Darbības ar dokumentu
Rīgā 2005.gada 29.septembrī (prot. Nr.53 38.§)
1. Atbalstīt Elektroniskās pārvaldes attīstības programmas 2005.–2009.gadam (turpmāk — programma) kopsavilkumā ietverto risinājumu.
2. Noteikt, ka programmā norādītās institūcijas ir atbildīgas par tām uzdoto uzdevumu izpildi noteiktajā laikā.
3. Noteikt Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu par atbildīgo institūciju programmas izpildes koordinācijā un pārraudzībā.
5. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu programmā paredzēto pasākumu īstenošanai 2006.gadā un turpmākajos gados izskatīt vienlaikus ar ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vidējā termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu attiecīgajam gadam.
6. Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam:
6.1. katru gadu līdz 1.oktobrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par programmas pasākumu izpildes gaitu;
6.2. pēc Valsts zemes dienesta reorganizācijas plāna apstiprināšanas Ministru kabinetā (saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 14.jūlija rīkojumu Nr.441 “Par Valsts zemes dienesta institucionālās attīstības koncepciju”) attiecīgi aktualizēt programmas 7.2.3., 7.4.14. un 7.6.1.4.apakšpunktu.
(Grozīts ar MK 12.09.2007. rīkojumu Nr.581)
Īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās J.Reirs
Situācijas apraksts
Programma pamatojas uz Latvijas e-pārvaldes koncepciju un valsts pārvaldes reformas stratēģiju no 2001. līdz 2006.gadam, kā arī atbilst Eiropas Savienības iniciatīvām “eEurope 2002”, “eEurope 2005” un “i2010”. Programma sagatavota saskaņā ar valdības deklarācijas sadaļu “Informācijas sabiedrība”, kā arī risina citās sadaļās minētās problēmas.
Eiropas Komisijas 2005.gada pētījumā “Par tiešsaistes publisko pakalpojumu pieejamību” Latvija ierindota pēdējā vietā. Investīcijas valsts informācijas sistēmu attīstībā pēdējos trijos gados samazinās. Nav vienotas informācijas sistēmu projektu attīstības plānošanas un projektu uzraudzības, projekti nav saistīti ar politikas mērķiem, nav pietiekamas koordinācijas un sadarbības starp atsevišķiem projektiem un institūcijām. Sistēmas paredzētas vienas iestādes vajadzībām, tāpēc to izmantošana citu institūciju darbā ir apgrūtināta un neefektīva.
E-pārvaldes politikas jomas un citu institūciju kompetence pārklājas, īpaši jautājumos par pārvaldes efektivitāti, pārvaldes procesu uzlabošanu un kvalitatīvāku normatīvo aktu izstrādi. Nav mehānisma šādu jautājumu risināšanai.
Programmas mērķis — ieviešot informācijas tehnoloģijas un optimizējot procesus publiskajā pārvaldē:
• uzlabot valsts pārvaldes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību un samazināt administratīvo un finansiālo slogu sabiedrībai;
• veidot efektīvu un ekonomisku valsts pārvaldi;
• veidot atklātu un demokrātisku pārvaldi, kurai iedzīvotāji uzticas un kuras darbā tie piedalās.
Programmas īstenošanas rezultāti:
• valsts pārvalde kļūs ģeogrāfiski pieejamāka iedzīvotājiem;
• samazināsies valsts pārvaldes administratīvais un finanšu slogs;
• uzlabosies valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu kvalitāte;
• valsts pārvaldes pakalpojumi kļūs saprotamāki;
• uzlabosies pakalpojumu sniegšanas efektivitāte;
• uzlabosies valsts pārvaldes iestāžu darbības efektivitāte;
• investīcijas valsts un pašvaldību informācijas tehnoloģiju infrastruktūrā sniegs lielāku atdevi;
• iedzīvotāji vairāk uzticēsies valsts pārvaldei;
• iedzīvotājiem būs lielākas iespējas iesaistīties valsts pārvaldes darbā.
Programmas rīcības virzieni
1.Uzlabot atdevi valsts un pašvaldību investīciju informācijas tehnoloģiju infrastruktūrā.
2.Uzlabot valsts reģistru sadarbību un uzturēto datu kvalitāti.
3.Izveidot jaunus pārvaldes pakalpojumu sniegšanas kanālus, attīstīt pakalpojumu kompleksu sniegšanu valsts un pašvaldību iestādēs.
4.Izveidot jaunus e-pakalpojumus (primāri — biežāk lietotos valsts pārvaldes pakalpojumus un tos, kas būtiski samazinās sabiedrības patērētos resursus).
5.Izmantojot informācijas tehnoloģijas, uzlabot valsts pārvaldes pakalpojumus (primāri — biežāk lietotos un tos, kas būtiski patērē sabiedrības resursus).
6.Veidot jaunas valsts informācijas sistēmas (primāri — pārvaldi aptverošas funkcionālās un informācijas analīzes sistēmas, sistēmas iedzīvotāju mobilitātes nodrošināšanai).
7.Attīstīt pašvaldību informācijas sistēmas.
8.Uzlabot esošās valsts informācijas sistēmas, kas ir kritiskā stāvoklī, novecojušas vai tās nepieciešams papildināt.
Programmas īstenošanai nepieciešamais finansējums
Rīcības virziens | ERAF līdzfinansētie projekti | Papildus nepieciešamais finansējums | |||||
2005 | 2006 | 2006 | 2007 | 2008 | 2009 | Kopā | |
1. Uzlabot atdevi valsts un pašvaldību investīcijām informācijas tehnoloģiju infrastruktūrā | 165 | 20 | 20 | 20 | 225 | ||
2. Integrēt valsts reģistrus | 327 | 206 | 1340 | 2030 | 1570 | 1630 | 670 |
3. Izveidot elektroniskās pārvaldes bāzes infrastruktūru | 270 | 630 | 580 | 580 | 2060 | ||
4. Izveidot e-pakalpojumus | 761 | 431 | 2155 | 3290 | 5030 | 4930 | 15405 |
5. Izmantojot informācijas tehnoloģijas, uzlabot valsts pārvaldes pakalpojumus | 2210 | 3180 | 3300 | 3500 | 12190 | ||
6. Izveidot jaunas valsts informācijas sistēmas | 967 | 603 | 1100 | 4000 | 5550 | 7850 | 18500 |
7. Attīstīt pašvaldību informācijas sistēmas | 1654 | 1173 | 500 | 2000 | 2500 | 3000 | 8000 |
8. Uzlabot esošās valsts informācijas sistēmas | 551 | 248 | 1700 | 2000 | 4000 | 6000 | 13700 |
9. Informēt sabiedrību par e-pārvaldi | 31 | 29 | 120 | 150 | 200 | 200 | 670 |
Kopā | 4291 | 2690 | 9560 | 17300 | 22750 | 27710 | 77520 |
Finansēšanas avoti: valsts pamatbudžets (institūciju budžeti un valsts investīciju programma), Eiropas Savienības strukturālie fondi, citi avoti.
 |
 |
 |
 |