Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr.286

Rīgā 2005.gada 30.novembrī (prot. Nr.50(259), 14.p.)

Par Dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma tarifa aprēķināšanas metodiku

Ņemot vērā Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 17.panta pirmo daļu un pamatojoties uz likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 9.panta pirmās daļas 2.punktu un otro daļu un Enerģētikas likuma 15.panta 11.daļu,

padome nolemj:

1. Apstiprināt Dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma tarifa aprēķināšanas metodiku (pielikumā).

2. Noteikt, ka šī lēmuma 1.punktā apstiprinātā metodika stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

3. Ar šī lēmuma 1.punktā apstiprinātās metodikas spēkā stāšanos spēku zaudē ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2003.gada 24.janvāra lēmumu Nr.24 apstiprinātā Dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma tarifa aprēķināšanas metodika (Latvijas Vēstnesis, 2003, nr.17), kas grozīta ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2003.gada 27.marta lēmumu Nr.89 (Latvijas Vēstnesis, 2003, nr.49) un 2005.gada 5.maija lēmumu Nr.98 (Latvijas Vēstnesis, 2005, nr.72).

Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. R.Jonītis

 

Dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma tarifa aprēķināšanas metodika

Apstiprināta ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2005.gada 30.novembra lēmumu Nr.286 (prot. Nr.50(259,14.p.)

Izdota saskaņā ar Enerģētikas likuma 15.panta 11. daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma tarifa aprēķināšanas metodiku (turpmāk - metodika) piemēro, lai noteiktu tarifus dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumam.

2. Metodika izstrādāta atbilstoši Enerģētikas likumam, likumam "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", gāzes piegādes un lietošanas noteikumiem, kā arī citiem normatīvajiem aktiem.

3. Metodikā lietoti šādi termini:

3.1. bāzes gads - pirmais tarifa pārskata cikla gads;

3.2. bāzes tarifs - atbilstoši izmaksām noteikta dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma tarifa vērtība tarifa pārskata cikla bāzes gadā;

3.3. dabasgāze - zemes dzīļu iegulu produkts (deggāze), kura pamatkomponente ir metāns;

3.4. dabasgāzes bilance - gāzes krātuvē iesūknētie, no gāzes krātuves izņemtie dabasgāzes apjomi, dabasgāzes patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām un zudumi;

3.5. dabasgāzes patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām - uzglabāšanas pakalpojuma sniedzēja darbības tehnoloģijas nodrošināšanai izlietotā dabasgāze;

3.6. dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma sniedzējs - (gāzes krātuves operators - gKO) - energoapgādes komersants, kuram izsniegta licence dabasgāzes uzglabāšanai lielos apjomos, lai garantētu dabasgāzes apgādes drošumu (turpmāk - pakalpojuma sniedzējs);

3.8. dabasgāzes zudumi - gāzes krātuvē iesūknētās un no gāzes krātuves izņemtās dabasgāzes apjomu starpība attiecīgā laika periodā, neskaitot dabasgāzes patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām;

3.9. efektivitātes izmaiņu faktors - regulatora noteikts efektivitātes izmaiņu rādītājs, ko izmanto tarifu griestu noteikšanai;

3.10. gāzes krātuve (IPGK) - augstspiediena gāzes vadi, gāzes urbumi un gāzes savākšanas punkti, virszemes gāzes tehnoloģiskās iekārtas un pazemes iežu slānī izveidots apakšzemes gāzes rezervuārs, kurā gāzes iesūknēšanu un izsūknēšanu nodrošina kompresoru iekārtas;

3.11. komercuzskaites mēraparāts - dabasgāzes uzskaites mēraparāts vai mēraparātu sistēma dabasgāzes daudzuma uzskaitei komercnorēķinos;

3.12. neparedzēto izmaiņu faktors - tarifa griestu formulas korekcija saistībā ar neparedzētām izmaiņām;

3.13. normālais dabasgāzes kubikmetrs (n.m3) - ar komercuzskaites mēraparātu fiksētais patērētās dabasgāzes daudzums, kas pārrēķināts atbilstoši noteiktiem gāzes standarta stāvokļa parametriem. Šajā metodikā tas ir sausās gāzes apjoms, ko aizņem viens kubikmetrs dabasgāzes, ja absolūtais spiediens ir 101,325 kPa (1,033277 kg/cm2) un temperatūra ir 293,15 K (+20 °C);

3.14. pārvades pakalpojuma sniedzējs - (pārvades sistēmas operators - PSO) - energoapgādes komersants, kuram izsniegta licence dabasgāzes pārvadei pa augstspiediena gāzes vadiem lielos apjomos, lai garantētu dabasgāzes apgādes drošumu;

3.15. regulējamo aktīvu bāze (RAB) - pakalpojuma sniedzēja īpašumā esošie un nomātie uz regulējamo pakalpojumu attiecināmie pamatlīdzekļi un nemateriālie ieguldījumi, kā arī krājumi. Regulējamo aktīvu vērtībā neietilpst finanšu ieguldījumi, debitori, vērtspapīri un līdzdalība kapitālos, kā arī naudas līdzekļi. RAB atbilst ilgtermiņa pakalpojumu sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai (pašu kapitāls un ilgtermiņa kredīti vai atbilstoša nomāto aktīvu kapitāla daļa);

3.16. sadales pakalpojumu sniedzējs - (sadales sistēmas operators - SSO)- energoapgādes komersants, kuram izsniegta licence dabasgāzes sadalei un kurš garantē dabasgāzes lietotāju drošu un stabilu apgādi ar dabasgāzi. SSO saņem dabasgāzi no PSO, pārvada dabasgāzi pa augstspiediena (I - III klases, no 0,4 līdz 1,6 MPa ieskaitot), vidēja spiediena (līdz 0,4 MPa) un zemspiediena (līdz 0.005 MPa) cauruļvadu tīklu un pārdod dabasgāzi lietotājiem;

3.17. tarifu griesti - maksimālais regulētu pakalpojumu tarifu līmenis noteiktā laika periodā;

3.18. tarifu griestu vērtība - inflācijas un efektivitātes izmaiņu faktoru starpība;

3.19. tarifu pārskata cikls - laika periods, kuram tiek noteikti tarifi;

3.20. zemākā siltumspēja (kcal/n.m3) - dabasgāzes iepirkšanas līgumā noteikts siltuma daudzums, kas izdalās pilnīgi sadegot vienam normālajam kubikmetram sau­sas dabasgāzes ar nosacījumu, ka ūdens tvaiki, kas atrodas sadegšanas produktos, paliek gāzveida stāvoklī.

4. Dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma (turpmāk - uzglabāšanas pakalpojums) tarifa noteikšanai tiek izmantota tarifu griestu metode.

5. Dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma sniedzējs ( turpmāk - pakalpojuma sniedzējs) precīzi un pārskatāmi atspoguļo uzglabāšanas pakalpojuma izmaksas, iekļaujot tajās tikai ar uzglabāšanas pakalpojumu saistītos aktīvus un darbības. Pakalpojuma sniedzējs lieto izmaksu attiecināšanas modeli, tā pamatprincipus, specifikāciju un ieviešanu saskaņojot ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (turpmāk- regulators). Tarifu aprēķinā iekļaujamas tikai tās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas, kas nepieciešamas efektīvai uzglabāšanas pakalpojuma sniegšanai.

6. Uzglabāšanas pakalpojuma tarifa pārskata cikla ilgums ir trīs gadi. Regulators var pieņemt lēmumu par tarifa pārskata cikla pagarināšanu.

7. Kapitāla izmaksu noteikšanai izmanto regulējamo aktīvu bāzi un kapitāla atdeves likmi. Kapitāla atdeves likme ir regulatora noteikta vidējā svērtā likme no pašu kapitālam noteiktās atdeves likmes un aizņemtajam kapitālam noteiktās ilgtermiņa kredītu procentu likmes. Kapitāla atdeves likmi aprēķina noteiktai pašu kapitāla un aizņemtā kapitāla attiecībai. Kapitāla atdeves likmi nosaka tā, lai neietekmētu pakalpojuma sniedzēja izvēli starp pašu kapitāla un aizņemtā kapitāla izmantošanu. Pēc pakalpojuma sniedzēja pieprasījuma pirms tarifu projektu iesniegšanas regulators nosaka kapitāla atdeves likmi.

8. Saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" uzglabāšanas pakalpojuma tarifs atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām. Nosakot bāzes tarifu, regulators veic peļņas un izmaksu analīzi un novērtēšanu.

9. Uzglabāšanas pakalpojuma tarifu noteikšanas pamatā ir divas savstarpēji saistītas darbības, kuras ietver šī metodika:

9.1. ekonomiski pamatota bāzes tarifa noteikšanu tarifa pārskata cikla bāzes gadam;

9.2. tarifa griestu noteikšana tarifa pārskata cikla gadiem.

10. Pakalpojuma sniedzējs visas izmaksas uzrāda ar precizitāti līdz 0,5 tūkstošiem latu [tūkst.Ls] un uzglabātās dabasgāzes daudzumu ar precizitāti līdz 10 tūkstošiem kubikmetru [tūkst.n.m3].

2. Dabasgāzes bilance

11. Pakalpojuma sniedzējs dabasgāzes bilanci sastāda, novērtējot dabasgāzes iekšzemes patēriņu, kā arī dabasgāzes patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām un dabasgāzes zudumus.

12. Gāzes krātuvē (IPGK) iesūknēto dabasgāzes daudzumu (QGKO ies ) [tūkst.n.m3] aprēķina pēc šādas formulas:

QGKOies = QLV uz IPGK + QKr uz IPGK + QC uz IPGK + Qtehn ,

kur

QLVuzIPGK - Latvijas lietotāju vajadzībām PSO pārvadītais un IPGK iesūknētais dabasgāzes apjoms [tūkst.n.m3];

QKruzIPGK - Krievijas lietotāju vajadzībām PSO pārvadītais un IPGK iesūknētais dabasgāzes apjoms [tūkst.n.m3];

QCuzIPGK - citu lietotāju vajadzībām PSO pārvadītais un IPGK iesūknētais dabasgāzes apjoms [tūkst.n.m3];

Qtehn - dabasgāzes patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām un dabasgāzes zudumi [tūkst.n.m3].

13. Dabasgāzes patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām un dabasgāzes zudumus (Qtehn) [tūkst.n.m3]nosaka pēc šādas formulas:

Qtehn= Qzud uzgl+ Qpašpat uzgl ,

kur

Qzud uzgl - tehnoloģiskie zudumi uzglabāšanā (iesūknēšanas, izņemšanas, glabāšanas zudumi);

Qpašpat uzgl - pašpatēriņš tehnoloģiskām vajadzībām, apkurei, karstā ūdens ieguvei un pašu autotransportam.

14. No pazemes gāzes krātuves izņemto un PSO nodoto dabasgāzes daudzumu (QGKOizņ) [tūkst.n.m3] nosaka pēc šādas formulas:

QGKOizņ = QLV no IPGK + QKr no IPGK + QC no IPGK ,

kur

QGKO izņ -no pazemes gāzes krātuves izņemtais un PSO nodotais dabasgāzes daudzums [tūkst.n.m3];

QLVnoIPGK- Latvijas lietotāju vajadzībām no IPGK izņemtais un pārvadītais dabasgāzes apjoms [tūkst.n.m3];

QKrnoIPGK - Krievijas lietotāju vajadzībām no IPGK izņemtais un pārvadītais dabasgāzes apjoms [tūkst.n.m3];

QCnoIPGK - citu lietotāju vajadzībām no IPGK izņemtais un pārvadītais dabasgāzes apjoms [tūkst.n.m3].

3. Pakalpojuma tarifa aprēķinā iekļaujamās izmaksas

15. Pakalpojuma tarifa aprēķinā iekļaujamās izmaksas sastāv no kapitāla izmaksām (I kap), ekspluatācijas izmaksām (I ekspl) un nodokļiem (I nod). Pakalpojuma tarifa aprēķinā iekļauj tikai tās izmaksas, kas attiecas uz uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanu un ir pamatotas.

IGKO = I kap + I ekspl + Inod

3.1. Kapitāla izmaksas

16. Kapitāla izmaksas (Ikap) veido kapitāla atdeve(P) un nolietojums (amortizācija)(Inol ):

Ikap = Inol + P ,

kur

Inol - pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums [Ls];

P - kapitāla atdeve [Ls].

17. Pamatojoties uz kapitāla atdevi, tarifa pārskata ciklā regulators analizē pakalpojuma sniedzēja darbības rentabilitāti. Pakalpojuma sniedzējs veido tādu kapitāla izmaksu un to attiecināšanas uzskaiti atbilstoši uzglabāšanas pakalpojumam, kas dod precīzu un nepārprotamu priekšstatu par izmaksu izmaiņām.

3.1.1. Regulējamo aktīvu bāze

18. Uzglabāšanas pakalpojuma sniedzēja regulējamo aktīvu bāzes vērtību (RAB) nosaka tarifa pārskata cikla bāzes gada sākumā, attiecinot uz to tikai izmantojamos aktīvus vai to daļu, aprēķinos iekļaujot iepriekšējā gada finanšu pārskata atlikušo bilances vērtību gada beigās.

19. Ja nepieciešams, RAB sastāvā iekļaujamo aktīvu vērtību regulators var noteikt atšķirīgu no attiecīgo aktīvu bilances vērtības atbilstoši metodikas 3.1.3. apakšnodaļai. Regulators var noteikt arī nepieciešamību veikt pamatlīdzekļu tehniskā stāvokļa un kalpošanas ilguma izvērtējumu.

3.1.2. Kapitāla atdeves likme

20. Kapitāla atdevi aprēķina pēc formulas [Ls]:

P = RAB * wacc ,

kur

RAB - RAB vērtība tarifa pārskata cikla bāzes gada sākumā [Ls];

wacc - vidējā svērtā kapitāla atdeves likme (%).

21. Kapitāla atdeve nodrošina pakalpojuma sniedzēja un kreditoru ienākumus no veiktajiem ieguldījumiem:

P = P neto progn + Iproc

22. Bruto peļņu veido kapitāla atdeve un no bruto peļņas maksājamie nodokļi:

Pbruto = P + Inod = P neto progn + Iproc + Inod

23. Vidējā svērtā kapitāla atdeves likmi aprēķina pēc formulas:

wacc = re * E/(E+D) + rd * D/(E+D),

kur

re - pašu kapitāla atdeves likme;

E/(E+D) - pašu kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu;

rd - aizņemtā kapitāla atdeves likme;

D/(E+D) - aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu.

24. Pašu kapitāla atdeves likmi aprēķina pēc formulas:

re = rf + rc ,

kur

rf - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) grupas valstu vidējā valsts ilgtermiņa (bezriska) vērtspapīru procentu likme;

rc - riska prēmija, kas ietver valsts riska un nozares riska novērtējumu.

25. Aizņemtā kapitāla atdeves likmi nosaka, pamatojoties uz šādiem principiem:

25.1. kā vidējo ilgtermiņa kredītu likmi iekšzemes komersantiem to samazinot par iespējamo atlaidi;

25.2. kā ilgtermiņa valsts parāda vērts­papīru likmes un nozares riska piemaksas summu.

26. Prognozēto kapitāla atdevi izvērtē visam tarifa pārskata ciklam, lai noteiktu uzglabāšanas pakalpojuma tarifu pamatotību un pakalpojuma sniedzēja darbības rentabilitāti.

3.1.3. Aktīvu pārvērtēšana RAB noteikšanai

27. Regulatoram ir tiesības, ja nepieciešams, kapitāla atdeves un nolietojuma noteikšanai pārvērtēt vai uzdot pārvērtēt RAB, izmantojot vienu no šādām metodēm:

27.1. iegādes vērtība mīnus nolietojums (finanšu pārskatu vērtība);

27.2. iegādes vērtība, indeksēta ar inflācijas rādītāju, mīnus nolietojums;

27.3. atlikusī aizvietošanas vērtība (aizvietošanas vērtība, ņemot vērā pašreizējās cenas un iespējamās aktīvu kvalitātes izmaiņas, mīnus eksperta noteikts faktiskais nolietojums);

27.4. tirgus vērtība;

27.5. atgūstamā vērtība, kas ir augstākā no aktīva tīrās pārdošanas vērtības vai izmantošanas vērtības (diskontētās naudas plūsmas no aktīva izmantošanas).

28. Papildu aktīvu pārvērtēšanai, RAB noteikšanas nolūkos, regulators var veikt korekcijas kapitāla izmaksu noteikšanā, ja pakalpojuma sniedzējs aprēķinos iekļāvis aktīvus vai aktīvu daļu, kas netiek izmantota uzglabāšanas pakalpojuma sniegšanai (neatgūstamie aktīvi).

3.2. Pakalpojuma sniedzēja kapitāla izmaksu posteņu noteikšana

3.2.1. Pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums (Inol)

29. Pamatlīdzekļu nolietojumu aprēķina pēc šādas formulas

Inol = Inolpam + Inolnem

30. Pamatlīdzekļu nolietojumu (Inolpam) aprēķina saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un pakalpojuma sniedzēja pieņemto grāmatvedības politiku. Atsevišķos gadījumos, kad vēsturisku apstākļu dēļ nolietojums ir nepietiekams pamatlīdzekļu atjaunošanai, aprēķināto nolietojumu indeksēt, lai tuvinātu izmaksās iekļaujamo nolietojuma summu pamatlīdzekļu ekonomiskajam nolietojumam visā derīgās lietošanas laikā. Ja indeksa vērtība ir mazāka vai vienāda ar vienu, indeksēšanu neveic. Indeksu iegūst, izvēloties mazāko rādītāju no šādām divām attiecībām:

30.1. pārvērtētās RAB vērtības (saskaņā ar metodikā noteikto pieeju) attiecība pret pamatlīdzekļu iegādes vērtību (uzskaitīta pamatlīdzekļu reģistrā);

30.2. tarifa pārskata cikla laikā RAB aprēķinā iekļauto kopējo apstiprināto investīciju attiecība pret tarifa pārskata ciklā plānoto kopējo finanšu nolietojumu.

31. Ja pamatlīdzekļi nav pilnībā noslogoti, noteikto indeksu koriģē atbilstoši pamatlīdzekļu lietderīgai izmantošanai.

32. Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu (Inolnem) aprēķina pētniecības un pakalpojuma sniedzēja attīstības izmaksām, koncesiju, patentu, licenču, preču zīmju un citu nemateriālo ieguldījumu izmaksām (izņemot pakalpojuma sniedzēja nemateriālo vērtību), ņemot vērā starp­tautiskos grāmatvedības standartus un pakalpojuma sniedzēja pieņemto grāmatvedības politiku.

3.2.2. Kapitāla atdeve

33. Kredītu procentu maksājumi (Iproc) ir uz tarifa pārskata ciklu attiecināmie maksājumi par ilgtermiņa un īstermiņa aizņēmumiem.

34. Neto peļņu (P neto progn) prognozē, pamatojoties uz regulatora noteikto kapitāla atdeves likmi no regulējamo aktīvu bāzes un kredītu procentu maksājumiem.

3.3. Nodokļi

35. Nekustamā īpašuma nodokli (Iīpnod) par pakalpojuma sniedzēja īpašumā un nomā esošām ēkām, būvēm un zemi aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

36. Uzņēmumu ienākuma nodokli (Iiennod) aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

3.4. Ekspluatācijas izmaksas

37. Pakalpojuma sniedzēja ekspluatācijas izmaksas (I ekspl) aprēķina pēc šādas formulas:

I ekspl = Itehnpro + Ipers + Irem + Isaim ,

kur

Itehnpro - dabasgāzes uzglabāšanas zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksas [Ls];

Ipers - personāla un sociālās izmaksas [Ls];

Irem - kārtējo īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un veikto ekspluatācijas remontu izmaksas [Ls];

Isaim - pārējās saimnieciskās darbības izmaksas [Ls].

38. Dabasgāzes uzglabāšanas zudumu un tehnoloģisko procesu nodrošināšanas izmaksas (Itehnpro) ir saistītas ar gāzes krātuvē uzglabātās dabasgāzes zudumiem un dabasgāzes patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām un aprēķina pēc šādas formulas:

Itehpro = (Qzud uzgl+ Qpašpat uzgl) x Cvid dg iep

Qd uzgl - tehnoloģiskie zudumi uzglabāšanā (iesūknēšanas, izņemšanas, uzglabāšanas zudumi), [tūkst.n.m3];

Qpašpat uzgl - pašpatēriņš tehnoloģiskām vajadzībām, apkurei, karstā ūdens ieguvei un pašu autotransportam [tūkst.n.m3];

Cvid dg iep - vidējā prognozējamā dabasgāzes iepirkuma cena [Ls/tūkst.n.m3].

39. Personāla un sociālas izmaksas (Ipers) aprēķina saskaņā ar Daba likumu un obligātās sociālās apdrošināšanas normatīvajiem aktiem.

40. Īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas (Irem) un darbu izmaksas, kuri nepieciešami pakalpojuma sniedzēja grāmatvedības bilancē esošo un nomāto gāzes krātuves aktīvu un administrēšanas aktīvu pamatlīdzekļu (ēku, būvju, iekārtu u.c.) uzturēšanai darba kārtībā un saglabāšanai un kurus veic citi komersanti noraksta un iegrāmato pārskata periodā, kurā tās radušās. Remonta nepieciešamību nosaka pakalpojuma sniedzēja pienākums gādāt par drošu un nepārtrauktu dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma sniegšanu. Šajā pozīcijā neuzskaita kapitalizētas remontu izmaksas.

41. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas (Isaim) ir ar pakalpojuma sniedzēja saimniecisko darbību saistītās izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu uzglabāšanas pakalpojuma sniegšanu, un nav iekļautas citos izmaksu posteņos.

4. Uzglabāšanas pakalpojuma bāzes tarifa aprēķins

42. Uzglabāšanas pakalpojuma sniedzējs nodrošina dabasgāzes saņemšanu no pārvades sistēmas, tās uzglabāšanu un vēlāku nodošanu pārvades sistēmai. Uzglabāšanas maksu nosaka atkarībā no faktiskā uzglabātā un pārvades sistēmai nodotā dabasgāzes daudzuma, kas fiksēts ar komercuzskaites mēraparātiem, izņemot dabasgāzi no gāzes krātuves pēc PSO pieprasījuma. Tā tiek noteikta latos uz tūkstoti kubikmetriem [Ls/tūkst.n.m3].

43. Gada kopējiem ieņēmumiem no uzglabāšanas pakalpojumiem ir jāsedz izmaksas IGKO, kas radušās, sniedzot šo pakalpojumu.

44. Pakalpojuma bāzes tarifu (Ls/tūkst.n.m3) aprēķina pēc šādas formulas:

I GKO
TGKO b = ------------------------ x kGKO LV ,
QSSO nod liet a sp + QSSO nod liet vz sp

kur

T GKO b - pakalpojuma bāzes tarifs [Ls/tūkst.n.m3];

I GKO - dabasgāzes uzglabāšanas izmaksas [Ls];

QSSO nod liet a sp - augstspiediena sadales sistēmas lietotājiem pārdotais dabasgāzes daudzums [tūkst.n.m3];

QSSO nod liet vz sp - vidējā un zemā spiediena sadales sistēmas lietotājiem pārdotais dabasgāzes daudzums [tūkst.n.m3];

kGKO LV - koeficients, kas raksturo Latvijas lietotāju vajadzībām izņemto dabasgāzes īpatsvaru kopējā no gāzes krātuves izņemtajā apjomā:

Q LV no IPGK
kGKO LV = ----------
Q GKO izņ

45. Pakalpojuma sniedzējs iesniedz regulatoram priekšlikumus par koeficienta (kGKO LV) vērtībām. Regulators izvērtē projektu un nosaka piemērojamā koeficienta vērtību pārskata ciklam.

5. Tarifu griestu noteikšana tarifa pārskata ciklam

5.1. Tarifu griestu piemērošana

46. Bāzes gadā tarifu griestu vērtība [Ls/tūkst.n.m3] ir vienāda ar bāzes tarifu vērtību. Pārskata cikla nākamajiem gadiem tarifu griestu vērtību [Ls/tūkst.n.m3] katram gadam nosaka vienlaikus ar bāzes tarifu apstiprināšanu. Tarifu griestu vērtību aprēķina regulators, novērtējot iespējamās pakalpojumu sniedzēja darbības efektivitātes izmaiņas un patēriņa cenu izmaiņu ietekmi.

47. Tarifu griestu vērtību tarifu pārskata cikla gadiem aprēķina saskaņā ar formulu:

TGVt+1 = TGVt * (100% + ∆TGV)

TGVt+2 = TGVt+1 * (100% + ∆TGV)

∆TGV = PCIprog - X + Z ,

kur

∆TGVt - tarifu griestu vērtība tarifu pārskata cikla pirmajā vai bāzes gadā;

∆TGVt+1 - tarifu griestu vērtība tarifu pārskata cikla otrajā gadā;

∆TGVt+2 - tarifu griestu vērtība tarifu pārskata cikla trešajā gadā;

∆TGV - tarifu griestu vērtības izmaiņas kārtējam tarifu pārskata cikla gadam [% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu];

PCIprog - patēriņa cenu izmaiņu prognoze [%], vidēji tarifu pārskata cikla katram gadam;

X - efektivitātes izmaiņu faktors [%];

Z - neparedzēto izmaiņu faktors [%].

48. Pirms lēmuma pieņemšanas par tarifu apstiprināšanu regulators iepazīstina pakalpojuma sniedzēju ar aprēķināto tarifu griestu vērtību un uzklausa tā vērtējumu par iespējām sasniegt noteiktās efektivitātes izmaiņas.

5.2. Efektivitātes izmaiņu faktora noteikšana

49. Efektivitātes izmaiņu faktora noteikšanas pamatā ir divas savstarpēji saistītas darbības:

49.1. summārā produktivitātes faktora izmaiņu aprēķināšana, pamatojoties uz pakalpojumu sniedzēja darbības rādītājiem iepriekšējos gados (vēsturiskās produktivitātes metode);

49.2. efektivitātes izmaiņu faktora noteikšana, pamatojoties uz salīdzinošo vērtēšanu, analīzi un prognozi.

50. Efektivitātes izmaiņu faktors nodrošina to, ka pakalpojuma sniedzējs nodod lietotājam daļu ieguvuma, kas rodas darbības efektivitātes uzlabošanas procesā. Darbības efektivitātes uzlabošanas pamatā ir vienības izmaksu samazināšanās, kad pieaug pakalpojumu apjomi, kā arī tehnoloģiski pakalpojumu sniegšanas uzlabojumi (zudumu un tehnoloģiskā patēriņa samazināšana).

51. Summārā produktivitātes faktora izmaiņas aprēķina, pamatojoties uz pakalpojuma sniedzēja darbības rādītājiem saskaņā ar šādu formulu:

∆ SPF= Q/Y-100%,

kur

∆SPF - summārā produktivitātes faktora pieaugums vai samazinājums [% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu];

Q - uzglabāšanas pakalpojuma kopējās vērtības pieauguma temps [% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu];

Y - uzglabāšanas pakalpojuma kopējo izmaksu vērtības pieauguma temps [% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu].

52. Lai precīzāk raksturotu efektivitātes izmaiņas un novērstu nejaušas šā rādītāja svārstības, summārā produktivitātes faktora izmaiņas aprēķina pirms kārtējā tarifu pārskata cikla sākuma pēc iespējas garākam laika posmam (vismaz 3 gadiem), izvērtējot to dinamiku un aprēķinot izmaiņu vidējo vērtību attiecīgajā laika posmā.

53. Līdz ar summārā produktivitātes faktora aprēķināšanu regulators veic pakalpojuma sniedzēja salīdzinošo vērtēšanu (benchmarking):

53.1. efektivitātes izmaiņas izvērtē saistībā ar atbilstošajiem nozares un tautsaimniecības rādītājiem;

53.2. salīdzina pakalpojumu sniedzēja efektivitātes izmaiņu rādītājus ar atbilstoša profila un līdzīgos apstākļos strādājošu komersantu efektivitātes rādītājiem.

54. Pamatojoties uz salīdzinošo vērtēšanu, kā arī ievērojot papildu apsvērumus, kas saistīti ar pakalpojuma sniedzēja darbības vidi (strukturālas izmaiņas nozarē u.c.), un prognozi attiecībā uz pakalpojuma sniedzēja nozares un tautsaimniecības attīstību, regulators var koriģēt (palielināt vai samazināt) aprēķināto summāro produktivitātes faktoru un uz veikto aprēķinu, analīzes un prognozes pamata noteikt tarifu griestu formulā iekļaujamā efektivitātes izmaiņu faktora vērtību.

5.3. Neparedzēto izmaiņu faktora lietošana

55. Neparedzēto izmaiņu faktora vērtība parasti ir nulle. Ja regulators saņem pakalpojuma sniedzēja pieprasījumu un attiecīgus aprēķinus, kas atspoguļo nepieciešamību noteikt neparedzēto izmaiņu faktora vērtību lielāku par nulli, regulators izvērtē pieprasījuma pamatotību. Ja pieprasījums ir pamatots, regulators apstiprina neparedzēto izmaiņu faktora vērtību.

6. Tarifu noteikšanas procedūra

6.1. Tarifu projekta izstrādāšana un iesniegšana

56. Pakalpojuma tarifa projektu pakalpojuma sniedzējs izstrādā saskaņā ar šo metodiku, nosakot izmaksas attiecībā uz pakalpojuma kopumu un bāzes tarifu.

57. Tarifu projekts sastāv no aprēķiniem un to pamatojošām izmaksām. Tarifus aprēķina, pamatojoties uz bāzes gadam prognozējamām izmaksām sadalījumā pa šajā metodikā noteiktajām izmaksu pozīcijām. Vienlaikus ar bāzes gadam prognozētajām izmaksām pakalpojuma sniedzējs iesniedz regulatoram informāciju par sagaidāmajām izmaksām kārtējā gadā un divu iepriekšējo gadu faktiskajām izmaksām.

58. Vienlaikus ar uzglabāšanas pakalpojuma tarifa projektu pakalpojuma sniedzējs var iesniegt regulatoram pieprasījumu atļaut pašam noteikt uzglabāšanas pakalpojuma tarifus saskaņā ar šo metodiku.

59. Pakalpojuma sniedzējs ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms kārtējā tarifu pārskata cikla sākuma iesniedz regulatoram tarifu projektu kopā ar tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu.

6.2. Tarifu projekta izvērtēšana

60. Tarifu projektu regulators izvērtē likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajos termiņos.

61. Regulators apstiprina vai noraida uzglabāšanas pakalpojuma bāzes tarifu, izvērtējot to pamatojošās izmaksas. Reizē ar bāzes tarifa noteikšanu regulators nosaka tarifa griestus katram tarifa pārskata cikla gadam.

62. Tarifu projekta izvērtēšanas laikā pakalpojuma sniedzējs var iesniegt tarifu projekta labojumus un papildinājumus.

63. Regulatora noteiktie uzglabāšanas pakalpojuma tarifi ir spēkā līdz jaunu tarifu noteikšanai.

64. Tarifa pārskata cikla laikā pakalpojuma sniedzējs var iesniegt regulatoram pieteikumu jaunam uzglabāšanas pakalpojuma tarifam.

65. Ja regulators ir devis atļauju atbilstoši Enerģētikas likuma 15.panta 11.daļai, pakalpojuma sniedzējs pats nosaka uzglabāšanas pakalpojuma tarifu saskaņā ar šo metodiku, ievērojot šādu kārtību:

65.1. Pēc regulatora bāzes tarifa apstiprināšanas pirms pirmā tarifu pārskata cikla gada pakalpojuma sniedzējs publicē tarifus laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un tie stājas spēkā pakalpojuma sniedzēja noteiktajā dienā, bet ne ātrāk kā trīsdesmitajā dienā pēc to publicēšanas.

65.2. Ja pakalpojuma sniedzējs tarifu pārskata cikla laikā pieņem lēmumu par jaunu uzglabāšanas pakalpojuma tarifu, tad ne vēlāk kā divus mēnešus pirms jaunā uzglabāšanas pakalpojuma tarifa spēkā stāšanās brīža publicē uzglabāšanas pakalpojuma tarifu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un informē regulatoru par jauno uzglabāšanas pakalpojuma tarifu. Vienlaikus pakalpojuma sniedzējs iesniedz regulatoram pamatojumu jaunam uzglabāšanas pakalpojuma tarifam un informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajām izmaksām, jaunā uzglabāšanas pakalpojuma tarifa prognozētos datus, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jaunā uzglabāšanas pakalpojuma tarifa nepieciešamību.

65.3. Regulators 21 dienas laikā pēc uzglabāšanas pakalpojuma tarifa saņemšanas izvērtē:

65.3.1. iesniegtā uzglabāšanas pakalpojuma tarifa atbilstību šai metodikai;

65.3.2. iesniegtā uzglabāšanas pakalpojuma tarifa ekonomisko pamatojumu.

65.4. Ja regulators 21 dienas laikā pēc uzglabāšanas pakalpojuma tarifa saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegtā uzglabāšanas pakalpojuma tarifa neatbilstību 65.3.punktā minētajam, tad uzglabāšanas pakalpojuma tarifs stājas spēkā pakalpojuma sniedzēja noteiktā laikā.

65.5. Ja regulators 21 dienas laikā pēc uzglabāšanas pakalpojuma tarifa saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegtā uzglabāšanas pakalpojuma tarifa neatbilstību 65.3.punktā minētajam, tad uzglabāšanas pakalpojuma tarifs nestājas spēkā pakalpojuma sniedzēja noteiktajā laikā. Regulators 7 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta pakalpojuma sniedzējam lēmumu par uzglabāšanas pakalpojuma tarifa neatbilstību 65.3.punktā minētajam, publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu un atsauc uzglabāšanas pakalpojuma tarifa spēkā stāšanos.

66. Tarifa pārskata cikla laikā pakalpojuma sniedzējs var ierosināt piemērot neparedzēto izmaiņu faktoru, iesniedzot regulatoram motivētu pieprasījumu un aprēķinus par jaunas tarifa griestu vērtības noteikšanu, kā arī saskaņā ar šo griestu vērtību aprēķinātu bāzes tarifu. Neparedzēto izmaiņu faktoru var piemērot tad, ja neparedzēto izmaiņu radītā ietekme uz izmaksām pārsniedz 5%.

67. Ja mainās rentabilitāti ietekmējošie faktori, regulators var ierosināt uzglabāšanas pakalpojuma tarifa pārskatīšanu, kā arī piemērot neparedzēto izmaiņu faktoru. Pēc motivēta ierosinājuma nosūtīšanas pakalpojuma sniedzējam un apstākļu izvērtēšanas regulators var noteikt jaunu tarifu griestu vērtību.

7. Pārejas noteikumi

68. Pirmajam tarifa pārskata ciklam, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.janvārim, ir noteikts pārejas periods.

69. Pārejas perioda tarifa pārskata cikla katram gadam regulators nosaka uzglabāšanas pakalpojuma tarifa griestus un apstiprina uzglabāšanas pakalpojuma tarifus.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. R.Jonītis

30.11.2005