Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr.612

Rīgā 2005.gada 16.augustā (prot. Nr.46 45.§)

Kārtība, kādā akreditē vispārējās izglītības programmas un izglītības iestādes, kā arī atestē valsts un pašvaldību dibināto vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu vadītājus

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 8., 9. un 11.punktu,
15.panta 5.punktu, 27.pantu, 30.panta ceturto daļu, 33.panta trešo daļu
un Vispārējās izglītības likuma 4.panta 1.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā:

1.1. akreditē vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas;

1.2. akreditē izglītības iestādes, kuras īsteno šo noteikumu 1.1.apakš­punktā minētās izglītības programmas;

1.3. atestē valsts un pašvaldību dibināto vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu vadītājus (turpmāk – izglītības iestādes vadītājs).

2. Lēmumu par izglītības iestādes akreditāciju, izglītības programmu akreditāciju un izglītības iestādes vadītāja atestāciju, pamatojoties uz Vispārējās izglītības akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju atestācijas komisijas (turpmāk– komisija) priekšlikumu pieņem Izglītības un zinātnes ministrija.

3. Akreditācijas un atestācijas norisi organizē valsts aģentūra “Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūra” (turpmāk – valsts aģentūra).

4. Izglītības un zinātnes ministrija, pamatojoties uz valsts aģentūras un komisijas priekšlikumu, apstiprina:

4.1. izglītības iestāžu un programmu akreditācijas sākšanas datumu;

4.2. izglītības iestādes vadītāju atestācijas grafiku;

4.3. ekspertu komisiju sastāvu.

II. Pieteikšanās akreditācijai un atestācijai

5. Lai pieteiktos akreditācijai, izglītības iestādes vadītājs iesniedz valsts aģentūrā iesniegumu. Iesniegumā norāda:

5.1. izglītības iestādes vadītāja vārdu un uzvārdu;

5.2. izglītības iestādes nosaukumu;

5.3. izglītības iestādes reģistrācijas numuru izglītības iestāžu reģistrā;

5.4. izglītības iestādes dibinātāju;

5.5. izglītības iestādes juridisko adresi;

5.6. vēlamo akreditācijas laiku;

5.7. akreditējamo izglītības programmu nosaukumu, kodu, licences numuru un izdošanas datumu.

6. Papildus šo noteikumu 5.punktā minētajam iesniegumam izglītības iestādes vadītājs iesniedz valsts aģentūrā sertifikātu par iestāžu vadītāju tālākizglītības kursa “Vispārējās izglītības iestādes darba organizācija” apguvi vai izglītības dokumenta kopiju par akreditētas studiju programmas apguvi.

7. Izglītības iestādes vadītājs pirms ates­tācijas apgūst tālākizglītības kursu “Vispārējās izglītības iestādes darba organizācija” vai akreditētu studiju programmu, kas ietver šādus tematus:

7.1. izglītības sistēmas mērķi un galvenie attīstības virzieni;

7.2. tiesību akti, kas regulē izglītības iestādes darbību;

7.3. izglītības procesa organizēšana un izglītības kvalitāte;

7.4. izglītības iestādes attīstības novērtēšana un stratēģiskā plānošana;

7.5. izglītības iestādes vadītājam nepieciešamā kompetence un zināšanas saskarsmes psiholoģijā;

7.6. izglītības iestādes personāla un saim­nieciskā vadība;

7.7. darba tiesisko attiecību regulējums normatīvajos aktos;

7.8. administratīvais process izglītības iestādē un lietvedības pamati;

7.9. darba aizsardzība un izglītojamo drošība.

8. Akreditācijas iesniegumu iesniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms izglītības iestādes vai programmas akreditācijas termiņa beigām.

9. Atestācijas iesniegumu iesniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms atestācijas.

10. Valsts aģentūra, pamatojoties uz iesniegumiem, sagatavo izglītības iestāžu un programmu akreditācijas un atestācijas grafiku projektus.

11. Ne vēlāk kā piecas nedēļas pirms akreditācijas sākuma valsts aģentūra informē iesniedzēju par:

11.1. ekspertu komisijas sastāvu;

11.2. akreditācijas un/vai atestācijas laiku;

11.3. ekspertu komisijas vadītājam iesniedzamajiem dokumentiem;

11.4. ekspertu komisijas darba un tā nodrošinājuma samaksas kārtību.

III. Ekspertu komisija un tās darbība

12. Lai izvērtētu izglītības iestādes darbību atbilstoši šo noteikumu 18.punktā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem un sniegtu atbilstošu ziņojumu, Izglītības un zinātnes ministrija izveido ekspertu komisiju.

13. Ekspertu komisijā ir komisijas vadītājs un četri eksperti, kas apguvuši ekspertu tālākizglītības kursu atbilstoši šādiem tematiem:

13.1. ārējās vērtēšanas pamatprincipi;

13.2. eksperti:

13.2.1. ekspertu komisija, sastāvs, pienākumu sadale;

13.2.2. ekspertu darbs komandā;

13.3. vērtēšanas kritēriji;

13.4. vērtēšanas līmeņi;

13.5. vērtēšanas līmeņu apraksti;

13.6. vērtēšanas līmeņu aprakstu izmantošana vērtēšanā;

13.7. vērtēšanas metodes:

13.7.1. anketēšana;

13.7.2. dokumentu izpēte;

13.7.3. stundu vērošana;

13.7.4. metožu un materiālu izvēle;

13.7.5. anketēšanas rezultātu apstrāde;

13.7.6. skolēnu sasniegumu vērtēšana;

13.7.7. intervijas;

13.7.8. datu bāzes;

13.7.9. izvēlēto mācību priekšmetu izvērtēšana;

13.7.10. valsts pārbaudes darbu rezultātu analīze;

13.8. ārējās vērtēšanas norise;

13.9. ziņojumi:

13.9.1. eksperta ziņojums;

13.9.2. rekomendācijas;

13.9.3. noslēguma ziņojums.

14. Ekspertu komisijas darbību nosaka izglītības un zinātnes ministra apstiprināts ekspertu komisijas nolikums. Ekspertu komisijas ziņojumam ir ieteikuma raksturs.

15. Eksperti savas darbības laikā ir tiesīgi pieprasīt izglītības iestādes vadītājam, pedagogiem un pārējam personālam uzrādīt akreditācijai nepiecieša­mos izglītības iestādes vadības, pedagoģiskā procesa organizēšanas, materiālteh­nis­kā nodrošinājuma obligātos dokumentus, kā arī dokumentus, kas saistīti ar profilaktiskās veselības aprūpi un pirmās palīdzības sniegšanu.

16. Eksperti ir tiesīgi piedalīties mācību stundās, izglītības iestādes organizētajos pasākumos, kā arī tikties ar izglītības iestādes vadītāju, tās dibinātāju, pašvaldības pārstāvjiem, pedagogiem, darbinieku arodbiedrību, ja nepieciešams, arī ar citiem izglītības iestādes darbiniekiem un vecākiem.

17. Ekspertu komisija novērtē izglītības iestādes darbību četros līmeņos:

17.1. IV līmenis – ļoti labi;

17.2. III līmenis – labi;

17.3. II līmenis – viduvēji;

17.4. I līmenis – nepietiekami.

18. Ekspertu komisija izglītības iestādes darbību vērtē, ņemot vērā šādus izglītības iestādes akreditācijas vērtēšanas kritērijus (izņemot šo noteikumu 18.6. un 18.7.apakšpunktā noteikto) un norādot darbības līmenim atbilstošu vērtēju­mu:

18.1. izglītības programmas atbilstība normatīvajiem aktiem izglītības jomā;

18.2. mācīšanas kvalitāte;

18.3. izglītojamo mācīšanās kvalitāte;

18.4. vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa;

18.5. sadarbība ar vecākiem;

18.6. izglītojamo sasniegumi ikdienas mācību darbā;

18.7. izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos;

18.8. atbalsts izglītojamo profilaktiskās veselības aprūpes, neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošinājuma jomā un drošības garantēšana;

18.9. atbalsts izglītojamā personības veidošanā;

18.10. atbalsts turpmākās izglītības un profesijas izvēlē;

18.11. atbalsta nodrošinājums mācību darba diferenciācijai;

18.12. atbalsts izglītojamiem ar īpašām vajadzībām (ja tas ir attiecināms uz attiecīgo iestādi);

18.13. izglītības iestādes mikroklimats;

18.14. izglītības iestādes fiziskā vide;

18.15.telpas, iekārtas un materiāltehniskie resursi;

18.16. finanšu resursi;

18.17. cilvēkresursi;

18.18. personāla pārvaldība;

18.19. personāla tālākizglītība;

18.20. izglītības iestādes darba pašvērtēšana;

18.21. izglītības iestādes attīstības plāns;

18.22. izglītības iestādes vadības darbs.

19. Ekspertu komisijas vadītājs iesniedz valsts aģentūrā izglītības iestādes akreditācijas ziņojumu un ekspertu komisijas priekšlikumu. Valsts aģentūra ziņojumu nosūta komisijai, izglītības iestādei, dibinātājam un ziņojumā iekļauto ieteikumu izpildes pārraudzības institūcijai.

IV. Komisijas izveidošana un darbība

20. Komisiju izveido ar izglītības un zinātnes ministra rīkojumu. Komisijā iekļauj:

20.1. četrus Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus;

20.2. Izglītības satura un eksaminācijas centra pārstāvi;

20.3. Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas pārstāvi;

20.4. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvi;

20.5. valsts aģentūras pārstāvi;

20.6. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvi.

21. Komisijas darbu vada tās priekšsēdētājs. Komisijas priekšsēdētājs un komisijas priekšsēdētāja vietnieks ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji. Komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus veic vietnieks.

22. Komisija, pamatojoties uz ekspertu komisijas ziņojumu, priekšlikumu par akreditāciju vai tās atteikumu, kā arī priekšlikumu par izglītības iestādes vadītāja atestāciju vai tās atteikumu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits ir vienāds, noteicošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

23. Komisijas sēdes protokolē. Komisijas sekretariāta funkcijas veic, kā arī izglītības iestāžu akreditācijas lapas, izglītības programmu akreditācijas lapas un atestācijas apliecības noformē valsts aģentūra.

V. Akreditācijas un atestācijas process

24. Izglītības iestādes un izglītības programmas akreditē uz sešiem gadiem, izņemot šo noteikumu 29., 30. un 31.punktā noteiktajā kārtībā akreditētās programmas.

25. Ierosināt ārpuskārtas akreditāciju var Izglītības un zinātnes ministrija pati pēc savas iniciatīvas vai balstoties uz Izglītības valsts inspekcijas, izglītības iestādes dibinātāja vai izglītības iestādes vadītāja pamatotu rakstisku iesniegu­mu.

26. Lēmumu par ārpuskārtas akreditāciju vai tās atteikumu Izglītības un zinātnes ministrija, izvērtējot iesniegumā minēto pamatojumu, attiecīgās izglītības iestādes un īstenoto programmu iepriekšējās akreditācijas rezultātus, kā arī valsts pārbaudes darbu rezultātus, pieņem mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

27. Atestācijā novērtē izglītības iestādes vadītāja profesionālo kvalifi­kāciju. Izglītības iestādes vadītāju pēc pieņemšanas darbā atestē vienu reizi.

28. Izglītības un zinātnes ministrija:

28.1. pamatojoties uz komisijas priekšlikumu, mēneša laikā pēc akreditā­cijas vai atestācijas sākuma pieņem lēmumu par izglītības iestādes un/vai programmu akreditāciju vai par akreditācijas atteikumu un/vai lēmumu par izglītības iestādes vadītāja atestāciju vai lēmumu par atestācijas atteikumu;

28.2. izsniedz Izglītības un zinātnes ministrijas atbildīgās amatpersonas parakstītu:

28.2.1. vispārējās izglītības programmas akreditācijas lapu (1.pielikums);

28.2.2. vispārējās izglītības iestādes akreditācijas lapu (2.pielikums);

28.2.3. izglītības iestādes vadītāja atestācijas apliecību (3.pielikums);

28.3. nosaka tās akreditētās augstākās izglītības studiju programmas, kurās ir iekļauts šo noteikumu 7.punktam atbilstīgs saturs.

29. Lēmumu par jaunas licencētas vispārējās pamatizglītības programmas akreditāciju Izglītības un zinātnes ministrija pieņem bez ekspertu komisijas ziņojuma saņemšanas, ja izglītības iestāde, kas īsteno attiecīgo jauno izglītības programmu, un šīs izglītības iestādes citas īstenotās vispārējās pamatizglītības programmas ir akreditētas. Jauno programmu akreditē uz termiņu, kas nepārsniedz nevienas izglītības iestādē īstenotās akreditētās vispārējās vidējās izglītības programmas akreditācijas termiņu.

30. Lēmumu par jaunas licencētas vispārējās vidējās izglītības pro­grammas akreditāciju Izglītības un zinātnes ministrija var pieņemt bez ekspertu komisijas ziņojuma saņemšanas, ja izglītības iestāde, kas īsteno attiecīgo jauno izglītības programmu, un šīs izglītības iestādes citas īstenotās vispārējās vidējās izglītības programmas ir akreditētas. Jaunās programmas akreditācijas termiņš nepārsniedz nevienas izglītības iestādē īstenotās akreditētās vispārējās vidējās izglītības programmas akreditācijas termiņu.

31. Lēmumu par tādas pedagoģiskās korekcijas programmas akreditāciju, kas licencēta uz gadu, Izglītības un zinātnes ministrija pieņem bez ekspertu komisijas atzinuma saņemšanas, ja izglītības iestāde, kas īsteno attiecīgo izglītī­bas programmu, un šīs izglītības iestādes citas īstenotās vispārējās izglītības programmas ir akreditētas. Šīs programmas akreditācijas termiņš ir viens gads.

32. Akreditāciju atsaka, ja nav ievēroti šo noteikumu 18.1., 18.8., 18.14. un 18.15.apakš­punktā minētie kritēriji.

33. Atestāciju atsaka, ja izglītības iestādes vadītāja sertifikātā vai izglītības dokumentā norādītie izglītības programmu temati neatbilst šo noteikumu 7.punktā minētajiem izglītības satura tematiem.

34. Ja Izglītības un zinātnes ministrija pieņem lēmumu neakreditēt izglītības programmu vai izglītības iestādi, tā ir tiesīga:

34.1. ierosināt Vispārējās izglītības programmu licencēšanas komisijai anulēt licenci izglītības programmas īstenošanai;

34.2. sniegt priekšlikumu dibinātājam par izglītības iestādes reorganizē­šanu vai slēgšanu;

34.3. ierosināt dibinātājam uzteikt darba līgumu ar izglītības iestādes vadītāju.

35. Ja Izglītības un zinātnes ministrija pieņem lēmumu attiecīgās izglītī­bas iestādes vadītāju neatestēt, tā ir tiesīga dibinātājam iesniegt ierosinājumu uzteikt darba līgumu ar vadītāju.

36. Akreditācijas un atestācijas ziņojumus līdz akreditācijas termiņa beigām glabā valsts aģentūrā.

37. Akreditācijas lapu kopijas un izglītības iestādes vadītāju atestācijas apliecību kopijas, kā arī komisijas atzinumus un Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumus glabā Izglītības un zinātnes ministrijā.

38. Ekspertu ceļa izdevumus no dzīvesvietas līdz izglītības iestādei un atpakaļ, dienas naudu un izdevumus par viesnīcu (naktsmītni) atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi, kā arī ekspertu darba samaksu proporcionāli pienākumu pildīšanas laikam atbilstoši normatīvajos aktos par ierēdņu un tiešās pārvaldes iestāžu darbinieku darba samaksu noteiktajām tiešās pārvaldes iestāžu 3.kvalifikācijas pakāpes eksperta (ierēdņa) darba samaksas normām sedz attiecīgās izglītības iestādes dibinātājs, slēdzot līgumu ar valsts aģentūru.

39. Ar akreditācijas un atestācijas organizatoriskajiem jautājumiem saistītās izmaksas un akreditācijas un atestācijas lapu noformēšanas izmaksas sedz no Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

VI. Noslēguma jautājumi

40. Atzīt par spēku zaudējušiem:

40.1. Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumus Nr.105 “Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu vadītāju atestācijas kārtība” (Latvijas Vēstnesis, 2002, 42., 157.nr.);

40.2. Ministru kabineta 2002.gada 23.aprīļa noteikumus Nr.170 “Kārtība, kādā akreditējamas vispārējās izglītības un profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centri” (Latvijas Vēstnesis, 2002, 70.nr.).

41. Ja izglītības iestādes vadītājs nav atestēts līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, nepieciešams veikt viņa atestāciju.

42. Akreditācijas lapas, kas izsniegtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz noteiktā akreditācijas termiņa beigām.

43. Noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.septembri.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Izglītības un zinātnes ministre I.Druviete