Darbības ar dokumentu
Rīgā 2006.gada 2.maijā (prot. Nr.25 32.§)
2. Notekūdeņu dūņas ir koloidālas nogulsnes, kas rodas, apstrādājot sadzīves, komunālos un ražošanas notekūdeņus attīrīšanas iekārtās, kā arī nosēdumi no septiskām tvertnēm un citām līdzīgām iekārtām notekūdeņu attīrīšanai.
3. Notekūdeņu dūņu komposts (turpmāk — komposts) ir notekūdeņu dūņu un dažādu augu izcelsmes materiālu (kūdras, lapu, salmu, zāģskaidu un citu pildmateriālu) sadalīšanās produkts, ko iegūst, cilvēkam ietekmējot aktīvu aerobu mikrobioloģisko darbību.
4. Notekūdeņu dūņas iedala šādi:
4.1. apstrādātas dūņas — dūņas, kas bijušas pakļautas vismaz vienam no šādiem apstrādes veidiem:
4.1.1. uzglabāšana, arī šķidrā veidā, vismaz 12 mēnešus (aukstā fermentēšana) bez sajaukšanas un pārvietošanas glabāšanas laikā;
4.1.2. mezofilā anaerobā sadalīšana 35 ºC (± 3 ºC) temperatūrā, minimālais apstrādes ilgums — 21 diennakts (± 5 diennaktis);
4.1.3. termofilā anaerobā sadalīšana 55 ºC (± 5 ºC) temperatūrā, minimālais apstrādes ilgums — 10 diennaktis;
4.1.4. termofilā aerobā stabilizēšana 55 ºC (± 5 ºC) temperatūrā, minimālais apstrādes ilgums — 10 diennaktis;
4.1.5. kompostēšana, kuras laikā vismaz trīs diennaktis temperatūra kaudzes iekšienē, 50 cm no kaudzes virskārtas, ir ne mazāka par 60 ºC;
4.1.6. apstrāde ar kaļķi līdz pH 12 vai vairāk, ne mazāk kā divas stundas pēc tās temperatūrai jābūt vismaz 55 ºC;
4.1.7. pasterizācija vismaz 30 minūtes 70 ºC temperatūrā;
4.1.8. žāvēšana līdz 100 ºC temperatūrā, līdz sausnas saturs dūņu masā sasniedz vismaz 70 %;
4.2. neapstrādātas dūņas — dūņas, kas nav bijušas pakļautas nevienam no šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minētajiem apstrādes veidiem.
5. Notekūdeņu dūņu un komposta kvalitātes noteikšanu nodrošina:
5.1. notekūdeņu dūņu ražotājs — juridiskā vai fiziskā persona, kas apsaimnieko notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuru tehnoloģiskajos procesos rodas notekūdeņu dūņas;
5.2. komposta ražotājs — juridiskā vai fiziskā persona, kas izmanto notekūdeņu dūņas komposta gatavošanai.
6. Notekūdeņu dūņu kvalitāti nosaka katrai notekūdeņu dūņu sērijai (notekūdeņu dūņu masa ar vienveidīgu ķīmisko sastāvu, līdzīgām fizikālām un citām īpašībām), veidojot vienu vidējo paraugu saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu.
7. Komposta kvalitāti nosaka katrai komposta sērijai (komposta masa, kas veidota no notekūdeņu dūņām un augu izcelsmes pildmateriāliem un kompostēšanas sākumā nepārsniedz 1000 tonnu). Komposta sērijas kvalitātes noteikšanai veido vienu vidējo paraugu, kurā apvienoti vismaz 25 individuālie paraugi.
8. Laboratorijā, kas akreditēta valsts aģentūrā “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” atbilstoši Latvijas nacionālajam standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju vispārīgās prasības”, vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts paziņotā institūcijā, par kuru Ekonomikas ministrija publicējusi paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un kurā izmanto šo noteikumu 2.pielikumā minētās metodes, notekūdeņu dūņu vai komposta sērijas vidējam paraugam nosaka:
8.1. smago metālu — kadmija (Cd), hroma (Cr), vara (Cu), dzīvsudraba (Hg), niķeļa (Ni), svina (Pb) un cinka (Zn) — masas koncentrāciju sausnā;
8.2. sausnas saturu un agroķīmiskos rādītājus — vides reakciju un organiskās vielas, kopējā slāpekļa (N) un fosfora (P) masas koncentrāciju sausnā;
8.3. amonija slāpekļa (N-NH4) masas koncentrāciju sausnā — nosaka pirms notekūdeņu dūņu vai komposta izmantošanas lauksaimniecībā augšņu mēslošanai. Ja pēc notekūdeņu dūņu vai komposta sērijas saražošanas pagājuši vairāk nekā 12 mēneši, tad pirms šīs sērijas izmantošanas sausnu un amonija slāpekli nosaka atkārtoti.
9. Ja notekūdeņu attīrīšanas iekārtas slodze nepārsniedz 5000 cilvēku ekvivalentu (CE) un tajā apstrādā tikai sadzīves notekūdeņus, notekūdeņu dūņās un no šādām dūņām ražotā kompostā smago metālu masas koncentrācija nav jānosaka.
10. Notekūdeņu dūņu ražotājs un komposta ražotājs, pamatojoties uz iegūtajiem notekūdeņu dūņu un komposta kvalitātes rādītājiem, katrai notekūdeņu dūņu sērijai vai komposta sērijai noformē attiecīgu kvalitātes apliecību saskaņā ar šo noteikumu 3. un 4.pielikumu (turpmāk — kvalitātes apliecība).
11. Notekūdeņu dūņu un komposta ražotājs izsniedz kvalitātes apliecības kopiju notekūdeņu dūņu un komposta lietotājam — juridiskajai vai fiziskajai personai, kas nodarbojas ar notekūdeņu dūņu un komposta uzglabāšanu, izmantošanu un apglabāšanu.
12. Notekūdeņu dūņu un komposta ražotājs:
12.1. reģistrē katras sērijas kvalitātes apliecību īpašā reģistrācijas žurnālā (5.pielikums);
12.2. notekūdeņu dūņu un komposta kvalitātes testēšanas pārskatus un kvalitātes apliecību oriģinālus, kā arī reģistrācijas žurnālus glabā ne mazāk kā 10 gadu.
13. Notekūdeņu dūņu un komposta iedalījums klasēs noteikts šo noteikumu 6.pielikumā. Piektās klases notekūdeņu dūņas uzskata par bīstamajiem atkritumiem. Visas darbības ar piektās klases notekūdeņu dūņām veic atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu.
14. Notekūdeņu dūņām, kas iegūtas, attīrot tikai sadzīves notekūdeņus, un no tām sagatavotiem kompostiem klasi nenosaka. Kvalitātes apliecībā ailē “klase” ieraksta — “sadzīves notekūdeņu dūņas” vai “sadzīves notekūdeņu dūņu komposts”.
15. Ja notekūdeņu dūņas vai kompostu atvešanas dienā nav iespējams izmantot paredzētajam mērķim, to novieto pagaidu uzglabāšanai izmantošanas vietā. Notekūdeņu dūņu vai komposta pagaidu uzglabāšanas vieta, kā arī komposta gatavošanas vieta nedrīkst atrasties:
15.1. tuvāk par 150 m no dzīvojamām ēkām un pārtikas pārstrādes un pārtikas tirdzniecības uzņēmumiem;
15.2. vietās, kur tas ir aizliegts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām;
15.3. īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, izņemot to neitrālās zonas, un mikroliegumos, kā arī tuvāk par 150 m no to robežām;
15.4. tuvāk par 150 m no ūdens ņemšanas vietām;
15.5. tuvāk par 100 m no ūdenstilpes vai ūdensteces krasta līnijas;
15.6. applūdināmās zonās;
15.7. nogāzēs, kuru slīpums lielāks par 5°.
16. Notekūdeņu dūņas vai kompostu novieto pagaidu uzglabāšanai un kompostu gatavo šim mērķim īpaši paredzētā un iekārtotā stacionārā vietā, kas nepieļauj notekūdeņu dūņu un komposta, kā arī filtrējošo ūdeņu nokļūšanu augsnē, virszemes ūdeņos un pazemes ūdeņos. Stacionārā pagaidu uzglabāšanas vietā notekūdeņu dūņas vai kompostu drīkst uzglabāt ne ilgāk kā trīs gadus. Ja notekūdeņu dūņas uzglabā ilgāk par trim gadiem, to dara atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu.
17. Ja notekūdeņu dūņas vai kompostu novieto pagaidu uzglabāšanai vai kompostu gatavo vietā, kas neatbilst šo noteikumu 16.punktā minētajām prasībām, to iekārto šādā kārtībā:
17.1. izvēlas līdzenu laukumu, kur pazemes ūdens līmenis notekūdeņu dūņu vai komposta uzglabāšanas vai komposta gatavošanas laikā ir vismaz vienu metru no zemes virsmas;
17.2. pirms notekūdeņu dūņu novietošanas vai komposta gatavošanas vietā, kas atbilst šo noteikumu 17.1.apakšpunktā minētajām prasībām, izveido vismaz 30 cm biezu paklāju no zāģu skaidām, kūdras, salmiem vai citiem līdzīgiem augu izcelsmes materiāliem.
18. Notekūdeņu dūņu vai komposta pagaidu uzglabāšanas vai komposta gatavošanas vietās, kuras iekārtotas atbilstoši šo noteikumu 17.punktā noteiktajām prasībām, notekūdeņu dūņas un kompostu drīkst uzglabāt ne ilgāk par gadu.
19. Notekūdeņu dūņu vai komposta pagaidu uzglabāšanas un notekūdeņu dūņu kompostu gatavošanas vietas, kas iekārtotas atbilstoši šo noteikumu 17.punktā noteiktajām prasībām, drīkst izmantot atkārtoti. Ja šīs vietas izmantotas vismaz divas reizes un to izmantošana pārtraukta, notekūdeņu dūņu vai komposta lietotājs attiecīgās platības turpmāko izmantošanu saskaņo ar Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi (turpmāk — reģionālā vides pārvalde), ņemot vērā smago metālu saturu augsnē.
20. Pagaidu uzglabāšanas vietā, kas atbilst tikai šo noteikumu 17.1.apakšpunktā noteiktajām prasībām, apstrādātas notekūdeņu dūņas, kuru sausnas saturs novietošanas brīdī nav mazāks par 25 %, vai kompostu drīkst uzglabāt ne ilgāk par mēnesi. Pagaidu uzglabāšanas vieta šim nolūkam izmantojama tikai vienu reizi.
21. Notekūdeņu dūņu vai komposta pagaidu uzglabāšanas vietās nav pieļaujama notekūdeņu dūņu un komposta masas, kā arī uzglabāšanas vietai piegulošās piecus metrus platas joslas aizaugšana ar nezālēm.
22. Pirms notekūdeņu dūņu vai komposta iestrādes lauksaimniecībā izmantojamās zemēs notekūdeņu dūņu ražotājs vai lietotājs nodrošina, lai laboratorijā, kas akreditēta valsts aģentūrā “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” atbilstoši Latvijas nacionālajam standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju vispārīgās prasības”, vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts institūcijā, par kuru Ekonomikas ministrija publicējusi paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un kurā izmanto šo noteikumu 7.pielikumā minētās metodes, augsnes virsējā slāņa vidējā paraugā noteiktu šādus rādītājus:
22.1. smago metālu — kadmija (Cd), hroma (Cr), vara (Cu), dzīvsudraba (Hg), niķeļa (Ni), svina (Pb) un cinka (Zn) — masas koncentrāciju;
22.2. vides reakciju pH KCl.
23. Augsnes virsējā slāņa vidējo paraugu veido, sajaucot ne mazāk kā 25 individuālos paraugus, kurus ņem no platības, kas nepārsniedz 5 ha. Augsnes individuālos paraugus ņem no trūdvielu horizonta virsējā 25 cm biezā slāņa. Ja trūdvielu horizonts ir plānāks, individuālos paraugus ņem visā tā biezumā, bet ne seklāk par 10 cm. Vienlaikus ar paraugu ņemšanu noskaidro augsnes virsējā slāņa granulometriskā sastāva grupu.
24. Smago metālu masas koncentrāciju augsnē nosaka pirms pirmās un pirms katras piektās notekūdeņu un to komposta iestrādes tajā pašā platībā.
25. Ja augsnes mēslošanai izmanto notekūdeņu dūņas no attīrīšanas iekārtām, kas minētas šo noteikumu 9.punktā, smago metālu masas koncentrācija augsnē nav jānosaka.
26. Smago metālu masas koncentrācija augsnē pirms notekūdeņu dūņu vai komposta iestrādes nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 8.pielikumā minētos koncentrācijas limitus.
27. Augsnes vides reakcijas pH KCl rādītāja noskaidrošanai var izmantot arī pēdējos augsnes agroķīmiskās izpētes materiālus, ja tie nav vecāki par pieciem gadiem.
28. Notekūdeņu dūņas vai kompostu nedrīkst iestrādāt augsnē, kuras reakcija pH KCl virsējā slānī ir mazāka par 5.
29. Lauksaimniecībā izmantojamās zemēs augšņu mēslošanai drīkst izmantot apstrādātas notekūdeņu dūņas, kā arī kompostu, kas gatavots no apstrādātām vai neapstrādātām notekūdeņu dūņām un kam sausnā smago metālu masas koncentrācija nepārsniedz šo noteikumu 9.pielikumā minētās limitējošās koncentrācijas. Augšņu mēslošanai drīkst izmantot notekūdeņu dūņas un kompostu arī tad, ja ne vairāk kā triju smago metālu masas koncentrācija pārsniedz limitējošās koncentrācijas ne vairāk kā par 10 %.
30. Smago metālu, amonija slāpekļa un kopējā fosfora gada emisijas robežvērtības ir šo vielu maksimālā masa, ko vidēji gadā drīkst iestrādāt vienā augsnes hektārā ar notekūdeņu dūņām vai kompostu. Smago metālu gada emisijas robežvērtības noteiktas šo noteikumu 10.pielikumā, bet amonija slāpekļa un kopējā fosfora gada emisijas robežvērtības — šo noteikumu 11.pielikumā.
31. Augsnē vienā reizē ar notekūdeņu dūņām vai kompostu drīkst iestrādāt tādu smago metālu (nosaka katram smagajam metālam atsevišķi), amonija slāpekļa un kopējā fosfora masu, kas nepārsniedz piecu gadu emisijas robežvērtības.
32. Vienā reizē iestrādei maksimāli pieļaujamo notekūdeņu dūņu vai komposta sausnas devu aprēķina, ievērojot šo noteikumu 10. un 11.pielikumā noteiktās gada emisijas robežvērtības un šo noteikumu 31.punktā minētās prasības. Augsnē atļauts iestrādāt mazāko no aprēķinātajām notekūdeņu dūņu vai komposta devām.
33. Ja notekūdeņu dūņu vai komposta ražotājs un šī mēslojuma lietotājs vienojas par notekūdeņu dūņu vai komposta izmantošanu augšņu mēslošanai, tie noformē attiecīgu rakstisku apliecinājumu par notekūdeņu dūņu vai komposta izmantošanu (turpmāk — apliecinājums), pamatojoties uz šādiem dokumentiem:
33.1. notekūdeņu dūņu vai komposta sērijas kvalitātes apliecības kopija;
33.2. platības augšņu izpētes materiāli, kuros ir šo noteikumu 22.punktā minētie rādītāji;
33.3. kartogrāfiskais materiāls (mērogā 1:10000 vai 1:5000) ar iezīmētām platībām, kurās paredzēts iestrādāt notekūdeņu dūņas vai kompostu.
34. Ja notekūdeņu dūņas vai kompostu attiecīgajā platībā iestrādā atkārtoti, apliecinājumam pievieno tikai notekūdeņu dūņu vai komposta sērijas kvalitātes apliecības kopiju.
35. Apliecinājumā norāda:
35.1. notekūdeņu dūņu vai komposta daudzumu;
35.2. iestrādei paredzēto platību;
35.3. iestrādei maksimāli pieļaujamo sausnas un dabiski mitru notekūdeņu dūņu vai komposta devu;
35.4. audzējamos lauksaimniecības kultūraugus pirmajā gadā pēc notekūdeņu dūņu vai komposta iestrādes.
36. Katru apliecinājumu notekūdeņu dūņu vai komposta ražotājs numurē un reģistrē īpašā reģistrācijas žurnālā (5.pielikums). Reģistrācijas žurnālu uztur un glabā notekūdeņu dūņu vai komposta ražotājs. Apliecinājumu oriģinālus un reģistrācijas žurnālu pēc tā pabeigšanas glabā ne mazāk kā 10 gadus.
37. Notekūdeņu dūņu vai komposta ražotājs pirms notekūdeņu dūņu vai komposta iestrādes aprēķina iestrādei maksimāli pieļaujamo dabiski mitru notekūdeņu dūņu vai komposta devu un paziņo to notekūdeņu dūņu vai komposta lietotājam.
38. Notekūdeņu dūņas pēc izkliedēšanas uz lauka iestrādā augsnē triju dienu laikā. Notekūdeņu dūņas neizkliedē laikposmā no 15.decembra līdz 1.martam.
39. Notekūdeņu dūņas un kompostu nedrīkst izkliedēt un iestrādāt:
39.1. nogāzēs, kuru slīpums ir lielāks par 7°;
39.2. uz sasalušas vai ar sniegu klātas augsnes;
39.3. applūstošās un plūdu apdraudētās platībās;
39.4. tuvāk par 100 m no individuālajām ūdens ņemšanas vietām;
39.5. tuvāk par 100 m no dzīvojamām ēkām, pārtikas pārstrādes un pārtikas tirdzniecības uzņēmumiem;
39.6. tuvāk par 50 m no ūdenstilpes vai ūdensteces krasta līnijas;
39.7. vietās, kur tas ir aizliegts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām.
40. Ja lauksaimniecībā izmantojamās platības atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, notekūdeņu dūņu un komposta izmantošanu saskaņo ar reģionālo vides pārvaldi.
41. Notekūdeņu dūņas un kompostu nedrīkst izmantot:
41.1. dārzeņu un ogu audzēšanai segtajās platībās;
41.2. kartupeļu, dārzeņu un ogu audzēšanai atklātā laukā, kas ir mazāks par 0,10 ha;
41.3. par virsmēslojumu un rindu mēslojumu veģetācijas periodā pārtikas un lopbarības kultūraugiem;
41.4. par virsmēslojumu ganībās to izmantošanas gadā, izņemot gadījumus, ja atjauno zelmeni, augsni pārarot, un notekūdeņu dūņas un to kompostu iestrādā augsnē.
42. Laikposmam starp notekūdeņu dūņu un komposta iestrādi augsnē un lauksaimniecības kultūraugu ražas novākšanu ir jābūt ne mazākam par:
42.1. 10 mēnešiem, audzējot atklātā laukā augļus un ogas, kā arī sakņaugus, kartupeļus un dārzeņus, kas atrodas tiešā saskarē ar augsni;
42.2. trim mēnešiem, audzējot pārējos lauksaimniecības kultūraugus, izņemot daudzgadīgos zālājus, ko izmanto pļaušanai vai ganīšanai.
43. Daudzgadīgo zālāju platībās, ko izmanto pļaušanai vai ganīšanai, notekūdeņu dūņas vai kompostu izkliedē pēc pēdējā siena savākšanas vai ganīšanas veģetācijas periodā.
44. Augšņu ielabošanai un mēslošanai mežsaimniecībā izmanto tikai apstrādātas notekūdeņu dūņas un kompostu.
45. Katras notekūdeņu dūņu un to komposta sērijas kvalitātes raksturošanai nosaka sausnas saturu un smago metālu masas koncentrāciju atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam.
46. Mežsaimniecībā izmanto apstrādātas notekūdeņu dūņas un kompostu, kam sausnā smago metālu masas koncentrācija nepārsniedz šo noteikumu 9.pielikumā minētos koncentrācijas limitus.
47. Plantāciju mežos atļauts izmantot apstrādātas dūņas un kompostu, bet mazauglīgo smiltāju, degradēto meža augšņu un meža degumu apmežošanai — tikai kompostu.
48. Izmantojot notekūdeņu dūņas vai kompostu mežsaimniecībā:
48.1. notekūdeņu dūņas un kompostu iestrādā augsnē;
48.2. nav pieļaujama notekūdeņu dūņu izmantošana virsmēslošanai.
49. Augsnē vienā reizē ar notekūdeņu dūņām vai kompostu drīkst iestrādāt tādu smago metālu (nosaka katram smagajam metālam atsevišķi) masu, kas nepārsniedz piecu gadu emisijas robežvērtības.
51. Ja notekūdeņu dūņu vai komposta ražotājs un šī mēslojuma lietotājs vienojas par notekūdeņu dūņu vai komposta izmantošanu augšņu mēslošanai mežsaimniecībā, tie noformē rakstisku apliecinājumu, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:
51.1. notekūdeņu dūņu vai komposta sērijas kvalitātes apliecības kopiju;
51.2. kartogrāfisko materiālu (mērogā 1:10000 vai 1:5000) ar iezīmētām platībām, kurās paredzēts iestrādāt notekūdeņu dūņas vai kompostu.
52. Ja platība, kuru paredzēts mēslot ar notekūdeņu dūņām vai kompostu, atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, ievēro šo noteikumu 40.punktā minētās prasības.
53. Apliecinājumā norāda:
53.1. notekūdeņu dūņu vai komposta izmantošanas veidu;
53.2. notekūdeņu dūņu vai komposta daudzumu;
53.3. iestrādei paredzēto platību;
53.4. iestrādei maksimāli pieļaujamo sausnas un dabiski mitru notekūdeņu dūņu vai komposta devu.
54. Notekūdeņu dūņu vai komposta ražotājs pirms notekūdeņu dūņu vai komposta iestrādes nodrošina iestrādei maksimāli pieļaujamās dabiski mitru notekūdeņu dūņu un komposta devas aprēķināšanu un paziņo to šī mēslojuma lietotājam.
55. Katru apliecinājumu notekūdeņu dūņu ražotājs vai komposta ražotājs numurē un reģistrē īpašā žurnālā, kuru uztur un glabā saskaņā ar šo noteikumu 36.punktu.
56. Apzaļumošana ir dekoratīvu vai īpašas nozīmes daudzgadīgu zālienu, koku, krūmu un puķu stādījumu ierīkošana.
57. Veicot teritoriju apzaļumošanu:
57.1. drīkst izmantot notekūdeņu dūņas un kompostu, kur sausnā smago metālu koncentrācija nepārsniedz otrajai klasei atbilstošus rādītājus;
57.2. drīkst izmantot vienu gadu uzglabātas notekūdeņu dūņas ar sausnas saturu vismaz 25 % un bez nepatīkamas smakas.
58. Ja notekūdeņu dūņas vai kompostu izmanto teritorijas apzaļumošanai:
58.1. ar notekūdeņu dūņām vai kompostu augsnē iestrādāto smago metālu gada emisijas robežvērtības, kas minētas šo noteikumu 10.pielikumā, drīkst palielināt līdz 50 %;
58.2. vienā reizē ar notekūdeņu dūņām vai kompostu augsnē drīkst iestrādāt tikai tādu smago metālu masu, kas nepārsniedz septiņu gadu emisijas robežvērtības.
59. Notekūdeņu dūņas, kas izmantotas teritoriju apzaļumošanai, iestrādā augsnē 24 stundu laikā pēc izkliedēšanas.
60. Ja notekūdeņu dūņu vai komposta ražotājs un šī mēslojuma lietotājs vienojas par notekūdeņu dūņu vai komposta izmantošanu apzaļumošanai, tie noformē rakstisku apliecinājumu, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:
60.1. notekūdeņu dūņu vai komposta sērijas kvalitātes apliecība kopiju;
60.2. attiecīgās teritorijas kartogrāfisko materiālu (mērogā 1:500 vai 1:1000) ar iezīmētām platībām, kurās paredzēts iestrādāt notekūdeņu dūņas vai kompostu.
61. Apliecinājumā norāda:
61.1. notekūdeņu dūņu vai komposta daudzumu;
61.2. iestrādei paredzēto platību;
61.3. iestrādei maksimāli pieļaujamo sausnas un dabiski mitru notekūdeņu dūņu vai komposta devu.
62. Katru apliecinājumu notekūdeņu dūņu ražotājs vai komposta ražotājs numurē un reģistrē īpašā žurnālā, kuru uztur un glabā šo noteikumu 36.punktā noteiktajā kārtībā.
63. Notekūdeņu dūņu vai komposta ražotājs pirms notekūdeņu dūņu vai komposta iestrādes aprēķina iestrādei maksimāli pieļaujamo dabiski mitru notekūdeņu dūņu vai komposta devu un paziņo to šī mēslojuma lietotājam.
64. Degradētās platības ir platības ar izpostītu augšņu segu, kas radušās, iegūstot mālu, smilti, granti un citus derīgos izrakteņus ar atklāto paņēmienu (karjeros), veicot zemes darbus celtniecībā, kā arī citus darbus, kas saistīti ar augšņu segas izpostīšanu.
65. Rekultivācija ir melioratīvo, kultūrtehnisko un agrotehnisko pasākumu komplekss, lai atjaunotu degradēto platību augšņu segu.
66. Degradēto platību rekultivācijai atļauts izmantot apstrādātas notekūdeņu dūņas vai kompostu, kam smago metālu masas koncentrācija sausnā nepārsniedz šo noteikumu 9.pielikumā minētos koncentrācijas limitus.
67. Degradēto platību apsaimniekotājs pirms notekūdeņu dūņu vai komposta uzklāšanas attiecīgajai platībai nosaka šādus rādītājus:
67.1. grunts virsējā 25 cm biezā slāņa granulometriskā sastāva grupu;
67.2. grunts vides reakciju pH KCl.
68. Notekūdeņu dūņas vai kompostu degradēto platību rekultivācijai nedrīkst izmantot, ja:
68.1. grunts virsējā slāņa reakcijas rādītājs pH KCl ir mazāks par 5,0;
68.2. rekultivējamā platība pastāvīgi vai īslaicīgi applūst.
69. Degradēto platību rekultivācijai drīkst izmantot notekūdeņu dūņu vai komposta sausnas devas, kas nepārsniedz šo noteikumu 12.pielikumā minētos devu limitus.
70. Ja izstrādātā kūdras karjerā pirms notekūdeņu dūņu vai komposta iestrādes vēl ir saglabājies vismaz 5 cm biezs kūdras slānis, tad, rekultivējot šīs platības:
70.1. vides reakciju pH KCl nosaka atsevišķi atlikušajam kūdras slānim un zem tā esošajai minerālgruntij;
70.2. granulometriskā sastāva grupu nosaka minerālgruntij.
71. Notekūdeņu dūņas un kompostu degradēto platību rekultivācijā izmanto atbilstoši konkrētajai platībai īpaši izstrādātam rekultivācijas projektam, kurā papildus citiem rādītājiem norāda informāciju par:
71.1. degradētās platības grunts virsējā slāņa granulometrisko sastāvu un vides reakciju;
71.2. degradētās platības hidroģeoloģisko izpēti (grunts litoloģiskais raksturojums aerācijas zonai un ūdeni noturošajam slānim, pazemes ūdeņu plūsmas virziens, gruntsūdeņu patērētāji 0,5 km rādiusā).
72. Ja notekūdeņu dūņu vai komposta ražotājs un degradēto platību apsaimniekotājs vienojas par notekūdeņu dūņu vai komposta izmantošanu degradēto platību rekultivācijai, tie noformē rakstisku apliecinājumu, pamatojoties uz teritorijas rekultivācijas projektu un notekūdeņu dūņu kvalitātes apliecības vai komposta kvalitātes apliecības kopiju.
73. Apliecinājumā norāda:
73.1. notekūdeņu dūņu vai komposta daudzumu;
73.2. iestrādei paredzēto platību;
73.3. iestrādei maksimāli pieļaujamo sausnas un dabiski mitru notekūdeņu dūņu vai komposta devu.
74. Notekūdeņu dūņu vai komposta ražotājs pirms notekūdeņu dūņu vai komposta iestrādes aprēķina iestrādei maksimāli pieļaujamo dabiski mitru notekūdeņu dūņu vai komposta devu un paziņo to degradēto platību apsaimniekotājam.
75. Katru apliecinājumu notekūdeņu dūņu vai komposta ražotājs numurē un reģistrē īpašā žurnālā (5.pielikums), kuru uztur un glabā saskaņā ar šo noteikumu 36.punktu.
76. Apstrādātas notekūdeņu dūņas, kas atbilst sadzīves atkritumu poligonu atkritumu pieņemšanas kritērijiem, drīkst apglabāt atkritumu masā sadzīves atkritumu poligonos saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, ja apstrādāto notekūdeņu dūņu sausnas saturs nav mazāks
par 15 %.
77. Apstrādātas notekūdeņu dūņas un kompostu, kas atbilst bīstamo atkritumu poligonu atkritumu pieņemšanas kritērijiem, kā arī piektajai notekūdeņu dūņu un to komposta klasei, drīkst apglabāt atkritumu masā bīstamo atkritumu poligonos saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu.
78. Notekūdeņu dūņu (izņemot piektās klases notekūdeņu dūņas) kompostu drīkst izmantot izgāztuvju un poligonu rekultivācijai (pārsegšanai) pēc atkritumu poligona vai izgāztuves pilnīgas vai daļējas slēgšanas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, ja komposta kvalitātes rādītāji atbilst pirmajai, otrajai, trešajai vai ceturtajai klasei.
79. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra notekūdeņu dūņu un komposta izmantošanas vides monitoringu veic lauksaimniecībā izmantojamās platībās atbilstoši Vides nacionālajai monitoringa programmai.
80. Notekūdeņu dūņu ražotājs uzskaita katras notekūdeņu dūņu sērijas masu, kvalitāti un izmantošanu un attiecīgos datus ieraksta īpaši iekārtotā reģistrācijas žurnālā saskaņā ar šo noteikumu 13. un 14.pielikumu.
81. Reģistrācijas žurnālā iekārto atsevišķas uzskaites lapas, kurās ieraksta datus:
81.1. par katras pārskata gadā saražotās notekūdeņu dūņu sērijas dūņu masu, kvalitāti un izmantošanu (13.pielikums);
81.2. par iepriekšējos gados saražoto notekūdeņu dūņu izmantošanu (apglabāšanu) pārskata gadā (14.pielikums).
83. Notekūdeņu dūņu ražotājs atbilstoši reģistrācijas žurnālā ierakstītajiem datiem sagatavo un iesniedz reģionālajā vides pārvaldē kopsavilkumu:
83.1. par pārskata gadā saražoto notekūdeņu dūņu masu, kvalitāti un izmantošanu vai apglabāšanu;
83.2. par apstrādāto un neapstrādāto notekūdeņu dūņu sausnas masu pārskata gada beigās, kā arī notekūdeņu dūņu apstrādes veidu;
83.3. par pārskata gadā saražoto piektās klases notekūdeņu dūņu sausnas masu;
83.4. par iepriekšējos gados saražoto, bet neizmantoto vai neapglabāto notekūdeņu dūņu masas izmantošanu vai apglabāšanu pārskata gadā, kā arī to atlikumu pārskata gada beigās.
84. Reģionālās vides pārvaldes sagatavo šo noteikumu 83.punktā minēto datu kopsavilkumu un iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā informācijas apkopošanai.
85. Notekūdeņu dūņu un komposta uzglabāšanas, izmantošanas, apglabāšanas un monitoringa uzraudzību un kontroli vides aizsardzības prasību ievērošanas jomā veic Valsts vides dienests.
86. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta noteikumus Nr.365 “Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli” (Latvijas Vēstnesis, 2002, 119.nr.).
Vides ministrs R.Vējonis
Nr. | Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu noslodze (cilvēku ekvivalents) | Vidējo paraugu skaits gadā | Vidējā parauga veidošanas periods (mēnešos) | Individuālo paraugu ņemšanas periodiskums | Testējamo paraugu skaits gadā | ||
smago metālu noteikšanai* | agroķī-misko rādītāju noteikšanai | sausnas satura noteikšanai** | |||||
1. | < 2000 | 1 | 12 | 2 reizes mēnesī | 1*** | 1 | 2 |
2. | 2001-5000 | 1 | 12 | 2 reizes mēnesī | 1*** | 1 | 4 |
3. | 5001-10000 | 2 | 6 | 3 reizes mēnesī | 2 | 1 | 6 |
4. | 10001-50000 | 3 | 4 | 1 reizi nedēļā | 3 | 2 | 12 |
5. | 50001-100000 | 4 | 3 | reizi trijās dienās | 4 | 3 | 24 |
6. | > 100000 | 12 | 1 | katru dienu | 12 | 4 | 52 |
Piezīmes.
1.* Ja pēdējo divu gadu laikā visās notekūdeņu dūņu sērijās atsevišķu smago metālu koncentrācijas nav pārsniegušas pirmajai klasei atbilstošos rādītājus, testēšanu, lai noteiktu šos metālus, drīkst veikt divas reizes retāk, bet ne mazāk kā reizi gadā.
2.** Sausnas saturu nosaka individuālajos paraugos tūlīt pēc to ievākšanas.
3.*** Ja attīrīšanas iekārtā apstrādā tikai sadzīves notekūdeņus, smago metālu masas koncentrācija nav jānosaka.
1.tabula
Nr.p.k. | Smagie metāli | Metodes* | |
paraugu sagatavošanai | testēšanai | ||
1. | Kadmijs (Cd) | LVS ISO 11466:1995 | LVS ISO 11047:2003 |
2. | Hroms (Cr) | LVS ISO 11466:1995 | LVS ISO 11047:2003 |
3. | Varš (Cu) | LVS ISO 11466:1995 | LVS ISO 11047:2003 |
4. | Dzīvsudrabs (Hg) | LVS 346:2005 | LVS 346:2005 |
5. | Niķelis (Ni) | LVS ISO 11466:1995 | LVS ISO 11047:2003 |
6. | Svins (Pb) | LVS ISO 11466:1995 | LVS ISO 11047:2003 |
7. | Cinks (Zn) | LVS ISO 11466:1995 | LVS ISO 11047:2003 |
Piezīme.
Var izmantot arī citas atomabsorbcijas spektrofotometrijas metodes, kuru metodes noteikšanas robežas rādītāji nav lielāki par 1 mg/kg – Cd, 12 mg/kg – Cr, 5 mg/kg – Cu, 12 mg/kg – Ni, 15 mg/kg – Pb, 0,2 mg/kg – Hg un 10 mg/kg – Zn.
2.tabula
Nr.p.k. | Agroķīmiskie rādītāji | Testēšanas metodes |
1. | Vides reakcija (pHKCl) | LVS ISO 10390:2002 |
2. | Organiskās vielas daudzums (%) | LVS ISO 10694:1995 |
3. | Slāpeklis (N) sausnā (g/kg) | LVS ISO 11261:2002 |
4. | Amonija slāpeklis (N-NH4) sausnā (g/kg), ekstrahējot KCl | ISO/TS 14256-1:2003 |
5. | Fosfors (P) sausnā (g/kg) | LVS 398: 2002 |
6. | Sausna (%) | LVS ISO 11465:1993 |
Nr. | Klase* | Smago metālu masas koncentrācija sausnā (mg/kg) | ||||||
Cd | Cr | Cu | Hg | Ni | Pb | Zn | ||
1. | I | < 2,0 | < 100 | < 400 | < 3,0 | < 50 | < 150 | < 800 |
2. | II | 2,1-5,0 | 101-250 | 401-500 | 3,1-5,0 | 51-100 | 151-250 | 801-1500 |
3. | III | 5,1-7,0 | 251-400 | 501-600 | 5,1-7,0 | 101-150 | 251-350 | 1501-2200 |
4. | IV | 7,1-10 | 401-600 | 601-800 | 7,1-10 | 151-200 | 351-500 | 2201-2500 |
5. | V | > 10 | > 600 | > 800 | > 10 | > 200 | > 500 | > 2500 |
Piezīme.
* Ja augstākās klases attiecīgo rādītāju ne vairāk kā par 30 % pārsniedz tikai viena smagā metāla masas koncentrācija, šīs notekūdeņu dūņas un to kompostu ieskaita augstākajā klasē.
Nr. | Rādītāji | Metodes* | |
paraugu sagatavošanai | testēšanai | ||
1. | Kadmijs (Cd) | LVS ISO 11466 | LVS ISO 11047 |
2. | Hroms (Cr) | LVS ISO 11466 | LVS ISO 11047 |
3. | Varš (Cu) | LVS ISO 11466 | LVS ISO 11047 |
4. | Dzīvsudrabs (Hg) | LVS 346 | LVS 346 |
5. | Niķelis (Ni) | LVS ISO 11466 | LVS ISO 11047 |
6. | Svins (Pb) | LVS ISO 11466 | LVS ISO 11047 |
7. | Cinks (Zn) | LVS ISO 11466 | LVS ISO 11047 |
8. | Reakcija (pH KCl) | – | LVS ISO 10390 |
Piezīme.
* Drīkst izmantot arī citas atomabsorbcijas spektrofotometrijas metodes, kuru metodes detektēšanas robežas rādītāji nav lielāki par 0,10 mg/kg – Cd, 1,0 mg/kg – Cr, 1,5 mg/kg – Cu, 0,10 mg/kg – Hg, 2,0 mg/kg – Ni, 3,5 mg/kg – Pb un 5,0 mg/kg – Zn.
Nr. | Metāli | pHKCl 5–6 | pHKCl 6,1–7 | pHKCl >7 | |||
smilts, mālsmilts | smilšmāls, māls | smilts, mālsmilts | smilšmāls, māls | smilts, mālsmilts | smilšmāls, māls | ||
1. | Cd | 0,50 | 0,60 | 0,60 | 0,70 | 0,80 | 0,90 |
2. | Cr | 40 | 50 | 60 | 70 | 80 | 90 |
3. | Cu | 15 | 25 | 35 | 50 | 55 | 70 |
4. | Hg | 0,10 | 0,20 | 0,25 | 0,35 | 0,40 | 0,50 |
5. | Ni | 15 | 25 | 35 | 50 | 60 | 70 |
6. | Pb | 20 | 25 | 25 | 30 | 35 | 40 |
7. | Zn | 50 | 65 | 70 | 80 | 90 | 100 |
Nr.p.k. | Smagie metāli | Masas koncentrācija sausnā (mg/kg) |
1. | Kadmijs (Cd) | 10 |
2. | Hroms (Cr) | 600 |
3. | Varš (Cu) | 800 |
4. | Dzīvsudrabs (Hg) | 10 |
5. | Niķelis (Ni) | 200 |
6. | Svins (Pb) | 500 |
7. | Cinks (Zn) | 2500 |
Nr.p.k. | Smagie metāli | Vidēji piecu gadu periodam (g/ha gadā) | |
smilts, mālsmilts | smilšmāls, māls | ||
1. | Kadmijs (Cd) | 30 | 35 |
2. | Hroms (Cr) | 600 | 700 |
3. | Varš (Cu) | 1000 | 1200 |
4. | Dzīvsudrabs (Hg) | 8 | 10 |
5. | Niķelis (Ni) | 250 | 300 |
6. | Svins (Pb) | 300 | 350 |
7. | Cinks (Zn) | 5000 | 6000 |
1. Amonija slāpekļa (N-NH4) gada emisijas robežvērtība – 30 kg/ha.
2. Kopējā fosfora (P) gada emisijas robežvērtība – 40 kg/ha.
Nr.p.k. | Dūņu klase | Grants, smilts, mālsmilts | Smilšmāls, māls |
1. | I | 250 | 350 |
2. | II | 140 | 200 |
3. | III | 90 | 130 |
4. | IV | 60 | 90 |
1. Notekūdeņu dūņu sērijas uzkrāšanas periods:
1.1. sākuma datums
1.2. beigu datums
2. Notekūdeņu dūņu masa.
1.tabula
Nr.p.k. | Dabiski mitras (t) | Dabiski mitru dūņu vidējais sausnas saturs (%) | Sausna (t) |
1 | 2 | 3 | 4 |
3. Notekūdeņu dūņu kvalitāte.
2.tabula
Nr. | Rādītāji un mērvienības | Rādītāju masas koncentrācija sausnā | Paraugu testēšanas laboratorija | Paraugu testēšanas metodika | Paraugu testēšanas pārskata numurs | Paraugu testēšanas pārskata izsniegšanas datums |
1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 |
1. | Reakcija | |||||
2. | Organiskās vielas, % | |||||
3. | Slāpeklis (N), g/kg | |||||
4. | Fosfors (P), g/kg | |||||
5. | Kadmijs (Cd), mg/kg | |||||
6. | Hroms (Cr), mg/kg | |||||
7. | Varš (Cu), mg/kg | |||||
| 8. | Dzīvsudrabs (Hg), mg/kg | |||||
| 9. | Niķelis (Ni), mg/kg | |||||
| 10. | Svins (Pb), mg/kg | |||||
| 11. | Cinks (Zn), mg/kg |
4. Notekūdeņu dūņu izmantošana (apglabāšana).
3.tabula
Nr. | Izmantošanas veids | Izmantoto dūņu masa (t) | Notekūdeņu dūņu lietotājs (pieņēmējs) | ||
dabiski mitra | sausna | fiziskā vai juridiskā persona | adrese | ||
1. | Lauksaimniecībā augsnes mēslošanai | ||||
2. | Mežsaimniecībā | ||||
3. | Atkritumu izgāztuvju un degradēto platību rekultivācijai, apzaļumošanai | ||||
4. | Apglabātas atkritumu izgāztuvēs un poligonos | ||||
5. | Kompostēšanai | ||||
6. | Citi | ||||
7. | Atrodas notekūdeņu dūņu ražotāja pagaidu uzglabāšanā | ||||
Nr. | Izmantošanas veids | Sērijas numurs | Sērijas uzkrāšanas periods | Izmantoto (apglabāto) dūņu masa (t) | Notekūdeņu dūņu lietotājs (pieņēmējs) | ||
dabiski mitra | sausna | fiziskā vai juridiskā persona | adrese | ||||
1. | Lauksaimniecībā augsnes mēslošanai | ||||||
2. | Mežsaimniecībā | ||||||
3. | Atkritumu izgāztuvju un degradēto platību rekultivācijai, apzaļumošanai | ||||||
4. | Apglabātas atkritumu izgāztuvēs un poligonos | ||||||
5. | Kompostēšanai | ||||||
6. | Citi | ||||||
7. | Atrodas notekūdeņu dūņu ražotāja pagaidu uzglabāšanā | ||||||
 |
 |
 |
 |