Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Ministru kabineta noteikumi Nr.260

Rīgā 2006.gada 4.aprīlī (prot. Nr.19 36.§)

Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 5.janvāra noteikumos Nr.7 "Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība"

Izdoti saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma 10.pantu un 14.panta pirmās daļas 4.punktu

Izdarīt Ministru kabineta 1999.gada 5.janvāra noteikumos Nr.7 "Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 5./6.nr.; 2002, 97.nr.; 2003, 111.nr.; 2004, 66.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

"3. Infekcijas slimību un laboratoriski konstatēto infekcijas slimību izraisītāju uzskaiti atbilstoši kompetencei saskaņā ar šo noteikumu 2. un 3.pielikumu nodrošina:

3.1. Sabiedrības veselības aģentūra un tās teritoriālās struktūrvienības;

3.2. Seksuāli transmisīvo un ādas slimību valsts aģentūra;

3.3. AIDS profilakses centrs;

3.4. Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūra."

2. Svītrot 5.punktu.

3. Izteikt 6.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"6. Ja ārstniecības persona konstatējusi, ka pacientam ir šo noteikumu 2.pielikumā minētā infekcijas slimība, vai tai ir profesionāli pamatotas aizdomas par pacienta inficēšanos ar šo noteikumu 2.pielikumā minēto slimību, ārstniecības persona saskaņā ar šo noteikumu 7.punktu ziņo par:".

4. Svītrot 6.4.apakšpunktu.

5. Izteikt 6.5.apakšpunktu šādā redakcijā:

"6.5. vakcinācijas kursa pret trakumsērgu nozīmēšanu, pabeigšanu vai pārtraukšanu (gadījumos, ja pacientu sakodis, saskrāpējis vai apsiekalojis dzīvnieks)."

6. Izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

"7. Ja tiek konstatēta infekcijas slimība vai rodas profesionāli pamatotas aizdomas par pacienta inficēšanos ar infekcijas slimību, ārstniecības persona:

7.1. par šo noteikumu 2.pielikuma 1.grupā minētajām slimībām nekavējoties ziņo Sabiedrības veselības aģentūras filiālei jebkurā diennakts laikā telefoniski un rakstiski, nosūtot aizpildītu steidzamā paziņojuma veidlapu un reģistrējot ziņošanas faktu infekcijas slimību uzskaites žurnālā atbilstoši normatīvajiem aktiem par medicīniskās dokumentācijas lietvedības kārtību;

7.2. par šo noteikumu 2.pielikuma 2.grupā minētajām slimībām ziņo Sabiedrības veselības aģentūras filiālei 24 stundu laikā telefoniski un rakstiski, nosūtot aizpildītu steidzamā paziņojuma veidlapu un reģistrējot ziņošanas faktu infekcijas slimību uzskaites žurnālā atbilstoši normatīvajiem aktiem par medicīniskās dokumentācijas lietvedības kārtību;

7.3. par šo noteikumu 2.pielikuma 3.grupā minētajām slimībām ziņo rakstiski attiecīgi Sabiedrības veselības aģentūras filiālei, Seksuāli transmisīvo un ādas slimību valsts aģentūrai, AIDS profilakses centram vai Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūrai ne vēlāk kā 72 stundu laikā, nosūtot aizpildītu steidzamā paziņojuma veidlapu un reģistrējot ziņošanas faktu infekcijas slimību uzskaites žurnālā atbilstoši normatīvajiem aktiem par medicīniskās dokumentācijas lietvedības kārtību."

7. Papildināt noteikumus ar 7.¹, 7.² un 7.³ punktu šādā redakcijā:

"7.¹ Ja iespējamo infekcijas slimību pirmoreiz konstatējusi neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes ārstniecības persona, tā sniedz steidzamo paziņojumu tikai par nehospitalizētajām personām. Ja personu hospitalizē un iespējamās infekcijas slimības diagnoze netiek atcelta, steidzamo paziņojumu sniedz slimnīcas uzņemšanas nodaļas ārstniecības persona.

7.² Pirms ziņošanas šo noteikumu 3.punktā minētajām institūcijām ārstniecības personas informē personu, par kuru tiek ziņots, norādot ziņošanas mērķi un apliecinot, ka steidzamā paziņojuma veidlapā sniegtā informācija tiks izmantota tikai epidemioloģiskai uzraudzībai. Ja persona, par kuru tiek ziņots, ir nepilngadīga vai tiesa to atzinusi par rīcībnespējīgu, informē šīs personas likumisko pārstāvi.

7.³ Izglītības iestādes, sociālās aprūpes institūcijas vai citas iestādes vadītājs nodrošina informācijas sniegšanu telefoniski attiecīgajai Sabiedrības veselības aģentūras filiālei, ja viņam radušās aizdomas par grupveida saslimšanu (iestādē ir divas (vai vairāk) personas ar šādām infekcijas slimības pazīmēm — caureja, vemšana, ādas, gļotādas vai acu ābolu dzelte, paaugstināta ķermeņa temperatūra, izsitumi vai citi ādas bojājumi)."

8. Izteikt 10.punktu šādā redakcijā:

"10. Mikrobioloģijas laboratorijas vadītājs vai viņa pilnvarotā persona Sabiedrības veselības aģentūras filiālei ziņo:

10.1. par šo noteikumu 2.pielikumā minēto bīstamo infekcijas slimību izraisītāju konstatēšanu jebkurā cilvēku, dzīvnieku vai vides materiāla paraugā — nekavējoties telefoniski, reģistrējot ziņošanas faktu infekcijas slimību uzskaites žurnālā atbilstoši normatīvajiem aktiem par medicīniskās dokumentācijas lietvedības kārtību;

10.2. par šo noteikumu 2.pielikumā minēto infekcijas slimību izraisītāju konstatēšanu pārbaudītajā cilvēku materiāla paraugā, ja izmantotas 3.pielikumā minētās infekcijas slimības izraisītāja noteikšanas metodes, — ne vēlāk kā 24 stundu laikā, nosūtot aizpildītu steidzamā paziņojuma veidlapu un reģistrējot ziņošanas faktu infekcijas slimību uzskaites žurnālā atbilstoši normatīvajiem aktiem par medicīniskās dokumentācijas lietvedības kārtību."

9. Svītrot 12.punktu.

10. Svītrot 1.pielikuma 2., 6., 10., 18. un 23.punktu.

11. Papildināt 1.pielikumu ar 25., 26. un 27.punktu šādā redakcijā:

"25. Mēris

26. Vibrioze

27. Putnu gripa vai cita no jauna parādījusies bīstama zoonoze".

12. Izteikt 2.pielikumu šādā redakcijā:

"2.pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.7

Reģistrējamās infekcijas slimības un institūcijas, kurām ārstniecības persona ziņo par tām

Nr. p.k.	Reģistrējamā infekcijas slimība	Grupa	Infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības institūcija
Nr. p.k.	Reģistrējamā infekcijas slimība	Grupa	Sabiedrības veselības aģentūras filiāles	Seksuāli transmisīvo un ādas slimību valsts aģentūra	AIDS profilakses centrs	Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūra
1.	Akūtas šļauganās paralīzes bērniem līdz 15 gadu vecumam	2.	+
2.	Akūtas zarnu slimības, izņemot neinfekcijas etioloģijas slimības	2.	+
3.	Anisakioze	3.	+
4.	Anoģenitālā herpesvīrusu infekcija	3.		+
5.	Askaridoze	3.	+
6.	b tipa Haemophilus influenzae infekcija	2.	+
7.	Bakas*	1.	+
8.	Bruceloze	2.	+
9.	Cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) infekcija un AIDS	3.			+
10.	Cisticerkoze	3.	+
11.	Cita no jauna parādījusies bīstama infekcijas slimība*	1.	+
12.	Dermatofitozes (mikrosporija, trihofitija)	3.		+
13.	Difilobotrioze	3.	+
14.	Difterija un difterijas izraisītāju nēsāšana	2.	+
15.	Dzeltenais drudzis	1.	+
16.	Dzīvnieku kodumu, saskrāpējumu vai apsiekalošanas gadījumi, ja nozīmēta, pabeigta vai pārtraukta imunizācija pret trakumsērgu	2.	+
17.	Enterohemorāģiskās Escherichia coli ierosinātā ešerihioze, hemolītiski urēmiskais sindroms vai trombocitāri hemorāģiskā purpura	2.	+
18.	Ehinokokoze	3.	+
19.	Epidēmiskais parotīts	2.	+
20.	Epidēmiskais utu izsitumu tīfs* un Brilla slimība*	1.	+
21.	Ērču vīrusencefalīts	2.	+
22.	Ērlihioze	3.	+
23.	Garais klepus	2.	+
24.	Gonokoku infekcija	3.		+
25.	Hantavīrusu infekcija	2.	+
26.	Hlamīdiju ierosinātas seksuāli transmisīvas slimības	3.		+
27.	Holera un holeras izraisītāju nēsāšana*	1.	+
28.	Ienāši un melioidoze	2.	+
29.	Jersinioze	2.	+
30.	Kampilobakterioze	2.	+
31.	Kašķis	3.		+
32.	Kreicfelda-Jakoba slimība	3.	+
33.	Kriptosporidioze	2.	+
34.	Laima slimība	3.	+
35.	Leģionāru slimība	2.	+
36.	Lepra	3.		+
37.	Leptospiroze	2.	+
38.	Liesassērga (Sibīrijas lopu mēris)*	1.	+
39.	Listerioze	2.	+
40.	Malārija un malārijas izraisītāju nēsāšana	2.	+
41.	Masalas	2.	+
42.	Masaliņas (t.sk. iedzimto masaliņu sindroms)	2.	+
43.	Meningīti, encefalīti	2.	+
44.	Meningokoku infekcija	2.	+
45.	Mēris*	1.	+
46.	Mutes un nagu sērga	2.	+
47.	Ornitoze (psitakoze)	2.	+
48.	Poliomielīts*	1.	+
49.	Putnu gripa*	1.	+
50.	Rietumnīlas drudzis	2.	+
51.	Q-drudzis un citas riketsiozes	2.	+
52.	Salmoneloze un tās izraisītāju nēsāšana	2.	+
53.	Sifiliss, t.sk. iedzimta sifilisa sindroms	3.		+
54.	Skarlatīna	2.	+
55.	Smags akūts respiratorais sindroms (SARS)*	1.	+
56.	Stingumkrampji (tetāns)	2.	+
57.	Šigelozes un to izraisītāju nēsāšana	2.	+
58.	Teniozes	3.	+
59.	Toksoplazmoze	3.	+
60.	Trakumsērga	1.	+
61.	Trihineloze	2.	+
62.	Trihiruāze (trihocefaloze)	3.	+
63.	Tuberkuloze	3.				+
64.	Tularēmija	2.	+
65.	Utu atguļas tīfs*	1.	+
66.	Uztura toksikoinfekcijas (t.sk. botulisms)	2.	+
67.	Vēdertīfs un paratīfi, t.sk. vēdertīfa un paratīfu izraisītāju nēsāšana	2	+
68.	Vējbakas	2.	+
69.	Vīrushepatīti, t.sk. hepatītu vīrusu nēsāšana	2.	+
70.	Vīrusu hemorāģiskie drudži*, t.sk.: Ebolas vīrusslimība, Lasas drudzis, Mārburgas vīrusslimība, Krimas Kongo hemorāģiskais drudzis	1.	+
71.	Žiardiāze	3.	+

Piezīme. * Bīstama infekcijas slimība."

13. Papildināt noteikumus ar 3.pielikumu šādā redakcijā:

"3.pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.7

Reģistrējamie laboratoriski konstatētie infekcijas slimību izraisītāji
un to noteikšanas metodes

Nr. p.k.	Infekcijas slimības izraisītājs un infekcijas slimība	Izraisītāja klātbūtnes noteikšanas metode
1.	Bakteriālas infekcijas slimības
1.1.	Bordetella pertussis (garais klepus)	Specifisko garā klepus antivielu reakcijas konstatēšana, ja nesen nav veikta vakcinācija. Nukleīnskābes noteikšana. Bordetella pertussis izdalīšana no klīniskā parauga
1.2.	Corynebacterium diphtheriae vai Corynebacterium ulceris (difterija un difterijas izraisītāju nēsāšana)	Toksīnu producējošās korinobaktērijas (tipiski C. diphtheriae vai C. ulceris) izdalīšana no klīniskā parauga
1.3.	Campylobacter species (kampilobakterioze)	Campylobacter sp. izdalīšana no klīniskā parauga
1.4.	Escherichia coli serogrupas: O157, O26, O111, O145 u.c. (enterohemorāģiskās Escherichia coli ierosinātā ešerihioze (EHEC))	E. coli izdalīšana, kas pieder pie serogrupas, kura parasti izraisa enterohemorāģisku slimību (O-157; O-26; O-111; O-103; O-145; O-48). Pozitīvi seroloģiskie testi pacientiem ar hemolītiski urēmisko sindromu vai trombocitāri hemorāģisko purpuru. Varbūtējā gadījumā - gēnu konstatēšana, kas kodēti Stx1/Stx2 producēšanai
1.5.	Haemophilus influenzae (B tipa Haemophilus influenzae infekcija)	B tipa H. influenzae izdalīšana no parasti sterila klīniskā materiāla. H. influenzae nukleīnskābes noteikšana parasti sterilā klīniskajā materiālā. Aizdomu gadījumā - H. influenzae antigēna noteikšana parasti sterilā klīniskajā materiālā
1.6.	Legionella pneumophila (leģionāru slimība)	Legionella mikroorganisma izdalīšana no elpceļu sekrēta, plaušu audiem vai asinīm. Specifisku antivielu atbildes pret Legionella pneumophila 1.serogrupu, citām serogrupām vai citām Legionella sugām konstatēšana ar netiešās imūnfluorescences antivielu testu vai mikroaglutinācijas reakciju. Specifiskā Legionella antigēnu konstatēšana urīnā, izmantojot validētus reaģentus. Varbūtējā gadījumā: - vienreizējs augsts specifisko seruma antivielu titrs pret L. pneumophila 1.serogrupu, citām serogrupām vai citām Legionella sugām; - Legionella specifiskā antigēna konstatēšana elpceļu sekrētā vai tiešā fluorescento antivielu (TFA) krāsošana elpceļu sekrētā vai plaušu audos, izmantojot atzītus monoklonālos reaģentus
1.7.	Listeria monocytogenes (listerioze)	Listeria monocytogenes izdalīšana no parasti sterila klīniskā materiāla (piemēram, no asinīm vai galvas un muguras smadzeņu šķidruma, locītavu, pleiras vai perikarda šķidruma)
1.8.	Meticilīna rezistentais S. aureus (MRSA), vankomicīna rezistentais S. aureus (VRSA). S. pneumoniae ar samazinātu jutību pret penicilīnu (pret antimikrobu līdzekļiem rezistento mikroorganismu izraisītās infekcijas)	Meticilīna rezistento S. aureus un/vai vankomicīna rezistento S. aureus izdalīšana no klīniskā materiāla. S. pneumoniae ar samazinātu jutību pret penicilīnu izdalīšana no parasti sterila klīniskā materiāla
1.9.	Neisseria meningitidis (meningokoku infekcija)	N. meningitidis izdalīšana no parasti sterila klīniskā materiāla (piemēram, no asinīm vai galvas un muguras smadzeņu šķidruma, locītavu, pleiras vai perikarda šķidruma). N. meningitidis nukleīnskābes konstatēšana parasti sterilā klīniskajā materiālā. N. meningitidis antigēna noteikšana parasti sterilā klīniskajā materiālā. Gramnegatīvu diplokoku konstatēšana mikroskopiski parasti sterilā klīniskajā materiālā. Varbūtējā gadījumā: vienreizējs augsts meningokoku antivielu titrs serumā rekonvalescences periodā
1.10.	Salmonella species (salmoneloze un tās izraisītāju nēsāšana)	Salmonella (ne vēdertīfa, ne paratīfa) izdalīšana no klīniskā parauga
1.11.	Salmonella typhi un Salmonella paratyphi (vēdertīfs un paratīfi, t.sk. vēdertīfa un paratīfu izraisītāju nēsāšana)	S. typhi vai S. paratyphi izdalīšana no asinīm, izkārnījumiem vai cita klīniskā materiāla
1.12.	Shigella species (šigeloze un tās izraisītāju nēsāšana)	Shigella sp. izdalīšana no klīniskā parauga
1.13.	Streptococcus pneumoniae (pneimokoku infekcija)	S. pneumoniae izdalīšana no parasti sterila klīniskā materiāla (piemēram, no asinīm vai galvas un muguras smadzeņu šķidruma, locītavu, pleiras vai perikarda šķidruma). S. pneumoniae nukleīnskābes noteikšana parasti sterilā klīniskajā materiālā. Varbūtējā gadījumā - S. pneumoniae antigēna noteikšana parasti sterilā klīniskajā materiālā
1.14.	Vibrio cholerae, kas nepieder pie 01 serogrupas (izņemot 0139) un Vibrio parahaemolyticus (vibrioze)	Izraisītāja izdalīšana no klīniskā materiāla
1.15.	Yersinia enterocolitica un Yersinia pseudotuberculosis (jersinioze)	Y. enterocolitica vai Y. pseudotuberculosis izdalīšana no klīniskā parauga
2.	Vīrusu infekcijas slimības
2.1.	B19 parvovīruss (B19 parvovīrusu infekcija)	B19 parvovīrusa IgM klases antivielu konstatēšana. B19 parvovīrusa ribonukleīnskābes (turpmāk - RNS) konstatēšana klīniskajā materiālā
2.2.	Epidēmiskā parotīta vīruss (epidēmiskais parotīts)	Epidēmiskā parotīta vīrusa IgM klases antivielu konstatēšana Epidēmiskā parotīta vīrusa specifisko antivielu konstatēšana, ja nesen nav veikta vakcinācija. Epidēmiskā parotīta vīrusa (ne vakcīnas celma) izolēšana no klīniskā parauga. Epidēmiskā parotīta vīrusa RNS konstatēšana
2.3.	Gripas vīruss (gripa)	Gripas vīrusa antigēna vai specifiskās RNS konstatēšana. Gripas vīrusa izdalīšana. A vai B gripas vīrusa specifisko seruma antivielu reakcijas konstatēšana
2.4.	Masalu vīruss (masalas)	Masalu vīrusa IgM klases antivielu konstatēšana, ja nesen nav veikta vakcinācija. Masalu vīrusa specifisko antivielu atbildes konstatēšana, ja nesen nav veikta vakcinācija. Masalu vīrusa (ne vakcīnas celma) konstatēšana klīniskajā paraugā
2.5.	Masaliņu vīruss (masaliņas)	Masaliņu vīrusa IgM klases antivielu konstatēšana, ja nesen nav veikta vakcinācija. Masaliņu vīrusa specifisko antivielu atbildes konstatēšana, ja nesen nav veikta vakcinācija. Masaliņu vīrusa izolēšana, ja nesen nav veikta vakcinācija. Masaliņu vīrusa RNS konstatēšana klīniskajā paraugā
2.6.	Vīrusi, kas izraisa akūtas zarnu infekcijas (piemēram, rotavīruss, norovīruss, astrovīruss, 40. un 41.tipa adenovīrusi)	Specifiskā vīrusa antigēna konstatēšana klīniskajā materiālā. Specifiskā vīrusa RNS konstatēšana klīniskajā materiālā
3.	Parazitārās infekcijas slimības
3.1.	Balantidium coli (balantidiāze)	B. coli cistu konstatēšana izkārnījumos
3.2.	Entamoeba histolytica (amebiāze)	E. histolytica cistu konstatēšana izkārnījumos
3.3.	Cryptosporidum (kriptosporidioze)	Cryptosporidum oocistu konstatēšana izkārnījumos, intestinālajā šķidrumā vai tievās zarnas biopsijas paraugā. Cryptosporidum oocistu antigēna noteikšana izkārnījumos
3.4.	Cyclosporidium cayetanensis (ciklosporidioze)	C. cayetanensis oocistu konstatēšana izkārnījumos vai nukleīnskābju noteikšana"

Ministru prezidents A.Kalvītis

Veselības ministrs G.Bērziņš