Darbības ar dokumentu
Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas papildprotokols "Par grozījumiem Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma B protokolā"
Latvijas Republika (turpmāk tekstā Latvija) un Slovēnijas Republika (turpmāk tekstā Slovēnija),
Atsaucoties uz 1996.gada 22.aprīlī Rīgā parakstīto brīvās tirdzniecības līgumu starp Latvijas Republiku, no vienas puses, un Slovēnijas Republiku, no otras puses, un 31.panta nosacījumiem,
Ievērojot to, ka ir piedāvātas tehniskas izmaiņas, lai labotu tekstu;
Ievērojot to, ka ir nepieciešams veikt labojumus nepietiekamas apstrādes vai pārstrādes sarakstā, lai nodrošinātu pareizu interpretēšanu un ņemtu vērā nepieciešamību iekļaut dažas pārstrādes vai apstrādes operācijas, kas iepriekš minētajā sarakstā netika iekļautas;
Ievērojot to, ka ir radusies nepieciešamība nodrošināt izcelsmes un neizcelsmes materiālu uzskaites nodalīšanu, kam ir nepieciešama atļauja no muitas iestādēm;
Ievērojot to, ka ir nepieciešams pārskatīt noteikumus par summu izteikšanu eiro (EUR), lai precizētu procedūru un nodrošinātu lielāku stabilitāti summu līmenim nacionālajās valūtās;
Ievērojot to, ka jāprecizē apstrādes un pārstrādes noteikumu saraksts, kas jāizpilda neizcelsmes materiāliem, lai tie iegūtu izcelsmes statusu, ņemot vērā izmaiņas pārstrādes metodēs un atsevišķu izejmateriālu trūkumu Latvijā vai Slovēnijā,
IR NOLĒMUŠAS SEKOJOŠO:
1.pants
Sekojoši labojumi tiek veikti B protokolā saistībā ar "izcelsmes produkcijas" jēdziena definējumu un administratīvās sadarbības metodēm:
1. 1.(i) pants tiek aizstāts ar:
"(i) "pievienotā vērtība" - cena no ražotāja rūpnīcas mīnus katra iestrādātā materiāla muitas vērtība, kura izcelsmes vieta ir citas valstis, kas minētas 3. un 4.pantos, vai gadījumā, ja muitas vērtība nav zināma vai nav nosakāma - pirmā pārbaudāmā cena, kas samaksāta par materiāliem Latvijā vai Slovēnijā."
2. 7.pants tiek aizstāts ar:
" 7.pants
Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde
1. Neietekmējot 2.punktu, sekojošās operācijas tiks uzskatītas par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai noteiktu izcelsmes preču statusu, neņemot vērā to, vai tiek izpildītas 6.panta prasības:
(a) operācijas, kas nodrošina preču saglabāšanu labā stāvoklī, transportēšanas un uzglabāšanas laikā;
(b) iepakojuma izjaukšana un salikšana;
(c) mazgāšana, tīrīšana, putekļu, oksīdu, eļļas, krāsas vai citu pārklājumu noņemšana;
(d) tekstilpreču gludināšana vai presēšana;
(e) vienkāršas krāsošanas un pulēšanas operācijas;
(f) graudu un rīsu lobīšana, daļēja vai kopēja balināšana, pulēšana un glazēšana;
(g) cukura krāsošanas vai cukura graudu veidošanas operācijas;
(h) augļu, riekstu un dārzeņu lobīšana, kauliņu izņemšana un mizošana;
(i) beršana, vienkārša malšana vai vienkārša sagriešana;
(j) sijāšana, šķirošana, klasificēšana, šķirošana, salikšana (ieskaitot preču komplektēšanu);
(k) vienkārša iepildīšana pudelēs, metāla kārbās, kolbās, ielikšana maisos, kārbās, kastēs, piestiprināšana kartēm vai kartonam un visas pārējās vienkāršās iepakošanas darbības;
(l) preču zīmju, etiķešu, logo un citu atšķirības zīmju piestiprināšana vai uzdrukāšana uz precēm vai to iepakojumiem;
(m) vienkārša, atšķirīgu vai neatšķirīgu veidu, produktu sajaukšana;
(n) viena vai dažāda veida preču daļu vienkārša salikšana gatavas preces izgatavošanai vai preču izjaukšana pa daļām;
(o) divu vai vairāku no (a) līdz (n) apakšpunktos minēto operāciju apvienojums;
(p) dzīvnieku kaušana.
2. Visas operācijas, kas tika veiktas ar konkrētu preci Latvijā vai Slovēnijā tiek uzskatītas par kopumu nosakot, vai šīs preces veiktā apstrāde vai pārstrāde ir jāuzskata par nepietiekamu 1.punkta nozīmē."
3. 15.panta 6.punkta pēdējais teikums tiek aizstāts ar:
"Šī panta noteikumi ir piemērojami līdz 2001.gada 31.decembrim."
4. Pēc 20.panta ievietot sekojošo pantu:
" 20.a pants
Uzskaites nodalīšana
1. Gadījumā, ja, uzglabājot atsevišķus izcelsmes un neizcelsmes materiālu krājumus, kas ir identiski un savstarpēji apmaināmi, rodas ievērojamas izmaksas vai būtiski sarežģījumi, muitas iestādes drīkst, pēc attiecīgo personu rakstiska pieprasījuma, atļaut izmantot tā saukto "uzskaites nodalīšanas" metodi šādu krājumu izmantošanā.
2. Ar šo metodi jānodrošina, ka konkrētā atskaites periodā saņemto preču, kuras var uzskatīt par "izcelsmes" precēm, skaits ir vienāds ar tādu preču skaitu, kuras varētu saņemt krājumu fiziskas nodalīšanas gadījumā.
3. Muitas iestādes drīkst dot šādu atļauju, izvirzot jebkuru nosacījumu, kuru tā uzskata par atbilstošu.
4. Šī metode tiek reģistrēta un izmantota, balstoties uz vispārējiem grāmatvedības standartiem, kas piemērojami preces ražošanas valstī.
5. Minētās atļaujas saņēmējs drīkst izdot vai iesniegt pieteikumu attiecībā uz izcelsmes pierādījuma dokumentiem - saskaņā ar konkrētu gadījumu - par preču, kuras var uzskatīt par izcelsmes precēm, skaitu. Pēc muitas iestāžu pieprasījuma saņēmējs iesniedz apstiprinājumu par to, kādi daudzumi ir izmantoti.
6. Muitas iestādes kontrolē atļaujas izmantošanu un drīkst to atsaukt jebkurā brīdī, ja saņēmējs nepienācīgi izmanto doto atļauju vai nepilda jebkurus no nosacījumiem, kas noteikti šajā Protokolā."
5. 22.panta 1.punkta pirmajā teikumā pēc vārda "eksportētājs" tiek ievietots sekojošs teksts:
"turpmāk saukts "atzīts eksportētājs","
6. 30.pants tiek aizstāts ar:
" 30.pants
Eiro izteiktās summas
1. Ar mērķi piemērot 21.(1)(b) panta un 26.(3) panta nolikumus gadījumos, kad rēķini par precēm ir izdoti citā valūtā nevis eiro, summas, kas izteiktas 3. un 4.pantos minēto valstu nacionālajās valūtās un kas ir vienādas ar summām, kas izteiktas eiro, tiek labotas reizi gadā katrā attiecīgajā valstī.
2. Preču nosūtītājs gūst labumu no 21.(1)(b) panta vai 26.(3) panta nolikumiem, atsaucoties uz valūtu, kurā ir sastādīts rēķins, saskaņā ar attiecīgās valsts laboto summu.
3. Summa, kas lietojama jebkurā dotajā nacionālajā valūtā, ir vienāda ar šīs valūtas summām, kas izteiktas eiro oktobra pirmajā darba dienā, un ir piemērojama līdz nākamā gada 1.janvārim. Dalībvalstis tiek informētas par attiecīgajām summām.
4. Valsts drīkst noapaļot uz augšu vai uz leju summu, kas iegūta valsts nacionālajā valūtā, eiro konvertēšanas rezultātā. Noapaļotā summa nedrīkst atšķirties no konvertēšanas rezultātā iegūtās summas par vairāk kā 5 procentiem. Valsts drīkst saglabāt eiro izteiktās summas ekvivalentu tās nacionālajā valūtā bez izmaiņām, ja ikgadējās labošanas brīdī, kas noteikts 3.paragrāfā, šīs summas konvertēšanas rezultātā iegūtā ekvivalentā summa nacionālajā valūtā palielinās ne mazāk kā par 15 procentiem pirms summas noapaļošanas. Summas ekvivalentu nacionālajā valūtā drīkst saglabāt nemainītu, ja ekvivalentās summas vērtība konvertēšanas rezultātā samazinātos.
5. Pēc Latvijas vai Slovēnijas pieprasījuma Apvienotā komiteja pārskata summu, kas izteikta eiro. Veicot šādu pārskatīšanu, Apvienotā komiteja apsver nepieciešamību saglabāt ierobežojumu rezultātus reālajos noteikumos. Šim nolūkam komiteja drīkst pieņemt lēmumu par eiro valūtā izteikto summu labošanu.
7. Sekojoši labojumi tiek veikti II pielikumā:
a) HS preču pozīcijas no 5309. līdz 5311 ir jāaizvieto ar sekojošo:
| "5309 | Audumi no pārējām | |
| līdz | augu tekstilšķiedrām; | |
| 5311 | audumi no papīra | |
| pavedieniem : | ||
| - ar gumijas | Ražošana no vienas | |
| pavedienu; | šķiedras1 | |
| - citi | Ražošana no1: | |
| - kokosa šķiedras ; | ||
| - džutas šķiedras ; | ||
| - dabīgajām šķiedrām; | ||
| - ar rokām izgatavotām | ||
| nekārstām vai neķem- | ||
| mētām, vai citādi vērp- | ||
| šanai nesagatavotām | ||
| štāpeļšķiedrām; | ||
| - ķīmiskiem materiāliem | ||
| vai tekstila pulpas, vai | ||
| - papīra | ||
| vai | ||
| apdrukāšana kopā ar | ||
| vismaz divām sagatavo- | ||
| šanas vai pabeigšanas | ||
| operācijām (piemēram, | ||
| tīrīšana, balināšana, | ||
| merserizēšana, žāvēšana, | ||
| pacelšana, kalandrēšana, | ||
| apstrādāšana pret sarau- | ||
| šanos, iepriekšēja apdare, | ||
| dekatierēšana, piesūcinā- | ||
| šana, labošana un mez- | ||
| glošana), kurā izmantotā | ||
| neapdrukātā auduma vēr- | ||
| tība nepārsniedz 47,5% | ||
| no produkcijas ex-works | ||
| cenas |
1 Īpašos nosacījumus attiecībā uz produkciju, kas iegūta no jauktiem tekstilmateriāliem, skatīt 5.piezīmi"
b) HS preču pozīcija 5602 ir jāaizvieto ar sekojošo:
| "5602 | Filcs, piesūcināts | |
| vai nepiesūcināts, | ||
| ar segumu vai bez | ||
| seguma vai laminēts: | ||
| - filcs, kas iegūts | Ražošana no1: | |
| ar adatošanas | - dabīgajām šķiedrām; | |
| paņēmienu | - ķīmiskiem materiāliem | |
| vai tekstila pulpas. | ||
| Tomēr var izmantot: | ||
| - polipropilēna šķiedras | ||
| kas minētas 5402 | ||
| preču pozīcijā; | ||
| - polipropilēna šķiedras, | ||
| kas minētas 5503 vai | ||
| 5506 preču pozīcijā vai | ||
| - 5501 pozīcijas | ||
| polipropilēna pavedienu | ||
| grīstes, kuru lineārais | ||
| blīvums visos monopa- | ||
| vediena vai šķiedras | ||
| gadījumos ir mazāka par | ||
| 9 decitekiem, nodrošinot, | ||
| ka to vērtība nepārsniedz | ||
| 40% no preces ex- works | ||
| cenas. | ||
| - citi | Izstrādājumi, kas | |
| izgatavoti no1: | ||
| - dabīgajām šķiedrām; | ||
| - ar rokām izgatavotām | ||
| štāpeļķiedrām, kas | ||
| iegūtas no kazeīna; | ||
| - ķīmiskiem materiāliem | ||
| vai tekstila pulpas. |
1 Īpašos nosacījumus attiecībā uz produkciju, kas iegūta no jauktiem tekstilmateriāliem, skatīt 5.piezīmi"
c) 57.grupas ieraksts jāaizvieto ar sekojošo:
| "57. | Paklāji un pārejās | |
| grupa | tekstila grīdsegas: | |
| - filcs, kas iegūts | Ražošana no1: | |
| ar adatošanas | - dabīgajām šķiedrām; | |
| paņēmienu | - ķīmiskiem materiāliem | |
| vai tekstila pulpas. | ||
| Tomēr var izmantot: | ||
| - polipropilēna šķiedras | ||
| kas minētas 5402 | ||
| preču pozīcijā; | ||
| - polipropilēna šķiedras, | ||
| kas minētas 5503 vai | ||
| 5506 preču pozīcijā vai | ||
| - polipropilēna pavedienu | ||
| grīstes, kas minēta 5501 | ||
| preču pozīcijā, | ||
| kuru lineārais blīvums | ||
| visos monopavediena | ||
| vai šķiedras gadījumos | ||
| ir mazāka par 9 deci- | ||
| tekiem, nodrošinot, ka | ||
| to vērtība nepārsniedz | ||
| 40% no preces ex- works | ||
| cenas. | ||
| Džutas audumi var tikt | ||
| izmantoti kā oderējums | ||
| - no pārējā filca | Ražošana no1: | |
| - nekārstām vai neķem- | ||
| mētām vai citādi neapstrā- | ||
| dātām dabīgām šķiedrām, | ||
| - ķīmiskiem materiāliem | ||
| vai tekstila pulpas | ||
| - no citiem | Ražošana no1: | |
| tekstila | - kokosšķiedras dzijas | |
| materiāliem | vai džutas dzijas, | |
| - sintētiskās vai mākslīgās | ||
| pavedienu dzijas, | ||
| - dabīgajām šķiedrām, | ||
| vai sintētiskām štāpeļ- | ||
| šķiedrām, kas nav kārstas | ||
| vai ķemmētas vai kā ci- | ||
| tādi sagatavotas vērpšanai | ||
| Džutas audumi var tikt | ||
| izmantoti kā oderējums |
1 Īpašos nosacījumus attiecībā uz produkciju, kas iegūta no jauktiem tekstilmateriāliem, skatīt 5.piezīmi"
2.pants
1. Šis papildprotokols stājas spēkā 2001. gada 1. janvārī, ar noteikumu, ka pirms šī datuma abas Puses ir apmainījušās ar diplomātiskajām notām, kuras apliecina tās apstiprināšanu saskaņā ar katras Puses iekšējām juridiskajām prasībām.
2. Ja šis papildprotokols nevar stāties spēkā saskaņā ar šī punkta pirmo apakšpunktu, tad tā stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā datumā, pēc pēdējās diplomātiskās notas saņemšanas, kas apliecina tās apstiprināšanu saskaņā ar katras Puses iekšējām juridiskajām prasībām.
Parakstīts 2000.gada 18.decembrī, divos autentiskos oriģināleksemplāros angļu valodā.
Latvijas Republikas Slovēnijas Republikas
vārdā vārdā
Kaspars Gerhards Dimitrij Rupel
Ekonomikas ministrijas Ārlietu ministrs
valsts sekretārs
 |
 |
 |
 |