Darbības ar dokumentu
Skatīt Ministru kabineta 2010. gada 21. decembra noteikumus Nr. 1164 "Ostas valsts kontroles kārtība".
Rīgā 2006.gada 14.martā (prot. Nr.15 2.§)
jūras drošības likuma 15.panta trešo daļu
2. Ostas valsts kontroli veic valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Kuģošanas drošības inspekcija (turpmāk - Kuģošanas drošības inspekcija), lai nepieļautu starptautiskajiem standartiem neatbilstošu kuģu satiksmi un lai palielinātu kuģu atbilstību Starptautiskās jūras organizācijas, Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām attiecībā uz kuģošanas drošību, jūras vides aizsardzību un jūrnieku dzīves un darba apstākļiem.
3. Noteikumos lietotie termini:
3.1. jūras iekārta - nostiprinātas vai peldošas platformas, kas darbojas Latvijas kontinentālajā šelfā vai virs tā;
3.2. ostas valsts kontroles inspektors - Kuģošanas drošības inspekcijas inspektors, kurš saskaņā ar šo noteikumu 9.punktu ir pilnvarots veikt kuģu inspekcijas un citus šajos noteikumos minētos pasākumus ostas valsts kontroles īstenošanai uz šo noteikumu 5.punktā noteiktajiem kuģiem;
3.3. inspekcija - pārbaude, lai pārliecinātos par kuģim nepieciešamo apliecību un citu dokumentu spēkā esību, par kuģa, tā aprīkojuma un apkalpes stāvokli, kā arī par apkalpes dzīves un darba apstākļiem;
3.4. detalizēta inspekcija - inspekcija, kuras laikā attiecīgais kuģis, tā aprīkojums un apkalpe kopumā vai atsevišķas to daļas tiek pakļautas pastiprinātai pārbaudei attiecībā uz kuģa konstrukciju, aprīkojumu, apkalpes dzīves un darba apstākļiem, to atbilstību ekspluatācijas noteikumiem uz kuģa, kā arī attiecībā uz kuģa atbilstību prasībām par kuģa operāciju veikšanu;
3.5. kuģa aizturēšana - aizliegums kuģim doties jūrā inspekcijas laikā konstatēto trūkumu dēļ, kuri (atsevišķi vai kopumā) liek uzskatīt, ka kuģis ir zaudējis jūrasspēju;
3.6. kuģa operāciju apturēšana - aizliegums kuģim turpināt kuģa operācijas inspekcijas laikā konstatēto trūkumu dēļ, kuri (atsevišķi vai kopumā) turpmāko kuģa operāciju veikšanu padara bīstamu;
3.7. SIReNAC datu bāze - saskaņā ar 1982.gada 26.janvāra Parīzes vienošanās memorandu par ostas valsts kontroli (turpmāk - Parīzes memorands) izveidota datu bāze, kuru uztur un vada Francijas Transporta ministrijas Informācijas sistēmu departaments un kurā ievieto informāciju par visām kuģu ostas valsts kontroles inspekcijām Parīzes memoranda dalībvalstu ostās;
3.8. prioritātes faktors - SIReNAC datu bāzē norādīts un pēc Parīzes memoranda metodikas aprēķināts skaitlis, kas raksturo nepieciešamību veikt kuģa pārbaudi un kuru izmanto, izvēloties kuģus ostas valsts kontroles inspekcijām (lielāks prioritātes faktors norāda uz lielāku nepieciešamību veikt kuģa pārbaudi);
3.9. sūdzība - ziņojums vai cita veida informācija, ko sniedzis kuģa kapteinis, apkalpes loceklis, jūrniecības profesionālā biedrība, arodbiedrība vai jebkura cita juridiska vai fiziska persona, kura ir ieinteresēta kuģa drošībā, arī kuģa apkalpes drošībā un veselībā.
4. Šo noteikumu prasības nepiemēro zvejas kuģiem, karakuģiem, jūras spēku palīgkuģiem, primitīvas konstrukcijas koka kuģiem, valsts dienesta kuģiem, kurus izmanto nekomerciāliem mērķiem (piemēram, ostas kapteiņa dienesta kuģiem, loču kuteriem), kā arī atpūtas kuģiem, kuri nav iesaistīti komercdarbībā.
5. Šie noteikumi attiecas uz jebkuru kuģi, kas atbilst šādiem kritērijiem:
5.1. kuģis kuģo ar ārvalsts karogu;
5.2. kuģis apmeklē Latvijas ostu vai piestāj pie jūras iekārtas, vai noenkurojas šādu ostu vai jūras iekārtu tuvumā;
5.3. uz kuģi attiecas viena vai vairākas no šīm konvencijām:
5.3.1. 1966.gada Starptautiskā konvencija par kravas marku un tās 1988.gada protokols (turpmāk - LL 66 konvencija);
5.3.2. 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras un tās 1978. un 1988.gada protokoli (turpmāk - SOLAS konvencija);
5.3.3. 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols (turpmāk - MARPOL konvencija);
5.3.4. 1978.gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu ar grozījumiem (turpmāk - STCW konvencija);
5.3.5. 1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (turpmāk - COLREG konvencija);
5.3.6. 1969.gada Starptautiskā konvencija par kuģu tilpības mērīšanu (turpmāk - Tilpības konvencija);
5.3.7. Starptautiskās darba organizācijas 1976.gada Konvencija Nr.147 par minimālajām normām tirdzniecības kuģiem (turpmāk - SDO 147.konvencija);
5.3.8. Starptautiskās darba organizācijas 1976.gada Konvencijas Nr.147 par minimālajām normām tirdzniecības kuģiem 1996. gada protokols (turpmāk - SDO PROT 96);
5.3.9. 1992.gada Starptautiskā konvencija par civiltiesisko atbildību par naftas piesārņojuma izraisītiem zaudējumiem (turpmāk - CLC konvencija).
6. Ja šo noteikumu 5.3.apakšpunktā minētās konvencijas neietver prasības kuģiem, kuru bruto tilpība nepārsniedz 500, tiem piemēro tādas prasības, kas nodrošina, ka kuģis nav bīstams kuģošanas drošībai, cilvēku veselībai vai videi. Piemērojot šo punktu, ievēro Parīzes memoranda 1.pielikumu "Ostas valsts kontroles procedūras".
7. Veicot pārbaudi uz kuģa, kura karoga valstij nav saistoša kāda no šo noteikumu 5.3.apakšpunktā minētajām konvencijām, ostas valsts kontroles inspektors pret šo kuģi un tā apkalpi nepiemēro labvēlīgākas prasības kā pret kuģi, kura karoga valstij šī konvencija ir saistoša.
9. Ostas valsts kontroles inspektora tiesības veikt ostas valsts kontroli apliecina ostas valsts kontroles inspektora dienesta apliecība (1.pielikums). Dienesta apliecību inspektors uzrāda pēc pieprasījuma.
10. Kuģošanas drošības inspekcija veic šo noteikumu 11., 12. un 20.punktā minētās kuģu inspekcijas tādā apjomā, kas atbilst vismaz 25 procentiem no to kuģu vidējā kopskaita, kas ienāk Latvijas ostās viena kalendāra gada laikā, aprēķinus veicot par trim iepriekšējiem kalendāra gadiem, par kuriem ir pieejami statistikas dati.
11. Izvēloties inspicējamos kuģus, Kuģošanas drošības inspekcija ievēro noteiktu prioritāro secību saskaņā ar kritērijiem, pēc kuriem kuģi izvēlas inspekcijai (2.pielikums).
12. Kuģošanas drošības inspekcija saskaņā ar šo noteikumu III nodaļu obligāti inspicē katru tādu kuģi, kas nav pakļauts paplašinātai inspekcijai, ja šī kuģa prioritātes faktors pārsniedz 50 un ja kopš pēdējās kuģa inspekcijas, kas veikta Parīzes memoranda reģiona ostā, ir pagājis vismaz mēnesis.
13. Kuģošanas drošības inspekcija atturas (lai neradītu pārmērīgu administratīvo slogu un ar pārmērīgi biežām inspekcijām netraucētu kuģa darbību) no to kuģu inspekcijas, kas pēdējo sešu mēnešu laikā ir inspicēti kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, ja:
13.1. uz kuģi nav attiecināmi šo noteikumu 2.pielikuma 1.punktā minētie kritēriji;
13.2. pēc iepriekšējās uz kuģa veiktās inspekcijas nav saņemtas ziņas par kuģa trūkumiem;
13.3. nav pamatota iemesla inspekcijai saskaņā ar šo noteikumu 18.punktu;
13.4. uz kuģi nav attiecināms šo noteikumu 12.punkts.
14. Šo noteikumu 13.punkts neattiecas uz pārbaudēm, kurās novērtē kuģa apkalpes un tehnisko līdzekļu gatavību darboties trauksmes situācijās, kas īpaši paredzētas šo noteikumu 5.3.apakšpunktā minētajās konvencijās.
15. Inspekcijas laikā ostas valsts kontroles inspektors veic šādas darbības:
15.1. pārbauda apliecības un citus dokumentus (3.pielikums), kas attiecas uz konkrēto kuģi;
15.2. pārbauda kuģa vispārējā stāvokļa atbilstību vispārējām drošības prasībām, tai skaitā mašīntelpas, dzīvojamās un dienesta telpas, kā arī kuģa telpu higiēniskos apstākļus.
16. Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt arī šo noteikumu 3.pielikumā neminētus dokumentus, ja tiem saskaņā ar šo noteikumu 5.3.apakšpunktā minēto konvenciju prasībām ir jābūt uz attiecīgā kuģa.
17. Ja pēc šo noteikumu 15. un 16.punktā noteiktajām darbībām ir pamatots iemesls uzskatīt, ka kuģis, tā aprīkojums vai apkalpe būtiski atšķiras no šo noteikumu 5.3.apakšpunktā minēto konvenciju un citu normatīvo aktu prasībām kuģošanas drošības, jūras vides aizsardzības un jūrnieku dzīves un darba apstākļu jomā, ostas valsts kontroles inspektors veic detalizētu inspekciju.
18. Pamatots iemesls veikt detalizētu kuģa, tā aprīkojuma vai apkalpes inspekciju (4.pielikums) ir ostas valsts kontroles inspektora pierādījumi.
19. Kuģu inspekcijas veic saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumā minētajos starptautiskajos dokumentos noteiktajām procedūrām.
20. Kuģis, kas atbilst šo noteikumu 6.pielikuma I nodaļā noteiktajām kuģu kategorijām, 12 mēnešus pēc pēdējās paplašinātās inspekcijas, kas veikta Parīzes memorandu parakstījušas valsts ostā, ir pakļauts paplašinātai inspekcijai saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikuma III nodaļu.
21. Ja šo noteikumu 20.punktā minētais kuģis izvēlēts inspekcijai saskaņā ar šo noteikumu 12.punktā noteiktajiem kritērijiem, ostas valsts kontroles inspektors veic šī kuģa paplašināto inspekciju. Laikposmā starp divām paplašinātajām inspekcijām kuģi var inspicēt saskaņā ar šo noteikumu III nodaļu.
22. Ja kuģis, uz kuru attiecas šo noteikumu 20.punkts, plāno ienākt Latvijas ostā 12 mēnešus pēc kuģa pēdējās paplašinātās inspekcijas, tā kapteinis vai operators sniedz Kuģošanas drošības inspekcijai ziņas, kas minētas šo noteikumu 6.pielikuma II nodaļā. Ziņas sniedz vismaz trīs dienas pirms paredzamās ierašanās jebkurā Latvijas ostā vai pirms iepriekšējās ostas atstāšanas, ja paredzams, ka reiss būs īsāks.
23. Kuģa paplašināto inspekciju obligāti veic šādos gadījumos:
23.1. ja kuģis nav izpildījis šo noteikumu 22.punktā minētās prasības;
23.2. ja uz kuģi attiecas šo noteikumu 20., 21. un 22.punktā minētās prasības, kuģa prioritātes faktors ir septiņi vai lielāks un ja kopš pēdējās paplašinātās inspekcijas pagājuši 12 mēneši.
24. Pabeidzot inspekciju, detalizēto inspekciju vai paplašināto inspekciju, ostas valsts kontroles inspektors sastāda Parīzes memorandā noteikto ziņojumu par inspekciju. Ziņojumu iesniedz kuģa kapteinim. Ziņojuma kopiju nodod Kuģošanas drošības inspekcijas kuģu kontroles koordinētājam, kurš pārbaudes datus ievada SIReNAC datu bāzē un Kuģošanas drošības inspekcijas datu bāzē. Ziņojuma kopiju glabā Kuģošanas drošības inspekcijā.
25. Ja inspekcijas, detalizētās inspekcijas vai paplašinātās inspekcijas laikā ir atklāti trūkumi, kas apdraud cilvēku veselību, drošību, citus kuģus vai apkārtējo vidi, ostas valsts kontroles inspektors var pieņemt šādus lēmumus:
25.1. par kuģa aizturēšanu, ievērojot kuģa aizturēšanas kritērijus (7.pielikums);
25.2. par kuģa operāciju apturēšanu.
26. Papildus šo noteikumu 7.pielikumā noteiktajam kuģi aiztur, ja kuģim nav reisa datu reģistratora vai tas nav darba kārtībā, ja minētās ierīces izmantošana ir obligāta saskaņā ar šo noteikumu 27.punktu un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem par reisa datu reģistrācijas sistēmām. Ja šo trūkumu nevar novērst uzreiz aizturēšanas ostā, ostas valsts kontroles inspektors var ļaut kuģim turpināt ceļu līdz tuvākajai ostai, kas piemērota trūkuma novēršanai. Trūkumus novērš 30 dienu laikā, un to novēršanai piemēro šo noteikumu 39.punktā noteikto kārtību.
27. Ar reisa datu reģistrācijas sistēmu, kas atbilst SOLAS konvencijā minētajiem Starptautiskās jūras organizācijas (turpmāk - SJO) rezolūcijā A.861(20) noteiktajiem darbības standartiem un Starptautiskās elektrotehnikas komisijas (SEK) standartā Nr.61996 noteiktajiem inspekcijas standartiem, aprīko šādu tipu kuģus, ja tie piestāj Eiropas Savienības ostās:
27.1. pasažieru kuģus;
27.2. kuģus, kas nav pasažieru kuģi, ar bruto tilpību 3000 un vairāk, kuri uzbūvēti pēc 2002.gada 1.jūlija.
28. Papildus šo noteikumu 7.pielikumā noteiktajam kuģi aiztur, ja ostas valsts kontroles inspektors kuģa inspekcijas laikā atklāj, ka uz kuģa, kuram Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā piemēro Starptautisko drošas pārvaldes kodeksu (turpmāk - ISM kodekss), nav kuģošanas kompānijas atbilstības dokumenta kopijas vai kuģa drošas pārvaldes apliecības, kas izsniegta saskaņā ar ISM kodeksu.
29. Ja kuģa vispārējais stāvoklis neatbilst šo noteikumu prasībām, ostas valsts kontroles inspektors var atlikt šāda kuģa inspekciju līdz brīdim, kad par kuģi atbildīgā persona ir nodrošinājusi kuģa atbilstību šo noteikumu 5.3.apakšpunktā minēto konvenciju prasībām.
30. Lēmuma par kuģa aizturēšanu vai kuģa operāciju apturēšanu izpildi nodrošina tās ostas kapteinis, kurā kuģis atrodas. Ostas kapteinim ir saistošs arī mutisks ostas valsts kontroles inspektora norādījums par attiecīgo drošības kontroles pasākumu nodrošināšanu vai kuģa atbrīvošanu. Lai aizturētu kuģi, ostas valsts kontroles inspektors:
30.1. aizpilda Parīzes memoranda ziņojuma par kuģa pārbaudi A un B veidlapas, kurās norāda informāciju saskaņā ar Parīzes memorandā noteikto;
30.2. aizpilda Parīzes memorandā noteikto paziņojumu kapteinim par kuģa aizturēšanu, tam pievieno aizpildītas šo noteikumu 30.1.apakšpunktā minētās veidlapas un iesniedz paziņojumu aizturamā kuģa kapteinim, bet tā kopiju - ostas kapteinim.
31. Ja aizturēšanas iemesls ir bojājumi, kas radušies negadījumā, kurš noticis kuģa pārgājiena laikā uz ostu, paziņojumu kapteinim par kuģa aizturēšanu neizsniedz, ja:
31.1. pienācīgi izpildītas prasības, kas paredzētas SOLAS konvencijas I/11(c) noteikumā;
31.2. pirms ienākšanas ostā kuģa kapteinis vai īpašnieks Kuģošanas drošības inspekcijai iesniedzis sīku izklāstu par negadījuma apstākļiem un bojājumiem, kā arī informējis par to, kādas ziņas ir sniegtas kuģa karoga valsts administrācijai;
31.3. kuģis veic koriģējošas darbības, kas, pēc Kuģošanas drošības inspekcijas ieskatiem, ir pietiekamas;
31.4. pēc ziņojuma par koriģējošo darbību pabeigšanu saņemšanas Kuģošanas drošības inspekcija ir pārliecinājusies, ka trūkumi, kas apdraudēja drošību, cilvēku veselību vai vidi, ir novērsti.
32. Ja pēc šo noteikumu 11., 12. un 20.punktā noteikto inspekciju veikšanas kuģis tiek aizturēts, Kuģošanas drošības inspekcija nekavējoties rakstiski informē kuģa karoga valsts administrāciju par visiem apstākļiem, kuru dēļ nepieciešama attiecīgās administrācijas iejaukšanās, iekļaujot šo informāciju Parīzes memorandā noteiktajā paziņojumā par kuģa aizturēšanu. Kuģošanas drošības inspekcija nosūta minēto paziņojumu arī kuģa karoga valsts tuvākajam diplomātiskajam pārstāvim, ja nav iespējams nodibināt sakarus ar kuģa karoga valsts administrāciju, un klasifikācijas sabiedrībai vai citai pilnvarotajai organizācijai, ja kuģa aizturēšanas iemesls ir trūkums, par kuru atbildīga šī klasifikācijas sabiedrība vai cita pilnvarotā organizācija. Ja Kuģošanas drošības inspekcija saņem sūdzību vai iegūst pierādījumus, ka kuģis neatbilst normatīvo aktu prasībām par jūrnieku darba laika organizēšanu, Kuģošanas drošības inspekcija par to rakstiski informē karoga valsts administrāciju, ietverot šo informāciju ziņojumā.
33. Kad uz kuģa, kurš ir aizturēts vai kura operācijas ir apturētas, ir novērsti visi pārbaudes laikā konstatētie trūkumi, kuģa kapteinis par to informē Kuģošanas drošības inspekciju, lai varētu veikt atkārtotu pārbaudi.
34. Ja pēc šo noteikumu 33.punktā minētās pārbaudes ostas valsts kontroles inspektors konstatē, ka kuģis var doties jūrā vai atsākt kuģa operācijas, neapdraudot cilvēku veselību, drošību, citus kuģus, kā arī apkārtējo vidi, ostas valsts kontroles inspektors atceļ lēmumu par kuģa aizkavēšanu, aizturēšanu vai kuģa operāciju apturēšanu (kuģa atbrīvošana).
35. Atbrīvojot aizturēto kuģi, ostas valsts kontroles inspektors aizpilda Parīzes memorandā noteikto paziņojumu par kuģa atbrīvošanu. Paziņojumu iesniedz kuģa kapteinim, bet paziņojuma kopiju - attiecīgās ostas kapteinim, kuģa karoga valsts administrācijai un klasifikācijas sabiedrībai, kas izsniegusi kuģa apliecības, ja kuģa aizturēšanas iemesls bija trūkums, par kuru ir atbildīga šī klasifikācijas sabiedrība.
36. Ja uz kuģa nav šo noteikumu 28.punktā minēto dokumentu, bet kuģa inspekcijas laikā nav atklāti citi trūkumi saskaņā ar šo noteikumu 25., 26. vai 28.punktu, kas pamatotu aizturēšanu, ostas valsts kontroles inspektors var pieņemt lēmumu par kuģa atbrīvošanu, lai novērstu Latvijas ostas pārmērīgu noslogotību (noslogotība, kas rada kaitējumu ostas saimnieciskajai darbībai). Pieņemot šādu lēmumu, Kuģošanas drošības inspekcija nekavējoties par to informē Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās institūcijas.
37. Veicot ostas valsts kontroli, nedrīkst nepamatoti (neievērojot šo noteikumu prasības un labo jūras praksi saistībā ar kuģu drošības kontroles pasākumiem) kuģi aizturēt vai aizkavēt, apturēt tā operācijas vai aizliegt tam ienākt citā ostā. Kuģošanas drošības inspekcijas lēmumu par kuģa aizturēšanu vai aizkavēšanu, kuģa operāciju apturēšanu vai aizliegumu kuģim ienākt ostā kuģa īpašnieks, operators vai to pārstāvis mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Latvijas Jūras administrācijas direktoram. Kuģošanas drošības inspekcijas lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana tiesā neaptur kuģa aizturēšanu.
38. Ostas valsts kontroles inspektors atļauj kuģim doties uz tuvāko kuģu remonta rūpnīcu, iekļaujot atļauju šo noteikumu 24.punktā minētajā ziņojumā vai atsevišķā dokumentā, ja pastāv šādi apstākļi un ir ievēroti šādi nosacījumi:
38.1. inspekcijas, detalizētās inspekcijas vai paplašinātās inspekcijas laikā atklātos trūkumus nevar novērst ostā, kurā veikta inspekcija;
38.2. kuģu remonta rūpnīca izvēlēta, savstarpēji vienojoties kuģa kapteinim un Kuģošanas drošības inspekcijai un ievērojot noteikumus, kādus šādam gadījumam paredzējusi karoga valsts;
38.3. šo noteikumu 38.2.apakšpunktā minēto nosacījumu ievērošana nodrošina, ka kuģa tālāka kuģošana neapdraud pasažieru un apkalpes locekļu drošību un veselību, citus kuģus, kā arī jūras vidi.
39. Par šo noteikumu 38.punktā noteikto kuģa remontu un par pārgājiena nosacījumiem Kuģošanas drošības inspekcija informē tās valsts kompetento institūciju, kurā atrodas kuģu remonta rūpnīca, kā arī šo noteikumu 35.punktā minētās institūcijas un jebkuru citu institūciju, kas saistīta ar šo pārgājienu (piemēram, ja pārgājiena laikā nepieciešams apmeklēt vēl kādu starpostu, informē šīs valsts kompetento institūciju). Informācijā iekļauj galīgo ziņojumu par inspekciju, kā arī ziņas par kuģa ierašanās laiku un vietu. Papildu informācija tiek sniegta, izmantojot SIReNAC sistēmā paredzētās metodes.
40. Ja kuģis saskaņā ar šo noteikumu 38.punktu dodas uz kuģu remonta rūpnīcu, bet šī pārgājiena laikā neievēro Kuģošanas drošības inspekcijas ziņojumā par pārbaudi noteiktos nosacījumus, šo noteikumu 5.3.apakšpunktā minēto konvenciju prasības un nepiestāj norādītajā remonta rūpnīcā, lai veiktu kuģa remontu, Kuģošanas drošības inspekcija veic pasākumus saskaņā ar šo noteikumu 8.pielikumu, lai šim kuģim liegtu ienākšanu jebkurā Eiropas Savienības ostā, kamēr Kuģošanas drošības inspekcija saskaņā ar šo noteikumu 8.pielikumu nav pārliecinājusies par kuģa pilnīgu atbilstību šo noteikumu 5.3.apakšpunktā minēto konvenciju prasībām.
41. Ja kuģis, kas saskaņā ar šo noteikumu 38.punktu dodas uz kuģu remonta rūpnīcu, šī pārgājiena laikā neievēro Kuģošanas drošības inspekcijas ziņojumā par pārbaudi noteiktos nosacījumus, Kuģošanas drošības inspekcija par to nekavējoties brīdina pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās institūcijas.
42. Lai pieņemtu lēmumu par aizliegumu ienākt ostā, Kuģošanas drošības inspekcija konsultējas ar attiecīgā kuģa karoga valsts administrāciju.
43. Ja Kuģošanas drošības inspekcija saņem informāciju no citas valsts par to, ka kuģis ostas valsts kontroles ietvaros tiek nosūtīts uz kuģu remonta rūpnīcu Latvijā, Kuģošanas drošības inspekcija kontrolē kuģa ierašanos Latvijā un remonta darbu izpildi, kā arī informē valsti, kas kuģi nosūtījusi, par rīcību šīs kontroles ietvaros.
44. Ja uz kuģi attiecas aizliegums ienākt Eiropas Savienības ostās saskaņā ar šo noteikumu 40.punktu vai VIII nodaļu, bet kuģa īpašnieks, operators vai kuģa kapteinis ir veicis atbilstošus pasākumus kuģa drošai ieiešanai konkrētā ostā, Kuģošanas drošības inspekcija var dot kuģim atļauju ieiet ostā, ja pastāv šādi nosacījumi:
44.1. nepārvaramas varas apstākļi;
44.2. drošības apsvērumi;
44.3. lielāka piesārņojuma draudi;
44.4. inspekcijas laikā atklāto trūkumu novēršanas nepieciešamība.
45. Ja operatīvu iemeslu dēļ (piemēram, cilvēku resursu trūkums, informācijas trūkums) Kuģošanas drošības inspekcija nevar veikt kuģu inspekciju ar prioritātes faktoru, kas lielāks par 50, saskaņā ar šo noteikumu 12.punktu vai obligātu paplašināto inspekciju saskaņā ar šo noteikumu 23.2.apakšpunktu, par to, ka inspekcija nav notikusi, Kuģošanas drošības inspekcija nekavējoties ievieto informāciju SIReNAC datu bāzē.
46. Par šo noteikumu 45.punktā minētajiem gadījumiem, kad operatīvu iemeslu dēļ Kuģošanas drošības inspekcija nav veikusi kuģu inspekcijas, Kuģošanas drošības inspekcija ik pēc sešiem mēnešiem informē Eiropas Komisiju, norādot iemeslus, kādēļ attiecīgie kuģi nav inspicēti.
47. Kuģu skaits, kas attiecīgajā kalendāra gadā nav inspicēti saskaņā ar šo noteikumu 45.punktu, nepārsniedz piecus procentus no vidējā kuģu skaita gadā, kas ienākuši Latvijas ostās un pakļauti inspekcijām. Pamats aprēķiniem ir pēdējie trīs gadi, par kuriem ir pieejami statistikas dati.
48. Kuģošanas drošības inspekcija nodrošina, ka kuģim, kas atbilst vienai no šo noteikumu 8.pielikuma 1.punktā minētajām kategorijām, aizliedz ienākšanu Latvijas ostās, izņemot gadījumus, kas minēti šo noteikumu 44.punktā, ja kuģis:
48.1. kuģo ar tās valsts karogu, kas iekļauta "melnajā sarakstā", kurš publicēts Parīzes memoranda gada pārskatā, un ir aizturēts vairāk nekā divas reizes iepriekšējos 24 mēnešos tādas valsts ostā, kas parakstījusi Parīzes memorandu;
48.2. kuģo ar tādas valsts karogu, kas Parīzes memoranda gada pārskatā publicētajā "melnajā sarakstā" raksturota kā ļoti liela riska valsts vai liela riska valsts, un ir aizturēts vairāk nekā vienu reizi iepriekšējos 36 mēnešos tādas valsts ostā, kas parakstījusi Parīzes memorandu (ienākšanas aizliegums stājas spēkā nekavējoties, tas ir, tūlīt pēc tam, kad kuģim atļauts atstāt ostu, kurā tas bijis aizturēts attiecīgi otro vai trešo reizi).
49. Ostas valsts kontroli īsteno ostas valsts kontroles inspektori, kuru kvalifikācija atbilst minimālajām prasībām ostas valsts kontroles inspektoriem (9.pielikums).
50. Ja Kuģošanas drošības inspekcija nevar patstāvīgi pieņemt lēmumu sakarā ar kompetences trūkumu specifiskā jomā (piemēram, par atomenerģijas jautājumiem saistībā ar tāda kuģa inspekciju, kas pārvadā bīstamas vielas), pirms lēmuma pieņemšanas tā konsultāciju sniegšanai pieaicina attiecīgā jomā kompetentu personu (piemēram, augstākās izglītības iestādes pasniedzēju).
51. Personai, kas Kuģošanas drošības inspekciju konsultē saskaņā ar šo noteikumu 50.punktu, piemēro tādus pašus ierobežojumus attiecībā uz interešu konflikta novēršanu, kādus piemēro ostas valsts kontroles inspektoriem saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 11. un 12.pantu.
52. Ja loči, kas iesaistīti kuģu pietauvošanā vai attauvošanā, kā arī pildot citus dienesta pienākumus, uz kuģiem novēro trūkumus, kas apdraud vai var apdraudēt kuģa un apkalpes drošību vai var nodarīt kaitējumu jūras videi, par novērotajiem trūkumiem viņi nekavējoties informē Kuģošanas drošības inspekciju.
53. Ja valsts vai ostas pārvaldes amatpersona, veicot dienesta pienākumus, konstatē, ka ostā esošam kuģim ir trūkumi, kas var ietekmēt kuģa un apkalpes drošību vai var nodarīt kaitējumu jūras videi, šī persona nekavējoties par to informē Kuģošanas drošības inspekciju.
54. Kuģošanas drošības inspekcija organizē sadarbību ar visām kompetentajām institūcijām un komersantiem, lai saņemtu efektīvai ostas valsts kontrolei nepieciešamo informāciju par kuģiem, kas ienāk Latvijas ostās.
55. Kuģošanas drošības inspekcija apmainās ar informāciju un sadarbojas ar citu valstu kompetentajām institūcijām, Eiropas Savienības institūcijām, kas saistītas ar kuģošanas drošības, jūras vides aizsardzības un jūrnieku dzīves un darba apstākļu jomām, tai skaitā Eiropas Komisiju (10.pielikums) un institūciju, kas uztur SIReNAC datu bāzi (11.pielikums). Lai izvēlētos kuģus inspekcijām, kas minētas šo noteikumu 11., 12. un 20.punktā, ostas valsts kontroles inspektori izmanto SIReNAC datu bāzi, kā arī citas publiskās un privātās datu bāzes, kuras ir saistītas ar kuģu inspekcijām.
56. Kuģošanas drošības inspekcija ne retāk kā reizi mēnesī Latvijas Jūras administrācijas mājas lapā internetā (www.jurasadministracija.lv) publicē informāciju par kuģiem, kas iepriekšējā mēnesī aizturēti Latvijas ostās vai kuriem liegts tajās ienākt (11.pielikums).
57. Kuģa īpašnieks, operators vai tā pārstāvis Latvijā sedz šādas izmaksas:
57.1. visas ar šo noteikumu 33.punktā noteikto atkārtoto inspekciju saistītās Latvijas Jūras administrācijas izmaksas;
57.2. visas ar šo noteikumu 40.punktā noteikto inspekciju saistītās Latvijas Jūras administrācijas izmaksas;
57.3. visas izmaksas, kas radušās saistībā ar kuģa aizturēšanu kuģa uzturēšanās ostā (piemēram, kuģa apkalpes darba algu izmaksas).
58. Lēmumu par kuģa aizturēšanu neatceļ, kamēr nav samaksāts par kuģa inspekciju, detalizēto inspekciju vai paplašināto inspekciju vai arī nav sniegts pietiekams nodrošinājums izmaksu atlīdzināšanai.
59. Šo noteikumu 1.pielikums stājas spēkā ar 2006.gada 1.maiju. Līdz 2006.gada 30.aprīlim ostas valsts kontroles inspektoru tiesības veikt ostas valsts kontroli apliecina dienesta apliecība, kurā norādīta vismaz šāda informācija un rekvizīti:
59.1. apliecības izsniedzējs - Latvijas Jūras administrācija;
59.2. inspektora vārds, uzvārds;
59.3. izsniegšanas datums;
59.4. apliecības derīguma termiņš;
59.5. inspektora paraksta paraugs;
59.6. fotogrāfija (3 x 4 cm).
60. Šo noteikumu 27.punktā minēto klašu kuģus, kas uzbūvēti līdz 2002.gada 1.jūlijam, aprīko ar reisa datu reģistrācijas sistēmu, kas atbilst attiecīgajām SOLAS konvencijā minētajām SJO prasībām, šādos termiņos:
60.1. kravas kuģus ar bruto tilpību 20000 un vairāk - ne vēlāk kā līdz 2007.gada 1.janvārim;
60.2. kravas kuģus, kuru bruto tilpība ir 3000 un lielāka, bet mazāka nekā 20000, - ne vēlāk kā līdz 2008.gada 1.janvārim.
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 1995.gada 19.jūnija Direktīvas 95/21/EK, kas nosaka, kā kuģošanai Kopienas ostās un dalībvalstu jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos piemērot starptautiskos standartus attiecībā uz kuģu drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem (ostas valsts kontrole);
2) Komisijas 1996.gada 25.jūnija Direktīvas 96/40/EK, ar kuru tiek ieviests inspektoru, kas veic ostas valsts kontroli, personas apliecību kopējs modelis;
3) Padomes 1998.gada 27.aprīļa Direktīvas 98/25/EK, ar ko groza Padomes 1995.gada 19.jūnija Direktīvu 95/21/EK, kas nosaka, kā kuģošanai Kopienas ostās un dalībvalstu jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos piemērot starptautiskos standartus attiecībā uz kuģu drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem (ostas valsts kontrole);
4) Komisijas 1998.gada 19.jūnija Direktīvas 98/42/EK, ar ko groza Padomes 1995.gada 19.jūnija Direktīvu 95/21/EK, kas nosaka, kā kuģošanai Kopienas ostās un dalībvalstu jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos piemērot starptautiskos standartus attiecībā uz kuģu drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem (ostas valsts kontrole);
5) Komisijas 1999.gada 13.decembra Direktīvas 99/97/EK, ar ko groza Padomes 1995.gada 19.jūnija Direktīvu 95/21/EK, kas nosaka, kā kuģošanai Kopienas ostās un dalībvalstu jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos piemērot starptautiskos standartus attiecībā uz kuģu drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem (ostas valsts kontrole);
6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.decembra Direktīvas 2001/106/EK, ar ko groza Padomes 1995.gada 19.jūnija Direktīvu 95/21/EK, kas nosaka, kā kuģošanai Kopienas ostās un dalībvalstu jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos piemērot starptautiskos standartus attiecībā uz kuģu drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem (ostas valsts kontrole);
7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 5.novembra Direktīvas 2002/84/EK, ar ko groza direktīvas par kuģošanas drošību un kuģu radītā piesārņojuma novēršanu;
8) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 13.decembra Direktīvas 1999/95/EK par noteikumu ieviešanu attiecībā uz to jūrnieku darba stundām, kas strādā uz kuģiem, kuri ierodas kopienas ostās.
Satiksmes ministrs A.Šlesers
1. Neatkarīgi no prioritātes faktora vērtības vispirms veicama šādu kuģu inspekcija:
1.1. kuģi, par kuriem loči vai ostas institūcijas ziņojušas, ka tiem ir trūkumi, kas varētu padarīt to navigāciju nedrošu (atbilstoši šo noteikumu 52. un 53.punktam);
1.2. kuģi, kuri neatbilst normatīvo aktu prasībām attiecībā uz kuģiem, kas dodas uz Eiropas Savienības ostām vai atstāj tās, vedot bīstamus vai vidi piesārņojošus produktus;
1.3. kuģi, par kuriem kāda no Eiropas Savienības dalībvalstīm sniegusi ziņojumu vai paziņojumu;
1.4. kuģi, par kuriem saņemta sūdzība (tās personas identitāti, kas iesniedz sūdzību, nedrīkst atklāt attiecīgā kuģa kapteinim vai īpašniekam);
1.5. kuģi:
1.5.1. kas ceļā uz ostu cietuši sadursmē, uzskrējuši uz sēkļa vai izmesti krastā;
1.5.2. kas tiek apsūdzēti par to, ka pārkāpuši noteikumus attiecībā uz atbrīvošanos no kaitīgām vielām, tai skaitā naftas un naftas produktiem vai notekūdeņiem;
1.5.3. kas veikuši nekontrolētus vai bīstamus manevrus, kuru laikā nav ievēroti SJO pieņemtie kuģu satiksmes noteikumi vai droša jūras prakse un kārtība;
1.5.4. kas veikuši citas darbības, kas apdraud cilvēkus, īpašumu vai vidi;
1.6. kuģi, kuriem iepriekšējos sešos mēnešos drošības apsvērumu dēļ apturēta vai atņemta kuģa klase.
2. Lemjot par secību, kādā pārbaudīt kuģus, uz kuriem neattiecas šī pielikuma 1.punkts, Kuģošanas drošības inspekcija ņem vērā vispārējo prioritātes faktoru saskaņā ar Parīzes memoranda 1.pielikuma 1.punktu.
Inspekcijas laikā ostas valsts kontroles inspektors pārbauda šādas apliecības un dokumentus, ja saskaņā ar šo noteikumu 5.3.apakšpunktā minētajām konvencijām tiem jābūt uz kuģa:
1. Starptautiskā tilpības apliecība.
2. Pasažieru kuģa drošības apliecība.
3. Kravas kuģa konstrukcijas drošības apliecība.
4. Kravas kuģa aprīkojuma drošības apliecība.
5. Kravas kuģa radiodrošības apliecība.
6. Izņēmuma apliecība.
7. Kravas kuģa drošības apliecība.
8. Starptautiskā apliecība par kuģa piemērotību pārvadāt sašķidrinātu gāzi.
9. Apliecība par kuģa piemērotību pārvadāt sašķidrinātu gāzi.
10. Starptautiskā apliecība par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas.
11. Apliecība par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas.
12. Starptautiskā naftas piesārņojuma profilakses apliecība.
13. Starptautiskā apliecība par piesārņojuma novēršanu, pārvadājot kaitīgas lejamkravas tilpnēs.
14. Starptautiskā kravas zīmes apliecība.
15. Starptautiskā kravas zīmes izņēmuma apliecība.
16. Naftas operāciju žurnāla I un II daļa.
17. Kravas operāciju žurnāls.
18. Apliecība par kuģa drošu minimālo apkalpi.
19. Kuģa apkalpes locekļu kvalifikācijas dokumenti.
20. Kuģa apkalpes locekļu medicīnas apliecības.
21. Noturības informācija.
22. Kompānijas atbilstības dokumenta noraksts un kuģa drošas pārvaldes apliecība.
23. Apliecības par kuģa korpusa izturību (stiprību) un mehānismiem, kuras izsniegusi attiecīgā klasifikācijas sabiedrība (šos dokumentus inspektors pārbauda tikai tad, ja kuģis saglabā klasifikācijas sabiedrības noteikto kuģa klasi).
24. Dokuments par atbilstību īpašām prasībām, ko piemēro kuģiem, kas pārvadā bīstamas kravas.
25. Ātrgaitas kuģa drošības apliecība un atļauja izmantot ātrgaitas kuģi.
26. Bīstamo kravu īpašais saraksts vai deklarācija (manifests), vai detalizēts kravas plāns.
27. Kuģa žurnāls ar ierakstiem par mācībām un mācību trauksmēm un žurnāls ar ierakstiem par glābšanas līdzekļu un iekārtu pārbaudēm un apkopi.
28. Speciāla lietojuma kuģu drošības apliecība.
29. Mobilo piekrastes urbšanas platformu drošības apliecība.
30. Naftas tankkuģiem - naftas atsūknēšanas uzraudzības un kontroles sistēmu par pēdējo reisu balastā uzskaite.
31. Trauksmju saraksti, ugunsdrošības plāns un pasažieru kuģiem - kuģa bojājumu novēršanas plāns.
32. Ārkārtas situāciju plāns rīcībai gadījumos, kad no kuģa noplūdusi nafta vai tās produkti.
33. Ziņojumi par apsekojumiem (beramkravu kuģiem un naftas tankkuģiem).
34. Ziņojumi par iepriekš veiktajām ostas valsts kontroles inspekcijām.
35. Ro-ro pasažieru kuģiem - informācija par A/A maksimālo attiecību.
36. Dokuments, ar kuru atļauta graudu pārvadāšana.
37. Kravas nostiprināšanas rokasgrāmata.
38. Atkritumu apsaimniekošanas plāns un atkritumu uzskaites žurnāls.
39. Palīdzības sistēma lēmumu pieņemšanai - pasažieru kuģu kapteiņiem.
40. Meklēšanas un glābšanas dienestu sadarbības plāni ar pasažieru kuģiem, kuri kursē pastāvīgos maršrutos.
41. Ekspluatācijas ierobežojumu saraksts uz pasažieru kuģiem.
42. Beramkravu kuģa (balkera) grāmata.
43. Beramkravu iekraušanas un izkraušanas plāni.
44. Dokuments, kas apliecina apdrošināšanu vai jebkādu citu finansiālu nodrošinājumu attiecībā uz civiltiesisko atbildību par naftas piesārņojuma izraisītiem zaudējumiem atbilstoši CLC konvencijai.
45. Darba laika organizācijas tabula.
46. Jūrnieku darba un atpūtas stundu reģistrācijas grāmata.
47. Starptautiskais kuģa aizsardzības sertifikāts.
48. Kuģa vēstures pieraksti.
1. Kuģi, kas minēti šo noteikumu 2.pielikuma 1.punktā, kā arī kuģi, kas atbilst šādiem kritērijiem:
1.1. kuģa obligātās apliecības par kuģa konstrukciju un aprīkojumu saskaņā ar šo noteikumu 5.3.apakšpunktā minēto konvenciju prasībām un klasifikācijas apliecības, ko izsniegušas klasifikācijas sabiedrības, kuras nav atzītas Eiropas Savienībā;
1.2. kuģa karoga valsts Parīzes memoranda kārtējā gada ziņojumā par aizturētajiem kuģiem ir minēta kā valsts, kuras aizturēto kuģu skaits attiecībā pret pārbaudīto kuģu skaitu iepriekšējā gadā pārsniedz vidējo Parīzes memoranda ietvaros aizturēto kuģu skaitu attiecībā pret pārbaudīto kuģu skaitu pēdējos trijos gados;
1.3. kuģim atļauts atstāt Eiropas Savienības dalībvalsts ostu ar nosacījumu, ka inspekcijas laikā konstatētie trūkumi jānovērš pēc ieiešanas nākamajā ostā;
1.4. kuģim atļauts atstāt Eiropas Savienības dalībvalsts ostu ar nosacījumu, ka inspekcijas laikā konstatētie trūkumi jānovērš 14 dienu laikā;
1.5. kuģis izmanto tādas valsts karogu, kura nav ratificējusi šo noteikumu 5.3.apakšpunktā minētās konvencijas.
2. Nav pienācīgi aizpildīts naftas operāciju žurnāls.
3. Pārbaudot šo noteikumu 3.pielikumā noteiktās apliecības un dokumentus saskaņā ar šo noteikumu 15.1.apakšpunktu un 16.punktu, atklātas neprecizitātes.
4. Ir pazīmes, ka apkalpes locekļi neatbilst starptautisko un nacionālo normatīvo aktu prasībām par jūrnieku obligāto sagatavotības līmeni (piemēram, persona nespēj atbildēt uz jautājumiem, kas saistīti ar dienesta pienākumu veikšanu, neprot lietot aprīkojumu saistībā ar šo pienākumu veikšanu).
5. Veicot kravas operācijas vai citas operācijas, ir pārkāptas šo noteikumu 5.3.apakšpunktā minēto konvenciju un citu normatīvo aktu prasības kuģošanas drošības, jūras vides aizsardzības un jūrnieku dzīves un darba apstākļu jomā vai labā jūras prakse, tai skaitā SJO nostādnes, piemēram, skābekļa saturs inertās gāzes pievadā kravas tilpnēm pārsniedz maksimāli pieļaujamo līmeni.
6. Naftas tankkuģa kapteinis nevar uzrādīt reģistrētus datus par naftas atsūknēšanas uzraudzības un kontroles sistēmas darbu par pēdējo pārgājienu balastā.
7. Nav atjaunots apkalpes pienākumu (trauksmes gadījumu) saraksts vai apkalpes locekļi nezina savus pienākumus ugunsgrēka gadījumā vai saņemot pavēli pamest kuģi.
8. Viltus briesmu trauksmes signāliem neseko trauksmes atsaukšanas procedūra.
9. Uz kuģa nav šo noteikumu 5.3.apakšpunktā minētajās konvencijās un citos normatīvajos aktos kuģošanas drošības, jūras vides aizsardzības un jūrnieku dzīves un darba apstākļu jomā paredzētā aprīkojuma vai netiek veiktas tajos paredzētās procedūras.
10. Uz kuģa ir antisanitāri apstākļi.
11. Inspektora novērojumi liecina, ka pastāv korpusa un citu konstrukciju nodilums vai citi trūkumi, kas varētu apdraudēt kuģa konstrukciju hermētiskumu un integritāti.
12. Ir informācija vai liecības par to, ka kapteinis vai apkalpe nepārzina būtiskas kuģa operācijas, kas saistītas ar kuģa drošību vai vides piesārņošanas novēršanu, vai arī tādas kuģa operācijas nav veiktas.
13. Uz kuģa nav darba laika organizācijas tabulas un jūrnieku darba un atpūtas stundu reģistrācijas grāmatas.
14. Inspektora novērojumi liecina, ka jūrnieki ir pārmērīgi noguruši (nespēj koncentrēties pienākumu veikšanai).
15. Kuģa atkritumu reģistrācijas žurnāls vai kravas operācijas žurnāls nav aizpildīts saskaņā ar normatīvo aktu prasībām kuģošanas drošības un vides aizsardzības jomā.
Kuģu inspekcijas veic saskaņā ar šādos starptautiskajos dokumentos noteiktajām procedūrām:
1. Parīzes memoranda I pielikums "Ostas valsts kontroles procedūras".
2. Starptautiskā bīstamo kravu pārvadāšanas kodeksa noteikumi.
3. Starptautiskās darba organizācijas publikācijas "Darba apstākļu inspekcija uz kuģiem: Ieteikumi pārbaudes norisei".
4. Komandas drošas komplektēšanas principi saskaņā ar SOLAS konvencijā noteikto SJO rezolūciju A.890(21) un tās pielikumiem - "Komandas drošas komplektēšanas obligātās prasības" (1.pielikums) un "Nostādnes komandas drošas komplektācijas principu piemērošanai" (2.pielikums).
1. Gāzu un ķīmisku vielu tankkuģi, kas vecāki par 10 gadiem, skaitot no uzbūvēšanas dienas, kas norādīta kuģa drošības apliecībā.
2. Beramkravu kuģi, kas vecāki par 12 gadiem, skaitot no uzbūvēšanas dienas, kas norādīta kuģa drošības apliecībā.
3. Naftas tankkuģi ar bruto tilpību, kas lielāka par 3000, un vecāki par 15 gadiem, skaitot no uzbūvēšanas dienas, kura norādīta kuģa drošības apliecībā.
4. Pasažieru kuģi, kas vecāki par 15 gadiem, izņemot ro-ro pasažieru kuģus un ātrgaitas pasažieru kuģus, kas noteikti Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumu Nr.145 "Noteikumi par ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošību" 4.punktā.
5. Kuģa kapteinis vai operators saskaņā ar šo noteikumu 22.punkta nosacījumiem sniedz Kuģošanas drošības inspekcijai šādas ziņas:
5.1. kuģa vārds;
5.2. karogs;
5.3. SJO identifikācijas numurs (ja tāds ir);
5.4. pilna kravnesība;
5.5. kuģa būves pabeigšanas datums, kas norādīts kuģa drošības apliecībās;
5.6. tankkuģiem:
5.6.1. konfigurācija: vienkorpusa, vienkorpusa ar izolētām balasta tilpnēm, dubultkorpusa;
5.6.2. kravas un balasta tilpņu stāvoklis: pilnas, tukšas, inertas;
5.6.3. kravas apjoms un raksturs;
5.7. paredzamais ierašanās laiks ostā vai loču stacijā atbilstoši Kuģošanas drošības inspekcijas prasībām;
5.8. plānotais stāvēšanas ilgums;
5.9. plānotās darbības ostā (piemēram, iekraušana, izkraušana);
5.10. plānotās likumā paredzētās apsekošanas inspekcijas un nozīmīgas tehniskās apkopes un remonti, kas jāveic, uzturoties ostā.
6. Ņemot vērā pārbaužu praktisko iespējamību vai ierobežojumus cilvēku, kuģa vai ostas drošībai, paplašinātās inspekcijas programmā iekļauj šādas pārbaudes:
6.1. visi kuģi (kuģu kategorijas saskaņā ar šī pielikuma I nodaļu):
6.1.1. elektrības padeves pārtraukšana un avārijas ģeneratora iedarbināšana;
6.1.2. avārijas apgaismojuma pārbaude;
6.1.3. avārijas ugunsdzēsības sūkņa darbība, pievienojot galvenajai ugunsdzēsības maģistrālei divas šļūtenes;
6.1.4. bilžu sūkņu darbība;
6.1.5. ūdensnecaurlaidīgo durvju aizvēršana;
6.1.6. glābšanas laivas nolaišana ūdenī;
6.1.7. kuģa sistēmu (piemēram, katlu, ventilācijas, degvielas sūkņu, avārijas tālvadības apstādināšanas) pārbaudes;
6.1.8. stūres iekārtu, tai skaitā avārijas stūres iekārtu, izmēģinājumi;
6.1.9. radioiekārtu avārijas strāvas avotu pārbaude;
6.1.10. naftu saturošo ūdeņu separatora pārbaude un, ja iespējams, izmēģinājums;
6.2. gāzu un ķīmisku vielu tankkuģiem papildus šī pielikuma 6.1.apakšpunktā minētajam pārbauda arī:
6.2.1. kravas tilpņu kontroles un drošības iekārtas, kas saistītas ar temperatūru, spiedienu un nepiepildītu tilpumu;
6.2.2. skābekļa analīzes un eksplozijas iespējamības noteikšanas iekārtas, tai skaitā to kalibrēšanu, ķīmisko vielu noteikšanas iekārtu pieejamība (silfons) ar pietiekamu skaitu gāzes detektorcauruļu konkrētai kravai, kas tiek pārvadāta;
6.2.3. vai glābšanas komplekti kajītēs nodrošina pietiekamu elpošanas un redzes aizsardzību katrai personai uz kuģa (ja tas prasīts attiecīgi starptautiskajā apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas vai apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas, vai apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt sašķidrinātu gāzi);
6.2.4. vai pārvadājamais produkts ir iekļauts attiecīgi starptautiskajā apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas vai apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas, vai apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt sašķidrinātu gāzi;
6.2.5. stacionārās ugunsdzēšanas iekārtas uz klāja (atkarībā no pārvadājamā produkta tās var būt gan putu, gan sausu ķīmisko vielu, kā arī cita veida iekārtas);
6.3. beramkravu kuģiem papildus šī pielikuma 6.1.apakšpunktā minētajam pārbauda arī:
6.3.1. klāja mehānismu pamatu iespējamo koroziju;
6.3.2. lūku vāku iespējamu deformāciju vai koroziju;
6.3.3. iespējamās plaisas vai lokālu koroziju šķērsvirziena starpsienās;
6.3.4. piekļūšanu kravas tilpnēm;
6.3.5. šādus karoga valsts vai klasifikācijas sabiedrības apstiprinātus dokumentus:
6.3.5.1. ziņojumi par kuģa konstrukciju apsekojumiem;
6.3.5.2. ziņojumi par stāvokļa novērtējumu;
6.3.5.3. ziņojumi par konstrukciju biezuma mērījumiem;
6.3.5.4. apraksta dokuments;
6.4. naftas tankkuģiem papildus šī pielikuma 6.1.apakšpunktā minētajam pārbauda arī:
6.4.1. putu ugunsdzēšanas stacionāro sistēmu uz klāja;
6.4.2. stacionāro ugunsdzēšanas aprīkojumu kopumā;
6.4.3. ugunsdrošības aizbīdņus mašīntelpā, sūkņu telpā un dzīvojamās telpās;
6.4.4. inertās gāzes spiedienu un skābekļa saturu tajā;
6.4.5. balasta tilpnes (pārbauda vismaz vienu balasta tilpni kravas tilpņu rajonā vispirms no tilpnes lūkas vai iekļūšanas vietas no klāja un, ja ir pamats turpmākai pārbaudei, - arī ieejot tajā);
6.4.6. šādus karoga valsts vai klasifikācijas sabiedrības apstiprinātus dokumentus:
6.4.6.1. ziņojumi par kuģa konstrukciju apsekojumiem;
6.4.6.2. ziņojumi par stāvokļa novērtējumu;
6.4.6.3. ziņojumi par konstrukciju biezuma mērījumiem;
6.4.6.4. apraksta dokuments;
6.5. pasažieru kuģiem papildus šī pielikuma 6.1.apakšpunktā minētajam pārbauda arī:
6.5.1. ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes sistēmas;
6.5.2. ugunsdrošo durvju aizvēršanu;
6.5.3. kuģa vispārējās avārijas radiotranslācijas sistēmu;
6.5.4. ugunsgrēka mācību trauksmi, kuras laikā demonstrē ugunsdzēsēja ekipējuma komplektus un kurā piedalās daļa no pasažieru apkalpojošā personāla;
6.5.5. vadošo apkalpes locekļu zināšanas par kuģa vadības plānu.
7. Atkarībā no kuģa tipa, kuģošanas rajona un kuģa ekspluatācijas nosacījumiem paplašinātās inspekcijas programmā var iekļaut papildu pārbaudes, kas nav noteiktas šī pielikuma 6.punktā.
8. Ja kuģa paplašināto inspekciju saskaņā ar šī pielikuma 6.punktā noteikto programmu īsteno kuģa operāciju laikā, ostas valsts kontroles inspektori, veicot inspekciju, nedrīkst apdraudēt šo operāciju drošu veikšanu.
9. Ja nepieciešams (piemēram, lai neaizkavētu kuģa darbību, lai pārbaudītu, kā kuģa apkalpe praktiski rīkojas trauksmes situācijās), ar kuģa kapteiņa vai operatora piekrišanu inspekciju var turpināt, kuģim esot reisā no vienas ostas uz citu. Inspektori nedrīkst kavēt kuģa darbību un nedrīkst izraisīt situācijas, kas, pēc kuģa kapteiņa uzskatiem, varētu apdraudēt pasažieru, kuģa apkalpes vai kuģa drošību.
1. Pirms lēmuma pieņemšanas par kuģa aizturēšanu ostas valsts kontroles inspektors piemēro šī pielikuma 2., 3. un 4.punktā minētos kritērijus.
2. Pieņemot lēmumu par kuģu aizturēšanu, ostas valsts kontroles inspektors ievēro šādus galvenos kritērijus:
2.1. kuģus, kuru tālāka kuģošana nav droša, aiztur pirmās inspekcijas reizē neatkarīgi no tā, cik ilgi plānota kuģa uzturēšanās ostā;
2.2. kuģi aiztur, ja trūkumi uz kuģa ir tik nopietni, ka ostas valsts kontroles inspektors uzskata par nepieciešamu atgriezties uz kuģa, lai pārliecinātos, ka tie ir novērsti, pirms kuģis dodas jūrā.
3. Pieņemot lēmumu, vai atklātie trūkumi ir pietiekami nopietni, lai kuģi aizturētu, ostas valsts kontroles inspektors vērtē, vai:
3.1. uz kuģa ir derīgi visi šo noteikumu 5.3.apakšpunktā minētajās konvencijās un citos ar kuģošanas drošību, jūras vides aizsardzību un jūrnieku dzīves un darba apstākļiem saistītajos normatīvajos aktos noteiktie dokumenti;
3.2. kuģa apkalpe atbilst apliecībai par kuģa drošu minimālo apkalpi un vai tā apkalpe turpmākā pārgājiena laikā spēj:
3.2.1. droši kuģot;
3.2.2. droši veikt kravas operācijas, pārvadāt kravu un uzraudzīt tās stāvokli;
3.2.3. droši ekspluatēt kuģu mehānismus;
3.2.4. uzturēt atbilstošu dzinējiekārtas un stūres iekārtas darbu;
3.2.5. ja nepieciešams, dzēst ugunsgrēkus visās kuģa daļās;
3.2.6. ja nepieciešams, ātri un droši pamest kuģi un veikt glābšanas darbus;
3.2.7. nepieļaut vides piesārņošanu;
3.2.8. uzturēt pietiekamu kuģa noturību;
3.2.9. uzturēt pietiekamu ūdensnecaurlaidību;
3.2.10. briesmu situācijās nodrošināt sakarus;
3.2.11. nodrošināt drošus un veselībai nekaitīgus apstākļus uz kuģa;
3.2.12. sniegt maksimālu informāciju, ja notiek negadījums (izmantojot reisa datu reģistrācijas aparatūru).
4. Ja atbilde uz kādu no šī pielikuma 3.punktā minētajiem vērtējumiem ir negatīva, tad, ņemot vērā visu atklāto trūkumu bīstamību, ostas valsts kontroles inspektors apsver, vai kuģi vajag aizturēt. Vairāku mazāk svarīgu trūkumu kopums (trūkumi, kas to kopumā rada draudus kuģošanas drošībai, jūras vides aizsardzībai vai jūrnieku dzīves un darba apstākļiem) arī var būt par pamatu kuģa aizturēšanai.
5. Trūkumi, kuru dēļ kuģi var aizturēt:
5.1. vispārīgie trūkumi: nav derīgu apliecību un dokumentu, ko pieprasa šo noteikumu 5.3.apakšpunktā minētās konvencijas vai citi normatīvie akti kuģošanas drošības, jūras vides aizsardzības un jūrnieku dzīves un darba apstākļu jomā. Tomēr kuģiem, kas izmanto tādu valstu karogus, kas nav šo noteikumu 5.3.apakšpunktā minēto konvenciju līgumslēdzējas puses vai nav ieviesušas kādu citu normatīvo aktu kuģošanas drošības, jūras vides aizsardzības un jūrnieku dzīves un darba apstākļu jomā, nav obligāts pienākums saņemt šajās konvencijās vai citos normatīvajos aktos paredzētās apliecības, tāpēc minēto apliecību trūkums nevar būt par tiešu iemeslu šo kuģu aizturēšanai. Taču, piemērojot vienādas attieksmes principu, pirms kuģa iziešanas jūrā nepieciešama būtiska kuģa atbilstība minēto dokumentu prasībām;
5.2. jomas, ko regulē SOLAS konvencija (atsauces dotas iekavās):
5.2.1. pienācīgi nedarbojas dzeniekārta vai citi būtiski mehānismi, kā arī elektroiekārtas;
5.2.2. nav pietiekami tīra mašīntelpa, bilžās ir pārlieku daudz eļļaina ūdens, cauruļu izolācija, tai skaitā izplūdes cauruļu izolācija mašīntelpā, ir notraipīta ar naftas produktiem, pienācīgi nedarbojas bilžu atsūknēšanas iekārtas;
5.2.3. pienācīgi nedarbojas avārijas ģenerators, apgaismojums, akumulatori un slēdži;
5.2.4. pienācīgi nedarbojas galvenā un avārijas stūres iekārta;
5.2.5. nav individuālo dzīvības glābšanas līdzekļu, kolektīvo glābšanas līdzekļu un to nolaišanas iekārtu, glābšanas līdzekļu skaits ir nepietiekams vai tie ir būtiski nolietojušies;
5.2.6. nav ugunsgrēka atklāšanas sistēmu, ugunsgrēka trauksmes signalizācijas, ugunsdzēšanas aprīkojuma, stacionāro ugunsdzēšanas iekārtu, ventilācijas vārstu, ugunsdrošības aizbīdņu un degvielas padeves ātrās noslēgšanas ierīču, tās neatbilst prasībām vai arī tās ir būtiski nolietojušās un nespēj pildīt savas funkcijas;
5.2.7. uz tankkuģu kravas klāja nav atbilstošu ugunsdzēsības līdzekļu vai tie ir būtiski nolietojušies vai nedarbojas;
5.2.8. nav gaitas uguņu, signālzīmju vai skaņu signālu, tie neatbilst prasībām vai ir būtiski nolietojušies;
5.2.9. nav radioiekārtu sakaru nodrošināšanai briesmu gadījumos vai drošības nolūkos vai tās pienācīgi nedarbojas;
5.2.10. nav atbilstošu navigācijas iekārtu vai tās pienācīgi nedarbojas, ņemot vērā Solas konvencijas V/12(o) noteikumu;
5.2.11. nav koriģētu navigācijas karšu vai citu navigācijas publikāciju, kas nepieciešamas paredzētajam pārgājienam, ņemot vērā, ka papīra karšu vietā var izmantot elektroniskās kartes;
5.2.12. kravas sūkņu telpās dzirksteļo izplūdes ventilācija (Solas II-2/59.3.1 noteikums);
5.2.13. nopietni trūkumi kuģa ekspluatācijas organizācijā, kas noteikta Parīzes memoranda 1.pielikuma 5.5.sadaļā;
5.2.14. apkalpes locekļu skaits, komplektēšana vai kvalifikācija neatbilst apliecībā par drošu kuģa minimālo apkalpi norādītajai;
5.2.15. netiek veikta paplašināto apsekošanu programma saskaņā ar SOLAS konvencijas XI nodaļas 2.noteikumu;
5.2.16. nav vai nedarbojas reisa datu reģistrators (RDR), ja tā lietošana ir obligāta;
5.3. jomas, ko regulē Starptautiskais ķīmisko beramkravu (lejamkravu) kodekss (IBC) (atsauces dotas iekavās):
5.3.1. tādu vielu pārvadāšana, kas nav minētas piemērotības apliecībā, vai nav informācijas par kravu (16.2);
5.3.2. nav augsta spiediena drošības iekārtu vai tās ir bojātas (8.2.3);
5.3.3. nedroša vai kodeksa prasībām neatbilstoša elektroinstalācija (10.2.3);
5.3.4. dzirksteļošanas avoti bīstamās vietās (11.3.15);
5.3.5. īpašu prasību pārkāpumi (15);
5.3.6. pārsniegts maksimāli pieļaujamais kravas daudzums vienā tilpnē (16.1);
5.3.7. jutīgu produktu nepietiekama siltumizolācija (16.6);
5.4. jomas, ko regulē Starptautiskais sašķidrināto gāzu pārvadāšanas kodekss (IGC) (atsauces dotas iekavās):
5.4.1. tādu vielu pārvadāšana, kas nav minētas apliecībā par kuģu piemērotību pārvadāt sašķidrinātu gāzi, starptautiskajā apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas, apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas, vai nav informācijas par kravu (18.1);
5.4.2. nav dzīvojamo vai dienesta telpu noslēgšanas ierīču (3.2.6);
5.4.3. starpsienas nav gāzes necaurlaidīgas (3.3.2);
5.4.4. bojātas gaisa slūžas (3.6);
5.4.5. nav ātrās noslēgšanas vārstu vai tie ir bojāti (5.6);
5.4.6. nav drošības vārstu vai tie ir bojāti (8.2);
5.4.7. nedroša vai kodeksa prasībām neatbilstoša elektroinstalācija (10.2.4);
5.4.8. kravas telpās nedarbojas ventilācija (12.1);
5.4.9. nedarbojas kravas tilpņu spiediena trauksmes signalizācija (13.4.1);
5.4.10. bojāts gāzes detektors vai toksiskās gāzes detektors (13.6);
5.4.11. tiek pārvadātas vielas, kuru darbību nepieciešams nomākt, palēnināt, ja kuģim nav derīga inhibitēšanas sertifikāta (17/19);
5.5. jomas, ko regulē LL 66 konvencija:
5.5.1. uz klāja un korpusa apšuvuma ievērojamās platībās atklāti bojājumi, korozija vai apšuvuma un ar to saistītā karkasa deformācija, kas ietekmē kuģa jūrasspēju vai spēju izturēt lokālas slodzes, ja vien nav veikti atbilstoši pagaidu remontdarbi tā, lai varētu veikt pārgājienu līdz ostai, kur paredzēts veikt pilnvērtīgus remontdarbus;
5.5.2. konstatēts kuģa nepietiekamas noturības gadījums;
5.5.3. nav pietiekamas un uzticamas informācijas atzītā veidā, kas ātri un vienkārši ļautu kuģa kapteinim iekraut un nostabilizēt kuģi tā, ka droša noturības rezerve tiek uzturēta jebkurā brīdī visos mainīgos pārgājiena apstākļos un netiek pieļautas nepieņemamas slodzes uz kuģa konstrukcijām;
5.5.4. nav kuģa atveru noslēgšanas iekārtu, lūku noslēgšanas aprīkojuma un ūdensnecaurlaidīgu durvju vai tās būtiski nolietotas vai bojātas;
5.5.5. kuģis ir pārkrauts;
5.5.6. nav iegrimes zīmju vai nav iespējams tās nolasīt;
5.6. jomas, ko regulē Marpol konvencijas I pielikums (atsauces dotas iekavās):
5.6.1. nav naftas produktus saturoša ūdens filtrēšanas aprīkojuma, naftas izplūdes uzraudzības un kontroles sistēmas vai 15 ppm trauksmes signalizācijas aprīkojuma vai tas ir būtiski nolietojies vai nedarbojas pieņemami;
5.6.2. sateču ūdeņu vai naftas produktu atlieku uzglabāšanas tilpņu tilpums nav pietiekams paredzētajam pārgājienam;
5.6.3. nav pieejams naftas operāciju žurnāls (20 (5));
5.6.4. ierīkots nelikumīgs izplūdes apvedceļš;
5.6.5. nav apskates ziņojuma vai tas neatbilst MARPOL konvencijas 13.G(3)(b) noteikumam;
5.7. jomas, ko regulē MARPOL konvencijas II pielikums (atsauces dotas iekavās):
5.7.1. nav procedūru rokasgrāmatas saskaņā ar MARPOL konvencijas II pielikuma 5.noteikumu (P&A rokasgrāmata);
5.7.2. krava nav iedalīta kategorijās (3(4));
5.7.3. nav pieejams kravas žurnāls (9(6));
5.7.4. tiek pārvadātas naftai līdzīgas vielas, neievērojot attiecīgās prasības vai bez atbilstoši grozītas apliecības (14);
5.7.5. ierīkots nelikumīgs izplūdes apvedceļš;
5.8. jomas, ko regulē STCW konvencija:
5.8.1. apkalpes locekļiem nav atbilstošu apliecību, derīgu pagaidu atļauju vai arī tie nevar uzrādīt dokumentāru pierādījumu, ka karoga valsts administrācijai ir iesniegts pieteikums pēc apstiprinājuma;
5.8.2. nav ievērotas karoga valsts administrācijas noteiktās apkalpes drošas komplektēšanas prasības;
5.8.3. klāja vai mašīnas sardzes kārtība neatbilst prasībām, kādas konkrētam kuģim noteikusi karoga valsts administrācija;
5.8.4. sardzē nav personas, kura būtu kvalificēta rīkoties ar drošai kuģošanai, drošiem radiosakariem vai jūras piesārņošanas novēršanai būtiski svarīgu aprīkojumu;
5.8.5. nav apliecinājuma profesionālai piemērotībai veikt pienākumus, kas jūrniekiem uzdoti attiecībā uz kuģa drošību un piesārņojuma novēršanu;
5.8.6. nespēja nodrošināt pirmo sardzi, uzsākot pārgājienu, vai turpmākās sardzes maiņas ar apkalpes locekļiem, kas būtu pietiekami atpūtušies un citādi piemēroti pienākumu veikšanai;
5.9. jomas, ko regulē SDO 147.konvencija un SDO PROT 96:
5.9.1. nav pietiekamu pārtikas krājumu pārgājienam līdz nākamajai ostai;
5.9.2. nav pietiekamu dzeramā ūdens krājumu pārgājienam līdz nākamajai ostai;
5.9.3. uz kuģa ir galēji antisanitāri apstākļi;
5.9.4. nav apkures iespēju dzīvojamās telpās uz kuģiem, kuri kuģo rajonos, kur var būt īpaši zema temperatūra;
5.9.5. higiēnas normām neatbilstoši daudz atkritumu, koridori un dzīvojamās telpas aizsprostotas ar aprīkojumu vai kravu vai pastāv citi bīstami apstākļi;
5.9.6. apliecinājums, ka apkalpes locekļi, kuri nodrošina pirmo sardzi, ir pārāk noguruši (piemēram, nespēj koncentrēties pienākumu veikšanai).
6. Kuģis nav jāaiztur, ja inertās gāzes sistēma vai ar kravu saistīts aprīkojums vai mehānismi nedarbojas vai netiek uzturēti atbilstoši to lietošanas instrukcijām. Tas uzskatāms par pietiekamu pamatu kravas operāciju apturēšanai.
7. Šī pielikuma 5.punktā minēto trūkumu saraksts nav pilnīgs. Tikai trūkumi, kas ir par pamatu aizturēšanai jomās, kurām piemēro STCW konvenciju, un kuri minēti šī pielikuma 5.8.apakšpunktā, ir vienīgais pamats aizturēšanai saskaņā ar minēto konvenciju.
1. Kuģu kategorijas, kuriem ir aizliegts ienākt Eiropas Savienības ostās:
1.1. gāzu un ķimikāliju tankkuģi;
1.2. beramkravu kuģi;
1.3. naftas tankkuģi;
1.4. pasažieru kuģi.
2. Procedūras saistībā ar aizliegumu ienākt Eiropas Savienības ostās:
2.1. ja ir konstatēta kuģa atbilstība šo noteikumu 48.punktam un kuģis Latvijas ostā ir aizturēts attiecīgi otro vai trešo reizi, Kuģošanas drošības inspekcija pieņem lēmumu par kuģa ienākšanas aizliegumu, rakstiski par to informējot kuģa kapteini un īpašnieku vai operatoru, Kuģošanas drošības inspekcija informē arī karoga valsts administrāciju, attiecīgo klasifikācijas sabiedrību, Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas Komisiju, Jūrlietu administratīvo centru (Centre administratif des affaires maritimes) un Parīzes memoranda sekretariātu;
2.2. lēmums par kuģa ienākšanas aizliegumu stājas spēkā uzreiz pēc atļaujas sniegšanas kuģim iziet jūrā, kad novērsti trūkumi, kas bijuši par pamatu kuģa aizturēšanai Latvijas ostās.
3. Lai lēmums par kuģa ienākšanas aizliegumu tiktu atcelts, kuģa īpašnieks vai operators iesniedz oficiālu pieprasījumu Kuģošanas drošības inspekcijā, pievienojot kuģa karoga valsts administrācijas izsniegtu apliecību, kas liecina, ka kuģis pilnībā atbilst attiecīgajiem konvenciju noteikumiem. Ja kuģa ienākšanas aizlieguma iemesls bija trūkums, par kuru ir atbildīga klasifikācijas sabiedrība, kuģa īpašnieks vai operators, kopā ar pieprasījumu atcelt lēmumu par kuģa ienākšanas aizliegumu iesniedz arī klasifikācijas sabiedrības izsniegtu apliecību par to, ka kuģis atbilst attiecīgās klasifikācijas sabiedrības noteiktajiem klases standartiem un kuģim piešķirtajai klasei.
4. Lēmumu par kuģa ienākšanas aizliegumu atceļ tikai pēc ostas valsts kontroles inspektoru atkārtoti veiktas kuģa inspekcijas kādā no ostām, ja konstatēts, ka kuģis pilnībā atbilst attiecīgo konvenciju prasībām.
5. Ja osta, kurā paredzēts veikt atkārtotu kuģa inspekciju saskaņā ar šī pielikuma 4.punktu, atrodas Eiropas Savienības teritorijā, šīs ostas valsts kompetenta institūcija ar Kuģošanas drošības inspekcijas piekrišanu drīkst atļaut kuģim ienākt attiecīgajā ostā tikai tādēļ, lai veiktu atkārtotu inspekciju un pārbaudītu, vai kuģis atbilst šī pielikuma 3.punktā minētajiem nosacījumiem.
6. Atkārtota inspekcija tiek veikta paplašinātās inspekcijas apjomā. Paplašinātās inspekcijas izmaksas sedz kuģa īpašnieks vai operators.
7. Ja pēc paplašinātās inspekcijas Kuģošanas drošības inspekcija konstatē, ka kuģis atbilst šo noteikumu 5.3.apakšpunktā un citos normatīvajos aktos kuģošanas drošības, jūras vides aizsardzības un jūrnieku dzīves un darba apstākļu jomā noteiktajām prasībām, lēmumu par kuģa ienākšanas aizliegumu atceļ saskaņā ar šī pielikuma 4.punktu. Kuģa īpašnieku vai operatoru par to informē rakstiski.
8. Kuģošanas drošības inspekcija par savu lēmumu informē karoga valsts administrāciju, attiecīgo klasifikācijas sabiedrību, citas Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas Komisiju, Jūrlietu administratīvo centru un Parīzes memoranda sekretariātu.
9. Informāciju par kuģiem, kuriem aizliegts ienākt Eiropas Savienības ostās, ievada SIReNAC datu bāzē un publicē saskaņā ar šo noteikumu 56.punktu un 10.pielikumu.
1. Ostas valsts kontroles inspektors ir persona, kuru Latvijas Jūras administrācija pilnvaro veikt ostas valsts kontroli.
2. Minimālās prasības ostas valsts kontroles inspektoram:
2.1. vismaz viena gada darba pieredze karoga valsts kontroles inspektora amatā, veicot inspekcijas un izsniedzot kuģa apliecības saskaņā ar šo noteikumu 5.3.apakšpunktā minēto konvenciju prasībām, un vismaz viena no šādām kvalifikācijām:
2.1.1. kapteiņa diploms, kas dod tiesības vadīt kuģi ar tilpību 1600 BT un lielāku, atbilstoši STCW konvencijas II/2.noteikuma prasībām;
2.1.2. vecākā mehāniķa diploms, kas dod tiesības strādāt uz kuģa, kura galvenā dzinēja jauda ir 3000 kW un lielāka, atbilstoši STCW konvencijas III/2.noteikuma prasībām;
2.1.3. nokārtots eksāmens kuģu būves inženiera, mehānikas inženiera vai ar jūrniecības jomu saistītā inženiera specialitātē un darba pieredze šajā specialitātē vismaz piecus gadus;
2.2. inspektoram, kura kvalifikācija atbilst šī pielikuma 2.1.1. un 2.1.2.apakšpunktā minētajām, nepieciešama vismaz piecu gadu darba pieredze jūrā atbilstoši vai nu klāja, vai mašīnas apkalpes virsnieka amatā;
2.3. atbilstoša augstākā izglītība vai cita līdzvērtīga apmācība, kuģošanas drošības inspektoru skolas izglītība un diploms un vismaz divu gadu pieredze karoga valsts kontroles inspektora amatā, veicot inspekcijas un izsniedzot apliecības saskaņā ar šo noteikumu 5.3.apakšpunktā minēto konvenciju prasībām;
2.4. angļu valodas prasme;
2.5. šo noteikumu 5.3.apakšpunktā minēto konvenciju un citu ar kuģošanas drošību, jūras vides aizsardzību un jūrnieku dzīves un darba apstākļiem saistīto normatīvo aktu, kā arī ostas valsts kontroles veikšanas kārtības pārzināšana.
3. Ja persona ir pieņemta darbā ostas valsts kontroles inspektora amatā pirms 2004.gada 1.maija un neatbilst kādam no šī pielikuma 2.punktā noteiktajiem kritērijiem, tā var turpināt pildīt inspektora pienākumus ne ilgāk kā līdz 2025.gada 1.maijam.
1. Kuģošanas drošības inspekcija katru gadu līdz 1.aprīlim sniedz Eiropas Komisijai šādus datus par iepriekšējo gadu:
1.1. inspektoru skaits, kuri darbojas tās vārdā ostas valsts kontroles sistēmā. Šo informāciju iesniedz, aizpildot šādu tabulu:
Osta/reģions | Pilna laika | Nepilna laika | Pāreja uz pilnu laiku |
X osta ... | |||
Y osta ... | |||
Kopā | |||
Piezīme. | |||
Šo informāciju sniedz par katru Latvijas ostu. Šajā pielikumā osta nozīmē atsevišķu ostu vai ģeogrāfisku platību, kurā darbojas inspektors vai inspektoru grupa, ja nepieciešams, aptverot vairākas atsevišķas ostas. Viens inspektors drīkst strādāt vairāk nekā vienā ostā vai ģeogrāfiskā platībā;
1.2. atsevišķu kuģu skaits, kas ienākuši Latvijas ostās.
2. Kuģošanas drošības inspekcija ik pēc sešiem mēnešiem iesniedz Eiropas Komisijai Latvijas ostās ienākušo kuģu sarakstu, kurā norāda kuģa SJO numuru un ienākšanas datumu. Šajā sarakstā nenorāda kuģus, kuri veic regulāru prāmju satiksmi. SIReNAC datu bāzē ievada informāciju par kuģiem, kas ienākuši Latvijas ostās ārpus regulārās prāmju satiksmes, SJO numuru un ienākšanas datumu.
3. Kuģošanas drošības inspekcija iesniedz Eiropas Komisijai šī pielikuma 2.punktā minētos regulārās prāmju satiksmes sarakstus, kā arī informē par visām izmaiņām šajā satiksmē.
1. Informācijā, ko publicē saskaņā ar šo noteikumu 56.punktu, iekļauj šādas ziņas:
1.1. kuģa vārds;
1.2. SJO numurs;
1.3. kuģa tips;
1.4. bruto tilpība;
1.5. būves gads, kas norādīts kuģa drošības apliecībā;
1.6. kuģa īpašnieka vai operatora vārds vai nosaukums un adrese;
1.7. ja ar kuģi pārvadā šķidras vai cietas neiepakotas kravas, fraktētāja nosaukums, adrese un frakta tips;
1.8. karoga valsts;
1.9. viena vai vairākas klasifikācijas sabiedrības, kuras konkrētajam kuģim izsniegušas klases apliecības (ja tādas ir);
1.10. viena vai vairākas klasifikācijas sabiedrības vai jebkurš cits subjekts, kas konkrētajam kuģim karoga valsts vārdā izsniedzis konvencijās paredzētās apliecības;
1.11. iepriekšējās paplašinātās inspekcijas osta un datums, ja nepieciešams, norādot, vai ir dots rīkojums par aizturēšanu;
1.12. osta un datums, kad notikusi pēdējā speciālā pārbaude, kā arī organizācijas nosaukums, kura šo pārbaudi ir veikusi;
1.13. aizturēšanas reižu skaits iepriekšējos 24 mēnešos;
1.14. aizturēšanas valsts un osta;
1.15. datums, kad atcelts lēmums par aizturēšanu;
1.16. aizturēšanas ilgums dienās;
1.17. atklāto trūkumu skaits un skaidri un precīzi formulēti aizturēšanas iemesli;
1.18. pasākumu apraksts, ko veikusi karoga valsts administrācija un klasifikācijas sabiedrība, reaģējot uz kuģa aizturēšanu;
1.19. ja kuģim aizliegta ienākšana Eiropas Savienības ostās - skaidri un precīzi formulēti šī aizlieguma iemesli;
1.20. norāde, vai klasifikācijas sabiedrība vai cita privāta struktūra, kas veikusi attiecīgo apsekošanu, ir atbildīga par trūkumiem, kas katrs atsevišķi vai visi kopā bijuši par iemeslu aizturēšanai;
1.21. to pasākumu apraksts, kas veikti, ja kuģim dota atļauja pārgājienam uz tuvāko piemēroto remonta rūpnīcu vai ja kuģim aizliegta ienākšana visās Eiropas Savienības ostās.
2. SIReNAC datu bāzē par inspicētajiem kuģiem iekļauj šādu informāciju:
2.1. kuģa vārds;
2.2. SJO numurs;
2.3. kuģa tips;
2.4. bruto tilpība;
2.5. būves gads;
2.6. kuģa īpašnieka vai operatora vārds vai nosaukums un adrese;
2.7. ja ar kuģi pārvadā šķidras vai cietas neiepakotas kravas, fraktētāja nosaukums, adrese un frakta tips;
2.8. karoga valsts;
2.9. viena vai vairākas klasifikācijas sabiedrības, kuras konkrētajam kuģim izsniegušas klases apliecību (ja tāda ir);
2.10. viena vai vairākas klasifikācijas sabiedrības vai jebkurš cits subjekts, kas konkrētajam kuģim karoga valsts vārdā izsniedzis konvencijās paredzētās apliecības, minot arī attiecīgās apliecības;
2.11. inspekcijas valsts, osta un laiks;
2.12. trūkumu skaits un raksturs.
 |
 |
 |
 |