Darbības ar dokumentu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

Pavēle Nr.215 Rīgā 2000.gada 31.augustā

Par VUGD valsts ugunsdrošības uzraudzības reglamentu

Saskaņā ar LR likuma "Par ugunsdrošību" un Ministru kabineta 2000.gada 18.janvāra Instrukcijas Nr.1 prasībām pavēlu:

1. Apstiprināt "Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta valsts ugunsdrošības uzraudzības reglamentu" (pielikumā).

2. Ar pavēli iepazīstināt VUGD struktūrvienību personālsastāvu.

3. Kontroli pār pavēles izpildi uzdot VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldei.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks

pulkvedis inženieris A.Straume

 

Pielikums

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta valsts ugunsdrošības uzraudzības reglaments

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta

2000.gada 18.janvāra instrukciju Nr.1

"Inspekciju darbības reglamenta izstrādāšanas kārtība"

I. Vispārīgie jautājumi

1. Valsts ugunsdrošības uzraudzības darbības tiesiskais pamats ir likums "Par ugunsdrošību", "Civilās aizsardzības likums", citi likumi, Ministru kabineta un Iekšlietu ministrijas izdotie normatīvie akti.

2. Valsts ugunsdrošības uzraudzību Latvijas Republikā veic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (turpmāk - Dienests).

3. Dienesta uzdevums ugunsdrošības uzraudzības jomā ir uzraudzīt un kontrolēt spēkā esošo normu un noteikumu, standartu (turpmāk "normatīvo aktu") ugunsdrošības prasību ievērošanu.

II. Dienesta funkcijas un kompetence ugunsdrošības uzraudzības jomā

4. Dienesta funkcijas ir:

4.1. analizēt ugunsdrošības stāvokli, izstrādāt un iesniegt noteiktajā kārtībā Ministru kabinetam, pašvaldībām, kā arī valsts institūcijām, iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām priekšlikumus par ugunsdrošības stāvokļa uzlabošanu;

4.2. izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā ugunsdrošības noteikumus, kā arī sniegt atzinumus ugunsdrošības jautājumos par citu institūciju izstrādātajiem normatīvo aktu projektiem;

4.3. uzraudzīt, kā iestādes, uzņēmumi, organizācijas un iedzīvotāji pilda normatīvo aktu prasības ugunsgrēku novēršanai;

4.4. kontrolēt, kā projektēšanas un celtniecības organizācijas, uzņēmēji un iedzīvotāji pilda projektēšanas un celtniecības standartos, normās un noteikumos paredzētās ugunsdrošības prasības jebkura veida celtniecības, rekonstrukcijas un kapitālā remonta, kā arī tehnikas modernizācijas darbos;

4.5. izsniegt tehniskos noteikumus projektēšanai;

4.6. sniegt atzinumus par ugunsdrošību, par atkāpēm no spēkā esošajām būvniecības normām un noteikumiem, kā arī par tādu būvju būvprojektu risinājumiem, kuriem nav izstrādāti būvnormatīvi un noteikumi;

4.7. piedalīties nododamo objektu pieņemšanā ekspluatācijā;

4.8. piedalīties ugunsgrēku un avāriju likvidēšanā, notikuma vietu apskatē;

4.9. veikt ugunsgrēku un to seku uzskaiti;

4.10. veikt ugunsdrošības dienestu un brīvprātīgo ugunsdzēsības formējumu pārbaudi neatkarīgi no to piederības;

4.11. organizēt ugunsdrošības un civilās aizsardzības pasākumu propagandu;

4.12. savas kompetences ietvaros noteiktā kārtībā izskatīt iesniegumus un sūdzības;

4.13. iesniegt materiālus prokuratūrai vai izziņas iestādēm krimināllietu ierosināšanai par ugunsdrošības noteikumu tīšu pārkāpšanu.

5. Valsts ugunsdrošības uzraudzības amatpersonas ir tiesīgas pārbaudīt valstij, pašvaldībām, citām iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām, sabiedriskām un reliģiskām apvienībām, kā arī fiziskām personām piederošus objektus (ēkas, telpas vai to kompleksus un tiem piekrītošās teritorijas, kuru īpašnieks vai valdītājs ir juridiskā vai fiziskā persona).

6. Objekti ar eksteritoriālām tiesībām pārbaudāmi tikai pēc šo objektu pārstāvja lūguma un rakstiskas atļaujas.

7. Ugunsdrošības uzraudzību mežos īsteno Valsts meža dienests.

III. Valsts ugunsdrošības uzraudzības amatpersonas,

to tiesības un pienākumi

8. Valsts ugunsdrošības uzraudzības funkcijas saskaņā ar funkcionālajiem pienākumiem īsteno šādas Dienesta amatpersonas:

8.1. Dienesta priekšnieks - galvenais valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektors, viņa vietnieki - galvenā valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora vietnieki;

8.2. Dienesta centrālā aparāta struktūrvienību un teritoriālo struktūrvienību priekšnieki - vecākie valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektori;

8.3. pārējās Dienesta amatpersonas - valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektori.

9. Visām valsts ugunsdrošības uzraudzības amatpersonām ir tiesības:

9.1. jebkurā laikā pārbaudīt ugunsdrošību, kā arī civilās aizsardzības pasākumu ievērošanu uzraugāmajos objektos, iesniegt priekšrakstus, brīdinājumus, rīkojumus (turpmāk - "pārbaudes aktus") par konstatēto pārkāpumu novēršanu pārbaudīto objektu vadītājiem vai īpašniekiem;

9.2. pārbaudīt iestāžu, uzņēmumu un organizāciju ugunsdrošības dienestu un brīvprātīgo ugunsdrošības formējumu darbību, sastādīt aktus par konstatētajiem pārkāpumiem un sniegt priekšlikumus to novēršanai;

9.3. pieprasīt no iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un iedzīvotājiem ziņas par ugunsdrošības stāvokli, civilo aizsardzību, kā arī informāciju un dokumentus, kuri ir nepieciešami, lai pārliecinātos, ka tiek ievērotas normatīvo aktu ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasības;

9.4. pieaicināt speciālistus ugunsdrošības un civilās aizsardzības normatīvo aktu projektu, ugunsdrošības un civilās aizsardzības pasākumu un tehnisko atzinumu izstrādei;

9.5. sastādīt administratīvos protokolus un izskatīt administratīvās lietas par ugunsdrošības normatīvo aktu pārkāpumiem;

9.6. savas kompetences robežās apturēt iestādes darbību daļēji vai pilnīgi, aizliegt ražot produkciju, kas neatbilst standartu vai tehnisko noteikumu ugunsdrošības prasībām.

10. Galvenā valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora un viņa vietnieku tiesības ir:

10.1. apturēt darbu uzņēmumos, kuros ir ugunsbīstams stāvoklis, aizliegt ražot produkciju, kas neatbilst standartos noteiktajām ugunsdrošības prasībām;

10.2. saskaņot standartos un tehniskajos noteikumos iekļautās ugunsdrošības prasības;

10.3. savas kompetences ietvaros dot atzinumus par ugunsdrošību.

11. Vecāko valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektoru tiesības ir:

11.1. daļēji apturēt darbu uzņēmumos, ja tas neizraisa visas attiecīgā uzņēmuma darbības pārtraukšanu;

11.2. savas kompetences ietvaros dot atzinumus par ugunsdrošību.

12. Valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektoriem ir tiesības apturēt atsevišķu telpu ekspluatāciju un ražošanas iecirkņa vai iekārtas darbu, ja tas neizraisa visas attiecīgā uzņēmuma darbības pārtraukšanu.

13. Valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektoriem jāpiedalās ugunsgrēku un avāriju likvidēšanā, notikumu vietu apskatēs.

14. Veicot ugunsdrošības pārbaudes, valsts ugunsdrošības uzraudzības amatpersonas pienākumi ir:

14.1. nosaukt pārbaudāmā objekta vadītājam, īpašniekam vai to pārstāvjiem savu amatu, uzvārdu, uzrādīt dienesta apliecību;

14.2. informēt pārbaudāmo personu par normatīvajiem aktiem, saskaņā ar kuriem veikta pārbaude;

14.3. informēt pārbaudāmo personu par normatīvajiem aktiem, kuru ievērošana tiek pārbaudīta;

14.4. ievērot šajā reglamentā noteikto pārbaudes procedūru;

14.5. informēt pārbaudāmo personu par amatpersonas, kā arī pārbaudāmās personas tiesībām un pienākumiem.

15. Valsts ugunsdrošības uzraudzības amatpersonu likumīgās prasības ir obligātas visām fiziskajām un juridiskajām personām.

16. Pārbaudes aktā (priekšrakstā) par normatīvo aktu ugunsdrošības pārkāpumu novēršanu iekļautās prasības tiek pamatotas ar normatīvo aktu prasībām, norādot attiecīgā normatīvā akta pantu vai punktu.

17. Valsts ugunsdrošības uzraudzības amatpersonām ir aizliegts izpaust, dienesta pienākumus pildot, iegūto informāciju:

17.1. kura satur valsts noslēpumu saskaņā ar likumu;

17.2. par fizisko personu privāto dzīvi;

17.3. kas attiecas uz komercnoslēpumiem;

17.4. kas nav izpaužama saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem.

18. Sūdzības un iesniegumus par valsts ugunsdrošības uzraudzības amatpersonas rīcību izskata un izlemj augstākstāvoša amatpersona. Ja sūdzības iesniedzēju neapmierina pieņemtais lēmums, to var pārsūdzēt tiesā.

19. Par pretlikumīgu rīcību un pretlikumīgu lēmumu pieņemšanu valsts ugunsdrošības uzraudzības amatpersonas atbild likumā noteiktajā kārtībā.

IV. Ugunsdrošības pārbaudes

20. Amatpersonas juridisko un fizisko personu objektu pārbaudes veic atbilstoši gada un mēneša darba plāniem. Plāni tiek sastādīti, ņemot vērā iepriekšējā gada darbības analīzi, ugunsgrēku un ugunsdrošības pārkāpumu statistiku. Plānus apstiprina iestādes vadītājs.

21. Pārbaužu termiņus nosaka pēc objekta svarīguma, ņemot vērā ēku un tehnoloģisko procesu ugunsbīstamību, ēkas funkcionālo nozīmi (cilvēku skaits ēkā, bērnu atrašanās u.c.).

22. Ugunsdrošības pārbaužu veidi:

22.1. ugunsdrošības kompleksā pārbaude;

22.2. ugunsdrošības kontrolpārbaude;

22.3. ugunsdrošības izlases pārbaude.

23. Ugunsdrošības kompleksās pārbaudes laikā pārbauda :

23.1. normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasību izpildi;

23.2. ugunsdrošības organizatorisko pasākumu izpildi: izdotās pavēles, rīkojumus, instrukcijas par ugunsdrošību, ugunsdrošības instruktāžu;

23.3. darbu ar uguni un citu ugunsbīstamo darbu veikšanas kārtību;

23.4. ugunsdrošības dienestu un brīvprātīgo ugunsdzēsības formējumu darba organizāciju;

23.5. cilvēku drošību ugunsgrēka gadījumā, evakuācijas ceļu atbilstību prasībām, ugunsgrēka izziņošanas sistēmu un dūmu aizsardzības iekārtu tehnisko stāvokli;

23.6. pretuguns aizsardzības sistēmu, piebraucamo ceļu, ugunsdzēsības tehnikas, ugunsdzēsības automātikas iekārtu, sakaru līdzekļu, ārējās un iekšējās ugunsdzēsības ūdensapgādes tehnisko stāvokli un atbilstību normatīvo aktu prasībām.

24. Ugunsdrošības kontrolpārbaudes veic, lai pārbaudītu priekšrakstā noteikto pasākumu izpildi.

25. Ugunsdrošības izlases pārbaudes veic, lai pārbaudītu atsevišķu ugunsdrošības vai civilās aizsardzības pasākumu izpildi.

26. Neplānotas pārbaudes veic:

26.1. pēc sūdzībām un iesniegumiem;

26.2. ja kļuvis zināms par normatīvo aktu ugunsdrošības vai civilās aizsardzības prasību pārkāpumiem;

26.3. atkarībā no ugunsgrēku statistikas.

27. Valsts ugunsdrošības uzraudzības amatpersona informē iestādes vadītāju, īpašnieku vai citu pilnvaroto pārstāvi par ugunsdrošības kompleksās pārbaudes laiku un vienojas par pārbaudes organizēšanas jautājumiem. Ugunsdrošības kompleksā pārbaude tiek veikta kopā ar iestādes administrācijas vai īpašnieka pārstāvi. Kontroles un izlases pārbaudes var veikt bez iepriekšējas paziņošanas.

28. Ugunsdrošības pārbaužu laikā valsts inspektors apseko teritoriju, ēkas un būves, iekārtas, jaunbūves, lai kontrolētu normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasību ievērošanu.

29. Desmit dienu laikā pēc ugunsdrošības pārbaudes valsts inspektors iesniedz iestādes vadītājam (īpašniekam) priekšrakstu ar priekšlikumiem par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasību atklāto pārkāpumu novēršanu un to izpildes termiņiem.

30. Persona, kura saņēmusi priekšrakstu un nepiekrīt tam, ir tiesīga desmit dienu laikā to pārsūdzēt augstākstāvošai valsts ugunsdrošības uzraudzības amatpersonai.

V. Administratīvo pārkāpumu izskatīšanas un pārsūdzēšanas kārtība

31. Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana un sodu uzlikšana notiek saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa prasībām.

32. Sastādīt protokolu par administratīvajiem pārkāpumiem (normatīvo aktu ugunsdrošības prasību pārkāpumi) ir tiesīgi:

32.1. galvenais valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektors, viņa vietnieki, vecākie un valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektori;

32.2. valsts un pašvaldības policijas darbinieki;

32.3. iestāžu ugunsdrošības dienestu darbinieki;

32.4. sabiedriskie ugunsdrošības instruktori;

32.5. brīvprātīgo ugunsdrošības formējumu locekļi.

33. Sastādītais administratīvais protokols trīs dienu laikā jāreģistrē Dienesta teritoriālajā struktūrvienībā pēc pārkāpuma izdarīšanas vietas. Lietu par administratīvajiem pārkāpumiem izskata piecpadsmit dienu laikā pēc protokola reģistrācijas.

34. Administratīvo pārkāpumu lietu izskata valsts ugunsdrošības amatpersonas atbilstoši savai kompetencei. Gadījumā, ja protokolu sastādīja cita persona (kas minēta 32.2. - 32.5.p.), protokolu izskata amatpersona pēc struktūrvienības priekšnieka norādījuma.

35. Gadījumā, ja valsts ugunsdrošības uzraudzības amatpersona, kura izskata administratīvo lietu, savas kompetences ietvaros nav tiesīga uzlikt sodu atbilstoši pārkāpuma smagumam, viņai ir tiesības nosūtīt protokolu izskatīšanai augstākstāvošai valsts ugunsdrošības uzraudzības amatpersonai, par lietas izskatīšanas vietu un laiku paziņojot personai, uz kuru attiecas izskatāmā lieta.

36. Valsts ugunsdrošības uzraudzības amatpersonai, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši vai pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts materiālais zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

37. Izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, amatpersona pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

37.1. par administratīvā soda uzlikšanu;

37.2. par lietvedības izbeigšanu.

38. Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības kā personiski, tā ar advokāta palīdzību iepazīties ar visiem lietas materiāliem, sniegt paskaidrojumus, iesniegt pieprasījumus un izteikt lūgumus, kā arī ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, iesniegt papildinājumus un izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu.

Ja šīs personas nav klāt, lietu var izskatīt tikai tad, ja ir ziņas, ka viņai savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, un ja no tās nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu. Ja šāds lūgums saņemts, ir nepieciešams, lai amatpersona, kas izskata lietu, atzītu šo lūgumu par pamatotu un atliktu lietas izskatīšanu.

39. Lēmumam par administratīvā soda uzlikšanu ir jāsatur:

39.1. dienesta struktūrvienības nosaukums;

39.2. amatpersonas vārds, uzvārds, amats;

39.3. lietas izskatīšanas datums;

39.4. ziņas par personu, uz kuru attiecas izskatāmā lieta;

39.5. norāde uz normatīvajiem aktiem, kas paredz atbildību par attiecīgo administratīvo pārkāpumu;

39.6. lietas izskatīšanā konstatēto normatīvo aktu pārkāpumu izklāsts;

39.7. lietā pieņemtais lēmums;

39.8. pieņemtā lēmuma pamatojums;

39.9. pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas kārtība.

40. Lēmumu paziņo tūlīt pēc lietas izskatīšanas. Lēmuma norakstu triju dienu laikā izsniedz vai nosūta personai, par kuru tas pieņemts.

41. Kontroli pār lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu pareizu un savlaicīgu izpildi veic Dienesta amatpersona, kas pieņēmusi lēmumu.

42. Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt persona, par kuru tas pieņemts, kā arī cietušais.

43. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt augstākstāvošai valsts ugunsdrošības uzraudzības amatpersonai, kā arī rajona tiesai, kuras spriedums ir galīgs.

44. Sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt desmit dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Ja attaisnojošu iemeslu dēļ minētais termiņš ir nokavēts, pēc lūguma, ko iesniegusi persona, par kuru pieņemts lēmums, šo termiņu var atjaunot amatpersona, kas ir tiesīga izskatīt sūdzību.

45. Persona, par kuru ir pieņemts lēmums par administratīvā soda piemērošanu, sūdzību iesniedz amatpersonai, kura pieņēmusi lēmumu lietā par administratīvo pārkāpumu. Iesniegtā sūdzība trīs dienu laikā kopā ar lietu jānosūta augstākstāvošai valsts ugunsdrošības uzraudzības amatpersonai, kura pilnvarota sūdzību izskatīt.

46. Sūdzība par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu pilnvarotajai valsts ugunsdrošības uzraudzības amatpersonai jāizskata desmit dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

47. Sūdzības iesniegšana noteiktajā kārtībā aptur lēmuma izpildi par administratīvā soda uzlikšanu līdz sūdzības izskatīšanai.

48. Augstākstāvošā amatpersona izskata sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvajā lietā un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

48.1. atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

48.2. atceļ lēmumu vai nosūta lietu jaunai izskatīšanai;

48.3. atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

48.4. groza naudas sodu, kas paredzēts normatīvajā aktā, tā, lai sods netiktu pastiprināts.

49. Lēmuma norakstu, kas pieņemts par sūdzību vai protestu, trīs dienu laikā nosūta personai, par kuru tas pieņemts.

50. Lēmums par administratīvā soda uzlikšanu ir obligāti izpildāms visām fiziskām un juridiskām personām.

51. Pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā desmit dienu laikā no dienas, kad viņam izsniegts lēmums par naudas soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, - ne vēlāk kā desmit dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts.

Naudas sodu pārkāpuma izdarītājs iemaksā bankas iestādē lēmumā norādītajā bankas kontā. Pārkāpuma izdarītāja naudas sods tiek ieskaitīts valsts budžetā.

VI. Uzņēmuma darbības apturēšanas kārtība

52. Uzņēmuma darbības apturēšana - uzņēmējsabiedrības, uzņēmuma, iestādes, organizācijas, cita objekta (turpmāk - "objekts"), tā struktūrvienību vai iekārtu darbības, ēku un būvju būvniecības un ekspluatācijas vai produkcijas izlaides apturēšana vai ierobežošana normatīvo aktu ugunsdrošības prasību pārkāpumu gadījumā. Uzņēmuma darbības apturēšana notiek saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darba apturēšanas kārtību" prasībām.

53. Līdz objekta darbības apturēšanai amatpersona atbilstoši savai kompetencei rakstiski brīdina fizisko vai juridisko personu, uzskaitot visus atklātos normatīvajos aktos noteiktos ugunsdrošības prasību pārkāpumus un nosakot to novēršanas termiņus.

54. Pārkāpumu novēršanai paredzētie termiņi nevar būt mazāki par:

54.1. diviem gadiem, ja pārkāpumu novēršanai nepieciešama kapitālā būvniecība;

54.2. sešiem mēnešiem, ja pārkāpumu novēršanai nepieciešama ēku daļēja pārbūve vai iekārtu kapitālais remonts;

54.3. divi mēneši - pārējos gadījumos.

Šie termiņi neattiecas uz atkārtotiem brīdinājumiem.

55. Valsts ugunsdrošības uzraudzības amatpersonai savas kompetences ietvaros ir pienākums bez iepriekšēja rakstiska brīdinājuma apturēt objekta darbu, ja ugunsdrošības normatīvo aktu prasību neievērošanas dēļ ir radušies sprādziena vai ugunsgrēka draudi. Šajā gadījumā valsts ugunsdrošības uzraudzības amatpersona dod rīkojumu par iestādes darbības apturēšanu triju dienu laikā, kopš viņai kļuvis zināms par pārkāpumu. Objekta apturēšanas darbību izdara tā, lai objekta vadītājs pēc iespējas bez traucējumiem varētu novērst pārkāpumus.

56. Augstākstāvošā valsts ugunsdrošības uzraudzības amatpersona savas kompetences robežās ir tiesīga atcelt nepamatotu rīkojumu vai brīdinājumu, kā arī pagarināt brīdinājuma termiņus, ja to devusi tai pakļautā valsts ugunsdrošības uzraudzības amatpersona.

57. Objekta darbību neaptur, ja pārkāpumi ir novērsti brīdinājumā noteiktajā termiņā vai pirms rīkojuma stāšanās spēkā.

58. Par normatīvo aktu pārkāpumu novēršanu objekta vadītājs rakstiski ziņo valsts ugunsdrošības uzraudzības amatpersonai, kura devusi rīkojumu par objekta darbības apturēšanu. Valsts ugunsdrošības uzraudzības amatpersonai septiņu dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas jāpārbauda, vai normatīvo aktu pārkāpumi novērsti. Ja pārkāpumi ir novērsti, tiek izsniegta rakstiska atļauja objekta darbības atjaunošanai. Gadījumā, ja pārkāpumi nav novērsti, objekta vadītājam tiek izsniegts motivēts, rakstisks atteikums.

59. Rīkojumu par objekta darbības apturēšanu var pārsūdzēt augstākstāvošai valsts ugunsdrošības uzraudzības amatpersonai mēneša laikā no dienas, kad objekta vadītājam iesniegts rīkojums par tās darbības apturēšanu. Sūdzība jāizskata piecu dienu laikā no tās saņemšanas dienas. Pārsūdzēšana neaptur rīkojuma izpildi.

60. Apturēt galvenā valsts inspektora doto rīkojumu vai brīdinājumu par objekta darbības apturēšanu, kā arī pagarināt brīdinājuma termiņu var Ministru kabinets, bet atcelt rīkojumu vai brīdinājumu var tiesa.

61. Amatpersona, kurai ir tiesības dot rīkojumu par objekta darbības apturēšanu un kurai ir kļuvis zināms par pārkāpumu, bet kura nav brīdinājusi objekta vadītāju vai nav devusi rīkojumu par darbības apturēšanu, atbild likumā noteiktajā kārtībā.

VI. Sabiedrības informēšana un sadarbība ar citām institūcijām

62. Dienests informē sabiedrību par savu darbu, tā rezultātiem, aktuālākajiem jautājumiem:

62.1. gada pārskatos;

62.2. masu saziņas līdzekļos;

62.3. izplatot plakātus, bukletus, biļetenus un citus iespieddarbus.

63. Dienests savus uzdevumus pilda sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām, citiem uzraudzības dienestiem un pašvaldībām.

VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks I.Ponomarjovs