2. Šos noteikumus piemēro:
2.1. aktīvā dienesta karavīriem;
2.2. zemessargiem, pildot dienesta pienākumus vai valkājot formas tērpu;
2.3. (svītrots ar MK 09.10.2007. noteikumiem Nr.681);
2.4. kara laikā arī personālsastāvam, kas atrodas to valsts un pašvaldības iestāžu dienestā, kuras mobilizācijas dēļ pakļautas tieši Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, vai ir bruņotajos spēkos uz darba līguma pamata.
3. Karavīrs, kas pārkāpis normatīvos aktus vai komandiera (priekšnieka) pavēlē vai rīkojumā noteiktās dienesta prasības, neatkarīgi no viņa militārās dienesta pakāpes un ieņemamā amata saucams pie disciplinārās, administratīvās vai kriminālatbildības, kā arī ir materiāli atbildīgs par nodarīto zaudējumu (kaitējumu).
4. Pie disciplinārās atbildības karavīru sauc šajos noteikumos noteiktajā kārtībā. Administratīvā soda uzlikšana vai kriminālsoda piespriešana, kā arī zaudējuma (kaitējuma) atlīdzināšana neizslēdz karavīra disciplināratbildību.
5. Katra karavīra pienākums ir godprātīgi pildīt karavīra zvērestu, precīzi, bez ierunām izpildīt un neapspriest komandieru (priekšnieku) pavēles un rīkojumus, stingri ievērot militārās cieņas, goda un pieklājības noteikumus, apzinīgi pildīt dienesta pienākumus un nepieļaut pārkāpumus un nolaidību.
6. Ja karavīrs noteiktajā kārtībā pilda militāro dienestu citā valstī, viņš ciena un ievēro attiecīgās valsts likumus, sabiedriskās kārtības un pieklājības normas.
7. Katra komandiera (priekšnieka) pienākums ir nodrošināt disciplīnu un dienesta kārtību pakļautajā vienībā (apakšvienībā), veicināt centību un priekšzīmīgu uzvedību, piešķirot apbalvojumus, kā arī taisnīgi sodīt par disciplīnas pārkāpumiem.
8. Sodot karavīrus, komandieris (priekšnieks) nedrīkst pārkāpt šajos noteikumos noteiktās tiesības un pienākumus un pieļaut nepamatotu bardzību. Par šajos noteikumos piešķirtās disciplinārās varas pārsniegšanu vainīgo soda disciplināri, bet, ja dienesta stāvoklis ir izmantots ļaunprātīgi, komandieri (priekšnieku) sauc pie kriminālatbildības Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
9. Lai nodrošinātu disciplīnu, komandieris (priekšnieks):
9.1. ir paraugs padotajiem morālo normu un disciplīnas ievērošanā un dienesta pienākumu nevainojamā pildīšanā;
9.2. pastāvīgi kontrolē kaujas gatavību un disciplīnu pakļautajās vienībās (apakšvienībās);
9.3. noskaidro disciplīnas pārkāpumu iemeslus un apstākļus, kā arī trūkumus dienesta organizācijā, kas varētu būt par cēloni disciplīnas pārkāpumiem, un veic pasākumus, lai novērstu šos trūkumus.
10. Ja karavīrs atklāti nepakļaujas, pretojas vai traucē kārtību, komandierim (priekšniekam), izmantojot šajos noteikumos un Militārā dienesta iekārtas reglamentā viņam paredzētās tiesības un pienākumus, jāpanāk padotā karavīra paklausība.
11. Ja komandieris (priekšnieks) nav izpildījis pienākumus disciplīnas un dienesta kārtības nodrošināšanai, viņu sauc pie atbildības šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.
12. Katra karavīra pienākums ir ar cieņu izturēties pret komandieri (priekšnieku) un jebkuru karavīru gan dienestā, gan ārpus tā, bet katra komandiera (priekšnieka) pienākums — izturēties ar cieņu un godu pret padotajiem.
13. Piemērojot šos noteikumus, štatā minētie amati disciplinārās varas pilnvarās pielīdzināti:
13.1. grupas (nodaļas) komandierim — ieroča (tehnikas, aparatūras) un kaprāļa pakāpes posteņa komandieris (priekšnieks);
13.2. vada seržantam — štatā noteiktās seržanta pakāpes kutera komandieris un par vadu augstākas apakšvienības ieroča (tehnikas, aparatūras) posteņa komandieris (priekšnieks);
13.3. rotas virsseržantam — baterijas virsseržants, kuģa bocmanis, štatā noteiktās bocmaņa, štāba bocmaņa pakāpes kutera komandieris, par rotu augstākas apakšvienības ieroča (tehnikas, aparatūras) komandieris (priekšnieks);
13.4. bataljona virsseržantam — eskadriļas, diviziona un tiem pielīdzinātās atsevišķās vienības virsseržants (bocmanis);
13.5. vada komandierim — štatā noteiktās virsleitnanta pakāpes kuģa komandieris, par vadu augstākas apakšvienības ieroča (tehnikas, aparatūras) komandieris (priekšnieks);
13.6. rotas komandierim — baterijas, aviācijas posma, atsevišķa vada komandieris, štatā noteiktās kapteiņleitnanta un komandleitnanta pakāpes kuģa komandieris;
13.7. bataljona komandierim — diviziona, eskadriļas, atsevišķas rotas (baterijas), tiem pielīdzinātās atsevišķās vienības komandieris (priekšnieks), štatā noteiktās komandkapteiņa pakāpes kuģa komandieris;
13.8. brigādes komandierim — novada, flotiles komandieris, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors;
13.9. spēku veida komandierim — pavēlniecības komandieris, Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks.
14. Visu komandieru (priekšnieku) vietnieku, vienību štābu priekšnieku un štatā noteikto ar komandieri (priekšnieku) vienlīdzīgo dienesta pakāpju karavīru disciplinārā vara ir par vienu pakāpi zemāka nekā viņu komandierim (priekšniekam).
15. Šajos noteikumos neminētu karavīru disciplinārās varas tiesības attiecībā uz viņiem pakļautajiem karavīriem atbilst ieņemamajam amatam štatā noteiktajai dienesta pakāpei pielīdzināto komandieru disciplinārās varas tiesībām:
15.1. kaprāļa, seržanta tiesības — grupas (nodaļas) komandiera tiesībām;
15.2. virsseržanta (bocmaņa) tiesības — vada seržanta tiesībām;
15.3. štāba virsseržanta (štāba bocmaņa) tiesības — rotas virsseržanta tiesībām;
15.4. galvenā virsseržanta (galvenā bocmaņa) un augstākā virsseržanta (augstākā bocmaņa) tiesības — bataljona virsseržanta tiesībām;
15.5. leitnanta, virsleitnanta tiesības — vada komandiera tiesībām;
15.6. kapteiņa (kapteiņleitnanta), majora (komandleitnanta) tiesības — rotas komandiera tiesībām;
15.7. pulkvežleitnanta (komandkapteiņa), pulkveža (jūras kapteiņa) tiesības — bataljona komandiera tiesībām;
15.8. brigādes ģenerāļa (flotiles admirāļa) tiesības — brigādes komandiera tiesībām;
15.9. ģenerālmajora (kontradmirāļa), ģenerālleitnanta (viceadmirāļa) tiesības — spēku veida komandiera tiesībām.
16. Augstākam komandierim (priekšniekam) ir visas zemāku komandieru (priekšnieku) disciplinārās varas tiesības.
17. Amata pagaidu izpildītājam ir tiesības izmantot attiecīgajam amatam šajos noteikumos noteiktās disciplinārās varas tiesības.
18. Par disciplīnas pārkāpumiem uzskatāma karavīra rīcība (darbība vai bezdarbība), kas izdarīta, ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības pārkāpjot normatīvos aktus, militāros reglamentus, komandiera (priekšnieka) pavēles, rīkojumus vai norādījumus.
19. Disciplīnas pārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši), ja karavīrs, kas to izdarījis, ir paredzējis pārkāpuma sekas un vēlējies tās vai arī nav vēlējies, tomēr apzināti pieļāvis to iestāšanos.
20. Disciplīnas pārkāpums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja karavīrs, kas to izdarījis, ir paredzējis pārkāpuma seku iespēju, tomēr vieglprātīgi paļāvies, ka tās varēs novērst, vai arī nav paredzējis pārkāpuma seku iespēju, kaut gan pēc pārkāpuma konkrētajiem apstākļiem viņam vajadzēja un viņš varēja tās paredzēt.
21. Par disciplīnas pārkāpumu nav uzskatāma karavīra rīcība, kas atbilst šo noteikumu 18.punktā noteiktajai, bet ir izdarīta nepieciešamās aizstāvēšanās gadījumā, galējās nepieciešamības gadījumā, kā arī aiz pārliecības, ka, izpildot komandiera (priekšnieka) pavēli (rīkojumu), karavīrs izdarītu normatīvā akta pārkāpumu.
22. Nepieciešamā aizstāvēšanās ir karavīra rīcība, lai novērstu disciplīnas pārkāpumu vai aizsargātu no bīstama apdraudējuma valsts iekārtu un sabiedrisko kārtību vai savas vai citas personas tiesības, nodarot apdraudētājam kaitējumu, bet nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, ja pārkāpumu vai apdraudējumu nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem. Par nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšanu atzīstama acīmredzama aizsardzības nesamērība ar apdraudējuma raksturu un bīstamību, kā dēļ tiek radīts kaitējums, kas nav bijis nepieciešams, lai novērstu vai atvairītu apdraudējumu.
23. Galējā nepieciešamība ir karavīra rīcība, lai novērstu kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm, karavīram vai citām personām, ja šo kaitējumu nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.
24. Disciplināratbildību mīkstinošie apstākļi:
24.1. pārkāpējs vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto;
24.2. pārkāpējs novērsis izdarītā pārkāpuma kaitīgās sekas, labprātīgi atlīdzinājis zaudējumu vai novērsis nodarīto kaitējumu;
24.3. pārkāpums izdarīts smagu personīgu vai ģimenes apstākļu vai arī stipra psihiska uzbudinājuma ietekmē;
24.4. pārkāpums izdarīts vardarbības iespaidā;
24.5. pārkāpumu izdarījusi sieviete grūtniecības stāvoklī;
24.6. pārkāpējs sniedz būtisku palīdzību cita disciplīnas pārkāpuma atklāšanā.
25. Disciplināratbildību pastiprinošie apstākļi:
25.1. pārkāpums nav pārtraukts, un nav ievērota komandiera (priekšnieka) vai citu karavīru prasība to izbeigt;
25.2. pārkāpums izdarīts atkārtoti, īpaši, ja pārkāpums, par kuru karavīrs jau bijis disciplināri vai administratīvi sodīts, izdarīts atkārtoti triju mēnešu laikā vai ja agrāk jau izdarīti vairāki citi pārkāpumi;
25.3. pārkāpums izdarīts alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmē;
25.4. pārkāpums izdarīts personu grupā;
25.5. pārkāpums izdarīts, pildot kaujas vai speciālo uzdevumu, sardzē (apsardzē) vai dežūras laikā;
25.6. pārkāpums izdarīts savtīgos nolūkos, mantkārīgu vai zemisku tieksmju dēļ;
25.7. pārkāpuma dēļ radušies nopietni militārās vai sabiedriskās kārtības traucējumi, materiālie zaudējumi vai iestājušās citas smagas sekas;
25.8. pārkāpums izdarīts pret nepilngadīgo, sievieti, vecu cilvēku vai personu, kas atrodas bezpalīdzības stāvoklī, kā arī izmantojot cietušās personas dienesta, materiālo vai citu atkarību no pārkāpēja;
25.9. pārkāpums saistīts ar cietušās personas cieņas un goda aizskaršanu;
25.10. pārkāpums izdarīts, piedaloties ārkārtējas situācijas vai dabas katastrofas seku likvidēšanas darbos.
26. Disciplinārsods ir piespiedu līdzeklis, ko karavīram, kurš izdarījis pārkāpumu, uzliek šajā reglamentā noteiktajā kārtībā. Disciplinārsodu uzliek, lai karavīru ne vien sodītu par izdarīto pārkāpumu, bet arī audzinātu. Disciplinārsoda mērķis nav pazemot karavīra cieņu, bet panākt, lai vainīgais, kā arī citi karavīri neizdarītu jaunus pārkāpumus.
27. Piemērojamie disciplinārsodi:
27.1. kareivim:
27.1.1. rājiens;
27.1.2. ārpuskārtas norīkojums (izņemot sardzi (apsardzi), vakti uz kuģa un kaujas dežūru) līdz trim reizēm;
27.1.3. aizliegums vai ierobežojums atstāt dienesta vietu līdz 15 diennaktīm;
27.1.4. stingrā uzraudzība līdz 15 diennaktīm;
27.1.5. arests līdz 10 diennaktīm;
27.1.6. brīdinājums par neatbilstību ieņemamajam amatam;
27.1.7. mēneša algas samazināšana līdz 20 procentiem uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem;
27.1.8. pazemināšana amatā;
27.1.9. miera laikā – atvaļināšana no aktīvā dienesta pirms noteiktā laika;
27.2. instruktoram:
27.2.1. rājiens;
27.2.2. stingrā uzraudzība līdz 15 diennaktīm, izņemot augstāko instruktoru;
27.2.3. arests līdz 10 diennaktīm, izņemot augstāko instruktoru;
27.2.4. brīdinājums par neatbilstību ieņemamajam amatam;
27.2.5. mēneša algas samazināšana līdz 20 procentiem uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem;
27.2.6. pazemināšana amatā;
27.2.7. miera laikā – atvaļināšana no aktīvā dienesta pirms noteiktā laika;
27.3. virsniekam:
27.3.1. rājiens;
27.3.2. brīdinājums par neatbilstību ieņemamajam amatam;
27.3.3. mēneša algas samazināšana līdz 20 procentiem uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem;
27.3.4. pazemināšana amatā;
27.3.5. miera laikā – atvaļināšana no aktīvā dienesta pirms noteiktā laika.
(MK 06.10.2009. noteikumu Nr.1129 redakcijā)
29. Vada seržantam ir tiesības:
29.1. izteikt rājienu;
29.2. norīkot kareivi ārpuskārtas norīkojumā vienu reizi.
30. Rotas virsseržantam ir tiesības:
30.1. izteikt rājienu;
30.2. norīkot kareivi ārpuskārtas norīkojumā līdz divām reizēm;
30.3. noteikt kareivim ierobežojumu atstāt dienesta vietu līdz divām diennaktīm.
(Grozīts ar MK 09.10.2007. noteikumiem Nr.681)
31. Bataljona virsseržantam ir tiesības:
31.1. izteikt rājienu;
31.2. norīkot kareivi ārpuskārtas norīkojumā līdz trijām reizēm;
31.3. noteikt kareivim ierobežojumu atstāt dienesta vietu līdz trijām diennaktīm.
(Grozīts ar MK 09.10.2007. noteikumiem Nr.681)
32. Vada komandierim ir tiesības:
32.1. izteikt rājienu;
32.2. norīkot kareivi ārpuskārtas norīkojumā līdz trijām reizēm;
32.3. noteikt kareivim ierobežojumu atstāt dienesta vietu līdz piecām diennaktīm.
(Grozīts ar MK 09.10.2007. noteikumiem Nr.681)
33. Rotas komandierim ir tiesības:
33.1. izteikt rājienu;
33.2. norīkot kareivi ārpuskārtas norīkojumā līdz trijām reizēm;
33.3. noteikt kareivim ierobežojumu atstāt dienesta vietu līdz 10 diennaktīm;
33.4. piemērot kareivim, jaunākajam instruktoram un vecākajam instruktoram stingro uzraudzību līdz septiņām diennaktīm;
33.5. sodīt ar arestu:
33.5.1. kareivi — līdz septiņām diennaktīm;
33.5.2. jaunāko instruktoru un vecāko instruktoru — līdz trijām diennaktīm.
(Grozīts ar MK 09.10.2007. noteikumiem Nr.681)
34. Bataljona komandierim ir tiesības:
34.1. izteikt rājienu;
34.2. norīkot kareivi ārpuskārtas norīkojumā līdz trijām reizēm;
34.3. noteikt kareivim ierobežojumu atstāt dienesta vietu līdz 15 diennaktīm;
34.4. piemērot kareivim, jaunākajam instruktoram un vecākajam instruktoram stingro uzraudzību līdz 10 diennaktīm;
34.5. sodīt ar arestu:
34.5.1. kareivi — līdz 10 diennaktīm;
34.5.2. jaunāko un vecāko instruktoru — līdz piecām diennaktīm;
34.6. izteikt brīdinājumu par neatbilstību ieņemamajam amatam kareivim, instruktoram un virsniekam, izņemot savu vietnieku un štāba priekšnieku;
34.7. pazemināt amatā kareivi, jaunāko un vecāko instruktoru;
34.8. miera laikā — atvaļināt kareivi no aktīvā dienesta pirms noteiktā laika.
(Grozīts ar MK 09.10.2007. noteikumiem Nr.681)
35. Brigādes komandierim papildus bataljona komandiera disciplinārajai varai ir tiesības:
35.1. piemērot kareivim, jaunākajam instruktoram un vecākajam instruktoram stingro uzraudzību līdz 15 diennaktīm;
35.2. sodīt jaunāko instruktoru un vecāko instruktoru ar arestu līdz 10 diennaktīm;
35.3. miera laikā — atvaļināt jaunāko instruktoru un vecāko instruktoru no aktīvā dienesta pirms noteiktā laika;
35.4. izteikt brīdinājumu par neatbilstību ieņemamajam amatam bataljona komandierim, bataljona komandiera vietniekam un bataljona štāba priekšniekam.
36. Spēku veida komandierim papildus brigādes komandiera disciplinārajai varai ir tiesības:
36.1. pazemināt amatā augstāko instruktoru;
36.2. miera laikā — atvaļināt augstāko instruktoru no aktīvā dienesta pirms noteiktā laika;
36.3. izteikt brīdinājumu par neatbilstību ieņemamajam amatam brigādes komandierim, brigādes komandiera vietniekam un brigādes štāba priekšniekam.
37. Nacionālo bruņoto spēku komandierim papildus spēku veida komandiera disciplinārajai varai ir tiesības:
37.1. pazemināt amatā virsnieku, kuru viņam ir tiesības iecelt amatā;
37.2. miera laikā – atvaļināt no aktīvā dienesta pirms noteiktā laika virsnieku, kuru viņam ir tiesības iecelt amatā;
37.3. izteikt brīdinājumu par neatbilstību ieņemamajam amatam spēku veida (pavēlniecības) komandiera vietniekam un spēku veida (pavēlniecības) štāba priekšniekam;
37.4. samazināt karavīram mēneša algu līdz 20 procentiem uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem.
(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.657; MK 06.10.2009. noteikumiem Nr.1129)
38. Aizsardzības ministram papildus Nacionālo bruņoto spēku komandiera disciplinārajai varai ir tiesības:
38.1. izteikt brīdinājumu par neatbilstību ieņemamajam amatam spēku veida (pavēlniecības) komandierim, Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietniekam un štāba priekšniekam un tiem pielīdzinātam komandierim (priekšniekam);
38.2. pazemināt amatā virsnieku, kuru tikai viņam ir tiesības iecelt amatā;
38.3. atvaļināt no aktīvā dienesta pirms noteiktā laika virsnieku, kuru viņam ir tiesības iecelt amatā.
39. Nacionālo bruņoto spēku virspavēlniekam (kara laikā) ir visa šajos noteikumos noteiktā disciplinārā vara pār visiem karavīriem. Viņam nav tiesību pazemināt amatā savus vietniekus, Nacionālo bruņoto spēku komandieri, komandiera vietnieku, štāba priekšnieku un spēku veidu (pavēlniecību) komandierus.
40. Garnizona priekšniekam, nometnes priekšniekam un garnizona komandantam ir tiesības aizturēt pārkāpēju un uzlikt disciplinārsodus saskaņā ar disciplināro varu, kāda katram no viņiem piešķirta pār visiem pakļautajiem karavīriem, kas atrodas garnizonā un nometnē, šādos gadījumos:
40.1. ja izdarītais pārkāpums traucē sabiedrisko kārtību;
40.2. ja izdarītais pārkāpums vērsts pret viņu izsludinātajiem rīkojumiem vai pret viņiem pašiem;
40.3. ja pārkāpums izdarīts, pildot viņu uzraudzībā esošos garnizona sardzes (apsardzes) vai citus dienesta pienākumus;
40.4. ja pārkāpumu izdarījis karavīrs, kuram viņu pārziņā esošajā rajonā nav tiešā priekšnieka vai kurš atrodas arestā tādā vietā, kas nav karavīra tiešā priekšnieka pārziņā;
40.5. ja pārkāpumu izdarījis karavīrs, kurš atrodas atvaļinājumā vai komandējumā, neatkarīgi no pārkāpēja tiešo priekšnieku atrašanās vietas;
40.6. ja attiecīgajā teritorijā esošajam pārkāpēja tiešajam priekšniekam ir zemāka disciplinārā vara, nekā piešķirta viņiem.
41. Šo noteikumu 40.punktā minētās amatpersonas par pārkāpēja aizturēšanu un disciplinārsoda uzlikšanu ziņo attiecīgās vienības komandierim (priekšniekam).
42. Militārās medicīnas iestādes priekšniekam attiecībā uz tajā esošajiem karavīriem (līdz rotas komandierim ieskaitot) ir vienības komandiera disciplinārās varas tiesības.
43. Ja pārkāpumus izdara militārā medicīnas iestādē esošs no aktīvā dienesta atvaļināts karavīrs, viņš sodāms atbilstoši šo noteikumu 44.punktā noteiktajai kārtībai. Minētajam karavīram (līdz kapteiņa dienesta pakāpei ieskaitot) disciplinārsodu var uzlikt arī militārās medicīnas iestādes priekšnieks.
44. No aktīvā dienesta atvaļinātajam karavīram un zemessargam, ja pārkāpums izdarīts karavīra (zemessarga) formas tērpā ārpus dienesta laika, var uzlikt disciplinārsodu:
44.1. par nepieklājīgu uzvedību un sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpšanu;
44.2. par karavīra formas tērpa valkāšanas noteikumu pārkāpšanu.
45. Uzlikt disciplinārsodus šo noteikumu 44.punktā minētajām personām, kā arī ierosināt atņemt viņām tiesības valkāt karavīra (zemessarga) formas tērpu ir tiesīgi garnizonu priekšnieki (komandanti), vienību komandieri un par viņiem augstāki priekšnieki saskaņā ar disciplināro varu, kāda katram no viņiem piešķirta.
46. Šo noteikumu 45.punktā minētie komandieri (priekšnieki) par viņu uzliktajiem sodiem paziņo tai Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībai, kuras uzskaitē ir sodītais.
(MK 11.02.2008. noteikumu Nr.90 redakcijā)
47. Ja dažādas vienības (apakšvienības) vai to karavīri kopīgi pilda dienesta pienākumus, kā arī ja vienības (apakšvienības) vai to karavīri nejauši sastopas, augstākā komandiera (priekšnieka) disciplinārā vara pilnā apjomā attiecas arī uz pārējo vienību (apakšvienību) karavīriem.
48. Ja starp karavīriem nav savstarpēju dienesta attiecību un augstākas dienesta pakāpes karavīra klātbūtnē karavīrs pārkāpj noteikto dienesta kārtību un militāro disciplīnu, kā arī neievēro militāro pieklājību vai sabiedrisko kārtību, augstākas dienesta pakāpes karavīrs brīdina pārkāpēju. Ja pārkāpējs brīdinājumu neievēro, augstākas dienesta pakāpes karavīram jāveic visi pasākumi pārkāpuma novēršanai. Šādos gadījumos pārkāpēju norīko atgriezties savā vienībā (apakšvienībā) vai nosūta viņu uz komandantūru. Ja pārkāpējs nepilda šo rīkojumu, augstākas dienesta pakāpes karavīram ir tiesības pārkāpēju aizturēt un personīgi nogādāt uz vienību, komandantūru vai izsaukt Militārās policijas pārstāvjus.
49. Visos gadījumos augstākas dienesta pakāpes karavīrs vai augstākā amatā esošs karavīrs, kas konstatējis karavīra pārkāpumu, par to nekavējoties ziņo pārkāpēja komandierim (priekšniekam) vai garnizona priekšniekam (komandantam), un tas pieņem lēmumu par pārkāpēja sodīšanu. Garnizona priekšnieks (komandants) pēc šāda ziņojuma saņemšanas par to ziņo atbilstošās vienības komandierim (priekšniekam).
50. Karavīrs — militārās disciplīnas pārkāpējs — pēc atgriešanās vienībā ziņo savam tiešajam komandierim (priekšniekam) par aizturēšanas iemesliem, saņemtajiem disciplinārsodiem un aizrādījumiem, ko izteikuši augstākas dienesta pakāpes vai augstākā amatā esoši karavīri.
51. Karavīru aiztur un nogādā (nosūta) uz dienesta vietu vai garnizona komandantūru, ja viņš:
51.1. atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmē;
51.2. agresīvi uzvedas vai pārkāpj sabiedrisko kārtību un tādējādi ar savu uzvedību var nodarīt kaitējumu citu personu dzīvībai (veselībai) vai radīt būtiskus materiālos zaudējumus;
51.3. ir karavīra formas tērpā bez karavīra statusu apliecinoša dokumenta;
51.4. pārkāpj karavīra formas tērpa valkāšanas noteikumus un atsakās izpildīt komandiera (priekšnieka), augstākas dienesta pakāpes vai augstākā amatā esoša karavīra vai patruļdienesta prasības novērst pārkāpumu;
51.5. ir izdarījis pārkāpumu ar noziedzīga nodarījuma pazīmēm.
52. Aizturēt karavīru par pārkāpumu ir tiesīgs tikai tāds karavīrs, kura dienesta pakāpe ir augstāka par pārkāpēja dienesta pakāpi vai kuram ir augstāks amats. Zemākā dienesta pakāpē (amatā) esošais karavīrs par konstatēto augstākā dienesta pakāpē (amatā) esošā karavīra pārkāpumu nekavējoties ziņo Militārajai policijai.
54. Karavīrs, kas neievēro augstākas dienesta pakāpes vai augstākā amatā esoša karavīra atgādinājumu vai neklausa viņa pavēlei atgriezties vienībā vai doties uz komandantūru kā aizturētajam, atbild par nepaklausību.
55. Disciplinārsodu atbilstoši savai disciplinārajai varai saskaņā ar šiem noteikumiem uzliek vienīgi karavīra tiešais komandieris (priekšnieks) (izņemot šo noteikumu 40., 42., 43., 44., 45. un 47.punktā minētos gadījumus).
57. Ja komandieris (priekšnieks) konstatē disciplīnas pārkāpumu vai saņem informāciju par to, viņš nekavējoties noskaidro lietas būtību. Komandieris (priekšnieks) pārliecinās par pakļautā karavīra vainu un noskaidro pārkāpuma apstākļus.
59. Disciplīnas pārkāpuma izskatīšanas mērķis ir noskaidrot pārkāpuma izdarīšanas apstākļus un tā raksturu, pārkāpumā iesaistītās personas, pārkāpumā iesaistītās personas vainas esamību, kā arī disciplināratbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Izskatīšanai jābūt neitrālai un objektīvai. Tajā jāietver gan labvēlīgās, gan arī nelabvēlīgās liecības par pārkāpēju.
60. Komandieris pirms disciplinārsoda uzlikšanas rakstiski informē karavīru par viņa tiesībām iepazīties ar disciplīnas pārkāpuma izskatīšanas materiāliem (tai skaitā viņa vainas pierādījumiem) un sniegt paskaidrojumus un pierādījumus sevis aizstāvēšanai vai atbildības mīkstināšanai.
(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.657 redakcijā)
61. Komandieris (priekšnieks), pamatojoties uz disciplīnas pārkāpuma izskatīšanas (dienesta izmeklēšanas) rezultātiem, pieņem lēmumu par pārkāpēja sodīšanu, nosakot soda veidu. Ja pārkāpumam ir noziedzīga nodarījuma pazīmes vai tas ir ārkārtējs gadījums, vienības komandieris (priekšnieks) nekavējoties par to ziņo augstākam komandierim (priekšniekam) un Militārajai policijai. Pārkāpumus, kas uzskatāmi par ārkārtējiem gadījumiem, nosaka aizsardzības ministrs.
(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.657)
62. Komandieris (priekšnieks) rakstiskā pavēlē par disciplinārsoda uzlikšanu norāda pārkāpuma izdarīšanas vietu, laiku, pārkāpuma būtību un piemērotās tiesību normas (norādot normatīvā akta nosaukumu un attiecīgo tiesību normu), kā arī disciplinārsoda apstrīdēšanas iespējas un termiņu tā apstrīdēšanai.
63. Disciplinārsodu uzliek atbilstoši pārkāpuma izraisīto vai iespējamo seku smagumam. Nosakot disciplinārsoda veidu un apmēru, ņem vērā pārkāpuma raksturu, apstākļus, kādos tas izdarīts, pārkāpēja līdzšinējo uzvedību, kā arī disciplināratbildību mīkstinošos vai pastiprinošos apstākļus.
64. Aizliegts uzlikt vairākus disciplinārsodus par vienu un to pašu pārkāpumu un disciplināri sodīt citus apakšvienības karavīrus par viena karavīra (karavīru grupas) izdarīto pārkāpumu, kā arī piemērot vienādu sodu visiem pārkāpējiem, kas izdarījuši pārkāpumu karavīru grupā, neizvērtējot katra pārkāpēja vainas pakāpi. Nedrīkst apvienot disciplinārsodus par vairākiem pārkāpumiem.
65. Ja pārkāpēju soda ar dienesta vietas atstāšanas ierobežojumu, stingro uzraudzību vai arestu, obligāti nosaka soda termiņu un paziņo to pārkāpējam.
(Grozīts ar MK 09.10.2007. noteikumiem Nr.681)
66. Par pārkāpumiem, kas izdarīti, pildot dienestu visu veidu diennakts norīkojumos (kaujas dežūrā), karavīru soda pēc diennakts norīkojuma (kaujas dežūras) maiņas vai pēc atstādināšanas (nomaiņas) no diennakts norīkojuma pienākumu izpildes.
67. Ja karavīrs ir alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmē, paskaidrojumu pieprasīšanu un soda uzlikšanu atliek līdz viņa atskurbšanas brīdim. Līdz tam laikam viņu var aizturēt un, nodrošinot apsardzību, ievietot atsevišķā kazarmas telpā vai virssardznes aresta telpās.
68. Ja komandieris (priekšnieks) uzskata, ka pārkāpuma smaguma dēļ viņa disciplinārā vara karavīra sodīšanai nav pietiekama, viņš lūdz augstākam komandierim (priekšniekam) sodīt disciplīnas pārkāpēju.
69. Disciplinārsodu karavīram uzliek ne vēlāk kā 30 dienu laikā, kopš komandierim (priekšniekam) kļuvis zināms par izdarīto pārkāpumu, bet, ja nepieciešama pārkāpuma dienesta izmeklēšana, — ne vēlāk kā 30 dienu laikā, kopš pabeigta dienesta izmeklēšana. Karavīra slimošanas laiku un prombūtnes laiku citu iemeslu dēļ neieskaita izskatīšanas (izmeklēšanas) un disciplinārsoda uzlikšanas laikā.
70. Disciplinārsodu neuzliek, ja no pārkāpuma izdarīšanas dienas vai pārkāpuma pabeigšanas brīža līdz tā atklāšanai pagājuši divi gadi.
(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.657 redakcijā)
71. Par karavīram uzlikto disciplinārsodu paziņo rakstiski ar pavēli viņam personīgi vai līdzīgas vai augstākas dienesta pakāpes karavīru klātbūtnē (ierindas priekšā, dienesta sanāksmē).
73. Par augstāku komandieru (priekšnieku) uzliktajiem disciplinārsodiem sodītais karavīrs nekavējoties ziņo savam tiešajam komandierim (priekšniekam).
74. Komandieris (priekšnieks) par uzliktajiem disciplinārsodiem ziņo pakļautības kārtībā:
74.1. grupas (nodaļas) komandieris — katru dienu vada seržantam;
74.2. vada seržants par personīgi un nodaļu komandieru uzliktajiem sodiem — katru dienu rotas virsseržantam un vada komandierim;
74.3. rotas virsseržants par personīgi uzliktajiem sodiem — katru dienu attiecīgā vada komandierim un rotas komandierim;
74.4. vada komandieris par personīgi uzliktajiem sodiem un citu komandieru (priekšnieku) uzliktajiem sodiem visiem vada karavīriem — reizi nedēļā rotas komandierim;
74.5. rotas komandieris par visiem rotas karavīriem uzliktajiem sodiem — reizi nedēļā bataljona komandierim;
74.6. bataljona komandieris par visiem bataljona karavīriem uzliktajiem sodiem — reizi mēnesī brigādes (novada) komandierim vai tiešajam priekšniekam;
74.7. brigādes (novada) komandieris un visi augstāki priekšnieki reizi mēnesī pilnu informāciju iesniedz augstākam štābam (priekšniekam).
75. Komandieris (priekšnieks) dienesta izmeklēšanu var veikt pats vai uzdot sev padotai neitrālai amatpersonai vai komisijai (turpmāk — izmeklēšanas veicējs), nosakot dienesta izmeklēšanas atzinuma iesniegšanas termiņu. Veikt dienesta izmeklēšanu uzdod ar rakstisku pavēli.
76. Izmeklēšanas veicējs pavēlē doto uzdevumu izpildē ir tieši pakļauts komandierim (priekšniekam), kurš izdevis šo noteikumu 75.punktā minēto pavēli, un dienesta izmeklēšanas laikā un tās ietvaros viņam ir šo noteikumu 75.punktā minētā komandiera tiesības.
77. Izmeklēšanas veicējs var pieaicināt speciālistu atzinuma sniegšanai, ja objektīvas izmeklēšanas nodrošināšanai nepieciešamas speciālas zināšanas atsevišķā darbības jomā vai specialitātē.
78. Ja izmeklēšanas veicēja tiesības vai zināšanas nav pietiekamas, lai veiktu dienesta izmeklēšanu, vai pastāv citi apstākļi, kas liedz veikt dienesta izmeklēšanu, viņš iesniedz pamatotu ziņojumu komandierim (priekšniekam), kurš izdevis šo noteikumu 75.punktā minēto pavēli. Ziņojuma iesniegšana neatbrīvo izmeklēšanas veicēju no pienākuma veikt dienesta izmeklēšanu.
79. Pēc šo noteikumu 78.punktā minētā ziņojuma izvērtēšanas, kā arī tad, ja komandieris (priekšnieks) dienesta izmeklēšanu veic pats, komandieris (priekšnieks) var:
79.1. noteikt citu izmeklēšanas veicēju vai papildu izmeklēšanas veicēju;
79.2. iesniegt pamatotu ziņojumu augstākam komandierim (priekšniekam).
80. Dienesta izmeklēšanas atzinumu veido:
80.1. ievaddaļa, kurā norāda:
80.1.1. komandiera — šo noteikumu 75.punktā minētās pavēles izdevēja — apstiprinājuma uzrakstu, amata nosaukumu, dienesta pakāpi, vārdu, uzvārdu, parakstīšanas vietu un datumu (ja komandieris (priekšnieks) dienesta izmeklēšanu veic pats, šo informāciju nenorāda);
80.1.2. dienesta izmeklēšanas atzinuma sastādīšanas vietu un datumu;
80.1.3. izmeklēšanas veicēju, pavēli, ar kuru saskaņā tas darbojas, un pavēlē doto uzdevumu;
80.2. konstatējošā daļa, kurā norāda:
80.2.1. pārkāpuma izdarīšanas laiku, vietu, veidu un citus apstākļus;
80.2.2. pārkāpuma būtību un tā izklāstu hronoloģiskā secībā;
80.2.3. paskaidrojumu, argumentu un pierādījumu izklāstu un analīzi;
80.2.4. pārkāpumu izdarījušā karavīra īpašības, aktīvā dienestā un amatā pavadīto laiku, piešķirtos apbalvojumus un uzliktos disciplinārsodus, atestāciju rezultātus un jebkuru citu informāciju, kas raksturo personu;
80.2.5. tos normatīvos aktus un normas, kas saistītas ar pārkāpumu;
80.2.6. disciplināratbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus;
80.3. secinājumi, kuros norāda:
80.3.1. pārkāpuma juridisko kvalifikāciju;
80.3.2. iespējamos pasākumus pārkāpuma, tā seku, cēloņu un veicinošo apstākļu novēršanai, kā arī izmeklēšanas materiālu tālāko virzību;
80.4. parakstu daļa (to veido norāde uz izmeklēšanas veicēju un viņa apstiprinājuma uzraksts).
(Grozīts ar MK 11.02.2008. noteikumiem Nr.90)
82. Dienesta izmeklēšana ir pabeigta brīdī, kad šo noteikumu 75.punktā minētais komandieris ir apstiprinājis dienesta izmeklēšanas atzinumu.
83. Karavīram ir tiesības mēneša laikā no brīža, kad viņš ir informēts par uzlikto disciplinārsodu, to apstrīdēt, iesniedzot rakstisku iesniegumu (1.pielikums) Aizsardzības ministrijas Apelācijas komisijā (turpmāk — Apelācijas komisija). Apelācijas komisijas sastāvu un darba reglamentu apstiprina aizsardzības ministrs.
(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.657)
84. Ja karavīrs iesniedzis iesniegumu Apelācijas komisijā, disciplinārsoda izpilde tiek apturēta līdz Apelācijas komisijas lēmuma pieņemšanai.
85. Apelācijas komisija izskata iesniegumu un pieņem lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā.
(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.657)
86. Apelācijas komisija pēc disciplīnas pārkāpuma izskatīšanas materiāliem novērtē uzliktā disciplinārsoda pamatotību un atbilstību izdarītajam pārkāpumam. Apelācijas komisijai ir tiesības pieprasīt informāciju, kas saistīta ar disciplīnas pārkāpumu, un uzklausīt personas, kuras var sniegt nepieciešamo informāciju.
87. Apelācijas komisija ir tiesīga:
87.1. noraidīt iesniegumu un atstāt spēkā komandiera (priekšnieka) uzlikto disciplinārsodu;
87.2. apmierināt iesniegumu un pilnīgi atcelt uzlikto disciplinārsodu;
87.3. daļēji apmierināt iesniegumu un piemērot vieglāku disciplinārsodu par karavīram uzlikto.
88. Karavīram ir tiesības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēt tiesā attiecībā uz viņu pieņemto Apelācijas komisijas lēmumu, ja tas nepamatoti ierobežo viņa tiesības.
89. Ja Apelācijas komisija izmanto šo noteikumu 87.2. vai 87.3.apakšpunktā minētās tiesības, tā vienlaikus ar lēmumu var pieņemt blakus lēmumu, kurā norāda konstatētos trūkumus un pasākumus to novēršanai.
(Grozīts ar MK 11.07.2006. noteikumiem Nr.566)
90. Uzlikto disciplinārsodu izpilda ne vēlāk kā triju mēnešu laikā. Pēc triju mēnešu noilguma termiņa disciplinārsodu neizpilda, bet par tā neizpildi vainīgā amatpersona saucama pie disciplināratbildības. Ja disciplinārsodu uzlicis augstāks komandieris (priekšnieks), viņš nosaka, vai rīkojumu par soda izpildīšanu dos pats vai vainīgā karavīra tiešais komandieris (priekšnieks).
91. Ja no aktīvā dienesta atvaļināmais karavīrs kādu iemeslu dēļ nav izcietis viņam uzlikto arestu, viņu atvaļina tikai pēc disciplinārsoda izciešanas. Aresta laikā viņš saņem tikai karavīra uzturdevu.
92. Ārpuskārtas norīkojumu karavīrs izpilda no dienesta brīvajā laikā. Šo norīkojumu var uzdot pildīt arī naktī, paredzot sodītajam četras stundas nakts atpūtai, bet tas nedrīkst ilgt trīs naktis pēc kārtas. Ārpuskārtas norīkojumu pilda papildus paredzētajiem kārtējiem norīkojumiem. Diennakts ārpuskārtas norīkojumos karavīru nedrīkst norīkot nepārtraukti trīs reizes pēc kārtas. Attiecīgā disciplinārsoda izpildi kontrolē rotas virsseržants, un uzskaiti veic vada seržants vai rotas virsseržants.
94. Ierobežojums atstāt dienesta vietu nozīmē, ka komandieris (priekšnieks), kam ir tiesības šo disciplinārsodu uzlikt, nosaka laiku, kad sodītajam kareivim katru dienu jāatrodas dienesta vietā, un kārtību, kādā viņš drīkst to atstāt (parasti no vakara atsauces līdz rīta celšanās laikam), kā arī laiku, kad viņam jāatrodas savā dzīvesvietā vai citā noteiktā vietā. Šī disciplinārsoda laikā kareivis nedrīkst apmeklēt sabiedriskās atpūtas vietas.
95. Stingrā uzraudzība ir karavīram komandiera (priekšnieka) noteikts speciāls dienesta režīms, kura laikā karavīrs veic pienākumus komandiera vai viņa norīkotas personas tiešā uzraudzībā. Stingrās uzraudzības laikā uz karavīru attiecināms ierobežojums atstāt dienesta vietu.
96. Arests ir disciplināri arestētā karavīra piespiedu ievietošana virssardznes aresta telpās Militārā dienesta iekārtas reglamentā, Garnizona reglamentā un Sardzes reglamentā noteiktajā kārtībā. Aresta laikā karavīrs saņem tikai karavīra bezmaksas uzturdevu.
(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.657)
97. Ja karavīram piemērots arests, viņš nepilda dienesta pienākumus, izņemot ierindas un militāro reglamentu apmācību.
98. Par arestēto karavīru uzturu atbild tās vienības (apakšvienības) komandieris, kurā atrodas aresta telpas.
99. Arests nevar būt īsāks par vienu diennakti. Arestu atkārtoti var izpildīt tikai ar triju dienu starplaiku.
100. Karavīra izdienā neieskaita krimināllietas izmeklēšanas dēļ apcietinājumā un mājas arestā pavadīto laiku, ja karavīrs netiek attaisnots.
(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.657)
104. Ikviens šajos noteikumos noteiktais disciplinārsods, kas uzlikts karavīram, ir spēkā, kamēr to neatceļ vai kamēr nav beidzies tā termiņš.
105. Disciplinārsods (izņemot pazemināšanu amatā vai atvaļināšanu no dienesta pirms noteiktā laika) profesionālā dienesta karavīram ir spēkā sešus mēnešus no soda uzlikšanas dienas. Ja šajā laikā karavīrs izdarījis jaunu pārkāpumu, iepriekšējā disciplinārsoda laiks tiek pagarināts līdz jaunā soda termiņa beigām, ja iepriekšējais sods nav atcelts agrāk.
(Grozīts ar MK 09.10.2007. noteikumiem Nr.681)
106. Profesionālā dienesta karavīru, kurš pazemināts amatā, var atjaunot iepriekšējā amatā ne agrāk kā pēc gada.
107. Komandieris (priekšnieks), kas uzlicis disciplinārsodu, vai sodītā karavīra tiešie komandieri (priekšnieki), kuru disciplinārā vara ir augstāka par sodu uzlikušā komandiera (priekšnieka) disciplināro varu, var atcelt disciplinārsodu. Attiecīgais komandieris (priekšnieks) ar rakstisku pavēli var atcelt disciplinārsodu pirms termiņa (bet ne ātrāk kā 60 dienas pēc disciplinārsoda uzlikšanas), ja ir pārliecināts, ka karavīrs ir apzinājies uzlikto sodu un tas viņu ietekmējis, un sodītais karavīrs ar savu uzvedību pierādījis, ka ir labojies.
108. Sodītajam karavīram par disciplinārsoda atcelšanu paziņo tādā pašā kārtībā kā par soda uzlikšanu. Ja sods nav atcelts pirms termiņa, sodītajam karavīram paziņo par soda termiņa izbeigšanos.
109. Disciplinārsodu uzskaiti karavīra personas lietā un automatizētajā personālsastāva uzskaites sistēmā veic Nacionālo bruņoto spēku vienības personāla struktūrvienība, kurā glabājas karavīra personas lieta. Ja karavīrs uz laiku pārvietots uz civilu valsts iestādi, valsts drošības iestādi vai norīkots uz Eiropas Savienības institūciju, disciplinārsodu uzskaiti karavīra personas lietā veic attiecīgās institūcijas personāla struktūrvienība, kurā glabājas karavīra personas lieta.
(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.657 redakcijā)
111. Ja karavīram uzliktais disciplinārsods ir atcelts, karavīra personas lietā un automatizētajā personālsastāva uzskaites sistēmā izdara atzīmi, kad un kāda amatpersona to veikusi. Ja sods netiek atcelts, karavīra personas lietā un automatizētajā personālsastāva uzskaites sistēmā izdara atzīmi par soda termiņa izbeigšanos.
(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.657 redakcijā)
112. Karavīra personas lietā un automatizētajā personālsastāva uzskaites sistēmā izdara ierakstu arī par tiem sodiem, kurus karavīram uzlikusi tiesa, kā arī par soda maiņu.
(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.657 redakcijā)
114. Vienības komandieris (priekšnieks) pakļautajā štābā un apakšvienībās ne retāk kā divas reizes gadā pārbauda personālsastāva sodīšanas atbilstību un sodu atbilstību noteiktajām prasībām un par to izdara attiecīgus ierakstus karavīra personas lietā.
(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.657 redakcijā)
115. Augstākais komandieris (priekšnieks) personālsastāva sodīšanas atbilstību un uzskaiti pakļautajās vienībās pārbauda periodiski, bet ne retāk kā reizi gadā tiešās pakļautības štābā (militārajā iestādē).
116. Inspekciju pārbaudēs personālsastāva sodīšanas atbilstību un uzskaiti pārbauda inspekcijas (pārbaudes) priekšnieks vai viņa noteiktā amatpersona.
117. Katru karavīru vismaz reizi gadā iepazīstina ar karavīra personas lietā un automatizētajā personālsastāva uzskaites sistēmā izdarītajiem ierakstiem. Karavīrs personas lietā ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar minētajiem ierakstiem.
(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.657 redakcijā)
120. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 23.jūlija noteikumus Nr.321 "Karavīru militārās disciplīnas reglaments" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 113.nr.; 2003, 141.nr.; 2004, 120.nr.).
(Pielikums svītrots ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.657)