijām radioaprīkojumam, divām akumulatoru baterijām apgaismojumam un vispārējām vajadzībām un divām akumulatoru baterijām galvenā dzinēja palaišanai, ja šo dzinēju iedarbina ar elektriskā startera palīdzību. Ņemot vēra kuģa izmēru un kuģošanas rajonu, administrācija var samazināt nepieciešamo akumulatoru bateriju skaitu;
281.9. akumulatoru baterijas ir ar pietiekamu ietilpību un atbilstošā skaitā, lai nodrošinātu visas paredzamās slodzes normālas ekspluatācijas laikā, un ar pietiekamu rezerves ietilpību avārijas gadījumiem. Efektīvi akumulatoru bateriju lādēšanas līdzekļi ir nodrošināti no galvenā vai palīgģeneratora. Lādētāji ir aprīkoti ar sprieguma regulatoriem un atgriezeniskās strāvas aizsardzību;
281.10. galveno apgaismošanas sistēmu konstruē tā, lai ugunsgrēka vai citas avārijas gadījumā telpā vai telpās, kur izvietots galvenais elektroenerģijas avots (tai skaitā transformatori, ja tie tiek izmantoti), nepārstātu darboties avārijas apgaismošanas sistēma;
281.11. avārijas apgaismošanas sistēmu konstruē tā, lai ugunsgrēka vai citas avārijas gadījumā telpā vai telpās, kur izvietots avārijas elektroenerģijas avots (tai skaitā transformatori, ja tie tiek izmantoti), nepārstātu darboties galvenā apgaismošanas sistēma;
281.12. ja zvejas kuģim ir tikai elektriski ieslēdzamas navigācijas ugunis, to darbību nodrošina no atsevišķa sadales slēgdēļa, nodrošinot piemērotu veidu, kā kontrolēt šo uguņu darbību.
282. Avārijas elektroenerģijas avotam ir šādas prasības:
282.1. paredz autonomu avārijas elektroenerģijas avotu, ko saskaņā ar administrācijas prasībām izvieto virs galvenā klāja ārpus mašīntelpām. Autonomais avārijas elektroenerģijas avots spēj darboties, ja ugunsgrēka, applūšanas vai cita iemesla dēļ pārtrauc darboties galvenās elektroiekārtas;
282.2. ņemot vērā palaišanas strāvas stiprumu un atsevišķu slodžu mainīgumu, avārijas elektroenerģijas avots nodrošina vienlaicīgu vismaz trīs stundu darbu šādām iekārtām:
282.2.1. ultraīsviļņu radioiekārtām, vidējo viļņu radioiekārtām, zvejas kuģa–zemes stacijai un vidējo viļņu/īsviļņu radioiekārtām atkarībā no zvejas kuģim uzstādītā radioaprīkojuma;
282.2.2. zvejas kuģa iekšējām sakaru iekārtām, ugunsgrēka atklāšanas sistēmām un signalizācijai, kas nepieciešama avārijas gadījumos;
282.2.3. signālugunīm un avārijas apgaismojumam:
282.2.3.1. glābšanas līdzekļu nolaišanas vietās, tai skaitā arī jūras apgaismojumam;
282.2.3.2. koridoros, uz trapiem un pie izejām;
282.2.3.3. telpās, kurās izvietoti mehānismi vai avārijas enerģijas avoti;
282.2.3.4. vadības pultīs;
282.2.3.5. zivju kraušanas un apstrādes telpās;
282.3. avārijas elektroenerģijas avots ir dīzeļģenerators vai akumulatoru baterijas;
282.4. avārijas enerģijas avotu, kā arī signālugunis un avārijas apgaismojumu pastāvīgi uztur labā darba kārtībā un regulāri pārbauda;
282.5. ja avārijas elektroenerģijas avots ir dīzeļģenerators, to aprīko ar neatkarīgu degvielas padeves sistēmu un administrācijas prasībām atbilstošu palaišanas iekārtu. Ja nav paredzēts otrs neatkarīgs avārijas ģeneratora palaišanas līdzeklis, vienīgo palaišanas enerģijas avotu aizsargā, lai to nevarētu pilnībā iztukšot, veicot atkārtotus iedarbināšanas mēģinājumus ar automātisko palaišanas sistēmu;
282.6. ja avārijas elektroenerģijas avots ir akumulatoru baterija, tā bez uzlādēšanas ir spējīga izturēt avārijas slodzi, saglabājot izlādēšanās perioda laikā spriegumu +/–12 % no nominālā. Galvenā elektroenerģijas avota bojājuma gadījumā šī akumulatoru baterija automātiski pieslēdzas pie avārijas slēgdēļa un nekavējoties apgādā ar enerģiju šo noteikumu 282.2.2. un 282.2.3. apakšpunktā minētos patērētājus. Avārijas slēgdēli aprīko ar rokas slēdzi, ar kuru akumulatoru bateriju var pieslēgt, ja ir bojāta automātiskā pieslēgšanas sistēma;
282.7. avārijas slēgdēli uzstāda iespējami tuvu avārijas elektroenerģijas avotam saskaņā ar šo noteikumu 282.1. apakšpunktā minētajām prasībām. Ja avārijas elektroenerģijas avots ir ģenerators, avārijas slēgdēli uzstāda tajā pašā vietā, ja vien tas negatīvi neietekmē slēgdēļa darbu;
282.8. uzstādītās akumulatoru baterijas izvieto labi ventilējamā telpā. Akumulatoru bateriju neuzstāda telpā, kurā atrodas avārijas slēgdēlis. Uz avārijas slēgdēļa vai dzinēju vadības pults uzstāda indikatoru, kas brīdina, ka baterijas, kuras ir avārijas elektroenerģijas avots, izlādējas. Normālā darba stāvoklī avārijas slēgdēlis saņem elektroenerģiju no galvenā slēgdēļa caur fīderi, kuram uz galvenā slēgdēļa ir aizsardzība pret pārslodzēm un īssavienojumu. Avārijas slēgdēli konstruē tā, lai tad, ja pārstāj darboties galvenais elektroenerģijas avots, automātiski pieslēgtos avārijas elektroenerģijas apgāde. Ja sistēma ir paredzēta arī atgriezeniskām operācijām, fīderim arī uz avārijas slēgdēļa nodrošina aizsardzību vismaz pret īssavienojumu;
282.9. avārijas ģeneratoru, dzinēju, kas to piedzen, un akumulatoru baterijas konstruē tā, lai tie varētu strādāt ar pilnu slodzi, gan zvejas kuģim esot uz līdzena ķīļa, gan ar sānsveri līdz 22,5° uz jebkuru bortu, gan vienlaicīgu galsveri līdz 10° uz priekšgalu vai pakaļgalu, gan jebkurā šo leņķu kombinācijā norādītajās robežās;
282.10. bateriju uzlādes indikatorus uzstāda labi redzamā vietā galvenajā slēgdēlī vai mehānismu vadības telpā, lai nodrošinātu avārijas un avārijas ģeneratora palaišanas bateriju tehnisko stāvokli;
282.11. avārijas elektroenerģijas avotus un automātisko palaišanas aprīkojumu konstruē un uzstāda tā, lai zvejas kuģa apkalpe tos varētu pārbaudīt, zvejas kuģim atrodoties ekspluatācijā;
282.12. avārijas dīzeļģeneratora telpā pie dzinēja palaišanas pults atrodas instrukcija valsts valodā un darba valodā avārijas dīzeļģeneratora palaišanai un pieslēgšanai pie avārijas slēgdēļa.
283. Aizsardzība pret šoku, ugunsgrēku vai citām briesmām atbilst šādām prasībām:
283.1. elektroiekārtas un aprīkojums nodrošina, ka kuģis un tā apkalpe ir aizsargāta pret potenciālām elektrobriesmām;
283.2. kabeļu sistēma un elektroiekārtas ir uzstādītas tā, lai novērstu vai samazinātu ietekmi uz radioaprīkojumu;
283.3. kabeļi ir atbilstoši, lai nodrošinātu elektriskās ķēdes nominālo strāvu. Vadu šķērsgriezums ir pietiekams, lai sprieguma kritums nepārsniegtu 6 % no nominālā sprieguma pie maksimālās elektriskās ķēdes slodzes;
283.4. visi elektrokabeļi ir atzīta jūras izpildījuma tipa ar daudzdzīslu vara vadiem un atbilstoši atzītu izolāciju. Šie kabeļi un vadi ir ar zemu liesmu izplatīšanās spēju un tos uzstāda tā, lai netiktu mazinātas šīs īpašības. Administrācija īpašos gadījumos (piemēram, augstfrekvences radioiekārtās) atļauj izmantot kabeļus, kas neatbilst minētajai prasībai;
283.5. kabeļus nostiprina tā, lai novērstu to pārrīvēšanās vai cita bojājuma iespēju, un neizvieto karsto virsmu (piemēram, dzinēja izplūdes kolektors) tuvumā. Izņemot atsevišķus gadījumus, ko administrācija pieļauj izņēmuma kārtā, kabeļu metāla aizsargapvalki un bruņas ir elektriski nepārtrauktas un iezemētas;
283.6. ja kabeļi nav aizsargāti ar metāla apvalku vai bruņām un pastāv ugunsgrēka risks elektrisko bojājumu dēļ, tiek nodrošināti īpaši ar administrāciju saskaņoti pasākumi;
283.7. elektroinstalācija un elektroiekārtas, kuras ir uzstādītas uz zvejas kuģiem, ir atzīta jūras izpildījuma tipa un atbilst atzīto organizāciju noteikumiem. Elektroiekārtas, kuras ir pakļautas klimatisko apstākļu iedarbībai, ir atbilstoši aizsargātas pret mitruma un korozijas iedarbību, kā arī pret mehāniskiem bojājumiem;
283.8. atļauts izmantot tikai tādu pārnēsājamo elektrisko aprīkojumu, kas strādā ar drošu spriegumu. Šā aprīkojuma atklātās metāla daļas, kam nevajadzētu būt zem sprieguma, bet kas bojājumu gadījumā var nonākt zem sprieguma, iezemē. Administrācija pieprasa papildu drošības pasākumus attiecībā uz pārnēsājamām elektriskajām lampām, instrumentiem un citu līdzīgu aprīkojumu, ko izmanto šaurās vai mitrās telpās, kur īpašu bīstamību rada paaugstināta vadītspēja;
283.9. visus elektriskos aparātus izgatavo un uzstāda tā, lai, tos pareizi apkalpojot un tiem pieskaroties, nerastos traumas;
283.10. saldēšanas iekārtu telpās instalē kabeļus, kas ir izturīgi pret zemu temperatūru un mitruma iedarbību;
283.11. visus pieslēgumus un savienojumus veic tā, lai saglabātos kabeļu oriģinālās elektriskās, mehāniskās, liesmu neizplatīšanās īpašības un, kur tas ir nepieciešams, arī ugunsizturīgums;
283.12. saskaņā ar administrācijas prasībām veic īpašus drošības pasākumus, ja bojāti kabeļi bīstamajās zonās var radīt ugunsgrēka vai sprādziena draudus;
283.13. gaismekļi ir novietoti tā, lai novērstu kabeļu bojājumus paaugstinātas temperatūras dēļ un nepieļautu bīstamu apkārtējo materiālu uzkaršanu;
283.14. telpās, kur iespējama uzliesmojošu maisījumu uzkrāšanās, un telpās, kas paredzētas akumulatoru bateriju uzglabāšanai, neuzstāda elektroiekārtas, ja vien administrācija nav pārliecināta, ka šīs elektroiekārtas ir:
283.14.1. nepieciešamas ekspluatācijas mērķiem;
283.14.2. tāda tipa, kas izslēdz uzliesmojošo maisījumu aizdedzināšanas iespēju;
283.14.3. paredzētas tieši šai telpai;
283.14.4. paredzētas izmantošanai putekļu, tvaiku un gāzu uzkrāšanās vietās;
283.15. ja kādā telpā vai apkārtējās telpās pastāv iespējami sprādziena draudi, uzstādītās elektroiekārtas un instalācija ir sprādziendroša vai pēc administrācijas ieskatiem līdzvērtīgi droša.
284. Elektriskās sistēmas atbilst šādām prasībām:
284.1. līdzstrāvas iekārtām izmanto tikai izolētu vadu instalāciju, un kuģa korpusu neizmanto strāvas vadīšanai;
284.2. ja zvejas kuģa korpusu izmanto kā otro vadītāju, visi gala atzarojumi (t. i., visas ķēdes, kas ir pieslēgtas pēc pēdējās aizsargierīces) sastāv no diviem vadiem, kā arī tiek veikti īpaši ar administrāciju saskaņoti drošības pasākumi;
284.3. katra slēgdēļa sekcija apkalpo atsevišķu ģeneratoru un ir aprīkota ar voltmetru, frekvences mērītāju, ampērmetru un atbilstošiem slēdžiem tā, ka ir iespēja pārbaudīt strāvu un spriegumu katrā fāzē. Papildu sadales skapis ir uzstādīts stūres mājā, un tas ir aprīkots ar voltmetru un slēdzi, lai atslēgtu to no galvenā slēgdēļa kopnēm. Primārie transformatoru (ja uzstādīti) tinumi ir aizsargāti pret īssavienojumu ar atbilstošu automātisko slēdžu vai drošinātāju palīdzību. Ja transformatori ir paredzēti, lai darbotos paralēli, tie ir pilnībā atslēdzami no elektroapgādes;
284.4. galveno un avārijas slēgdēļus konstruē tā, lai apkalpojošajam personālam nodrošinātu vieglu un drošu pieeju aparātiem un ierīcēm. Šo slēgdēļu priekšpuse ir tā aizsargāta un zemēta, lai novērstu nejaušu piekļuvi daļām, kuras atrodas zem sprieguma. Slēgdēļu aizmugures un sānus, ja nepieciešams, arī priekšējos paneļus atbilstoši nožogo. Slēgdēļu priekšējā panelī nedrīkst uzstādīt vaļējus elementus, kas ir zem lielāka sprieguma attiecībā pret zemi nekā administrācijas noteiktais. Slēgdēļu priekšā un aizmugurē uzstāda dielektriskus paklājus vai režģi. Galveno un avārijas slēgdēli attiecīgi marķē;
284.5. ja elektroapgāde, izņemot zema sprieguma elektroapgādi, darbina būtiskas palīgsistēmas kuģa drošības un gaitas nodrošināšanai, galveno slēgdēli projektē un aprīko tā, lai samazinātu ģeneratoru pārslodzes iespējas un avārijas elektroapgādes ieslēgšanās iespēju, kā arī savlaicīgi automātiski atslēgtos nebūtiskie palīgmehānismi. Nebūtiskie palīgmehānismi ir skaidri apzīmēti;
284.6. galvenie slēgdēļi ir aprīkoti ar voltmetriem un ampērmetriem katram ģeneratoram un zemējuma lampām. Avārijas slēgdēlis ir aprīkots ar voltmetru, ampērmetru un zemējuma lampām;
284.7. atbilstoši līdzekļi nodrošina galvenā slēgdēļa pieslēgšanu krasta elektroapgādei;
284.8. elektriskās ķēdes apzīmējumi un nominālās strāvas lielumi kopā ar pārslodzes aizsardzības ierīču norādīto vai ieregulēto pārslodzes strāvu vai vērtībām ir skaidri jānorāda uz atbilstošiem slēgdēļiem un, ja nepieciešams, sadales skapjiem;
284.9. visas no slēgdēļa izejošās ķēdes ir divpolu un aprīkotas ar pārtrauktas ķēdes aizsardzību. Apgaismojuma ķēdes ir neatkarīgas no spēka ķēdēm. Sekundārie sadales skapji ir aprīkoti ar divpolu slēdžiem un pārtrauktas ķēdes aizsardzību, turpretī gala ķēdes var tikt aprīkotas ar vienpola slēdžiem;
284.10. katru atsevišķu ķēdi aizsargā pret īssavienojumu un pārslodzi saskaņā ar administrācijas vai atzītās organizācijas prasībām;
284.11. elektrokabeļus, ko izmanto atbildīgās vai avārijas spēka elektroķēdēs, kā arī apgaismojuma nodrošināšanai, zvejas kuģa iekšējiem sakariem un signalizācijai, cik tas praktiski iespējams, uzstāda ārpus kambīzes, mašīntelpām un citām augstas ugunsbīstamības riska zonām, kā arī zivju pārkraušanas un apstrādes telpām un citām telpām ar paaugstinātu mitrumu. Ja kabeļi, kas savieno ugunsdzēsības sūkņus ar avārijas slēgdēli, ir uzstādīti caur augstas ugunsbīstamības riska zonām, tiem ir jābūt ugunsizturīga tipa. Šie kabeļi, ja tas iespējams, ir uzstādīti tā, lai tie nevarētu tikt bojāti, starpsienām sakarstot, ja blakus telpā izcēlies ugunsgrēks;
284.12. virs slēgdēļiem, sadales skapjiem un elektroiekārtām vai to tuvumā neizvieto cauruļvadus, kuros plūst šķidrumi. Ja tas nav tehniski iespējams, tiek nodrošināti līdzekļi, lai novērstu iespējamās noplūdes uz šiem slēgdēļiem, sadales skapjiem un elektroiekārtām;
284.13. ja galvenā dzinēja un palīgdzinēju palaišanai izmanto elektriskos starterus, tiek izmantotas atsevišķas palaišanas akumulatoru baterijas un tās nav savienotas ar akumulatoru baterijām, kuras tiek izmantotas apgaismojumam, vispārējām vajadzībām un radioaprīkojumam. Palaišanas akumulatoru baterijas nodrošina vismaz sešas dzinēja palaišanas bez atbilstošas lādēšanas;
284.14. katru akumulatoru bateriju grupu aprīko ar divpolu dzirksteļu drošu slēdzi. Šie slēdži ir novietoti viegli aizsniedzamā vietā;
284.15. kuģis ir aprīkots ar atbilstošu lādēšanas aprīkojumu, kurš nodrošina pastāvīgu akumulatoru bateriju lādēšanu galvenā dzinēja un palīgdzinēju darbības laikā. Šis aprīkojums sastāv no akumulatoru bateriju uzlādes kontrolpaneļa, kurā atrodas voltmetrs un ampērmetrs katrai akumulatoru grupai. Aprīkojumam ir jānodrošina akumulatoru grupu pārmaiņus lādēšana/izlādēšana, izmantojot pārslēdzējus. Ja tas ir praktiski iespējams, šie pārslēdzēji nodrošina akumulatoru bateriju grupu automātisku pārslēgšanos tādā veidā, ka viena grupa tiek lādēta, otra izlādējas;
284.16. akumulatoru bateriju lādēšanas aprīkojums atbilst administrācijas vai atzītās organizācijas prasībām. Lādētājus, kuri ir paredzēti izmantošanai uz kuģiem un tiek darbināti no maiņstrāvas avota, var izmantot saskaņā ar administrācijas vai atzītās organizācijas prasībām;
284.17. kabeļi, kas savieno akumulatoru bateriju grupas un slēdžus, kā arī slēdžus un starterus, ir pēc iespējas īsāki un ar dubultu izolāciju;
284.18. katra akumulatoru baterija vai to grupa ir novietota uz hermētiska paliktņa speciālā kastē tādā veidā, lai nepieļautu šo akumulatoru bateriju patvaļīgu pārvietošanos. Šie paliktņi un kastes ir atbilstoši aizsargātas pret koroziju sērskābes vai sārmu iespaidā un aprīkotas ar ventilācijas cauruli, kura ir izvadīta uz atvērtu klāju. Akumulatoru baterijas ir izvietotas virs ekspluatācijas iegrimes ūdenslīnijas.
285. Zemējumi un savienojumi atbilst šādām prasībām:
285.1. visas elektroiekārtas ir sazemētas, katrs zemējums atrodas redzamā vietā un ir viegli sasniedzams tehniskajai apkalpošanai;
285.2. kuģis atkarībā no elektroapgādes sistēmas uzbūves un darba sprieguma ir aprīkots ar zemējuma lampām vai citiem strāvas noplūdes noteikšanas līdzekļiem saskaņā ar administrācijas vai atzītās organizācijas prasībām;
285.3. kuģa korpusa (ja tas nav būvēts no tērauda vai cita līdzīga materiāla) ārpusē ir piestiprināta zemējuma vara plāksne ar vismaz 0,2 m2 laukumu vietā, kura vienmēr ir iegremdēta ūdenī neatkarīgi no kuģa sānsveres vai galsveres leņķa. Korpusa iekšpusē šī vara zemējuma plāksne ir atbilstoši savienota ar vara stieni vai kopni potenciālu izlīdzināšanai, to šķērsgriezuma laukums ir vismaz 64 mm2 un garums pietiekams, lai pievienotu visus nepieciešamos pieslēgumus. Savienojošā stieple starp zemējuma vara plāksni un potenciālu izlīdzināšanas kopni ir izgatavota no vara, un tās šķērsgriezuma laukums ir vismaz 64 mm2. Izmantotie savienojumi ir izgatavoti no vara, tie ir ar ļoti zemu pretestību un neveicina korozijas veidošanos šajos savienojumos;
285.4. elektrodzinēju un aprīkojuma atklātās metāla daļas, kurām nevajadzētu būt zem sprieguma, bet kuras bojājumu gadījumā var nonākt zem sprieguma, iezemē, izņemot gadījumus, ja elektrodzinēji un iekārtas:
285.4.1. strādā ar līdzstrāvu, kuras spriegums nepārsniedz 55 V, vai maiņstrāvu, kuras vidēji kvadrātiskais spriegums starp vadītājiem nepārsniedz 55 V, turklāt, lai iegūtu šo spriegumu, netiek izmantoti autotransformatori;
285.4.2. strādā ar strāvu, kuras spriegums nepārsniedz 250 V no izolētiem drošības transformatoriem, kas baro tikai vienu patērētāju;
285.4.3. ir izgatavoti saskaņā ar dubultās izolācijas principu;
285.5. visas atklātās metāla daļas, caur kurām nav paredzēta strāvas plūšana, ir savienotas ar potenciālu izlīdzināšanas kopni. Zibensnovedēji ir tieši savienoti ar zemējuma plāksni;
285.6. radarus, radioaprīkojumu un citu navigācijas aprīkojumu, kuram ir nepieciešams zemējums, aprīko ar neatkarīgu zemējuma vara plāksni. Savienojuma garums ir pēc iespējas minimāls;
285.7. ja kuģis ir aprīkots ar izolējošu elastīgo uzmavu starp reduktoru un dzenvārpstu, šīs uzmavas atloki ir savienoti ar elastīgu un atbilstoša šķērsgriezuma vara vadītāju.
286. Apgaismojumu sistēmas atbilst šādām prasībām:
286.1. apgaismojumu mašīntelpās, kontroles stacijās un darbavietās nodrošina no vismaz divām neatkarīgām apgaismes gala ķēdēm, kuras aprīkotas tā, lai vienas ķēdes bojājums neizraisītu apgaismojuma zudumu šajās telpās;
286.2. apgaismojumu telpās, kuras nav pastāvīgi apmeklētas (piemēram, zivju rūmes un tīklu telpas), nodrošina ar slēdžiem, kas izvietoti ārpus šīm telpām;
286.3. signāllampu apgādā ar atbilstošu avārijas barošanas avotu.
287. Elektrodzinēji atbilst šādām prasībām:
287.1. katrs elektrodzinējs ir aprīkots ar apkalpojošam personālam ērti lietojamiem līdzekļiem tā palaišanai un apturēšanai;
287.2. elektrodzinēju spēka ķēde ir aizsargāta pret īssavienojumu un pārslodzi. Trīsfāzu asinhronos dzinēju aizsargā pret fāzes sprieguma pazušanu;
287.3. ja elektrodzinējs ir uzstādīts klāja mehānismu darbināšanai, to vadības ierīces nodrošina tūlītēju dzinēja apturēšanu, ja vadības svira tiek atbrīvota. Avārijas apturēšanas līdzekļi ir uzstādīti kontroles stacijā. Klāja mehānismi ir aprīkoti ar atbilstošām bezatteices bremzēm saskaņā ar atzītas organizācijas prasībām;
287.4. elektriskos ventilatorus un sūkņus ar elektrisko piedziņu naftas produktu pārsūknēšanai, tai skaitā hidraulisko sistēmu darbināšanai, aprīko ar distances vadību, kura ir izvietota ārpus mašīntelpām un citām attiecīgajām telpām, lai apturētu minētos mehānismus, ja šajās telpās izcēlies ugunsgrēks.
288. Zibens aizsardzība atbilst šādām prasībām:
288.1. visus koka mastus un stengas aprīko ar zibensnovedējiem. Zibensnovedēji sastāv no nepārtrauktas vara lentes, stieples vai troses ar šķērsgriezuma laukumu, ne mazāku par 75 mm2, kura ir atbilstoši pievienota zibensnovedēja stienim, kura diametrs ir 12 mm un kurš izvirzīts vismaz 150 mm virs masta vai stengas augstākā punkta;
288.2. ja korpuss ir no metāla, zibensnovedēja apakšējais gals ir savienots ar korpusu;
288.3. ja zvejas kuģis ir izgatavots no materiāliem, kas nevada elektrību, zibensnovedējus pievieno zemējuma vara plāksnei;
288.4. zibensnovedēju uzstāda bez asiem līkumiem un tā daļu savienošanai izmanto kniedētus vai skrūvējamus zemas pretestības savienojumus.
289. Šī apakšnodaļa attiecas uz visiem zvejas kuģiem, kuriem ir periodiski neapkalpojamas mašīntelpas. Esošiem un jauniem zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, šīs apakšnodaļas prasības piemēro, cik tas praktiski iespējams, lai nodrošinātu līdzvērtīgus pasākumus kuģa drošībai.
290. Īpašu vērību pievērš augstspiediena degvielas caurulēm. Ja ir iespējams, noplūdušo degvielu no šo cauruļu sistēmām savāc piemērotā drenāžas tankā, ko aprīko ar augsta līmeņa signalizāciju.
291. Ja degvielas patēriņa tanki piepildās automātiski vai ar distances vadību, veic pasākumus, lai nenotiktu degvielas noplūde tanku pārpildīšanās dēļ. Līdzīgus pasākumus veic attiecībā uz visu aprīkojumu, kas automātiski darbojas ar uzliesmojošiem šķidrumiem (piemēram, degvielas separatoru, ko, ja tas ir praktiski iespējams, izvieto speciālā separatoriem un to sildītājiem paredzētā telpā).
292. Ja degvielas patēriņa un nostādināšanas tanki ir aprīkoti ar sildītājiem, tiek uzstādīta signalizācija, kas ieslēdz brīdinājuma signālu par degvielas uzliesmošanas temperatūras pārsniegšanu.
293. Mašīntelpās uzstāda atzītu, atbilstoši paškontroles principam veidotu ugunsgrēka atklāšanas sistēmu, kurā ir paredzētas iespējas sistēmas periodiskām pārbaudēm.
294. Ugunsgrēka atklāšanas sistēmā iekļauj gan vizuālo, gan skaņas signalizāciju stūres mājā un citās telpās, kur zvejas kuģa apkalpe to varētu dzirdēt un redzēt laikā, kad zvejas kuģis atrodas ostā.
295. Ugunsgrēka atklāšanas sistēmu automātiski nodrošina ar barošanu no avārijas enerģijas avota, ja galvenais enerģijas avots pārstāj darboties.
296. Iekšdedzes dzinējus ar jaudu 2250 kW un lielāku vai cilindra diametru, lielāku par 300 mm, aprīko ar kartera eļļas tvaiku koncentrācijas detektoriem vai dzinēja gultņu temperatūras kontroles sistēmu, vai citām līdzvērtīgām ierīcēm.
297. Uz zvejas kuģa uzstāda administrācijas prasībām un šo noteikumu 5. nodaļas prasībām atbilstošu stacionāro ugunsdzēsības sistēmu.
298. Lai būtu iespējams nekavējoties padot ūdeni no galvenās ugunsdzēsības sistēmas, uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 metri un lielāks, veic šādus pasākumus:
298.1. nodrošina iespēju iedarbināt galvenos ugunsdzēsības sūkņus no stūres mājas un no ugunsdzēsības vadības pults, ja tāda ir ierīkota;
298.2. nodrošina pastāvīga spiediena uzturēšanu galvenajā ugunsdzēsības sistēmā un nodrošina to pret aizsalšanu.
299. Atbilstoši administrācijas prasībām veic pasākumus, lai nodrošinātu mašīntelpu hermetizācijas ierīču, ugunsdzēsības sistēmu vadības iekārtu, šo noteikumu 4.4.6. apakšnodaļā paredzētās noslēgšanas ierīču (piemēram, ventilācijas, degvielas sūkņu) drošu darbību un regulāru tehnisko apkopi un pārbaudes. Administrācija var pieprasīt apgādāt kuģi ar ugunsdzēsības iekārtām un aprīkojumu, kā arī ar elpošanas aparātiem papildus attiecīgajām šo noteikumu 5. nodaļā minētajām prasībām.
300. Mašīntelpas sateces aprīko ar augsta līmeņa signalizāciju, kura nosaka sateču ūdeņu uzkrāšanos, ja zvejas kuģim ir normāla sānsvere un galsvere, un ieslēdz vizuālu un skaņas brīdinājuma signālu vietās, kur atrodas pastāvīga sardze.
301. Vārstiem, caur kuriem jūras ūdens tiek iesūknēts un izsūknēts zemāk par zvejas kuģa ūdenslīniju vai caur kuriem notiek sateču ūdeņu ežektora darbs, vadības ierīces izvieto tādās vietās, lai būtu pietiekami daudz laika tās izmantot, ja nodalījumā ieplūst ūdens.
302. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 metri un lielāks, vienam no šo noteikumu 4.2.1.4. apakšnodaļā paredzētajiem sakaru līdzekļiem jābūt drošam balss sakaru līdzeklim. Drošu papildu balss sakaru līdzekli uzstāda sakariem starp stūres māju un mehāniķu dzīvojamām telpām, kopkajītēm, ēdamtelpām, smēķēšanas vietām un slēgtajiem darba klājiem.
303. Ierīko signalizācijas sistēmu, kas brīdina par katru defektu, kam nepieciešams pievērst uzmanību.
304. Signalizācijas sistēma nodrošina skaņas signālu mašīntelpā un katra signāla vizuālu indikāciju attiecīgā vietā. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, administrācija var atļaut izmantot sistēmu, kas nodrošina katra signāla vizuālu indikāciju tikai stūres mājā.
305. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, signalizācijas sistēmu savieno ar mehāniķu kajītēm caur selektoru, kas nodrošina savienojumu ar vienu no šīm kajītēm un mehāniķu koplietošanas telpām, ja tādas ir. Administrācija var atļaut izmantot alternatīvu aprīkojumu, kas nodrošina ekvivalentu drošības līmeni.
306. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, ja administrācijas noteiktajā laikā zvejas kuģa apkalpe nereaģē uz kāda defekta indikāciju, ieslēdzas mehāniķu izsaukuma signāls un izsaukuma signāls stūres mājā sardzes personālam.
307. Nodrošina skaņas un vizuālās brīdinājuma signalizācijas ieslēgšanos stūres mājā, ja nepieciešama sardzē esošā atbildīgā apkalpes locekļa rīcība vai nepieciešams pievērst viņa uzmanību.
309. Signalizācijas sistēmu:
309.1. pastāvīgi nodrošina ar enerģiju, kuras padeve automātiski pārslēdzas uz rezerves avotu, ja pārstāj darboties galvenais enerģijas avots;
309.2. veido tā, lai iedarbotos brīdinājuma signāls, ja rodas traucējumi enerģijas padevē.
310. Signalizācijas sistēma ir spējīga vienlaikus uzrādīt vairāk nekā vienu defektu un ir projektēta tā, lai viena signāla saņemšana netraucētu citu signālu saņemšanu.
311. Brīdinājuma signāla apstiprināšana tiek veikta tajā pašā vietā, kur tiek parādīta signāla vizuālā indikācija. Brīdinājuma signāli turpinās tik ilgi, līdz uz tiem reaģē apkalpe, bet katra atsevišķa signāla vizuālā indikācija saglabājas tik ilgi, līdz defekts netiek likvidēts. Pēc tam signalizācijas sistēma automātiski pāriet normālā režīmā.
312. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 metri un lielāks, galvenais elektroenerģijas avots atbilst šādiem nosacījumiem:
312.1. ja elektroenerģijas padevi parasti veic viens ģenerators, uzstāda slodzes samazināšanas ierīces, lai nodrošinātu nepārtrauktu elektroenerģijas padevi, kas vajadzīga kuģa kustībai, vadāmībai un kuģa drošībai. Ja strādājošs ģenerators pārstāj darboties, paredz rezerves ģeneratora automātisku iedarbināšanu un pieslēgšanos galvenajam slēgdēlim un, ja nepieciešams, svarīgāko palīgmehānismu atkārtotu iedarbināšanu, ievērojot noteikto to iedarbināšanas kārtību. Rezerves ģeneratora jauda ir pietiekama, lai nodrošinātu zvejas kuģa kustību, vadāmību un drošību. Var paredzēt administrācijas atzītus līdzekļus rezerves ģeneratora distances (rokas) iedarbināšanai un pieslēgšanai pie galvenā slēgdēļa un līdzekļus svarīgāko palīgmehānismu distances atkārtotai iedarbināšanai;
312.2. ja elektroenerģijas padevi parasti veic vairāki vienlaikus strādājoši ģeneratori, paredz līdzekļus, lai nodrošinātu, ka, pārstājot darboties kādam no ģeneratoriem, pārējie bez pārslodzes nodrošina nepieciešamo elektroenerģijas daudzumu zvejas kuģa kustībai un vadāmībai.
313. Ja nepieciešama palīgmehānismu dublēšana, tos palīgmehānismus, kas nepieciešami zvejas kuģa kustības nodrošināšanai, aprīko ar attiecīgiem pārslēdzējiem, lai tos automātiski pārslēgtu uz rezerves mehānismiem. Nodrošina brīdinājuma signālu par automātisko pārslēgšanos.
314. Nodrošina tikai tādas vadības un brīdinājuma signalizācijas sistēmas, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
314.1. vadības sistēmu konstruē tā, lai ar automātisku ierīču palīdzību nodrošinātu galveno dzeniekārtas mehānismu un palīgmehānismu darbībai nepieciešamo sistēmu funkcionēšanu;
314.2. ja galvenie dzeniekārtas mehānismi ir iekšdedzes dzinēji, paredz līdzekļus, kas pastāvīgi uztur vajadzīgajā līmenī dzinēju palaišanas gaisa spiedienu;
314.3. uzstāda šo noteikumu 4.4.4. apakšnodaļā minētajām prasībām atbilstošu signalizācijas sistēmu, kas brīdina par visām būtiskākajām spiediena, temperatūras un šķidrumu līmeņu izmaiņām un citām izmaiņām;
314.4. atbilstošā vietā ierīko vadības posteni ar nepieciešamajiem brīdinājuma signalizācijas paneļiem un ierīcēm, kas uzrāda katru defektu, par ko brīdina signalizācija.
315. Paredz drošības sistēmu, kas nekavējoties automātiski aptur mehānismu vai katlu un ieslēdz brīdinājuma signālu, ja kāda mehānisma vai katla darbībā radušies traucējumi vai atkāpes, kas var novest pie avārijas.
316. Dzeniekārta var tikt apturēta automātiski tikai tad, ja var notikt nozīmīgs bojājums, pilnīga atteice vai eksplozija. Ja paredzēta galveno mehānismu drošības sistēmu atslēgšanas iespēja, nodrošina, lai atslēgšana nevarētu notikt nejauši. Uzstāda vizuālo indikāciju, kas norāda, vai drošības sistēma ir ieslēgta vai nē.
317. Dzīvojamās un dienesta telpās izmanto vienu no šādām aizsardzības metodēm:
317.1. metode I F – visu iekšējo degtnespējīgo "B" vai "C" klases nodalījumu starpsienu konstrukcija vispārējā gadījumā bez aizdegšanās atklāšanas ierīcēm un sprinkleru sistēmas dzīvojamās un dienesta telpās;
317.2. metode II F – automātiskās sprinkleru un ugunsgrēka trauksmes sistēmas nodrošināšana ugunsgrēka atklāšanai un dzēšanai visos nodalījumos, kur tas varētu izcelties, vispārējā gadījumā bez ierobežojumiem attiecībā uz iekšējo starpsienu tipu;
317.3. metode III F – automātiskās ugunsgrēka signalizācijas un ugunsgrēka trauksmes sistēmas nodrošināšana ugunsgrēka atklāšanai un dzēšanai visos nodalījumos, kur tas varētu izcelties, vispārējā gadījumā bez ierobežojumiem attiecībā uz iekšējo starpsienu tipu, izņemot gadījumu, ja jebkuras dzīvojamās telpas vai telpas, kas robežojas ar "A" vai "B" klases nodalījumu, platība pārsniedz 50 m2. Administrācija var palielināt šādas telpas platību kolektīvām telpām līdz 75 m2.
318. Nedegošu materiālu lietošanas prasības konstrukcijās un izolācijai starp sienām, kas robežojas ar mašīntelpām, kontroles punktiem un aizsardzībai iekļautajās kāpņu telpās un koridoros visām trim metodēm ir kopējas.
319. Ugunsdrošības aprīkojums un sistēmas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa attiecīgajām prasībām.
320. Zvejas kuģa korpusa, virsbūves, konstruktīvo starpsienu, klāju un klāju būvju konstrukcijās izmanto tēraudu vai citu līdzvērtīgu materiālu, izņemot gadījumus, kas noteikti šo noteikumu 323. punktā.
321. Alumīnija komponentu sakausējumu izolācija "A" un "B" klases nodalījumos, izņemot konstrukcijas, kas pēc administrācijas ieskatiem nav nesošās, veido tā, lai nesošo starpsienu temperatūra nepaceltos augstāk par 200 °C virs apkārtējās temperatūras jebkurā laikposmā standarta ugunsdrošības testa laikā.
322. Īpaša uzmanība pievēršama alumīnija sakausējuma sastāvdaļām kolonnu, balstu un citu konstruktīvo elementu izolācijai, kas nepieciešami glābšanas laivu un plostu izvietojuma, kā arī nolaišanas un iekāpšanas zonu un "A" un "B" klases nodalījumu balstīšanai, lai nodrošinātu, ka:
322.1. tādi elementi, kas balsta glābšanas laivu un plostu zonas un "A" klases nodalījumus, šo noteikumu 321. punktā noteikto temperatūras limitu sasniegtu ne ātrāk kā pēc vienas stundas;
322.2. tādi elementi, kas balsta "B" klases nodalījumus, šo noteikumu 321. punktā noteikto temperatūras limitu sasniegtu ne ātrāk kā pirmās pusstundas beigās.
323. "A" klases mašīntelpu virsbūvju konstrukcijas un pārsegumus konstruē no tērauda un atbilstoši izolē, jebkuras atveres tajos iekārto un aizsargā tā, lai nepieļautu uguns izplatīšanos.
324. Dzīvojamās un dienesta telpās visas starpsienas, kas noteiktas "B" klases nodalījumiem, būvē no klāja līdz klājam un līdz korpusam vai citām robežām, izņemot, ja nepārtraukti "B" klases griesti vai apšuvums, vai abi ir ierīkoti starpsienu abās pusēs, – tad starpsiena var būt pārtraukta vienlaidu griestiem vai apšuvumam, ņemot vērā šādas metodes:
324.1. metode I F – visas starpsienas, kas pēc šajā punktā vai citos šīs daļas punktos minētajiem noteikumiem nav būvētas kā "A" vai "B" klases nodalījumi, būvē vismaz kā "C" klases nodalījumiem paredzētas;
324.2. metode II F – nav ierobežojumu starpsienu uzbūvei, kas pēc šajā punktā vai citos šīs daļas punktos minētajiem noteikumiem nav būvētas kā "A" vai "B" klases nodalījumi, izņemot atsevišķus gadījumus, ja "C" klases starpsienas ir nepieciešamas atbilstoši šo noteikumu 333. punktā minētā pielikuma 1. tabulai;
324.3. metode III F – nav ierobežojumu starpsienu uzbūvei, kas pēc šajā punktā vai citos šīs daļas punktos minētajiem noteikumiem nav būvētas kā "A" vai "B" klašu nodalījumi. Dzīvojamās telpas vai telpas, kas robežojas ar vienlaidu "A" un "B" klases nodalījumiem, nedrīkst pārsniegt 50 m2, izņemot atsevišķus gadījumus, ja "C" klases starpsienas ir nepieciešamas atbilstoši šo noteikumu 333. punktā minētā pielikuma 1. tabulai. Administrācija var palielināt platību sabiedriskajām telpām līdz 75 m2.
325. Kāpņu telpas, kas iet tikai caur vienu klāju, aizsargā vismaz vienā līmenī ar vismaz "B-0" klases nodalījumu un durvīm, kas pašas aizveras. Liftus, kas iet tikai caur vienu klāju, iežogo ar "A-0" klases konstrukcijām – ar tērauda durvīm abos līmeņos. Kāpņu telpas un liftu šahtas, kas iet cauri vairāk nekā vienam klājam, iežogo vismaz ar "A-0" klases sienām un aizsargā visos līmeņos ar pašaizverošām durvīm.
326. Visas kāpnes būvē no tērauda karkasa konstrukcijām, izņemot vietas, kur administrācija atļāvusi lietot citus līdzvērtīgus materiālus.
327. Durvis, cik vien tas praktiski iespējams, izgatavo tādas, lai tās nodrošinātu ugunsdrošību, kas līdzvērtīga nodalījumam, kurā tās iebūvētas. Durvis un durvju rāmjus "A" klases nodalījumos izgatavo no tērauda. Durvis "B" klases nodalījumos ir no nedegoša materiāla. Durvis, ko iebūvē "A" klases mašīntelpu starpsienās, aizveras pašas un ir gāzu necaurlaidīgas. Administrācija var atļaut lietot degtspējīgus materiālus durvīs, kas atdala kajītes no individuālajām iekšējām sanitārajām telpām (piemēram, dušas), ja tās konstruētas saskaņā ar šo noteikumu 324.1. apakšpunktā noteikto IF metodi.
328. Tur, kur nepieciešams, lai durvis pašas aizvērtos, tās neaprīko ar aizturēšanas āķiem. Tomēr ir atļauts izmantot bezatteices tipa aiztures aprīkojumu ar tālvadību durvju aizvēršanai.
329. Ventilācijas atveres ir atļautas durvīs vai zem durvīm koridoru starpsienās, izņemot gadījumu, ja šādas atveres vēlas ierīkot kāpņu telpu durvīs vai zem tām. Atveres ierīko tikai durvju apakšējā daļā. Durvīs vai zem tām ierīkoto atveru kopējais efektīvais katras atveres laukums nepārsniedz 0,05 m2. Ja šāda atvere ir iebūvēta durvīs, to aprīko ar režģi, kas izgatavots no nedegoša materiāla.
331. Papildus īpašiem noteikumiem minimālā starpsienu un klāju ugunsizturība atbilst tai, kas norādīta šo noteikumu 333. punktā minētā pielikuma 1. un 2. tabulā.
332. Šo noteikumu 331. punktā minēto izturību izmanto attiecīgi klājiem un starpsienām, kas atdala blakus esošas telpas. Lai noteiktu atbilstošās prasības ugunsizturībai blakus esošu telpu starpsienām, šādas telpas klasificē saskaņā ar to ugunsgrēka risku:
332.1. kontrolpunkti (1):
332.1.1. telpas, kurās ir izvietoti avārijas enerģijas un gaismas avoti;
332.1.2. stūres māja un karšu telpa;
332.1.3. telpas, kurās ir novietots zvejas kuģa radioaprīkojums;
332.1.4. ugunsdzēsības telpas, ugunsgrēka kontroles telpas un ugunsgrēka reģistrēšanas stacijas;
332.1.5. zvejas kuģa galveno dzinēju kontroles telpa, ja tā atrodas ārpus mašīntelpas;
332.1.6. telpas, kurās ir novietota ugunsgrēka trauksmes signalizācija;
332.2. koridori (2) – koridori un vestibili;
332.3. dzīvojamās telpas (3) – dzīvojamās un sabiedriskās telpas;
332.4. kāpņu telpas (4) – iekšējās kāpņu telpas, lifti un eskalatori un tiem pievienotās telpas, izņemot tās, kas pilnīgi iekļautas mašīntelpās. Kāpņu telpu, kas ir ietverta tikai vienā līmenī, uzskata par daļu no telpas, no kuras tā nav atdalīta ar ugunsdrošām durvīm;
332.5. zema ugunsgrēka riska dienesta telpas (5) – skapji un noliktavas ar platību, mazāku par 2 m2, žāvējamās telpas un veļas mazgātavas;
332.6. "A" klases mašīntelpas (6);
332.7. citas mašīntelpas (7) – mašīntelpas un zivju miltu apstrādes telpas, izņemot "A" klases mašīntelpas;
332.8. kravas telpas (8) – telpas, ko izmanto kravai, ieskaitot eļļas kravas tankus, šahtas un lūkas uz šādām telpām;
332.9. augsta ugunsgrēka riska dienesta telpas (9) – kambīzes, trauku glabātavas, telpas, kurās ir ēdienu gatavošanas iekārtas, krāsu noliktavas, lukturu glabātavas, skapji un pieliekamie ar platību 2 m2 un lielāki un cehi (darbnīcas), izņemot tos, kas veido daļu no mašīntelpām;
332.10. atklāti klāji (10) – atklātas klāja telpas un pastaigu vietas, telpas svaigu zivju apstrādei, zivju mazgāšanas telpas un līdzīgas telpas, kur nav ugunsgrēka riska. Atklātas telpas ārpus virsbūvēm un klāja mājām.
334. Ja caur klāju izvadīti elektriskie kabeļi, caurules un ventilācijas kanāli, šķērsošanas vietas hermētiski noblīvē, lai nepieļautu liesmu un dūmu izplatīšanos.
335. Var pieņemt, ka nepārtraukti "B" klases griesti vai apšuvums, kas ir saistīts ar attiecīgajiem klājiem vai starpsienām, pilnīgi vai daļēji nodrošina vajadzīgo ugunsdrošības izolāciju vai ugunsizturību.
336. Šo noteikumu 320. punktā noteikto tērauda vai tam līdzvērtīga materiāla virsbūvju un konstrukciju ārējā apšuvumā var iebūvēt logus un sānu lūkas, ja pēc šo noteikumu prasībām nav nepieciešams, lai šo konstrukciju apšuvums būtu ar "A" klases ugunsizturību. Šādā apšuvumā (kur nav prasīta "A" klases ugunsizturība) durvis izgatavo no administrācijas atzīta materiāla. Mašīntelpu logus un gaismas lūkas aprīko šādi:
336.1. ja gaismas lūkas ir atveramas, paredz iespēju tās aizvērt no telpas ārpuses. Gaismas lūkas ar stikla paneļiem aprīko ar pastāvīgi pievienotiem ārējiem slēģiem no tērauda vai līdzvērtīga materiāla;
336.2. šādās gaismas lūkās lieto ar stiepli armētu stiklu;
336.3. stiklu vai līdzvērtīgu materiālu nav atļauts izmantot mašīntelpās. Mašīntelpu gaismas lūkās un kontroles telpās drīkst izmantot ar stiepli armētu stiklu.
337. Izmanto šādas metodes:
337.1. metode IF – visu apšuvi, caurvēja aiztures, griestus un ar tiem saistīto pamatni dzīvojamās un dienesta telpās un kontrolpunktos veido no nedegoša materiāla;
337.2. metode IIF un IIIF – koridoros un kāpņu telpās pie dzīvojamām un dienesta telpām, kā arī kontrolpunktos griestus, apšuvi, caurvēja aiztures un ar tiem saistīto pamatni veido no nedegoša materiāla;
337.3. metode IF, IIF un IIIF:
337.3.1. izolējošie materiāli (izņemot izolējošos materiālus kravas telpās vai saldēšanas nodalījumu dienesta telpās) ir nedegoši. Tvaiku barjeras un līmlentes, ko lieto kopā ar izolāciju, tāpat kā cauruļvadu armatūras izolāciju aukstumnesēju sistēmās nav nepieciešams veidot no nedegošiem materiāliem, taču tos pielieto pēc iespējas mazākā daudzumā un to atklātās virsmas ir noturīgas pret liesmām, kā to nosaka Ugunsdrošības testēšanas metožu kodekss. Telpās, kur iespējama naftas produktu iekļūšana, izolācijas virsmas ir naftas produktu un to tvaiku necaurlaidīgas;
337.3.2. ja nedegošas starpsienas, apšuvumu un griestus izmanto dzīvojamās un dienesta telpās, tiem var būt degtspējīga apdare, kas nepārsniedz 2,0 mm biezumu katrā šādā telpā, izņemot koridorus, kāpņu telpas un kontrolpunktus, kur tā nepārsniedz 1,5 mm biezumu;
337.3.3. tukšumus, kas atrodas aiz griestiem, paneļiem vai apšuvuma, sadala ar cieši piegulošām caurvēja aizturēm, kas izvietotas ne vairāk kā 14 metru viena no otras. Vertikālā virzienā šādas platības, ieskaitot tās, kas atrodas aiz griestiem, paneļiem vai apšuvuma, uz katra klāja ir noslēgtas.
338. Ventilācijas kanālus būvē no nedegoša materiāla. Īsi kanāli, kas nepārsniedz divus metrus garumā un 0,02 m2 šķērsgriezumā, var nebūt izgatavoti no nedegoša materiāla, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:
338.1. šie cauruļvadi ir no materiāla ar zemām liesmu izplatīšanās īpašībām saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu;
338.2. tos lieto tikai izejā no ventilācijas iekārtas;
338.3. tos izvieto ne tuvāk par 600 mm, mērot gar kanālu no atverēm "A" un "B" klases nodalījumos un ieskaitot vienlaidu "B" klases griestus.
339. Ja ventilācijas kanāli ar šķērsgriezumu, lielāku par 0,02 m2, šķērso "A" klases starpsienu vai klāju, atveres pārklāj ar tērauda lokšņu apvalku. Kanālus, kas šķērso starpsienu vai klāju, starpsienas vai klāja šķērsošanas tuvumā izgatavo no tērauda. Kanāli šajā ventilācijas kanāla daļā atbilst šādām prasībām:
339.1. ja kanālu šķērsgriezums pārsniedz 0,02 m2, to apvalki ir vismaz 3 mm biezi un vismaz 900 mm gari. Starpsienas šķērsojuma gadījumā šo garumu vēlams sadalīt līdzīgās daļās katrā šķērssienas pusē. Kanālus, kuru šķērsgriezums pārsniedz 0,02 m2, apgādā ar ugunsdrošības izolāciju. Izolācija ir ar vismaz tādu pašu uguns noturību kā šķērssiena vai klājs, ko šķērso ventilācijas kanāls. Līdzvērtīgu uguns izturību nodrošina saskaņā ar administrācijas atzinumu;
339.2. kanālus, kuru šķērsgriezums pārsniedz 0,075 m2, papildus šo noteikumu 339.1. apakšpunktā minētajām prasībām apgādā ar ugunsgrēka aizbīdni. Ugunsgrēka aizbīdņi strādā automātiski, bet ir nodrošināta arī iespēja tos aizvērt ar roku no starpsienas vai klāja abām pusēm. Aizbīdņus apgādā ar indikatoru, kas norāda, vai tas ir atvērts vai aizvērts. Ugunsgrēka aizbīdņi nav nepieciešami tur, kur kanāli šķērso telpas, kas atrodas starp "A" klases nodalījumiem un neapkalpo šos nodalījumus, ja šiem kanāliem ir tāda pati uguns noturība kā starpsienām, ko tie šķērso.
340. "A" klases mašīntelpām un kambīzēm paredzētie ventilācijas kanāli nedrīkst šķērsot dzīvojamās telpas, dienesta telpas un kontrolpunktus. Ja administrācija to ir atļāvusi, kanālus izgatavo no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla un kanāli ir iekārtoti tā, lai saglabātu šo telpu ugunsizturību.
341. Dzīvojamām un dienesta telpām, kā arī kontrolpunktiem paredzētie ventilācijas kanāli nedrīkst šķērsot "A" klases mašīntelpas vai kambīzes. Administrācija var atļaut šādu risinājumu, ja kanāli ir izgatavoti no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla un iekārtoti tā, lai saglabātu šo telpu ugunsizturību.
342. Ja ventilācijas kanāli ar šķērsgriezumu, kas pārsniedz 0,02 m2, šķērso "B" klases starpsienas, šķērsojuma vietās kanālu pārklāj ar tērauda lokšņu apvalku vismaz 900 mm garumā, izņemot gadījumu, ja ventilācijas kanāli ir izgatavoti šādā garumā no tērauda. Starpsienas šķērsojumā šo garumu vēlams sadalīt līdzīgās daļās katrā šķērssienas pusē.
343. Attiecībā uz kontrolpunktiem ārpus mašīntelpām, cik vien praktiski iespējams, nepieciešams veikt pasākumus, lai nodrošinātu ventilāciju, redzamību un nepieļautu dūmu klātbūtni, lai tur esošos mehānismus un aprīkojumu ugunsgrēka gadījumā varētu uzraudzīt un tie turpinātu efektīvi funkcionēt. Nodrošina alternatīvus un atsevišķus gaisa piegādes līdzekļus. Divu gaisa pieplūdes avotu ieplūdes izvieto tā, lai vienlaicīga dūmu ieplūšana abās būtu minimāla. Pēc administrācijas ieskatiem šādas prasības var neņemt vērā attiecībā uz kontrolpunktiem un to atverēm, kas izvietotas uz atklāta klāja vai kur vietējais noslēgšanas aprīkojums ir pietiekami efektīvs.
344. Ja izplūdes kanāli no kambīzes šķērso dzīvojamās telpas vai telpas, kurās atrodas degtspējīgi materiāli, tos konstruē kā "A" klases nodalījumus. Katru izplūdes kanālu aprīko ar:
344.1. tauku uztvērēju, kas ir viegli noņemams un tīrāms;
344.2. ugunsdrošības aizbīdni, kas izvietots kanāla augstākajā un zemākajā galā (prasību par papildu aizbīdni kanāla augstākajā galā attiecina uz jauniem zvejas kuģiem);
344.3. aprīkojumu, ko var darbināt no kambīzes, lai izslēgtu izplūdes ventilatoru;
344.4. stacionāriem ugunsdzēsības līdzekļiem liesmu dzēšanai kanālā, izņemot zvejas kuģus, kuru garums ir mazāks par 75 metriem, ja administrācija uzskata to par nepraktisku.
345. Visu ventilācijas sistēmu galvenās ieplūdes un izplūdes atveres aprīko tā, lai būtu iespēja tās aizvērt no ventilējamo telpu ārpuses. Dzīvojamās telpās, dienesta telpās, kontrolpunktos un mašīntelpās ierīkotās piespiedu ventilācijas iekārtas aprīko tā, lai būtu iespēja tās apstādināt no viegli pieejamas vietas ārpus šīm ventilējamām telpām. Izraugās vietu, ko ugunsgrēks nevarētu viegli norobežot. Aprīkojumu, kas paredzēts piespiedu ventilācijas apturēšanai mašīntelpās, veido pilnīgi atdalītu no tā aprīkojuma, kas paredzēts ventilācijas apturēšanai citās telpās.
346. Nodrošina aprīkojumu, lai no drošas vietas varētu aizvērt gredzenveida telpas apkārt dūmvadiem.
347. Ventilācijas sistēmas, kas nodrošina mašīntelpas, veido neatkarīgas no tām sistēmām, kas nodrošina ventilāciju citās telpās.
348. Pieliekamos, kur tiek uzglabāts noteikts daudzums viegli uzliesmojošas vielas, aprīko ar ventilācijas sistēmām, kas ir atdalītas no citām ventilācijas sistēmām. Ventilēšanu nodrošina kā telpas augšējā, tā arī apakšējā daļā, un ventilatoru ieplūdes un izplūdes atveres izvieto drošās vietās un apgādā ar dzirksteļu uztvērējiem (drāšu sietiem).
349. Elektriskos radiatorus piestiprina un konstruē tā, lai aizdegšanās risks būtu minimāls. Radiatorus nedrīkst aprīkot ar elementiem, kas uzstādīti tā, ka var aizsvilties drēbes, aizkari vai citi līdzīgi materiāli vai tie var aizdegties no elementa izdalītā karstuma.
350. Nedrīkst pieļaut apkuri ar atklātu liesmu. Krāsnis un līdzīgas iekārtas stingri nostiprina un nodrošina atbilstošu to aizsardzību un izolāciju zem tām, apkārt tām un ceļā uz to dūmvadiem. Ja krāsnīs izmanto cieto kurināmo, to dūmvadus konstruē un iekārto tā, lai būtu minimāls risks, ka tos varētu nobloķēt sadegšanas produkti. Dūmvadus apgādā ar gatavībā esošiem līdzekļiem to tīrīšanai. Aizbīdņos vilkmes ierobežošanai dūmvados, kad tie ir aizvērtā stāvoklī, paredz nenoslēgtu, pietiekamu gaisa spraugu. Telpas, kur uzstāda krāsnis, apgādā ar pietiekama izmēra ventilatoriem, lai nodrošinātu krāsns apgādi ar degšanai nepieciešamo gaisu. Šādus ventilatorus nedrīkst aprīkot ar aizvēršanas ierīcēm un tos izvieto tā, lai aizvēršanas ierīces, kas noteiktas šo noteikumu 345. punktā, tiem nebūtu nepieciešamas.
351. Nav atļauts izmantot iekārtas ar atklātu gāzes liesmu, izņemot plītis (krāsnis) pārtikas gatavošanai un ūdens sildītājus. Telpas, kurās atrodas šādas plītis vai ūdens sildītāji, nodrošina ar atbilstošu ventilāciju degšanas gala produktu un iespējamās gāzes noplūdes novadīšanai uz drošu vietu. Visas caurules gāzes nogādāšanai no konteinera (balona) līdz plītij vai ūdens sildītājam izgatavo no tērauda vai cita atzīta materiāla. Plītis vai ūdens sildītājus apgādā ar automātiskām gāzes padeves pārtraukšanas ierīcēm, kas iedarbojas, samazinoties gāzes spiedienam galvenajā gāzes vadā vai apdziestot liesmai jebkurā ierīcē.
352. Ja gāzes kurināmo izmanto sadzīves mērķiem, tās sagatavošanu, glabāšanu, sadali un lietošanu veic administrācijas atzītā veidā saskaņā ar šo noteikumu 5.2.10. apakšnodaļu.
353. Jauniem zvejas kuģiem visām atklātām virsmām koridoros un kāpņu telpās (ieskaitot gruntējumu apslēptās vai nepieejamās vietās) un virsmām dzīvojamās un dienesta telpās un kontrolpunktos izmanto materiālus ar zemu liesmu izplatīšanās spēju, kas pārbaudīta saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu.
354. Jauniem zvejas kuģiem atklātām griestu virsmām dzīvojamās un dienesta telpās un kontrolpunktos izmanto materiālus ar zemu liesmu izplatīšanās spēju.
355. Atklātu iekšējā interjera virsmu apstrādei izmanto tikai tādas krāsas, lakas, pārklājumus un citas apdares, kas neizdala pārmērīgu dūmu un toksisku gāzu vai tvaiku daudzumu, kā to nosaka Ugunsdrošības testēšanas metožu kodekss. Administrācija pārliecinās, ka tām nepiemīt pārmērīga ugunsbīstamība.
356. Dzīvojamās un dienesta telpās un kontrolpunktos klāja pārklājuma apakšējam slānim izmanto atzītu materiālu, kas nav viegli uzliesmojošs vai paaugstinātā temperatūrā nekļūst toksisks vai sprādzienbīstams saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu.
357. Ja "A" vai "B" klases nodalījumus šķērso elektriskie kabeļi, cauruļvadi, šahtas, kanāli vai tajos iestrādā ventilācijas atveres, apgaismošanas armatūru un līdzīgas ierīces, veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka nodalījuma ugunsnoturība nav samazināta.
358. Cauruļvadiem, kas šķērso "A" vai "B" klases starpsienas dzīvojamās un dienesta telpās un kontrolpunktos, izmanto atzītu materiālu, kas izvērtēts attiecībā uz temperatūru, kādu šīm starpsienām nepieciešams izturēt. Ja administrācija atļauj pārsūknēt eļļu un uzliesmojošus šķidrumus caur dzīvojamām un dienesta telpām, cauruļvadiem izmanto atzītu materiālu, kas izvērtēts attiecībā uz ugunsgrēka risku.
359. Materiālus, kas karstuma iespaidā viegli kļūst neefektīvi, nedrīkst lietot drenāžas, sanitārajās sistēmās un citos izvados aiz borta, kas ir novietoti tuvu ūdenslīnijai un kur materiāla bojājums ugunsgrēka gadījumā var radīt applūšanas briesmas.
361. Visas atkritumu tvertnes, izņemot zivju apstrādē lietojamās, izgatavo no nedegoša materiāla, bez atverēm to sānos un dibena daļā.
362. Degvielas pārsūknēšanas sūkņus ar mehānisko piedziņu, agregātu degvielas sūkņus un citus līdzīgus degvielas sūkņus aprīko ar distances vadību, kas izvietota ārpus attiecīgās telpas tā, lai ugunsgrēka gadījumā telpā, kur tie ir izvietoti, tos varētu apturēt.
363. Lai nepieļautu degvielas noplūdi satecēs, izvieto noplūdes savākšanas paplātes tur, kur tas ir nepieciešams.
364. Nodalījumos, ko izmanto zivju glabāšanai, uzliesmotspējīgu izolāciju aizsargā ar cieši piegulošu apšuvumu.
365. Augsta ugunsgrēka riska kravas telpas aizsargā ar stacionāru ugunsdzēsības sistēmu vai ar citu ugunsdzēsības sistēmu, kas saskaņā ar administrācijas atzinumu nodrošina līdzvērtīgu aizsardzību no uguns.
366. Saspiestās, šķidrās vai izšķīdinātās gāzes balonus nostiprina un skaidri marķē ar noteiktu identifikācijas krāsu, norādot uz tiem skaidri salasāmu satura ķīmisko formulu un nosaukumu.
367. Balonus, kas satur viegli uzliesmojošas vai citādi bīstamas gāzes, un izlietotos balonus izvieto un nostiprina uz atklāta klāja. Visus ventiļus, spiediena regulatorus un cauruļvadus, kas pievienoti šiem baloniem, aizsargā pret bojājumiem. Balonus aizsargā arī no pārmērīgām temperatūras izmaiņām, tiešiem saules stariem un no sniega uzkrāšanās. Administrācija var atļaut šādu balonu uzglabāšanu nodalījumos, kas atbilst šo noteikumu 368. un 370. punktā minētajām prasībām.
368. Telpas, kur tiek uzglabāti ļoti viegli uzliesmot spējīgi šķidrumi (ātri iztvaikojošas krāsas, petroleja, benzols) un, ja atļauts, sašķidrināta gāze, iekārto tā, lai ieeja tajās būtu iespējama tikai tieši no atklāta klāja. Spiediena regulēšanas ierīces un drošības vārstus iekārto tā, lai nodrošinātu izplūdi nodalījuma robežās. Ja šādu nodalījumu ierobežojošās starpsienas atrodas blakus citām norobežotām telpām, tās veido gāzu necaurlaidīgas.
369. Nav pieļaujama elektroinstalācijas un elektroarmatūras uzstādīšana nodalījumos, kas tiek izmantoti ļoti viegli uzliesmot spējīgu šķidrumu vai sašķidrinātas gāzes uzglabāšanai, izņemot to elektroinstalāciju un elektroarmatūru, kas nepieciešama nodalījuma apkalpošanai. Šādos gadījumos uzstāda tikai sertificētu droša tipa elektroarmatūru saskaņā ar Starptautisko standartu IEC publikāciju Nr. 79 "Elektriskā armatūra sprādzienu bīstamai gāzes videi". Šādās telpās nedrīkst atrasties siltuma avoti. Labi saredzamā vietā izvieto uzrakstus "Nesmēķēt" un "Nelietot atklātu liesmu".
370. Katra tipa saspiestu gāzi uzglabā atsevišķi. Nodalījumos, ko izmanto šādu gāzu uzglabāšanai, nedrīkst glabāt citus degtspējīgus produktus, instrumentus vai priekšmetus, kas nav gāzes sadales sistēmas sastāvdaļa. Administrācija var atvieglot šīs prasības, ņemot vērā saspiestu gāzu raksturojumu, daudzumu un paredzēto izmantošanu.
371. Kāpņu telpas un kāpnes uz dzīvojamām telpām un telpām, kur apkalpe parasti ir nodarbināta (izņemot mašīntelpas), un no šīm telpām iekārto tā, lai tās varētu izmantot kā ērtus evakuēšanās ceļus uz atklātu klāju un no turienes glābšanas laivās vai plostos. Ievēro šādas prasības:
371.1. no visu līmeņu dzīvojamām telpām (no katras lielākas telpas vai telpu grupas) nodrošina vismaz divas evakuācijas iespējas. Evakuācijas ejas izvieto pēc iespējas tālāk vienu no otras. Par evakuācijas ejām uzskata arī parastos piekļūšanas līdzekļus šīm telpām:
371.1.1. galvenā izeja telpām, kuras atrodas zem atvērta klāja, ir kāpnes, bet otra izeja var būt vertikāls traps šahtā vai kāpnes;
371.1.2. izeja uz augšu novietotām telpām pret atvērtu klāju ir kāpnes vai durvis uz atklātu klāju vai to kombinācija;
371.2. izņēmuma gadījumā administrācija atļauj vienu evakuācijas ceļu, ņemot vērā telpas veidu, izvietojumu un cilvēku skaitu, kas parasti dzīvo vai strādā tajā;
371.3. koridora vai koridora daļas garums nedrīkst pārsniegt septiņus metrus, ja no turienes ir tikai viens evakuācijas ceļš;
371.4. glābšanās ceļu nepārtrauktību un platumu nosaka saskaņā ar administrācijas prasībām. Kāpņu telpas un koridorus, ko izmanto kā evakuācijas ejas, konstruē vismaz 700 mm platus ("tīrais" platums) un aprīko ar margām vismaz vienā pusē. Ieejas šādās kāpņu telpās nav šaurākas par 700 mm.
372. No katras "A" klases mašīntelpas nodrošina divas evakuācijas ejas vienā no šādiem veidiem:
372.1. divi tērauda kāpņu komplekti, kas atdalīti viens no otra, cik plaši vien iespējams, un ved uz līdzīgi atdalītām durvīm telpas augšējā daļā, no kurienes ir nodrošināta izkļūšana uz atklāta klāja. Vienām no šīm kāpnēm nodrošina ilgstošu aizsardzību no uguns no telpas zemākās daļas līdz drošai vietai ārpus telpas. Šo aizsardzību konstruē no tērauda, izolē atbilstoši "A-60" klases prasībām un tās zemāko daļu apgādā ar pašaizverošām "A-60" klases tērauda durvīm. Administrācija var neprasīt šādu aizsardzību, ja šādā mašīntelpā tās iekārtojuma vai izmēru dēļ ir nodrošināts drošs izglābšanās ceļš no šīs telpas zemākās daļas;
372.2. vienas tērauda kāpnes, kas ved uz durvīm telpas augšējā daļā, no kurienes ir nodrošināta izkļūšana uz atklāta klāja. Telpas zemākajā daļā ir tērauda durvis, kas ir atdalītas no minētajām kāpnēm un kuras var atvērt un aizvērt no abām pusēm, un kas nodrošina drošu evakuācijas ceļu no telpas zemākās daļas uz atklātu klāju.
373. Evakuācijas ceļus no citām mašīntelpām, kas nav "A" klases mašīntelpas, nodrošina saskaņā ar administrācijas prasībām, ņemot vērā telpas veidu un izvietojumu un to, vai cilvēki parasti atrodas šajā telpā.
374. Kuģa mašīntelpās viegli pieejamās un redzamās vietās izvieto avārijas glābšanas elpošanas aparātus, ko ugunsgrēka laikā ātri un viegli var sasniegt. Avārijas glābšanas elpošanas aparātu novietojumu un skaitu nosaka, ņemot vērā mašīntelpu izkārtojumu un to personu skaitu, kuras parasti strādā šajās telpās.
375. Kuģa dzīvojamo telpu koridoros viegli pieejamās un redzamās vietās izvieto vismaz divus avārijas glābšanas elpošanas aparātus, ko ugunsgrēka laikā ātri un viegli var sasniegt.
377. Uz zvejas kuģiem, uz kuriem tiek piemērota IIF metode, lai aizsargātu dzīvojamās un dienesta telpas (izņemot telpas, kurās nepastāv būtisks ugunsgrēka izcelšanās risks, piemēram, neaizņemtas telpas vai sanitārās telpas), uzstāda atzīta tipa sprinkleru un ugunsgrēka trauksmes sistēmas, kas atbilst šo noteikumu prasībām un ir aprīkotas tā, lai efektīvi aizsargātu šīs telpas.
378. Sistēmu uztur pastāvīgā gatavībā, lai tā varētu nekavējoties darboties bez apkalpes iejaukšanās. Izmanto ar ūdeni piepildītu cauruļvadu tipa sistēmu, izņemot mazas atklātas sekcijas, kur tā var būt arī sausu cauruļvadu tipa, ja pēc administrācijas ieskatiem nepieciešama šāda piesardzība. Sistēmas daļas, kas var būt pakļautas sala iedarbībai, piemērotā veidā aizsargā pret sasalšanu. Sistēmu uztur piepildītu līdz nepieciešamajam spiedienam un paredz tās nepārtrauktu apgādi ar ūdeni saskaņā ar šo noteikumu 389. punktu.
379. Katrā sprinkleru sekcijā iestrādā līdzekļus, lai automātiski ieslēgtu redzamu un dzirdamu trauksmes signālu uz viena vai vairākiem indikācijas paneļiem, kad iedarbojas jebkurš no sprinkleriem. Šādus paneļus centralizēti izvieto stūres mājā, tie norāda, kurā sistēmas kontrolējamā sekcijā izcēlies ugunsgrēks. Vizuālās un skaņas trauksmes posteņus papildus izvieto arī citās vietās tā, lai nodrošinātu, ka apkalpe nekavējoties saņem signālus par ugunsgrēka izcelšanos. Trauksmes sistēmu konstruē tā, lai tā informētu par jebkura defekta rašanos.
381. Nodrošina jebkuras sprinkleru sekcijas izolēšanu tikai ar vienu izslēgšanas vārstu. Nodrošina vieglu pieejamību katras sekcijas izslēgšanas vārstam un tā atrašanās vietu nepārprotami un pastāvīgi apzīmē. Paredz līdzekļus, lai nepieļautu, ka nepiederošas personas var nesankcionēti aktivizēt izslēgšanas vārstus.
382. Katra izslēgšanas vārsta atrašanās vietu un centrālo staciju apgādā ar manometru, kas norāda spiedienu sistēmā.
383. Nodrošina sprinkleru izturību pret koroziju. Dzīvojamās un dienesta telpās nodrošina, ka sprinkleri tiek automātiski iedarbināti temperatūras robežās no 68 ºC līdz 79 ºC, izņemot vietas, kur iespējama paaugstināta apkārtējā temperatūra (piemēram, žāvējamās telpas). Šajās telpās sprinklera automātiskās iedarbināšanas temperatūru var palielināt ne vairāk kā par 30 ºC virs maksimālās temperatūras telpas augšpusē.
384. Katru indikācijas paneli apgādā ar sarakstu vai plānu, kas norāda aptvertās telpas un katras sekcijas izvietojuma zonu. Nodrošina piemērotu testēšanas un apkalpošanas instrukciju pieejamību valsts valodā un darba valodā.
385. Sprinklerus izvieto telpas augšējā daļā un izkārto piemērotā veidā, lai uzturētu caurmēra ūdens padošanas ātrumu, ne mazāku kā pieci litri minūtē uz 1 m2 virs nominālā laukuma, ko aptver sprinklers. Administrācija atļauj izmantot arī cita veida sprinklerus, ja derīgais izsmidzinātā ūdens daudzums ir ne mazāk efektīvs.
386. Sistēmu nodrošina ar spiediena tvertni, kuras tilpums atbilst vismaz divkāršam nepieciešamā ūdens daudzumam, kā noteikts šajā punktā. Tvertnē atrodas pastāvīgs saldūdens daudzums, kas ir līdzvērtīgs ūdens daudzumam, ko vienā minūtē izsūknē sūknis, kā noteikts šo noteikumu 389. punktā. Nodrošina tāda gaisa spiediena uzturēšanu tvertnē, lai, izlietojot pastāvīgo saldūdens krājumu tankā, šis spiediens nebūtu mazāks par sprinklera darba spiedienu, kam pieskaitīts spiediens, kas rodas no hidrostatiskā ūdens staba spiediena, kas mērīts no tvertnes dibena līdz augstākajam sprinkleram sistēmā. Nodrošina ar sistēmu gaisa un ūdens daudzuma papildināšanai, kā arī stikla mērīšanas cauruli, lai noteiktu pareizo ūdens līmeni tvertnē.
388. Paredz neatkarīgu mehāniskās piedziņas sūkni vienīgi nepārtrauktas automātiskas ūdens padeves nodrošināšanai sprinkleriem. Krītoties spiedienam sistēmā, nodrošina automātisku sūkņa ieslēgšanos, pirms no spiediena tvertnes ir izsūknēts tās pastāvīgais ūdens daudzums.
389. Sūknis un cauruļvadu sistēma spēj uzturēt spiedienu tādā līmenī, kāds nepieciešams, lai augstākajos sprinkleros nodrošinātu nepārtrauktu tādu ūdens daudzuma padevi, lai vienlaicīgi pārklātu maksimālo laukumu, kas ierobežots ar ugunsizturīgām starpsienām "A" un "B" klases nodalījumos vai 280 m2 laukumu (ņem vērā mazāko), ja ūdens padošanas ātrums atbilst šo noteikumu 385. punktā noteiktajam.
390. Sūkni ūdens padošanas pusē apgādā ar pārbaudes vārstu, kas aprīkots ar īsu izplūdes cauruli ar vaļēju galu. Vārsta un caurules šķērsgriezuma laukums ir adekvāts, lai, uzturot sistēmā spiedienu saskaņā ar šo noteikumu 386. punktu, izlaistu tādu ūdens daudzumu, kas atbilst sūkņa padevei.
391. Jūras ūdens padevi sūknim iekārto pēc iespējas tajā pašā telpā, kur atrodas sūknis, un tā, lai, zvejas kuģim esot jūrā, nav nepieciešams noslēgt jūras ūdens ieplūdi citos gadījumos, izņemot sūkņa revīziju vai remontu.
392. Sprinkleru sūkni un tvertni izvieto saprātīgā attālumā no jebkuras "A" klases mašīntelpas, bet tos nedrīkst izvietot nevienā no tām telpām, kuras tiek aizsargātas ar sprinkleru sistēmu.
393. Jūras ūdens sūkni, automātiskās ugunsgrēka trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmas nodrošina ar enerģijas padevi no vismaz diviem avotiem. Ja sūknis ir ar elektrisko piedziņu, to pieslēdz pie galvenā elektriskās strāvas avota, kura apgādi ar strāvu nodrošina vismaz divi ģeneratori.
394. Strāvas padeves līnijas iekārto tā, lai tās nešķērso kambīzes, mašīntelpas un citas slēgtas telpas ar augstu ugunsgrēka risku, izņemot gadījumu, ja tas ir nepieciešams, lai pievienotos attiecīgajam sadales skapim. Viens no ugunsgrēka trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmas enerģijas avotiem ir avārijas avots. Ja viens no sūkņa enerģijas padeves avotiem ir zvejas kuģa iekšienē izvietots iekšdedzes dzinējs, to papildus šo noteikumu 392. punktā minētajām prasībām izvieto tā, lai ugunsgrēka izcelšanās gadījumā jebkurā aizsargājamā telpā neietekmētu gaisa padevi šim dzinējam.
395. Sprinkleru sistēmu savieno ar zvejas kuģa galveno ugunsdzēsības maģistrāli ar noslēdzošu, aizskrūvējamu, neatgriezenisku vārstu, kas nepieļauj ūdens atplūdi no sprinkleru sistēmas ugunsdzēsības maģistrālē.
396. Katru sprinkleru sekciju apgādā ar pārbaudes vārstu, lai pārbaudītu automātisko trauksmes sistēmu, izlaižot viena sprinklera darbības ūdens ekvivalentu. Katras sekcijas pārbaudes vārstu izvieto šīs sekcijas izslēgšanas vārsta tuvumā.
398. Paredz slēdžus vienā no šo noteikumu 379. punktā noteiktajiem indikācijas paneļiem, lai varētu pārbaudīt katras sprinkleru sekcijas indikatorus un trauksmes signalizāciju.
399. Katru sprinkleru sekciju apgādā ar sprinkleru rezerves galviņām. Rezervē iekļauj visu tipu un kategoriju sprinkleru galviņas, kas uzstādītas kuģī, piemērojot šādas normas atkarībā no uzstādīto skaita:
399.1. mazāk par 100 sprinkleru galviņām – trīs rezerves galviņas;
399.2. mazāk par 300 sprinkleru galviņām – sešas rezerves galviņas;
399.3. no 300 līdz 1000 sprinkleru galviņām – 12 rezerves galviņas.
400. Uz zvejas kuģiem, uz kuriem tiek izmantota IIIF metode, uzstāda atzīta tipa automātisku ugunsgrēka trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmu, kas atbilst šo noteikumu prasībām un ir aprīkota, lai atklātu uguns klātbūtni visās dzīvojamās un dienesta telpās, izņemot telpas, kurās nepastāv būtisks ugunsgrēka izcelšanās risks (piemēram, neaizņemtas telpas vai sanitārās telpas).
401. Sistēmai ir jābūt gatavai nekavējoties darboties, un apkalpei nav nepieciešams sagatavot to darbam vai ieslēgt.
402. Katrā detektoru sekcijā iestrādā līdzekļus, lai automātiski raidītu redzamu un dzirdamu trauksmes signālu uz vienu vai vairākiem indikācijas paneļiem, ja ir iedarbojies jebkurš no detektoriem. Šādos paneļos norāda, kurā sekcijā izcēlies ugunsgrēks, un tos centralizēti izvieto stūres mājā un citās vietās, lai nodrošinātu, ka apkalpe nekavējoties saņem jebkuru trauksmes signālu no šīs sistēmas. Papildus paredz iespēju, lai trauksmes signāls skanētu arī uz tā klāja, uz kura ugunsgrēks ir atklāts. Šādu trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmu konstruē tā, lai noteiktu jebkura defekta rašanos tajā.
403. Detektorus sagrupē atdalītās sekcijās, kurās nav vairāk par 100 detektoriem, un katra sekcija aptver ne vairāk par 50 apkalpojamām telpām. Detektorus sadala zonās, lai noteiktu, uz kura klāja ugunsgrēks ir izcēlies.
404. Paredz sistēmas iedarbošanos no neatbilstoši augstas gaisa temperatūras, no neatbilstoši lielas dūmu koncentrācijas vai cita faktora, kas norāda uz ugunsgrēka pirmsākumu jebkurā no aizsargājamām telpām. Sistēma, kas ir jutīga pret gaisa temperatūru, neiedarbojas temperatūrā, kas ir zemāka par 54 ºC, bet nodrošina tās iedarbošanos temperatūrā, kas nav augstāka par 78 ºC, ja temperatūras pieaugšana līdz šim līmenim nav straujāka par vienu grādu minūtē. Pēc administrācijas ieskatiem žāvējamās telpās vai citās vietās ar paaugstinātu apkārtējo temperatūru sistēmas iedarbošanās temperatūru var paaugstināt par 30 °C virs maksimālās temperatūras telpas augšpusē. Pret dūmu koncentrāciju jutīgu sistēmu iedarbošanos paredz, ja samazinās pārraidītā gaismas stara intensitāte, kuru noteikusi administrācija. Dūmu detektorus sertificē tā, lai tie iedarbotos, pirms dūmu biezums pārsniedz 12,5 % obskurāciju uz metru, bet neiedarbotos, kamēr dūmu biezums nav pārsniedzis 2 % obskurāciju uz metru. Citas līdzvērtīgi efektīvas sistēmu iedarbošanās metodes var izmantot pēc administrācijas ieskatiem. Atklāšanas sistēmas nedrīkst izmantot citam mērķim, tikai ugunsgrēka atklāšanai.
405. Detektorus trauksmes iedarbināšanai ierīko tā, ka tie iedarbojas, atbrīvojot vai saslēdzot kontaktus vai arī ar citu piemērotu metodi. Tos izvieto telpas augšējā daļā un aizsargā pret triecieniem un fiziskiem bojājumiem. Tie ir piemēroti lietošanai jūras gaisā. Tos izvieto atklātā vietā, kur nav siju un citu līdzīgu objektu, kas varētu traucēt karstu gāzu vai dūmu plūsmai uz jutīgo elementu. Detektorus, kas iedarbojas, kontaktiem saslēdzoties, apgādā ar izolēta tipa kontaktiem, un ķēdi pastāvīgi pārrauga, lai noteiktu bojājumus.
406. Katrā telpā, kur nepieciešamas ugunsgrēka atklāšanas iespējas, uzstāda vismaz vienu detektoru un izvieto ne mazāk kā vienu detektoru uz aptuveni 37 m2 klāja laukuma. Lielās telpās detektorus izvieto tā, lai viens detektors no otra nebūtu tālāk par 9 metriem vai tālāk par 4,5 metriem no starpsienas.
407. Ugunsgrēka trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmu darbināšanai paredzētā elektriskā aprīkojuma apgādi ar enerģiju nodrošina vismaz no diviem elektroapgādes avotiem, no kuriem viens ir avārijas avots. Strāvas piegādi nodrošina no divām atsevišķām barošanas līnijām, kas paredzētas tikai šim mērķim. Šādas barošanas līnijas savieno ar pārslēgšanas slēdzi, kas izvietots uguns atklāšanas sistēmas kontrolpunktā. Elektroinstalācijas sistēmu ierīko tā, lai izvairītos no kambīzēm, mašīntelpām un citām slēgtām telpām ar augstu ugunsgrēka izcelšanās risku, izņemot tur, kur tas nepieciešams, lai nodrošinātu ugunsgrēka atklāšanu šajās telpās vai pievienotos attiecīgam sadales skapim.
408. Blakus katram indikācijas panelim izvieto plānu vai sarakstu, kur norāda sistēmas aptverto telpu un zonas izvietojumu. Nodrošina piemērotu testēšanas un apkalpošanas instrukciju pieejamību valsts valodā un darba valodā.
409. Nodrošina detektoru un indikācijas paneļu pareizas darbības pārbaudes iespēju, paredzot līdzekļus karsta gaisa vai dūmu izmantošanai detektoru izvietošanas vietās.
410. Katru detektoru sekciju apgādā ar detektoru rezerves galvām saskaņā ar administrācijas noteikto.
411. Uz jauniem zvejas kuģiem automātiskās ugunsgrēka trauksmes, detektoru un indikācijas sistēmas uzstāda arī koridoros, kāpņu telpās un evakuācijas ceļos saskaņā ar šo noteikumu 5.2.13. apakšnodaļā minētajām prasībām.
413. Ja pastāv iespēja, ka ugunsgrēks jebkurā vienā nodalījumā var apturēt visu ugunsdzēsības sūkņu darbību, paredz alternatīvas ūdens piegādes iespējas ugunsdzēsībai. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 metri un lielāks, šāds alternatīvs līdzeklis ir stacionārs avārijas ugunsdzēsības sūknis, kas tiek iedarbināts automātiski no neatkarīga enerģijas avota. Šādam avārijas ugunsdzēsības sūknim paredz tādu jaudu, lai tas nodrošinātu divas ūdens strūklas ar minimālo spiedienu 0,25 N/mm2.
414. Ugunsdzēsības sūkņiem, izņemot avārijas sūkni, paredz tādu jaudu, lai ugunsdzēsības vajadzībām nodrošinātu ūdens padeves daudzumu ar minimālo spiedienu 0,25 N/mm2 un vismaz šādu kopējo ražību (Q):
L, B, D ir kuģa galvenie izmēri (garums, platums un borta augstums) metros.
Kopējā nepieciešamā ugunsdzēsības sūkņu ražība nepārsniedz 180 m3/h.
415. Katram ugunsdzēsības sūknim, izņemot avārijas sūkni, nodrošina ražību, ne mazāku par 40 % no kopējās ugunsdzēsības sūkņu ražības, kas noteikta šo noteikumu 414. punktā, lai nodrošinātu ūdens piegādi saskaņā ar šo noteikumu 427. punktā minētajām prasībām. Šie ugunsdzēsības sūkņi apgādā maģistrālās ugunsdzēsības sistēmas atbilstoši šiem noteikumiem. Ja uzstāda vairāk nekā divus ugunsdzēsības sūkņus, papildus uzstādāmo sūkņu ražību nosaka pēc administrācijas ieskatiem.
416. Izmanto mehāniskos ugunsdzēsības sūkņus ar neatkarīgu piedziņu. Sanitāros, balasta, sateču un vispārējās apkalpošanas sūkņus var atzīt par ugunsdzēsības sūkņiem, ja tos parasti neizmanto naftas produktu vai eļļu pārsūknēšanai, bet, ja tos atsevišķos gadījumos izmanto degvielas pārsūknēšanai, sūkņus apgādā ar piemērotām pārslēgšanas iespējām.
417. Ja ugunsdzēsības sūkņi spēj radīt spiedienu, kas pārsniedz projektēto spiedienu piegādes cauruļvados, hidrantos un šļūtenēs, visiem sūkņiem uzstāda redukcijas vārstus. Šos vārstus izvieto un noregulē tā, lai nepieļautu pārāk liela spiediena rašanos jebkurā maģistrālās ugunsdzēsības sistēmas vietā.
418. Avārijas ugunsdzēsības sūkņi ar mehānisko piedziņu ir atsevišķi neatkarīgi darbināmi sūkņi ar atsevišķu tiešas piedziņas dīzeļdzinēju un degvielas apgādi, kas ierīkota viegli pieejamā vietā ārpus telpas, kur ir uzstādīti galvenie ugunsdzēsības sūkņi, vai arī darbināmi ar atsevišķu ģeneratoru, kas var būt arī avārijas ģenerators (kā norādīts šo noteikumu 4.3.2. apakšnodaļā) ar pietiekamu jaudu, kurš ir izvietots drošā vietā ārpus mašīntelpas (ja iespējams, virs darba klāja). Nodrošina avārijas ugunsdzēsības sūkņa darbību vismaz trīs stundas.
419. Nodrošina iespēju darbināt avārijas ugunsdzēsības sūkņus, aizborta ūdens iesūkšanas vārstus un citus nepieciešamos vārstus no vietas ārpus nodalījuma, kur ir uzstādīti galvenie ugunsdzēsības sūkņi, lai avārijas ugunsdzēsības sūkņus neapdraudētu ugunsgrēks, ja tas izceltos šajos nodalījumos.
420. Ja ir nepieciešams vairāk nekā viens hidrants, lai nodrošinātu vairākas strūklas saskaņā ar šo noteikumu 427. punktu, paredz galveno ugunsdzēsības maģistrāli.
421. Lai nodrošinātu ugunsdzēsības sistēmai pietiekamu efektivitāti, ir pieļaujami tikai tādi pievienojumi galvenajai ugunsdzēsības maģistrālei, kas nepieciešami ugunsgrēka dzēšanai, izņemot pievienojumus klāja, enkurķēžu mazgāšanai un sateču atsūknēšanas ežektoru darbināšanai.
422. Ja galvenā ugunsdzēsības maģistrāle nav pašdrenējoša, ja nepieciešams, ierīko piemērotus drenāžas krānus, lai nepieļautu maģistrāles aizsalšanu.
423. Galvenajās ugunsdzēsības maģistrālēs un ūdens padeves cauruļvados izmanto caurules ar diametru, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu maksimālā ūdens daudzuma efektīvu sadali no diviem vienlaikus strādājošiem sūkņiem vai arī lai nodrošinātu ūdens padevi 140 m3/h (ņem vērā mazāko lielumu).
424. Ja divi sūkņi saskaņā ar šo noteikumu 431., 432. un 433. punktā minētajām prasībām vienlaicīgi nodrošina šo noteikumu 423. punktā noteikto ūdens daudzumu caur jebkuriem diviem blakus esošiem ugunsdzēsības hidrantiem, minimālais spiediens visos ugunsdzēsības hidrantos nedrīkst būt mazāks par 0,25 N/mm2.
425. Paredzēto ugunsdzēsības šļūteņu skaitu nosaka atbilstoši ierīkoto ugunsdzēsības hidrantu skaitam, papildus nodrošina vienu rezerves šļūteni. Šajā skaitā nav iekļautas ugunsdzēsības šļūtenes mašīntelpā vai katlutelpā. Administrācija palielina nepieciešamo ugunsdzēsības šļūteņu skaitu, lai nodrošinātu, ka tās ir pieejamas un izmantojamas jebkurā laikā, ņemot vērā zvejas kuģa lielumu.
426. Lai ūdens strūklas sasniegtu ikvienu kuģa telpu, no atzīta materiāla izgatavo pietiekama garuma ugunsdzēsības šļūtenes, nosakot to maksimālo garumu – 20 metru. Katru ugunsdzēsības šļūteni apgādā ar stobru un atbilstošo savienojumu. Ugunsdzēsības šļūtenes kopā ar nepieciešamajiem piederumiem un rīkiem tur gatavas izmantošanai skaidri redzamās vietās pie ugunsdzēsības hidrantiem vai savienojumu vietām.
427. Paredz tādu ugunsdzēsības hidrantu skaitu un izvietojumu, lai vismaz divas ūdens strūklas, kas nav no viena un tā paša ugunsdzēsības hidranta (un viena no šīm strūklām tiek nodrošināta caur nesavienotu ugunsdzēsības šļūteni), sasniegtu jebkuru zvejas kuģa vietu, kas pieejama apkalpei zvejas kuģa ekspluatācijas laikā.
428. Ugunsdzēsības hidrantus apgādā ar ugunsdzēsības šļūtenēm, kas ir aprīkotas ar divkāršas darbības stobriem saskaņā ar šo noteikumu 431., 432. un 433. punktā minētajām prasībām. Vienu ugunsdzēsības hidrantu izvieto pie ieejas telpā, kura tiek aizsargāta.
429. Galvenajām ugunsdzēsības maģistrālēm un ugunsdzēsības stobriem, ja tie nav adekvāti aizsargāti, nedrīkst izmantot materiālus, kas karstumā kļūst neefektīvi. Caurules un ugunsdzēsības hidrantus izvieto tā, lai ugunsdzēsības šļūtenes būtu viegli savienojamas ar tiem. Uz zvejas kuģiem, uz kuriem iespējams pārvadāt klāja kravas, ugunsdzēsības hidrantus izvieto tā, lai tie vienmēr būtu viegli pieejami, un cauruļvadus ierīko tā, lai, cik tas praktiski iespējams, novērstu iespēju tos sabojāt ar šādu kravu. Paredz ugunsdzēsības šļūteņu savienojumu un stobru pilnīgu savstarpējas apmaiņas iespēju.
430. Katras ugunsdzēsības šļūtenes apkalpošanai ierīko vārstu vai krānu, lai ikvienu ugunsdzēsības šļūteni varētu atvienot, kamēr ugunsdzēsības sūkņi turpina darboties.
431. Izmanto standarta stobrus ar izmēriem 12 mm, 16 mm vai 19 mm vai, cik vien iespējams, tuvu tam. Pēc administrācijas ieskatiem var atļaut lielāka izmēra stobru izmantošanu.
433. Mašīntelpās un atklātās vietās stobru izmēru paredz tādu, lai iegūtu maksimālu ūdens padevi no divām strūklām ar spiedienu, kas noteikts šo noteikumu 424. punktā, paredzot, ka stobrus ar izmēru, lielāku par 19 mm, nav nepieciešams lietot.
434. Izmanto atzīta tipa ugunsdzēšamos aparātus. Pieprasītajiem pārnēsājamiem šķidruma ugunsdzēšamajiem aparātiem paredz tilpumu, ne lielāku par 13,5 litriem un ne mazāku par 9 litriem. Cita tipa ugunsdzēšamo aparātu tilpums nepārsniedz pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu – 13,5 litrus, bet tas nedrīkst būt mazāks par pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu – 9 litri. Administrācija nosaka pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu ekvivalentus.
435. Rezerves lādiņi:
435.1. katra tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem, ko iespējams pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezerves lādiņus. Pirmajiem 10 ugunsdzēšamajiem aparātiem nodrošina 100 % rezerves lādiņu, pārējiem ugunsdzēšamajiem aparātiem (bet ne vairāk kā 60) – 50 %;
435.2. ugunsdzēšamajiem aparātiem, kurus nevar pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezervē vismaz 50 % tāda paša tipa un tilpuma ugunsdzēšamos aparātus;
435.3. uz zvejas kuģa nodrošina ugunsdzēšamo aparātu pārlādēšanas instrukcijas valsts valodā un darba valodā. Pārlādēšanai drīkst izmantot tikai tādus rezerves lādiņus, kas atzīti par derīgiem attiecīgā tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem.
436. Nepieļauj tādu ugunsdzēšamo aparātu izmantošanu, kuros par ugunsdzēšanas aģentu izmanto līdzekli, kas saskaņā ar administrācijas uzskatiem attiecīgos lietošanas apstākļos var izdalīt toksiskas gāzes tādā daudzumā, kas var apdraudēt personas, kuras tos izmanto.
437. Ugunsdzēšamos aparātus reizi gadā pārbauda kompetenta persona, kuru pilnvarojusi administrācija. Katru ugunsdzēšamo aparātu nodrošina ar zīmi, kas norāda, ka tas ir pārbaudīts. Pārnēsājamo un pārvietojamo ugunsdzēšamo aparātu spiedtrauku hidrauliskā pārbaude jāveic:
437.1. putu ugunsdzēšamajiem aparātiem – pirmreizējā pēc 10 gadiem vai pēc izgatavotāja garantijas termiņa beigām, nākamās – ik pēc 5 gadiem;
437.2. ogļskābās gāzes ugunsdzēšamajiem aparātiem – reizi 5 gados;
437.3. pulvera ugunsdzēšamajiem aparātiem – reizi 10 gados.
438. Vienu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu, kas paredzēts lietošanai jebkurā telpā, izvieto šīs telpas ieejas tuvumā.
439. Vismaz piecus atzītus pārnēsājamos ugunsdzēšamos aparātus izvieto kontrolpunktos, dzīvojamās un dienesta telpās saskaņā ar administrācijas norādījumiem.
440. Rezerves lādiņi:
440.1. ugunsdzēšamajiem aparātiem, ko iespējams pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezerves lādiņus. Pirmajiem 10 ugunsdzēšamajiem aparātiem nodrošina 100 % rezerves lādiņu, pārējiem ugunsdzēšamajiem aparātiem (bet ne vairāk kā 60) – 50 %;
440.2. ugunsdzēšamajiem aparātiem, kurus nevar pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezervē vismaz 50 % tāda paša tipa un tilpuma ugunsdzēšamos aparātus;
440.3. uz zvejas kuģa nodrošina ugunsdzēšamo aparātu pārlādēšanas instrukcijas valsts valodā un darba valodā. Pārlādēšanai drīkst izmantot tikai tādus rezerves lādiņus, kas atzīti par derīgiem attiecīgā tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem.
441. Neatkarīgi no šajā nodaļā minētajām prasībām visās "A" klases mašīntelpās uzstāda stacionāru ugunsdzēšanas aprīkojumu.
442. Ja mašīntelpa un katlutelpa nav pilnīgi atdalītas vai degviela var noplūst no katlutelpas mašīntelpā, apvienoto mašīntelpu un katlutelpu uzskata par vienu nodalījumu. Telpas, kurās atrodas ar šķidro degvielu kurināmi katli vai degvielas agregāti, saskaņā ar administrācijas norādīto nodrošina ar vienu no šādām stacionārām ugunsdzēsības sistēmām:
442.1. spiediena ūdens apsmidzināšanas iekārtu;
442.2. ugunsdzēšanas gāzes iekārtu;
442.3. ugunsdzēšanas iekārtu, kurā izmanto tvaikus no iztvaikojošiem šķidrumiem ar zemu toksiskuma līmeni;
442.4. ugunsdzēšanas iekārtu, kurā izmanto daudzkārtīgās putas.
444. Katru katlutelpu nodrošina vismaz ar vienu pārvietojamo gaisa mehānisko putu iekārtas komplektu saskaņā ar administrācijas norādījumiem.
445. Katlutelpas un telpu, kur ir izvietota daļa no šķidrās degvielas iekārtām, nodrošina vismaz ar diviem atzītiem pārnēsājamiem putu ugunsdzēšamajiem aparātiem vai to ekvivalentiem. Katru katlutelpu nodrošina vismaz ar vienu atzītu putu pārvietojamo ugunsdzēšamo aparātu ar 135 litru tilpumu vai tā ekvivalentu. Šos ugunsdzēšamos aparātus nodrošina ar šļūtenēm uz spoles, pielāgotām tā, lai sasniegtu jebkuru katlutelpas daļu. Administrācija var atvieglot šā punkta prasības, ņemot vērā to telpu izmērus un izmantošanu, kuras nepieciešams aizsargāt.
446. Pie katras kurtuves izvieto kasti ar smiltīm, ar sodu impregnētām zāģu skaidām vai ar citu atzītu sausu materiālu tādā daudzumā, kā noteikusi administrācija. Kā alternatīvu var izmantot atzītu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu.
447. Telpas, kur ir novietoti iekšdedzes dzinēji, kas tiek izmantoti par galvenajiem dzinējiem vai arī citiem mērķiem, ja to kopējā jauda ir 750 kW vai lielāka, nodrošina ar šādu aprīkojumu:
447.1. vienu no ugunsdzēsības sistēmām, kas noteiktas šo noteikumu 442. punktā;
447.2. vismaz vienu pārvietojamo gaisa mehānisko putu iekārtas komplektu saskaņā ar administrācijas uzskatiem;
447.3. atzītiem putu vai līdzvērtīgiem pārvietojamiem ugunsdzēšamajiem aparātiem, katru ar vismaz 45 litru ietilpību, pietiekamā skaitā, lai nodrošinātu, ka putas vai to ekvivalentu būtu iespējams novirzīt uz jebkuru no degvielas vai eļļas augstspiediena sistēmām, mehānismiem un citiem ugunsgrēka riska avotiem. Papildus paredz pietiekamu putu vai tiem ekvivalentu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu skaitu. Ugunsdzēšamos aparātus izvieto tā, lai ikviens pārnēsājamais ugunsdzēšamais aparāts nebūtu tālāk par 10 metriem no jebkura punkta telpā, paredzot, ka katrā šādā telpā ir vismaz divi tādi ugunsdzēšamie aparāti. Mazākām telpām administrācija var atvieglot šīs prasības.
448. Telpas, kurās ir novietotas tvaika turbīnas vai tvaika mašīnas, ko izmanto par galvenajiem dzinējiem vai arī citiem mērķiem, ja to kopējā jauda ir 750 kW vai lielāka, nodrošina ar šādu aprīkojumu:
448.1. atzītiem putu ugunsdzēšamajiem aparātiem, katru ar vismaz 45 litru ietilpību, vai līdzvērtīgiem aparātiem pietiekamā skaitā, lai nodrošinātu, ka putas vai to ekvivalentu būtu iespējams novirzīt uz jebkuru spiediena eļļošanas sistēmas daļu, uz jebkuru apvalka daļu, kas aptver zem spiediena eļļojamas turbīnas daļas, mašīnas vai ar tām saistīto sazobi, kā arī uz jebkuru citu ugunsgrēka riska vietu. Šādi ugunsdzēšamie aparāti nav nepieciešami, ja aizsardzība, kas ir līdzvērtīga vismaz šajā apakšpunktā noteiktajai, šādās telpās ir nodrošināta ar stacionāro ugunsdzēsības sistēmu, kas ierīkota saskaņā ar šo noteikumu 442. punktu;
448.2. pietiekamu skaitu pārnēsājamo vai līdzvērtīgu ugunsdzēšamo aparātu, ko izvieto tā, lai ikviens pārnēsājamais ugunsdzēšamais aparāts nebūtu tālāk par 10 metriem no jebkura punkta telpā, paredzot, ka katrā šādā telpā ir vismaz divi ugunsdzēšamie aparāti. Šādi ugunsdzēšamie aparāti nav nepieciešami papildus šo noteikumu 447. punktā minētajiem nosacījumiem.
449. Ja administrācija uzskata, ka ugunsgrēka bīstamība pastāv mašīntelpās, kurām attiecībā uz ugunsdzēšanas iekārtām šajā apakšnodaļā nav noteiktas īpašas prasības, šādās telpās vai blakus tām izvieto atzītus pārnēsājamos ugunsdzēšamos aparātus vai citus ugunsdzēsības līdzekļus saskaņā ar administrācijas norādījumiem.
450. Ja stacionārās ugunsdzēsības sistēmas saskaņā ar šīs apakšnodaļas prasībām nav nepieciešamas, bet ir uzstādītas, nodrošina šo sistēmu atbilstību administrācijas prasībām.
451. Ja nokļūšana "A" klases mašīntelpās ir paredzēta zemākā līmenī caur blakusesošo vārpstas tuneli, papildus katrām ūdensdrošām durvīm drošā attālumā no šādas mašīntelpas aizsardzībai no uguns ierīko vieglas tērauda durvis, kuras var atvērt un aizvērt no abām to pusēm.
452. Nodrošina vismaz vienu starptautisko krasta savienojumu, kas atbilst šo noteikumu 453. punktā minētajam nosacījumam.
453. Nodrošina starptautisko krasta savienojumu atloku izmērus saskaņā ar šo noteikumu 13. pielikumu.
455. Atloka viena puse ir ar plakanu virsmu, bet otra puse pastāvīgi pievienota savienojumam, kas atbilst zvejas kuģa ugunsdzēsības hidranta un šļūteņu savienojumam. Krasta savienojums atrodas uz klāja kopā ar atbilstoša materiāla blīvi, kas derīga darba spiedienam 1,0 N/mm2, un kopā ar četrām 50 mm garām 16 mm diametra skrūvēm, uzgriežņiem un atbilstošām astoņām paplāksnēm. Krasta savienojumu apgādā ar divām atbilstoša izmēra uzgriežņu atslēgām.
457. Uz zvejas kuģa nodrošina ne mazāk kā divus ugunsdzēsēja aprīkojuma komplektus, kuri atbilst SOLAS obligātā ugunsdrošības sistēmas kodeksa prasībām. Katru elpošanas aparātu nodrošina ar diviem rezerves lādiņiem.
458. Ugunsdzēsēja aprīkojuma komplektus izvieto pēc iespējas dažādās vietās tā, lai tie būtu viegli pieejami un pastāvīgi gatavi izmantošanai.
459. Uz zvejas kuģa ir pastāvīgi izlikts redzamā vietā ugunsgrēka kontroles plāns. Uz esošiem zvejas kuģiem un kuģiem, kas būvēti, sākot ar 2003. gada 1. janvāri, šāda plāna saturs atbilst Organizācijas Rezolūcijai A.654(16) "Grafiskie simboli ugunsgrēka kontroles plānam". Uz kuģiem, kas būvēti, sākot ar 2004. gada 1. janvāri, šāda plāna saturs atbilst Organizācijas Rezolūcijai A.952(23) "Grafiskie simboli ugunsgrēka kontroles plānam". Visiem zvejas kuģiem neatkarīgi no būves datuma plāna saturs atbilst Organizācijas Rezolūcijai A.756(18) "Pamatnostādnes attiecībā uz informāciju, ko sniedz ar ugunsdrošības plāniem". Visus apkalpes locekļus iepazīstina ar ugunsdzēšanas iekārtu lietošanas kārtību pēc ierašanās uz kuģa, kā arī regulāro ugunsdzēsības mācību trauksmju laikā.
460. Zvejas kuģa ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmu un ierīču uzturēšanas prasības:
460.1. zvejas kuģa ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas un ierīces uztur gatavībā, lai tās varētu nekavējoties izmantot, un nodrošina to vieglu pieejamību. Pirms zvejas kuģa iziešanas jūrā pārbauda rokas ugunsdzēšamo aparātu un cita pārnēsājamā ugunsdzēšanas aprīkojuma esību uz kuģa;
460.2. ja ir noteikti īpaši ierīču, aparātu un aprīkojuma tipi vai ugunsdzēšanas paņēmieni, tos var aizstāt ar jebkura cita tipa ierīcēm un aparātiem, ja administrācija ir atzinusi to efektivitātes līdzvērtību;
460.3. visas ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas un ierīces regulāri testē un pārbauda saskaņā ar Organizācijas izstrādātajām pamatnostādnēm par ugunsdrošības sistēmu un ierīču apkopi un pārbaudēm (MSC.1/Circ.1432). Apkopes plānu glabā uz kuģa, un tas ietver vismaz šādas ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas, ja tās ir ierīkotas:
460.3.1. ugunsdzēsības maģistrāles, ugunsdzēsības sūkņi un hidranti, tostarp šļūtenes, stobri un starptautiskā parauga savienojumi ūdens saņemšanai no krasta;
460.3.2. stacionārās ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmas;
460.3.3. stacionārās ugunsdzēsības sistēmas un citas ugunsdzēsības ierīces;
460.3.4. automātiskās sprinkleru, ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmas;
460.3.5. ventilācijas sistēmas, tostarp uguns un dūmu aizbīdņi, ventilatori un to vadības sistēmas;
460.3.6. degvielas padeves avārijas pārtraukšanas sistēma;
460.3.7. ugunsdrošās durvis, tostarp to vadības ierīces;
460.3.8. vispārējās avārijas trauksmes signalizācijas sistēmas;
460.3.9. avārijas glābšanas elpošanas aparāti;
460.3.10. pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti, tostarp to rezerves lādiņi;
460.3.11. ugunsdzēsēju aprīkojums;
460.4. stacionārām ogļskābās gāzes ugunsdzēsības sistēmām tehnisko apkopi un pārbaudes veic, balstoties uz Organizācijas izstrādātajām vadlīnijām par stacionāro ogļskābās gāzes ugunsdzēsības sistēmu ierīču apkopi un pārbaudēm (MSC.1/Circ.1318). Tehnisko apkopi veic administrācijas atzīts uzņēmums;
460.5. kuģa īpašnieks nodrošina kuģa apkalpi ar informāciju par kuģa ugunsdzēšanas aprīkojumu un instrukcijām, kuras ir nepieciešamas drošai kuģa ekspluatācijai no ugunsdrošības viedokļa valsts valodā un darba valodā. Šī informācija un instrukcijas ir apkopotas ugunsdrošības bukletā, kurš ir novietots kuģa kopkajītē.
461. Zvejas kuģa korpusa, virsbūves, konstruktīvo starpsienu, klāju un virsbūvju konstrukcijās izmanto nedegošus materiālus. Administrācija atļauj izmantot degtspējīga materiāla konstrukcijas, ja tiek ievērotas šajā punktā un šo noteikumu 5.2.12. apakšnodaļā papildus noteiktās ugunsdzēsības prasības.
462. Uz zvejas kuģa, kura korpuss ir konstruēts no nedegošiem materiāliem, klājus un starpsienas, kas atdala dzīvojamās, dienesta telpas un kontrolpunktus no "A" klases mašīntelpām, konstruē atbilstoši "A-60" klases prasībām, ja mašīntelpas nav nodrošinātas ar stacionāru ugunsdzēsības sistēmu, un atbilstoši "A-30" klases prasībām, ja ir uzstādīta stacionārā ugunsdzēsības sistēma. Klājus un starpsienas, kas atdala citas mašīntelpas no dzīvojamām, dienesta telpām un kontrolpunktiem, konstruē atbilstoši "A-0" klases prasībām.
463. Klājus un starpsienas, kas atdala kontrolpunktus no dzīvojamām un dienesta telpām, konstruē atbilstoši "A" klases prasībām un izolē saskaņā ar šo noteikumu 333. punktā minētā pielikuma 1. un 2. tabulas nosacījumiem. Administrācija var atļaut izmantot "B-15" klases nodalījumus, lai atdalītu tādas telpas kā kapteiņa (škipera) kajīte no stūres mājas, ja šādas telpas uzskata par stūres mājas daļu.
464. Uz zvejas kuģa, kura korpuss ir konstruēts no degtspējīgiem materiāliem, klājus un starpsienas, kas atdala dzīvojamās, dienesta telpas un kontrolpunktus no mašīntelpām, konstruē atbilstoši "F" vai "B-15" klases prasībām. Papildus nodrošina mašīntelpu dūmu necaurlaidību, cik praktiski tas ir iespējams. Klājus un starpsienas, kas atdala kontrolpunktus no dzīvojamām un dienesta telpām, konstruē atbilstoši "F" klases prasībām.
465. Uz zvejas kuģa, kura korpuss ir konstruēts no nedegošiem materiāliem, koridoru starpsienas, kas savieno dzīvojamās, dienesta telpas un kontrolpunktus, būvē kā "B-15" klases nodalījumus.
466. Uz zvejas kuģa, kura korpuss ir konstruēts no degtspējīgiem materiāliem, koridoru starpsienas, kas savieno dzīvojamās, dienesta telpas un kontrolpunktus, būvē kā "F" klases šķirtnes.
467. Starpsienas saskaņā ar šo noteikumu 465. un 466. punktu sniedzas no klāja līdz klājam, ja vien abpus starpsienai nav ierīkoti nepārtraukti griesti (tādas pašas klases kā starpsienas). Šajā gadījumā starpsiena pie griestiem var būt pārtraukta.
468. Iekšējās kāpnes, kas savieno dzīvojamās, dienesta telpas un kontrolpunktus, izgatavo no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla. Šādu kāpņu telpu konstrukcijas veido atbilstoši "F" klases nodalījumiem, ja kuģa korpuss ir no degtspējīga materiāla, vai atbilstoši "B-15" klases nodalījumiem, ja kuģa korpuss ir no nedegoša materiāla, ņemot vērā, ka tad, ja kāpnes šķērso tikai vienu klāju, tās ir ierobežotas viena līmeņa kāpņu telpā.
469. Durvis un citas aizvēršanas ierīces klājos un starpsienās, kuras minētas šo noteikumu 462., 463., 464., 465., 466. un 467. punktā, kā arī durvis, kas ierīkotas kāpņu telpās un kas minētas 468. punktā, un durvis, kas ierīkotas mašīntelpās un katlutelpās, cik vien tas praktiski iespējams, konstruē ar līdzvērtīgu uguns izturību, kāda ir tiem nodalījumiem, kuros tās ierīkotas. "A" klases mašīntelpu durvis ir pašaizverošas.
470. Liftu šahtas, kas šķērso dzīvojamās un dienesta telpas, būvē no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla un aprīko ar aizvēršanas līdzekļiem, kas ļauj ierobežot vilkmi un dūmu izplatīšanos.
471. Uz zvejas kuģa, kura korpuss ir konstruēts no degtspējīgiem materiāliem, ierobežojošos klājus un starpsienas telpās, kur atrodas avārijas enerģijas avoti, un starpsienas un klājus starp kambīzēm, krāsu un lukturu noliktavām vai jebkurām telpām, kur tiek glabāts noteikts ugunsnedrošu materiālu daudzums, un dzīvojamām, dienesta telpām vai kontroles stacijām konstruē kā "F" vai "B-15" klases nodalījumus.
472. Klājus un starpsienas, kas minēti šo noteikumu 471. punktā, uz zvejas kuģa, kura korpuss ir konstruēts no nedegošiem materiāliem, būvē kā "A" klases nodalījumus, kas izolēti saskaņā ar administrācijas prasībām, ņemot vērā ugunsgrēka risku. Administrācija var noteikt "B-15" klases nodalījumus starp kambīzi un dzīvojamām, dienesta telpām vai kontrolpunktiem, ja kambīzē ir uzstādītas elektriskās krāsnis, elektriski sildāmas karstā ūdens ierīces un citas tikai elektriski sildāmas ierīces.
474. Ja saskaņā ar šo noteikumu 462., 463., 464., 465., 466., 467., 468., 469., 470., 471., 472. un 473. punktu starpsienas un klāji ir būvēti kā "A", "B" vai "F" klases nodalījumi un tos šķērso elektriskie kabeļi, cauruļvadi, šahtas, ventilācijas kanāli, veic pasākumus, lai netiktu vājināta nodalījuma uguns izturība.
475. Tukšumus, kas atrodas aiz griestiem, paneļiem vai apšuvuma dzīvojamās, dienesta telpās vai kontrolpunktos, sadala ar cieši piegulošām caurvēja aizturēm, kas izvietotas savrup ne tālāk kā septiņus metrus viena no otras.
476. Mašīntelpu logus un gaismas lūkas aprīko šādi:
476.1. ja gaismas lūkas ir atveramas, paredz iespēju tās aizvērt no telpas ārpuses. Gaismas lūkas ar stikla paneļiem aprīko ar pastāvīgi pievienotiem ārējiem slēģiem no tērauda vai līdzvērtīga materiāla;
476.2. šādās gaismas lūkās lieto ar stiepli armētu stiklu;
476.3. stiklu vai līdzvērtīgu materiālu nav atļauts izmantot mašīntelpās. Mašīntelpu gaismas lūkās un kontroles telpās drīkst izmantot ar stiepli armētu stiklu.
477. Dzīvojamās telpās, dienesta telpās, izņemot vietējos saldēšanas nodalījumus, kontrolpunktos un mašīntelpās izmanto nedegošus izolācijas materiālus. "A" klases mašīntelpu iekšējo robežu izolācijas virsmas veido naftas produktu un to tvaiku necaurlaidīgas.
479. Administrācija var atļaut izmantot "A-0" klases nodalījumus "B-15" vai "F" klases nodalījumu vietā, novērtējot blakus telpās izmantoto degtspējīgo materiālu daudzumu.
480. Paredz ventilatoru apstādināšanas iespējas un galveno ventilācijas atveru noslēgšanu no vietas, kas atrodas ārpus ventilējamās telpas, izņemot šo noteikumu 487. punktā minētos nosacījumus.
481. Nodrošina aprīkojumu, lai gredzenveida telpas apkārt dūmvadiem varētu aizvērt no drošas vietas.
482. Koridoru starpsienu durvīs un zem tām ir pieļaujamas ventilācijas atveres. Atveres nav atļautas kāpņu telpu durvīs un zem tām. Atveres izvieto tikai durvju apakšējā daļā. Durvīs vai zem tām esošas atveres kopējais laukums nepārsniedz 0,05 m2. Ja šāda atvere ir iestrādāta durvīs, to apgādā ar režģi, kas izgatavots no nedegoša materiāla.
483. "A" klases mašīntelpām un kambīzēm paredzētie ventilācijas kanāli nedrīkst šķērsot dzīvojamās telpas, dienesta telpas un kontrolpunktus. Ja administrācija to ir atļāvusi, kanālus izgatavo no tērauda vai līdzvērtīga materiāla un iekārto tā, lai saglabātu šo telpu ugunsizturību.
484. Dzīvojamām telpām, dienesta telpām un kontrolpunktiem paredzētie ventilācijas kanāli nedrīkst šķērsot "A" klases mašīntelpas vai kambīzes. Ja administrācija to ir atļāvusi, kanālus izgatavo no tērauda vai līdzvērtīga materiāla un iekārto tā, lai saglabātu šo telpu ugunsizturību.
485. Pieliekamos, kur tiek uzglabāts noteikts daudzums viegli uzliesmojošu vielu, aprīko ar ventilēšanas sistēmu, kas atdalīta no citām gaisa apmaiņas sistēmām. Ventilēšanu iekārto telpas augšējā un apakšējā līmenī. Ventilatoru ieplūdes un izplūdes atveres izvieto drošās vietās. Ventilācijas ieplūdes un izplūdes atveres aprīko ar piemērotiem drāšu sietiem dzirksteļu uztveršanai.
486. Mašīntelpu ventilācijas sistēmas veido neatkarīgas no sistēmām, kas nodrošina ventilāciju citās telpās.
487. Ja ventilācijas šahtas vai kanāli nodrošina telpas abās "A" klases nodalījuma starpsienu vai klāja pusēs, ierīko ugunsdrošības aizbīdņus tā, lai nepieļautu liesmu un dūmu izplatīšanos starp šiem nodalījumiem. Ar roku vadāmus ugunsdrošības aizbīdņus iekārto tā, lai varētu tos darbināt no abām klāja vai starpsienas pusēm. Ja ventilācijas šahtas vai kanāli ar brīvo šķērsgriezumu, kas pārsniedz 0,02 m2, šķērso "A" klases starpsienas vai klājus, ierīko automātiskos ugunsdrošības aizbīdņus, kas paši aizveras. Šahtas, ko izvieto tikai vienā starpsienu pusē, iekārto atbilstoši šo noteikumu 339. punktā minētajām prasībām.
488. Elektriskos radiatorus piestiprina un konstruē tā, lai aizdegšanās risks būtu minimāls. Radiatorus nedrīkst aprīkot ar elementiem, kas uzstādīti tā, ka var aizsvilties drēbes, aizkari vai citi līdzīgi materiāli vai tie var aizdegties no elementa izdalītā karstuma.
489. Nedrīkst pieļaut apkuri ar atklātu liesmu. Krāsnis un līdzīgas iekārtas stingri nostiprina un nodrošina atbilstošu to aizsardzību un izolāciju zem tām, apkārt tām un ceļā uz to dūmvadiem. Ja krāsnīs izmanto cieto kurināmo, to dūmvadus konstruē un iekārto tā, lai būtu minimāls risks, ka tos varētu nobloķēt sadegšanas produkti. Dūmvadus apgādā ar gatavībā esošiem līdzekļiem to tīrīšanai. Aizbīdņos vilkmes ierobežošanai dūmvados, kad tie ir aizvērtā stāvoklī, paredz nenoslēgtu, pietiekamu gaisa spraugu. Telpas, kur uzstāda krāsnis, apgādā ar pietiekama izmēra ventilatoriem, lai nodrošinātu krāsns apgādi ar degšanai nepieciešamo gaisu. Šādus ventilatorus nedrīkst aprīkot ar aizvēršanas ierīcēm, un tos izvieto tā, lai aizvēršanas ierīces, kas noteiktas šo noteikumu 345. punktā, tiem nebūtu nepieciešamas.
490. Nav atļauts izmantot iekārtas ar atklātu gāzes liesmu, izņemot plītis (krāsnis) pārtikas gatavošanai un ūdens sildītājus. Telpas, kurās atrodas šādas plītis vai ūdens sildītāji, nodrošina ar atbilstošu ventilāciju degšanas gala produktu un iespējamās gāzes noplūdes novadīšanai uz drošu vietu. Visas caurules gāzes nogādāšanai no konteinera (balona) līdz plītij vai ūdens sildītājam izgatavo no tērauda vai cita atzīta materiāla. Plītis vai ūdens sildītājus apgādā ar automātiskām gāzes padeves pārtraukšanas ierīcēm, kas iedarbojas, samazinoties gāzes spiedienam galvenajā gāzes vadā vai apdziestot liesmai jebkurā ierīcē. Ja tiek izmantots gāzveida kurināmais sadzīves vajadzībām, atbilstošais aprīkojums, sadales sistēma un gāzes uzglabāšana ir saskaņota ar administrāciju, tā atbilst atzīto organizāciju un 5.3.5. apakšnodaļā minētajām prasībām.
491. Jauniem zvejas kuģiem visām atklātām virsmām dzīvojamās telpās, dienesta telpās, kontrolpunktos, koridoros un kāpņu telpās (slēptās virsmas aiz starpsienām, griestiem, paneļiem un apšuves) izmanto materiālus ar zemu liesmu izplatīšanās spēju, kas pārbaudīta saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu.
492. Dzīvojamās un dienesta telpās, kontrolpunktos, "A" klases mašīntelpās un citās mašīntelpās ar līdzīgu ugunsgrēka risku visu atklāto stikla plastikāta konstrukciju virsmas pārklāj ar atzītiem sveķiem ar uguns izplatību neveicinošām īpašībām vai tās pārklāj ar atzītu krāsu ar uguns izplatību neveicinošām īpašībām, vai arī aizsargā ar citu nedegošu materiālu.
493. Atklātu iekšējā interjera virsmu apstrādei izmanto tikai tādas krāsas, lakas, pārklājumus un citas apdares, kas neizdala pārmērīgu dūmu, toksisku gāzu vai tvaiku daudzumu, kā to nosaka saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu. Administrācija pārliecinās, ka tām nepiemīt pārmērīga ugunsbīstamība.
494. Dzīvojamās un dienesta telpās un kontrolpunktos klāja pamatu pārklāj ar atzītu materiālu, kas nav viegli uzliesmot spējīgs vai sprādzienbīstams un nekļūst toksisks paaugstinātā temperatūrā.
495. Cauruļvadiem, kas šķērso "A" vai "B" klases starpsienas dzīvojamās un dienesta telpās un kontrolpunktos, izmanto atzītu materiālu, kas izvērtēts attiecībā uz temperatūru, kādu šīm starpsienām nepieciešams izturēt. Ja administrācija atļauj pārsūknēt eļļu un uzliesmojošus šķidrumus caur dzīvojamām un dienesta telpām, cauruļvadiem izmanto atzītu materiālu, kas izvērtēts attiecībā uz ugunsgrēka risku.
496. Materiālus, kas karstuma iespaidā viegli kļūst neefektīvi, nedrīkst lietot drenāžas, sanitārās sistēmas un citos izvados aiz borta, kas ir novietoti tuvu ūdenslīnijai un kur materiāla bojājums ugunsgrēka gadījumā var radīt applūšanas briesmas.
497. Visas atkritumu tvertnes, izņemot zivju apstrādē lietojamās, izgatavo no nedegoša materiāla bez atverēm to sānos vai dibena daļā.
498. Degvielas pārsūknēšanas sūkņus ar mehānisko piedziņu, agregātu degvielas sūkņus un citus līdzīgus degvielas sūkņus aprīko ar distances vadību, kas izvietota ārpus attiecīgās telpas tā, lai ugunsgrēka gadījumā telpā, kur tie ir izvietoti, tos varētu apturēt.
499. Lai nepieļautu degvielas noplūdi satecēs, izvieto noplūdes savākšanas paplātes tur, kur tas ir nepieciešams.
500. Ja administrācija ir atļāvusi lietot degtspējīgus materiālus vai dzīvojamo telpu, dienesta telpu vai kontrolpunktu konstrukcijā ir lietots ievērojams daudzums degtspējīgu materiālu, tiek izvērtēta nepieciešamība uzstādīt automātisku ugunsgrēka trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmu šajās telpās, ņemot vērā telpu izmērus, aprīkojumu, izvietojumu attiecībā pret kontrolposteņiem, kā arī liesmu izplatīšanās īpašības uzstādītajām mēbelēm.
501. Kuģi, kura garums ir lielāks par 45 metriem, ja administrācija uzskata par nepieciešamu, aprīko ar starptautisko krasta savienojumu saskaņā ar šo noteikumu 5.2.20. apakšnodaļā minētajām prasībām.
502. Saspiestās, šķidrās vai izšķīdinātās gāzes balonus nostiprina un skaidri marķē ar noteiktu identifikācijas krāsu, norādot uz tiem skaidri salasāmu satura ķīmisko formulu un nosaukumu.
503. Balonus, kas satur viegli uzliesmojošas vai citādi bīstamas gāzes, un izlietotos balonus izvieto un nostiprina uz atklāta klāja. Visus ventiļus, spiediena regulatorus un cauruļvadus, kas pievienoti šiem baloniem, aizsargā pret bojājumiem. Balonus aizsargā arī no pārmērīgām temperatūras izmaiņām, tiešiem saules stariem un no sniega uzkrāšanās. Administrācija var atļaut šādu balonu uzglabāšanu nodalījumos, kas atbilst šo noteikumu 504. un 506. punktā minētajām prasībām.
504. Telpas, kur tiek uzglabāti ļoti viegli uzliesmot spējīgi šķidrumi (ātri iztvaikojošas krāsas, petroleja, benzols) un, ja atļauts, sašķidrināta gāze, iekārto tā, lai ieeja tajās būtu iespējama tikai tieši no atklāta klāja. Spiediena regulēšanas ierīces un drošības vārstus iekārto tā, lai nodrošinātu izplūdi nodalījuma robežās. Ja šādu nodalījumu ierobežojošās starpsienas atrodas blakus citām norobežotām telpām, tās veido gāzu necaurlaidīgas.
505. Nav pieļaujama elektroinstalācijas un elektroarmatūras uzstādīšana nodalījumos, kas tiek izmantoti ļoti viegli uzliesmot spējīgu šķidrumu vai sašķidrinātas gāzes uzglabāšanai, izņemot to elektroinstalāciju un elektroarmatūru, kas nepieciešama nodalījuma apkalpošanai. Šādos gadījumos uzstāda tikai sertificētu droša tipa elektroarmatūru saskaņā ar Starptautisko standartu IEC publikāciju Nr. 79 "Elektriskā armatūra sprādzienu bīstamai gāzes videi". Šādās telpās nedrīkst atrasties siltuma avoti. Labi saredzamā vietā izvieto uzrakstus "Nesmēķēt" un "Nelietot vaļējus gaismas avotus".
506. Katra tipa saspiestu gāzi uzglabā atsevišķi. Nodalījumos, ko izmanto šādu gāzu uzglabāšanai, nedrīkst glabāt citus degtspējīgus produktus, instrumentus vai priekšmetus, kas nav gāzes sadales sistēmas sastāvdaļa. Administrācija var atvieglot šīs prasības, ņemot vērā saspiestu gāzu raksturojumu, daudzumu un paredzēto izmantošanu.
507. Kāpņu telpas un kāpnes uz dzīvojamām telpām un telpām, kur apkalpe parasti ir nodarbināta (izņemot mašīntelpas), un no šīm telpām iekārto tā, lai tās varētu izmantot kā ērtus evakuēšanās ceļus uz atklātu klāju un no turienes uz glābšanas līdzekļiem. Ievēro šādas prasības:
507.1. no visu līmeņu dzīvojamām telpām nodrošina vismaz divas evakuācijas iespējas. Evakuācijas ejas izvieto pēc iespējas tālāk vienu no otras. Par evakuācijas ejām uzskata arī parastos piekļūšanas līdzekļus šīm telpām:
507.2. galvenā izeja ir kāpnes no telpām, kuras atrodas zem atvērta klāja, bet otra evakuācijas izeja var būt vertikāls traps šahtā vai kāpnes;
507.3. evakuācijas ceļš telpām, kuras atrodas virs atvērtā klāja, ir kāpnes vai durvis uz atklātu klāju vai to kombinācija. Ja nav iespējams ierīkot kāpnes vai durvis, viens no evakuācijas ceļiem var būt attiecīgu izmēru iluminatori vai lūkas, ko aizsargā pret apledošanu;
507.4. izņēmuma gadījumā administrācija atļauj vienu evakuācijas ceļu, ņemot vērā telpas veidu, izvietojumu un cilvēku skaitu, kas parasti dzīvo vai strādā tajā;
507.5. koridora vai koridora daļas garums nedrīkst pārsniegt 2,5 metrus, ja no turienes ir tikai viens evakuācijas ceļš;
507.6. evakuācijas ceļu platumu un nepārtrauktību nosaka saskaņā ar administrācijas prasībām.
508. No katras "A" klases mašīntelpas nodrošina divus evakuācijas ceļus, kas atrodas pēc iespējas tālāk viens no otra. Kā vertikālo evakuācijas ceļu paredz tērauda trapu. Ja mašīntelpas izmēru dēļ nav iespējams nodrošināt divus evakuācijas ceļus, vienu no tiem var neiekārtot. Šādos gadījumos īpašu uzmanību pievērš palikušajai izejai. Izejas, ko var izmantot kā avārijas izejas un kas normālos apstākļos ir slēgtas, avārijas situācijā ir bez piepūles atveramas ar apkalpes vai avārijas komandas spēkiem.
509. Kuģa mašīntelpās viegli pieejamās un redzamās vietās izvieto avārijas glābšanas elpošanas aparātus, ko ugunsgrēka laikā ātri un viegli var sasniegt. Avārijas glābšanas elpošanas aparātu novietojumu un skaitu nosaka, ņemot vērā mašīntelpu izkārtojumu un to personu skaitu, kuras parasti strādā šajās telpās.
510. Kuģa dzīvojamo telpu koridoros viegli pieejamās un redzamās vietās izvieto vismaz vienu avārijas glābšanas elpošanas aparātu, ko ugunsgrēka laikā ātri un viegli var sasniegt.
512. Uz jauniem zvejas kuģiem automātiskās ugunsgrēka trauksmes, detektoru un indikācijas sistēmas uzstāda arī koridoros, kāpņu telpās un evakuācijas ceļos saskaņā ar šo noteikumu 5.2.13. apakšnodaļā minētajām prasībām.
514. Minimālais uzstādāmo ugunsdzēsības sūkņu skaits un tips ir šāds:
514.1. viens sūknis ar mehānisku piedziņu, ja piedziņa nav atkarīga no galvenā dzinēja;
514.2. viens sūknis ar piedziņu no galvenā dzinēja, ja dzenvārpstu ir viegli atvienot, vai arī ir uzstādīta dzenskrūve ar regulējamu soli.
515. Par ugunsdzēsības sūkņiem var izmantot arī sanitāros, balasta, sateču, vispārējās apkalpošanas vai jebkurus citus sūkņus, ja tie atbilst šīs nodaļas prasībām un neiespaido sateču atsūknēšanas spējas. Ugunsdzēsības sūkņi ir pievienoti tā, lai tos nevarētu izmantot naftas produktu vai citu viegli uzliesmot spējīgu šķidrumu pārsūknēšanai.
516. Centrbēdzes sūkņus vai citus ar galveno ugunsdzēsības sistēmu savienotos sūkņus, caur kuriem ūdens var atplūst atpakaļ, aprīko ar neatgriezeniskiem vārstiem.
517. Zvejas kuģus, kuri nav aprīkoti ar avārijas ugunsdzēsības sūkņiem ar mehānisko piedziņu un ar stacionārām ugunsdzēsības sistēmām mašīntelpā, nodrošina ar papildu ugunsdzēsības līdzekļiem pēc administrācijas ieskatiem.
518. Ja zvejas kuģus aprīko ar avārijas ugunsdzēsības sūkņiem, tie ir atsevišķi sūkņi ar mehānisko piedziņu, neatkarīgi darbināmi ar atsevišķu tiešas piedziņas dīzeļdzinēju un degvielas apgādi, kas ierīkota viegli pieejamā vietā ārpus tās telpas, kur ir uzstādīti galvenie ugunsdzēsības sūkņi, vai arī darbināmi ar atsevišķu ģeneratoru, kas var būt arī avārijas ģenerators ar pietiekamu jaudu, kurš ir izvietots drošā vietā ārpus mašīntelpas (ja iespējams, virs darba klāja).
519. Nodrošina iespēju darbināt avārijas ugunsdzēsības sūkņus, aizborta ūdens iesūkšanas vārstus un citus nepieciešamos vārstus no vietas ārpus nodalījuma, kur ir uzstādīti galvenie ugunsdzēsības sūkņi, lai avārijas ugunsdzēsības sūkņus neapdraudētu ugunsgrēks, ja tas izceltos šajos nodalījumos.
L, B, D ir kuģa galvenie izmēri (garums, platums un borta augstums) metros.
521. Ja uzstāda divus neatkarīgus sūkņus ar mehānisko piedziņu, katra sūkņa ražību nosaka ne mazāku par 40 % no šo noteikumu 520. punktā noteiktās vai 25 m3/h (izvēlas lielāko).
522. Ja galvenie ugunsdzēsības sūkņi padod caur galveno ugunsdzēsības maģistrāli pievienotajām ugunsdzēsības šļūtenēm un stobriem šo noteikumu 520. punktā noteikto ūdens apjomu, ūdens spiediens jebkurā hidrantā ir ne mazāks par 0,25 N/mm2.
523. Ja avārijas ugunsdzēsības sūkņi ar mehānisko piedziņu padod maksimāli noteikto ūdens daudzumu saskaņā ar 520. punktu, spiediens ikvienā ugunsdzēsības hidrantā ir ne mazāks par administrācijas noteikto.
524. Ja saskaņā ar šo noteikumu 529. punktu ir nepieciešams vairāk nekā viens ugunsdzēsības hidrants, izveido galveno ugunsdzēsības maģistrāli.
525. Galvenajā ugunsdzēsības maģistrālē, ja tā nav atbilstoši aizsargāta, neizmanto materiālus, kas karstumā viegli kļūst neefektīvi.
526. Ja ugunsdzēsības sūkņi var radīt galvenajā ugunsdzēsības maģistrālē spiedienu, kas pārsniedz projektēto darba spiedienu, ierīko redukcijas vārstus.
527. Lai nodrošinātu pietiekamu ugunsdzēsības sistēmas efektivitāti, galvenajai ugunsdzēsības maģistrālei drīkst būt tikai tādi pievienojumi, kas nepieciešami ugunsgrēka dzēšanai, izņemot tos, kas paredzēti klāja, enkurķēžu mazgāšanai un sateču atsūknēšanas ežektoru darbināšanai.
528. Ja galvenā ugunsdzēsības maģistrāle nav pašdrenējoša, ierīko piemērotus drenāžas krānus, lai nepieļautu maģistrāles aizsalšanu.
529. Ugunsdzēsības hidrantus izvieto tā, lai tiem varētu viegli un ātri pievienot šļūtenes, un tā, lai vismaz vienu strūklu varētu virzīt uz jebkuru zvejas kuģa daļu, kas ir sasniedzama kuģošanas laikā.
531. "A" klases mašīntelpu nodrošina ar vismaz vienu ugunsdzēsības hidrantu, kas ir komplektā ar ugunsdzēsības šļūteni un divkāršas darbības stobru. Šo ugunsdzēsības hidrantu izvieto ārpus mašīntelpas pie ieejas šajā mašīntelpā.
532. Katru ugunsdzēsības hidrantu nodrošina ar vienu ugunsdzēsības šļūteni. Papildus nodrošina vismaz vienu rezerves šļūteni.
534. Izmanto tikai no atzīta materiāla izgatavotas ugunsdzēsības šļūtenes. Katru ugunsdzēsības šļūteni nodrošina ar atbilstošu savienojumu un divkāršas darbības stobru.
535. Ugunsdzēsības šļūteņu savienojumus un stobrus paredz tādus, kas ir savstarpēji pilnīgi aizstājami, izņemot gadījumu, ja ugunsdzēsības šļūtenes ir pastāvīgi pievienotas galvenajai ugunsdzēsības maģistrālei.
536. Nodrošina šo noteikumu 534. punktā noteikto stobru atbilstību uzstādīto ugunsdzēsības sūkņu ražībai, bet jebkurā gadījumā to sprauslas diametrs nedrīkst būt mazāks par 12 mm.
537. Izmanto atzīta tipa ugunsdzēšamos aparātus. Pieprasītajiem pārnēsājamiem šķidruma ugunsdzēšamajiem aparātiem paredz tilpumu, ne lielāku par 13,5 litriem un ne mazāku par 9 litriem. Cita tipa ugunsdzēšamo aparātu tilpums nepārsniedz pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu – 13,5 litrus, bet tas nedrīkst būt mazāks par pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu – 9 litri. Administrācija nosaka pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu ekvivalentus.
538. Rezerves lādiņus nodrošina saskaņā ar administrācijas prasībām. Jauniem zvejas kuģiem nosaka šādus rezerves lādiņus:
538.1. katra tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem, ko iespējams pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezerves lādiņus. Pirmajiem 10 ugunsdzēšamajiem aparātiem nodrošina 100 % rezerves lādiņu, pārējiem ugunsdzēšamajiem aparātiem (bet ne vairāk kā 60) – 50 %;
538.2. uz zvejas kuģiem, kuru garums mazāks par 45 metriem, ugunsdzēšamajiem aparātiem, kurus nevar pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezervē vismaz 50 % tāda paša tipa un tilpuma ugunsdzēšamos aparātus;
538.3. uz zvejas kuģa nodrošina ugunsdzēšamo aparātu pārlādēšanas instrukcijas valsts valodā un darba valodā. Pārlādēšanai drīkst izmantot tikai tādus rezerves lādiņus, kas atzīti par derīgiem attiecīgā tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem.
539. Nepieļauj tādu ugunsdzēšamo aparātu izmantošanu, kuros par ugunsdzēšanas aģentu izmanto līdzekli, kas saskaņā ar administrācijas uzskatiem attiecīgos lietošanas apstākļos var izdalīt toksiskas gāzes tādā daudzumā, kas var apdraudēt personas, kuras tos izmanto.
540. Ugunsdzēšamos aparātus reizi gadā pārbauda kompetenta persona, kuru pilnvarojusi administrācija. Katru ugunsdzēšamo aparātu nodrošina ar zīmi, kas norāda, ka tas ir pārbaudīts. Pārnēsājamo un pārvietojamo ugunsdzēšamo aparātu spiedtrauku hidrauliskā pārbaude jāveic:
540.1. putu ugunsdzēšamajiem aparātiem – pirmreizējā pēc 10 gadiem vai pēc izgatavotāja garantijas termiņa beigām, nākamās – ik pēc 5 gadiem;
540.2. ogļskābās gāzes ugunsdzēšamajiem aparātiem – reizi 5 gados;
540.3. pulvera ugunsdzēšamajiem aparātiem – reizi 10 gados.
541. Vienu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu, kas paredzēts lietošanai jebkurā telpā, izvieto šīs telpas ieejas tuvumā.
542. Pietiekamu skaitu atzītu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu izvieto kontrolpunktos, dzīvojamās un dienesta telpās, lai nodrošinātu, ka vismaz viens piemērota tipa ugunsdzēšamais aparāts ir viegli pieejams izmantošanai ikvienā šo telpu daļā. Šajās telpās izvieto ne mazāk kā trīs ugunsdzēšamos aparātus.
543. Rezerves lādiņus nodrošina saskaņā ar administrācijas prasībām. Jauniem zvejas kuģiem nosaka šādus rezerves lādiņus:
543.1. ugunsdzēšamajiem aparātiem, ko iespējams pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezerves lādiņus. Pirmajiem 10 ugunsdzēšamajiem aparātiem nodrošina 100 % rezerves lādiņu, pārējiem ugunsdzēšamajiem aparātiem (bet ne vairāk kā 60) – 50 %;
543.2. uz zvejas kuģiem, kuru garums mazāks par 45 metriem, ugunsdzēšamajiem aparātiem, kurus nevar pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezervē vismaz 50 % tāda paša tipa un tilpuma ugunsdzēšamos aparātus;
543.3. uz zvejas kuģa nodrošina ugunsdzēšamo aparātu pārlādēšanas instrukcijas valsts valodā un darba valodā. Pārlādēšanai izmanto tikai tādus rezerves lādiņus, kas atzīti par derīgiem attiecīgā tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem.
544. Neatkarīgi no šajā nodaļā minētajām prasībām visās "A" klases mašīntelpās uzstāda stacionāru ugunsdzēšanas aprīkojumu.
545. Telpas, kurās atrodas ar šķidro degvielu kurināmi katli, degvielas agregāti vai iekšdedzes dzinēji ar kopējo jaudu 375 kW un vairāk, nodrošina ar vienu no šādām stacionārām ugunsdzēsības sistēmām:
545.1. spiediena ūdens apsmidzināšanas iekārtu;
545.2. ugunsdzēšanas gāzes iekārtu;
545.3. ugunsdzēšanas iekārtu, kurā izmanto tvaikus no iztvaikojošiem šķidrumiem ar zemu toksiskuma līmeni;
545.4. ugunsdzēšanas iekārtu, kurā izmanto daudzkārtīgas putas.
547. Ja mašīntelpa un katlutelpa nav pilnīgi atdalītas vai degviela var noplūst no katlutelpas mašīntelpā, mašīntelpu un katlutelpu uzskata par vienu nodalījumu.
548. Šo noteikumu 545. punktā minēto iekārtu vadības posteņus iekārto ārpus norādītajām telpām viegli pieejamās vietās, ko nevar nošķirt ugunsgrēks, kas izcēlies šajās telpās. Ugunsgrēka gadījumā aizsargājamā telpā nodrošina ugunsdzēsības sistēmas darbināšanai nepieciešamās enerģijas un ūdens padevi.
549. Uz zvejas kuģiem, kas galvenokārt vai pilnīgi ir būvēti no koka vai plastmasas šķiedras un kuriem mašīntelpās, kuras arī ir būvētas vai pārklātas ar šādiem materiāliem, ir uzstādīti ar šķidro degvielu kurināmie katli vai iekšdedzes dzinēji, uzstāda vienu no šo noteikumu 545. punktā minētajām stacionārajām ugunsdzēsības sistēmām.
550. Visas "A" klases mašīntelpas nodrošina vismaz ar diviem tāda tipa pārnēsājamiem ugunsdzēšamajiem aparātiem, kas piemēroti ar naftas produktiem saistītu ugunsgrēku dzēšanai. Ja šādās mašīntelpās ir uzstādīti dzinēji ar kopējo jaudu 250 kW un lielāku, tās nodrošina ar trim šādiem pārnēsājamiem ugunsdzēšamajiem aparātiem. Vienu no pārnēsājamajiem ugunsdzēšamajiem aparātiem izvieto pie ieejas telpā.
551. Zvejas kuģus, kuru mašīntelpās nav uzstādītas stacionāras ugunsdzēsības sistēmas, nodrošina ar putu ugunsdzēšamo aparātu, kura tilpība ir vismaz 45 litri, vai tā ekvivalentu, kas derīgs degošu naftas produktu dzēšanai. Ja mašīntelpas izmēru dēļ šis nosacījums nav praktiski izpildāms, administrācija atļauj tā vietā izvietot pārnēsājamos ugunsdzēšamos aparātus.
552. Uz zvejas kuģa, kura garums ir 45 metri vai lielāks, nodrošina vismaz divus ugunsdzēsēja ekipējuma komplektus, kuri atbilst SOLAS obligātā ugunsdrošības sistēmas kodeksa prasībām un ko izvieto viegli pieejamās vietās pēc iespējas tālāk vienu no otra. Katru elpošanas aparātu nodrošina vismaz ar diviem rezerves lādiņiem.
553. Uz zvejas kuģa ir pastāvīgi izlikts redzamā vietā ugunsgrēka kontroles plāns. Uz esošiem zvejas kuģiem un kuģiem, kas būvēti, sākot ar 2003. gada 1. janvāri, šāda plāna saturs atbilst Organizācijas Rezolūcijai A.654(16) "Grafiskie simboli ugunsgrēka kontroles plānam". Uz kuģiem, kas būvēti, sākot ar 2004. gada 1. janvāri, šāda plāna saturs atbilst Organizācijas Rezolūcijai A.952(23) "Grafiskie simboli ugunsgrēka kontroles plānam". Visiem zvejas kuģiem neatkarīgi no būves datuma plāna saturs atbilst Organizācijas Rezolūcijai A7.756(18) "Pamatnostādnes attiecībā uz informāciju, ko sniedz ar ugunsdrošības plāniem". Zvejas kuģus ar garumu, mazāku par 45 metriem, administrācija var atbrīvot no šīs prasības, bet tikai īpašos gadījumos. Visus apkalpes locekļus iepazīstina ar ugunsdzēšanas iekārtu lietošanas kārtību pēc ierašanās uz kuģa, kā arī regulāro ugunsdzēsības mācību trauksmju laikā.
554. Zvejas kuģa ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmu un ierīču uzturēšanas prasības:
554.1. zvejas kuģa ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas un ierīces uztur gatavībā, lai tās varētu nekavējoties izmantot, un nodrošina to vieglu pieejamību. Pirms zvejas kuģa iziešanas jūrā pārbauda rokas ugunsdzēšamo aparātu un cita pārnēsājamā ugunsdzēšanas aprīkojuma esību uz kuģa;
554.2. ja ir noteikti īpaši ierīču, aparātu un aprīkojuma tipi vai ugunsdzēšanas paņēmieni, tos var aizstāt ar jebkura cita tipa ierīcēm un aparātiem, ja administrācija ir atzinusi to efektivitātes līdzvērtību;
554.3. visas ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas un ierīces regulāri testē un pārbauda saskaņā ar Organizācijas izstrādātajām pamatnostādnēm par ugunsdrošības sistēmu un ierīču apkopi un pārbaudēm (MSC.1/Circ.1432). Apkopes plānu glabā uz kuģa, un tas ietver vismaz šādas ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas, ja tās ir ierīkotas:
554.3.1. ugunsdzēsības maģistrāles, ugunsdzēsības sūkņi un hidranti, tostarp šļūtenes, stobri un starptautiskā parauga savienojumi ūdens saņemšanai no krasta;
554.3.2. stacionārās ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmas;
554.3.3. stacionārās ugunsdzēsības sistēmas un citas ugunsdzēsības ierīces;
554.3.4. automātiskās sprinkleru, ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmas;
554.3.5. ventilācijas sistēmas, tostarp uguns un dūmu aizbīdņi, ventilatori un to vadības sistēmas;
554.3.6. degvielas padeves avārijas pārtraukšanas sistēma;
554.3.7. ugunsdrošās durvis, tostarp to vadības ierīces;
554.3.8. vispārējās avārijas trauksmes signalizācijas sistēmas;
554.3.9. avārijas glābšanas elpošanas aparāti;
554.3.10. pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti, tostarp to rezerves lādiņi;
554.3.11. ugunsdzēsēju aprīkojums;
554.4. stacionārām ogļskābās gāzes ugunsdzēsības sistēmām tehnisko apkopi un pārbaudes veic, balstoties uz Organizācijas izstrādātajām vadlīnijām par stacionāro ogļskābās gāzes ugunsdzēsības sistēmu ierīču apkopi un pārbaudēm (MSC.1/Circ.1318). Tehnisko apkopi veic administrācijas atzīts uzņēmums;
554.5. kuģa īpašnieks nodrošina kuģa apkalpi ar informāciju par kuģa ugunsdzēšanas aprīkojumu un instrukcijām, kuras ir nepieciešamas drošai kuģa ekspluatācijai no ugunsdrošības viedokļa valsts valodā un darba valodā. Šī informācija un instrukcijas ir apkopotas ugunsdrošības bukletā, kurš ir novietots kuģa kopkajītē.
555. Ja tērauda klāji vai tērauda starpsienas dzīvojamās telpās vienlaicīgi ir arī degvielas tanka sienas vai griesti, tos pārklāj ar vismaz 40 mm biezu izolācijas slāni no nedegoša materiāla. Degvielas tanku lūkas vai citas atveres neizvieto dzīvojamās telpās.
556. Ārējās starpsienas un zvejas kuģa sānus, kas robežojas ar dzīvojamām telpām, izolē ar vismaz 50 mm biezu izolācijas materiālu. Starpsienas starp dzīvojamām telpām, mašīntelpu un kravas telpām izolē ar nedegošu izolāciju vismaz 40 mm biezumā un izmantojot izolāciju ar blīvumu saskaņā ar administrācijas vai atzīto organizāciju prasībām. Koka kuģos tās var būvēt no divām kokmateriālu kārtām ar filca vai cita līdzvērtīga materiāla izolāciju starp tām vai no 60 mm bieza koka ar izolācijas pārklājumu vai citā veidā, lai nodrošinātu vismaz "B-15" klases standartu. Tērauda kuģos starpsienas starp dzīvojamām telpām un mašīntelpām vai kravas telpām konstruē no tērauda. Izolācijas virsma, kura ir uzstādīta "A" klases mašīntelpās un citās telpās, kur naftas produkti var iesūkties izolācijā, ir atbilstoši pārklāta ar pārklājumu, kas neļauj naftas produktiem vai to tvaikiem iesūkties izolācijas materiālā.
557. Visa izolācija dzīvojamās telpās un stūres mājā ir no nedegošiem materiāliem. Degoša izolācija, kas uzstādīta noliktavās vai zivju apstrādes telpās, ir pārklāta ar blīvu ugunsdrošu pārklājumu.
558. Ja starp dzīvojamām telpām un mašīntelpu ir paredzētas durvis, tās izgatavo no tērauda un tādas, kas pašas aizveras. Ir atļauts uzstādīt durvis starp kambīzi un ēdamtelpu, ja tās ir izgatavotas no uguns izplatīšanos neveicinoša materiāla, tāpat kā apkalpošanas lūka. Ja tiek lietotas elektriskās ēdiena gatavošanas iekārtas, kambīze un ēdamtelpa var būt viena telpa, kas pārdalīta divos atbilstošos nodalījumos.
559. Iespēju apstādināt ventilatorus un aizvērt galvenās ventilācijas sistēmas atveres paredz no vietas, kas atrodas ārpus ventilējamās telpas, izņemot šo noteikumu 5.4.3. apakšnodaļā noteiktos gadījumus.
560. Koridoru starpsienu durvīs un zem tām ir pieļaujamas ventilācijas atveres. Atveres nav atļautas kāpņu telpu durvīs un zem tām. Atveres izvieto tikai durvju apakšējā daļā. Durvīs vai zem tām esošas atveres kopējais laukums nepārsniedz 0,05 m2. Ja šāda atvere ir iestrādāta durvīs, to apgādā ar režģi, kas izgatavots no nedegoša materiāla.
561. "A" klases mašīntelpām un kambīzēm paredzētie ventilācijas kanāli nedrīkst šķērsot dzīvojamās telpas, dienesta telpas un kontrolpunktus. Ja administrācija to ir atļāvusi, kanālus konstruē no tērauda vai līdzvērtīga materiāla un iekārto tā, lai saglabātu šo telpu ugunsdrošību.
562. Dzīvojamām telpām, dienesta telpām un kontrolpunktiem paredzētie ventilācijas kanāli nedrīkst šķērsot "A" klases mašīntelpas vai kambīzes. Ja administrācija to ir atļāvusi, kanālus konstruē no tērauda vai līdzvērtīga materiāla un iekārto tā, lai saglabātu šo telpu ugunsdrošību.
563. Pieliekamos, kur tiek uzglabāts noteikts daudzums viegli uzliesmojošu vielu, aprīko ar ventilācijas sistēmu, kas ir atdalīta no citām gaisa apmaiņas sistēmām. Ventilēšanu nodrošina telpas augšējā un apakšējā līmenī. Ventilatoru ieplūdes un izplūdes atveres izvieto drošās vietās. Ventilācijas ieplūdes un izplūdes atveres aprīko ar piemērotiem drāšu sietiem dzirksteļu uztveršanai. Šīs ventilācijas sistēmas neizvieto citu ventilācijas sistēmu ieplūdes atveru tiešā tuvumā.
564. Mašīntelpu ventilācijas sistēmas veido neatkarīgas no sistēmām, kas nodrošina gaisa apmaiņu citās telpās.
565. Elektriskos radiatorus piestiprina un konstruē tā, lai aizdegšanās risks būtu minimāls. Radiatorus nedrīkst aprīkot ar elementiem, kas uzstādīti tā, ka var aizdegties drēbes, aizkari vai citi līdzīgi materiāli vai tie var aizdegties no elementa izdalītā karstuma.
566. Nedrīkst pieļaut apkuri ar atklātu liesmu. Krāsnis un līdzīgas iekārtas stingri nostiprina un nodrošina atbilstošu to aizsardzību un izolāciju zem tām, apkārt tām un ceļā uz to dūmvadiem. Ja krāsnīs izmanto cieto kurināmo, to dūmvadus konstruē un iekārto tā, lai būtu minimāls risks, ka tos varētu nobloķēt sadegšanas produkti. Dūmvadus apgādā ar gatavībā esošiem līdzekļiem to tīrīšanai. Aizbīdņos vilkmes ierobežošanai dūmvados, kad tie ir aizvērtā stāvoklī, paredz nenoslēgtu, pietiekamu gaisa spraugu. Telpas, kur uzstāda krāsnis, apgādā ar pietiekama izmēra ventilatoriem, lai nodrošinātu krāsns apgādi ar degšanai nepieciešamo gaisu.
567. Nav atļauts izmantot iekārtas ar atklātu gāzes liesmu, izņemot plītis (krāsnis) pārtikas pagatavošanai un ūdens sildītājus. Telpas, kurās atrodas šādas plītis vai ūdens sildītāji, nodrošina ar atbilstošu ventilāciju degšanas gala produktu un iespējamās gāzes noplūdes novadīšanai uz drošu vietu. Visas caurules gāzes nogādāšanai no konteinera (balona) līdz plītij vai ūdens sildītājam izgatavo no tērauda vai cita atzīta materiāla. Plītis vai ūdens sildītājus apgādā ar automātiskām gāzes padeves pārtraukšanas ierīcēm, kas iedarbojas, samazinoties gāzes spiedienam galvenajā gāzes vadā vai apdziestot liesmai jebkurā ierīcē.
568. Ja tiek izmantots gāzveida kurināmais sadzīves vajadzībām, atbilstošais aprīkojums, sadales sistēma un gāzes uzglabāšana ir saskaņota ar administrāciju, tā atbilst atzīto organizāciju un 5.4.5. apakšnodaļā minētajām prasībām.
569. Ja gāzes iekārtas tiek izmantotas sadzīves vajadzībām un gāzes baloni tiek uzglabāti šo gāzes iekārtu tuvumā, atbilstošās vietās uzstāda ogļūdeņražu atklāšanas sensorus signalizācijas nodrošināšanai gāzes noplūdes gadījumā.
570. Neaizsargātām virsmām dzīvojamās telpās, dienesta telpās, kontrolpunktos, koridoros un kāpņu telpās un virsmām aiz starpsienām, griestiem, paneļiem un iekšējiem apvalkiem (ieskaitot gruntējumu apslēptās vai nepieejamās vietās) izmanto materiālus ar zemu uguns izplatīšanās spēju vai nedegošus materiālus.
571. Visas neaizsargātās virsmas dzīvojamās un dienesta telpās, kontrolpunktos, "A" klases mašīntelpās un citās mašīntelpās ar līdzīgu ugunsgrēka izcelšanās risku, kas izveidotas no stikla šķiedras, pārklāj ar atzītu poliesteri, kam piemīt uguns izplatīšanos kavējošas īpašības, vai nokrāso ar atzītu uguns izplatīšanos kavējošu krāsu, vai aizsargā ar nedegošu materiālu.
572. Iekšējā interjera neaizsargāto virsmu apstrādei izmanto tikai tādas krāsas, lakas, pārklājumus un citas apdares, kas neveicina degšanu vai neizdala lielu dūmu, toksisku gāzu vai tvaiku daudzumu. Administrācija pārliecinās, ka tām nepiemīt pārmērīga ugunsbīstamība.
573. Dzīvojamās un dienesta telpās un kontrolpunktos klāja pamatu pārklāj ar atzītu materiālu, kas ir ar zemu uguns izplatīšanās spēju un paaugstinātā temperatūrā nekļūst toksisks vai sprādzienbīstams.
574. Cauruļvadiem, kas šķērso starpsienas dzīvojamās, dienesta telpās un kontrolpunktos, izmanto atzītu materiālu, kas izvērtēts attiecībā uz temperatūru, kādu šīm starpsienām nepieciešams izturēt. Ja administrācija atļauj pārsūknēt eļļu un uzliesmojošus šķidrumus caur dzīvojamām un dienesta telpām, cauruļvadiem izmanto atzītu materiālu, kas izvērtēts attiecībā uz ugunsgrēka risku.
575. Drenāžas sistēmā, sanitārajās sistēmās un citos izvados aiz borta, kas ir novietoti tuvu ūdenslīnijai, nelieto materiālus, kas viegli var kļūt neefektīvi karstuma iespaidā un kuru bojājums ugunsgrēka gadījumā var radīt applūšanas briesmas.
576. Īsas lokanās caurules var lietot aizborta ūdens sistēmās, ja tās ir izgatavotas no nedegoša materiāla vai šie lokanie savienojumi ir izgatavoti saskaņā ar atzīto organizāciju prasībām.
577. Visas atkritumu tvertnes, izņemot zivju apstrādē lietojamās, izgatavo no nedegoša materiāla bez atverēm vai caurumiem to sānos un apakšdaļā.
578. Degvielas pārsūknēšanas sūkņus ar mehānisko piedziņu, agregātu degvielas sūkņus un citus līdzīgus degvielas sūkņus aprīko ar distances vadību, kas izvietota ārpus saistītās telpas tā, lai, izceļoties ugunsgrēkam telpā, kur tie ir izvietoti, tos varētu apturēt.
580. Saspiestās, šķidrās vai izšķīdinātās gāzes balonus nostiprina un skaidri marķē ar noteiktu identifikācijas krāsu, norādot uz tiem skaidri salasāmu satura ķīmisko formulu un nosaukumu.
581. Balonus, kas satur viegli uzliesmojošas vai citādi bīstamas gāzes, un izlietotos balonus izvieto un nostiprina uz atklāta klāja. Visus ventiļus, spiediena regulatorus un cauruļvadus, kas pievienoti šiem baloniem, aizsargā pret bojājumiem. Balonus aizsargā arī no pārmērīgām temperatūras izmaiņām, tiešiem saules stariem un no sniega uzkrāšanās. Administrācija var atļaut šādu balonu uzglabāšanu nodalījumos, kas atbilst šo noteikumu 582. un 584. punktā minētajām prasībām.
582. Telpas, kur uzglabā sašķidrinātu gāzi vai ļoti viegli uzliesmot spējīgus šķidrumus (ātri iztvaikojošas krāsas, petroleja, benzols), iekārto tā, lai ieeja tajās būtu iespējama tikai tieši no atklāta klāja. Spiediena regulēšanas ierīces un drošības ventiļus iekārto tā, lai nodrošinātu izplūdi nodalījuma robežās. Ja šādu nodalījumu ierobežojošās starpsienas atrodas blakus citām norobežotām telpām, tās veido gāzu necaurlaidīgas.
583. Nav pieļaujama elektroinstalācijas un elektroarmatūras uzstādīšana nodalījumos, kas tiek izmantoti ļoti viegli uzliesmot spējīgu šķidrumu vai sašķidrinātas gāzes uzglabāšanai, izņemot to elektroinstalāciju un elektroarmatūru, kas nepieciešama nodalījuma apkalpošanai. Šādos gadījumos nepieciešams administrācijas atzinums par tās piemērotību lietošanai ugunsnedrošā vidē. Šādās telpās nedrīkst atrasties siltuma avoti. Labi saredzamā vietā izvieto uzrakstus "Nesmēķēt" un "Nelietot atklātu liesmu".
584. Katra tipa saspiestu gāzi uzglabā atsevišķos nodalījumos. Nodalījumos, ko izmanto šādu gāzu uzglabāšanai, nedrīkst glabāt citus degtspējīgus produktus, instrumentus vai priekšmetus, kas nav gāzes sadales sistēmas sastāvdaļas. Administrācija var atvieglot šīs prasības, ņemot vērā kuģa izmērus un telpu izkārtojumu, saspiestu gāzu raksturojumu, daudzumu un paredzēto izmantošanu.
585. Kāpņu telpas un kāpnes uz dzīvojamām telpām un telpām, kur apkalpe parasti ir nodarbināta (izņemot mašīntelpas), iekārto tā, lai tās varētu izmantot kā parocīgus evakuēšanās ceļus uz atklātu klāju un no tā uz glābšanas līdzekļiem.
586. No visu līmeņu dzīvojamām telpām (no katras lielākas telpas vai telpu grupas) nodrošina vismaz divus evakuācijas ceļus. Evakuācijas ceļus izvieto pēc iespējas tālāk vienu no otra.
587. Galvenā izeja ir kāpnes no telpām, kuras atrodas zem atvērta klāja, bet otra evakuācijas izeja var būt vertikāls traps šahtā vai kāpnes, ko arī uzskata par avārijas izeju. Evakuācijas ceļš telpām, kuras atrodas virs atvērtā klāja, ir kāpnes vai durvis uz atklātu klāju vai to kombinācija.
588. Izņēmuma gadījumā administrācija var atļaut vienu glābšanās ceļu, ņemot vērā telpas veidu, izvietojumu un cilvēku skaitu, kas parasti dzīvo vai strādā tajā. Nepieciešams atzinums par izeju platumu un virzienu. Liftus neuzskata par evakuācijas ceļu.
589. No katras "A" klases mašīntelpas nodrošina divus evakuācijas ceļus, kas atrodas pēc iespējas tālāk viens no otra. Kā vertikālo evakuācijas ceļu paredz tērauda trapu. Ja mašīntelpas izmēru dēļ nav iespējams nodrošināt divus evakuācijas ceļus, vienu no tiem var neiekārtot. Šādos gadījumos īpašu uzmanību pievērš palikušajai izejai. Izejas, ko var izmantot kā avārijas izejas un kas normālos apstākļos ir slēgtas, avārijas situācijā ir bez piepūles atveramas ar apkalpes vai avārijas komandas spēkiem.
591. Uz zvejas kuģiem ar garumu no 15 līdz 24 metriem, kuru konstrukcija ir ugunsnedroša vai uz kuriem citu apsvērumu dēļ, izbūvējot dzīvojamās telpas, apkalpošanas telpas un kontrolpunktus, ir izmantots liels degošu materiālu daudzums, var ierīkot automātisko ugunsgrēka signalizācijas sistēmu. Lemjot par šādas signalizācijas sistēmas nepieciešamību, ņem vērā telpu lielumu, plānojumu, kontroles telpām arī izvietojumu un, ja nepieciešams, mēbeļu un inventāra uguns izplatīšanās īpašības.
592. Mašīntelpās, kurās ir izvietota galvenā enerģētiskā iekārta, uzstāda atbilstošu ugunsgrēka trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmu.
593. Uz zvejas kuģiem nodrošina vismaz vienu ugunsdzēsības sūkni ar mehānisku piedziņu. Atkarībā no kuģošanas rajona un citiem nosacījumiem administrācija var pieprasīt arī avārijas ugunsdzēsības sūkni.
594. Par ugunsdzēsības sūkņiem var izmantot sanitāros, atsūknēšanas, balasta un vispārējās apkalpošanas sūkņus, ja tos parasti neizmanto naftas produktu vai eļļu pārsūknēšanai. Ja tos atsevišķos gadījumos izmanto degvielas pārsūknēšanai, sūkņus apgādā ar piemērotām pārslēgšanas ierīcēm, lai nebūtu iespējams sūkņus nejauši palaist atsūkšanai no tankiem, kuros balasta ūdeņu vietā var būt cits šķidrums, vai arī atsūknēšanai no sateču sistēmas, vienlaicīgi nodrošinot spiedienu zvejas kuģa ugunsdzēsības krānos. Nelieto tādas drošības ierīces cauruļvadu noslēgšanai, kurās tiek izmantoti slēgtie atloki.
595. Ja šo noteikumu 594. punktā minētie sūkņi, kurus sākotnēji nav paredzēts lietot kā ugunsdzēsības sūkņus, tiek noteikti par ugunsdzēsības sūkņiem, šo sūkņu izmantošana nevienā brīdī nesamazina spēju atsūknēt kuģa sateces.
596. Izmantojot sūkņusugunsdzēsībai, nodrošina, lai ūdens padeve notiktu tikai uz ugunsdzēsības hidrantiem caur ugunsdzēsības maģistrāli.
597. Ja avārijas sūknis ir pārvietojams sūknis, ievēro prasības attiecībā uz maksimālo iesūkšanas augstumu. Sūknim ir nepieciešama neatkarīga dīzeļdegvielas padeve un pietiekama degvielas rezerve. Pārvietojamo avārijas ugunsdzēsības sūkni pārbauda vismaz reizi mēnesī. Kopā ar sūkni izvieto nepieciešamo aprīkojumu tā palaišanai, iesūkšanai un šļūteņu pievienošanai. Sūkņus apgādā ar izplūdes cauruli un noslēgšanas vārstu.
598. Ugunsdzēsības sūkņi var sastāvēt no vairākiem sūkņiem, ja tie apmierinoši darbojas paralēli un uztur šo noteikumu 601. punktā noteikto ražību.
599. Galvenajiem stacionārajiem ugunsdzēsības sūkņiem nodrošina vismaz 0,25 N/mm2 lielu spiedienu vienlaicīgi divos no sūkņa attālākajos ugunsdzēsības hidrantos, kuriem katram pievienota viena garuma šļūtene ar 12 mm sprauslu.
600. Pārvietojamie ugunsdzēsības sūkņi ar šo noteikumu 601. punktā noteikto ražotspēju nodrošina 0,25 N/mm2 lielu spiedienu vienā ugunsdzēsības hidrantā.
601. Katra norādītā ugunsdzēsības sūkņa ražību Q (tā nedrīkst būt mazāka par 16 m3/h) nosaka, izmantojot šādu formulu:
L, B, D ir kuģa galvenie izmēri (garums, platums un borta augstums).
Kopējā nepieciešamā ugunsdzēsības sūkņu ražība var nepārsniegt 30 m3/h.
602. Ja ugunsdzēsības sūknim ir dīzeļdzinēja piedziņa, paredz iespēju viegli iedarbināt neiesildītu dīzeļdzinēju ar roku 0 ºC temperatūrā. Ja tas nav iespējams vai ja kuģi paredzēts ekspluatēt arī zemākās temperatūrās, veic administrācijas noteiktus pasākumus, lai nodrošinātu dzinēja vieglu iedarbināšanu.
603. Ja dīzeļdzinēja iedarbināšana ar roku nav iespējama, administrācija atļauj citus iedarbināšanas līdzekļus, kas nodrošina dzinēja palaišanu vismaz sešas reizes 30 minūšu periodā un vismaz divas reizes pirmo 10 minūšu laikā.
604. Avārijas sūkņa dīzeļdzinēja piedziņu nodrošina ar degvielas bāku un pietiekamu degvielas daudzumu triju stundu nepārtrauktam darbam ar pilnu slodzi un ar degvielas rezervēm ārpus mašīntelpas dzinēja darbam turpmākās 15 stundas.
605. Kuģojot aukstos rajonos, avārijas dīzeļdzinējus apgādā ar dīzeļdegvielu, kas paredzēta lietošanai zemās temperatūrās.
606. Elektriskās piedziņas avārijas sūkņus nodrošina ar elektroenerģiju no tādiem enerģijas avotiem, no kuriem enerģiju var piegādāt neatkarīgi no mašīntelpas iekārtām.
607. Nav atļauta tieša nokļūšana no mašīntelpas telpā, kur izvietoti avārijas ugunsdzēsības sūkņi un to enerģijas avoti, un otrādi. Ja šo prasību nav iespējams izpildīt, administrācija atzīst aprīkojumu, kuram piekļūšana iespējama caur gaisa slūžām, kurām abas durvis ir pašaizveroša tipa, vai caur ūdensdrošām durvīm ar apmierinošu darbināšanas mehānismu.
608. Ugunsdzēsības sūkņus, ieskaitot avārijas ugunsdzēsības sūkņus, neizvieto un neuzglabā priekšgalā no priekšpīķa starpsienas vai tās paplašinājuma.
609. Ugunsdzēsības sūkņa aizborta ūdens vārstus un citus nepieciešamos vārstus izvieto tā, lai ugunsgrēka izcelšanās vietās, kas ir ārpus sūkņa izvietošanas telpas, netiktu kavēta sūkņa izmantošana.
610. Jebkurā iespējamā zvejas kuģa sānsverē vai galsverē navigācijas laikā sūkņa kopējais iesūkšanas augstums nepārsniedz 4,5 metrus (iesūkšanas augstums + cauruļvada pretestība).
611. Visus stacionāri uzstādītos ugunsdzēsības sūkņus apgādā ar vadības vārstiem un vienvirziena vārstiem sūkņu spiedpusē.
612. Ja ugunsdzēsības sūkņi spēj radīt spiedienu, kas pārsniedz atļauto darba spiedienu cauruļvados, hidrantos un šļūtenēs, sūkņus nodrošina ar redukcijas vārstiem, lai ugunsdzēsības sistēmā nepieļautu pārāk lielu spiedienu.
613. Ja uz kuģa ir nepieciešams vairāk par vienu hidrantu, kuģi aprīko ar galveno ugunsdzēsības maģistrāli tā, lai nodrošinātu šo noteikumu 601. punktā norādītā ūdens daudzuma efektīvu sadali.
614. Maksimālais spiediens ugunsdrošības hidrantos nepārsniedz to spiedienu, pie kura viens apkalpes loceklis var nodrošināt efektīvu rīkošanos ar ugunsdzēsības šļūteni.
615. Galveno ugunsdzēsības maģistrāli izgatavo no tērauda vai cita materiāla caurulēm, kas karstuma iespaidā nevar viegli deformēties.
616. Galveno ugunsdzēsības maģistrāli izvieto tā, lai būtu minimāla mehānisku bojājumu rašanās iespēja šiem cauruļvadiem.
618. Ja var tikt izmantots ugunsdzēsības sūknis, kurš neatrodas mašīntelpā, ārpus mašīntelpas un ērti sasniedzamā vietā ir uzstādīts noslēgvārsts mašīntelpas ugunsdzēsības maģistrāles noslēgšanai.
619. Ugunsdzēsības hidrantus izvieto tā, lai tiem varētu viegli un ātri pievienot šļūtenes, un tā, lai vismaz vienu strūklu varētu virzīt uz jebkuru zvejas kuģa daļu, kas ir sasniedzama kuģošanas laikā.
621. "A" klases mašīntelpu nodrošina vismaz ar vienu ugunsdzēsības hidrantu, kas ir komplektā ar ugunsdzēsības šļūteni un divkāršas darbības stobru (izsmidzināšana/strūkla). Šo ugunsdzēsības hidrantu izvieto ārpus mašīntelpas, tuvu pie ieejas tajā.
622. Katru ugunsdzēsības hidrantu nodrošina ar vienu ugunsdzēsības šļūteni. Papildus nodrošina vismaz vienu rezerves šļūteni.
624. Izmanto tikai no atzīta materiāla izgatavotas ugunsdzēsības šļūtenes. Katru ugunsdzēsības šļūteni nodrošina ar savienojumu un divkāršas darbības stobru.
625. Ugunsdzēsības šļūteņu savienojumus un stobrus paredz tādus, kas ir savstarpēji pilnīgi aizstājami, izņemot gadījumus, ja ugunsdzēsības šļūtenes ir pastāvīgi pievienotas galvenajai ugunsdzēsības maģistrālei.
626. Stobri atbilst uzstādīto ugunsdzēsības sūkņu ražībai, to sprauslas diametrs nedrīkst būt mazāks par 12 mm.
627. Uz zvejas kuģiem izmanto tikai atzīta tipa un konstrukcijas ugunsdzēšamos aparātus. Neizmanto ugunsdzēšamos aparātus, kas satur tādu ugunsdzēšanas aģentu, kas pēc administrācijas uzskatiem noteiktos izmantošanas apstākļos izdala toksiskas gāzes tādā daudzumā, kas rada briesmas cilvēkiem uz zvejas kuģa.
627.1 Pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta tilpums nav mazāks par 9 litriem. Cita tipa ugunsdzēšamie aparāti var nepārsniegt pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu – 13,5 litrus, bet tas nedrīkst būt mazāks par 9 litru pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu.
627.2 Izmantojot ugunsdzēšamos aparātus, kurus var pārlādēt uz zvejas kuģa, katram ugunsdzēšamajam aparātam paredz vismaz vienu rezerves lādiņu.
627.3 Ugunsdzēšamos aparātus reizi gadā pārbauda kompetenta persona, kuru pilnvarojusi administrācija. Katru ugunsdzēšamo aparātu nodrošina ar zīmi, kas norāda, ka tas ir pārbaudīts. Pārnēsājamo un pārvietojamo ugunsdzēšamo aparātu spiedtrauku hidrauliskā pārbaude jāveic:
627.3 1. putu ugunsdzēšamajiem aparātiem – pirmreizējā pēc 10 gadiem vai pēc izgatavotāja garantijas termiņa beigām, nākamās – ik pēc 5 gadiem;
627.3 2. ogļskābās gāzes ugunsdzēšamajiem aparātiem – reizi 5 gados;
627.3 3. pulvera ugunsdzēšamajiem aparātiem – reizi 10 gados.
627.4 Pietiekamu skaitu atzītu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu izvieto kontrolpunktos, dzīvojamās un dienesta telpās, lai nodrošinātu, ka vismaz viens piemērota tipa ugunsdzēšamais aparāts ir viegli pieejams izmantošanai ikvienā šo telpu daļā. Kopējo ugunsdzēšamo aparātu skaitu saskaņo ar administrāciju, ņemot vērā kuģa izmēru, telpu novietojumu un kuģošanas rajonu.
627.5 Katrā dzīvojamā telpā un katrā telpā, kur regulāri uzturas cilvēki, izņemot "A" klases mašīntelpas, atrodas vismaz viens pārnēsājamais ugunsdzēšamais aparāts.
627.6 Visās "A" klases mašīntelpās nodrošina vismaz divus pārnēsājamos ugunsdzēšamos aparātus (vienu – 12 kg un vienu – 5 kg), kas ir piemēroti degošu naftas produktu dzēšanai. Tādās mašīntelpās, kur ir dzinēji ar kopējo jaudu 250 kW, nodrošina vismaz trīs šādus aparātus. Lielāko no tiem glabā pie ieejas telpā.
627.7 Vienu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu, kas paredzēts lietošanai jebkurā telpā, izvieto šīs telpas ieejas tuvumā.
627.9 Telpas, kurās ir izvietoti ar degvielu kurināmi katli, ieskaitot apkures katlus, atkritumu dedzināšanas krāsnis un degvielas agregātus, degvielas agregātus vai iekšdedzes dzinējus ar kopīgo jaudu vismaz 375 kW, apgādā ar vienu no šādām stacionārām ugunsdzēsības sistēmām:
627.9 1. spiediena ūdens apsmidzināšanas iekārtu ar rokas vadības sūkni vai citiem sistēmas spiediena nodrošināšanas līdzekļiem;
627.9 2. ugunsdzēšanas gāzes iekārtu;
627.9 3. ugunsdzēšanas iekārtu, kurā izmanto daudzkārtīgas putas.
627.11 Ja mašīntelpa un katlutelpa nav pilnīgi atdalītas vai degviela var noplūst no katlutelpas mašīntelpā, mašīntelpu un katlutelpu uzskata par vienu nodalījumu.
627.12 Ugunsgrēka atklāšanas un dzēšanas iekārtu vadības un kontroles aprīkojumu izvieto viegli pieejamās vietās ārpus telpas, kura, izceļoties ugunsgrēkam aizsargājamās telpās, varētu kļūt nepieejama. Veic pasākumus, lai, izceļoties ugunsgrēkam aizsargājamās telpās, netiktu pārtraukta ugunsgrēka atklāšanas un dzēšanas iekārtu darbam nepieciešamās enerģijas un ūdens padeve.
627.13 Uz zvejas kuģiem, kas galvenokārt vai pilnīgi ir būvēti no koka vai plastmasas šķiedras un kuriem mašīntelpās, kuras arī ir būvētas vai pārklātas ar šādiem materiāliem, ir uzstādīti ar šķidro degvielu kurināmie katli vai iekšdedzes dzinēji, uzstāda vienu no šo noteikumu 627.9 punktā minētajām stacionārajām ugunsdzēsības sistēmām.
627.14 Zvejas kuģa ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas un ierīces uztur gatavībā, lai tās varētu nekavējoties izmantot, un nodrošina to vieglu pieejamību. Pirms zvejas kuģa iziešanas jūrā pārbauda rokas ugunsdzēšamo aparātu un cita pārnēsājamā ugunsdzēšanas aprīkojuma esību uz kuģa.
627.15 Visas ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas un ierīces testē un pārbauda vismaz reizi gadā, lai nodrošinātu to gatavību tūlītējai izmantošanai. Papildu regulāros testus un pārbaudes var veikt saskaņā ar Organizācijas izstrādātajām pamatnostādnēm par ugunsdrošības sistēmu un ierīču apkopi un pārbaudēm (MSC.1/Circ.1432).
627.16 Stacionārām ogļskābās gāzes ugunsdzēsības sistēmām tehnisko apkopi un pārbaudes veic, balstoties uz Organizācijas izstrādātajām vadlīnijām par stacionāro ogļskābās gāzes ugunsdzēsības sistēmu ierīču apkopi un pārbaudēm (MSC.1/Circ.1318). Tehnisko apkopi veic administrācijas atzīts uzņēmums.
627.17 Kuģa īpašnieks nodrošina kuģa apkalpi ar informāciju par kuģa ugunsdzēšanas aprīkojumu un instrukcijām, kuras ir nepieciešamas drošai kuģa ekspluatācijai no ugunsdrošības viedokļa valsts valodā un darba valodā. Šī informācija un instrukcijas var tikt apkopotas ugunsdrošības bukletā, kurš ir novietots kuģa kopkajītē.
628. Ja nav norādīts citādi, šīs nodaļas noteikumi attiecas gan uz esošiem, gan jauniem zvejas kuģiem ar garumu 15 metri vai lielāku.
629. Uz jauniem un esošiem zvejas kuģiem katru darba vietu, kā arī vietas uz zvejas kuģa, kur uzturas apkalpe, konstruē tā, lai apkalpes darbs noritētu atbilstoši veselības un drošības prasībām. Visas transportieru, ceļamo iekārtu un traļu vinču daļas un to aprīkojumu uztur labā darba kārtībā.
630. Drošības troses sistēmu konstruē tā, lai tā būtu efektīva visos gadījumos, un tā tiek nokomplektēta ar visām nepieciešamajām trosēm, tauvām, skavām un stiprinājumiem.
631. Klāja atveres, kuru apmales ir zemākas par 600 mm, aprīko ar iežogojumu, kura augstums ir vismaz metrs. Administrācija var atļaut neaprīkot iežogojumus ap nelielām atverēm.
632. Gaismas lūkas un citas līdzīgas atveres aprīko ar aizsargbarjerām, kas ir savrup viena no otras ne vairāk kā 350 mm attālumā. Administrācija var atļaut neaprīkot iežogojumus ap nelielām atverēm.
633. Klāju virsmas izgatavo vai apstrādā tā, lai līdz minimumam samazinātu apkalpes locekļu paslīdēšanas iespēju. Īpaši tādās vietās kā mašīntelpa, kambīze, pie vinčām, ap riņķvada un tīklu mašīnām, zivju apstrādes vietās, durvju priekšā, trapu galos uz klājiem nodrošina pārklājumus, kas samazina slīdēšanu. Koka klāji bez pretslīdamības pārklājuma neatbilst slīdamības samazināšanas nosacījumiem.
634. Ja apkalpes locekļi strādā vai pārvietojas vietās, kur ir paaugstināts risks pārkrišanai pār bortu, izmanto visus iespējamos drošības līdzekļus (drošības trose, glābšanas vestes, drošības jostas vai cits atbilstošs aprīkojums). Šādus darbus drīkst izpildīt tikai tad, ja nodrošināta pastāvīga uzraudzība.
635. Ja darbi notiek vietās un apstākļos, kur nevar nodrošināt pilnīgu darba drošību, apkalpes locekļi šos darbus veic individuālajos glābšanas līdzekļos.
636. Lūku un citu atveru vākus aprīko ar fiksatoriem, kas nodrošina tos pret nejaušu aizvēršanos. Smagus avārijas izejas lūku vākus aprīko ar pretsvariem un konstruē tā, lai būtu iespējams vāku atvērt gan no iekšpuses, gan ārpuses.
639. Visas atklātās darba klāja daļas aprīko ar drošām margām vai margsienām. Tas attiecas arī uz virsbūvju klājiem, ja uz tiem strādā cilvēki. Margu un margsienu augstumu virs klāja nodrošina ne mazāku par vienu metru. Ja šis augstums traucē normālai zvejas kuģa ekspluatācijai, administrācija nosaka citu minimālo augstumu.
640. Esošiem zvejas kuģiem margu un margsienu minimālais augstums var būt 750 mm, ja administrācija atzīst to par pietiekamu.
641. Minimālais vertikālais attālums starp dziļāko ekspluatācijas ūdenslīniju un zemāko punktu margsienas augšmalā vai darba klāja virsmu, ja ir ierīkots margu nožogojums, ir pietiekams, lai aizsargātu zvejas kuģa apkalpi no ūdens, kas tiek uzskalots uz klāja, ņemot vērā atļauto kuģošanas rajonu, hidrometeoroloģiskos apstākļus, kuros atļauta zvejas kuģa ekspluatācija, zvejas kuģa tipu un zvejas paņēmienus. Minētais attālums atbilst administrācijas prasībām. Jauniem zvejas kuģiem ar garumu, lielāku par 24 metriem, brīvsānu augstums, kas mērīts zvejas kuģa vidusdaļā no darba klāja virsmas, no kura notiek zveja, nav mazāks par 300 mm vai mazāks par brīvsānu augstumu, kas atbilst maksimālajai atļautajai iegrimei (izvēlas lielāko) saskaņā ar atzīto zvejas kuģa noturības informāciju. Zvejas kuģiem, kuru darba klājs ir tā aizsargāts, ka jūras ūdens uz tā nevar nokļūt, netiek prasīts cits minimālais brīvsānu augstums, kā vien tas, kas atbilst maksimālajai atļautajai iegrimei.
642. Attālums starp klāju un apakšējo margu nepārsniedz 230 mm. Attālums starp pārejām nepārsniedz 380 mm, un attālumi starp margu statņiem nav lielāki par 1,5 metriem. Uz zvejas kuģiem ar noapaļotu klāja savienojumu ar bortu, margu statņus nostiprina uz klāja plakanās daļas. Uz margām nedrīkst būt asas šķautnes, stūri un citi asumi, tām jābūt pietiekami izturīgām.
643. Lai nodrošinātu drošu zvejas kuģa apkalpes pārvietošanos starp dzīvojamām telpām, mašīntelpu un citām darba telpām, zvejas kuģus aprīko ar margām, drošības trosēm, virsklāja vai zemklāja ejām saskaņā ar administrācijas prasībām. Virsbūves, klāja mājas un vējtverus no ārpuses aprīko ar vētras rokturiem, lai zvejas kuģa apkalpe varētu droši pārvietoties un strādāt.
644. Zvejas kuģus ar pakaļgala tralēšanu aprīko ar slipa vārtiem vai citu slipa nožogojumu, kam ir tāds pats augstums kā piegulošajām margsienām vai margām. Ja slipa nožogojums neatrodas savā vietā, slipu nožogo ar ķēdi vai citu līdzīgu pagaidu līdzekli.
645. Uz cita tipa traleriem pakaļgala margsienas var nebūt, ja vertikālais attālums no dziļākās darba ūdenslīnijas līdz darba klāja virsmai ir vismaz 1800 mm un apkalpe ir atbilstoši aizsargāta pret jūras ūdens nokļūšanu uz klāja, ir ierīkotas margas ar minimālo augstumu 1000 mm no labā līdz kreisajam bortam (apkārt klāja pakaļgalam) un katrā atsevišķā gadījumā ir veikti nepieciešamie drošības pasākumi saskaņā ar administrācijas prasībām.
646. Lai nodrošinātu zvejas kuģa apkalpes drošību, kuģi aprīko ar atbilstoša izmēra un izturības kāpnēm un trapiem ar rokturiem un neslīdošiem pakāpieniem. Uz jauniem zvejas kuģiem šādas kāpnes un trapi tiek iekārtoti saskaņā ar piemērojamām prasībām.
647. Trapu platums ir vismaz 600 mm. Trapu slīpums pret horizontu ir no 45° līdz 50° dzīvojamās un dienesta telpās un no 50° līdz 55° uz klājiem un mašīntelpās. Atsevišķos gadījumos administrācija pieļauj atkāpes no šiem izmēriem, ja tas nerada draudus apkalpes drošībai.
648. Nodrošina visu ārējā klāja darba vietu pārskatāmību no stūres mājas. Stūres māju iekārto tādā augstumā, lai redzamību neierobežotu zvejas kuģa konstrukcija vai aprīkojums. Uz esošajiem zvejas kuģiem nodrošina iespēju no zvejas kuģa tiltiņa pārraudzīt tās zvejas kuģa vietas, kur apkalpe nodarbojas ar zvejas rīku izlikšanu vai loma pacelšanu uz zvejas kuģa.
649. Ja tehniski nav iespējams nodrošināt, ka visas darba vietas uz darba klāja ir pārskatāmas no stūres mājas, uzstāda jūras apstākļiem piemērotu videonovērošanas sistēmu. Šīs sistēmas izvietojumu apstiprina administrācija.
650. Ja nav iespējami vizuāli sakari un balss sakari starp darba vietu un tiltiņu, uzstāda piemērotu un drošu sakaru sistēmu.
651. Vinču vadības ierīces izvieto tā, lai cilvēkam, kurš strādā pie vinčas, būtu pietiekami daudz vietas un lai no vinčas vai tīklu mašīnas vadības vietas būtu pilnībā pārskatāma šo mehānismu darbības zona.
652. Ja nav iespējams nodrošināt mehānismu darbības zonu tiešu pārredzamību, uzstāda jūras apstākļiem piemērotu videonovērošanas sistēmu. Šīs sistēmas izvietojumu apstiprina administrācija.
653. Pārvietošanos starp klājiem nodrošina ar stacionāri nostiprinātiem trapiem. Ja traps ir noņemams, tā stiprinājuma konstrukcija nodrošina trapa stabilitāti un drošību.
654. Lūku vākus, kuru atvēršanai nepieciešams lietot 160 N lielu spēku vai lielāku, aprīko ar ierīcēm vāku atvēršanai. Vāki ir nostiprināmi atvērtā stāvoklī.
655. Trapus kravas tilpnēs uzstāda līdz pašam tilpnes dibenam. Rokturus uzstāda iespējami ērtās vietās. Trapi ir droši, lai novērstu slīdēšanu un krišanu.
656. Trapu pakāpienus veido tā, lai no tiem kāja nevarētu paslīdēt uz sāniem un krišanas risks būtu cik vien iespējams minimāls. Pakāpienus konstruē ar platumu vismaz 250 mm, uz jauniem zvejas kuģiem tos konstruē tā, lai kāju varētu nolikt vismaz 150 mm dziļumā no pakāpiena ārējās malas.
657. Ja ir paredzēts apkalpes darbs kravas tilpnē, zvejas kuģim atrodoties jūrā, no kravas tilpnes nodrošina vismaz vienu avārijas izeju. Ja kravas tilpne ir 20 metrus gara vai garāka, paredz divas avārijas izejas, kuras atrodas iespējami tālu viena no otras. Šīs izejas atbilst šo noteikumu 2.5. un 2.6.apakšnodaļas prasībām. Prasību par divām avārijas izejām neattiecina uz zvejas kuģiem, kas būvēti pirms 1990.gada 1.augusta.
658. Ja kravas tilpne ir aprīkota ar atvēsinošām vai saldējamām iekārtām, nodrošina iespēju atvērt durvis vai lūkas vāku no abām pusēm un padot avārijas signālu no šīs telpās uz stūres māju.
659. Ieejas kravas telpās konstruē tā, lai tajās varētu iekļūt cilvēki ar uzvilktu pretdūmu aizsardzības aprīkojumu. Šo noteikumu 4.2.11.apakšnodaļas prasības attiecas arī uz atdzesējamām kravas tilpnēm. Šī punkta prasības neattiecas uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem.
660. Jaunus zvejas kuģus nodrošina ar stacionārām kāpnēm visā zivju tilpnes augstumā. Kāpnes aprīko ar rokturiem abās pusēs. Ja zivju tilpnes dziļums nepārsniedz trīs metrus, kāpnes var aizvietot ar stacionāru trapu, kas atbilst šo noteikumu 656.punkta prasībām. Ja zivju tilpnes dziļums ir mazāks par 2,2 metriem, drīkst izmantot pārvietojamu trapu ar aprīkojumu tā drošai nostiprināšanai.
661. Drošu nokļūšanu uz zvejas kuģa, kas atrodas piestātnē, nodrošina pa aizborta trapiem vai kuģa laipām.
662. Trapus un laipas aprīko ar atbilstošām margām, rokturiem un pakāpieniem. Nodrošina nepieciešamo apgaismojumu.
663. Zvejas kuģus ar garumu 45 metri un lielāku, bet mazāku par 85 metriem, aprīko vismaz ar vienu jūras trapu, kura slīpums pret horizontu visos iespējamajos ekspluatācijas variantos ir no 0º līdz 45º.
664. Zvejas kuģus ar garumu, lielāku par 85 metriem, aprīko vismaz ar vienu jūras trapu ar regulējamiem pakāpieniem, kuru var izmantot no 0º līdz 55º leņķos pret horizontu.
665. Ja trapu nevar pārvietot no viena zvejas kuģa borta uz otru ar zvejas kuģa apkalpes spēkiem un zvejas kuģa tehniskajiem līdzekļiem, uzstāda trapus abos zvejas kuģa bortos.
666. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, bet mazāks par 45 metriem, nokļūšanai uz zvejas kuģa atļauts izmantot zvejas kuģa laipu. Nodrošina laipas platumu vismaz 550 mm. Paredz aprīkojumu — gredzenus, āķus un laipas stiprināšanai pie zvejas kuģa borta. Izmanto administrācijas atzītu laipas konstrukciju.
667. Mastus, uz kuriem ir nostiprinātas kravas ierīces, antenas, signālugunis vai cits aprīkojums, kam nepieciešama apkope vai remonts, aprīko ar atbilstošiem trapiem un, ja iespējams, ar darba platformām.
668. Traps sniedzas no klāja līdz augstākajai signālugunij vai citam aprīkojumam, kam nepieciešama pārbaude vai remonts. Šo prasību nepiemēro esošajiem zvejas kuģiem ar koka mastiem. Uz jauniem zvejas kuģiem trapu pakāpienus neveido ar apaļiem spraišļiem.
669. Trapus, kuru slīpums pret horizontu pārsniedz 70° un lielākais augstums virs klāja ir vairāk nekā pieci metri, sākot ar 2,2 metru augstumu, aprīko ar atbilstošiem līdzekļiem, kas nepieļauj kritienu.
670. A tipa mastu galos un citās līdzīgās vietās, kur cilvēki atrodas remontdarbu veikšanai, uzliek margas vai rokturus.
672. Darba vietas uz zvejas kuģa aizsargā no bīstamo un kaitīgo faktoru ietekmes, lai kuģa apkalpes locekļi negūtu traumas, apdegumus, elektrotraumas, nesaindētos un nebūtu pakļauti augstfrekvences elektromagnētisko lauku, radioaktīvā starojuma, pārmērīga trokšņa un vibrāciju ietekmei. Veic pasākumus, lai samazinātu trokšņa kaitīgo ietekmi uz mašīntelpu personālu līdz līmenim, kāds noteikts ar Organizācijas 1981.gada 19.novembra rezolūciju A.468(XII) pieņemtajā kodeksā “Par trokšņu līmeni uz zvejas kuģiem”. Ja dzinēji tiek darbināti un vadīti no mašīntelpas, tam jānotiek no atdalītas, skaņu necaurlaidīgas telpas daļas, kas labi izolēta un kur var nokļūt, neieejot mašīntelpā. Šie nosacījumi attiecas arī uz navigācijas tiltiņu.
673. Pastāvīgas darba vietas neizvieto:
673.1. tieši virs katliem un spiedtraukiem;
673.2. tieši zem iekārtām un cauruļvadiem, no kuriem iespējama noplūde;
673.3. tuvu vietām, kur iespējama kaitīgu gāzu un tvaiku izdalīšanās, ja nav paredzēta atbilstoša ventilācija;
673.4. lielu sakarsētu virsmu tuvumā, ja nav paredzēti atbilstoši vairogi.
674. Pastāvīgajās darba vietās nodrošina vismaz 2100 mm augstumu darbam stāvus, šo augstumu pagaidu darba vietās samazina līdz 1850 mm.
675. Klāja virsma darba vietā nodrošina apkalpes locekļa stabilu stāvokli, veicot pienākumus. Tā ir pēc iespējas horizontāla (maksimāli pieļaujamais slīpums nepārsniedz 2°−3°), bez pakāpieniem, caurulēm un citiem nelīdzenumiem. Virsma nedrīkst būt slidena.
676. Nodrošina brīvu pārvietošanos pa ejām (vismaz 600 mm) un pietiekami plašas darba zonas (vismaz 600 x 600 mm) darba vietās (piemēram, pie tīklu mašīnām, vinčām un zivju apstrādes mašīnām). Ja pārbaudēs konstatē, ka nav iespējams nodrošināt brīvu pārvietošanos, rod citus tehniskus risinājumus, lai samazinātu traumu risku līdz minimumam. Avārijas ceļi un izejas tiek marķētas saskaņā ar Organizācijas A.760(18) rezolūcijas prasībām, šis marķējums ir izturīgs.
677. Ja aprīkojums loma apstrādei un piegādei teknē traucē brīvu pārvietošanos, paredz, ka aprīkojums ir noņemams vai pārvietojams, lai tajā laikā, kad nenotiek loma apstrāde, ir nodrošināta brīva pārvietošanās.
678. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, nodrošina, lai zivju apstrāde notiktu zem klāja vai vismaz zem nojumes, kā arī lai cilvēki varētu strādāt pilnā augumā (klāja jeb nojumes augstums ir vismaz 2 metri). Zivju apstrādes telpā nodrošina dabīgo apgaismojumu. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, nodrošina, lai zivju apstrāde notiktu iespējami aizsargātā vietā. Uz esošiem zvejas kuģiem prasības par iespēju strādāt pilnā augumā un dabīgo apgaismojumu izpilda, ja tas ir iespējams.
679. Slēgtās darba telpās, kurās glabājas darba drēbes vai tiek apstrādātas zivis, ierīko ventilāciju saskaņā ar administrācijas prasībām. Telpās, kur apstrādā zivis, ierīko stacionāru ventilācijas sistēmu, kas nodrošina vismaz seškārtīgu gaisa apmaiņu stundā. Administrācija var atbrīvot no iepriekšminētās prasības daļēji slēgtas darba telpas, ja novērtēšanā secināts, ka ir nodrošināta pietiekama dabīgā ventilācija.
680. Mašīntelpās nodrošina brīvas pārvietošanās iespēju un piekļūšanu visiem mehānismiem un mezgliem tā, lai varētu veikt to apkopi un remontu. Nodrošina arī brīvu pieeju kāpnēm (kāpņu telpai) un avārijas izejām.
681. Uz zvejas kuģa nodrošina pietiekamu apgaismojumu visās ejās, darba telpās un darba zonās atbilstoši drošības un veselības prasībām. Tas attiecas uz loma piegādi apstrādes vietā un aizgādāšanu pēc apstrādes, loma apstrādes un pārvietošanas mehānismu vadības pultīm, kambīzi, ejām, pārejām un trapiem.
682. Nodrošina pietiekamu apgaismojuma intensitāti, lai varētu atšķirt detaļas. Apgaismojums rada pietiekamu kontrastu un neapžilbina.
683. Kravas telpās ierīko stacionāru apgaismojumu, kas nodrošina pietiekamu apgaismojumu visos ekspluatācijas apstākļos. Uz esošajiem zvejas kuģiem, ja administrācija to atļauj, ir pieļaujama nevis stacionāra, bet līdzvērtīgi efektīva pārnēsājama apgaismojuma izmantošana.
685. Vinčas, tīklu mašīnas, zivju apstrādes mašīnas un citus klāja mehānismus projektē, būvē, uzstāda un aprīko tā, lai to ekspluatācija, apkope un remonts neradītu draudus cilvēku drošībai un veselībai jebkuros prognozējamos zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļos. Uz traleriem ierīko šādas vadības iekārtas smagu zvejas rīku sastāvdaļu pārvietošanai:
685.1. ierīces, kas padarītu nekustīgas traļa durvis;
685.2. ierīces, kas vadītu traļa rāmja šūpošanos.
686. Strādājot ar vinčām, tīklu mašīnām un citiem klāja mehānismiem, ievēro darba drošības noteikumus.
687. Vinčas projektē un aprīko ar attiecīgiem vairogiem tā, lai vinču kustīgās daļas nevarētu savainot cilvēkus. Visus aizsargvairogus konstruē pietiekami izturīgus un stabilus.
690. Traļu vinčas konstruē reversīvas. Vadības sviras, tās atlaižot, nekavējoties atgriežas neitrālā stāvoklī. Traļu vinčas aprīko ar līdzekļiem, kas novērš nejaušu vinčas ieslēgšanu.
691. Ja vinču iespējams vadīt no vairākām vietām, nodrošina tās redzamību no visām vadības vietām. Vienlaicīgi vinča var būt vadāma tikai no vienas vietas.
692. Nepieciešamais spēks vinčas vadības sviru pārvietošanai ar rokām nepārsniedz 160 N, ar kāju pārslēdzamiem pedāļiem — 320 N.
694. Vinčas aprīko ar aizsardzību pret pārslodzi. Negaidīta enerģijas padeves pārtraukšana nedrīkst novest pie kravas kritiena.
696. Vinčas aprīko ar paredzētajai slodzei atbilstošām, pietiekami efektīvām mehāniskām bremzēm. Bremzes ir vienkārši un viegli regulējamas. Katru no pievada ass atslēdzamu vinčas spoli aprīko ar bremzēm, kas nav atkarīgas no pievada ass.
697. Ja zvejas vinča ir vadāma no tiltiņa vai stūres mājas, vinčas avārijas apturēšanas slēdzi izvieto gan stūres mājā, gan ērti pieejamā vietā līdzās vinčai. Avārijas apturēšanas slēdzis nodrošina, ka vinča tiek apturēta un netiek pieļauta nejauša trošu kustība.
699. Zvejas kuģa kravas iekārtas atbilst administrācijas prasībām. Saskaņā ar šo noteikumu 1.4.apakšnodaļas prasībām tiek veiktas kravas iekārtu periodiskās apskates.
700. Pieņemšanas tvertnes aprīko ar cietām cauruļveida margām apkārt tvertnei. Ja nepieciešams, uz margām atbilstošā augstumā ierīko platformu, lai maisu varētu aizsiet ērtā darba stāvoklī.
701. Zivju apstrādi veic mazgāšanas tvertnēs, tīrīšanas tvertnēs, mazgāšanas traukos, uz tīrīšanas galdiem un redeļu kastēm darbam piemērotā augstumā. Ja nepieciešams, nodrošina iespēju viegli regulēt palīglīdzekļus un aprīkojumu.
702. Izstrādā noteikumus, kas nosaka, kā izpildāmi darbi uz zvejas kuģa, pārvietojot zivis uz klāja, no klāja uz kravas telpu un kravas telpā, kā arī veicot citas kravas operācijas. Kuģi apgādā ar attiecīgu aprīkojumu, lai šie darbi no cilvēkiem neprasītu pārliecīgu piepūli vai prasītu minimālu piepūli.
703. Nodrošina, lai aprīkojums, ar kuru uz zvejas kuģa tiek ražots, transportēts un izmantots ledus, atbilstu administrācijas prasībām.
704. Par zivju apstrādes mašīnām šīs nodaļas izpratnē uzskata iekārtas, kas mehāniski šķiro, tīra, atdzesē, iepako, transportē vai kā citādi apstrādā nozvejoto lomu.
705. Zivju apstrādes mašīnas projektē tā, lai personālu, kas ar tām strādā vai atrodas līdzās, nevarētu nejauši savainot. Mašīnas ir drošas visās paredzamajās situācijās — ekspluatējot, remontējot, tīrot un veicot tehnisko apkopi.
706. Nodrošina tādu aizsargvairogu konstrukciju, lai tos varētu noņemt, tikai izmantojot īpašus instrumentus. Nodrošina, lai aizsargvairogu nevar noņemt, kamēr nav atslēgta enerģijas padeve un mašīna pilnībā apturēta, kā arī nevar iedarbināt, kamēr aizsargvairogi nav nostiprināti vietās.
707. Zivju apstrādes mašīnas konstruē tā, lai tās varētu viegli, ātri un droši apturēt ar piemērotās vietās uzstādītiem avārijas apturēšanas slēdžiem. Avārijas apturēšanai jāaptver visi mašīnas elementi arī tad, ja kāds mašīnas elements ir atslēgts.
708. Uz esošajiem zvejas kuģiem administrācija var atļaut izmantot mašīnas, kas neatbilst šo noteikumu 706.punkta prasībām, ja, veicot pārbaudi, administrācija mašīnas atzīst par pietiekami drošām.
709. Papildus šo noteikumu 707.punktā noteiktajiem avārijas apturēšanas slēdžiem zivju apstrādes mašīnas un konveijeru lentes aprīko arī ar tādiem avārijas apturēšanas slēdžiem, kas iedarbojas, ja notiek avārija vai ja tiek veikta mašīnas tīrīšana vai apkope.
710. Mašīnas, kuras veicamo operāciju tehnoloģijas dēļ nevar izgatavot tā, lai pilnībā izslēgtu savainojuma risku, bīstamajās vietās aprīko ar stacionāri uzstādītu avārijas apturēšanas slēdzi. Nodrošina iespēju, lai mašīnas avārijas apturēšanas gadījumā to varētu iedarbināt tikai pēc tam, kad avārijas apturēšanas slēdža svira uzstādīta stāvoklī “darbs”.
711. Pēc mašīnas apturēšanas tās elementos nedrīkst saglabāties spiediens, kas varētu izsaukt negaidītu mašīnas detaļu kustību remonta vai tehniskās apkopes laikā.
712. Ja vairākas konveijera lentes ir savienotas, lai pagarinātu viena otru, attālums starp avārijas apturēšanas slēdžiem nepārsniedz 10 metrus. Katrs slēdzis aptur visas savienotās lentes.
713. Ja konveijera lenšu kopējais garums pārsniedz 15 metrus, uzstāda gaismas signālu, kas brīdina par konveijera ieslēgšanu.
714. Zivju apstrādes mašīnas izvieto tā, lai nodrošinātu brīvu pieeju tām apkopes, tīrīšanas un remonta darbu veikšanai. Eju platumu nodrošina vismaz 750 mm.
715. Zivju apstrādes mašīnas izolē tā, lai, pieskaroties to ārējām virsmām, nevarētu gūt apdegumus vai traumas. Izolācijai izmanto tikai degtnespējīgus un pret vibrācijām noturīgus izolācijas materiālus, kurus pienācīgi nostiprina.
716. Mašīnas un iekārtas, kurās ir augstspiediena elementi, atbilst šo noteikumu 4.nodaļas prasībām attiecībā uz spiedtraukiem.
717. Mašīnas un iekārtas, no kurām to darba laikā izdalās garaiņi, gāzes un putekļi, aprīko ar nosūkšanas iekārtām. Šo iekārtu iesūkšanas atveres novieto iespējami tuvu garaiņu, gāzu, putekļu vai citu kaitīgu vielu avotam un cauruļvadus (cauruļu diametrs ir vismaz 50 mm) izvieto tā, lai nekaitētu zvejas kuģa personālam. Izplūdes produktus izvada atmosfērā.
719. Zivju apstrādes mašīnas un aprīkojumu izvieto uz stabilām pamatnēm, kuras ir atbilstoši nostiprinātas pie zvejas kuģa konstrukcijām.
721. Mašīnas un iekārtas, kurām veic regulāru apkopi tādās vietās, kuras ir vairāk nekā divu metru augstumā, ja tas tehniski iespējams, aprīko ar 600 mm platām platformām ar vismaz metru augstām margām.
722. Zivju ievietošanu apstrādes mašīnā un noņemšanu no tās nodrošina personālam piemērotā, drošā un ērtā darba augstumā.
723. Iepildīšanas atveres zivju apstrādes mašīnās un citās iekārtās iekārto tā, lai tās būtu ērti pieejamas un apkalpojamas. Atveres aprīko ar atbilstošiem noslēgšanas līdzekļiem, lai nevarētu izplatīties garaiņi, karstais ūdens vai gāzes.
724. Zvejas kuģus apgādā ar medicīnisko aprīkojumu saskaņā ar normatīvo aktu par drošības un veselības aizsardzības prasībām darbā uz zvejas kuģiem.
725. Šī nodaļa attiecas uz jauniem un esošiem zvejas kuģiem, kuru garums ir 12 metri un lielāks. Uz esošiem zvejas kuģiem šīs nodaļas prasības piemēro tiktāl, ciktāl tās nav pretrunā ar atzīto organizāciju noteikumiem, kas bija spēkā esošo zvejas kuģu būves un glābšanas līdzekļu modernizācijas laikā.
(MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 29 redakcijā)
726. Uzstādot glābšanas aprīkojumu uz zvejas kuģa vai modernizējot uz zvejas kuģa esošo glābšanas aprīkojumu, piemēro Organizācijas Starptautisko dzīvības glābšanas ierīču kodeksu (turpmāk – LSA kodekss) un normatīvos aktus par jūras kuģu aprīkojumu.
(MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 29 redakcijā)
727. Izņemot nolaišanas iekārtu vai ierīci (līdzeklis, kas paredzēts kolektīvā glābšanas līdzekļa vai glābējlaivas drošai nolaišanai uz ūdens no to pastāvīgās stāvēšanas vietas) un jauna tipa glābšanas līdzekli vai iekārtu (glābšanas līdzeklis vai iekārta ar jaunām īpašībām, kuras pilnībā neatbilst šīs nodaļas prasībām, bet nodrošina līdzīgu vai augstāku drošības līmeni), dzīvības glābšanas līdzekļi un aprīkojums, kas ir noteikti šajā nodaļā, ir administrācijas atzīti.
728. Pirms izsniegt dzīvības glābšanas līdzekļu un aprīkojuma atzinumu, administrācija pārliecinās, ka šādas glābšanas ierīces un aprīkojums ir pārbaudīts un atbilst šīs nodaļas prasībām.
729. Pirms jauna tipa dzīvības glābšanas līdzekļu vai aprīkojuma atzīšanas administrācija nodrošina, lai šādi līdzekļi vai aprīkojums:
729.1. nodrošinātu drošības līmeni ne mazāku par šajā nodaļā un LSA kodeksā noteikto;
729.2. būtu sekmīgi izmēģināti un administrācijas novērtēti.
(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)
730. Administrācijas noteiktajā atzīšanas procedūrā paredz, ar kādiem nosacījumiem atzinums paliek spēkā vai tiek atcelts.
731. Pirms izmantošanas atļaujas izsniegšanas tādiem dzīvības glābšanas līdzekļiem un aprīkojumam, kas nav bijuši iepriekš atzīti, administrācija pārliecinās, ka šie dzīvības glābšanas līdzekļi un aprīkojums atbilst šīs nodaļas prasībām, LSA kodeksam un normatīvajiem aktiem par jūras kuģu aprīkojumu, kas ietver Organizācijas ieteikumus par glābšanas līdzekļu testēšanu.
(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)
732. Administrācija pieprasa veikt tādas dzīvības glābšanas līdzekļu ražošanas pārbaudes, kas nodrošina dzīvības glābšanas līdzekļu izgatavošanu atbilstoši tām pašām prasībām kā atzītais prototips.
734. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 metri un lielāks, kolektīvo glābšanas līdzekļu un glābējlaivu skaitu, ietilpību un tipu nosaka atbilstoši šādām prasībām:
734.1. uz zvejas kuģa katra borta izvieto tādas ietilpības kolektīvos glābšanas līdzekļus, kuros var izvietot visus uz zvejas kuģa esošos cilvēkus. Ja zvejas kuģis atbilst prasībām par sadalījumu nodalījumos, avārijas noturības kritērijiem un paaugstinātai konstruktīvai aizsardzībai pret uguni, papildus šo noteikumu 148.punktā un 5.nodaļā noteiktajām prasībām, kā arī ja administrācija uzskata, ka glābšanas līdzekļu skaita un to ietilpības samazināšana nevar negatīvi ietekmēt drošību, tā var pieļaut, ka uz zvejas kuģa katra borta izvietoto kolektīvo glābšanas līdzekļu kopējā ietilpība ir pietiekama, lai izvietotu ne mazāk par 50 % no cilvēku kopskaita uz zvejas kuģa. Papildus paredz glābšanas plostus ar ietilpību ne mazāku par 50 % no cilvēku kopskaita uz zvejas kuģa;
734.2. ja zvejas kuģis nav apgādāts ar piemērotu kolektīvo glābšanas līdzekli, kuru, pabeidzot glābšanas darbus, var pacelt savā vietā, uzstāda glābējlaivu. Uz zvejas kuģiem, kas būvēti saskaņā ar atzītās organizācijas noteikumiem darbam smagos ledus apstākļos un kas strādā ziemeļu teritoriālajā rajonā, glābējlaiva ir vismaz daļēji slēgta tipa saskaņā ar šo noteikumu 836., 837., 838., 839., 840. un 841.punkta prasībām un tajā var izvietot visus uz kuģa esošos cilvēkus.
735. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, bet mazāks par 75 metriem, ievēro šādas prasības:
735.1. uz zvejas kuģa katra borta izvieto tādas ietilpības kolektīvo glābšanas līdzekli, kurā var izvietot visus uz zvejas kuģa esošos cilvēkus;
735.2. ja zvejas kuģis nav apgādāts ar piemērotu kolektīvo glābšanas līdzekli, kuru, pabeidzot glābšanas darbus, var pacelt savā vietā, uzstāda glābējlaivu. Uz zvejas kuģiem, kas būvēti saskaņā ar atzītās organizācijas noteikumiem darbam smagos ledus apstākļos un kas strādā ziemeļu teritoriālajā rajonā, glābējlaiva ir vismaz daļēji slēgta tipa saskaņā ar šo noteikumu 836., 837., 838., 839., 840. un 841.punkta prasībām un tajā var izvietot visus uz kuģa esošos cilvēkus.
736. Zvejas kuģus, kuru garums ir 24 metri un lielāks, bet mazāks par 45 metriem, aprīko ar:
736.1. tādas ietilpības kolektīvajiem glābšanas līdzekļiem, kuros var izvietot vismaz 200 % no cilvēku kopskaita uz zvejas kuģa. Glābšanas līdzekļi ir piemēroti to nolaišanai no zvejas kuģa jebkura borta;
736.2. glābējlaivu (izņemot gadījumus, kad administrācija, ņemot vērā zvejas kuģa izmērus un manevrēšanas spējas, meklēšanas un glābšanas operāciju organizāciju, meteoroloģisko brīdinājumu sistēmu, hidrometeoroloģiskos apstākļus zvejas kuģa darbības zonā vai darbības sezonas apstākļus, ir pārliecināta, ka šāds nodrošinājums nav nepieciešams).
737. Zvejas kuģus, kuru garums ir 17 metri un lielāks, bet mazāks par 24 metriem, aprīko ar tādas ietilpības kolektīvajiem glābšanas līdzekļiem, kuros var izvietot vismaz 200 % no cilvēku kopskaita uz zvejas kuģa. Glābšanas līdzekļi ir piemēroti to nolaišanai no zvejas kuģa jebkura borta. Ja uz zvejas kuģa, kas paredzēts kuģošanai tikai Baltijas jūrā, atrodas seši cilvēki vai mazāk, atļauts kuģi aprīkot tikai ar vienu pietiekamas ietilpības kolektīvo glābšanas līdzekli (neņemot vērā šo noteikumu 733. punkta prasību).
(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)
738. Zvejas kuģus, kuru garums ir 12 metri un lielāks, bet mazāks par 17 metriem, aprīko ar tādas ietilpības kolektīvajiem glābšanas līdzekļiem, kuros var izvietot visus uz zvejas kuģa esošos cilvēkus. Ja uz zvejas kuģa, kas paredzēts kuģošanai tikai Baltijas jūrā, atrodas četri cilvēki vai mazāk, atļauts kuģi aprīkot tikai ar vienu pietiekamas ietilpības kolektīvo glābšanas līdzekli (neņemot vērā šo noteikumu 733. punkta prasību). Glābšanas līdzekli izvieto tā, lai tas pastāvīgi ir gatavs nolaišanai no jebkura zvejas kuģa borta.
(MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 29 redakcijā)
739. Izpildot šo noteikumu 734.1., 735.1. un 736.1.apakšpunktā noteiktās prasības, kuģi aprīko ar vienu vai vairākām no zvejas kuģa pakaļgala ar brīvas krišanas metodi nolaižamām glābšanas laivām, kurās ir iespējams izvietot visus uz zvejas kuģa esošos cilvēkus, un ar glābšanas plostiem, kuru ietilpība ir pietiekama visu uz zvejas kuģa esošo cilvēku izvietošanai.
740. Uz zvejas kuģa nodrošina tādu glābšanas laivu un glābējlaivu skaitu, lai gadījumā, ja kuģi atstāj visi uz tā esošie cilvēki, katrai glābšanas laivai vai glābējlaivai būtu jānodrošina ne vairāk kā deviņi glābšanas plosti.
740.1 Ja šo noteikumu 735.1. vai 736.1. apakšpunktā minētais kolektīvās glābšanas līdzeklis traucē normālai kuģa darbībai, administrācija var atļaut uzstādīt glābšanas laivas un plostus nolaišanai tikai no viena kuģa borta, ja šo glābšanas līdzekļu kopējā ietilpība ir pietiekama, lai uzņemtu vismaz 200 % no cilvēku kopskaita uz zvejas kuģa, un tos iespējams viegli pārvietot uz otru kuģa bortu un droši un ātri nolaist ūdenī.
(MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 29 redakcijā)
740.2 Ja kāds kolektīvās glābšanas līdzeklis tiek zaudēts vai kļūst neizmantojams, kuģa katrā sānā ir pietiekams daudzums lietošanai pieejamu kolektīvo glābšanas līdzekļu, ieskaitot tādus glābšanas plostus, kuri ir izvietoti tā, ka tos viena atklātā klāja līmenī iespējams viegli pārvietot no viena kuģa borta uz otru, lai uzņemtu visas uz kuģa esošās personas.
(MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 29 redakcijā)
740.3 Ja šo noteikumu 735.2. vai 736.2. apakšpunktā minētā glābējlaiva traucē normālai kuģa darbībai, atļauts uzstādīt citas līdzvērtīgas ierīces cilvēku glābšanai no ūdens, ņemot vērā kuģošanas rajonu un kuģa ekspluatācijas nosacījumus. Šādu ierīču uzstādīšanu saskaņo ar administrāciju.
(MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 29 redakcijā)
741. Kolektīvie glābšanas līdzekļi un glābējlaiva atbilst šo noteikumu 7.3.apakšnodaļā noteiktajām prasībām.
742. Kolektīvie glābšanas līdzekļi ir:
742.1. viegli pieejami briesmu gadījumā;
742.2. ātri un droši nolaižami atbilstoši šo noteikumu 973.punkta prasībām;
742.3. ātri paceļami, ja tie atbilst prasībām, kas noteiktas glābējlaivām.
743. Kolektīvie glābšanas līdzekļi ir izvietoti tā, lai:
743.1. tie netraucētu cilvēku pārvietošanos uz iekāpšanas klāja;
743.2. netraucētu darbu ar tiem;
743.3. iekāpšanu tajos varētu veikt ātri un labā kārtībā;
743.4. tie netraucētu veikt operācijas ar jebkuru citu glābšanas līdzekli.
744. Ja attālums no iekāpšanas klāja līdz seklākajai ekspluatācijā esošā zvejas kuģa ūdenslīnijai pārsniedz 4,5 metrus, kolektīvie glābšanas līdzekļi ar pilnu cilvēku skaitu, izņemot brīvi uzpeldošus glābšanas plostus, ir nolaižami ar nolaišanas ierīci, vai arī paredz citus atzītus līdzvērtīgus iekāpšanas līdzekļus.
745. Kolektīvos glābšanas līdzekļus un nolaišanas iekārtas uztur darba kārtībā un gatavībā tūlītējai izmantošanai kā pirms zvejas kuģa iziešanas no ostas, tā arī visu laiku, kamēr zvejas kuģis atrodas jūrā.
746. Katru glābšanas līdzekli izvieto:
746.1. tā, lai ne pats glābšanas līdzeklis, ne tā stiprināšanas un nolaišanas ierīces netraucētu operācijas ar citu glābšanas līdzekli vai glābējlaivu citā nolaišanas vietā;
746.2. cik vien droši un praktiski iespējams tuvu ūdens virsmai tādā stāvoklī, lai glābšanas līdzeklis zvejas kuģa atstāšanas pozīcijā atrastos ne mazāk kā divus metrus virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas, ja ir nelabvēlīga galsvere līdz 10° un jebkuras puses sānsvere līdz 20°, vai līdz leņķim, kad zvejas kuģa atklātā klāja apmale iegremdējas ūdenī (ņem vērā mazāko), izņemot glābšanas plostus, kurus paredzēts nolaist, izmetot pāri bortam;
746.3. pastāvīgā gatavības stāvoklī tā, lai apkalpes locekļi varētu sagatavot to iekāpšanai un nolaišanai ūdenī laikposmā, kas ir mazāks par piecām minūtēm;
746.4. pilnīgi aprīkotu un apgādātu saskaņā ar šīs nodaļas prasībām.
748. Glābšanas līdzekļus izvieto, cik vien tuvu iespējams dzīvojamām un apkalpošanas telpām, tādā stāvoklī, lai būtu droša nolaišana, sevišķi attiecībā uz dzenskrūvi. Glābšanas laivu, kas nolaižama gar zvejas kuģa bortu, izvieto ar nepieciešamo pārkari, lai nodrošinātu drošu nolaišanu gar zvejas kuģa taisno bortu. Ja laivu izvieto priekšgalā, izraugās aizsargātu vietu uz pakaļgalu no triecienstarpsienas. Šajā gadījumā administrācija pievērš īpašu uzmanību laivceltņa stiprībai.
749. Lai atzītu veidu, kādā nolaiž vai paceļ glābējlaivu, ņem vērā laivas un aprīkojuma svaru un 50 % no to personu svara, kuras saskaņā ar šo noteikumu 916.2. un 917.punkta prasībām ir izvietojamas laivā, kā arī glabējlaivas izmērus, konstrukciju un izvietošanas vietu virs ūdenslīnijas, ja ir vismazākā ekspluatācijas iegrime.
750. Glābējlaivu, kas izvietota augstāk par 4,5 metriem virs ūdenslīnijas (ar vismazāko ekspluatācijas iegrimi), apgādā ar atzītu nolaišanas un pacelšanas iekārtu.
751. Nolaišanas un pacelšanas iekārtas atbilst šādām prasībām:
751.1. glābšanas plostus izvieto tā, lai tie būtu viegli pieejami kritiskā situācijā, un tādā veidā, lai tie varētu brīvi uzpeldēt ūdenī no savas vietas, piepūsties un atbrīvoties no zvejas kuģa, ja tas grimst. Ar laivceltni nolaižamie glābšanas plosti nav brīvi peldoši;
751.2. plostu stiprinājumus, ja tādi ir, aprīko ar atzīta tipa automātisku (hidrostatisku) atbrīvošanas ierīci.
752. Iekāpšanai glābšanas līdzeklī paredz piemērotu aprīkojumu, tajā skaitā:
752.1. ne mazāk kā vienu trapu vai citu atzītu līdzekli uz zvejas kuģa katra borta, kas dod iespēju iekļūt ūdenī esošā glābšanas līdzeklī, izņemot gadījumus, ja administrācija ir pārliecināta, ka attālums starp iekāpšanas punktu un ūdenī esošu glābšanas līdzekli ir tāds, ka traps nav nepieciešams;
752.2. glābšanas līdzekļa izvietošanas vietas un tā nolaišanas iekārtas (arī akvatorijas nolaišanas vietas) pietiekamu apgaismojumu no avārijas enerģijas avota atbilstoši šo noteikumu 4.3.2. vai 4.2.2.2. apakšnodaļas prasībām (atkarībā no kuģa garuma);
752.3. iekārtas visu uz zvejas kuģa esošo cilvēku brīdināšanai par zvejas kuģa atstāšanu;
752.4. līdzekļus, lai novērstu ūdens ieplūšanu glābšanas līdzeklī.
(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)
753. Katram uz zvejas kuģa esošam cilvēkam paredz šo noteikumu 7.3.11.apakšnodaļas prasībām atbilstošu atzīta tipa glābšanas vesti.
(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)
754. Glābšanas vestes izvieto tā, lai tās būtu viegli pieejamas un būtu norādītas to izvietošanas vietas.
755. Katram glābējlaivas apkalpes loceklim paredz šo noteikumu 7.3.12.apakšnodaļas prasībām atbilstošu atzīta tipa un atbilstoša izmēra hidrotērpu. Uz kuģiem, kuri strādā ziemeļu teritoriālajā rajonā, katram kuģa apkalpes loceklim paredz šo noteikumu 7.3.12.apakšnodaļas prasībām atbilstošu un atbilstoša izmēra hidrotērpu. Šis hidrotērps ir viengabalains, izgatavots no materiāla, kam piemīt siltumizolācijas īpašības, un tas atbilst šo noteikumu 942.punktā norādītajām peldamības prasībām, kā arī attiecīgajām 7.3.12.apakšnodaļas prasībām. Uz kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem un kuri strādā dienvidu teritoriālajā rajonā, paredz tikai divus hidrotērpus.
(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)
756. Uz zvejas kuģiem ar šo noteikumu 734., 735. un 736. punkta prasībām atbilstošu dzīvības glābšanas aprīkojumu paredz 7.3.12. apakšnodaļas prasībām atbilstošu hidrotērpu katram uz zvejas kuģa esošam cilvēkam, kuram nav paredzēta vieta:
756.1. glābšanas laivā;
756.2. ar celtni nolaižamā glābšanas plostā;
756.3. glābšanas plostā, kurš apgādāts ar atzītu ierīci, kas nodrošina iekāpšanu glābšanas plostā bez nokļūšanas ūdenī.
(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)
757. Papildus šo noteikumu 756.1.apakšpunkta prasībām katru zvejas kuģa glābšanas laivu apgādā vismaz ar trijiem šo noteikumu 7.3.12.apakšnodaļas prasībām atbilstošiem hidrotērpiem.
(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)
758. Papildus šo noteikumu 831.31. apakšpunktā noteiktajam siltumu aizturošo līdzekļu daudzumam uz zvejas kuģa paredz šo noteikumu 7.3.13. apakšnodaļas prasībām atbilstošus siltumu aizturošus līdzekļus cilvēkiem, kurus paredzēts izvietot glābšanas laivā bez hidrotērpiem.
(MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 29 redakcijā)
759. Hidrotērpi un siltumu aizturošie līdzekļi nav nepieciešami, ja zvejas kuģis ir aprīkots ar pilnīgi slēgtām vai brīvi krītošām glābšanas laivām, kurās var izvietot visus uz zvejas kuģa esošos cilvēkus.
760. Šo noteikumu 756. un 757.punkta prasības var nepiemērot zvejas kuģiem, kurus pastāvīgi ekspluatē siltos klimatiskos apstākļos, kur, pēc administrācijas uzskatiem, hidrotērpi un siltumu aizsargājošie līdzekļi nav nepieciešami.
761. Šo noteikumu 756. un 757.punktā noteiktos hidrotērpus var izmantot, lai nodrošinātu atbilstību šo noteikumu 755.punktā noteiktajām prasībām.
762. Uz zvejas kuģa nodrošina šādu šo noteikumu 961.punkta prasībām atbilstošu minimālo glābšanas riņķu skaitu:
762.1. astoņus glābšanas riņķus uz zvejas kuģiem, kuru ar garums ir 75 metri un lielāks;
762.2. sešus glābšanas riņķus uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, bet mazāks nekā 75 metri;
762.3. četrus glābšanas riņķus uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 17 metri un lielāks, bet mazāks nekā 45 metri;
762.4. divus glābšanas riņķus uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 17 metri.
763. Vismaz pusi no šo noteikumu 762.punktā minētā glābšanas riņķu daudzuma aprīko ar šo noteikumu 962.punkta prasībām atbilstošām pašieslēdzošām ugunīm.
764. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai vairāk, vismaz divus glābšanas riņķus, kas aprīkoti ar pašieslēdzošām ugunīm, aprīko ar šo noteikumu 963.punkta prasībām atbilstošu pašaktivizējošos dūmu signālu. Kur tas praktiski iespējams, tiem jābūt ātri nometamiem no navigācijas tiltiņa.
765. Vismaz vienu glābšanas riņķi uz katra zvejas kuģa borta aprīko ar šo noteikumu 964.punkta prasībām atbilstošu peldošu glābšanas līni, kuras garums nav mazāks par dubultu attālumu no glābšanas riņķa izvietošanas vietas līdz ekspluatācijā esoša zvejas kuģa ūdenslīnijai (ar vismazāko iegrimi) vai 30 metriem (ņem vērā lielāko garumu). Šos glābšanas riņķus neaprīko ar pašieslēdzošām ugunīm.
766. Visus glābšanas riņķus izvieto tā, lai tie būtu viegli pieejami uz zvejas kuģa esošiem cilvēkiem, vienmēr gatavi ātram metienam un tie nebūtu pastāvīgi nostiprināti.
767. Katru kuģi, kura garums ir 24 metri un lielāks, aprīko ar šo noteikumu 7.3.15.apakšnodaļas prasībām atbilstošu atzīta tipa līnmetēju. Līnmetēja lādiņu atjauno saskaņā ar izgatavotāja instrukcijām, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc to izgatavošanas datuma.
(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)
768. Katru kuģi atbilstoši administrācijas prasībām aprīko ar efektīvu ierīci briesmu signālu došanai gan dienā, gan naktī, tai skaitā ar vismaz 12 šo noteikumu 7.3.16.apakšnodaļas prasībām atbilstošām izpletņa raķetēm.
(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)
769. Visi briesmu signāli ir atzīta tipa. Tos izvieto tā, lai tie būtu viegli pieejami un to izvietošanas vietas marķē.
770. Briesmu signālu padošanas līdzekļus atjauno saskaņā ar izgatavotāja instrukcijām, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc to izgatavošanas datuma, ja nav norādīts cits briesmu signāla padošanas līdzekļa derīguma termiņš.
(MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 29 redakcijā)
(Apakšnodaļa svītrota ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)
778. Pirms zvejas kuģa iziešanas no ostas un reisa laikā visus dzīvības glābšanas līdzekļus uztur darba kārtībā un gatavībā tūlītējai izmantošanai.
779. Uz zvejas kuģa nodrošina administrācijas apstiprinātu glābšanas līdzekļu tehniskās apkopes instrukciju. Apkopes veic saskaņā ar šo instrukciju.
781. Nolaišanas ierīču troses ne retāk kā reizi 30 mēnešos apgriež ar galiem otrādi. Troses nomaina, kad tās ir nolietotas, bet ne retāk kā reizi piecos gados.
782. Kuģi nokomplektē ar rezerves daļām un remonta aprīkojumu tiem glābšanas līdzekļiem un to komponentiem, kas ātri nodilst vai ko biežas izmantošanas dēļ nepieciešams regulāri nomainīt.
783. Katru nedēļu veic šādas pārbaudes un to rezultātus ieraksta zvejas kuģa žurnālā:
783.1. visu glābšanas laivu, glābšanas plostu, glābējlaivu un nolaišanas ierīču vizuālu apskati, lai pārliecinātos, ka tās ir darba kārtībā;
783.2. visu glābšanas laivu un glābējlaivu dzinēju pārbaudi darbībā (priekšgaitā un atpakaļgaitā) kopumā ne mazāk kā trīs minūtes, ja apkārtējā gaisa temperatūra pārsniedz minimālo temperatūru, kāda paredzēta dzinēja palaišanai;
783.3. zvejas kuģa vispārējās trauksmes signalizācijas pārbaudi.
(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)
784. Reizi mēnesī pārbauda glābšanas līdzekļu, tajā skaitā glābšanas laivu, apgādi, izmantojot pārbaudāmo objektu sarakstu, lai nodrošinātu, ka viss ir labā kārtībā un pilnībā nokomplektēts. Ziņojumu par pārbaudes rezultātiem ieraksta zvejas kuģa žurnālā.
785. Katru piepūšamo glābšanas plostu, piepūšamo glābšanas vesti un evakuācijas slīdkalniņu pārbauda:
785.1. ne retāk kā reizi 12 mēnešos. Ja tas ir nepieciešams un pamatots, administrācija var pagarināt šo termiņu līdz 17 mēnešiem;
785.2. atzītā glābšanas līdzekļu pārbaudes stacijā, kura ir kompetenta veikt to apkalpošanu, ir aprīkota ar atbilstošu aprīkojumu un izmanto atbilstoši apmācītu personālu. Glābšanas līdzekļu staciju par kompetentu atzīst administrācija saskaņā ar ārējos normatīvajos aktos par jūras kuģu aprīkojumu noteiktajām prasībām vai atzītā organizācija saskaņā ar atzītās organizācijas prasībām. Stacija ir aprīkota un tās personāls ir apmācīts saskaņā ar glābšanas līdzekļa ražotāja prasībām.
786. Piepūšamo glābējlaivu remontu un tehnisko apkopi veic atbilstoši ražotājas rūpnīcas instrukcijām. Avārijas remontu var veikt uz zvejas kuģa. Pastāvīgu remontu veic tikai šo noteikumu 785.2.apakšpunktā noteiktajā kārtībā atzītās pārbaudes stacijās.
787. Vienreizējai lietošanai paredzētu hidrostatisko atbrīvošanas ierīci nomaina, kad ir izbeidzies tās lietošanas termiņš. Ja hidrostatiskā atbrīvošanas ierīce nav vienreizējas lietošanas, tās pārbaudes veic:
787.1. ne retāk kā reizi 12 mēnešos. Ja tas ir nepieciešams un pamatots, administrācija var pagarināt šo termiņu līdz 17 mēnešiem;
787.2. 785.2.apakšpunktā noteiktajā kārtībā atzītā glābšanas līdzekļu pārbaudes stacijā, kura ir kompetenta veikt to apkalpošanu, aprīkota ar atbilstošu aprīkojumu un izmanto atbilstošā veidā apmācītu personālu.
788. Zvejas kuģim, kuram zvejas operāciju raksturs var būt par šķērsli šo noteikumu 785. un 787.punktā noteikto prasību izpildei, administrācija var atļaut pagarināt pārbaudes termiņu līdz 24 mēnešiem, ja administrācija ir pārliecināta, ka aprīkojums ir tā būvēts un sakārtots, lai saglabātu apmierinošu stāvoklī līdz nākamajam pārbaudes termiņam.
789. Visas glābšanas laivas būvē tā, lai to korpusa forma un proporcijas nodrošina pietiekami lielu noturību viļņainā jūrā, tās saglabā pietiekamu brīvsānu augstumu, kad tās ir nokomplektētas ar pilnu aprīkojumu un uz tām ir pilns cilvēku skaits. Visas glābšanas laivas konstruē ar stingru korpusu, lai, noslogotas ar pilnu aprīkojumu un cilvēku skaitu, tās mierīgā ūdenī saglabātu pozitīvu noturību taisnā stāvoklī arī tad, ja rodas caurums korpusā jebkurā vietā zem ūdens līnijas, pieņemot, ka nav peldspēju nodrošinošā materiāla zuduma un nav citu bojājumu.
790. Visu glābšanas laivu stiprība ir pietiekama, lai tās droši varētu nolaist ūdenī ar pilnu cilvēku skaitu un aprīkojumu tajās.
792. Sēdvietas ierīko uz airsoliem, soliem vai uz zemu piestiprinātiem sēdekļiem un konstruē tā, lai tās spētu izturēt slodzi, ko rada cilvēku skaits, kuram paredzētas vietas laivā saskaņā ar šo noteikumu 797.2.apakšpunkta prasībām, rēķinot katra cilvēka svaru 100 kg.
793. Katrai glābšanas laivai nodrošina pietiekamu stiprību, lai šādas slodzes pēc to noņemšanas neradītu paliekošas deformācijas:
793.1. laivām ar metāla korpusu — 1,25 reizes lielāka par glābšanas laivas kopējo masu ar pilnu aprīkojumu un pilnu cilvēku skaitu;
793.2. citām laivām — divkārša glābšanas laivas kopējā masa ar pilnu aprīkojumu un pilnu cilvēku skaitu.
794. Katrai glābšanas laivai nodrošina pietiekamu stiprību, lai, nokomplektēta ar pilnu aprīkojumu un cilvēku skaitu, kā arī ar sliecēm un fenderiem paredzētajās vietās, ja tie tiek izmantoti, tā izturētu sānu triecienu pret zvejas kuģa bortu ar trieciena ātrumu vismaz 3,5 metri sekundē un nomešanu ūdenī no vismaz triju metru augstuma.
795. Vertikālo attālumu starp klāja virsmu un pārsega vai tenta iekšpusi (50 % no klāja platības) nodrošina:
795.1. ne mazāku kā 1,3 metri glābšanas laivai, kurā atļauts izvietot līdz deviņiem cilvēkiem;
795.2. ne mazāku kā 1,7 metri glābšanas laivai, kurā atļauts izvietot 24 cilvēkus vai vairāk;
795.3. ne mazāku par attālumu, kas noteikts ar lineārās interpolācijas metodi starp 1,3 metriem un 1,7 metriem glābšanas laivai, kurā atļauts izvietot no deviņiem līdz 24 cilvēkiem.
797. Cilvēku skaitu, kurus glābšanas laivā ir atļauts izvietot, nosaka, aprēķinot mazāko lielumu no:
797.1. cilvēku skaita ar vidējo masu 75 kg, kuri ar uzvilktām glābšanas vestēm var sēdēt laivā normālā stāvoklī, netraucējot laivas dzeniekārtu vai jebkura aprīkojuma darbību;
797.2. vietu skaita, ko var nodrošināt saskaņā ar 1.zīmējumu. Kontūras var pārsegties, kā tas parādīts, ja ir ierīkoti kāju paliktņi un ir pietiekami daudz vietas kājām, un vertikālais attālums starp augšējo un apakšējo sēdvietu nav mazāks par 350 mm.
799. Katra zvejas kuģa glābšanas laivu iekārto tā, lai pēc iekāpšanas komandas saņemšanas visa paredzētā cilvēku skaita iekāpšanas laiks nebūtu ilgāks par trim minūtēm. Nodrošina arī ātras izkāpšanas iespēju no glābšanas laivas.
800. Glābšanas laivas apgādā ar iekāpšanas trapu, ko var izmantot abās glābšanas laivas pusēs, ūdenī esošo cilvēku iekāpšanai glābšanas laivā. Zemākajam trapa pakāpienam jābūt vismaz 0,4 metrus zemāk par glābšanas laivas ūdenslīniju, ja iegrime ir vismazākā.
1.zīmējums
801. Glābšanas laivas iekārto tā, lai bezpalīdzīgus cilvēkus varētu uzņemt laivā no ūdens vai arī no nestuvēm.
803. Visām glābšanas laivām nodrošina pietiekamu peldspēju vai arī tās pietiekamā daudzumā apgādā ar peldspējīgu materiālu, ko nevar nelabvēlīgi ietekmēt jūras ūdens, nafta vai naftas produkti, lai nodrošinātu, ka glābšanas laiva paliek virs ūdens, ja tā ir pielieta ar ūdeni un pakļauta jūras iedarbībai. Papildus nodrošina peldspēju, līdzvērtīgu 280 N lielam cēlējspēkam uz katru cilvēku, kuru paredzēts izvietot glābšanas laivā. Peldspējīgo materiālu neizvieto glābšanas laivas korpusa ārpusē, ja vien tas netiek izvietots papildus iepriekš noteiktajam.
804. Ja glābšanas laivā normālā stāvoklī vienā pusē no diametrālās plaknes izvietoti 50 % no glābšanas laivai paredzētā cilvēku skaita, brīvsānu augstums, kas mērīts no ūdenslīnijas līdz zemākajai atverei, caur kuru glābšanas laivā var ieplūst ūdens, nedrīkst būt mazāks par lielāko no šādām vērtībām — 1,5 % no glābšanas laivas garuma vai 100 mm.
805. Glābšanas laivu aprīko ar piedziņu no iekšdedzes kompresijas dzinēja. Neizmanto dzinēju, kurā izmanto degvielu ar uzliesmošanas temperatūru 43 °C vai zemāku (pārbaude noslēgtā tīģelī).
806. Dzinēju aprīko ar rokas iedarbināšanas sistēmu vai ar iedarbināšanas sistēmu no diviem neatkarīgiem uzlādējamiem enerģijas avotiem. Nodrošina arī visus nepieciešamos iedarbināšanas līdzekļus. Dzinēja iedarbināšanas sistēmai un iedarbināšanas līdzekļiem jānodrošina dzinēju iedarbināšana divu minūšu laikā, skaitot no iedarbināšanas norišu sākuma, ja apkārtējā temperatūra ir
–15 °C, ja vien administrācija neuzskata, ka šī temperatūra var būt citāda attiecībā uz glābšanas laivām, kas atrodas uz zvejas kuģiem, kuri ir pastāvīgi iesaistīti noteiktos reisos. Dzinēja apvalki, sēdvietas vai citi šķēršļi netraucē iedarbināšanas sistēmas darbu.
807. Pēc auksta dzinēja iedarbināšanas nodrošina tā spējas darboties ne mazāk kā piecas minūtes, glābšanas laivai neatrodoties ūdenī.
808. Nodrošina dzinēja spējas darboties, ja glābšanas laiva ir pielieta ar ūdeni līdz kloķvārpstas asij.
809. Dzenskrūves vārpstu konstruē tā, lai dzenskrūvi varētu atvienot no dzinēja. Nodrošina iespējas glābšanas laivai virzīties priekšgaitā un atpakaļgaitā.
811. Visas glābšanas laivas konstruē tā, lai nodrošinātu ūdenī esošo cilvēku drošību un nebūtu iespējams sabojāt dzenskrūvi ar peldošām atlūzām.
812. Nodrošina glābšanas laivu ātrumu vismaz sešus mezglus, virzoties priekšgaitā mierīgā ūdenī, kad laiva ir pilnīgi nokomplektēta, ar pilnu cilvēku skaitu tajā un darbojas visas ar dzinēja spēku darbināmās papildierīces, un vismaz divus mezglus, velkot pilnīgi nokomplektētu 25 vietu glābšanas plostu ar pilnu cilvēku skaitu vai ar līdzvērtīgu svaru. Nodrošina degvielu, kas derīga iespējamajā temperatūru diapazonā zvejas kuģa darbības rajonā, tādā daudzumā, lai pilnīgi noslogota glābšanas laiva varētu virzīties ar sešu mezglu ātrumu ne mazāk kā 24 stundas.
813. Glābšanas laivas dzinēju, transmisiju un dzinēja aprīkojumu nosedz ar apvalku, kas izgatavots no degšanu neveicinoša materiāla, vai arī veic citus pasākumus, kas nodrošina līdzīgu aizsardzību. Šie pasākumi paredzēti cilvēku aizsardzībai no nonākšanas nejaušā kontaktā ar karstām vai kustīgām daļām un dzinēja aizsardzībai no jūras un laikapstākļu iedarbības. Paredz atbilstošus līdzekļus dzinēja trokšņa samazināšanai. Trokšņa līmenis laivā neietekmē laivas lietošanu kritiskās situācijās un mācībās. Trokšņa līmenis nekādos apstākļos nepārsniedz 90 dB(A). Iedarbināšanas akumulatorus ievieto apvalkos, kas veido ūdens necaurlaidīgu ietvaru ap akumulatoru bateriju sāniem un dibenu. Bateriju apvalkus apgādā ar piegulošiem vākiem, kas nodrošina nepieciešamo gāzu ventilāciju.
814. Glābšanas laivas dzinēju un tā piederumus konstruē tā, lai ierobežotu elektromagnētisko starojumu un dzinēju darbība neiespaidotu glābšanas laivās lietoto glābšanas radioiekārtu darbību.
815. Nodrošina līdzekļus visu akumulatoru bateriju (dzinēja iedarbināšanas, radio un meklēšanas gaismu) uzlādēšanai. Radio baterijas nelieto, lai piegādātu enerģiju dzinēju iedarbināšanai. Līdzekļus glābšanas laivas bateriju uzlādēšanai nodrošina no zvejas kuģa elektroapgādes sistēmas ar spriegumu, kas nepārsniedz 55 V un ko var atvienot no iekāpšanas vietas glābšanas laivā.
816. Dzinēja iedarbināšanas un lietošanas instrukcijas ievieto ūdensdrošā apvalkā un novieto redzamā vietā dzinēja iedarbināšanas pults tuvumā.
817. Visas glābšanas laivas apgādā vismaz ar vienu noteces ventili, ko ierīko korpusa zemākajā punktā un kas automātiski atveras, lai no korpusa izplūstu ūdens, kad glābšanas laiva neatrodas ūdenī, un kas automātiski aizveras, kad glābšanas laiva ir ūdenī, lai nepieļautu ūdens ieplūšanu. Katru noteces ventili, lai to varētu aizvērt, apgādā ar vāciņu vai aizbāzni, ko piestiprina pie glābšanas laivas ar stropi, ķēdi vai citiem piemērotiem līdzekļiem. Noteces ventiļus izvieto ērti pieejamās vietās glābšanas laivas iekšpusē, un to atrašanās vietas skaidri apzīmē.
818. Visas glābšanas laivas apgādā ar stūri un stūres grozīkli. Ja ir paredzēts arī stūresrats vai kāds cits distances stūrēšanas mehānisms, paredz iespēju vadīt stūri ar stūres grozīkli, ja mehānisms tiek bojāts. Paredz tādu konstrukciju, lai stūre būtu pastāvīgi piestiprināta pie glābšanas laivas. Stūres grozīkli pastāvīgi uzstāda uz stūres vārpstas vai savieno ar to. Ja glābšanas laivai ir distances stūrēšanas mehānisms, grozīklis var būt noņemams un nostiprināts blakus stūres vārpstai. Stūri un stūres grozīkli konstruē tā, lai tos nevarētu sabojāt laivas nolaišanas mehānisma vai dzenskrūves darbības rezultātā.
819. Glābšanas laivas ārpusē, izņemot rajonu stūres un dzenskrūves tiešā tuvumā, piestiprina peldošu glābšanas līni.
820. Glābšanas laivām, kas pēc apgāšanās pašas neatgriežas pareizā stāvoklī, korpusa apakšējā daļā piestiprina piemērotus rokturus, lai dotu iespēju cilvēkiem pieķerties glābšanas laivai. Rokturus piestiprina pie glābšanas laivas tā, lai tad, ja tos pakļauj slodzei, kas tos var atraut no glābšanas laivas, tie tiktu atrauti, nebojājot glābšanas laivu.
821. Visas glābšanas laivas apgādā ar ūdensdrošām kastēm vai nodalījumiem pietiekamā skaitā, lai nodrošinātu mazu aprīkojuma priekšmetu, kā arī šo noteikumu 831.punktā noteikto ūdens un provīzijas krājumu glabāšanu. Glābšanas laivas aprīko ar lietus ūdens savākšanas līdzekļiem.
822. Katru ar trosēm nolaižamo glābšanas laivu aprīko ar atbrīvošanas mehānismu, kurš atbilst šādām prasībām:
822.1. mehānismu ierīko tā, lai visi āķi atbrīvotos vienlaikus;
822.2. mehānismam paredz divas iespējas — parastu atbrīvošanās iespēju, kad glābšanas laivu atbrīvo ar rokām pēc tās nolaišanas ūdenī, vai atbrīvošanās iespēju, kad āķi nav noslogoti;
822.3. ja mehānisms atbrīvojas zem slodzes, kad glābšanas laiva atbrīvojas ar slodzi uz āķiem, nodrošina, lai glābšanas laiva tiek atbrīvota jebkuros noslogojuma apstākļos — sākot no nenoslogota stāvokļa, kad glābšanas laiva ir ūdenī, līdz slodzei, 1,1 reizes lielākai par kopējo glābšanas laivas masu, kad tā ir pilnīgi nokomplektēta un ar pilnu cilvēku skaitu tajā. Šo atbrīvošanas iespēju atbilstoši aizsargā pret nejaušu vai pāragru atbrīvošanu;
822.4. atbrīvošanas mehānisma vadības ierīci marķē ar kontrastējošu krāsu;
822.5. atbrīvošanas mehānismu konstruē ar seškārtīgu rezervi attiecībā uz izmantotā materiāla izturības robežu, pieņemot, ka glābšanas laivas masa ir vienmērīgi sadalīta starp trosēm.
823. Katru glābšanas laivu apgādā ar ierīci, kas dod iespēju atbrīvot piesienamo tauvu, kad tā ir nospriegota.
824. Katru glābšanas laivu, kas ir apgādāta ar stacionāru divpusēju sakaru ultraīsviļņu radiotelefona iekārtu ar antenu, kas ir atsevišķi uzstādāma, nodrošina ar sistēmu efektīvai antenas uzstādīšanai un nostiprināšanai darba stāvoklī.
825. Nolaišanai gar bortu paredzētās glābšanas laivas aprīko ar nepieciešamajām sliecēm un atspaidu līstēm, lai atvieglotu glābšanas laivu nolaišanu un nepieļautu to bojājumus.
826. Uz laivas pārsega uzstāda ar roku ieslēdzamu lukturi, kas ir redzams tumšā naktī skaidrā laikā no divu jūdžu attāluma un ne mazāk kā 12 stundas. Ja gaisma ir mirgojoša, tai pirmās divas stundas no 12 stundu darbības perioda nodrošina mirgošanas biežumu, ne mazāku kā 50 uzliesmojumi minūtē.
827. Glābšanas laivas iekšpusē uzstāda lukturi vai gaismas avotu, kas ne mazāk kā 12 stundu laikā nodrošina pietiekamu apgaismojumu glābšanas laivas aprīkojuma lietošanas un dzīvības saglabāšanas instrukciju lasīšanai. Šim nolūkam nav atļauts izmantot petrolejas lampas.
828. Ja nav noteikts citādi, katru glābšanas laivu apgādā ar efektīvu ūdens atsūknēšanas ierīci vai nodrošina automātisku tā atsūknēšanu.
829. Katru glābšanas laivu ierīko tā, lai no vadības un stūrēšanas vietas būtu pietiekama redzamība uz priekšu, aizmuguri un abām pusēm laivas drošai nolaišanai un manevrēšanai.
830. Visus glābšanas laivu aprīkojuma priekšmetus, izņemot atspaidu āķus, kurus glabā brīvi tūlītējai rīcībai, nostiprina glābšanas laivā, piesienot, uzglabājot kastēs vai nodalījumos, izvietojot stiprinājumos vai veicot līdzīgus izvietošanas pasākumus, vai izmantojot citus piemērotus līdzekļus. Aprīkojumu nostiprina tā, lai netraucētu nevienu zvejas kuģa atstāšanas norisi. Visi glābšanas laivas aprīkojuma priekšmeti ir mazi, viegli un iepakoti piemērotā un kompaktā veidā.
831. Ja nav noteikts citādi, katras glābšanas laivas aprīkojums sastāv no:
831.1. peldošiem airiem pietiekamā skaitā, lai virzītos uz priekšu mierīgā jūrā. Katru airi apgādā ar duļlu tapām, duļļiem vai līdzvērtīgu aprīkojumu. Duļļu tapas vai duļļus piestiprina pie laivas ar stropēm vai ķēdītēm;
831.2. diviem atspaidu āķiem;
831.3. peldoša smeļamā kausa un diviem spaiņiem;
831.4. izdzīvošanas rokasgrāmatas;
831.5. spīdoša vai ar piemērotiem apgaismošanas līdzekļiem apgādāta ceļa kompasa. Pilnīgi noslēgtā glābšanas laivā kompasu pastāvīgi uzstāda vadības postenī, citā glābšanas laivā to apgādā ar piemērotu uzstādīšanas ierīci;
831.6. atbilstoša lieluma peldoša enkura ar rāvienu izturīgu tauvu, kas paredzēta ciešai satveršanai ar rokām, kad tā ir slapja. Peldošā enkura, tauvas un enkura izvilkšanas līnes (ja tāda ir pievienota) stiprību nodrošina pietiekamu jebkuriem jūras apstākļiem;
831.7. divām efektīvām piesienamajām tauvām ar garumu, ne mazāku kā divkāršs attālums no glābšanas laivas izvietošanas vietas līdz ūdenslīnijai ar zvejas kuģa vismazāko iegrimi vai 15 metri (ņem vērā lielāko garumu). Glābšanas laivas vienu piesienamo tauvu, kas piestiprināta atbrīvošanas ierīcei atbilstoši šo noteikumu 823.punkta nosacījumiem, novieto glābšanas laivas priekšgalā, bet otru droši piestiprina glābšanas laivas priekšgalā vai tā tuvumā lietošanas gatavībā;
831.8. diviem cirvjiem, pa vienam katrā glābšanas laivas galā;
831.9. ūdens necaurlaidīgām tvertnēm, kurās kopumā ir trīs litri dzeramā ūdens katram cilvēkam. Katram cilvēkam var paredzēt tikai divus litrus dzeramā ūdens, ja ir atsāļošanas ierīce, kas spējīga saražot līdzvērtīgu dzeramā ūdens daudzumu divās dienās;
831.10. nerūsoša smeļamā trauka ar stropi;
831.11. nerūsoša dzeramā trauka ar iedaļām;
831.12. pārtikas devām (ne mazāk kā 10,000 kJ katram cilvēkam). Pārtiku tur gaisu necaurlaidīgā iepakojumā un ievieto ūdens necaurlaidīgā konteinerā;
831.13. četrām šo noteikumu 7.3.16.apakšnodaļas prasībām atbilstošām izpletņa raķetēm;
831.14. sešām šo noteikumu 7.3.17.apakšnodaļas prasībām atbilstošām signāllāpām;
831.15. diviem šo noteikumu 7.3.18.apakšnodaļas prasībām atbilstošiem peldošiem dūmu signāliem;
831.16. viena signalizēšanai ar Morzes ābeci piemērota ūdensdroša elektriskā luktura kopā ar vienu rezerves bateriju komplektu un vienu rezerves spuldzi ūdensdrošā konteinerā;
831.17. viena dienasgaismas signalizācijas spoguļa kopā ar instrukcijām tā lietošanai, lai signalizētu zvejas kuģim vai lidmašīnai;
831.18. dzīvības glābšanas signāliem, kas noteikti SOLAS konvencijas noteikumā V/8 (vienā eksemplārā uz ūdensdrošas kartes vai ūdensdrošā konteinerā);
831.19. vienas svilpes vai līdzvērtīga skaņas signāla;
831.20. pirmās palīdzības iepakojuma ūdensdrošā kārbā, ko iespējams cieši noslēgt pēc lietošanas;
831.21. sešām medicīnisko līdzekļu devām pret jūras slimību un vienas higiēniskās jūras slimības paketes katram cilvēkam;
831.22. savāžama naža, ko glabā piesietu pie laivas ar stropi;
831.23. trīs konservu attaisāmajiem nažiem;
831.24. diviem glābšanas riņķiem, pie kuriem piestiprinātas vismaz 30 metrus garas peldošas līnes;
831.25. rokas sūkņa;
831.26. viena komplekta ar makšķerēšanas piederumiem;
831.27. piemērotiem darba rīkiem minimālai motora un tā palīgierīču regulēšanai;
831.28. pārnēsājamā ugunsdzēšamā aprīkojuma, kas piemērots degošu naftas produktu dzēšanai;
831.29. prožektora, kas spēj efektīvi apgaismot gaišas krāsas 18 metru platu objektu nakts laikā 180 metru attālumā sešu stundu laikposmā un spēj nepārtraukti darboties ne mazāk kā trīs stundas;
831.30. efektīva radara atstarotāja, ja vien glābšanas līdzekļa radiolokācijas atbildētājs nav izvietots glābšanas laivā;
831.31. šo noteikumu 7.3.13.apakšnodaļas prasībām atbilstošiem siltumu aizturošiem līdzekļiem, lai nodrošinātu 10 % no tā cilvēku skaita, kurus paredzēts izvietot glābšanas laivā, vai arī nodrošinātu divus cilvēkus (ņem vērā lielāko skaitu);
831.32. ja zvejas kuģis veic tāda veida un ilguma reisus, ka pēc administrācijas uzskatiem šo noteikumu 831.12. un 831.26.apakšpunktā noteiktās prasības izpildīt nav nepieciešams, administrācija var atļaut šīs prasības nepildīt.
(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)
832. Uz glābšanas laivas ar nenomazgājamu krāsu skaidrā šriftā norāda glābšanas laivas izmērus un izvietošanai paredzēto cilvēku skaitu.
833. Glābšanas laivas priekšgalā uz abiem bortiem ar latīņu alfabēta lielajiem burtiem norāda tā zvejas kuģa vārdu un pieraksta ostu, kuram laiva pieder.
834. Marķējumu, kas norāda, kādam zvejas kuģim glābšanas laiva pieder, un laivas numuru izveido tā, lai tie būtu redzami no augšas.
835. Daļēji slēgtas, neapgāžamas glābšanas laivas atbilst šo noteikumu 7.3.1.apakšnodaļā noteiktajām prasībām un papildus arī šīs apakšnodaļas prasībām.
836. Uzstāda pastāvīgi piestiprinātu, cietu pārsegumu, kas stiepjas vismaz 20 % no laivas garuma no priekšvadņa un ne mazāk kā 20 % no laivas garuma no pakaļvadņa.
837. Pastāvīgais pārsegums veido divas patvēruma vietas. Ja patvēruma vietām ir starpsienas, tajās ierīko atbilstoša izmēra atveres, lai cilvēks, ģērbies hidrotērpā vai siltā apģērbā un glābšanas vestē, viegli varētu iekļūt patvēruma vietā. Nodrošina pārseguma pietiekamu iekšējo augstumu, lai cilvēki varētu viegli nokļūt savās sēdvietās laivas priekšgalā un pakaļgalā.
838. Pārsegumā ierīko logus vai caurspīdīgu apšuvumu, kas nodrošina pietiekamu dabīgo apgaismojumu laivas iekšpusē, kad lūkas ir aizvērtas, lai nebūtu nepieciešams lietot mākslīgo apgaismojumu.
840. Glābšanas laivas atvērto daļu aprīko ar pastāvīgi piestiprinātu, salokāmu tentu, kura konstrukcija nodrošina, ka:
840.1. ne vairāk kā divi cilvēki to var viegli uzmontēt laikā, kas nepārsniedz divas minūtes;
840.2. tas ir izolēts vismaz ar divām materiāla kārtām, atdalītām ar gaisa slāni, vai izolēts ar citiem līdzvērtīgiem efektīviem līdzekļiem.
841. Cietos pārsegumus un tentu konstruē tā, lai tie atbilstu šādiem nosacījumiem:
841.1. ir iespējams laivu nolaist un pacelt, cilvēkiem neizejot no aizsega;
841.2. ir ierīkotas ieejas laivas abos galos un katrā tās pusē, tās apgādātas ar piemērotu regulējamu aizveres aprīkojumu, ko var viegli un ātri atvērt un aizvērt no iekšpuses vai ārpuses tā, lai nodrošinātu vēdināšanu, bet nepieļautu jūras ūdens, vēja un aukstuma iespaidu. Ir nodrošināti līdzekļi, kas droši notur ieejas atvērtā vai aizvērtā stāvoklī;
841.3. ja tents ir pārklāts un ieejas aizvērtas, laivā iekļūst pietiekami daudz gaisa iekšā sēdošajiem cilvēkiem;
841.4. ir paredzēti līdzekļi lietus ūdens savākšanai;
841.5. cietā pārseguma un tenta ārpuse, kā arī ar tentu pārklātās laivas daļas iekšpuse ir krāsotas spilgtā, labi redzamā krāsā. Patvēruma vietas iekšpuses krāsojums ir tāds, kas nerada diskomfortu iekšā sēdošajiem;
841.6. ir iespējams laivu airēt.
842. Katru paredzēto sēdvietu apgādā ar drošības jostu. Drošības jostu projektē tā, lai tā droši noturētu vietā cilvēku ar 100 kg masu, ja glābšanas laiva ir apgāzta.
843. Nodrošina tādu glābšanas laivas noturību, lai tā spētu atgriezties no apgāzta stāvokļa pareizā stāvoklī, kad tajā ir izvietots pilns vai daļējs cilvēku skaits un aprīkojums un cilvēki ir piesprādzēti ar drošības jostām.
845. Dzinējs un dzinēja aprīkojums ir spējīgs strādāt jebkurā stāvoklī, arī ja laiva ir apgāzta, un turpināt strādāt pēc glābšanas laivas atgriešanās pareizā stāvoklī, vai arī dzinējs automātiski apstājas, glābšanas laivai apgāžoties, un ir viegli iedarbināms pēc glābšanas laivas atgriešanās pareizā stāvoklī un ūdens atsūknēšanas. Degvielas un eļļošanas sistēmas konstruē tā, lai apgāšanās laikā degvielas zudums un eļļas zudums no eļļošanas sistēmas nebūtu lielāks par 250 ml.
846. Ar gaisu dzesējamos dzinējus aprīko ar kanālu sistēmu, kas uzņem gaisu dzesēšanai no ārpuses un izvada to glābšanas laivas ārpusē. Uzstāda ar roku vadāmus aizbīdņus, kas dod iespēju ņemt gaisu dzesēšanai no iekšpuses un arī izlaist to laivas iekšpusē.
847. Neievērojot šo noteikumu 794.punkta nosacījumus, daļēji slēgta neapgāžama glābšanas laiva ir tā konstruēta un aprīkota ar tādām atspaidu līstēm, kas aizsargā glābšanas laivu pret nelabvēlīgiem paātrinājumiem, ko izraisa glābšanas laivas trieciens pret zvejas kuģa sāniem, kad tā ir ar pilnu cilvēku skaitu un aprīkojumu, ja trieciena ātrums nav mazāks par 3,5 m/s.
849. Nodrošina pilnīgi slēgtu glābšanas laivu atbilstību šo noteikumu 7.3.1.apakšnodaļā noteiktajām prasībām.
850. Katru pilnīgi slēgtu glābšanas laivu aprīko ar cietu, ūdens necaurlaidīgu pārsegumu, kas pilnīgi pārsedz glābšanas laivu. Pārsegumu konstruē atbilstoši šādiem nosacījumiem:
850.1. pārsegums pasargā laivā esošos no karstuma un aukstuma;
850.2. ieejas glābšanas laivā ir apgādātas ar lūkām, kuras var aiztaisīt, padarot laivu hermētisku;
850.3. ir iespējams laivu nolaist un pacelt, cilvēkiem neizejot no aizsega;
850.4. ieejas lūkas iespējams atvērt un aizvērt gan no iekšpuses, gan no ārpuses, un tās aprīkotas ar līdzekļiem, kas tās droši notur atvērtā stāvoklī;
850.5. laivu iespējams airēt;
850.6. pārsegums spēj bez vērā ņemamas sūces izturēt pilnu glābšanas laivas masu, kad tā ir apgāztā stāvoklī ar noslēgtām lūkām, ieskaitot visu aprīkojumu, mehānismus un pilnu cilvēku skaitu;
850.7. pārsegumā ir ierīkoti logi vai caurspīdīgs apšuvums, kas nodrošina pietiekamu dabīgo apgaismojumu laivas iekšpusē, kad lūkas ir aizvērtas, lai nav nepieciešams lietot mākslīgo apgaismojumu;
850.8. pārseguma ārpuse krāsota spilgtā, labi ieraugāmā krāsā, iekšpuse — krāsā, kas nerada diskomfortu iekšā esošajiem cilvēkiem.
851. Glābšanas laivas margas apgādā ar drošiem turekļiem cilvēkiem, kuri pārvietojas pa glābšanas laivas ārpusi un atvieglo iekāpšanu un izkāpšanu.
852. Glābšanas laivas dzinēju darbības laikā cilvēki ir pasargāti no bīstama gaisa retinājuma laivas iekšpusē.
853. Cilvēki no ieejas nokļūst sēdvietās, nerāpjoties pāri airsoliem vai citiem šķēršļiem. Katru sēdvietu apgādā ar drošības jostu. Drošības jostu projektē tā, lai tā droši noturētu vietā cilvēku ar 100 kg masu, kad glābšanas laiva ir apgāzta.
854. Nodrošina tādu glābšanas laivas noturību, lai tā automātiski atgrieztos no apgāzta stāvokļa pareizā stāvoklī, kad tajā ir izvietots pilns vai daļējs cilvēku skaits un aprīkojums, visas ieejas un atveres ir hermētiski noslēgtas, un cilvēki ir piesprādzēti ar drošības jostām.
855. Glābšanas laiva ir spējīgai noturēties uz ūdens ar pilnu cilvēku skaitu un aprīkojumu, kā tas noteikts šo noteikumu 789.punktā, kad tā ir bojāta. Nodrošina tādu glābšanas laivas noturību, lai pēc apgāšanās tā nonāktu tādā stāvoklī, ka laivā esošie cilvēki varētu izkāpt caur izeju, kura ir virs ūdens līmeņa.
856. Nodrošina tādu dzinēja visu izpūtes cauruļu, gaisa vadu un citu atveru konstrukciju, lai, glābšanas laivai apgāžoties un atgriežoties pareizā stāvoklī, dzinējā neiekļūtu ūdens.
858. Dzinējs un dzinēja aprīkojums ir spējīgs strādāt jebkurā stāvoklī laivas apgāšanas laikā un turpināt strādāt pēc glābšanas laivas atgriešanās pareizā stāvoklī, vai arī dzinējs automātiski apstājas, glābšanas laivai apgāžoties, un ir viegli iedarbināms pēc glābšanas laivas atgriešanās pareizā stāvoklī un ūdens atsūknēšanas. Degvielas un eļļošanas sistēmu konstruē tā, lai apgāšanās laikā degvielas noplūde un eļļas zudums no eļļošanas sistēmas nebūtu lielāks par 250 ml.
859. Ar gaisu dzesējamos dzinējus aprīko ar kanālu sistēmu, kas uzņem gaisu dzesēšanai no ārpuses un izvada to glābšanas laivas ārpusē. Uzstāda arī ar roku vadāmus aizbīdņus, kas dod iespēju ņemt gaisu dzesēšanai no iekšpuses un arī izlaist to laivas iekšpusē.
860. Neievērojot šo noteikumu 794.punkta nosacījumus, daļēji slēgta neapgāžama glābšanas laiva ir tā konstruēta un aprīkota ar tādām atspaidu līstēm, kas aizsargā glābšanas laivu pret nelabvēlīgiem paātrinājumiem, ko izraisa glābšanas laivas trieciens pret zvejas kuģa sāniem, kad tā ir ar pilnu cilvēku skaitu un aprīkojumu, ja trieciena ātrums nav mazāks par 3,5 m/s.
861. Ar brīvā kritiena metodi nolaižamās glābšanas laivas konstruē tā, lai tās būtu pietiekami aizsargātas pret bīstamiem paātrinājumiem, kas rodas, laivu nolaižot no augstuma, kas nav mazāks par projektēto laivas uzstādīšanas augstumu virs ūdenslīnijas, ja zvejas kuģa iegrime ir vismazākā, zvejas kuģa galsvere ir līdz 10º un sānsvere vismaz 20º uz jebkuru bortu.
862. Katru glābšanas plostu izgatavo tā, lai tas spētu 30 dienas izturēt apkārtējās vides ietekmi peldošā stāvoklī jebkuros jūras apstākļos.
863. Glābšanas plostu izgatavo tā, lai, nometot to ūdenī no 18 metru augstuma, glābšanas plosts un tā aprīkojums funkcionētu apmierinoši. Glābšanas plostu izvietojot augstāk par 18 metriem virs ūdenslīnijas, ja zvejas kuģa iegrime ir vismazākā, tam jābūt tādam, kas ir apmierinoši izturējis mešanas pārbaudi no vismaz tāda paša augstuma, kādā plostu izvieto.
864. Peldošais glābšanas plosts ar paceltu tentu un bez tā spēj izturēt atkārtotus lēcienus uz tā vismaz no 4,5 metru augstuma, mērot no plosta grīdas.
865. Glābšanas plostu un tā aprīkojumu izgatavo tā, lai to varētu vilkt ar triju mezglu ātrumu mierīgā ūdenī, kad uz tā atrodas pilns skaits cilvēku un pilns ekipējums, un ir izlaists viens no tā peldošajiem enkuriem.
866. Glābšanas plostu aprīko ar tentu, kas aizsargā uz tā esošos cilvēkus no apkārtējās vides iedarbības un kas automātiski nostājas paredzētajā vietā, kad glābšanas plosts nonāk ūdenī. Tents atbilstu šādām prasībām:
866.1. ir nodrošināta tā izolācija pret karstumu un aukstumu ar divām materiāla kārtām, kas atdalītas ar gaisa starpslāni, vai citu tikpat efektīvu līdzekļu palīdzību. Šie līdzekļi nodrošina, lai netiktu pieļauta ūdens uzkrāšanās gaisa starpslānī;
866.2. tā iekšpuse ir tādā krāsā, kas nerada diskomfortu uz plosta esošajiem cilvēkiem;
866.3. katra tā ieeja ir skaidri apzīmēta un nodrošināta ar efektīvu noslēgšanas sistēmu, ko iespējams viegli un ātri atvērt gan no iekšpuses, gan ārpuses, kā arī aizvērt no glābšanas plosta iekšpuses tā, lai atļautu tā vēdināšanu, bet novērstu jūras ūdens, vēja un aukstuma iekļūšanu plostā. Glābšanas plostus, kas paredzēti vairāk nekā astoņiem cilvēkiem, aprīko vismaz ar divām diametrāli pretēji izvietotām ieejām. Glābšanas plostus, kas paredzēti vairāk nekā 25 cilvēkiem, aprīko vismaz ar trijām ieejām;
866.4. tas nodrošina pietiekamu gaisa daudzumu uz tā esošajiem cilvēkiem jebkurā laikā, arī tad, ja ieejas ir noslēgtas;
866.5. tas aprīkots vismaz ar vienu novērošanas lūku. Glābšanas plostus, kas paredzēti vairāk nekā 25 cilvēkiem, aprīko vismaz ar divām novērošanas lūkām, izvietotām tā, lai novērošanas lauks ir cik vien iespējams tuvu 360º;
866.6. tas ir apgādāts ar lietus ūdens savākšanas līdzekļiem;
866.7. tas ir pietiekami augsts, lai cilvēki zem tenta varētu normāli sēdēt jebkurā vietā.
867. Nevar atzīt nevienu glābšanas plostu, kura ietilpība, to aprēķinot saskaņā ar šo noteikumu 884. vai 904.punkta prasībām, ir mazāka par sešiem cilvēkiem.
868. Ja vien glābšanas plosts nav nolaižams ar atzītu nolaišanas ierīci vai nav prasīts, lai tas būtu viegli pārvietojams, kopējā glābšanas plosta, tā konteinera un aprīkojuma masa nepārsniedz 185 kg.
870. Glābšanas plostu aprīko ar piemērotu piesienamo tauvu, kuras garums nav mazāks par divkāršu attālumu no plosta izvietošanas vietas līdz ūdens līmenim, ja zvejas kuģa iegrime ir vismazākā, vai 15 metri (ņem vērā lielāko attālumu).
871. Papildus iepriekšminētajām prasībām nodrošina, lai glābšanas plosts, kas paredzēts lietošanai ar atzītu nolaišanas ierīci, nokomplektēts ar pilnu cilvēku skaitu un aprīkojumu, spēj izturēt sānu triecienu pret zvejas kuģa bortu ar ātrumu, ne mazāku kā 3,5 metri sekundē, kā arī kritienu ūdenī no augstuma, ne mazāka kā trīs metri, negūstot bojājumus, kas ietekmētu tā funkcijas.
872. Glābšanas plostu nodrošina ar līdzekļiem plosta pievilkšanai pie zvejas kuģa iekāpšanas klāja un drošai noturēšanai iekāpšanas laikā.
873. Katru ar laivceltni nolaižamo glābšanas plostu ierīko tā, lai visu uz plosta izvietojamo cilvēku iekāpšanas laiks no brīža, kad dots rīkojums iekāpt plostā, nepārsniedz trīs minūtes.
874. Glābšanas plosta aprīkojumā ietilpst:
874.1. viens peldošs glābšanas gredzens, kam pievienota vismaz 30 metrus gara peldoša līne;
874.2. viens nesavāžams nazis ar peldoša materiāla rokturi un pievienotu stropi, ko glabā kabatā tenta ārpusē netālu no vietas, kur pie glābšanas plosta piestiprināta plosta piesienamā tauva. Glābšanas plostu, kas paredzēts 13 un vairāk cilvēkiem, papildus apgādā ar otru nazi, kas var būt savāžams;
874.3. viens peldoša materiāla smeļamais kauss uz glābšanas plosta, kas paredzēts ne vairāk kā 12 cilvēkiem. Divi peldoši smeļamie kausi uz glābšanas plosta, kas paredzēts 13 un vairāk cilvēkiem;
874.4. divi sūkļi;
874.5. divi peldošie enkuri, katrs ar rāvienu izturīgu trosi un enkura izvilkšanas līni, ja tāda ir pievienota. Viens no enkuriem ir rezerves, bet otrs ir pastāvīgi pievienots pie glābšanas plosta tā, lai, glābšanas plostam piepūšoties vai nokļūstot ūdenī, tas orientētu plostu pret vēju visstabilākajā veidā. Katra peldošā enkura, tā tauvas un enkura izvilkšanas līnes (ja tāda ir pievienota) stiprību nodrošina pietiekamu jebkuram jūras stāvoklim. Peldošos enkurus aprīko ar tādiem grozīkļiem abos troses galos, lai nebūtu iespējas enkurus starp to stīpām izgriezt uz kreiso pusi.
874.6. divi peldoša materiāla airi;
874.7. trīs konservu kārbu atvēršanas naži. Šai prasībai atbilst arī drošības naži, kas satur speciālus konservu kārbu atveramos asmeņus;
874.8. viena pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņa ūdensdrošā kārbā, ko pēc lietošanas iespējams cieši noslēgt;
874.9. viena svilpe vai atbilstošs skaņas signāls;
874.10. četras šo noteikumu 7.3.16.apakšnodaļas prasībām atbilstošas izpletņa signālraķetes;
874.11. sešas šo noteikumu 7.3.17.apakšnodaļas prasībām atbilstošas rokas signāllāpas;
874.12. divi šo noteikumu 7.3.18.apakšnodaļas prasībām atbilstoši peldošie dūmu signāli;
874.13. viens ūdensdrošs kabatas lukturītis, kas piemērots Morzes signālu noraidīšanai, ar vienu rezerves bateriju komplektu un vienu rezerves spuldzīti ūdensdrošā konteinerā;
874.14. efektīvs radara atstarotājs, ja vien glābšanas plostā nav ievietots glābšanas līdzekļu radiolokācijas atbildētājs;
874.15. viens dienas gaismas signalizācijas spogulis kopā ar instrukcijām tā lietošanai, lai signalizētu zvejas kuģim vai lidmašīnai;
874.16. dzīvības glābšanas signāli, kas noteikti SOLAS noteikumā V/8, (vienā eksemplārā uz ūdensdrošas kartes vai ūdensdrošā konteinerā);
874.17. viens zvejas piederumu komplekts;
874.18. pārtikas devas (ne mazāk kā 10,000 kJ katram cilvēkam). Pārtiku tur gaisu necaurlaidīgā iepakojumā un ievieto ūdens necaurlaidīgā konteinerā;
874.19. ūdens necaurlaidīgas tvertnes, kurās kopumā ir 1,5 l dzeramā ūdens katram cilvēkam. Katram cilvēkam var paredzēt tikai vienu litru dzeramā ūdens, ja ir atsāļošanas ierīce, kas divās dienās spējīga saražot līdzvērtīgu dzeramā ūdens daudzumu;
874.20. viens nerūsējošs dzeramais trauks ar iedaļām;
874.21. sešas medikamentu devas pret jūras slimību un viens jūras slimības higiēniskais maisiņš katrai personai, kuru paredzēts izvietot glābšanas plostā;
874.22. dzīvības saglabāšanas instrukcija;
874.23. instrukcija neatliekamai rīcībai;
874.24. šo noteikumu 7.3.13.apakšnodaļas prasībām atbilstoši siltumu aizturošie līdzekļi, lai nodrošinātu 10 % no tā cilvēku skaita, kurus paredzēts izvietot glābšanas laivā, vai arī nodrošinātu divus cilvēkus (ņem vērā lielāko skaitu).
(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)
875. Saskaņā ar šo noteikumu 896.5. un 913.7.apakšpunktā paredzēto marķējums uz glābšanas plostiem, kas aprīkoti atbilstoši 874.punkta prasībām, sastāv no uzraksta “SOLAS A PACK” ar lielajiem latīņu alfabēta burtiem.
876. Ja tas ir iespējams, aprīkojumu glabā konteinerā, kuru, ja tas nav neatņemama glābšanas plosta sastāvdaļa vai nav pastāvīgi pie tā piestiprināts, glabā un nostiprina glābšanas plosta iekšpusē un kurš ir spējīgs peldēt ūdenī vismaz 30 minūtes, nebojājot tā saturu.
877. Glābšanas plosta piesienamo tauvu sistēma nodrošina saikni starp kuģi un glābšanas plostu un ir veidota tā, lai nodrošinātu, ka glābšanas plosts pēc atbrīvošanās un, ja tas ir piepūšamais glābšanas plosts, pēc piepūšanās netiktu parauts zem ūdens ar grimstošo kuģi.
878. Ja brīvas uzpeldēšanas nodrošināšanas sistēmā lieto vājo posmu, nodrošina, lai tas atbilstu šādām prasībām:
878.1. to nevar pārraut ar spēku, kas nepieciešams piesienamās tauvas izvilkšanai no glābšanas plosta konteinera;
878.2. tas ir pietiekami stiprs, lai ļautu glābšanas plostam piepūsties;
878.3. tas pārtrūkst 2,2 ± 0,4 kN lielā slodzē.
879. Ja glābšanas plosta brīvas uzpeldēšanas nodrošināšanas sistēmā lieto hidrostatisko atbrīvošanās ierīci, nodrošina, lai tā atbilstu šādām prasībām:
879.1. tā ir izgatavota no atbilstošiem materiāliem, lai novērstu iespēju, ka ierīce neiedarbojas. Hidrostatiskās atbrīvošanās ierīces vai tās detaļu galvanizēšana (virsmas pārklāšana ar metālisku pārklājumu) vai citāda veida pārklāšana ar metālisku pārklājumu nav pieļaujama;
879.2. tā automātiski atbrīvo glābšanas plostu dziļumā, kas nav lielāks par četriem metriem;
879.3. tā ir aprīkota ar drenāžu, kas, ierīcei atrodoties normālā stāvoklī, nepieļauj ūdens uzkrāšanos hidrostatiskajā kamerā;
879.4. tā ir konstruēta tā, lai nepieļautu plosta atbrīvošanu, jūras viļņiem skalojoties pār ierīci;
879.5. tā ir pastāvīgi marķēta no ārpuses, norādot ierīces tipu un sērijas numuru;
879.6. tā ir apgādāta ar dokumentu vai identifikācijas plāksni ar marķējumu, kurā norādīts izgatavošanas datums, tips un sērijas numurs;
879.7. katra tās daļa, kas pievienota piesienamo tauvu sistēmai, ir tikpat izturīga kā piesienamā tauva;
879.8. ja tā ir vienreizējas lietošanas, tā ir apgādāta ar instrukciju par lietošanas derīguma termiņa noteikšanu un tai ir pievienots līdzeklis derīguma datuma marķēšanai uz ierīces.
880. Galveno peldspējas kameru sadala vismaz divos atsevišķos nodalījumos. Katru nodalījumu var piepūst caur atsevišķu neatgriezenisku ventili. Peldspējas kameras veido tā, lai nebojātie nodalījumi uzturētu glābšanas plosta peldspēju visā perimetrā, ja kāds nodalījums tiktu bojāts vai nepiepūstos, un uz plosta tiktu izvietots paredzētais cilvēku skaits (katrs ar svaru 75 kg).
881. Glābšanas plostu izgatavo ar ūdensdrošu grīdu, kas pietiekami izolēta pret aukstumu vienā no šādiem veidiem:
881.1. tam ir viens vai vairāki nodalījumi, kurus var piepūst uz plosta esošie cilvēki (vai kas piepūšas automātiski) un no kuriem var izlaist gaisu un piepūst tos no jauna;
881.2. nodrošina ar citiem līdzvērtīgiem līdzekļiem, kas nav atkarīgi no piepūšanas.
882. Glābšanas plostu piepūš ar gāzi, kas nav indīga. Plostu piepūš vienas minūtes laikā, ja apkārtējā gaisa temperatūra ir no 18 °C līdz 20 °C, un trīs minūšu laikā, ja apkārtējā gaisa temperatūra ir no –30 °C. Pēc piepūšanas glābšanas plosts saglabā formu, ja tajā ir pilns aprīkojums un cilvēku skaits.
883. Katrs no piepūšamajiem nodalījumiem spēj izturēt spiedienu, kas vismaz trīs reizes pārsniedz darba spiedienu. Spiedienu kontrolē (nodrošina, lai tas nepārsniegtu divkāršu darba spiedienu) ar redukcijas vārstu vai arī samazinot gāzes padevi. Darba spiediena uzturēšanai nodrošina iespēju pievienot piepildīšanas pumpi vai plēšas saskaņā ar šo noteikumu 900.2.apakšpunkta prasībām.
884. Lai noteiktu cilvēku skaitu, ko paredzēts izvietot glābšanas plostā, izvēlas mazāko no šādiem skaitļiem:
884.1. lielāko veselo skaitli, kas iegūts, dalot ar 0,096 galveno peldspējas cauruļu tilpumu (kubikmetros) piepūstā veidā (šajā aprēķinā neietver lokus un airētāju solus, ja tādi ir);
884.2. lielāko veselo skaitli, kas iegūts, dalot ar 0,372 glābšanas plosta iekšējo horizontālo šķērsgriezuma laukumu (kvadrātmetros), kas mērīts gar peldspējas cauruļu visdziļāko malu (šajā aprēķinā var ietvert airētāju solus, ja tādi ir);
884.3. cilvēku skaitu, kuru vidējais svars ir 75 kg un kuri, ģērbti glābšanas vestēs, var pietiekami ērti sasēsties glābšanas plostā, netraucējot neviena glābšanas plosta aprīkojuma elementa darbību, ņemot vērā arī tenta augstumu.
885. Vismaz vienu ieeju aprīko ar daļēji stingru (cietu) slīpu iekāpšanas laukumu, lai dotu iespēju cilvēkiem no ūdens iekāpt glābšanas plostā. Ieeju veido tā, lai bojājuma gadījumā nepieļautu ievērojamu gaisa izplūdi no glābšanas plosta. Ar laivceltni nolaižamajam glābšanas plostam, ja tam ir vairākas ieejas, iekāpšanas laukumu pievieno pie ieejas, kas atrodas pretējā pusē līnēm, kas paredzētas plosta pievilkšanai pie borta un iekārtām iekāpšanai plostā no zvejas kuģa.
886. Pie ieejām, kas nav aprīkotas ar iekāpšanas laukumu, nodrošina iekāpšanas trapu, kura zemākais pakāpiens atrodas ne zemāk kā 0,4 metrus zem tukša glābšanas plosta ūdenslīnijas. Ieejas, kas ir nodrošinātas ar iekāpšanas rampu, apgādā arī ar iekāpšanas trapu, kura zemākajam pakāpienam jābūt iegremdētam ūdenī.
887. Glābšanas plosta iekšpusē paredz līdzekļus, kas palīdz cilvēkiem ievilkties glābšanas plostā no iekāpšanas trapa.
888. Katru piepūšamo glābšanas plostu izgatavo tā, lai tas, pilnīgi piepūsts un peldot ar paceltu tentu, būtu stabils viļņainā jūrā.
889. Nodrošina tādu glābšanas plosta stabilitāti apgāztā stāvoklī, lai viļņos un mierīgā ūdenī viens cilvēks to varētu apgriezt pareizā stāvoklī.
890. Nodrošina tādu glābšanas plosta stabilitāti, lai to ar pilnu cilvēku skaitu un pilnu ekipējumu varētu vilkt tauvā ar ātrumu līdz trīs mezgliem mierīgā ūdenī.
891. Nodrošina, lai piesienamo tauvu sistēmas izturība pret pārraušanu, ieskaitot tās stiprinājumus pie plosta, bet neņemot vērā šo noteikumu 878.punktā noteikto vājo posmu, būtu ne mazāka par 10,0 kN glābšanas plostiem, kuros atļauts uzņemt deviņas personas vai vairāk, un ne mazāka par 7,5 kN jebkuram citam glābšanas plostam. Paredz iespēju vienam cilvēkam piepūst glābšanas plostu.
892. Uz glābšanas plosta tenta uzstāda ar roku regulējamu lukturi, kas ir redzams tumšā naktī skaidrā laikā no divu jūdžu attāluma ne mazāk kā 12 stundas. Ja gaisma ir mirgojoša, tā pirmās divas stundas no 12 stundu darbības perioda nodrošina mirgošanas biežumu, ne retāku kā 50 uzliesmojumi minūtē. Lukturi apgādā ar jūras ūdenī aktivizējamu barošanas elementu vai sauso ķīmisko elementu, kas automātiski ieslēdz lukturi, tiklīdz plosts piepūšas. Baterijas nebojājas mitruma vai drēgnuma iespaidā glābšanas plosta uzglabāšanas laikā.
893. Glābšanas plosta iekšpusē uzstāda ar roku ieslēdzamu lampu, kas spēj nepārtraukti darboties vismaz 12 stundas. Tai automātiski jāiedegas, tiklīdz paceļas tents, un ir jābūt ar pietiekamu gaismas intensitāti, lai tās apgaismojumā varētu izlasīt dzīvības saglabāšanas un aprīkojuma lietošanas instrukcijas.
894. Glābšanas plostu glabā sapakotu konteinerā. Konteineru izgatavo tā:
894.1. lai tas izturētu ekspluatāciju visos iespējamos jūras apstākļos;
894.2. lai tam kopā ar sapakoto glābšanas plostu un tā aprīkojumu būtu tāda peldspēja, ka, zvejas kuģim grimstot, tas būtu spējīgs izvilkt piesienamo tauvu no iekšpuses un iedarbināt piepūšanas mehānismu;
894.3. lai tas, cik tas praktiski iespējams, būtu hermētisks, izņemot caurumus drenāžai konteinera dibenā.
895. Glābšanas plostu sapako konteinerā tā, lai nodrošinātu, ka, nokļūstot ūdenī, tas piepūšas pareizā stāvoklī, atbrīvojoties no konteinera.
896. Konteinera marķējumā norāda:
896.1. izgatavotāja vārdu vai firmas zīmi;
896.2. sērijas numuru;
896.3. administrācijas vai atzītās organizācijas (kas plostu atzinusi) nosaukumu un cilvēku skaitu, ko plostā atļauts uzņemt;
896.4. vārdu “SOLAS”;
896.5. pievienotā avārijas situāciju komplekta tipu;
896.6. pēdējās apkopes (pārpakošanas) datumu;
896.7. piesienamās tauvas garumu;
896.8. maksimālo atļauto uzglabāšanas augstumu virs ūdens līnijas (atkarībā no testētā nomešanas augstuma un piesienamās tauvas garuma);
896.9. nolaišanas instrukcijas.
897. Glābšanas plosta marķējumā norāda:
897.1. izgatavotāja vārdu vai firmas zīmi;
897.2. sērijas numuru;
897.3. izgatavošanas datumu (mēnesi un gadu);
897.4. administrācijas vai atzītās organizācijas (kas plostu atzinusi) nosaukumu;
897.5. apkalpes stacijas nosaukumu un atrašanās vietu, kur tas pēdējo reiz ticis pārbaudīts (pārpakots);
897.6. personu skaitu, ko glābšanas plostā paredzēts izvietot. Norāde ir izvietota virs katras ieejas, tā ir vismaz 100 mm augsta un kontrastējošā krāsā.
898. Glābšanas plosts, kas paredzēts lietošanai kopā ar atzītu nolaišanas ierīci, kad tas ir piekārts paceļamajam āķim vai stropēm, spēj izturēt svaru, kas:
898.1. četras reizes lielāks par paredzētā cilvēku skaita un aprīkojuma masu apkārtējās vides un nostabilizētā glābšanas plosta temperatūrā 20 °C ±3 °C, ja nedarbojas neviens atbrīvošanas ventilis;
898.2. 1,1 reizi lielāks par paredzētā cilvēku skaita un aprīkojuma masu apkārtējās vides un nostabilizētā glābšanas plosta temperatūrā –30 °C, darbojoties visiem atbrīvošanas ventiļiem.
899. Cietos konteinerus, kas paredzēti ar nolaišanas ierīci nolaižamajiem glābšanas plostiem, nodrošina tā, lai nepieļautu konteinera vai tā daļu iekrišanu jūrā sapakotā glābšanas plosta piepūšanas un nolaišanas laikā vai pēc tam.
900. Papildus aprīkojumam, kas noteikts šo noteikumu 874.punktā, katru piepūšamo glābšanas plostu nodrošina ar:
900.1. vienu remonta piederumu komplektu pārdurto vietu remontam peldspējas nodrošinošajos nodalījumos;
900.2. vienu piepūšanai paredzētu pumpi vai plēšām.
902. Glābšanas plosta peldspēju nodrošina ar atzītu, peldēt spējīgu materiālu, kas izvietots cik iespējams tuvu glābšanas plosta ārmalai. Peldošais materiāls ir degšanu neuzturošs vai aizsargāts ar degšanu neuzturošu pārklājumu.
903. Nodrošina, lai glābšanas plosta grīda nepieļautu ūdens iekļūšanu, efektīvi uzturētu uz plosta esošos cilvēkus virs ūdens un izolētu tos no aukstuma.
904. Lai noteiktu cilvēku skaitu, ko paredzēts izvietot glābšanas plostā, izvēlas mazāko no šādiem skaitļiem:
904.1. lielāko veselo skaitli, kas iegūts, dalot peldošā materiāla apjomu (kubikmetros) ar 0,096 un reizinot ar koeficientu 1, mīnus šā materiāla īpatsvars;
904.2. lielāko veselo skaitli, kas iegūts, dalot glābšanas plosta grīdas horizontālo šķērsgriezuma laukumu (kvadrātmetros) ar 0,372;
904.3. cilvēku skaitu, kuru vidējais svars ir 75 kg un kuri, ģērbti glābšanas vestēs, var pietiekami ērti sasēsties glābšanas plostā, netraucējot neviena glābšanas plosta aprīkojuma elementa darbību.
905. Vismaz vienu ieeju aprīko ar cietu iekāpšanas slīpumu, lai cilvēki varētu iekļūt glābšanas plostā no jūras. Ar laivceltni nolaižamam glābšanas plostam, ja tam ir vairāk nekā viena ieeja, iekāpšanas slīpumu ierīko pie ieejas, kas atrodas pretējā pusē pievilkšanas līnēm un iekāpšanas iekārtām.
906. Pie ieejām, kas nav aprīkotas ar iekāpšanas slīpumu, paredz iekāpšanas trapus, kuru zemākie pakāpieni atrodas ne zemāk kā 0,4 metrus zem glābšanas plosta ūdenslīnijas ar vismazāko iegrimi.
907. Glābšanas plostā paredz līdzekļus, ar kuru palīdzību cilvēki paši no trapa var ievilkties plostā.
908. Ja nav paredzēta glābšanas plosta spēja droši darboties neatkarīgi no tā, ar kādu pusi uz augšu tas peld, nodrošina tādu tā izturību un stabilitāti, lai plosts vai nu pats apgrieztos pareizā stāvoklī, vai arī to viļņainā jūrā un mierīgā ūdenī varētu bez piepūles apgriezt viens cilvēks.
909. Glābšanas plostam nodrošina tādu stabilitāti, lai to, noslogotu ar pilnu cilvēku skaitu un aprīkojumu, var vilkt tauvā ar ātrumu līdz trim mezgliem mierīgā ūdenī.
910. Glābšanas plostu aprīko ar piemērotu piesienamo tauvu. Piesienamo tauvu sistēmas izturībai pret saraušanu, neņemot vērā šo noteikumu 878.punktā minēto vājo posmu, jābūt ne mazākai kā 10,0 kN glābšanas plostiem, kuros atļauts uzņemt deviņus vai vairāk cilvēkus, un ne mazāk kā 7,5 kN citiem glābšanas plostiem.
911. Uz glābšanas plosta tenta uzstāda ar roku kontrolējamu lukturi, kas ir redzams tumšā naktī skaidrā laikā no divu jūdžu attāluma ne mazāk kā 12 stundas. Ja gaisma ir mirgojoša, tā pirmās divas stundas no 12 stundu darbības perioda nodrošina mirgošanas biežumu, ne retāku kā 50 uzliesmojumi minūtē. Lukturi apgādā ar jūras ūdenī aktivizējamu barošanas elementu vai sauso ķīmisko elementu, kas automātiski ieslēdz lukturi, tiklīdz plosts piepūšas. Baterijas nebojājas mitruma vai drēgnuma iespaidā glābšanas plosta uzglabāšanas laikā.
912. Glābšanas plosta iekšpusē izvieto ar roku kontrolējamu lampu, kas spēj nepārtraukti degt vismaz 12 stundas. Tā automātiski iedegas, tiklīdz paceļas tents, un ir ar pietiekamu gaismas intensitāti.
913. Glābšanas plosta marķējumā norāda:
913.1. zvejas kuģa vārdu un reģistrācijas ostu;
913.2. izgatavotāja vārdu vai firmas zīmi;
913.3. sērijas numuru;
913.4. administrācijas vai atzītās organizācijas (kas plostu atzinusi) nosaukumu;
913.5. personu skaitu, ko glābšanas plostā paredzēts izvietot. Norāde ir izvietota virs katras ieejas, tā ir vismaz 100 mm augsta un kontrastējošā krāsā;
913.6. uzrakstu “SOLAS A”;
913.7. pievienoto kritisko situāciju komplekta tipu;
913.8. piesienamās tauvas garumu;
913.9. maksimālo atļauto izvietošanas augstumu virs ūdenslīnijas (nomešanas testa augstumu);
913.10. nolaišanas instrukcijas.
914. Cietais glābšanas plosts, kas paredzēts lietošanai ar atzītu nolaišanas ierīci, kad tas piekārts pie paceļamā āķa vai stropēm, spēj izturēt svaru, kas ir četras reizes lielāks par pilna cilvēku skaita uz tā un aprīkojuma masu.
915. Izņemot to, kas paredzēts šajā apakšnodaļā, visas glābējlaivas atbilst šo noteikumu 789.–820., 822., 823., 825., 832., 833. un 834.punkta prasībām.
916. Glābējlaivu konstrukcijas izpildījums ir vai nu ciets vai piepūšams, vai arī abu šo variantu kombinācija. Nodrošina, lai glābējlaivas atbilst šādām prasībām:
916.1. to garums ir ne mazāks kā 3,8 metri un ne lielāks kā 8,5 metri. Ja ar šādām glābējlaivām aprīkot zvejas kuģus ar garumu, kas mazāks par 45 metriem, ir nesaprātīgi vai nepraktiski, administrācija var atļaut samazināt glābējlaivu garumu, taču ne īsāku par 3,3 metriem;
916.2. tajās ir iespēja izvietot vismaz piecus sēdošus cilvēkus un vienu gulošu uz nestuvēm. Ja uz zvejas kuģiem ar garumu, kas mazāks par 45 metriem, glābējlaiva ir īsāka par 3,8 metriem, tajā ir iespēja izvietot vismaz četrus sēdošus cilvēkus un vienu gulošu uz nestuvēm.
917. Glābējlaivā pieļauto izvietojamo cilvēku skaitu nosaka administrācija, veicot izmēģinājumu. Minimālo laivas celtspēju nosaka saskaņā ar šo noteikumu 916.2.apakšpunktu. Sēdvietas, izņemot stūres vīram paredzēto, var nodrošināt uz tilaudām (grīdas). Sēdvietas nav atļauts ierīkot uz margapmales, paneļa vai piepūšamajām gondolām laivas sānos.
(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)
918. Glābējlaiva, kas ir kombinēta no cietām un piepūšamām konstrukcijām, atbilst attiecīgām šīs apakšnodaļas prasībām, saskaņā ar administrācijas atzinumu.
919. Ja glābējlaivai nav atbilstoša viegla pārsega, to apgādā ar priekšgala pārsegu, kas pārsniedz ne mazāk par 15 % no laivas garuma.
920. Paredz glābējlaivas iespējas manevrēt ar ātrumu vismaz seši mezgli un uzturēt šādu ātrumu vismaz četras stundas.
921. Glābējlaiva ir pietiekami mobila un manevrētspējīga vētrainā jūrā, lai nodrošinātu cilvēku izglābšanu no ūdens, sakārtotu glābšanas plostus un vilktu lielāko glābšanas plostu, kas atrodas uz zvejas kuģa, kad tajā ir pilns cilvēku skaits un tas ir ar pilnu aprīkojumu vai ar atbilstošu ekvivalentu, un ar ātrumu vismaz divi mezgli.
922. Glābējlaivu apgādā ar stacionāro dzinēju vai piekaramu motoru. Ja tā ir apgādāta ar piekaramu motoru, stūre un stūres grozīklis var veidot daļu no dzinēja. Neņemot vērā šo noteikumu 805.punkta prasības, glābējlaivās var uzstādīt ar benzīnu darbināmus piekaramos motorus ar atzītu degvielas sistēmu, ja degvielas tvertnes ir īpaši aizsargātas pret aizdegšanos un eksploziju.
923. Glābējlaivu nodrošina ar pastāvīgi uzstādītu vilkšanas aprīkojumu un tai paredz pietiekamu izturību, lai savāktu (sakārtotu) vai vilktu tauvā glābšanas plostus atbilstoši šo noteikumu 921.punktā noteiktajam.
925. Visus glābējlaivas aprīkojuma priekšmetus, izņemot ķekšus triecienu atvairīšanai, nostiprina glābējlaivā (piesien, uzglabā kastēs vai nodalījumos, izvieto stiprinājumos vai veic līdzīgus pasākumus). Aprīkojumu nostiprina tā, lai netraucētu laivas nolaišanas vai pacelšanas darbības. Visi glābējlaivas aprīkojuma priekšmeti ir mazi un viegli, iepakoti piemērotā un kompaktā veidā.
926. Katras glābējlaivas aprīkojums sastāv no:
926.1. pietiekama skaita peldošiem airiem vai lāpstiņām, lai varētu virzīties uz priekšu mierīgā jūrā. Katru airi apgādā ar duļļu tapām, duļļiem vai līdzvērtīgu aprīkojumu. Duļļu tapas vai duļļus piestiprina laivai ar stropēm vai ķēdēm;
926.2. peldošas liekšķeres;
926.3. kompasa mājiņas ar efektīvu kompasu, kas ir luminiscējošs vai nodrošināts ar piemērotiem apgaismošanas līdzekļiem;
926.4. peldoša enkura un tā izvilkšanas līnes, ja tāda ir pievienota, un ne mazāk kā 10 m garas atbilstoša stipruma tauvas;
926.5. pietiekami garas un izturīgas piesienamās tauvas, kas pievienota atbrīvošanas ierīcei atbilstoši šo noteikumu 823.punkta prasībām un izvietota glābējlaivas priekšgalā;
926.6. vienas vismaz 50 m garas peldošas līnes, pietiekami izturīgas, lai vilktu glābšanas plostu atbilstoši šo noteikumu 921.punkta prasībām;
926.7. viena ūdensdroša elektriskā luktura, piemērota Morzes signālu pārraidīšanai, kopā ar vienu rezerves bateriju komplektu un vienu rezerves spuldzi ūdensdrošā konteinerā;
926.8. vienas svilpes vai ekvivalenta skaņas signāla devēja;
926.9. pirmās medicīniskās palīdzības iepakojuma ūdensdrošā kārbā, ko iespējams cieši noslēgt pēc lietošanas;
926.10. diviem glābšanas riņķiem ar pievienotām vismaz 30 m garām glābšanas līnēm;
926.11. meklēšanas prožektora, kas spēj efektīvi apgaismot gaišas krāsas 18 m platu objektu nakts laikā 180 m attālumā sešu stundu laikposmā un spēj nepārtraukti darboties ne mazāk kā trīs stundas;
926.12. efektīva radara atstarotāja;
926.13. siltumu aizturošiem līdzekļiem, lai nodrošinātu 10 % no tā cilvēku skaita, kurus paredzēts izvietot glābšanas laivā, vai arī nodrošinātu divus cilvēkus (ņem vērā lielāko skaitu).
927. Papildus šo noteikumu 926.punktā minētajam aprīkojumam cietās glābējlaivas aprīkojums sastāv no:
927.1. ķekša;
927.2. spaiņa;
927.3. naža vai cirvja.
928. Papildus šo noteikumu 926.punktā minētajam aprīkojumam piepūšamās glābējlaivas aprīkojums sastāv no:
928.1. peldoša drošības naža;
928.2. diviem sūkļiem;
928.3. efektīvām ar roku darbināmām plēšām vai sūkņa;
928.4. remonta darba rīku komplekta piemērotā konteinerā caurumu labošanai;
928.5. drošības ķekša.
930. Piepūšamās glābējlaivas konstruē tā, lai, piekārtas aiz štropēm vai paceļamā āķa, tās ir:
930.1. pietiekami izturīgas un stingras, lai būtu iespējams tās nolaist un pacelt, kad tajās ir pilns cilvēku skaits un aprīkojums;
930.2. pietiekami izturīgas, lai izturētu četras reizes lielāku svaru par pilna cilvēku skaita un aprīkojuma masu, ja apkārtējās vides temperatūra ir 20 ºC (± 3 ºC) un nedarbojas neviens no drošības vārstiem;
930.3. pietiekami izturīgas, lai izturētu 1,1 reizi lielāku svaru par pilna cilvēku skaita un aprīkojuma masu, ja apkārtējās vides temperatūra ir –30 ºC un darbojas visi drošības vārsti.
931. Piepūšamās glābējlaivas konstruē tā, lai tās iztur vides iedarbību, kad:
931.1. tās ir novietotas uz atklāta klāja uz zvejas kuģa jūrā;
931.2. tās 30 dienas ir uz jūras jebkuros jūras stāvokļos.
932. Papildus šo noteikumu 832., 833. un 834.punktā noteiktajām prasībām piepūšamās glābējlaivas marķē ar sērijas numuru, ražotāja nosaukumu vai preču zīmi un izgatavošanas datumu.
933. Piepūšamās glābējlaivas peldspēju nodrošina ar vienu pludiņu, kas sadalīts vismaz piecos apmēram vienāda tilpuma nodalījumos, vai arī ar diviem atsevišķiem pludiņiem, no kuriem ne viens, ne otrs nepārsniedz 60 % no kopējā tilpuma. Peldspēju nodrošinošos pludiņus iekārto tā, lai, vienam nodalījumam sabojājoties, nebojātie nodalījumi spētu uzturēt glābējlaivā izvietoto paredzēto cilvēku skaitu, katru ar 75 kg masu, sēdošus normālā stāvoklī, ar pozitīvu brīvsānu augstumu pilnā glābējlaivas perifērijā.
934. Peldspēju nodrošinošajiem pludiņiem, kas veido piepūšamās glābējlaivas apmali, pēc piepūšanas jānodrošina ne mazāk kā 0,17 m3 tilpuma katram cilvēkam, kuru paredzēts izvietot glābējlaivā.
935. Katru peldspēju nodrošinošo nodalījumu apgādā ar neatgriezenisku vārstu piepūšanai ar roku un ar līdzekļiem gaisa izlaišanai. Paredz arī drošības vārstu, ja vien administrācija nav pārliecināta, ka šāda ierīce nav nepieciešama.
936. Piepūšamās glābējlaivas ārējo dibenu un neaizsargātās vietas ārpusē apgādā ar berzi izturīgām sloksnēm atbilstoši administrācijas prasībām.
937. Ja glābējlaivu apgādā ar virsējo gaismas logu, tas nav iestrādāts vairāk kā 20 procentos no visa laivas garuma.
938. Nodrošina piemērotus pastiprinājuma ielāpus, lai nostiprinātu piesienamās tauvas sākumu un galu, kā arī cilpveida glābšanas līnes laivas iekšpusē un ārpusē.
940. Glābšanas veste neveicina degšanu un neturpina kušanu pēc tam, kad tā divas sekundes bijusi pilnīgi apņemta ar liesmām.
941. Glābšanas vesti izgatavo tā, lai:
941.1. cilvēki pēc demonstrējuma spētu to bez palīdzības pareizi uzvilkt vienas minūtes laikā;
941.2. to būtu iespējams valkāt tikai vienā veidā vai to nevarētu uzvilkt nepareizi;
941.3. to būtu ērti valkāt;
941.4. tā ļautu tās valkātājam lēkt vismaz no 4,5 metru augstuma ūdenī, negūstot ievainojumus un nemainot glābšanas vestes stāvokli vai nesabojājot to.
942. Glābšanas vesti nodrošina ar pietiekamu peldspēju un stabilitāti mierīgā saldūdenī, lai tā:
942.1. paceltu spēkus un samaņu zaudējuša cilvēka muti virs ūdens vismaz 120 mm augstumā, cilvēka ķermenim esot atliektam atpakaļ vismaz 20° leņķī un ne vairāk kā 50° no vertikālā stāvokļa;
942.2. ne vēlāk kā piecu sekunžu laikā pagrieztu bezsamaņā esošu cilvēka ķermeni ūdenī no jebkura stāvokļa tā, lai mute atrastos virs ūdens.
943. Glābšanas vestes peldspēja nesamazinās vairāk par 5 % pēc 24 stundu atrašanās iegremdētā stāvoklī saldūdenī.
946. Glābšanas vestei, ja tās peldspēja atkarīga no piepūšanas, paredz ne mazāk kā divus atsevišķus nodalījumus un nodrošina, lai tā atbilstu šo noteikumu 940., 941., 942., 943., 944. un 945.punkta prasībām, kā arī šādām prasībām:
946.1. iegrimstot tā automātiski piepūšas, tā ir nodrošināta ar ierīci, kas atļauj tai piepūsties, izdarot vienkāršu rokas kustību, kā arī ir iespēja to piepūst ar muti;
946.2. viena nodalījuma peldspējas zuduma gadījumā tā atbilst šo noteikumu 941., 942. un 944.punkta prasībām;
946.3. pēc piepūšanās ar automātiskā mehānisma palīdzību tā atbilst šo noteikumu 943.punkta prasībām.
947. Nodrošina, lai glābšanas vestes uguns atbilst šādām prasībām:
947.1. tās gaismas intensitāte ir ne mazāka kā 0,75 sveču gaismas visos augšējās puslodes virzienos;
947.2. tā ir apgādāta ar enerģijas avotu, kas spēj nodrošināt gaismas intensitāti 0,75 sveču gaismas vismaz astoņas stundas;
947.3. tā ir pārredzama tik lielā augšējās puslodes segmenta daļā, cik iespējams, esot piestiprinātai pie glābšanas vestes.
948. Ja uguns ir zibšņu uguns, nodrošina, lai tā atbilst arī šādām prasībām:
948.1. tai ir ar roku darbināms slēdzis;
948.2. tā ir aprīkota ar lēcu vai ieliektu atstarotāju stara kūļa koncentrācijai;
948.3. tā spēj uzliesmot ne mazāk kā 50 un ne vairāk kā 70 reizes minūtē ar gaismas intensitāti vismaz 0,75 sveču gaismas.
949. Hidrotērpu izgatavo no ūdensdrošiem materiāliem un nodrošina, lai:
949.1. to varētu izsaiņot un uzvilkt bez palīdzības divu minūšu laikā, ņemot vērā papildu apģērbu, kā arī uzvilkt glābšanas vesti, ja hidrotērpu paredzēts lietot kopā ar glābšanas vesti;
949.2. tas nedeg vai neturpina kust pēc tam, kad tas divas sekundes bijis pilnīgi apņemts ar liesmām;
949.3. tas apsedz visu ķermeni, izņemot seju. Apsegtas ir arī rokas, ja vien tērpam nav pastāvīgi pievienoti cimdi;
949.4. tas ir apgādāts ar sistēmu brīvā gaisa daudzuma samazināšanai tērpa kāju daļā;
949.5. pēc lēciena ūdenī no augstuma, ne mazāka kā 4,5 metri, tērpā neiekļūst pārmērīgs ūdens daudzums.
950. Hidrotērpu, kas atbilst arī šo noteikumu 7.3.11.apakšnodaļas prasībām, klasificē kā glābšanas vesti.
(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)
951. Paredz, ka cilvēks, kas ietērpts hidrotērpā un, ja tas paredzēts lietošanai kopā ar glābšanas vesti, uzvilcis arī glābšanas vesti, varētu veikt šādas darbības:
951.1. kāpt uz augšu un leju pa vismaz piecus metrus garu vertikālu trapu;
951.2. atstāt zvejas kuģa un veikt ar to saistītās darbības;
951.3. lēkt ūdenī no augstuma, ne mazāka kā 4,5 metri, nesabojājot hidrotērpu vai nemainot tā stāvokli, kā arī negūstot ievainojumus;
951.4. nopeldēt nelielu attālumu pa ūdeni un iekāpt glābšanas plostā.
952. Hidrotērpu, kam piemīt peldspēja un kas izgatavots lietošanai bez glābšanas vestes, aprīko ar uguni saskaņā ar šo noteikumu 947.punkta prasībām un svilpi saskaņā ar šo noteikumu 945.punkta prasībām.
953. Ja hidrotērpu paredzēts lietot kopā ar glābšanas vesti, to uzvelk virs hidrotērpa. Paredz iespēju cilvēkam, kas uzvilcis šādu hidrotērpu, bez palīdzības uzvilkt glābšanas vesti.
954. Nodrošina, lai hidrotērps, kas izgatavots no materiāla, kam nepiemīt siltumizolācijas īpašības, atbilstu šādām prasībām:
954.1. uz tā ir norāde, ka hidrotērps lietojams kopā ar siltu apģērbu;
954.2. tas ir izgatavots tā, lai, lietojot kopā ar siltu apģērbu un glābšanas vesti, ja tas paredzēts lietošanai kopā ar glābšanas vesti, hidrotērps turpinātu nodrošināt pietiekamu siltuma aizsardzību pēc tam, kad tā lietotājs vienreiz ielēcis ūdenī no 4,5 metru augstuma, kā arī nodrošinātu, lai tā lietotāja ķermeņa temperatūra nepazeminātos vairāk par 2 °C, ja tas vienu stundu ticis izmantots mierīgā tekošā ūdenī, kura temperatūra ir 5 °C.
955. Hidrotērps, kas izgatavots no materiāla ar siltumu izolējošām īpašībām, ja to lieto vienu vai kopā ar glābšanas vesti, ja tas paredzēts lietošanai kopā ar glābšanas vesti, nodrošina tā lietotājam pietiekamu siltumizolāciju pēc viena lēciena ūdenī no 4,5 metru augstuma un nodrošina, lai tā lietotāja ķermeņa temperatūra nepazeminātos vairāk par 2 °C, ja tas sešas stundas ticis izmantots mierīgā tekošā ūdenī, kura temperatūra ir no 0 °C līdz 2 °C.
956. Paredz iespēju cilvēkam, kurš ar uzvilktu hidrotērpu un cimdiem vienu stundu atradies ūdenī 5 °C temperatūrā, paņemt rokā zīmuli un rakstīt.
957. Nodrošina iespēju cilvēkam saldūdenī ar uzvilktu hidrotērpu, kas atbilst šo noteikumu 7.3.11.apakšnodaļas prasībām, vai hidrotērpu ar glābšanas vesti apgriezties no stāvokļa ar seju uz leju stāvoklī ar seju uz augšu laikā, kas nepārsniedz piecas sekundes.
(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)
958. Siltumu aizturošos līdzekļus izgatavo no ūdensdroša materiāla ar siltuma caurlaidību, kas nav lielāka par 0,25 W/mK (watts/metre-kelvin), un izgatavo tā, lai, lietojot tos cilvēka ietīšanai, tie samazinātu gan konvekcijas, gan iztvaikošanas ceļā radītā siltuma zudumu no ietītā cilvēka ķermeņa.
(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)
959. Nodrošina, lai siltumu aizturošie līdzekli:
959.1. pārklāj visu cilvēka ķermeni, izņemot seju, tam esot tērptam glābšanas vestē (arī rokas, ja vien nav nodrošināti pastāvīgi pievienoti cimdi);
959.2. ir izsaiņojami un bez palīdzības viegli uzvelkami glābšanas līdzeklī vai glābēju laivā;
959.3. ļauj lietotājam tos novilkt ūdenī laikā, kas nepārsniedz divas minūtes, ja tas samazina spēju peldēt.
960. Siltumu aizturošais līdzeklis pienācīgi funkcionē, ja gaisa temperatūra ir no –30 °C līdz +20 °C.
961. Glābšanas riņķis atbilst šādām prasībām:
961.1. tā ārējais diametrs nepārsniedz 800 mm, bet iekšējais diametrs nav mazāks par 400 mm;
961.2. tas ir izgatavots no materiāla, kam piemīt peldspēja. Peldspēju nenodrošina ar niedrēm, korķa skaidām, granulētu korķi vai jebkuru citu nesaistītu (granulētu) materiālu vai arī ar jebkādu ar gaisu piepūšamu nodalījumu;
961.3. tas ir spējīgs saldūdenī 24 stundas noturēt peldošā stāvoklī ne mazāk kā 14,5 kg dzelzs;
961.4. tā masa nav mazāka par 2,5 kg;
961.5. tas nedeg vai neturpina kušanu pēc tam, kad divas sekundes pilnībā bijis apņemts ar liesmām;
961.6. tas ir izgatavots tā, lai izturētu mešanu ūdenī no augstuma, kādā tas tiek uzglabāts virs ūdens līmeņa, ja ir vismazākā iegrime, vai no 30 metru augstuma (ņem vērā lielāko augstumu), nepasliktinoties glābšanas riņķa vai tam pievienoto sastāvdaļu darba spējām;
961.7. tā masa ir pietiekama ātras aktivizēšanas ierīces palaišanai, ja tāda ir paredzēta automātiskai dūmu signālu un signāluguņu iedarbināšanai, vai arī masa ir četri kilogrami (ņem vērā lielāko masu);
961.8. tas ir aprīkots ar satveršanas virvi, kuras diametrs nav mazāks par 9,5 mm un garums ne mazāks kā četri glābšanas riņķa ārējā diametra garumi. Satveršanas virve ir nostiprināta četrās vietās vienādā attālumā viena no otras pa glābšanas riņķa perimetru, veidojot četras vienādas cilpas.
962. Nodrošina, lai pašuzliesmojošās signālugunis, kas noteiktas šo noteikumu 763.punktā, atbilstu šādām prasībām:
962.1. tās nevar nodzēst ar ūdeni;
962.2. tās spēj degt nepārtraukti ar gaismas intensitāti, ne mazāku kā divu sveču gaisma visos augšējās puslodes virzienos, vai uzliesmot (zibšņu uguns) ar vismaz tikpat lielu gaismas intensitāti, ne mazāku kā 50 uzliesmojumi minūtē;
962.3. tās ir nodrošinātas ar enerģijas avotu, kas atbilst šo noteikumu 962.2.apakšpunkta prasībām, vismaz divas stundas;
962.4. tās spēj izturēt nomešanas pārbaudi saskaņā ar šo noteikumu 961.6.apakšpunkta prasībām.
963. Nodrošina, lai šo noteikumu 764.punktā noteiktie pašaktivizējošie dūmu signāli atbilst šādām prasībām:
963.1. peldot mierīgā ūdenī, vienmērīgi izdala labi pamanāmas krāsas dūmus vismaz 15 minūtes;
963.2. visā dūmu izdalīšanas laikā strauji neaizdegas vai neizstaro jebkādu uguni (liesmu);
963.3. viļņošanās laikā netiek applūdināti;
963.4. pēc pilnīgas iegremdēšanās ūdenī turpina izdalīt dūmus vismaz 10 sekundes;
963.5. spēj izturēt nomešanas pārbaudi.
964. Nodrošina, lai peldošās glābšanas līnes atbilst šādām prasībām:
964.1. tās nesavērpjas;
964.2. to diametrs ir vismaz 8 mm;
964.3. ir garantēta to izturība pret saraušanu ar spēku, ne mazāku par 5 kN.
965. Nodrošina, lai katra līnes izmešanas ierīce atbilst šādām prasībām:
965.1. tā nodrošina līnes izmešanu ar pietiekamu precizitāti;
965.2. tā ir apgādāta vismaz ar četrām raķetēm, no kurām katra nodrošina līnes izmešanu vismaz 230 metru attālumā mierīgā laikā;
965.3. tā ir apgādāta vismaz ar četrām līnēm, kuru pārraušanai nepieciešamais spēks nav mazāks par 2 kN;
965.4. tā ir apgādāta ar īsu instrukciju vai zīmējumu, kas paskaidro līnes izmešanas ierīces lietošanas noteikumus.
966. Raķete, ja tā ir palaižama ar pistoli, vai komplekts, ja raķete un līne ir viens vesels, ir ieslēgta ūdens izturīgā korpusā. Ja raķete ir palaižama ar pistoli, līni un raķetes kopā ar aizdedzes līdzekļiem glabā konteinerā, kas tos aizsargā pret apkārtējās vides iedarbību.
967. Izpletņa signālraķetes atbilst šādām prasībām:
967.1. tās ir ievietotas ūdensdrošā iepakojumā;
967.2. uz to iepakojuma ir iespiesta īsa instrukcija vai zīmējums, kas skaidri parāda, kā lietojama gaismas signālraķete;
967.3. tās ir aprīkotas ar neatņemamu aizdedzināšanas līdzekli;
967.4. tās ir izgatavotas tā, lai neradītu neērtības cilvēkam, kas tur apvalku, ja tas rīkojas saskaņā ar izgatavotāja instrukcijām.
968. Raķete, ja to izšauj vertikāli, sasniedz vismaz 300 metru augstumu. Tās trajektorijas augstākajā punktā vai tā tuvumā raķete izšauj izpletņa gaismas signālu. Signāls:
968.1. deg spilgti sarkanā krāsā;
968.2. deg vienmērīgi, ar vidējo gaismas intensitāti, kas nav mazāka par 30000 sveču gaismām;
968.3. deg vismaz 40 sekundes;
968.4. krīt ar ātrumu, kas nav lielāks par pieciem metriem sekundē;
968.5. degšanas laikā nebojā izpletni vai tā stiprinājumu.
969. Rokas signāllāpa atbilst šādām prasībām:
969.1. tā ir ūdensdrošā iepakojumā;
969.2. uz iepakojuma ir iespiesta īsa instrukcija vai zīmējums, kas skaidri parāda, kā lietojama rokas signāllāpa;
969.3. tā ir aprīkota ar aizdedzināšanas līdzekļiem;
969.4. ir izgatavota tā, lai neradītu neērtības cilvēkam, kas tur apvalku, un neapdraudētu glābšanas plostu ar degšanas vai spīdēšanas izdedžiem, ja to lieto saskaņā ar izgatavotāja instrukciju.
970. Rokas signāllāpa papildus atbilst šādām prasībām:
970.1. tā deg spilgti sarkanā krāsā;
970.2. tā deg vienmērīgi ar vidējo gaismas intensitāti, ne mazāku par 15000 sveču gaismām;
970.3. tās degšanas ilgums ir vismaz viena minūte;
970.4. tā turpina degt, ja 10 sekundes bijusi iegremdēta 100 mm dziļā ūdenī.
971. Peldošais dūmu signāls atbilst šādām prasībām:
971.1. tas ir ūdensdrošā iepakojumā;
971.2. tas neuzliesmo ar sprādzienu, ja to izmanto saskaņā ar izgatavotāja instrukciju;
971.3. uz iepakojuma ir īsa instrukcija vai zīmējums, kas skaidri parāda, kā lietojams peldošais dūmu signāls.
972. Peldošais dūmu signāls papildus atbilst šādām prasībām:
972.1. tas vienmērīgi izdala labi pamanāmas krāsas dūmus vismaz trīs minūtes, peldot mierīgā ūdenī;
972.2. tas neizstaro nekādu liesmu visā dūmu veidošanas laikā;
972.3. tas nenodziest vētrainā jūrā;
972.4. tas turpina izdalīt dūmus, ja 10 sekundes bijis iegremdēts 100 mm dziļā ūdenī.
973. Izņemot brīvā kritienā nolaižamo glābšanas laivu nolaišanas ierīces, katru nolaišanas ierīci aprīko tā, lai, izmantojot šīs ierīces, garantētu drošu kolektīvo glābšanas līdzekļu vai glābējlaivas ar pilnu aprīkojumu nolaišanu nelabvēlīgos apstākļos (galsvere līdz 10º un jebkura borta sānsvere līdz 20º), ja:
973.1. tajos ir paredzētais cilvēku skaits;
973.2. kolektīvajā glābšanas līdzeklī vai glābējlaivā nav cilvēku.
974. Pilnīgi noslogotu un nokomplektētu, kā arī tukšu glābšanas līdzekļu un glābējlaivu nolaišanas ierīces darbība nav atkarīga no citiem līdzekļiem, izņemot smaguma spēku vai uzkrāto mehānisko enerģiju, kas nav atkarīga no zvejas kuģa enerģijas avotiem.
975. Nolaišanas mehānismu veido tā, lai to varētu darbināt viens cilvēks no zvejas kuģa klāja vai no glābšanas līdzekļa vai glābējlaivas. Uz klāja esošais cilvēks, kurš vada nolaišanas mehānismu, redz nolaižamo glābšanas līdzekli vai glābējlaivu.
976. Katru nolaišanas ierīci konstruē tā, lai pietiktu ar minimālu kārtējo tehnisko apkopi. Visām daļām, kurām apkalpe veic regulāru tehnisko apkopi, jābūt viegli pieejamām un to apkopei viegli izpildāmai.
977. Nolaišanas ierīces vinčas bremzes ir pietiekami izturīgas, lai izturētu:
977.1. statiskos izmēģinājumus ar slodzi, kas vismaz 1,5 reizes pārsniedz maksimālo darba slodzi;
977.2. dinamiskos izmēģinājumus ar slodzi, kas vismaz 1,1 reizi pārsniedz maksimālo darba slodzi vislielākajā nolaišanas ātrumā.
978. Nolaišanas ierīce un tās palīgaprīkojums, izņemot vinčas bremzes, ir pietiekami izturīgs, lai izturētu statiskās pārbaudes ar slodzi, kas vismaz 2,2 reizes pārsniedz maksimālo darba slodzi.
979. Konstruktīvos elementus un visus blokus, falles, vilcējgalus, posmus, stiprinājuma ierīces, kā arī visas citas ierīces, kuras izmanto kopā ar nolaišanas mehānismiem, projektē ar stiprības rezervi, pamatojoties uz paredzamo maksimālo darba slodzi un izmantojamo materiālu stiprības robežlielumiem. Visiem konstruktīvajiem elementiem nosaka minimālo drošības rezerves faktoru — 4,5, bet fallēm, piekares ķēdēm, posmiem un blokiem nosaka minimālo drošības rezervi — 6.
981. Glābšanas laivas nolaišanas ierīce nodrošina glābšanas laivas pacelšanu kopā ar tās apkalpi un aprīkojumu ar vinču, kurai ir mehāniskais pievads.
982. Nolaišanas ierīci veido tā, lai cilvēki var droši iekāpt glābšanas līdzeklī saskaņā ar šo noteikumu 799. un 873.punkta prasībām.
984. Ja vinčai ir vairākas spoles, troses izvieto tā, lai tās tītos no spolēm ar vienādu ātrumu, kā arī paceļot uztītos spolēs vienmērīgi ar vienādu ātrumu, izņemot gadījumus, ja paredzēta efektīva kompensējoša ierīce.
985. Katru glābējlaivas nolaišanas ierīci aprīko ar vinču ar mehānisko piedziņu, kuras jauda ir pietiekama, lai paceltu glābējlaivu, kas ir pilnīgi nokomplektēta un ar pilnu cilvēku skaitu.
986. Katra kolektīvā glābšanas līdzekļa un katras glābējlaivas pacelšanai paredz efektīvu rokas piedziņas mehānismu. Nolaižot un paceļot glābšanas līdzekli vai glābējlaivu ar mehāniskās piedziņas mehānisma palīdzību, rokas piedziņas mehānisma rokturi vai spara rati nedrīkst griezties vinčas kustīgo daļu iespaidā.
987. Ja laivceltņu ievilkšana tiek nodrošināta ar mehānisku piedziņu, lai izvairītos no faļļu vai laivceltņu pārslodzes, paredz drošības ierīces, kas automātiski atslēdz piedziņas dzinēja barošanu, pirms laivceltņi aiziet līdz atbalstiem, izņemot gadījumus, ja dzinējs ir būvēts tā, lai novērstu tādu pārslodžu rašanās iespēju.
988. Pilnībā noslogota glābšanas līdzekļa vai glābējlaivas nolaišanai uz ūdens nosaka ātrumu, ne mazāku par to, kas aprēķināts, izmantojot formulu:
S — nolaišanas ātrums metros sekundē;
H — augstums metros no laivceltņa gala līdz zvejas kuģa ūdenslīnijai, ja ir vismazākā zvejas kuģa ekspluatācijas iegrime.
989. Maksimālo nolaišanas ātrumu nosaka administrācija, ņemot vērā kolektīvā glābšanas līdzekļa vai glābējlaivas konstrukciju, cilvēku aizsardzību pret pārāk lielu spēku iedarbību un nolaišanas ierīču izturību, ņemot vērā inerces spēkus, kas rodas nolaižoties avārijas apstāšanās gadījumā. Nolaišanas ierīci aprīko ar iekārtu, kas neļauj pārsniegt noteikto nolaišanas ātrumu.
990. Katrai glābējlaivas nolaišanas ierīcei nodrošina pietiekamu jaudu, lai ar ātrumu vismaz 0,3 m/sek. paceltu no ūdens pilnīgi nokomplektētu glābējlaivu ar pilnu cilvēku skaitu.
991. Katru nolaišanas ierīci aprīko ar bremzēm, kas spēj apturēt glābšanas līdzekļa vai glābējlaivas nolaišanu un droši tos noturēt, ja tie noslogoti ar pilnu aprīkojuma komplektu un ar pilnu cilvēku skaitu. Ja nepieciešams, bremžu klučus aizsargā no ūdens un eļļas.
992. Rokas bremzes ierīko tā, lai bremzes darbība izbeigtos tikai tad, ja operators vai mehānisms, kuru darbina operators, notur bremzes vadības rokturi stāvoklī “Izslēgts”.
993. Ja kolektīvo glābšanas līdzekļu nolaišanai vajadzīga nolaišanas ierīce un ir paredzēta glābšanas līdzekļa brīva uzpeldēšana, nodrošina automātisku glābšanas līdzekļa atvienošanu no zvejas kuģa.
994. Katra brīvā kritienā nolaižamā ierīce, kas izmanto slīpo plakni, papildus šo noteikumu 973.–982.punkta prasībām atbilst arī šādām prasībām:
994.1. nolaišanas ierīci sakārto tā, lai tā kopā ar nolaižamo glābšanas laivu veidotu sistēmu, kas aizsargā laivā esošos cilvēkus no bīstamiem paātrinājumiem nolaišanas laikā;
994.2. nolaišanas ierīce ir būvēta nekustīgi kopā ar pietiekama garuma un slīpuma rampu, nodrošinot kolektīvā glābšanas līdzekļa efektīvu atbrīvošanos no zvejas kuģa;
994.3. nolaišanas ierīci konstruē tā, lai tā būtu efektīvi aizsargāta pret koroziju un novērstu dzirksteļošanu un aizdegšanos no berzes glābšanas laivas nolaišanas laikā.
995. Jūras evakuācijas sistēma papildus šo noteikumu 973.–982.punktā noteiktajām prasībām atbilst šādām prasībām:
995.1. to varētu izvērst viens cilvēks;
995.2. to varētu izmantot, ja ir stiprs vējš un jūras viļņošanās.
996. Glābšanas plosta nolaišanas ierīce atbilst šo noteikumu 973.–992.punkta prasībām, izņemot prasības, kas attiecas uz iekāpšanu glābšanas plostā tā izvietojuma vietā un noslogota glābšanas plosta pacelšanu. Nolaišanas ierīci aprīkota tā, lai aizsargātu glābšanas plostu no priekšlaicīgas atbrīvošanās nolaišanas laikā un to varētu atbrīvot, plostam esot ūdenī.
998. Trapa pakāpieni atbilst šādām prasībām:
998.1. tie ir izgatavoti no cietas koksnes, bez zariem vai citiem nelīdzenumiem, gludi apstrādāti, bez asām malām un skabargām vai arī izgatavoti no cita piemērota materiāla ar līdzvērtīgām īpašībām;
998.2. tie ir ar neslidenu virsmu, kuras efektivitāti nodrošina vai nu ar garenrievām vai ar atzītu neslidenu segumu;
998.3. tie ir vismaz 480 mm gari, vismaz 115 mm plati un ne mazāk kā 25 mm biezi, neņemot vērā neslideno virsmu vai segumu;
998.4. tie ir izvietoti viens no otra vienādā attālumā, kas nav mazāks par 300 mm un lielāks par 380 mm, un nostiprināti tā, lai saglabātu horizontālu stāvokli;
998.5. trapa stiegras izgatavo no divām manilas tauvām bez apvalka ar apkārtmēru, ne mazāku par 65 mm. Katra tauva ir vienlaidus, bez jebkādiem savienojumiem zem augšējā pakāpiena. Var izmantot citus materiālus, ja to izmēri, pārraušanas slodze, noturība pret apkārtējās vides iedarbību, elastība un satveršanas ērtums ir vismaz līdzvērtīgi manilas tauvas izmēriem un atbilstošām īpašībām. Visus tauvu galus nostiprina tā, lai novērstu to atšķetināšanos.
999. Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz jauniem un esošiem zvejas kuģiem, kuru garums ir 12 metri un lielāks.
(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)
1000. Zvejas kuģa vispārējās avārijas trauksmes signalizācijas sistēma nodrošina zvejas kuģa vispārējās trauksmes signāla (kas sastāv vismaz no septiņiem īsiem skaņas signāliem un tiem sekojoša gara skaņas signāla) padošanu ar zvejas kuģa svilpi vai sirēnu un papildus ar elektrisko zvanu vai citu līdzvērtīgu skaņas signāla ierīci, kas darbojas no zvejas kuģa galvenā un avārijas elektroenerģijas avota, atbilstoši šo noteikumu 4.3.2. vai 4.2.2.2. apakšnodaļas prasībām atkarībā no kuģa garuma.
(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)
1001. Uz visiem zvejas kuģiem nodrošina precīzu instrukciju katram apkalpes loceklim, ar kuru saskaņā tas darbojas avārijas gadījumā.
1002. Trauksmju sarakstu un avārijas instrukcijas izvieto vairākās vietās uz zvejas kuģa, tajā skaitā stūres mājā, mašīntelpā un kopkajītē.
1003. Trauksmju sarakstā norāda vispārējās trauksmes signāla detaļas, kā arī darbības, kuras pēc trauksmes signāla veic apkalpe un pasažieri. Trauksmju sarakstā norāda arī, kā tiek dota pavēle atstāt kuģi.
1004. Trauksmju sarakstā norāda katram apkalpes loceklim noteiktos pienākumus, tajā skaitā:
1004.1. ūdensnecaurlaidīgo durvju, ugunsdrošo durvju, vārstu, noteču, jūras noteku, iluminatoru, gaismas lūku, borta iluminatoru un citu līdzīgu zvejas kuģa atveru aizvēršana;
1004.2. kolektīvo glābšanas līdzekļu un citu glābšanas ierīču aprīkošana;
1004.3. glābšanas līdzekļu sagatavošana un nolaišana;
1004.4. citu glābšanas ierīču vispārējā sagatavošana;
1004.5. sakaru līdzekļu izmantošana;
1004.6. ugunsdzēšanas komandas komplektēšana ugunsgrēka dzēšanai.
1005. Zvejas kuģiem ar garumu, mazāku par 45 metriem, administrācija var atvieglot šo noteikumu 1004.punktā noteiktās prasības, ja neliela apkalpes locekļu skaita dēļ trauksmju saraksts nav nepieciešams.
1006. Trauksmju sarakstā norāda, kurš virsnieks nodrošina glābšanas un ugunsdzēsības ierīču uzturēšanu labā stāvoklī un gatavību tūlītējai izmantošanai.
1007. Trauksmju sarakstā norāda galveno atbildīgo personu aizvietotājus, ja tiešais izpildītājs nav spējīgs veikt paredzētos pienākumus, ņemot vērā, ka dažādās avārijas situācijās nepieciešama dažāda rīcība.
1008. Trauksmju sarakstu sagatavo pirms zvejas kuģa iziešanas jūrā. Ja mainās zvejas kuģa apkalpes sastāvs, zvejas kuģa kapteinis nodrošina nepieciešamos labojumus trauksmju sarakstā vai arī sagatavo jaunu sarakstu.
1009. Katrs zvejas kuģa apkalpes loceklis reizi mēnesī piedalās vismaz vienā zvejas kuģa atstāšanas apmācībā un vienā ugunsdzēsības apmācībā. Zvejas kuģiem ar garumu, mazāku par 45 metriem, administrācija var atvieglot šīs prasības, paredzot, ka minētās apmācības rīko vienu reizi trijos mēnešos. Zvejas kuģa apkalpes mācību trauksmes rīko 24 stundu laikā pēc zvejas kuģa iziešanas no ostas, ja iepriekšējā mēnesī vairāk par 25 % no zvejas kuģa apkalpes locekļiem nav piedalījušies zvejas kuģa atstāšanas un ugunsdzēsības mācību trauksmēs. Ja zvejas kuģis iziet jūrā pirmo reizi pēc būtiskām pārmaiņām vai ar jaunu apkalpi, šādas trauksmes rīko pirms zvejas kuģa iziešanas no ostas. Administrācija var atļaut citus mācību trauksmju rīkošanas nosacījumus zvejas kuģiem, uz kuriem praktiski nav iespējams tās organizēt, ja šie nosacījumi ir vismaz līdzvērtīgi iepriekš minētajiem.
1010. Zvejas kuģa atstāšanas apmācībā iekļauj:
1010.1. zvejas kuģa apkalpes izsaukšanu uz pulcēšanas vietām ar zvejas kuģa vispārējo avārijas trauksmes signālu un zvejas kuģa apkalpes iepazīstināšanu ar zvejas kuģa atstāšanas kārtību atbilstoši trauksmju sarakstam;
1010.2. apkalpes ierašanos pulcēšanās vietās un sagatavošanos trauksmju sarakstā norādīto pienākumu izpildei;
1010.3. apkalpes locekļu apģērbšanās piemērotības pārbaudi;
1010.4. glābšanas vestu pareizas uzvilkšanas pārbaudi;
1010.5. vismaz vienas glābšanas laivas nolaišanu pēc visu nepieciešamo sagatavošanas darbu izpildes;
1010.6. glābšanas laivas dzinēju iedarbināšanu un pārbaudi darbībā;
1010.7. glābšanas plostu nolaišanai paredzēto celtņu pārbaudi darbībā.
1011. Ugunsdzēsības apmācībā iekļauj:
1011.1. apkalpes ierašanos pulcēšanās vietās un sagatavošanos trauksmju sarakstā norādīto pienākumu izpildei;
1011.2. ūdens ugunsdzēsības sūkņa ieslēgšanu, izmantojot vismaz divas ugunsdzēsības šļūtenes, lai pārliecinātos, ka sistēma ir labā darba kārtībā;
1011.3. ugunsdzēsēja aprīkojuma un cita personāla glābšanas aprīkojuma pārbaudi;
1011.4. attiecīgā sakaru aprīkojuma pārbaudi;
1011.5. ūdensnecaurlaidīgo durvju, ugunsdrošo durvju, ugunsslāpētāju un avārijas izeju pārbaudi;
1011.6. zvejas kuģa atstāšanai nepieciešamo iekārtu pārbaudi.
1012. Ja iespējams, katras nākamās mācību trauksmes laikā nolaiž dažādas laivas atbilstoši šo noteikumu 1010.5.apakšpunkta prasībām.
1014. Katru glābšanas laivu ne retāk kā vienu reizi trijos mēnešos nolaiž un pārbauda darbībā uz ūdens ar paredzētajiem apkalpes locekļiem laivā.
1015. Cik tas praktiski iespējams, glābējlaivas, izņemot tās glābšanas laivas, kuras izmanto kā glābējlaivas, vienu reizi mēnesī kopā ar tajās paredzēto apkalpi nolaiž un pārbauda darbībā uz ūdens. Jebkurā gadījumā šo prasību izpilda ne retāk par vienu reizi trijos mēnešos.
1016. Ja glābšanas laivu un glābējlaivu nolaišanas mācību trauksmes tiek veiktas, zvejas kuģiem esot gaitā, šīs trauksmes to bīstamības dēļ organizē piekrastes ūdeņos un tāda virsnieka uzraudzībā, kuram ir trauksmju organizācijas pieredze.
1017. Katras zvejas kuģa atstāšanas mācību trauksmes laikā pārbauda pulcēšanās un laivās iekāpšanas vietu avārijas apgaismojumu.
1018. Dzīvības glābšanas līdzekļu, tai skaitā kolektīvo dzīvības glābšanas līdzekļu un zvejas kuģa ugunsdzēšanas aprīkojuma, lietošanas apmācības uz zvejas kuģa rīko, cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā divas nedēļas pēc apkalpes locekļa ierašanās uz zvejas kuģa. Ja apkalpes locekli regulāri norīko uz kuģa saskaņā ar apkalpes locekļu maiņas grafiku, tādas mācības rīko ne vēlāk kā divas nedēļas pēc šī apkalpes locekļa pirmās ierašanās uz zvejas kuģa.
1019. Instruktāžas par dzīvības glābšanas ierīču izmantošanu un izdzīvošanu jūrā veic tādos pat intervālos kā mācību trauksmes. Par atsevišķām zvejas kuģa dzīvības glābšanas sistēmām var tikt organizētas individuālās instruktāžas, bet par visu zvejas kuģa dzīvības glābšanas aprīkojumu un ierīcēm instruktāžas organizē ne retāk kā vienu reizi divos mēnešos.
1020. Katru apkalpes locekli instruē, instruktāžā iekļaujot vismaz šādu informāciju:
1020.1. zvejas kuģa piepūšamo glābšanas plostu sagatavošana izmantošanai un izmantošana, tajā skaitā brīdinājums būt piesardzīgiem attiecībā uz naglotiem apaviem un citiem asiem priekšmetiem;
1020.2. ķermeņa atdzišana un pirmā palīdzība, ja ķermenis ir atdzisis, kā arī citas pirmās palīdzības procedūras;
1020.3. zvejas kuģa glābšanas līdzekļu izmantošana sliktos laikapstākļos un jūras viļņošanās apstākļos.
1021. Uz katra zvejas kuģa, kas aprīkots ar piepūšamā glābšanas plosta nolaišanas celtni, šā celtņa lietošanas apmācības paredz ne retāk kā vienu reizi četros mēnešos. Kad tas praktiski iespējams, apmācībā iekļauj glābšanas plosta piepūšanu un nolaišanu. Glābšanas plosts var būt tikai apmācībām paredzēts glābšanas plosts, kas nav iekļauts zvejas kuģa glābšanas līdzekļu aprīkojumā. Šādu apmācībām paredzētu glābšanas plostu skaidri redzami marķē.
1022. Administrācijas noteiktajā zvejas kuģa žurnālā ieraksta mācību organizēšanas datumu un piezīmes par apmācību norisi. Ja noteiktā laikā nav pilnībā veiktas noteiktās apmācības, zvejas kuģa žurnālā ieraksta radušos apstākļus un organizēto mācību vai trauksmju apjomu.
1023. Katrā apkalpes kopkajītē un atpūtas telpā vai katra apkalpes locekļa kajītē nodrošina apmācību rokasgrāmatu. Apmācību rokasgrāmatā, kas var sastāvēt no vairākiem sējumiem, viegli saprotamā valodā un ar ilustrācijām sniedz informāciju un instrukcijas par glābšanas līdzekļiem uz zvejas kuģa un labākajām izdzīvošanas metodēm. Jebkurš šīs informācijas punkts var būt audiovizuālā formā.
1024. Detalizēti atspoguļo šādu informāciju:
1024.1. glābšanas vestu un hidrokostīmu uzvilkšana;
1024.2. pulcēšanās kārtība noteiktās vietās;
1024.3. glābšanas laivu un glābējlaivu sagatavošana, nolaišana un iekāpšana tajās;
1024.4. glābšanas līdzekļu nolaišana, atrodoties tajos;
1024.5. atbrīvošana no nolaišanas ierīcēm;
1024.6. aizsardzības ierīces un metodes nolaišanas zonā, ja tādas ir;
1024.7. nolaišanas zonas apgaismojums;
1024.8. visa izdzīvošanas aprīkojuma izmantošana;
1024.9. visa atklāšanas aprīkojuma izmantošana;
1024.10. glābšanas līdzekļu radioaprīkojuma lietošana, izmantojot ilustratīvus materiālus;
1024.11. peldošo enkuru izmantošana;
1024.12. dzinēju un palīgaprīkojuma izmantošana;
1024.13. glābšanas laivu un glābējlaivu pacelšana uz borta, tajā skaitā to novietošana un nostiprināšana;
1024.14. ķermeņa atdzišanas risks un silta apģērba nepieciešamība;
1024.15. glābšanas līdzekļu labākās izmantošanas iespējas, lai izglābtos;
1024.16. glābšanas metodes, tajā skaitā, izmantojot helihoptera glābšanas aprīkojumu (stropes, grozus, nestuves), pacelšanas grozu, krasta glābšanas iekārtas un kuģu līnmetējus;
1024.17. citi pienākumi, kas ir noteikti trauksmju sarakstā un avārijas instrukcijās;
1024.18. glābšanas līdzekļu avārijas remonta instrukcijas.
1025. Zvejas kuģiem ar garumu, mazāku par 45 metriem, administrācija var atvieglot šo noteikumu 1023. un 1024.punkta prasību izpildi, taču atbilstoša drošības informācija atrodas uz zvejas kuģa.
(Apakšnodaļa svītrota ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)
(Apakšnodaļa svītrota ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)
(Apakšnodaļa svītrota ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)
(Nodaļa svītrota ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)
(Apakšnodaļa svītrota ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)
(Apakšnodaļa svītrota ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)
1098. Šī nodaļa attiecas uz jauniem zvejas kuģiem ar garumu 15 metri un lielāku. 1194.punkta prasības par gaisa kondicionēšanas sistēmām attiecas uz visiem zvejas kuģiem.
1099. Šīs nodaļas noteikumu atvieglojumi tiek piemēroti tikai ar administrācijas atļauju, ja zivsaimniecības organizācijas pierāda, ka citi ekvivalenti pasākumi nodrošina, ka apstākļi uz zvejas kuģa nepasliktinās.
1100. Zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, administrācija piemēro atvieglojumus no šīs nodaļas noteikumiem, ņemot vērā apstākļus uz konkrēta zvejas kuģa.
1101. Uz zvejas kuģiem, kas atrodas jūrā mazāk par 36 stundām un kuru apkalpes nedzīvo uz zvejas kuģa tā atrašanās laikā ostā, administrācija var atvieglot šo noteikumu 11.6., 11.7. un 11.8.apakšnodaļas prasības. Uz šādiem zvejas kuģiem nodrošina sanitārās iekārtas, nodrošina apgādi un iespēju uzglabāt produktus, kā arī iespēju sagatavot un ieturēt maltītes, kā arī nodrošina atpūtas telpas ar iespējām atgulties.
1102. Uz zvejas kuģiem ar garumu 24 metri un vairāk administrācija var atvieglot šo noteikumu 11.3., 11.4., 11.5., 11.6., 11.8. un 11.9.apakšnodaļas prasības katram zvejas kuģim individuāli, ņemot vērā īpašos apstākļus uz kuģa.
1103. Jauno kuģu rasējumus, informāciju par apkalpošanas telpām un aprīkojumu, paredzamo bruto tilpību, apkalpes locekļu skaitu un to sadalījumu pēc amatiem iesniedz administrācijai apstiprināšanai. Rasējumos ir redzams dzīvojamo telpu izvietojums, izmēri un iekārtojums, telpu izmantošana, apkures, ventilācijas iekārtojums un izejas.
1104. Atbilstošus rasējumus un informāciju administrācijai iesniedz pirms dzīvojamo telpu pārbūves un izmaiņu veikšanas tajās uz esošajiem zvejas kuģiem.
1106. Atkarībā no apstākļiem pilnu vai daļēju apskati uz zvejas kuģiem veic pēc ievērojamām pārmaiņām dzīvojamajās un apkalpošanas telpās.
1107. Administrācija vai atzīta organizācija, ko pilnvarojusi administrācija, ir tiesīga jebkurā laikā veikt inspekciju dzīvojamajās un apkalpošanas telpās bez iepriekšēja brīdinājuma.
1109. Dzīvojamās telpās nenovieto mantas, kas nav zvejas kuģa komandas īpašums. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, ir atļauts ierīkot ar dzīvojamām telpām saistītu nodalījumu, kurā uzglabāt zvejas kuģa aprīkojumu, izņemot šo noteikumu 1108.punktā noteikto, ja tas nerada briesmas vai neērtības zvejas kuģa komandai.
1110. Dzīvojamo telpu, koridoru un kambīzes sienas un griestus krāso gaišos toņos. Nedrīkst izmantot nenoturīgas krāsas, kas ir noberžamas no krāsotās virsmas, tām pieskaroties.
1111. Dzīvojamās telpas izvieto zem klāja, vai arī konstruktīvi pietiekami izturīgās virsbūvēs. Nodrošina pietiekamu aizsardzību pret jūras un slikta laika apstākļu ietekmi, izolāciju pret karstumu, aukstumu un troksni.
1112. Dzīvojamās telpas neizvieto priekšgalā pirms triecienstarpsienas. Tas attiecas uz telpām gan virs, gan zem darba klāja.
1113. Uz zvejas kuģiem ar garumu 24 metri un lielāku dzīvojamās telpas neizvieto zemāk par klāju, kas ir zem darba klāja. Guļamtelpas pēc iespējas izvieto zvejas kuģa vidusdaļā vai pakaļgalā.
1114. Nav atļauts no guļamtelpām vai ēdamtelpām ierīkot tiešu ieeju koplietošanas tualetēs, dušās, mašīntelpās, kravas telpās, krāsu noliktavās, žāvētavās un citās tamlīdzīgās telpās.
1115. Ja no viena un tā paša koridora ir ieeja guļamtelpās un mašīntelpā, mašīntelpas durvis izgatavo no tērauda un aprīko ar mehānismu, kas tās pastāvīgi tur aizvērtā stāvoklī.
1116. Uz zvejas kuģiem ar garumu 24 metri un lielāku atsevišķi no guļamtelpām iekārto ērti pieejamu, pienācīgi ventilējamu ģērbtuvi zvejnieku aizsargtērpu uzglabāšanai un žāvēšanai.
1118. Koridori, kas tiek izmantoti nokļūšanai dzīvojamajās telpās, ir vismaz 90 cm plati, mērot starp sienām.
1119. Uz koridoru sienām atļauts izvietot ugunsdzēsības signalizācijas kārbas, ventilācijas kanālus, kabeļus un tamlīdzīgu aprīkojumu, ja tas netraucē cilvēku pārvietošanos. Nevienā koridora punktā brīvais platums nav mazāks par 60 cm.
1121. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 60 metri un vairāk, koridori, kas beidzas ar strupceļu, nav garāki par septiņiem metriem, bet uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 60 metriem, koridori nav garāki par 2,5 metriem un lielāki par 5,0 m2..
1122. Durvis uz jauniem zvejas kuģiem atbilst šādiem nosacījumiem:
1122.1. visas durvis no atklāta klāja uz lazaretēm ir ar brīvu platumu vismaz 750 mm;
1122.2. durvis, kas nodrošina pieeju kāpņu telpām vai evakuācijas ceļiem, ir ar brīvu platumu vismaz 700 mm;
1122.3. durvis, kas nodrošina pieeju sabiedriskajām telpām un kajītēm, ir ar brīvu platumu 650 mm;
1122.4. durvis uz tualetēm un dušām ir ar brīvu platumu vismaz 600 mm;
1122.5. durvju aiļu augstums no klāja pārseguma līdz augšējā rāmja apakšējai malai ir 1,88 metri.
1123. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, administrācija var atļaut atkāpes no noteiktajiem durvju platumiem, ņemot vērā zvejas kuģa izmērus un ekspluatācijas apstākļus.
1124. Visus koridorus un kāpnes dzīvojamajās telpās, un kuri ved uz tām, aprīko ar atbilstošiem rokturiem, ja iespējams, abās pusēs.
1125. No dzīvojamām telpām nodrošina vismaz divas izejas, kas izvietotas viena no otras, cik tālu vien iespējams. Viena no izejām var būt avārijas izeja caur lūku (durvīm) vai iluminatoru (logu).
1126. Nodrošina, lai avārijas izeja atbilstu šādām prasībām:
1126.1. brīvā atvere lūkai vai durvīm ir vismaz 600 x 600 mm;
1126.2. lūka vai durvis ir atveramas no iekšpuses bez atslēgu vai instrumentu palīdzības;
1126.3. ja par avārijas izeju izmanto iluminatoru vai logu, iluminatora brīvo atveri paredz vismaz 450 mm diametrā, loga atveres īsāko malu paredz vismaz 450 mm;
1126.4. ja ceļš uz avārijas izeju ved caur atsevišķām telpām, šo telpu durvis nav aizslēdzamas, ja vien tās nav aprīkotas ar speciāliem izsitamiem pildiņiem;
1126.5. lai atvieglotu izkļūšanu caur avārijas izeju, uzstāda atbilstošas kāpnes, pakāpienus un rokturus;
1126.6. uz visiem izejas elementiem ir marķējums “Avārijas izeja”.
1127. Ja no radiotelpas nav tiešas izejas uz atklāto klāju, radiotelpu aprīko ar divām izejām. Viena no tām var būt iluminators vai logs, kas atbilst šo noteikumu 1126.punkta prasībām.
1128. Dzīvojamo telpu ārsienas un starpsienas, kas atdala dzīvojamās telpas no koplietošanas tualetēm, mazgāšanās telpām, mašīntelpām, kravas telpām, noliktavām, krāsu glabātavām, žāvētavām vai citām līdzīgām telpām, izgatavo no tērauda vai cita piemērota materiāla un paredz, ka tās ir ūdens un gāzu necaurlaidīgas.
1129. Ja tērauda klāji vai starpsienas norobežo dzīvojamās telpas no degvielas cisternām, klājus un starpsienas projektē ar vismaz 40 mm biezu pārklājumu no degtnespējīga materiāla. Dzīvojamās telpās neierīko līdlūkas vai citas atveres, kas ved uz degvielas tankiem.
1130. Ja caur dzīvojamām telpām velk enkurķēdes, tās ievieto atbilstoša izmēra ūdensnecaurlaidīgās caurulēs vai kastēs, kuras ir pienācīgi izolētas.
1131. Apkalpes dzīvojamajās telpās grīdas projektē no piemērota materiāla un piemērotas konstrukcijas, izturīgas pret mitrumu un viegli uzkopjamas.
1134. Ārsienas, klājus un citas konstrukcijas, kas norobežo dzīvojamās telpas, izolē ar vismaz 50 mm biezu, atzītu, degtnespējīgu izolācijas materiālu. Starpsienas starp dzīvojamām telpām un mašīntelpām vai kravas telpām uz zvejas kuģiem ar tērauda korpusu izgatavo no tērauda. Uz koka zvejas kuģiem šīs starpsienas izgatavo no 60 mm bieza koka un pārklāj ar izolācijas plāksnēm.
1135. Dzīvojamās telpās karstā ūdens un tvaika caurules nosedz tā, lai nevarētu gūt apdegumus, tām nejauši pieskaroties. Ja dzīvojamās telpas vai uz tām vedošie koridori atrodas līdzās kambīzei, mašīntelpai vai citai telpai, kurā temperatūra ir daudz augstāka, starpsienas izolē ar atzītu, degtnespējīgu izolācijas materiālu.
1137. Visas dzīvojamās telpas nodrošina ar pietiekamu apgaismojumu. Paredz tādu dabīgā apgaismojuma intensitāti, lai skaidrā dienā cilvēks ar normālu redzi jebkurā dzīvojamās telpas vietā varētu lasīt avīzi. Ja nav iespējams nodrošināt pietiekamu dabīgo apgaismojumu, iekārto ekvivalentas intensitātes mākslīgo apgaismojumu.
1138. Apkalpes dzīvojamajās telpās ierīko elektrisko apgaismojumu. Ja uz zvejas kuģa nav divu neatkarīgu elektroenerģijas avotu apgaismojumam, avārijas apgaismojumam izmanto piemērotus bateriju lukturus.
1139. Neatkarīgie elektriskās enerģijas avoti ir vai nu zvejas kuģa normālā eletroenerģijas piegādes sistēma vai rezerves un avārijas enerģijas avots, kas noteikts šo noteikumu 4.3.2.apakšnodaļā. Tā kā avārijas elektroapgādes avots ir atdalīts no normālās elektroapgādes sistēmas, nav svarīgs palīgdzinēju skaits, kas iekļauts kopējā zvejas kuģa elektroapgādes sistēmā. Atdalīts kontūrs netiek prasīts avārijas apgaismojumam dzīvojamajās telpās.
1141. Dzīvojamās telpās par pietiekamu uzskatāma šāda mākslīgā apgaismojuma intensitāte:
1141.1. guļamtelpās:
1141.1.1. vispārējais apgaismojums — 50 luksi;
1141.1.2. apgaismojums uz galdiem lasīšanai un rakstīšanai — 200 luksi;
1141.2. ēdamtelpās un atpūtas telpās:
1141.2.1. vispārējais apgaismojums — 50 luksi;
1141.2.2. apgaismojums uz galdiem — 150 luksi;
1141.2.3. apgaismojums uz galdiem lasīšanai, rakstīšanai, spēlēm — 200 luksi;
1141.3. sanitārajās telpās:
1141.3.1. vispārējais apgaismojums — 50 luksi;
1141.3.2. apgaismojums pie spoguļiem — 200 luksi;
1141.4. koridoros un kāpņu telpās vispārējais apgaismojums — 50 luksi;
1141.5. izolatorā darba gaisma virs kojas — 200 luksi.
1143. Ja zvejas kuģis strādā apstākļos, kad ir nepieciešama apkure, nodrošina apkures sistēmas darbību. Paredz pietiekamu apkures jaudu, lai uzturētu telpās vismaz 20 oC temperatūru jebkuros zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļos.
1146. Radiatorus un citas sildāmierīces apgādā ar attiecīgiem vairogiem un izvieto tā, lai tās neradītu briesmas vai neērtības.
1147. Dzīvojamās telpās nodrošina pieplūdes un izplūdes ventilāciju visos ekspluatācijas apstākļos arī tad, ja durvis, iluminatori, lūkas vai citas atveres ir slēgtas.
1148. Ventilācijas atveres pieplūdes un izplūdes ventilācijai izvieto tā, lai telpa tiktu labi izvēdināta. Pieplūdes atveres izvieto tā, lai nebūtu iespējama kaitīgu gāzu ieplūde telpās.
1150. Telpas, kuras ir paredzētas uzliesmojošu, kodīgu vai smirdošu vielu uzglabāšanai, vēdina atsevišķi no kopējās ventilācijas sistēmas.
1151. Uz zvejas kuģiem ar dabīgo ventilāciju gaisa izplūdi no telpām nodrošina caur vārstiem durvīs vai starpsienās uz koridoriem, no kuriem nodrošina izplūdi atmosfērā.
1152. Uz zvejas kuģiem ar dabīgo ventilāciju guļamtelpās gan pieplūdes, gan izplūdes kanālu šķērsgriezuma laukums ir vismaz 7,5 cm2 uz katru personu, kam šī telpa ir domāta, taču ne mazāka par 30 cm2.
1153. Uz zvejas kuģiem ar dabīgo ventilāciju ēdamtelpās pieplūdes un izplūdes kanālu šķērsgriezuma laukums ir vismaz 7,5 cm2 uz katru personu, kam šī telpa ir domāta.
1154. Uz zvejas kuģiem ar dabīgo ventilāciju gaisa kanālus iekārto, cik vien iespējams īsus, ar minimāli iespējamo līkumu skaitu.
1156. Mehāniskās ventilācijas ražība ir tāda, lai katrā telpā nodrošinātu seškārtīgu gaisa apmaiņu stundā.
1158. Pieplūdes un izplūdes gaisa kanālus veido pietiekami lielus, lai gaisa ātrums tajos nepārsniegtu sešus metrus sekundē.
1160. Ja tualetēm un dušu telpām ir paredzēta atsevišķa mehāniskā ventilācijas sistēma, dzīvojamo telpu ventilācijas sistēmā ir pieļaujama līdz 50 % gaisa recirkulācija.
1162. Kuģi nodrošina ar nepieciešamajām rezerves daļām, lai varētu ventilācijas sistēmu uzturēt darba kārtībā.
1163. Zvejas kuģus, kuri strādā uz dienvidiem no 48o ziemeļu platuma, aprīko gan ar dabīgo, gan mehānisko ventilāciju.
1164. Zvejas kuģus ar garumu 45 metri un lielāku, kuri strādā uz dienvidiem no 48o ziemeļu platuma, aprīko ar gaisa kondicionēšanas sistēmu guļamtelpās, lazaretē, ēdamtelpās, atpūtas telpās, dienesta telpās, radiotelpā un mehānismu centrālajā vadības pultī.
1165. Gaisa kondicionēšanas sistēma var būt centrāla vai arī kombinēta no vairākām atsevišķām sistēmām. Tai nodrošina tādu jaudu, lai 35 °C temperatūrā, ja relatīvais mitrums ārpusē ir 70 %, iekštelpās nodrošinātu temperatūru ne augstāku par 29 °C un relatīvo mitrumu ne lielāku par 50 %. Atkārtoti var izmantot ne vairāk kā 50 % gaisa.
1166. Sistēma ir spējīga saglabāt iekštelpās 24 °C temperatūru un 50 % relatīvo mitrumu, ņemot vērā šo noteikumu 1156. un 1160.punkta prasības, ja ārpusē relatīvais mitrums ir 80 % un temperatūrā 28 °C.
1167. Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas aprīko ar attiecīgiem filtriem gaisa iesūkšanas vietās. Tās īpaši projektē darbam jūras apstākļos, un tās nedrīkst radīt troksni vai vibrāciju, kas radītu neērtības.
1168. Nodrošina gaisa kondicionēšanas sistēmas nepārtrauktu darbu, kad kuģi ekspluatē šo noteikumu 1164.punktā noteiktajā kuģošanas rajonā. Kuģi nodrošina ar nepieciešamajām rezerves daļām, lai varētu gaisa kondicionēšanas sistēmu uzturēt darba kārtībā.
1169. Minimālais nepieciešamo rezerves daļu apjoms ir šāds:
1169.1. rezerves motors katram ventilācijas sistēmā izmantotajam motora tipam;
1169.2. gultņu komplekts katram ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmā izmantotajam motora tipam un gultņu komplekts ventilatoram, ja motors to darbina ar dzensiksnas palīdzību;
1169.3. 100 % gaisa filtru komplekts;
1169.4. visu izmantoto tipu ķīļsiksnas;
1169.5. rezerves daļu kārba ar speciālo instrumentu, sīkām rezerves daļām un gumijas gredzeniem.
1171. Uz zvejas kuģiem ar garumu 45 metri un vairāk tualetēs un dušās ierīko speciālu vilkmes ventilāciju ar tiešu izvadu atmosfērā. Vilkmes ventilāciju paredz ar jaudu — desmitkārtīga gaisa apmaiņa stundā. Gaisa padevi uz tualetēm un dušām nodrošina ar atvērumiem zem durvīm no blakus esošajām guļamtelpām vai koridoriem.
1173. Ja kambīzē ir uzstādīta plīts ēdiena gatavošanai, virs tās uzstāda tvaiku nosūcēju ar izvadu atmosfērā.
1174. Lazaretes ventilāciju iekārto tā, lai gaiss no tās nenonāktu citās dzīvojamās telpās. Durvīs no lazaretes uz koridoru, pa kuru var nokļūt pārējās dzīvojamās telpās, neierīko ventilācijas atveres.
1175. Guļamtelpas būvē un aprīko tā, lai būtu viegli tās uzturēt tīras un lai tās sniegtu atbilstošu komforta līmeni.
1176. Cilvēku skaits vienā guļamtelpā nepārsniedz:
1176.1. virsniekiem — vienu cilvēku;
1176.2. ierindas jūrniekiem uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, — četrus cilvēkus;
1176.3. ierindas jūrniekiem uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, — divus cilvēkus.
1177. Uz guļamtelpu durvīm nodrošina marķējumu ar norādi, kādam cilvēku skaitam un kam telpa ir paredzēta.
1178. Katram cilvēkam, kuram ir domāta guļamtelpa, paredz vismaz šādu brīvās telpas platību, neskaitot laukumus zem un virs kojām, skapjiem un citām stacionāri uzstādītām mēbelēm:
1178.1. uz zvejas kuģiem ar garumu 24 metri un mazāku — 0,75 m2;
1178.2. uz zvejas kuģiem ar garumu 24 metri un lielāku — 1,0 m2.
1181. Kojas izvieto tā, lai nevienam komandas loceklim nebūtu jārāpjas pāri iepriekšējai kojai, lai nokļūtu savā.
1183. Ja kojas izvieto vienu virs otras, apakšējā koja nav zemāk kā 30 cm virs grīdas, bet augšējo izvieto apmēram vidū starp apakšējo koju un griestiem.
1184. Kojas iekšējie izmēri nav mazāki par 1,98 m x 0,68 m. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, pieļaujams izmērs 1,98 m x 0,58 m. Īpašos gadījumos ir pieļaujams, ka kojas platums vienā tās galā ir nedaudz mazāks.
1185. Katru koju un tās aprīkojumu izgatavo no atbilstoša materiāla. Kojas karkasu un malas izgatavo no atzīta materiāla — cieta, gluda, noturīga pret rūsēšanu, kaitēkļiem un parazītiem. Katru koju apgādā ar atzīta materiāla matraci. Matrača pildījumam neizmanto materiālu, kas nav noturīgs pret parazītiem. Ja kojas izvieto vienu virs otras, zem augšējās kojas ierīko putekļu necaurlaidīgu pamatni no koka, audekla, brezenta vai cita piemērota materiāla.
1186. Guļamtelpās iekārto aizveramus drēbju skapjus, kuros ir piederumi drēbju pakāršanai. Iekārto arī skapi ar atvilktnēm, ar atvilktnes tilpumu vismaz 0,056 m3 uz katru cilvēku, kuram paredzēta telpa.
1190. Guļamtelpu vai tualeti aprīko ar spoguli, grāmatu plauktu un pietiekamu daudzumu drēbju pakaramo. Katram cilvēkam paredz nelielu plauktiņu tualetes piederumiem.
1192. Ēdamtelpas ierīko pietiekami lielas un aprīko ar pietiekamu galdu un krēslu skaitu tam cilvēku daudzumam, kas vienlaicīgi varētu tur atrasties.
1194. Mēbeles ēdamtelpās izgatavo no piemērota materiāla. Galdu virsmas un sēdekļus izgatavo no materiāla, kas ir izturīgs pret mitrumu un ko viegli uzturēt tīru.
1196. Kambīzi ierīko pietiekami lielu un tajā iekārto labu apgaismojumu, ventilāciju un notekas atbilstoši šo noteikumu 1217.punkta prasībām.
1197. Kambīzi aprīko ar iekārtām ēdiena pagatavošanai, ar trauku skapjiem un plauktiem pietiekamā daudzumā un ar nerūsoša materiāla izlietnēm. Ierīko dzeramā ūdens padevi pa cauruļvadiem no attiecīgām cisternām. Ja nav paredzēta karstā ūdens padeve, uzstāda ierīces ūdens sildīšanai.
1198. Ierīko pietiekami lielas, sausas, vēsas un labi ventilējamas produktu noliktavas. Uz zvejas kuģiem ar garumu 24 metri un lielāku uzstāda ledusskapjus vai citas saldēšanas ierīces produktu glabāšanai zemās temperatūrās.
1199. Stacionārās dzeramā ūdens cisternas ar bufertankiem norobežo no cisternām, kas paredzētas citiem šķidrumiem. Atļauts neierīkot bufertanku starp dzeramā ūdens cisternām un cisternām, kurās ir jūras ūdens. Lai dzeramā ūdens cisternas varētu pārbaudīt no ārpuses un iekšpuses, ierīko līdlūkas. Ja cisterna ir pārāk maza, lai varētu tajā iekļūt, nodrošina pietiekamu skaitu lūku cisternas tīrīšanai. Līdlūku un tīrīšanas lūku vākus nostiprina uz vismaz 50 mm augstām apmalēm. Uz vākiem paredz marķējumu “Dzeramais ūdens”.
1200. Visas cisternu tērauda daļas savieno tikai metinot. Visas cisternu iekšējās virsmas pārklāj ar administrācijas atzītu pārklājumu.
1201. Citu zvejas kuģa sistēmu cauruļvadi šķērso dzeramā ūdens cisternas tikai tad, ja tie ir izvietoti īpašā šahtā, kuras sienu biezums ir vienāds ar cisternas sienu biezumu.
1202. Cisternas iztukšo ar sūkni, ūdeni izsūcot no cisternas zemākā punkta, vai arī caur noteku. Dzeramā ūdens cisternu noteku aizgriežņus izgatavo citāda izmēra, nekā citām cisternām, lai tos nevarētu sajaukt ar citu sistēmu noteku aizgriežņiem.
1203. Dzeramā ūdens cisternu iepildīšanas caurules, kas paredzētas cisternu piepildīšanai no krasta, ierīko, izvirzot tās 400 mm virs klāja. Šo cauruļu vākus ierīko noslēdzamus ar atslēgu un uz tiem paredz marķējumu “Dzeramais ūdens”. Uz maziem zvejas kuģiem, ja to prasa īpaši apstākļi, ir pieļaujams, ka iepildes cauruļu galus iekārto zemāk. Dzeramā ūdens cisternas aprīko ar atzīta tipa mērāmām caurulēm.
1204. Paredz tādu mērāmo cauruļu konstrukciju, kas nepieļauj netīrumu iekļūšanu cisternā. Tās iekārto noslēdzamas ar atslēgu un paredz marķējumu “Dzeramais ūdens”.
1205. Dzeramā ūdens cisternas aprīko vismaz ar divām gaisa caurulēm, kurās uzstāda filtrējošus tīklus.
1206. Dzeramā ūdens sistēma nedrīkst būt savienota ar citām zvejas kuģa sistēmām. To izgatavo no atzītiem materiāliem, ievērojot šādus nosacījumus:
1206.1. caurules, kuras var sasalt, attiecīgi izolē;
1206.2. izmanto centrbēdzes tipa, membrānas tipa vai cita atbilstoša tipa sūkņus. Nedrīkst izmantot sūkņus, kuru darbībai nepieciešama tādu sūkņa daļu eļļošana, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni;
1206.3. cauruļvadi nedrīkst šķērsot cisternas, kas paredzētas citiem šķidrumiem, izņemot jūras ūdeni;
1206.4. var ierīkot tikai atzīta tipa dezinfekcijas aprīkojumu, ja tāds ir paredzēts.
1207. Uzstāda tikai atzīta tipa dzeramā ūdens ģeneratoru, ja tādu ir paredzēts uzstādīt. Atveres jūras ūdens ņemšanai dzeramā ūdens ģeneratoram izvieto tā, lai to tuvumā nebūtu zvejas kuģa citu sistēmu izplūdes atveres.
1208. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, uzrādot kuģi kārtējai apskatei, veic dzeramā ūdens bakterioloģisko analīzi.
1211. Kuģošanas dokumentus izsniedz tikai tad, ja analīžu rezultāti norāda, ka dzeramais ūdens ir derīgs lietošanai.
1212. Uz zvejas kuģa ierīko dušas ar karstu un aukstu ūdeni, izlietnes roku mazgāšanai un tualetes. Šajās telpās nodrošina labu ventilāciju.
1213. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, iekārto vismaz vienu tualeti uz katriem astoņiem cilvēkiem.
1214. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, paredz šādas sanitārā aprīkojuma normas, neskaitot apkalpes locekļus, kuri ir izvietoti atsevišķās kajītēs ar tur iekārtotu dušu un tualeti:
1214.1. viena vanna un/vai duša uz katriem astoņiem cilvēkiem;
1214.2. viena tualete uz katriem sešiem cilvēkiem;
1214.3. viena izlietne uz katriem četriem cilvēkiem.
1215. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, ierīko atsevišķu papildu tualeti stūres mājas tiešā tuvumā. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 85 metri un lielāks, ierīko atsevišķu papildu tualeti mašīntelpas tiešā tuvumā.
1216. Tualetes un dušas telpas ierīko atbilstoši šādām prasībām:
1216.1. ierīko tikai skalojamas tualetes;
1216.2. katrā atsevišķā tualetes telpā ierīko izlietni roku mazgāšanai;
1216.3. ierīko karstā un aukstā ūdens padevi katrai atsevišķai dušai vai roku mazgāšanas izlietnei;
1216.4. iekārto pietiekami lielas izlietnes, dušas telpas vai kabīnes, un tās izgatavo no atbilstoša materiāla;
1216.5. grīdu izgatavo no piemērota materiāla un aprīko ar atbilstošām notekām;
1216.6. starpsienas izgatavo no piemērota materiāla un nodrošina to ūdensnecaurlaidību vismaz 300 mm augstumā virs grīdas;
1216.7. tualetes izvieto tā, lai tās būtu ērti sasniedzamas no guļamtelpām un dušām, bet būtu atdalītas no tām. Ieeja tualetē nedrīkst būt tieši no guļamtelpas, kas paredzēta vairāk nekā vienam cilvēkam, vai no citām telpām, izņemot koridorus;
1216.8. durvis uz tualetēm un dušu telpām ierīko noslēdzamas.
1217. Ierīko pietiekami lielas tādas konstrukcijas grīdas notekas, lai nerastos aizdambējumi un lai tās būtu viegli uzturēt tīras. Notekas neizvada caur dzeramā ūdens tankiem. Ja notekas ierīko caur kambīzi, ēdamtelpām vai guļamtelpām, tās pienācīgi izolē un nosedz.
1218. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, paredz piemērotas iekārtas drēbju mazgāšanai un žāvēšanai. To jaudas nosaka, ņemot vērā zvejas kuģa apkalpes skaitu un reisu ilgumu.
1219. Ja nav praktiski iespējams ierīkot atsevišķu telpu drēbju mazgāšanai, mazgāšanas iekārtu var izvietot dušu telpās.
1220. Uzstāda aprīkojumu drēbju žāvēšanai, un to izvieto labi apsildāmā un ventilējamā telpā, atsevišķi no guļamtelpām un ēdamtelpām.
1221. Ja nav iespējams ierīkot atsevišķu telpu drēbju žāvēšanai, var izmantot šo noteikumu 1116.punktā norādīto telpu.
1222. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, iekārto atsevišķu izolatoru ar divām gultām, bet, ja zvejas kuģa apkalpē ir 18 cilvēki vai mazāk, pietiek ar vienu gultu.
1223. Ja uz zvejas kuģa katram apkalpes loceklim ir paredzēta atsevišķa kajīte ar atsevišķu tualeti, izolatora vietā ir ierīkota atsevišķa procedūru telpa, neatkarīgi no apkalpes locekļu skaita. Šo telpu atbilstoši aprīko ar vannu un izlietni roku mazgāšanai, no tās iekārto tiešu ieeju tualetē.
1224. Izolatoru vai procedūru telpu izvieto piemērotā vietā, kur trokšņa un vibrāciju ietekme ir minimāla un slimā persona varētu justies iespējami komfortabli jebkuros laikapstākļos.
1225. Iekārto vismaz 750 mm platas durvis no ārējā klāja uz izolatoru, lai būtu iespējams ienest cilvēku uz nestuvēm.
1228. Tieši blakus izolatoram paredz mazgājamo telpu ar tualeti un izlietni roku mazgāšanai. No izolatora iekārto tiešu ieeju mazgājamajā telpā. Papildus mazgājamajā telpā vai izolatorā ierīko vismaz 1500 mm garu vannu ar nepieciešamo aprīkojumu.
(Apakšnodaļa svītrota ar MK 04.12.2012. noteikumiem Nr.818)
(Apakšnodaļa svītrota ar MK 04.12.2012. noteikumiem Nr.818)
(Apakšnodaļa svītrota ar MK 04.12.2012. noteikumiem Nr.818)
1257. Visiem zvejas kuģiem, kuriem saistošas šīs nodaļas prasības, piemēro arī MARPOL I pielikumā noteiktās prasības attiecībā uz izņēmumiem, ekvivalentiem, naftu saturošo ūdeņu nopludināšanas nosacījumiem īpašajos rajonos un ārpus tiem, kā arī naftu saturošo ūdeņu novadīšanai pieņemšanas iekārtās ostās paredzēto cauruļvadu standartsavienojumiem.
1258. Šīs nodaļas izpratnē:
1258.1. naftas atlikumi (nosēdumi) ir naftas atlikumi (nosēdumi), kas radušies tādu normālu kuģa operāciju rezultātā kā galveno vai palīgmehānismu degvielas vai smēreļļas attīrīšana, naftas atlieku atdalīšana no filtrēšanas iekārtām, kā arī naftas atlikumi, kas uzkrājušies paliktņos, naftas atlikumi no hidraulikas un smēreļļu naftas atlikumi;
1258.2. naftas atlikumu (nosēdumu) tanks ir tilpne, kurā glabājas naftas atlikumi (nosēdumi), no kuras tos var tieši novadīt pieņemšanas iekārtās ostā caur standarta izplūdes savienojumu vai jebkuru citu apstiprinātu atbrīvošanās līdzekli;
1258.3. naftu saturoši sateču ūdeņi ir ūdeņi, kas var būt piesārņoti ar naftu naftas noplūžu vai mašīntelpu apkopes darbu veikšanas dēļ. Jebkāds šķīdums, kas iekļūst sateču sistēmā, ieskaitot sateču akas, sateču cauruļvadus vai sateču uzglabāšanas tankus, tiek uzskatīts par naftu saturošu sateču ūdeni;
1258.4. naftu saturošu sateču ūdeņu uzglabāšanas tanks ir tilpne, kurā savāc naftu saturošus sateču ūdeņus pirms to nopludināšanas, pārvietošanas vai atbrīvošanās no tiem;
1258.5. īpašie rajoni ir jūras rajoni, kas noteikti MARPOL I pielikuma 1.noteikumā.
1259. Naftu saturošo sateču ūdeņu nopludināšana jūrā no zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 un lielāka, neatkarīgi no to kuģošanas rajona (īpašajā rajonā vai ārpus tā), ir aizliegta, izņemot atbilstoši MARPOL I pielikuma 15.noteikuma nosacījumiem.
1260. Uz zvejas kuģa, kura bruto tilpība ir mazāka par 400, neatkarīgi no tā kuģošanas rajona (īpašajā rajonā vai ārpus tā), naftu saturoši sateču ūdeņi tiek uzglabāti uz zvejas kuģa līdz to nodošanai ostu pieņemšanas iekārtās vai to nopludināšanai jūrā saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
1260.1. zvejas kuģis ir kustībā;
1260.2. uz zvejas kuģa ir darbībā esoša iekārta, kuras konstrukciju ir apstiprinājusi administrācija un kura nodrošina, ka naftas saturs nopludināmajā šķīdumā bez atšķaidīšanas nepārsniedz 15 miljonās daļas.
1261. Naftu saturošus atlikumus, kurus nedrīkst nopludināt jūrā saskaņā ar šo noteikumu 1259. un 1260.punktā minētajām prasībām, uzglabā uz zvejas kuģa līdz to nodošanai pieņemšanas iekārtās ostās.
1262. Zvejas kuģi, kuru bruto tilpība ir 400 un lielāka, aprīko ar administrācijas apstiprinātu sateču ūdeņu filtrēšanas iekārtu atbilstoši MARPOL I pielikuma 14.noteikuma prasībām, kas nodrošina, ka naftas saturs nopludināmajā šķīdumā nepārsniedz 15 miljonās daļas.
1263. Administrācija nodrošina, cik vien tas praktiski ir iespējams, lai zvejas kuģi, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, ir aprīkoti ar pietiekamas ietilpības tvertni (tvertnēm) naftu saturošu sateču ūdeņu uzglabāšanai vai iekārtu, kas nodrošina to nopludināšanu saskaņā ar šo noteikumu 1260.punktā minētajām prasībām.
1264. Zvejas kuģus, kuru bruto tilpība ir 400 un lielāka un kuri darbojas tikai īpašajos rajonos, administrācija var atbrīvot no šo noteikumu 1262.punktā minēto prasību ievērošanas atbilstoši MARPOL I pielikuma 14.noteikumam.
1265. Lai izpildītu šo noteikumu 1260.punktā minētās prasības, zvejas kuģus, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400, bet garums lielāks par 24 metriem, aprīko ar vienu no šādām iekārtām:
1265.1. naftu saturošu sateču ūdeņu uzglabāšanas tankiem ar vismaz 1 m3 lielu tilpumu, kas aprīkoti ar sūkni un standarta savienojumu;
1265.2. naftu saturošu sateču ūdeņu attīrīšanas iekārtu, cik vien tas praktiski un saprātīgi iespējams.
1266. Naftu saturošo sateču ūdeņu attīrīšanas iekārtu minimālā ražība atkarībā no zvejas kuģa bruto tilpības atbilst 5.tabulā norādītajai:
5.tabula
Bruto tilpība | Minimālā ražība (m3/stundā) |
200–400 | 0,25 |
400–1600 | 0,5 |
1600–4000 | 1,0 |
4000–15000 | 2,5 |
15000 un vairāk | 5,0 |
1267. Zvejas kuģus, kuru bruto tilpība ir 400 un lielāka, ņemot vērā to mašīntelpas mehānismu tipu, kā arī reisu ilgumu, aprīko ar atbilstoša tilpuma tanku (tankiem), lai tajā (tajos) uzņemtu naftas atlikumus (nosēdumus), ar kuriem nevar rīkoties citādi, kā vien tas paredzēts MARPOL I pielikumā. Prasības attiecībā uz naftas nosēdumu tanku tilpumu un tam saistošs aprīkojums atbilst MARPOL I pielikuma 12.noteikumam.
1268. Zvejas kuģi, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400, cik vien tas praktiski iespējams, ir aprīkoti ar pietiekamas ietilpības tanku (tankiem) naftas atlikumu (nosēdumu) uzglabāšanai, atbilstoši piemērojamajām MARPOL I pielikuma 12.noteikuma prasībām attiecībā uz to tilpumu. Naftas atlikumus (nosēdumus) var novadīt tieši no naftas atlikumu (nosēdumu) tanka tikai caur standarta savienojumu atbilstoši MARPOL I pielikumam vai arī ar jebkuru citu apstiprinātu izvades metodi. Nedrīkst pieļaut iespēju naftas atlikumus (nosēdumus) izsūknēt aiz borta.
1269. Uz zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400 un kuri nav aprīkoti ar naftas atlikumu (nosēdumu) tanku, naftas nosēdumus uzglabā naftu saturošu sateču ūdeņu uzglabāšanas tankā to tālākai nodošanai ostas pieņemšanas iekārtās.
1270. Uz zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400, bet garums lielāks par 24 m, sateču ūdeņu uzglabāšanas tanks un naftas atlikumu (nosēdumu) tanks ir aprīkots ar izvadei uz pieņemšanas iekārtām ostā paredzētu sūkni, kas spēj sūknēt no naftas atlikumu (nosēdumu) tanka un sateču ūdeņu uzglabāšanas tanka.
1271. Uz zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400, bet garums ir mazāks par 24 m, naftas atlikumus (nosēdumus) vai citus naftu saturošos piesārņotos ūdeņus (ja naftas atlikumi (nosēdumi) ir sajaukti ar sateču ūdeņiem) nodod pieņemšanas iekārtās ostā. Šīs darbības nodrošināšanai var izmantot krasta iekārtu sūkni.
1272. Šo noteikumu 1271.punktā minēto naftas atlikumu (nosēdumu) vai naftu saturošus ūdeņus uz pieņemšanas iekārtām ostā novada, izmantojot standartizēto cauruļvadu savienojumu atbilstoši MARPOL I pielikumam.
1273. Uz zvejas kuģa, kura bruto tilpība ir 400 un lielāka, ir naftas operāciju žurnāla I daļa (Operācijas mašīntelpā). Naftas operāciju žurnāla paraugs atbilst MARPOL I pielikuma III papildinājuma prasībām, ierakstus tajā veic un to uzglabā atbilstoši MARPOL 17.noteikumam.
1274. Uz zvejas kuģa, kura bruto tilpība ir mazāka par 400, kuģa mašīnžurnālā katrā atsevišķā gadījumā veic ierakstus par operācijām saistībā ar ūdeņiem, kas piesārņoti ar naftu, naftas nosēdumiem utt. Ierakstu par katru pabeigto operāciju ar parakstu apstiprina sardzes virsnieks vai virsnieki, kas par attiecīgo operāciju ir atbildīgi. Minētos ierakstus veic latviešu valodā bet, ja zvejas kuģis veic starptautiskos reisus, arī angļu valodā (angļu valodā ierakstus veic arī zvejas kuģis ar ārvalsts karogu). Ja naftu saturošos sateču ūdeņus, naftas atlikumus (nosēdumus) vai citus ar naftu piesārņotos ūdeņus nodod pieņemšanas iekārtās ostā, kuģa mašīnžurnālā pievieno arī pieņemšanas iekārtu apstiprinājuma dokumentu par nodotajiem naftu saturošajiem ūdeņiem. Minēto apstiprinājuma dokumentu glabā uz zvejas kuģa trīs gadus pēc tam, kad naftu saturošie ūdeņi ir nodoti pieņemšanas iekārtā ostā.
1275. Ierakstus kuģa mašīnžurnālā veic katru reizi:
1275.1. kad uz zvejas kuģa ir veiktas šādas operācijas:
1275.1.1. degvielas tanku tīrīšana;
1275.1.2. degvielas tanku mazgājamā ūdens novadīšana pieņemšanas iekārtās ostā;
1275.1.3. naftas atlikumu (nosēdumu) savākšana, sadedzināšana zvejas kuģa insineratorā vai novadīšana pieņemšanas iekārtās ostā;
1275.1.4. mašīntelpas sateču akās uzkrājušos naftu saturošo sateču ūdeņu attīrīšana, nopludināšana jūrā vai novadīšana pieņemšanas iekārtās ostā;
1275.1.5. degvielas vai smēreļļas uzpilde;
1275.2. kad negadījumā vai citu neparedzētu apstākļu dēļ ir notikusi naftas noplūde (kas nav uzskatāma par izņēmumu saskaņā ar MARPOL I pielikuma 4.noteikumu), norādot noplūdes laiku, vietu vai kuģa pozīciju notikuma laikā, aptuveno noplūdušo naftas produktu daudzumu un veidu, cēloņus un apstākļus.
1276. Uz zvejas kuģa, kura bruto tilpība ir 400 un lielāka, ir administrācijas apstiprināts zvejas kuģa plāns ārkārtas pasākumiem pret jūras piesārņošanu ar naftu atbilstoši MARPOL I pielikuma 37.noteikumam.
1277. Šīs nodaļas prasības piemēro visiem zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400, kuri ir sertificēti pārvadāt līdz 15 personām (ieskaitot) un kuru garums ir 12 metri un lielāks.
(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)
1278. Zvejas kuģiem, kuriem atbilstoši šo noteikumu 1277.punktam ir saistošas šīs nodaļas prasības, piemēro arī MARPOL IV pielikumā noteiktās prasības attiecībā uz izņēmumiem, ekvivalentiem, notekūdeņu nopludināšanas nosacījumiem, notekūdeņu novadīšanai pieņemšanas iekārtās ostās paredzēto cauruļvadu standartsavienojumiem.
1279. Zvejas kuģiem, uz kuriem neattiecas šīs nodaļas prasības, piemēro MARPOL IV pielikumā noteiktās prasības. Tie ir zvejas kuģi:
1279.1. kuru bruto tilpība ir 400 un lielāka;
1279.2. kuru bruto tilpība ir mazāka par 400 un kuri ir sertificēti pārvadāt vairāk par 15 personām.
1280. Šīs nodaļas izpratnē:
1280.1. notekūdeņi ir:
1280.1.1. kanalizācijas ūdeņi un citi atkritumi no jebkura veida tualetēm un urīnpodiem;
1280.1.2. kanalizācijas ūdeņi no medicīnas telpām (ambulance, lazarete) – mazgāšanas tvertnēm, mazgāšanās vannām un notekām, kas atrodas šajās telpās;
1280.1.3. kanalizācijas ūdeņi no telpām, kurās atrodas dzīvnieki;
1280.1.4. citi notekūdeņi, kas tiek sajaukti kopā ar iepriekš definētajiem kanalizācijas ūdeņiem;
1280.2. notekūdeņu uzglabāšanas tvertne ir tvertne, ko izmanto notekūdeņu savākšanai un uzglabāšanai;
1280.3. pelēkie ūdeņi ir ūdeņi no veļas mazgātavām, vannām, dušas telpām, izlietnēm un kambīzes, kā arī trauku mazgājamie ūdeņi;
1280.4. savienojums ar krastu ir atloku standartsavienojums, caur kuru iespējama tvertņu iztukšošana, izmantojot ārējo sūknēšanas aprīkojumu;
1280.5. tualešu satura savākšanas sistēma ir savstarpēji savienots sanitārais aprīkojums, ieskaitot tualeti, urīnpodu (stacionāru vai pārvietojamu), cauruļvadus, notekūdeņu uzkrāšanas tvertni (stacionāru vai pārvietojamu), savienojumus ar pieņemšanas iekārtām ostās (tualešu satura savākšanas sistēma piemērota uz zvejas kuģiem, kuri ir īsāki par 24 metriem, lai savāktu, uzglabātu un novadītu notekūdeņus).
1281. Notekūdeņu uzglabāšanas tvertnes tilpumu nosaka, ņemot vērā:
1281.1. reisa ilgumu;
1281.2. personu skaitu uz kuģa;
1281.3. skalošanas sistēmu, kāda tiek izmantota uz kuģa, – vakuumsistēma, parastā vai recirkulācijas sistēma;
1281.4. vai pelēko ūdeņu un notekūdeņu sistēmas ir savienotas;
1281.5. pelēko ūdeņu un notekūdeņu rašanās daudzumu dienā uz vienu personu.
1282. Šo noteikumu 1281.5.apakšpunktā norādītais pelēko ūdeņu un notekūdeņu iespējamais daudzums litros dienā vienai personai, kas varētu rasties uz kuģa, ņemot vērā 6.tabulā norādīto skalošanas sistēmu, ir šāds:
6.tabula
Litri dienā uz vienu personu | |||
parastā sistēma | vakuumsistēma | recirkulācijas sistēma | |
| Notekūdeņi | 50 | 25 | 10 |
| Notekūdeņi un pelēkie ūdeņi | 200 | 125 | – |
1283. Šajā nodaļā minētās prasības neierobežo papildu prasību piemērošanu saskaņā ar attiecīgās ostas noteikumiem.
1284. Notekūdeņu nopludināšana jūrā no zvejas kuģiem, kuriem ir saistošas šīs nodaļas prasības, ir aizliegta, izņemot gadījumus, ja tiek izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:
1284.1. zvejas kuģis nopludina frakcionētus un dezinficētus notekūdeņus, lietojot administrācijas apstiprinātu iekārtu, trīs jūras jūdžu vai lielākā attālumā no tuvākās sauszemes vai nefrakcionētus un nedezinficētus notekūdeņus 12 jūras jūdžu vai lielākā attālumā no tuvākās sauszemes. Notekūdeņus, kas uzkrāti uzkrāšanas tvertnē, nenopludina uzreiz, bet mērenā plūsmā, zvejas kuģim esot gaitā ar ātrumu vismaz četri mezgli. Nopludināšanas intensitāte ir administrācijas apstiprināta, ņemot vērā atbilstoši Organizācijas Rezolūcijai MEPC 157(55) "Rekomendācijas par neapstrādātu notekūdeņu nopludināšanas ātruma standartiem no kuģiem" noteiktos standartus;
1284.2. zvejas kuģa aprīkojumā ir administrācijas apstiprināta notekūdeņu attīrīšanas iekārta, zvejas kuģa dokumentos atzīmēti attīrīšanas iekārtas pārbaudes rezultāti un novadītie attīrītie notekūdeņi nerada apkārtējā ūdenī redzamas peldošas cietās daļiņas un nemaina apkārtējā ūdens krāsu.
1285. Ja notekūdeņi ir sajaukti ar atkritumiem vai ar tādiem notekūdeņiem, kam ir atšķirīgas izplūdes prasības, ņem vērā stingrāko no abiem ierobežojumiem.
1286. Zvejas kuģi, kuri ir īsāki par 24 metriem un kuri ir aprīkoti ar tualešu satura savākšanas sistēmu, notekūdeņus nodod pieņemšanas iekārtās ostā vai nopludina tos saskaņā ar šo noteikumu 1284.punktā minētajiem nosacījumiem.
1287. Ierakstus (latviešu valodā) par darbībām ar notekūdeņiem kuģa mašīnžurnālā veic šādos gadījumos:
1287.1. notekūdeņus nopludina jūrā, norādot datumu, laiku, koordinātas, kur šādas darbības veiktas;
1287.2. notekūdeņus nodod pieņemšanas iekārtās ostās, norādot datumu, laiku, ostu, un pievieno kuģa mašīnžurnālā pieņemšanas iekārtu apstiprinājuma dokumentu par nodotajiem notekūdeņiem. Minēto apstiprinājuma dokumentu glabā uz zvejas kuģa vēl gadu pēc tam, kad notekūdeņi ir nodoti.
1288. Zvejas kuģus, kuru garums ir 24 metri un vairāk, aprīko ar vienu no šādām notekūdeņu sistēmām:
1288.1. ar notekūdeņu apstrādes iekārtu, ko ir atzinusi administrācija, ņemot vērā standartus un testēšanas metodes atbilstoši Organizācijas Rezolūcijai MEPC.227(64) "2012. gada norādījumi attīrīšanas iekārtu notekūdeņu nopludināšanas standartu un veiktspējas pārbaužu ieviešanai", un kas atbilst ekspluatācijas prasībām;
1288.2. ar notekūdeņu frakcionēšanas un dezinfekcijas sistēmu, ko atzinusi administrācija un kas atbilst ekspluatācijas prasībām. Šādu sistēmu aprīko ar notekūdeņu uzglabāšanas tvertni/tvertnēm, kas nodrošina īslaicīgu notekūdeņu uzglabāšanu, kad zvejas kuģis atrodas mazāk nekā trīs jūras jūdzes no tuvākās sauszemes;
1288.3. ar notekūdeņu uzglabāšanas tvertni visu notekūdeņu uzņemšanai, kuras tilpums atbilst administrācijas noteiktajām prasībām, ņemot vērā zvejas kuģa darbības zonu, apkalpes locekļu skaitu un citus faktorus;
1288.4. ar cauruļvadu notekūdeņu novadīšanai pieņemšanas iekārtās ostās, ko aprīko ar standartsavienojuma atloku atbilstoši MARPOL IV pielikuma 10.noteikumam.
(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)
1289. Zvejas kuģi, kuri ir īsāki par 24 metriem, ir aprīkoti atbilstoši Helsinku konvencijas IV pielikumam un Helsinku Komisijas noteiktajam, kā arī:
1289.1. aprīkoti ar tādu tualešu satura savākšanas sistēmu ar tvertni, kuras saturu var iztukšot pieņemšanas iekārtās ostās vai nopludināt saskaņā ar šo noteikumu 1284.punktā minētajām prasībām;
1289.2. tualešu satura savākšanas sistēma un cauruļvadu savienojumi atbilst standartam LVS EN ISO 8099:2002 "Mazizmēra kuģi. Notekūdeņu savākšanas sistēmas";
1289.3. jebkurā tualešu sistēmā dezinfekcijas nolūkiem izmanto tikai tādas vielas, kas nav kaitīgas videi.
(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)
1290. Notekūdeņu uzglabāšanas tvertnes tilpums nodrošina notekūdeņu uzglabāšanu vismaz uz 24 stundas ilgu zvejas kuģa ekspluatācijas laiku vai paredzēto zvejas kuģa atrašanās laiku jūrā, ņemot vērā ilgāko laiposmu.
1291. Zvejas kuģi, kuri iesaistīti reisos, kas nav ilgāki par vienu diennakti, var būt aprīkoti ar notekūdeņu uzglabāšanas tvertni, kuras tilpums nodrošina notekūdeņu uzglabāšanu vismaz uz 12 stundas ilgu zvejas kuģa ekspluatācijas laiku.
1292. Šajā apakšnodaļā noteiktās prasības piemēro zvejas kuģiem, kuru garums ir 12 metri un lielāks.
1293. Zvejas kuģiem, kuriem ir saistošas šajā apakšnodaļā noteiktās prasības, piemēro arī MARPOL V pielikumā noteiktās prasības attiecībā uz lietojumu, definīcijām, izņēmumiem, atkritumu novadīšanas nosacījumiem īpašajos rajonos un ārpus tiem, plakātiem uz zvejas kuģa.
(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)
1295. Uz starptautiskajā kuģošanā iesaistītiem zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 un lielāka vai kuri ir sertificēti pārvadāt 15 (un vairāk) personas, ir atkritumu uzskaites žurnāls. Atkritumu uzskaites žurnāla forma un ierakstu veikšanas kārtība tajā atbilst MARPOL V pielikumam.
(MK 19.08.2014. noteikumu Nr.486 redakcijā)
1296. Uz zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir 100 un lielāka vai kuri ir sertificēti pārvadāt 15 (un vairāk) personas, ir atkritumu apsaimniekošanas plāns atbilstoši MARPOL V pielikumam.
(MK 19.08.2014. noteikumu Nr. 486 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)
1297. Uz zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400 un kuri sertificēti mazāk nekā 15 personu pārvadāšanai, kuru garums ir 12 metri un lielāks, ierakstus par visām darbībām ar atkritumiem veic kuģa žurnālā.
1298. Uz zvejas kuģiem nodrošina pietiekama tilpuma atkritumu uzglabāšanas konteinerus cietajiem atkritumiem, ņemot vērā kuģošanas rajonu, personu skaitu uz kuģa un kuģa ieiešanu ostās, kurās var atkritumus nodot pieņemšanas iekārtās. Uz zvejas kuģa ar bruto tilpību, lielāku par 400, paredz vismaz trīs atkritumu konteinerus vai cita veida tilpnes šādām atkritumu kategorijām:
1298.1. plastmasai, tajā skaitā atkritumiem, kas sajaukti ar to;
1298.2. pārtikas atliekām;
1298.3. citiem atkritumiem, kurus, ievērojot atbilstošus MARPOL V pielikuma nosacījumus, drīkst novadīt jūrā.
(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)
1299. Uz zvejas kuģiem ar bruto tilpību, mazāku par 400, paredz šo noteikumu 1298.punktā minētās prasības, cik praktiski tas ir iespējams.
1300. Katru atkritumu konteineru attiecīgi apzīmē. Konteineri atšķiras pēc krāsas, uzraksta rakstura, formas, izmēriem vai atrašanās vietas. Uzraksti uz atkritumu konteineriem ir latviešu valodā, bet, ja zvejas kuģis veic starptautiskos reisus, arī angļu valodā. Ieteicamie minimālie atkritumu konteineru tilpumi norādīti 7.tabulā:
7.tabula
Kuģa bruto tilpība un personu skaits uz kuģa | Minimālie atkritumu konteineru tilpumi (m3) |
| < 400; līdz 10 personām | 0,1 |
| < 400; līdz 50 personām | 0,5 |
| vairāk nekā 50 personām | 1,0 m3 uz 100 personām vienā dienā |
1301. Uz zvejas kuģa, kura garums ir 12 metri un lielāks, izliek plakātus, kuru izmēri ir vismaz 12,5 cm x 20,0 cm, kas informē personas, kas atrodas uz zvejas kuģa, par prasībām attiecībā uz atkritumu novadīšanu, saskaņā ar MARPOL V pielikumu.
(MK 19.08.2014. noteikumu Nr. 486 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)
1302. Informāciju plakātos nodrošina latviešu valodā, bet, ja zvejas kuģis veic starptautiskus reisus, arī angļu valodā.
(Grozīts ar MK 19.08.2014. noteikumiem Nr.486)
1303. Plakātus izgatavo no izturīga materiāla, izliek labi pārredzamās vietās uz zvejas kuģa, galvenokārt darba un atpūtas vietās un atkritumu uzglabāšanas konteineru tuvumā, tostarp kambīzē, uz galvenā klāja, kopkajītēs, uz tiltiņa un citās atbilstošās vietās.
(MK 19.08.2014. noteikumu Nr.486 redakcijā)
1304. Jebkuru atkritumu novadīšana Latvijas teritoriālajos ūdeņos, iekšējos ūdeņos un ostās ir aizliegta. Cepameļļas novadīšana jūrā ir aizliegta.
(MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 29 redakcijā)
1305. Atkritumus uz zvejas kuģa atdala un savāc konteineros vai plastmasas maisos. Ja atkritumi ir sajaukti un to izmešanas prasības ir dažādas, piemēro stingrākās no tām.
1306. Jūrā aizliegts novadīt jebkādus plastmasas materiālus, tostarp sintētiskās virves, sintētiskos zvejas tīklus, plastmasas atkritumu maisus un pelnus, kas radušies, dedzinot plastmasas izstrādājumus.
(MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 29 redakcijā)
1307. Uz zvejas kuģiem veic visus iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu plastmasas un tās izstrādājumu nodošanu ostu pieņemšanas iekārtās. Šo metodi atzīst par prioritāru salīdzinājumā ar citām metodēm, ko lieto, lai atbrīvotos no šiem atkritumiem.
1308. Ja plastmasas atkritumi ir sajaukti ar citiem atkritumiem un nav atdalāmi no tiem, ar šādiem atkritumiem rīkojas kā ar plastmasu.
(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29)
1309. Uz zvejas kuģiem veic visus iespējamos piesardzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka jūrā netiek izmestas pārtikas atliekas kopā ar plastmasu.
1310. Zvejas kuģiem Helsinku konvencijas dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos, tai skaitā Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, aizliegta kuģu radīto atkritumu sadedzināšana uz kuģa.
1312. Zvejas kuģiem piemēro MARPOL VI pielikuma prasības, izņemot VI pielikuma 3., 5., 6., 13., 15., 16. un 18.noteikumu.
1313. Uz zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 un lielāka, apskates un apliecības izsniedz atbilstoši MARPOL VI pielikumam un šo noteikumu 1.nodaļas prasībām.
1314. Uz zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400, apskates veic atbilstoši MARPOL VI pielikumam un šo noteikumu 1.nodaļas prasībām, lai pārliecinātos par kuģa iekārtu un sistēmu atbilstību piemērojamām MARPOL VI pielikuma prasībām par sēra oksīdu un cieto daļiņu emisiju mazināšanu no kuģiem, un izdara atbilstošus ierakstus par gaisa piesārņojuma novēršanas aprīkojumu Kuģošanas spējas apliecībā, ņemot vērā kuģošanas rajonu.
1315. Zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400, informāciju par uzņemto degvielu sniedz degvielas piegādes pavaddokumentā atbilstoši MARPOL VI pielikuma 18.noteikumam.
1316. Zvejas kuģu dīzeļdzinēju ar nominālo jaudu, lielāku par 130 kW, un dzinēju, kuram veikta nozīmīga pārbūve 2000.gada 1.janvārī vai pēc tam, slāpekļa oksīdu emisijas limiti, ņemot vērā kuģa būves gadu, atbilst MARPOL VI pielikuma 13.noteikuma nosacījumiem. Lai noteiktu zvejas kuģa dīzeļdzinēja un tā aprīkojuma atbilstību MARPOL VI pielikuma 13.noteikumam, apskates un sertificēšanu veic saskaņā ar Organizācijas ar Rezolūciju MEPC 177 (58) apstiprinātā 2008.gada kodeksa "Kuģu dīzeļdzinēju slāpekļa oksīdu emisijas kontroles tehniskais kodekss" (NOx Tehniskais kodekss) piemērojamām prasībām. Uz zvejas kuģa ir Dzinēja starptautiskā gaisa piesārņojuma novēršanas apliecība ar pielikumu. Apliecības izsniegšanas kārtība, forma, derīguma termiņš un citas piemērojamās prasības atbilst Organizācijas ar Rezolūciju MEPC 177 (58) apstiprinātajam 2008.gada kodeksam "Kuģu dīzeļdzinēju slāpekļa oksīdu emisijas kontroles tehniskais kodekss (NOx Tehniskais kodekss).
1317. Uz visiem zvejas kuģiem, kuru garums ir no 12 metriem (ieskaitot) līdz 24 metriem (neieskaitot), neatkarīgi no to kuģošanas rajona (tai skaitā upēs, ezeros, piekrastē), mainot vai aizstājot kuģa pretapaugšanas sistēmu vai kuģa zemūdens daļas pārklājumu, aizliegts izmantot tādas sistēmas vai pārklājumus, kas satur alvas organiskos savienojumus, kas darbojas kā biocīdi.
1318. Uz šo noteikumu 1317.punktā minētajiem zvejas kuģiem ir ražotāja izsniegts dokuments, kas apliecina minēto sistēmu vai pārklājumu atbilstību 2001.gada Starptautiskajai konvencijai par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli (AFS konvencija).
(Apakšnodaļa svītrota ar MK 04.12.2012. noteikumiem Nr.818)
(Apakšnodaļa svītrota ar MK 04.12.2012. noteikumiem Nr.818)
(Apakšnodaļa svītrota ar MK 04.12.2012. noteikumiem Nr.818)
(Apakšnodaļa svītrota ar MK 04.12.2012. noteikumiem Nr.818)
1355. Zvejas kuģus, kuru kopējais garums pārsniedz 15 metrus un kuru būvniecība pabeigta līdz 2010.gada 30.novembrim, aprīko ar AIS ne vēlāk kā:
1355.1. līdz 2011.gada 31.martam – zvejas kuģus, kuru kopējais garums ir 45 metri, bet nepārsniedz 75 metrus, kā arī zvejas kuģus, kuru kopējais garums pārsniedz 75 metrus un kas būvēti pirms 2004.gada 1.janvāra;
1355.2. līdz 2012.gada 31.maijam – zvejas kuģus, kuru kopējais garums ir 24 metri un vairāk, bet nepārsniedz 45 metrus;
1355.3. līdz 2013.gada 31.maijam – zvejas kuģus, kuru kopējais garums ir 18 metri un vairāk, bet nepārsniedz 24 metrus;
1355.4. līdz 2014.gada 31.maijam – zvejas kuģus, kuru kopējais garums pārsniedz 15 metrus, bet nepārsniedz 18 metrus.
(MK 21.12.2010. noteikumu Nr.1172 redakcijā)
1356. Šo noteikumu 4.1. apakšnodaļas prasības attiecībā uz jauniem zvejas kuģiem, kuru garums ir 12 metri, bet mazāks par 15 metriem, un esošajiem zvejas kuģiem, kuru garums ir 12 metri un lielāks, stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī.
(MK 19.08.2014. noteikumu Nr.486 redakcijā)
1357. Kuģošanas spējas apliecības, kas jūras zvejas laivām izsniegtas līdz 2017. gada 31. decembrim, ir spēkā līdz tajās norādītā derīguma termiņa beigām. Līdz kuģošanas spējas apliecības derīguma termiņa beigām atzīmi par jūras zvejas laivai veikto ikgadējo apskati izdara minētajā apliecībā.
(MK 12.12.2017. noteikumu Nr. 734 redakcijā)
(Grozīta ar MK 21.12.2010. noteikumiem Nr.1172; MK 03.01.2012. noteikumiem Nr.24)
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 1993.gada 23.decembra Direktīvas 93/103/EK par drošības un veselības prasību minimumu darbā uz zvejas kuģiem (trīspadsmitā individuālā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16.panta 1.punkta nozīmē);
2) Padomes 1997.gada 11.decembra Direktīvas 97/70/EK, ar ko nosaka saskaņotu drošības režīmu zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks;
3) Komisijas 1999.gada 18.marta Direktīvas 1999/19/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 97/70/EK, ar ko nosaka saskaņotu drošības režīmu zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks;
4) Komisijas 2002.gada 25.aprīļa Direktīvas 2002/35/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 97/70/EK, ar ko nosaka saskaņotu drošības režīmu zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks;
5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 5.novembra Direktīvas 2002/84/EK, ar ko groza direktīvas par kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu;
6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Direktīvas 2009/17/EK, ar kuru groza Direktīvu 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu;
7) Komisijas 2011.gada 23.februāra Direktīvas 2011/15/ES, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu.
Satiksmes ministrs K.Peters
(Apliecības pirmā lapa)
ATBILSTĪBAS APLIECĪBA
CERTIFICATE OF COMPLIANCE
Šai apliecībai ir pievienots aprīkojuma saraksts
This certificate of compliance shall be supplemented by a record of equipment
| Izdevējas institūcijas logo | LATVIJA |
jaunam/esošam zvejas kuģim
for a new/existing fishing vessel
| Izdevis(-usi) | |
| (izdevējinstitūcijas pilns nosaukums, kas atzīta saskaņā ar Eiropas Padomes Direktīvas 94/57/EK (ar grozījumiem) prasībām) (full official designation of the competent organisation recognised under the provisions of the Council Directive 94/57/EC) |
Latvijas Republikas valdības vārdā
under the authority of the Government of the Republic of Latvia
saskaņā ar Noteikumiem par zvejas kuģu drošību
Issued under the provisions of the Regulations on the safety of fishing vessels
un apstiprina zvejas kuģa
and confirming compliancy of the vessel named hereafter
| Kuģa vārds Name of the ship | Pazīšanas signāls Distinctive numbers or letters | Pieraksta osta Port of registry | Garums Length |
| atbilstību Eiropas Padomes Direktīvas 97/70/EK, kas nosaka harmonizētu drošības režīmu zvejas kuģiem ar garumu 24 metri un vairāk, prasībām with the provisions of Council Directive 97/70/EC setting up a harmonised safety regime for fishing vessels of 24 metres in length and over, | |
| Būves vai nozīmīgas pārbūves līguma datums Date of building or major conversion contract: | |
| Datums, kad tika ielikts ķīlis vai kuģis atradās līdzīgā būves stadijā Date on which the keel was laid or ship was at a similar stage of construction: | |
| Piegādes vai nozīmīgas pārbūves pabeigšanas datums Date of delivery or completion of major conversion: | |
(Apliecības pirmās lapas otrā puse)
(Reverse of certificate)
SĀKOTNĒJĀ APSKATE
Initial survey
| Ar šo apliecinu, ka: This is to certify: |
| 1. Kuģis ir pārbaudīts saskaņā ar 1993.gada Torremolinosas protokola pielikuma noteikumu I/6 (1) (a). that the ship has been surveyed in accordance with Regulation I/6 (1) (a) of the Annex to the Torremolinos Protocol of 1993. |
| 2. Pārbaude ir parādījusi, ka: that the survey showed that: |
| a) kuģis pilnībā atbilst Eiropas Padomes Direktīvas 97/70/EK prasībām; the ship fully complies with the requirements of Council Directive 97/70/EC; |
| b) maksimāla atļautā ekspluatācijas iegrime katrā kuģa darbībai atbilstošā stāvoklī ir norādīta atzītā noturības informācijā, kas izdota___________________________. the maximum permissible operating draught associated with each operating condition for the vessel is contained in the approved stability booklet dated .................................................... . |
| 3. Izņēmuma apliecība ir/nav izdota. that an Exemption Certificate has/has not1 been issued. |
| Šī apliecība ir derīga līdz __________________________________, kad veicama apskate saskaņā ar noteikuma I/6 punktiem (1) (b) (ii) un (iii) un (c). This certificate is valid until .............................................................. subject to surveys in accord-dancewith Regulation I/6 (1) (b) (ii) and (iii) and (c). |
| Izdota | _____________________ | 20___.g.____.________________ | |
| (apliecības izdošanas vieta) | |||
| Issued at | ........................................ | , on | ........................................ |
| (place of issue of certificate) | (date of issue) |
| (pilnvarotās personas, kas izdevusi apliecību, paraksts Signature of official issuing the certificate) |
| Izdevējas institūcijas zīmogs Seal of issuing authority |
| Ja parakstīts, jāpievieno šāds apgalvojums: If signed, the following paragraph is to be added: |
| Parakstītājs apliecina, ka viņš ir Latvijas valdības pilnvarots izdot šo apliecību. The undersigned declares that he is duly authorised by the said Member State to issue this certificate. |
| (paraksts) (signature) |
(Apliecības otrā lapa)
(Next page of certificate)
Apstiprinājums
apliecības derīguma termiņa pagarināšanai saskaņā ar I/11(1) noteikumu
Endorsement to extend the validity of the certificate for a period of grace where Regulation I/11 (1) applies
| Šī apliecība saskaņā ar I/11 (1) noteikumu ir atzīstama par spēkā esošu līdz | |
| This certificate shall, in accordance with Regulation I/11 (1), be accepted as valid until | |
| Paraksts | |
| Signature | (pilnvarotās personas, kas izdevusi apstiprinājumu, paraksts un amats signature of authorised official issuing the endorsement) |
| Vieta | |
| Place |
| Datums | ||
| Date |
Izdevējas institūcijas zīmogs
Seal or stamp of the issuing authority
Apstiprinājums
apliecības derīguma termiņa pagarināšanai, lai sasniegtu apskates ostu, vai saskaņā ar I/11 (2) vai I/11 (4) noteikumu
Endorsement to extend the validity of the certificate until reaching the port of survey or for a period of grace where Regulation I/11 (2) or Regulation I/11 (4) applies
| Šī apliecība saskaņā ar I/11 (2)/I/11 (4) noteikumu ir atzīstama This certificate shall, in accordance with Regulation I/11(2)/Regulation I/11(4), be accepted as valid until | |
| par spēkā esošu līdz | |
| Paraksts | |
| Signature | (pilnvarotās personas, kas izdevusi apstiprinājumu, paraksts un amats signature of authorised official issuing the endorsement) |
| Vieta | |
| Place |
| Datums | ||
| Date |
Izdevējas institūcijas zīmogs
Seal or stamp of the issuing authority
(Apliecības trešā lapa)
Next page of certificate
Apstiprinājums
periodiskajām apskatēm
Endorsement for periodical surveys
| Aprīkojuma apskate Equipment survey |
| Ar šo apliecinu, ka, veicot apskati saskaņā ar I/6 (1) (b) (ii) noteikumu, kuģis ir atzīts par This is to certify that, at a survey as required by Regulation I/6 (1) (b) (ii), the vessel was found atbilstošu attiecīgajām prasībām. to comply with the relevant requirements. |
| Paraksts | |
| Signature | (pilnvarotās personas, kas izdevusi apstiprinājumu, paraksts un amats signature of authorised official issuing the endorsement) |
| Vieta | |
| Place |
| Datums | ||
| Date |
Izdevējas institūcijas zīmogs
Seal or stamp of the issuing authority
| Radio aprīkojuma apskates Radio surveys |
| Ar šo apliecinu, ka, veicot apskati saskaņā ar I/6 (1) (b) (iii) noteikumu, kuģis ir atzīts par This is to certify that, at a survey as required by Regulation I/6 (1) (b) (iii), the vessel was found atbilstošu attiecīgajām prasībām. to comply with the relevant requirements. |
| Pirmā periodiskā radio aprīkojuma apskate First periodical radio survey: |
| Paraksts | |
| Signature | (pilnvarotās personas, kas izdevusi apstiprinājumu, paraksts un amats signature of authorised official issuing the endorsement) |
| Vieta | |
| Place |
| Datums | ||
| Date |
Izdevējas institūcijas zīmogs
Seal or stamp of the issuing authority
| Otrā periodiskā radio aprīkojuma apskate Second periodical radio survey: | (Apliecības ceturtā lapa) |
| Paraksts | |
| Signature | (pilnvarotās personas, kas izdevusi apstiprinājumu, paraksts un amats signature of authorised official issuing the endorsement) |
| Vieta | |
| Place |
| Datums | ||
| Date |
Izdevējas institūcijas zīmogs
Seal or stamp of the issuing authority
| Trešā periodiskā radio aprīkojuma apskate Third periodical radio survey: | |
| Paraksts | |
| Signature | (pilnvarotās personas, kas izdevusi apstiprinājumu, paraksts un amats signature of authorised official issuing the endorsement) |
| Vieta | |
| Place |
| Datums | ||
| Date |
Izdevējas institūcijas zīmogs
Seal or stamp of the issuing authority
Apstiprinājums starpapskatei
Endorsement for intermediate survey
| Ar šo apliecinu, ka, veicot apskati saskaņā ar I/6 (1) (c) noteikumu, kuģis ir atzīts par This is to certify that, at a survey as required by Regulation I/6 (1) (c), the vessel was found atbilstošu attiecīgajām prasībām. to comply with the relevant requirements. |
| Paraksts | |
| Signature | (pilnvarotās personas, kas izdevusi apstiprinājumu, paraksts un amats signature of authorised official issuing the endorsement) |
| Vieta | |
| Place |
| Datums | ||
| Date |
Izdevējas institūcijas zīmogs
Seal or stamp of the issuing authority
APRĪKOJUMA SARAKSTS
RECORD OF EQUIPMENT
atbilstības apliecībai
for the certificate of compliance
Šis saraksts ir neatņemama atbilstības apliecības sastāvdaļa
This record shall be permanently attached to the certificate of compliance
Aprīkojuma saraksts apliecina atbilstību Eiropas Padomes Direktīvai 97/70/EK, kas nosaka harmonizētu drošības režīmu zvejas kuģiem ar garumu 24 metri un vairāk
Record of equipment for compliance with Council Directive 97/70/EC setting up a harmonised safety regime for fishing vessels with a length of 24 metres and over
| 1. Kuģa dati Particulars of the vessel | |||
| Kuģa vārds Name of the ship | Pazīšanas signāls Distinctive numbers or letters | Pieraksta osta Port of registry | Garums Length |
| 2. Glābšanas aprīkojuma uzskaitījums Details of life-saving appliances: | |||
| 1. | Kopējais cilvēku skaits, kam paredzēti glābšanas līdzekļi Total number of persons for whom life-saving appliances are provided | ||
| Kreisais borts Port side | Labais borts Starboard side | ||
| 2. | Kopējais glābšanas laivu skaits Total number of lifeboats | ||
| 2.1. | Kopējais cilvēku skaits, ko tās var uzņemt Total number of persons accommodated by them | ||
| 2.2. | Daļēji slēgtu glābšanas laivu skaits (VII/18 noteikums) Number of partially enclosed lifeboats (Regulation VII/18) | ||
| 2.3. | Pilnīgi slēgtu glābšanas laivu skaits (VII/18 noteikums) Number of totally enclosed lifeboats (Regulation VII/18) | ||
| 3. | Glābējlaivu skaits Number of rescue boats | ||
| 3.1. | Laivu skaits, kas iekļautas iepriekš norādītajā kopējā glābšanas laivu skaitā Number of boats which are included in the total number of lifeboats shown above | ||
| 4. | Glābšanas plosti Liferafts | ||
| 4.1. | Glābšanas plosti, kam nepieciešamas atzītas nolaišanas iekārtas Those for which approved launching appliances are required | ||
| 4.1.1. | Glābšanas plostu skaits Number of life rafts | ||
| 4.1.2. | Cilvēku skaits, kurus tajos iespējams izvietot Number of persons accommodated by them | ||
| 4.2. | Glābšanas plosti, kam nav nepieciešamas atzītas nolaišanas iekārtas Those for which approved launching appliances are not required | ||
| 4.2.1. | Glābšanas plostu skaits Number of life rafts | ||
| 4.2.2. | Cilvēku skaits, kurus tajos iespējams izvietot Number of persons accommodated by them | ||
| 5. | Glābšanas riņķu skaits Number of lifebuoys | ||
| 6. | Glābšanas vestu skaits Number of lifejackets | ||
| 7. | Hidrotērpi Immersion suits | ||
| 7.1. | Kopējais skaits Total number | ||
| 7.2. | Hidrotērpu skaits, kas atbilst prasībām glābšanas vestēm Number of immersion suits complying with the requirements for lifejackets | ||
| 8. | Siltumu aizturošo līdzekļu skaits Number of thermal protective aids | ||
| 9. | Glābšanas līdzekļos lietojamo radio iekārtu skaits Radio installations used in life-saving appliances | ||
| 9.1. | Radiolokatora atbildētāju skaits Number of radar transponders | ||
| 9.2. | Divpusēju sakaru UĪV radiotelefonu skaits Number of two-way VHF radiotelephone apparatus | ||
| 3. Radio aparatūras uzskaitījums Details of radio facilities | ||
| Nr.p.k. No. | Nosaukums Item | Faktiskais nodrošinājums Actual provision |
| 1. | Galvenās sistēmas Primary systems | |
| 1.1. | UĪV radioiekārtas VHF radio installation | |
| 1.1.1. | Ciparu selektīvā izsaukuma (DSC) kodēšanas iekārta DSC encoder | |
| 1.1.2. | DSC sardzes uztvērējs DSC watch receiver | |
| 1.1.3. | Radio telefonija Radiotelephony | |
| 1.2. | VV radioiekārtas MF radio installation | |
| 1.2.1. | Ciparu selektīvā izsaukuma (DSC) kodēšanas iekārta DSC encoder | |
| 1.2.2. | DSC sardzes uztvērējs DSC watch receiver | |
| 1.2.3. | Radio telefonija Radiotelephony | |
| 1.3. | VV/ĪV radioiekārtas MF radio installation | |
| 1.3.1. | Ciparu selektīvā izsaukuma (DSC) kodēšanas iekārta DSC encoder | |
| 1.3.2. | DSC sardzes uztvērējs DSC watch receiver | |
| 1.3.3. | Radio telefonija Radiotelephony | |
| 1.3.4. | Tiešās drukas telegrāfija (TDT) Direct-printing radiotelegraphy | |
| 1.4. | INMARSAT kuģa–zemes stacija INMARSAT ship–earth station | |
| 2. | Sekundārie (otršķirīgie) trauksmes līdzekļi Secondary means of alerting | |
| 3. | Līdzekļi jūras drošības informācijas (MSI) saņemšanai Facilities for reception of Maritime Safety Information | |
| 3.1. | NAVTEX (jūras drošības informācijas pārraides un automātiskās saņemšanas sistēma, kas darbojas 518 kHz frekvencē, izmantojot šaurjoslas tiešās drukas telegrāfiju) uztvērējs NAVTEX receiver | |
| 3.2. | Paplašinātās grupas izsaukuma uztvērējs EGC receiver | |
| 3.3. | ĪV tiešās drukas radio telegrāfa uztvērējs HF direct-printing radiotelegraphy receiver | |
| 4. | Satelītu jūras avārijas radioboja (EPIRB) Satellite EPIRB | |
| 4.1. | Cospas-Sarsat (starptautiska satelītu sistēma briesmu signālu uztveršanai un avārijas vietas noteikšanai no radiobojām, kas strādā 406 MHz un 121,5 MHz frekvencēs) | |
| 4.2. | INMARSAT | |
| 5. | UĪV EPIRB VHF EPIRB | |
| 6. | Kuģa radiolokācijas atbildētājs Vessel’s radar transponder | |
| 7. | Radiotelefona 2182 kHz briesmu frekvences sardzes uztvērējs Radiotelephone distress frequency watch receiver 2 182 kHz | |
| 8. | Iekārta radiotelefona trauksmes signāla padošanai 2182 kHz frekvencē Device for generating the radiotelephone alarm signal on 2 182 kHz | |
| 4. Pielietojamās metodes, lai nodrošinātu radiolīdzekļu atbilstību (Noteikums IX/14) Methods used to ensure availability of radio facilities (Regulation IX/14) | |
| 4.1. Aprīkojuma dublēšana | |
| Duplication of equipment: | |
| 4.2. Krastā bāzēta apkope | |
| Shore-based maintenance: | |
| 4.3. Iespēja apkopi veikt jūrā | |
| At-sea maintenance capability: | |
| Ar šo apliecinu, ka šis aprīkojuma saraksts ir pareizs no visiem aspektiem This is to certify that this record of equipment is correct in all respects |
| Izdota | _____________________ | 20___.g.____.________________ | |
| (apliecības izdošanas vieta) | |||
| Issued at | ........................................ | , on | ........................................ |
| (place of issue of certificate) | (date of issue) |
| Paraksts | |
| Signature | (pilnvarotā personas, kas izdevusi apliecību signature of official issuing the certificate) |
| Izdevējas institūcijas zīmogs Seal of issuing authority |
| Ja parakstīts, jāpievieno šāds apgalvojums: If signed, the following paragraph is to be added: |
| Parakstītājs apliecina, ka viņš ir Latvijas valdības pilnvarots izdot šo sarakstu. The undersigned declares that he is duly authorised by the said Member State to issue this record. |
| (paraksts) (signature) |
(Apliecības pirmā lapa)
IZŅĒMUMA APLIECĪBA
EXEMPTION CERTIFICATE
| Izdevējas institūcijas logo | LATVIJA |
jaunam/esošam zvejas kuģim
for a new/existing fishing vessel
| Izdevis(-usi) | |
| (izdevējinstitūcijas pilns nosaukums, kas atzīta saskaņā ar Eiropas Padomes Direktīvas 94/57/EK (ar grozījumiem) prasībām) (full official designation of the competent organisation recognised under the provisions of the Council Directive 94/57/EC) |
Latvijas Republikas valdības vārdā
under the authority of the Government of the Republic of Latvia
saskaņā ar Noteikumiem par zvejas kuģu drošību
Issued under the provisions of the Regulations on the safety of fishing vessels
| un apstiprina zvejas kuģa and confirming compliancy of the vessel named hereafter | |||
| Kuģa vārds Name of the ship | Pazīšanas signāls Distinctive numbers or letters | Pieraksta osta Port of registry | Garums Length |
| atbilstību Eiropas Padomes Direktīvai 97/70/EK, kas nosaka harmonizētu drošības režīmu zvejas kuģiem ar garumu 24 metri un vairāk with the provisions of Council Directive 97/70/EC setting up a harmonised safety regime for fishing vessels of 24 metres in length and over, | |||
(Apliecības pirmās lapas otrā puse)
(Reverse of certificate)
| Ar šo apliecinu, ka: This is to certify: |
| Kuģis saskaņā ar pilnvarām, ko piešķir noteikums________________, ir atbrīvots no ___________prasībām. That the vessel is under the authority conferred by regulation___________exempted from the reguirements of_______________. |
| Nosacījumi, ja tādi ir, ar kādiem ir piešķirts izņēmums: Conditions, if any, on which the Exemption Certificate is granted: |
| Šī apliecība ir derīga līdz __________________________________, kad veicama apskate saskaņā ar noteikuma I/6 punktiem (1) (b) (ii) un (iii) un (c) This certificate is valid until .............................................................. subject to surveys in accord-dancewith Regulation I/6 (1) (b) (ii) and (iii) and (c). |
| Izdota | _____________________ | 20___.g.____.________________ | |
| (apliecības izdošanas vieta) | |||
| Issued at | ........................................ | , on | ........................................ |
| (place of issue of certificate) | (date of issue) |
| Paraksts | |
| Signature | (pilnvarotā personas, kas izdevusi apliecību signature of official issuing the certificate) |
| Izdevējas institūcijas zīmogs Seal or stamp of the issuing authority |
| Ja parakstīts, jāpievieno šāds apgalvojums: If signed, the following paragraph is to be added: |
| Parakstītājs apliecina, ka viņš ir Latvijas valdības pilnvarots izdot šo apliecību. The undersigned declares that he is duly authorised by the said Member State to issue this certificate. |
| (paraksts) (signature) |
(Apliecības otrā lapa)
(Next page of certificate)
Apstiprinājums
apliecības derīguma termiņa pagarināšanai saskaņā ar I/11(1) noteikumu
Endorsement to extend the validity of the certificate for a period of grace where Regulation I/11 (1) applies
| Šī apliecība saskaņā ar I/11 (1) noteikumu ir atzīstama par spēkā esošu līdz | |
| This certificate shall, in accordance with Regulation I/11 (1), be accepted as valid until | |
| Paraksts | |
| Signature | (pilnvarotās personas, kas izdevusi apstiprinājumu, paraksts un amats signature of authorised official issuing the endorsement) |
| Vieta | |
| Place |
| Datums | ||
| Date |
Izdevējas institūcijas zīmogs
Seal or stamp of the issuing authority
Apstiprinājums
apliecības derīguma termiņa pagarināšanai, lai sasniegtu apskates ostu, vai saskaņā ar I/11 (2) vai I/11 (4) noteikumu
Endorsement to extend the validity of the certificate until reaching the port of survey or for a period of grace where Regulation I/11 (2) or Regulation I/11 (4) applies
| Šī apliecība saskaņā ar I/11 (2)/I/11 (4) noteikumu ir atzīstama This certificate shall, in accordance with Regulation I/11(2)/Regulation I/11(4), be accepted as valid until | |
| par spēkā esošu līdz | |
| Paraksts | |
| Signature | (pilnvarotās personas, kas izdevusi apstiprinājumu, paraksts un amats signature of authorised official issuing the endorsement) |
| Vieta | |
| Place |
| Datums | ||
| Date |
Izdevējas institūcijas zīmogs
Seal or stamp of the issuing authority
Ministru kabineta
2006.gada 28.marta noteikumiem Nr.248
(Pielikums MK 04.12.2012. noteikumu Nr.818 redakcijā)
LATVIJAS JŪRAS ADMINISTRĀCIJAS
KUĢOŠANAS DROŠĪBAS INSPEKCIJA
Maritime Administration of LATVIA
MARITIME SAFETY INSPECTORATE
KUĢOŠANAS SPĒJAS APLIECĪBA
(Ar pielikumu)
TRADE CERTIFICATE
(With Annex)
| Kuģa vārds | |
| Name of ship |
| Pieraksta osta | Kuģa tips | ||
| Port of registry | Type of ship | ||
| Bruto tilpība | Pazīšanas signāls | ||
| Gross tonnage | Call sign | ||
| SJO numurs | Latvijas Kuģu reģistra reģistrācijas numurs | ||
| IMO number | Number of registration in the Latvian Ship Register | ||
| Kuģis ir pārbaudīts saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem noteikumiem un atzīts par derīgu kuģošanai (norādīt kuģošanas rajonu) | |||
| The ship has been surveyed in accordance with the Regulations effective in the Republic of Latvia and found seaworthy for use in (indicate trade area) | |||
| Papildnosacījumi: | |
| Special conditions: | |
| Maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits uz kuģa | |||
| Maximum allowed number of persons on board of the ship | |||
| Apliecība derīga līdz | , ar nosacījumu, ka tā katru | |
| gadu tiek apstiprināta un pielikumā norādītās konstrukcijas, mehānismi un aprīkojums ir derīgā stāvoklī, un ir spēkā pielikumā noteiktās apliecības un dokumenti | ||
| This Certificate is valid until | subject to the annual | |
| confirmation and if the constructions, machinery and equipment specified in Annex are in working condition and the Certificates Specified in Annex are valid | ||
| Z.v. | Vieta | Datums | ||
| Seal | Place | Date | ||
| Nr. | Pilnvarotās personas paraksts, uzvārds | ||
| No. | Signature, name of duly authorized official |
Ikgadējā apstiprināšana
Annual confirmation
| Pamatojoties uz pirmo ikgadējo apskati (akts Nr. | ), šī apliecība tiek apstiprināta | |
| On the basis of the 1st annual survey (Report No. | ) the certificate is confirmed |
| Vieta | Datums | |||
| Place | Date |
| Zīmogs vai spiedogs | ||
| Seal or stamp | (pilnvarotās amatpersonas paraksts, uzvārds Name and signature of duly authorized official) |
| Pamatojoties uz otro ikgadējo apskati (akts Nr. | ), šī apliecība tiek apstiprināta | |
| On the basis of the 2nd annual survey (Report No. | ) the certificate is confirmed |
| Vieta | Datums | |||
| Place | Date |
| Zīmogs vai spiedogs | ||
| Seal or stamp | (pilnvarotās amatpersonas paraksts, uzvārds Name and signature of duly authorized official) |
| Starpapskate dokā (akts Nr._________________) veikta Intermediate survey (Report No._____________) has been carried out |
| Vieta | Datums | |||
| Place | Date |
| Zīmogs vai spiedogs | ||
| Seal or stamp | (pilnvarotās amatpersonas paraksts, uzvārds Name and signature of duly authorized official) |
| Pamatojoties uz trešo ikgadējo apskati (akts Nr. | ), šī apliecība tiek apstiprināta | |
| On the basis of the 3rd annual survey (Report No. | ) the certificate is confirmed |
| Vieta | Datums | |||
| Place | Date |
| Zīmogs vai spiedogs | ||
| Seal or stamp | (pilnvarotās amatpersonas paraksts, uzvārds Name and signature of duly authorized official) |
| Pamatojoties uz ceturto ikgadējo apskati (akts Nr. | ), šī apliecība tiek apstiprināta | |
| On the basis of the 4th annual survey (Report No. | ) the certificate is confirmed |
| Vieta | Datums | |||
| Place | Date |
| Zīmogs vai spiedogs | ||
| Seal or stamp | (pilnvarotās amatpersonas paraksts, uzvārds Name and signature of duly authorized official) |
Apliecība zaudē spēku šādos gadījumos:
- ir beidzies tās derīguma termiņš;
- kuģis nav laikus uzrādīts ikgadējai apskatei;
- kuģis nav uzrādīts ārpuskārtas apskatei sakarā ar negadījumu, kurš var izraisīt kuģošanas spējas zaudējumu;
- pēc rekonstrukcijas, modernizācijas vai izmaiņām aprīkojumā, kas nav saskaņotas ar inspekciju;
- netiek ievēroti sertifikātā noteiktie inspekcijas nosacījumi.
The Certificate shall cease to be valid in the following cases:
- after the date of expiry;
- if the ship has not been subjected to a required survey in due time;
- after an accident which may effect to a loss of a seaworthy unless the ship is submitted to a survey;
- after carrying out structural alternations, modernization or equipment's alternations not agreed with the Inspectorate;
- if requirements of the Inspectorate which are laid down in the Certificate have not been complied with.
Latvijas Jūras Administrācijas
Kuģošanas Drošības Inspekcija
Maritime Administration of LATVIA
Maritime Safety Inspectorate
PIELIKUMS
KUĢOŠANAS SPĒJAS APLIECĪBAI
ANNEX TO THE TRADE CERTIFICATE
Nr.
Vispārīgais raksturojums
General characteristics
| Kuģa vārds | Pazīšanas signāls | ||
| Name of ship | Call sign | ||
| Kuģa tips | LKR Nr. | ||
| Type of ship | Registered number | ||
| Pieraksta osta | SJO Nr. | ||
| Port of registry | IMO number | ||
| Kuģa īpašnieks | |||
| Shipowner | |||
Korpuss
Hull of ship
| Būves gads un vieta | ||||||||||||
| Year and place of build | ||||||||||||
| Garums, kā tas ir noteikts tilpības apliecībā, m | ||||||||||||
| Length as determined in Tonnage Certificate | ||||||||||||
| Lielākais korpusa garums, m | Lielākais platums, m | |||||||||||
| Overall length | Extreme breadth | |||||||||||
| Sānu augstums, m | Iegrime, pilna (vidusdaļā), m | |||||||||||
| Depth | Draft at midship | |||||||||||
| Brīvsānu augstums, m | ||||||||||||
| Freeboard | ||||||||||||
| Bruto tilpība | Neto tilpība | |||||||||||
| Gross tonnage | Net tonnage | |||||||||||
| Dedveits | t | |||||||||||
| Deadweight | ||||||||||||
| Ūdensnecaurlaidīgās starpsienas un to izvietojums | ||||||||||||
| Number and place of watertight bulkheads | ||||||||||||
| Korpusa materiāls | ||||||||||||
| Material of hull | ||||||||||||
| Kuģa pretapaugšanas sistēma/zemūdens daļas pārklājums | ||||||||||||
| Antifouling system on ship/coating of underwater portion of hull | ||||||||||||
Stūres iekārta
Steering gear
Dzeniekārta
Propulsion
Enkura iekārta
Anchor gear
Port side | Starboard side | |
Type of anchor | ||
Weight of anchor | ||
Length of chain cable/wire rope | ||
Chain cable gauge/wire rope diameter | ||
Type of windlass |
Vilkšanas iekārta
Towing arrangement
Glābšanas līdzekļi
Life-saving appliances
| Kopējais cilvēku skaits uz kuģa, kam paredzēti glābšanas līdzekļi | ||||||||||||||
| Total number of persons to which life-saving appliances are provided | ||||||||||||||
| Kopējais glābšanas laivu skaits | ||||||||||||||
| Total numbers of lifeboats | ||||||||||||||
| Kopējais cilvēku skaits, kam aprēķinātas glābšanas laivas | ||||||||||||||
| Total number of persons accommodated by them | ||||||||||||||
| Tips | ||||||||||||||
| Type | ||||||||||||||
| Izvietojums | ||||||||||||||
| Positions | ||||||||||||||
| Dežūrlaivas (skaits, izvietojums) | ||||||||||||||
| Rescue boats (number, position) | ||||||||||||||
| Glābšanas plosti (tips, skaits, izvietojums) | ||||||||||||||
| Liferafts (type, number, position) | ||||||||||||||
| Kopējais cilvēku skaits, kam aprēķināti glābšanas plosti | ||||||||||||||
| Total number of persons accommodated by them | ||||||||||||||
| Kopējais glābšanas riņķu skaits | ||||||||||||||
| Total number of lifebuoys | ||||||||||||||
| Ar gaismas boju | ||||||||||||||
| With self-igniting light | ||||||||||||||
| Ar peldošu līni | ||||||||||||||
| With buoyant lifeline | ||||||||||||||
| Ar dūmu signālu | ||||||||||||||
| With smoke signal | ||||||||||||||
| Glābšanas vestu skaits | ||||||||||||||
| Number of lifejackets | ||||||||||||||
| Hidrotērpu skaits | ||||||||||||||
| Number of immersion suits | ||||||||||||||
| Siltumaizsarglīdzekļu skaits | ||||||||||||||
| Number of thermal protective aids | ||||||||||||||
| Līnmetējs (skaits, tips) | ||||||||||||||
| Line throwing appliance (number, type) | ||||||||||||||
| Divpusējo sakaru UĪV radiostacija | ||||||||||||||
| Two-way VHF radiotelephone apparatus | ||||||||||||||
Signāllīdzekļi
Signal appliances
| Navigācijas ugunis: | topuguns | gab. | vilkšanas | gab. | ||
| Number of navigational lights | masthead light | towing lights |
| Bortu ugunis: zaļa | gab. | sarkana | gab. | pakaļgala | gab. | |||
| side lights green | red | stern lights |
| Riņķugunis: balta | gab. | sarkana | gab. | zaļa | gab. | |||
| All-round lights: white | red | green |
| Signāllampas: | dienas signāllampas | gab. | skaņas sign. dublētājlampas | gab. | ||
| Signalling lamps | day light signalling lamps | sound signals repeating lamps |
| Signālzīmes: | lode | gab. | rombs | gab. | konuss | gab. | cilindrs | gab. | ||||
| Signal shapes | balls | diamonds | cones | cylinders |
| Skaņu signālierīces: | svilpe | gab. | zvans | gab. | gongs | gab. | |||
| Sound signal appliances | whistles | bells | gongs |
| Pirotehniskie līdzekļi: Pyrotechnic aids | ||
| izpletņraķetes | (skaits) | |
| parachute rockets | (number) | |
| skaņas raķetes | (skaits) | |
| sound rockets | (number) | |
| signāllāpas | (skaits) | |
| hand flares | (number) | |
Navigācijas aprīkojums
Navigational equipment
| Žirokompass | |||
| Gyro compass | |||
| Galvenais magnētiskais kompass | |||
| Standard magnetic compass | |||
| Magnētiskais kompass stūres mājā | |||
| Steering magnetic compass | |||
| Radiolokācijas stacija | |||
| Radar installation | |||
| Skaņas atbalss lote | |||
| Echo sounder | |||
| Rokas lote | |||
| Hand lead | |||
| Sekunžu mērītājs | |||
| Chronometer | |||
| Barometrs aneroids | |||
| Aneroid-barometer | |||
| Binoklis | |||
| Binoculars | |||
| Cits aprīkojums | |||
| Other equipment | |||
Avārijas inventārs un materiāli
Emergency inventory and materials
Ugunsdzēšanas aprīkojums un līdzekļi
Fire protection equipment and appliances
| Ugunsdzēsības sūkņi (skaits, tips, spiediens, ražība) | ||
| Fire pumps (number, type, pressure, capacity) | ||
| Ugunsdzēšanas krāni, šļūtenes un stobri | komplekti | |
| Fire hydrants, hoses and nozzles | units | |
| Putu ģeneratori (tips, skaits) | ||
| Air-foam generators (type, number) | ||
| Putu veidotāja daudzums un tips | ||
| Quantity and type of foam-generating liquid | ||
| Stacionārā ugunsdzēšanas sistēma (tips, skaits) | ||
| Fixed fire-extinguishing system (type, number) | ||
| Ugunsdzēšanas vielas tips un daudzums | ||
| Type and quantity of fire-extinguishing substance | ||
| Pārnēsājamie ugunsdzēsības aparāti (tips, skaits) | ||
| Portable fire extinguishers (type and number) | ||
| Automātiskā ugunsgrēka atklāšanas sistēma | ||
| Automatic fire detection system | ||
| Ugunsdzēsēju ekipējums | ||
| Fireman's outfit | ||
| Cits ugunsdrošības aprīkojums | ||
| Other fire protection equipment | ||
Radioaprīkojums
Radio equipment
| UĪV radioiekārta: | ||||||
| VHF radio installation | ||||||
| CSI kodējošā iekārta | ||||||
| DSC encoder | ||||||
| CSI dežūruztvērējs | ||||||
| DSC watch receiver | ||||||
| Radiotelefona iekārta | ||||||
| Radiotelephony | ||||||
| VV radioiekārta: | ||||||
| MF radio installation | ||||||
| CSI kodējošā iekārta | ||||||
| DSC encoder | ||||||
| CSI dežūruztvērējs | ||||||
| DSC watch receiver | ||||||
| Radiotelefona iekārta | ||||||
| Radiotelephony | ||||||
| Papildu iekārtas trauksmes un briesmu signālu noraidīšanai | ||||||
| Secondary means of alerting | ||||||
| Ierīces kuģošanas drošības informācijas uztveršanai: | ||||||
| Facilities for reception of maritime safety information | ||||||
| Uztvērējs NAVTEX | ||||||
| NAVTEX receiver | ||||||
| Satelītu ARB: | ||||||
| Satellite EPIRB | ||||||
| COSPAS-SARSAT | ||||||
| COSPAS-SARSAT | ||||||
| INMARSAT | ||||||
| INMARSAT | ||||||
| UĪV ARB | ||||||
| VHF EPIRB | ||||||
| Kuģa radiolokācijas atbildētājs | ||||||
| Ship’s radar transponder | ||||||
| Dežūruztvērējs avārijas radiotelefona frekvencē 2182 kHz | ||||||
| Radiotelephone distress frequency watch receiver on 2182 kHz | ||||||
| Iekārta radiotelefona trauksmes signāla noraidīšanai 2182 kHz frekvencē | ||||||
| Device for generating the radiotelephone-alarm signal on 2182 kHz | ||||||
Galvenie dzinēji
Main engines
Type | Number | Power output | Place of build | Year of build |
Palīgdzinēji
Auxiliary engines
Type | Number | Power output | Place of build | Year of build |
Sistēmas
Systems
System | Pumps | ||
Type | Number | Capacity | |
Bilge pumping | |||
Ballast | |||
Cargo | |||
Elektroiekārtas
Electrical installations
Type of generating sets | Number | Power | Voltage | Type of current | |
Number of battery | |||||
Emergency source of electrical power (type, power) | |||||
Emergency generator (type, power) | |||||
Tvaika/ūdensapsildes katli
Steam/water heating boilers
Type | Place and year of build | Safety valve opening pressure | Test pressure | Working pressure | Capacity |
Spiedtrauki
Pressure vessels
Factory No., year of build | |||||
Number | |||||
Working pressure | |||||
Safety valve opening pressure | |||||
Test pressure | |||||
Capacity | |||||
Vessels neck diameter inside | |||||
Date of the next hydraulic test |
Kravas celšanas iekārtas
Lifting appliances
Type and meaning | Factory No | Year of build | Number | Safe working load | Maximal load radius | Date of the last test |
Iekārtas nodrošinājumam pret piesārņošanu ar naftu, notekūdeņiem un atkritumiem
Equipment for oil, sewage and garbage pollution prevention
Oily water system | Sewage water system | |
Number of collection and holding tank | ||
Volume of collection and holding tank | ||
Position of collection and holding tank | ||
Position of oily water transfer and discharging pipeline with standard discharge connection | ||
Position of device for sealing pipeline of discharge in closed position | ||
Filtering equipment |
Number of garbage collecting and holding devices | |
Volume of garbage collecting and holding devices | |
Position of garbage collecting and holding devices | |
Garbage management posters | |
Garbage management plan |
Emisijas kontrole no kuģiem
Control of emissions from ships
While the ship is operating within an Emission Control Area (Baltic Sea area, North Sea area, North American area) the ship uses for SOx and particulate matter emission reduction and control | |
fuel oil with a sulphur content that does not exceed 1.00 % m/m, but on and after 1 January 2015 – 0.10 % m/m as documented by bunker delivery note | |
an approved exhaust gas cleaning system | |
other compliance method | |
While the ship is operating within an Emission Control Area (North American area) the ship ensures for NOx emission reduction and control | |
emission limits according to Tier III | |
operation of an approved exhaust gas cleaning system | |
use of another compliance method | |
Apliecības un dokumenti, kuriem jāatrodas uz kuģa, lai Kuģošanas spējas apliecība saglabātu spēku
Certificates and documents required to be carried on board the ship in order the Trade Certificate will remain in force
No | Title of certificate | Number | Date of issue | Date of expire |
Izmaiņas un papildinājumi pēc Kuģošanas spējas apliecības izsniegšanas
Changes and additions after the issuance of the Trade Certificate
| Nr. No. | Izmaiņu sastāvs Changes and additions | Datums, pilnvarotā pārstāvja paraksts, zīmogs Date, signature of authorized official, stamp |
| Apliecības pielikumā ir sanumurētas un cauršūtas | lpp. | |
| In this Annex to Certificate there are numbered and sewed | pages. |
Z.v.
Seal
| Paraksts | Datums | |||
| Signature | Date |
Ministru kabineta
2006.gada 28.marta noteikumiem Nr.248
(Pielikums MK 04.12.2012. noteikumu Nr.818 redakcijā)
LATVIJAS JŪRAS ADMINISTRĀCIJA
KUĢOŠANAS DROŠĪBAS INSPEKCIJA
KUĢOŠANAS SPĒJAS APLIECĪBA
(Ar pielikumu)
| Kuģa vārds |
| Pieraksta osta | Kuģa tips | |||
| Bruto tilpība | Pazīšanas signāls | |||
| SJO numurs | LKR numurs |
| Kuģis ir pārbaudīts saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem noteikumiem un atzīts par derīgu kuģošanai (norādīt kuģošanas rajonu) |
| Papildnosacījumi: | |
| Maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits uz kuģa |
| Apliecība derīga līdz | , | |
| ar nosacījumu, ka tā katru gadu tiek apstiprināta un pielikumā uzrādītās konstrukcijas, mehānismi un aprīkojums ir derīgā stāvoklī, un ir spēkā pielikumā noteiktās apliecības un dokumenti. | ||
| Z.v. | Vieta | Datums |
| Nr. | |||
| (pilnvarotās personas paraksts, uzvārds) |
Ikgadējā apstiprināšana
| Pamatojoties uz pirmo ikgadējo apskati (akts Nr.___________), šī apliecība tiek apstiprināta | |||
| Vieta | Datums | ||
| Zīmogs vai spiedogs | ||
| (pilnvarotās personas paraksts, uzvārds) | ||
| Pamatojoties uz otro ikgadējo apskati (akts Nr.___________), šī apliecība tiek apstiprināta | |||
| Vieta | Datums | ||
| Zīmogs vai spiedogs | ||
| (pilnvarotās personas paraksts, uzvārds) | ||
| Starpapskate dokā (akts Nr.___________) veikta | |||
| Vieta | Datums | ||
| Zīmogs vai spiedogs | ||
| (pilnvarotās personas paraksts, uzvārds) | ||
| Pamatojoties uz trešo ikgadējo apskati (akts Nr.___________), šī apliecība tiek apstiprināta | |||
| Vieta | Datums | ||
| Zīmogs vai spiedogs | ||
| (pilnvarotās personas paraksts, uzvārds) | ||
| Pamatojoties uz ceturto ikgadējo apskati (akts Nr.___________), šī apliecība tiek apstiprināta | |||
| Vieta | Datums | ||
| Zīmogs vai spiedogs | ||
| (pilnvarotās personas paraksts, uzvārds) | ||
Apliecība zaudē spēku šādos gadījumos:
- ir beidzies tās derīguma termiņš;
- kuģis nav laikus uzrādīts ikgadējai apskatei;
- kuģis nav uzrādīts ārpuskārtas apskatei sakarā ar negadījumu, kurš var izraisīt kuģošanas spējas zaudējumu;
- pēc rekonstrukcijas, modernizācijas vai izmaiņām aprīkojumā, kas nav saskaņotas ar inspekciju;
- netiek ievēroti inspekcijas nosacījumi.
LATVIJAS JŪRAS ADMINISTRĀCIJAS
KUĢOŠANAS DROŠĪBAS INSPEKCIJA
PIELIKUMS
KUĢOŠANAS SPĒJAS APLIECĪBAI
Nr.
| Vispārīgais raksturojums
| |||
| Kuģa vārds | Pazīšanas signāls | ||
| Kuģa tips | LKR Nr. | ||
| Pieraksta osta | SJO Nr. | ||
| Kuģa īpašnieks | |||
| Korpuss | ||||||||||
| Būves gads un vieta | ||||||||||
| Garums, kā tas ir noteikts tilpības apliecībā, m | ||||||||||
| Lielākais korpusa garums, m | Lielākais platums, m | |||||||||
| Sānu augstums, m | Iegrime, pilna, m | |||||||||
| Brīvsānu augstums, m | ||||||||||
| Bruto tilpība | Neto tilpība | |||||||||
| Dedveits, t | ||||||||||
| Ūdensnecaurlaidīgās starpsienas un to izvietojums | ||||||||||
| Korpusa materiāls | ||||||||||
| Kuģa pretapaugšanas sistēma/zemūdens daļas pārklājums | ||||||||||
| Stūres iekārta | |
| Stūres mašīnas tips | |
| Stūres pievads | |
| Rezerves stūres pievads | |
| Stūres tips un skaits | |
| Stūres vārpstas diametrs, mm | |
| Dzeniekārta | |
| Dzinekļa tips, skaits | |
| Dzinekļa materiāls | |
| Diametrs, m | |
| Dzenvārpstas diametrs, mm | |
| Enkura iekārta | ||
| kreisais sāns | labais sāns | |
| Enkura tips | ||
| Enkura svars, kg | ||
| Ķēdes/troses garums, m | ||
| Ķēdes kalibrs/troses diametrs, mm | ||
| Enkurspilves tips | ||
| Vilkšanas iekārta | |
| Vilkšanas troses diametrs, mm, un garums, m | |
| Vilkšanas vinčas tips | |
| Nominālais vilcējspēks | |
| Vilkšanas āķa tips | |
| Glābšanas līdzekļi | ||||
| Kopējais cilvēku skaits uz kuģa, kam paredzēti glābšanas līdzekļi | ||||
| Dežūrlaivas (skaits, izvietojums) | ||||
| Glābšanas plosti (tips, skaits, izvietojums) | ||||
| Kopējais cilvēku skaits, kam aprēķināti glābšanas plosti | ||||
| Kopējais glābšanas riņķu skaits | ||||
| Ar gaismas boju | ||||
| Ar peldošu līni | ||||
| Ar dūmu signālu | ||||
| Glābšanas vestu skaits | ||||
| Hidrotērpu skaits | ||||
| Siltumaizsarglīdzekļu skaits | ||||
| Līnmetējs (skaits, tips) | ||||
| Divpusējo sakaru UĪV radiostacija | ||||
Signāllīdzekļi
| Navigācijas ugunis: | topuguns | gab. | vilkšanas | gab. | |||||||
| Bortu ugunis: zaļa | gab. | sarkana | gab. | pakaļgala | gab. | ||||||
| Riņķugunis: balta | gab. | sarkana | gab. | zaļa | gab. | ||||||
| Signāllampas: | dienas signāllampas | gab. | skaņas sign. dublētājlampas | gab. |
| Signālzīmes: | lode | gab. | rombs | gab. | konuss | gab. | cilindrs | gab. |
| Skaņu signālierīces: | svilpe | gab. | zvans | gab. | gongs | gab. | |||||
| Pirotehniskie līdzekļi: | |||||||||||
| izpletņraķetes | (skaits) | ||||||||||
| skaņas raķetes | (skaits) | ||||||||||
| signāllāpas | (skaits) | ||||||||||
| Navigācijas aprīkojums | |
| Žirokompass | |
| Galvenais magnētiskais kompass | |
| Magnētiskais kompass stūres mājā | |
| Radiolokācijas stacija | |
| Skaņas atbalss lote | |
| Rokas lote | |
| Sekunžu mērītājs | |
| Barometrs aneroīds | |
| Binoklis | |
| Cits aprīkojums | |
| Avārijas inventārs un materiāli | |||
| Ugunsdzēšanas aprīkojums un līdzekļi | |||
| Ugunsdzēsības sūkņi (skaits, tips, spiediens, ražība) | |||
| Ugunsdzēšanas krāni, šļūtenes un stobri | komplekti | ||
| Putu ģeneratori (tips, skaits) | |||
| Putu veidotāja daudzums un tips | |||
| Stacionārā ugunsdzēšanas sistēma (tips, skaits) | |||
| Ugunsdzēšanas vielas tips un daudzums | |||
| Pārnēsājamie ugunsdzēsības aparāti (tips, skaits) | |||
| Ugunsdzēsēju ekipējums | |||
| Automātiskā ugunsgrēka atklāšanas sistēma | |||
| Cits ugunsdrošības aprīkojums | |||
| Radioaprīkojums | ||||||
| UĪV radioiekārta: | ||||||
| CSI kodējošā iekārta | ||||||
| CSI dežūruztvērējs | ||||||
| Radiotelefona iekārta | ||||||
| VV radioiekārta: | ||||||
| CSI kodējošā iekārta | ||||||
| CSI dežūruztvērējs | ||||||
| Radiotelefona iekārta | ||||||
| Papildu iekārtas trauksmes un briesmu signālu noraidīšanai | ||||||
| Ierīces kuģošanas drošības informācijas uztveršanai: | ||||||
| Uztvērējs NAVTEX | ||||||
| Satelītu ARB: | ||||||
| COSPAS-SARSAT | ||||||
| INMARSAT | ||||||
| UĪV ARB | ||||||
| Kuģa radiolokācijas atbildētājs | ||||||
| Dežūruztvērējs avārijas radiotelefona frekvencē 2182 kHz | ||||||
| Iekārta radiotelefona trauksmes signāla noraidīšanai 2182 kHz frekvencē | ||||||
Galvenie dzinēji
| Tips | Skaits | Jauda, kW | Būves vieta | Būves gads |
Palīgdzinēji
| Tips | Skaits | Jauda, kW | Būves vieta | Būves gads |
Sistēmas
| Sistēma | Sūkņi | ||
| Tips | Skaits | Ražība, m3/h | |
| Atsūknēšanas | |||
| Balasta | |||
| Kravas | |||
Elektroiekārtas
| Ģeneratoru tips | Skaits | Jauda, kW | Spriegums, V | Strāvas veids | |
| Akumulatoru skaits | |||||
| Avārijas elektroenerģijas avots (tips, jauda) | |||||
| Avārijas ģenerators (tips, jauda) | |||||
Spiedtrauki
| Izgatavošanas Nr., gads | ||||||
| Skaits | ||||||
| Darba spiediens, MPa | ||||||
| Drošības vārsta atvēršanās spiediens, MPa | ||||||
| Pārbaudes spiediens, MPa | ||||||
| Tilpība, l | ||||||
| Kakliņa iekšējais diametrs, mm | ||||||
| Nākamās hidrauliskās pārbaudes datums |
Tvaika / ūdensapsildes katli
| Tips | Būves gads, vieta | Drošības vārsta atvēršanās spiediens, MPa | Pārbaudes spiediens, MPa | Darba spiediens, MPa | Ražīgums, t/h / kcal/h |
Kravas celšanas iekārtas
| Tips un nozīme | Izgatavo-šanas Nr. | Izgatavo-šanas gads | Skaits | Pieļaujamā darba slodze, t | Lielākais sniegums, m | Pēdējās pārbaudes datums |
Iekārtas nodrošinājumam pret piesārņošanu ar naftu, notekūdeņiem un atkritumiem
| Naftu saturošo ūdeņu sistēma | Notekūdeņu sistēma | |
| Savākšanas un uzkrāšanas tvertņu skaits | ||
| Savākšanas un uzkrāšanas tvertņu tilpums | ||
| Savākšanas un uzkrāšanas tvertņu izvietojums | ||
| Pārsūknēšanas un nodošanas cauruļvada ar standartsavienojumu atrašanās vieta | ||
| Noplombējamā cauruļvada slēga atrašanās vieta | ||
| Filtrēšanas iekārta |
| Atkritumu savākšanas un uzkrāšanas tvertņu skaits | |
| Atkritumu savākšanas un uzkrāšanas tvertņu tilpums | |
| Atkritumu savākšanas un uzkrāšanas tvertņu izvietojums | |
| Plakāti par darbībām ar atkritumiem | |
| Plāns par darbībām ar atkritumiem |
Emisijas kontrole no kuģiem
| 1. Kuģis, darbojoties emisijas kontroles rajonā, SOx un cieto daļiņu emisijas samazināšanai un kontrolei izmanto: | |
| 1.1. degvielu, kurā sēra saturs nepārsniedz 1,00 % m/m, bet no 2015.gada 1.janvāra – 0,10 % m/m, kā tas fiksēts degvielas piegādes pavaddokumentā | |
| 1.2. apstiprinātu izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmu | |
| 1.3. citu atbilstības metodi | |
| 2. Kuģis, darbojoties emisijas kontroles rajonā, NOx emisijas samazināšanai un kontrolei nodrošina: | |
| 2.1. III pakāpei noteiktos emisijas limitus | |
| 2.2. apstiprinātas izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmas darbību | |
| 2.3. citas atbilstības metodes izmantošanu | |
Apliecības un dokumenti, kuriem jāatrodas uz kuģa, lai kuģošanas spējas apliecība saglabātu spēku
| Nr. | Apliecības nosaukums | Numurs | Izsniegšanas datums | Derīguma termiņš |
| 1. | ||||
| 2. | ||||
| 3. | ||||
| 4. | ||||
| 5. |
| Z.v. | Vieta | Datums | ||
| Nr. | Pilnvarotās personas paraksts, uzvārds | ||
Izmaiņas un papildinājumi pēc Kuģošanas spējas apliecības izsniegšanas
| Nr. | Izmaiņu sastāvs | Datums, pilnvarotā pārstāvja paraksts, zīmogs |
| Apliecības pielikumā ir sanumurētas un cauršūtas | lpp. |
| Z.v. | ||||
| Paraksts | Datums |
KRAVAS ZĪMES APLIECĪBA (1966)
LOAD LINE CERTIFICATE (1966)
Latvijas Jūras administrācijas
logo
Saskaņā ar 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas zīmi nosacījumiem Latvijas Republikas valdības uzdevumā izsniegusi Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcija.
Issued under the provisions of the International Convention on Load Lines, 1966, under the authority of the Government of Republic of Latvia by the Maritime Safety Inspectorate of Maritime Administration of Latvia.
| Kuģa vārds Name of ship | Pazīšanas signāls Call sign | Pieraksta osta Port of Registry | Kuģa garums (L), kā noteikts 2.panta astotajā daļā Length (L) as defined in Article 2(8) |
| Brīvsānu augstums noteikts kā: jaunam kuģim/esošam kuģim*. Freeboard assigned as a new ship/an existing ship*. | |||||||
| Vasaras brīvsānu augstums no klāja līnijas ir | mm (S) | ||||||
| Summer freeboard from deckline | mm | ||||||
| Ziemas brīvsānu augstums no klāja līnijas ir | mm (W) | ||||||
| Winter freeboard from deckline | mm | ||||||
| Klāja līnijas augšējā mala atrodas | mm zemāk/augstāk* par klāju pie kuģa borta. | ||||||
| Upper edge of the deck line is | mm below/above* deck at side. | ||||||
| Saldūdens korekcija | mm | ||||||
| Allowance for fresh water | mm | ||||||
| Ar šo apliecinām, ka šis kuģis ir apsekots, brīvsānu augstums noteikts, norādītās kravas zīmes atzīmētas saskaņā ar 1966.gada Starptautisko konvenciju par kravas zīmi. This is to certify that this ship has been surveyed and that the freeboards have been assigned and load lines shown above have been marked in accordance with the International Convention on Load Lines, 1966. |
| Šī apliecība ir spēkā līdz | ar nosacījumu, ka periodiskās pārbaudes notiek | |
| saskaņā ar konvencijas 14(1)(c) pantu. | ||
| This certificate is valid until | subject to periodical inspections in accordance with | |
| Article 14(1)(c) of the Convention. | ||
| Z.v. | Vieta | Datums | ||
| Seal | Place | Date |
| Nr. | |||
| No | (Pilnvarotās personas paraksts, uzvārds Signature, name of duly authorized official) |
| *nevajadzīgo svītrot *delete as appropriate |
| Ar šo apliecinām ka konvencijas 14(1)(c) pantā prasītās periodiskās pārbaudēs ir konstatēts, ka kuģis atbilst attiecīgajiem konvencijas noteikumiem. This is to certify that a periodical inspection required by Article 14(1)(c) of the Convention, this ship was found to comply with the relevant provisions of the Convention. | ||||
| Vieta | Datums | |||
| Place | Date | |||
| Pilnvarotās iestādes zīmogs Seal of authority | (pilnvarotā pārstāvja paraksts, uzvārds name and signature of the issuing authority) |
| Vieta | Datums | |||
| Place | Date |
| Pilnvarotās iestādes zīmogs Seal of authority | (pilnvarotā pārstāvja paraksts, uzvārds name and signature of the issuing authority) |
| Vieta | Datums | |||
| Place | Date |
| Pilnvarotās iestādes zīmogs Seal of authority | (pilnvarotā pārstāvja paraksts, uzvārds name and signature of the issuing authority) |
| Vieta | Datums | |||
| Place | Date |
| Pilnvarotās iestādes zīmogs Seal of authority | (pilnvarotā pārstāvja paraksts, uzvārds name and signature of the issuing authority) |
| Pamatojoties uz to, ka Konvencijas prasības dotajam kuģim ir pilnībā izpildītas, saskaņā ar konvencijas 19(2) pantu, šīs apliecības derīguma termiņš pagarināts līdz The provisions of the Convention being fully complied with by this ship, the validity of this Certificate is, in | ||
| accordance with Article 19(2) of the Convention, extended until | . | |
| Vieta | Datums | |||
| Place | Date |
| Pilnvarotās iestādes zīmogs Seal of authority | (pilnvarotā pārstāvja paraksts, uzvārds name and signature of the issuing authority) |
Piezīmes.
1. Ja kuģis iziet no ostas, kura atrodas upē vai iekšējo ūdeņu robežās, kuģa kravu atļauts palielināt atbilstoši degvielas un citu materiālu masai, nepieciešamajam patēriņam no iziešanas punkta līdz atklātai jūrai.
2. Ja kuģis atrodas saldūdenī, kura blīvums vienāds vienam, attiecīgā kravas zīme var būt iegremdēta par norādīto saldūdens korekciju. Ja ūdens blīvums atšķiras no 1,0, korekcija jānosaka proporcionāli starpībai starp 1,025 un faktisko ūdens blīvumu.
Notes:
1. When a ship departs from a port situated on a river or inland waters, deeper loading shall be permitted corresponding to the weight of the fuel and all other materials required for consumption between the point of departure and the sea.
2. When a ship is in fresh water of unit density the appropriate load line may be submerged by the amount of the fresh water allowance shown above. Where the density is other than unity, an allowance shall be made proportional to the difference between 1.025 and the actual density.
LATVIJAS JŪRAS ADMINISTRĀCIJA
KUĢOŠANAS DROŠĪBAS INSPEKCIJA
Latvijas Jūras administrācijas
logo
KRAVAS ZĪMES APLIECĪBA
| Kuģa vārds | Pazīšanas signāls | Pieraksta osta | Kuģa garums (m) |
Saskaņā ar 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas zīmi nosacījumiem Latvijas Republikas valdības uzdevumā izsniegusi Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcija.
| Brīvsānu augstums noteikts kā: jaunam kuģim/esošam kuģim*.
| |||||
| Vasaras brīvsānu augstums no klāja līnijas ir | mm. | ||||
| Ziemas brīvsānu augstums no klāja līnijas ir | mm. | ||||
| Klāja līnijas augšējā mala atrodas | mm augstāk/zemāk* par klāju, pie kuģa borta. | ||||
| Saldūdens korekcija | mm. | ||||
| Apliecību izsniedza Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcija, un | ||
| tā ir spēkā līdz | , un ir jāapstiprina katru gadu. | |
| Z.v. | Vieta | Datums |
| Nr. | |||
| (pilnvarotās personas paraksts, uzvārds) |
| * nevajadzīgo svītrot |
Ikgadējā apstiprināšana
| Pamatojoties uz ikgadējo apskati (akts Nr._______), šī apliecība tiek apstiprināta | |
| Nākamās ikgadējās apskates termiņš: | |
| Vieta | Datums |
| Zīmogs vai spiedogs | |
| (pilnvarotās amatpersonas paraksts, uzvārds) | |
| Pamatojoties uz ikgadējo apskati (akts Nr._______), šī apliecība tiek apstiprināta | |
| Nākamās ikgadējās apskates termiņš: | |
| Vieta | Datums |
| Zīmogs vai spiedogs | |
| (pilnvarotās amatpersonas paraksts, uzvārds) | |
| Pamatojoties uz ikgadējo apskati (akts Nr._______), šī apliecība tiek apstiprināta | |
| Nākamās ikgadējās apskates termiņš: | |
| Vieta | Datums |
| Zīmogs vai spiedogs | |
| (pilnvarotās amatpersonas paraksts, uzvārds) | |
| Pamatojoties uz ikgadējo apskati (akts Nr._______), šī apliecība tiek apstiprināta | |
| Nākamās ikgadējās apskates termiņš: | |
| Vieta | Datums |
| Zīmogs vai spiedogs | |
| (pilnvarotās amatpersonas paraksts, uzvārds) | |
Piezīmes.
1. Ja kuģis iziet no ostas, kura atrodas upē vai iekšējo ūdeņu robežās, kuģa kravu atļauts palielināt atbilstoši degvielas un citu materiālu masai, nepieciešamajam patēriņam no iziešanas punkta līdz atklātai jūrai.
2. Ja kuģis atrodas saldūdenī, kura blīvums vienāds vienam, attiecīgā kravas zīme var būt iegremdēta par augstāk norādīto saldūdens korekciju. Ja ūdens blīvums atšķiras no 1,0, korekcija jānosaka proporcionāli starpībai starp 1,025 un faktisko ūdens blīvumu.
NOTEKŪDEŅIEM UN ATKRITUMIEM
(Pielikums svītrots ar MK 04.12.2012. noteikumiem Nr.818)
Ministru kabineta
2006.gada 28.marta noteikumiem Nr.248
(Pielikums grozīts ar MK 12.12.2017. noteikumiem Nr. 734)
I. Jūras zvejas laivu tehniskā stāvokļa noteikšanas vispārīgie principi
1. Zvejas laivas tehniskā stāvokļa novērtēšanā svarīgākie rādītāji ir:
1.1. korpusa ūdensnecaurlaidība, konstrukcijas īpatnības un stiprība, brīvsānu augstuma atbilstība kuģošanas rajonam un kuģošanas papildnosacījumiem, korpusa materiāla nolietojums;
1.2. dzinēja un citu mehānismu konstrukcijas drošība un stabila darbība;
1.3. iekārtu, aprīkojuma un inventāra nokomplektējuma, tehnisko rādītāju un tehniskā stāvokļa atbilstība reglamentējošām prasībām;
1.4. obligāto pārbaužu laicīga veikšana;
1.5. zvejas laivas atbilstība noturības, kravnesības, pasažierietilpības un nenogrimšanas raksturojošiem un apliecinošiem dokumentiem.
2. Laivas tehniskā stāvokļa noteikšanas paņēmieni ir vizuālā apskate, izklauvēšana, iztaustīšana (zondēšana), ja nepieciešams, arī ekspertīze vai parauga ķīmiskā vai mehāniskā analīze, izmērīšana, pārbaude darbībā un tml.
3. Visizplatītākie bojājumi, kuri iespaido apskatāmā objekta tehnisko stāvokli, ir:
3.1. nodilums - laivas konstrukciju stiprības elementu un detaļu sākotnējo izmēru vai materiāla kvalitātes izmaiņas sakarā ar koroziju, eroziju, koka detaļu trupēšanu, organisko materiālu puvi, kustīgo savienojumu izdilumu detaļu saskares vietās vai citu fizikālo vai ķīmisko īpašību pasliktināšanās ekspluatācijas un laika faktoru ietekmē;
3.2. defekts – objekta (konstrukcijas, iekārtas, ierīces vai atsevišķas detaļas mehāniskas, termiskas, elektriskas vai citādas iedarbības izsaukta konstrukcijas vai detaļu paliekoša deformācija vai struktūras izmaiņas) stāvoklis, kurā tā normāla darbība vai izmantošana ir neiespējama vai ierobežota;
3.3. metāla strukturālās izmaiņas vai nogurums.
4. Objekta tehniskā stāvokļa novērtēšanā izmanto nodiluma un defektu normas, kas iekļautas noteikumos, tehniskās ekspluatācijas instrukcijās un citos normatīvajos dokumentos. Konstrukciju elementu un detaļu nodiluma pakāpi nosaka, salīdzinot esošos rādītājus ar būves lielumiem.
5. Ja, veicot objekta pārbaudi, tiek konstatēts, ka peldošam līdzeklim nav bojājumu vai bojājumi un nodilums ir pieļaujamo normu robežās, tā tehniskais stāvoklis tiek atzīts par atbilstošu drošai kuģošanai. Atsevišķos gadījumos, ja nodilums tuvojas pieļaujamajam normu robežlielumam vai bojājumu raksturs ir tāds, ka var ietekmēt drošas kuģošanas nosacījumus laivai iepriekš noteiktajā kuģošanas rajonā, objekta stāvoklis var tikt novērtēts kā ierobežoti derīgs, piemērojot šai laivai ekspluatācijas ierobežojumus (kuģošanas rajona, jūras stāvokļa, kravas daudzuma, veida vai izvietojuma, pasažieru vai cilvēku skaita un tml.). Šie ekspluatācijas ierobežojumi ir pieļaujami tikai ja tie ir pietiekami pamatoti.
6. Defektu novēršanas veids, remonta apjoms, izmantojamo materiālu un tehnoloģiju piemērotība jāsaskaņo ar inspektoru vai (sarežģītos gadījumos) ar Kuģošanas drošības inspekciju.
II. Korpusa apskate un tehniskā stāvokļa noteikšana
7. Uzrādot laivas korpusu apskatei, ir jābūt iztīrītām kravas tilpnēm, korpusa karkasa un apšuvuma iekšējām un ārējām virsmām jābūt tīrām no rūsas un netīrumiem.
8. Veicot ikgadējo pārbaudi, inspektors vizuāli apskata un novērtē korpusa karkasa, ārējā apšuvuma, ūdensnecaurlaidīgo šķērssienu, ūdensnecaurlaidīgo klāja aizveru tehnisko stāvokli, sevišķu uzmanību pievēršot tiem defektiem (piemēram, pastiprināta rūsēšana, deformācijas, cementa kastes), kas tika konstatēti iepriekšējās apskatēs, kā arī vietām, kuras ir vairāk pakļautas rūsēšanai, nodilumiem un trupēšanai. Ja laivas tērauda karkasa, ārējā apšuvuma un klāja apšuvuma stiprība izraisa šaubas, inspektoram ir tiesības pieprasīt veikt šo objektu vai vietu biezuma mērījumus. Ja ārējā korpusa apšuvuma biezums ir mazāks par 1,5 mm, šīs laivas ekspluatācija jūras apstākļos nav pieļaujama vai pieļaujama uz laiku ar ekspluatācijas ierobežojumiem.
Laivas korpusa apskates un mērījumu apjomus, kā arī attiecīgu mezglu demontāžas vai izjaukšanas nepieciešamību inspektors ir tiesīgs noteikt, ņemot vērā iepriekšējo apskašu, mērījumu un veikto remontu faktiskos datus.
9. Aizliegts ekspluatēt laivu ar metinātu metāla korpusu, ja ir sūce, plaisas, virsūdens daļas apšuvuma nepieļaujami mehāniski bojājumi (caurumi, plīsumi), ja laivas karkasā ir nepieļaujami bojājumi, kas var pazemināt laivas kopējo stiprību.
10. Koka korpusa tehnisko stāvokli nosaka:
10.1. vizuāli apskatot, izklaudzinot, durot ar īlenu, veicot kontroles urbumu, ietēsumu;
10.2. klaudzinot, lai noteiktu koksnes stāvokli (nebojāta koksne izdod tīru, skanīgu toni, bet bojāta, sapuvusi – dobju skaņu);
10.3. durot ar īlenu (koksnes stāvokli var noteikt, salīdzinot īlena duršanas dziļumu laivas korpusā un nebojātā, līdzīgas sugas koksnē);
10.4. urbjot (koksnes stāvokli pārbauda vietās, kuras nosegtas ar citiem laivas konstrukcijas elementiem. Koksnes stāvokli nosaka pēc skaidu nokrāsas, smaržas);
10.5. vietās, kur koka korpusa apšuvums ir sācis bojāties, bojājuma dziļumu var noteikt, šīs bojātās daļas notēšot līdz veselai koksnei;
10.6 apskatot koka korpusa laivu uz ūdens (sevišķa vērība jāvelta laivas ārējās apšuves un klāja ūdensnecaurlaidībai). Vienas diennakts laikā ieplūdušā ūdens līmenis laivas iekšienē (dibenā) nedrīkst būt augstāks par 5 cm. Laivas, kuras ārējā apšuve ir pakļauta ķirmjēdei, ekspluatācija nav pieļaujama. Bojātie apšuvuma dēļi ir jānomaina.
11. Normas korpusa tehniskā stāvokļa noteikšanai:
11.1. minimāli pieļaujamais laivas apšuves biezums no koka (dēļiem) ir 20 mm, no ūdensizturīga finiera - 6 mm, no alumīnija sakausējuma - 2 mm;
11.2. laivas koka korpusa (ārējā apšuve veidota no ūdensizturīga finiera vai no dēļiem) tehnisko stāvokli nosaka pēc 1.tabulā norādīto pamatelementu nolietojuma pakāpes:
1. tabula
| Galvenie korpusa un apšuves elementi | Pieļaujamās nolietojuma normas (%) | |
| derīgs | ierobežoti derīgs | |
| Laivas dibens, karkass | 25 | 35 |
| Sānu apšuvums, klājs, sānu un klāja karkass | 30 | 40 |
Piezīmes.
1. Šajā tabulā norādīto nolietojuma normu robežās ir pieļaujama koka elementu puve, apšuvuma un karkasa bojājumi, finiera slāņošanās, plaisas un citi defekti, kuri neietekmē korpusa ūdensnecaurlaidību.
2. Tabulā sniegtie normatīvi ir doti attiecībā pret būves projektā esošajiem lielumiem.
11.3. no plastmasas būvētas laivas korpusa tehniskā stāvokļa derīgumu nosaka pēc 2.tabulā norādīto pamatelementu nolietojuma pakāpes:
2.tabula
| Galvenie karkasa un apšuves elementi | Pieļaujamās nolietojuma normas (%) | |
| derīgs | ierobežoti derīgs | |
| Laivas dibena un karkasa apšuve | 25 | 35 |
| Klāja karkass, apšuve | 30 | 40 |
| Sānu karkass, apšuve | 35 | 45 |
Piezīmes.
1. Šajā tabulā norādīto nolietojuma normu robežās ir pieļaujami karkasa un apšuves detaļu bojājumi – noslāņošanās, virsējie plīsumi, skrambas, izdilumi vai citi defekti, kuri neietekmē ūdens necaurlaidību.
2. Tabulā sniegtie pieļaujamie nodiluma normatīvi doti attiecībā pret būves projekta attiecīgajiem lielumiem.
11.4. vieglmetāla (dūralumīnija, alumīnija–magnija sakausējuma) laivas tehnisko stāvokli nosaka pēc 3.tabulā norādītajiem nolietojuma normatīviem:
3.tabula
| Materiāls | Pamatelementu grupas | Pieļaujamā nolietojuma norma (%) | |
| derīgs | ierobežoti derīgs | ||
| Dūralumnīja sakausējumi | Dibena daļas apšuvums, dibendaļas karkass | 15 | 20 |
| Klāja apšuvums, klāja karkass | 20 | 30 | |
| Sānu apšuvums, karkass | 25 | 35 | |
| Alumīnija un magnija sakausējums | Dibendaļas apšuvums, karkass | 20 | 30 |
| Klāja apšuvums, karkass | 20 | 30 | |
| Sānu apšuvums, karkass | 25 | 35 | |
Piezīmes.
1. Šajā tabulā doto nolietojuma normu robežās ir pieļaujami apšuvuma un karkasa ieskrāpējumi, nobrāzumi un citi defekti.
2. Tabulā sniegtie pieļaujamie nodiluma normatīvi doti attiecībā pret būves projekta attiecīgajiem lielumiem.
12. Laivas tehniskā stāvokļa novērtējums ''KUĢOŠANAI NEDERĪGS'' tiek noteikts šādos gadījumos (neatkarīgi no būves materiāla):
12.1. ja kaut viens no šī pielikuma 1., 2., un 3.tabulā minētajiem defektiem pārsniedz norādītās nolietojuma normas ar norādi "Ierobežoti derīgs";
12.2. ja laiva atrodas nogrimušā vai daļēji nogrimušā stāvoklī;
12.3. ja korpusa ārējā apšuvē ir plaisa, caur kuru iekšpusē var ieplūst ūdens;
12.4. ja paliekošo deformāciju vietās korpusa apšuvē un karkasā ir plaisas;
12.5. ja koka laivas karkasa savienojums zaudējis stiprību (piemēram, izkritušas vai palikušas vaļīgas stiprinājuma bultskrūves), kas radījis sūci korpusā.
III. Dzinēja un dzenskrūves apskate un tehniskā stāvokļa noteikšana
13. Laivas ar stacionāro dzinēju un dzenskrūves iekārtu atbilst šādām prasībām:
13.1. tām ir sertifikāts par motora atbilstību darbam jūras apstākļos (konversija). Ja dzinējam sertifikāta nav, jābūt atzinumam, ka analogs dzinējs ir ekspluatēts jūras apstākļos ne mazāk kā vienu gadu un tā darbība atzīta kā stabila un droša. Atzinumu izsniedz Inspekcija uz kompetentas komisijas atzinuma pamata.
13.2. viens cilvēks var viegli iedarbināt motoru;
13.3. motors nevar patvaļīgi mainīt darba režīmu (apgriezienus);
13.4. tās ir nokomplektētas ar motora darba parametrus kontrolējošiem mēraparātiem, uz kuriem ir iezīme ar minimāli un maksimāli pieļaujamiem lielumiem;
13.5. ir nodrošināts mēraparātu apgaismojums diennakts tumšajā laikā;
13.6. ja motors tiek iedarbināts ar startera palīdzību, ir ģenerators akumulatoru uzlādēšanai;
13.7. motora darba parametri atbilst tā tehniskajā formulārā norādītajiem parametriem (piemēram, ūdens un eļļas temperatūra, eļļas spiediens);
13.8. motors darbojas stabili, ja ir dažādi apgriezieni;
13.9. eļļas un degvielas sistēma ir hermētiska;
13.10. motors ir droši piestiprināts pie tā pamata un pamats - pie laivas korpusa, kā arī bultskrūvju uzgriežņi ir nodrošināti pret patvaļīgu atskrūvēšanos;
13.11. nodrošināta ātra un droša dzenskrūves griešanās virziena maiņas (reversa) iespēja;
13.12. nodrošināts deidvuda blīvslēga hermētiskums;
13.13. ir palikņi (silītes) degvielas savākšanai zem koka laivu degvielas sistēmas elementiem;
13.14. uz rotējošām mehānismu daļām ir aizsargapvalki;
13.15. bezklāja laivu motoru aizsargapvalki ir no nedegošiem materiāliem;
13.16. izpūtēju kolektoru siltumizolācijas ārpuse ir no materiāliem, kas neuzsūc naftas produktus;
13.17. degvielas tvertnei jābūt izvietotai ne tuvāk par 800 mm no motora gāzu izplūdes caurules (ja nav ugunsdrošas starpsienas);
13.18. benzīna motora nodalījums (uz metāla laivām) ir nožogots ar starpsienām, lai novērstu degvielas izplūšanu pa visu laivas dibenu;
13.19. motora degvielas sistēma ir gāzu izplūdes kolektora pretējā pusē;
13.20. dzenskrūve ir labi nostiprināta uz dzenskrūves vārpstas.
14. Laivām ar stacionāro dzinēju un dzenskrūves iekārtu nedrīkst būt:
14.1. nenormāli trokšņi un vibrācijas motorā, reduktorā un dzenskrūves vārpstas līnijā;
14.2. deformēti dzenskrūves spārni (ar kavitācijas izēdumiem un ierobiem).
15. Laivām ar piekabināmo motoru nodrošina:
15.1. drošību motora stiprinājumam pie laivas, kā arī drošības trosīti;
15.2. degvielas sistēmas hermētiskumu, kas novērš ūdens piesārņošanu;
15.3. ātras un vieglas motora iedarbināšanas iespējas jebkuros apstākļos.
16. Aizliegta motora un mehānismu ekspluatācija, ja nav likvidēti šādi defekti:
16.1. bojāts motora iedarbināšanas vai dzenskrūves griešanās virziena maiņas mehānisms;
16.2. deformēti vai nolauzti dzenskrūves spārni;
16.3. bojāti motora palīgmehānismi vai sistēmas, kas nodrošina tā darbu;
16.4. nenormāli trokšņi motorā;
16.5. stipra vibrācija;
16.6. motora pārkaršana;
16.7. plīsumi vai deformācijas atbildīgos mehānismos;
16.8. motora nevienmērīgs darbs.
IV. Elektroiekārtu pārbaude
17. Elektroiekārtas, kā arī akumulatoru, elektrisko vadu un signāluguņu stiprinājums tiek pārbaudīts darbībā.
18. Akumulatoru baterijas ir izvietotas hermētiskās kārbās ar ventilāciju. Tās nedrīkst būt izvietotas blakus izpūtēju kolektoriem. Akumulatoru baterijas nedrīkst būt izvietotas vienā nodalījumā ar benzīnmotoru.
19. Lietojamās strāvas spriegums nedrīkst pārsniegt 24 V.
20. Elektroiekārtas un elektriskie vadi ir aizsargāti pret ūdens, eļļas, degvielas, augstas temperatūras vai mehānisko iedarbību.
21. Elektroizolācijas pretestība nedrīkst būt mazāka par 0,5 MΩ.
22. Nepieciešams akumulatoru ''masas'' slēdzis.
V. Stūres iekārtas tehniskā stāvokļa noteikšana
23. Pārbauda stūres iekārtas komplektāciju, kā arī pievadtrošu (ja tādas ir) nospriegojumu un to savilču (talrepu) nodrošinājumu pret patvaļīgu atskrūvēšanos.
24. Pārbauda, vai trošu pievads neberzējas gar korpusu, neiesprūst, pārliekot stūri no viena borta uz otru.
25. Ir iespēja pārlikt stūri ne mazāk kā 35° no diametrālās plaknes uz katru bortu. Stūres pārlikšanas laiks no borta uz bortu nedrīkst pārsniegt 10 sekundes. Stūri bez piepūles var pārlikt ar vienu roku.
26. Ir rezerves stūres vadības iespēja (distances vadības gadījumā).
VI. Jūras zvejas laivu aprīkojuma normas
27. Jūras zvejas laivu aprīkojuma normas attiecas uz Latvijas Republikas ostās reģistrējamām jūras laivām.
28. Aprīkojuma saraksts:
| Nr. p.k. | Aprīkojuma nosaukums | mērvienība | Klāja laivas | Bezklāja laivas | Piezīmes | ||
| pašgājēji | bez galvenā dzinēja | pašgājēji | bez galvenā dzinēja | ||||
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 |
| Glābšanas līdzekļi | |||||||
| 1. | Glābšanas plosts ar hidrostatu | gab | 1 | – | – | – | sk. piezīmi Nr.1 |
| 2. | Glābšanas riņķis ar līni | ||||||
| L < 5,5 m | gab. | 1 | 1 | 1 | 1 | sk. piezīmi Nr.2 | |
| 5,5 < L < 12 m | '' | 1 | 1 | 1 | 1 | '' | |
| L > 12 m | '' | 2 | 2 | 2 | 2 | '' | |
| 3. | Glābšanas vestes | Pa vienai katram cilvēkam | sk. piezīmi Nr.4 | ||||
| Ugunsdzēsības inventārs | |||||||
| 4. | Ugunsdzēšamais aparāts | gab. | 2 | – | 1 | – | sk. piezīmi Nr.9 |
| 5. | Ugunsdzēšamais spainis | '' | 1 | 1 | 1 | – | |
| 6. | Cirvis | '' | 1 | 1 | - | – | |
| Avārijas instrumenti | sk. piezīmi Nr.4 | ||||||
| 7. | Takelāžas nazis | '' | 1 | 1 | 1 | 1 | |
| 8. | Skrūvgriezis | '' | 1 | - | 1 | - | |
| 9. | Cirtnis | '' | 1 | - | 1 | - | |
| 10. | Āmurs | '' | 1 | 1 | 1 | 1 | |
| 11. | Darvotas pakulas | kg | 2 | 2 | 2 | 2 | sk. piezīmi Nr. 11 |
| 12. | Koka ķīļi | gab. | 3 | – | – | – | |
| 13. | Brezents (1 x 1,5 m) | gab. | 1 | – | 1 | – | |
| 14. | Sērkociņi hermētiskā iepakojumā | kārb. | 1 | 1 | 1 | 1 | |
| 15. | Liekšķere | gab. | 1 | 1 | 1 | 1 | |
| 16. | Ūdens atsūknēšanas sūknis | '' | 1 | – | 1 | – | sk. piezīmi Nr.10 |
| Signālierīces | |||||||
| 17. | Zvans L > 12 m | gab | 1 | – | – | – | |
| 18. | Kuģa svilpe | '' | 1 | – | 1 | – | sk. piezīmi Nr.6 |
| 19. | Baltās topuguns lukturis (elektriskais, gāzes vai pironaftas) | gab. | 1 | – | 1 | – | sk. piezīmi Nr.3 |
| 20. | Borta uguns lukturis (elektriskais) | ||||||
| sarkans | gab. | 1 | - | 1 | - | sk. piezīmi Nr.3 | |
| zaļš | '' | 1 | - | 1 | - | sk. piezīmi Nr.3 | |
| 21. | Baltās aizmugures uguns lukturis (elektriskais) | '' | 1 | - | 1 | - | sk. piezīmi Nr.3 |
| 22. | Pārnēsājams balts lukturis (elektriskais) | '' | 1 | 1 | 1 | 1 | |
| 23. | Zvejas lukturis 360° (elektriskais) | ||||||
| sarkans | '' | 1 | - | - | - | ||
| balts | '' | 1 | - | - | - | ||
| zaļš | '' | 1 | - | - | - | ||
| 24. | Groziņš (signālzīme) | '' | 1 | - | - | - | |
| 25. | Melna signālzīme ''lode'' (diametrs ne mazāk par 0,3 m) | '' | 1 | - | - | - | |
| 26. | Signāllāpa, sarkana | '' | 6 | 6 | 6 | 3 | sk. piezīmi Nr.8 |
| 27. | Ķeksis | '' | 1 | 1 | 1 | 1 | |
| 29. | Enkurs | '' | 1 | 1 | 1 | 1 | sk. tabulu Nr.1 |
| 30. | Enkura trose vai ķēde | m | 30 | 30 | 30 | 30 | sk. tabulu Nr.1 |
| Piezīmes. 1. Zvejas laivām, kuru kuģošanas rajons ir 5 jūras jūdzes (turpmāk tekstā – j.j.) un vairāk. 2. L – laivas gabarīta garums. 3. L < 7 m, ja laivas ātrums nepārsniedz 7 mezglus, topuguns, aizmugures un borta ugunis var tikt aizvietotas ar vienu baltu 360° uguni. 4. Var nebūt, ja uz laivas nav cilvēku. 5. Laivām nokomplektēšanu ar navigācijas kartēm, locijām un stūrmaņu instrumentiem nosaka ostas kapteinis. 6. Pie L < 12 m var tikt aizstāta ar sirēnu vai automašīnas skaņu ierīci. 7. Peldošiem līdzekļiem, kuru kuģošanas rajons ir līdz 2 j.j. no krasta – 3 sarkanās lāpas. 8. Airu laivām signāllāpas nav vajadzīgas pie nosacījuma, ka ir skaņas signālierīce, kas nodrošina skaņas dzirdamību ne mazāk par 0,5 j.j., un ir darvotas pakulas celafāna iepakojumā, kuras var dedzināt briesmu gadījumā. 9. Atļauts aprīkot ar aparātiem, kuriem tilpums ir ne mazāks par 2 kg (l). 10. Laivām, kuru kuģošanas rajons ir līdz 5 j.j., ir jābūt ūdens atsūknēšanas līdzekļiem no visiem nodalījumiem ar jaudu, ne mazāku par 2 m3/h, laivām, kuru kuģošanas rajons ir 5 j.j. un vairāk, – ar jaudu, ne mazāku par 4 m3/h. 11. Koka korpusa laivām. | |||||||
29. Šī pielikuma 28.punktā minētajam aprīkojumam (1., 2., 3., 4., 14., 16.–23., 27.pozīcija), kā arī 31.punktā minētajam navigācijas un radioaprīkojumam (1., 2., 3., 4., 5.pozīcija) jābūt Latvijas Jūras administrācijas atzīta tipa.
30. Enkura masas un enkurķēdes kalibra noteikšana:
| LMAX + Lūdens līnija | Enkurs | Enkurķēdes vai troses diametrs | |||
| 2 | ķēde | trose | |||
| m | kg | mm | mm | ||
| 6 | 8 | 6 | 12 | ||
| 7 | 9 | 8 | 12 | ||
| 8 | 10 | 8 | 12 | ||
| 10 | 13 | 8 | 12 | ||
| 11 | 15 | 8 | 12 | ||
| 12 | 18 | 8 | 14 | ||
| 13 | 21 | 10 | 14 | ||
| 14 | 24 | 10 | 14 | ||
| 15 | 26 | 10 | - | ||
| 16 | 30 | 10 | - | ||
| 17 | 34 | 10 | - | ||
| 18 | 38 | 10 | - | ||
| 19 | 42 | 12 | - | ||
| 20 | 47 | 12 | - | ||
| 21 | 52 | 12 | - | ||
| 22 | 57 | 12 | - | ||
| 23 | 62 | 12 | - | ||
| 24 | 68 | 12 | - | ||
| Piezīmes. 1. Enkurķēdes diametrs tiek mērīts pēc ķēdes locekļa diametra. 2. Troses diametrs dots attiecībā uz neilona trosēm. Gadījumā, ja tiek izmantota cita materiāla trose, tās stiprībai jābūt ne mazākai kā attiecīgā diametra neilona trosei. | |||||
31. Navigācijas un radioaprīkojums:
| Nr.p.k. | Aprīkojuma nosaukums | Mērvienība | Kuģošanas rajons (j.j.) | Piezīmes | ||
| 20 | 5 | 2 | ||||
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 |
| 1. | Jūras (laivu) kompass | gab. | 1 | 1 | – | var nebūt ja uz laivas nav cilvēku |
| 2. | Kompass | '' | – | – | 1 | '' |
| 3. | Prizmatiskais binoklis | '' | 1 | 1 | – | '' |
| 4. | Stacionārā jūras UĪV radiostacija | kompl. | 1 | - | – | '' |
| 5. | Portatīvā jūras UĪV radiostacija | '' | – | 1 | – | '' |
| 6. | Radiolokācijas atstarotājs | gab. | 1 | – | – | ar augstumu virs ūdens līnijas ne mazāku par 4 m |
| 7. | Mazā aptieciņa | kompl. | 1 | 1 | – | '' |
| 8. | Mobilais telefons | gab. | – | – | 1 | |
Piezīmes.
1. Jūras rajonā A1 laivām ar stacionāro UĪV radiostaciju var atļaut kuģot ar attālināšanos no patvēruma ostas līdz 20 jūras jūdzēm.
2. Jūras rajonā A1 laivām ar pārnēsājamo UĪV radiostaciju ir atļauts kuģot ar attālināšanos no patvēruma ostas/krasta līdz 5 jūras jūdzēm.
3. Rajonos kuros nav nodrošināti radiotelefona sakari, un rajonos, kuros nav nodrošināti nepārtraukti radiotelefona sakari, periodos, kad radiotelefona sakari nav nodrošināti, kuģošana atļauta ar attālināšanos no krasta līdz 2 jūras jūdzēm.
4. Mobilajam telefonam jābūt šļakatu drošam vai hermētiskā iepakojumā.
VII. Kuģošanas rajona noteikšanas kritēriji
32. Kuģošanas rajons ar attālināšanos no patvēruma vietas vairāk par 5 jūras jūdzēm var būt noteikts tikai klāja laivām. Stacionārā ŪĪV radiostacija, noturības informācija, kompass un stacionārais dzinējs ar būves projektā paredzēto minimālo un maksimālo jaudu, kas nodrošina laivas ātrumu, ne mazāku par 6 mezgliem, šādām laivām ir obligāts, kā arī dzinēja nodalījumam un kravas tilpnei ir jābūt atdalītiem no pārējiem laivas nodalījumiem ar ūdensdrošu starpsienu no laivas dibena līdz klāja apšuvei.
33. Noturības informāciju var neprasīt zvejas laivām, kuras ilgstoši atradušās ekspluatācijā (vairāk par 5 gadiem) un to ekspluatācija pierādījusi, ka tās ir drošas kuģošanai noteiktajos apstākļos (piemēram, vēja stiprums, viļņu augstums). Šajā gadījumā laivai, stājoties Kuģošanas drošības inspekcijas uzraudzībā, īpašnieks iesniedz rakstisku ziņojumu par to, ka laiva 5 gadu laikā ir bijusi derīga kuģošanai noteiktā vēja stiprumā un viļņu augstumā, ar konkrētu kravas daudzumu, taču tādu laivu kuģošanas rajons nedrīkst pārsniegt 5 jūras jūdzes no krasta, un viļņu augstums nedrīkst būt lielāks par 0,60 m.
34. Kuģošanas rajons līdz 5 jūras jūdzēm no krasta var būt noteikts tikai laivām, kuru garums nav mazāks par 7 metriem un ir stacionārs dzinējs. Klāja zvejas laivām šis garums var būt mazāks.
35. Noturības informāciju var neprasīt zvejas laivām, kuras būvētas uz jūras kuģu glābšanas laivu bāzes, būtiski nemainot to konstrukciju, un tām ir pilnā apjomā saglabājušās gaisa vai ar putuplastu piepildītas kastes, kas padara laivu praktiski negrimstošu. Tādu laivu kuģošanas rajons nedrīkst pārsniegt 5 jūras jūdzes no krasta, pieļaujamais viļņu augstums nav lielāks par 1,00 metru, kravas daudzums kopā ar komandas svaru nedrīkst pārsniegt šāda tipa glābšanas laivai paredzēto kravnesību (cilvēku skaits + 75 kg).
36. Jaunām zvejas laivām, stājoties Kuģošanas drošības inspekcijas uzraudzībā, jāuzrāda būves dati (rasējumi, gabarīti, svars, iegrime) un noturības informācija. Ja laiva būvēta analogi laivai, kas atrodas ekspluatācijā un kurai ir noturības informācija, jaunu informāciju izstrādāt nav obligāti, var izmantot ekspluatācijā esošas laivas noturības informācijas kopiju, ko Kuģošanas drošības inspekcija apstiprina konkrētai laivai. Ja jaunai laivai nav noturības informācijas, tās kuģošanas rajons nevar būt lielāks par 2 jūras jūdzēm no krasta, viļņu augstumam nepārsniedzot 0,50 metru, bez tam laivām jābūt nodrošinātām ar gaisa vai putuplastu pildītām kastēm, kas garantē laivas peldspēju avārijas apstākļos.
37. Airu laivām attālināšanās no krasta nedrīkst pārsniegt 0,3 jūras jūdzes, viļņu augstumam nepārsniedzot par 0,3 metrus.
38. Laivai ar piekabināmo dzinēju attālināšanās no krasta nedrīkst pārsniegt 2 jūras jūdzes.
VIII. Kuģošanas spējas apliecība
(Sadaļa svītrota ar MK 12.12.2017. noteikumiem Nr. 734)
(Pielikums svītrots ar MK 19.08.2014. noteikumiem Nr.486)
1. tabula. Starpsienu, kas atdala blakus esošas telpas, ugunsizturība
Telpas | (1) | (2) | (3) | (4) | (5) | (6) | (7) | (8) | (9) | (10) |
| Kontrolpunkti (1) | A-0e | A-0 | A-60 | A-0 | A-15 | A-60 | A-15 | A-60 | A-60 | * |
| Koridori (2) | C | B-0 | B-0 | B-0 | A-60 | A-0 | A-0 | A-0 | * | |
| Dzīvojamās telpas (3) | Ca,b | B-0 | B-0 | A-60 | A-0 | A-0 | A-0 | * | ||
| Kāpņu telpas (4) | B-0 | B-0 | A-60 | A-0 | A-0 | A-0 | * | |||
| Zema ugunsgrēka riska dienesta telpas (5) | C | A-60 | A-0 | A-0 | A-0 | * | ||||
| "A" klases mašīntelpas (6) | * | A-0 | A-0 | A-60 | * | |||||
| Citas mašīntelpas (7) | A-0d | A-0 | A-0 | * | ||||||
| Kravas telpas (8) | * | A-0 | * | |||||||
| Augsta ugunsgrēka riska dienesta telpas (9) | A-0d | * | ||||||||
| Atklāti klāji (10) | – |
2. tabula. Klāju, kas atdala blakus esošas telpas, ugunsizturība
Telpas virs→ | (1) | (2) | (3) | (4) | (5) | (6) | (7) | (8) | (9) | (10) |
| Kontrolpunkti (1) | A-0 | A-0 | A-60 | A-0 | A-0 | A-60 | A-0 | A-0 | A-0 | * |
| Koridori (2) | A-0 | * | * | A-0 | * | A-60 | A-0 | A-0 | A-0 | * |
| Dzīvojamās telpas (3) | A-60 | A-0 | * | A-0 | * | A-60 | A-0 | A-0 | A-0 | * |
| Kāpņu telpas (4) | A-0 | A-0 | A-0 | * | A-60 | A-0 | A-0 | A-0 | * | |
| Zema ugunsgrēka riska dienesta telpas (5) | A-15 | A-0 | A-0 | A-0 | * | A-60 | A-0 | A-0 | A-0 | * |
| "A" klases mašīntelpas (6) | A-60 | A-60 | A-60 | A-60 | A-60 | * | A-60 | A-30 | A-60 | * |
| Citas mašīntelpas (7) | A-15 | A-0 | A-0 | A-0 | A-0 | A-0 | * | A-0 | A-0 | * |
| Kravas telpas (8) | A-60 | A-0 | A-0 | A-0 | A-0 | A-0 | A-0 | * | A-0 | * |
| Augsta ugunsgrēka riska dienesta telpas (9) | A-60 | A-0 | A-0 | A-0 | A-0 | A-0 | A-0 | A-0 | A-0d | * |
| Atklāti klāji (10) | * | * | * | * | * | * | * | * | * | – |
Piezīmes 1. un 2. tabulai.
Katras telpu kategorijas nosaukums ir domāts kā tipisks, nevis ierobežojošs. Cipars iekavās norāda aili vai rindu tabulās.
* Starpsienas ir no tērauda vai līdzvērtīga materiāla, bet tām nav jāatbilst "A" klases prasībām.
a – nav speciālu prasību, ja starpsienas atbilst metodei IIF vai IIIF;
b – metodes IIIF gadījumā "B" klases starpsienas "B-0" ir jānodrošina telpām vai to grupām ar platību 50 m2 vai vairāk;
c – skaidrojumam izmantot šo noteikumu 5.2.2 un 5.2.3. apakšnodaļu;
d – ja telpas ir klasificētas vienā skaitliskajā kategorijā un norādi papildina burts "d", starpsiena vai klājs ar tabulā norādīto kategoriju ir nepieciešams tikai tad, ja blakus telpas ir ar dažādu lietošanas mērķi, piemēram, kategorija (9). Ja kambīzes blakustelpa ir kambīze, starpsiena nav vajadzīga, bet, ja kambīzes blakustelpa ir krāsu glabātava, ir nepieciešama "A-0" starpsiena;
e – stūres māju, karšu telpu un radiotelpu atdalošās starpsienas var būt "B-0";
f – ja pēc administrācijas uzskatiem mašīntelpā ar kategoriju (7) ir zems ugunsgrēka risks, ugunsdrošības izolācija nav nepieciešama.
Apraksts | Izmēri |
| Ārējais diametrs | 178 milimetri |
| Iekšējais diametrs | 64 milimetri |
| Skrūvju caurumu centru loka diametrs | 132 milimetri |
| Spraugas atlokā | Četri caurumi ar diametru 19 mm, izvietoti uz skrūvju centru loka (ø 132 mm) vienādos attālumos ar izfrēzētām spraugām atloka perifērijā |
| Atloka biezums | Vismaz 14,5 milimetri |
| Skrūves un uzgriežņi | Četras skrūves, ø 16 mm, garums 50 mm |
 |
 |
 |
 |