Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 30.06.2008. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta rīkojums Nr.559

Rīgā 2005.gada 17.augustā (prot. Nr.46 23.§)
Par Narkotisko un psihotropo vielu atkarības un izplatības ierobežošanas un kontroles valsts programmu 2005.–2008.gadam

1. Atbalstīt Narkotisko un psihotropo vielu atkarības un izplatības ierobežošanas un kontroles valsts programmu 2005.–2008.gadam (turpmāk – programma).

2. Noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju programmas īstenošanā.

3. Programmu īstenot no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzētajiem finanšu līdzekļiem.

4. Institūcijām, kas ir atbildīgas par programmā noteikto uzdevumu izpildi, katru gadu līdz līdz 1.martam (laikposmā no 2006.gada līdz 2009.gadam) iesniegt Iekš­lietu ministrijā informāciju par minēto uzdevumu izpildes gaitu.

(Grozīts ar MK 30.06.2008. rīkojumu Nr.368)

5. Iekšlietu ministram katru gadu līdz 1.jūnijam (laikposmā no 2006.gada līdz 2009.gadam) iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par programmas īstenošanas gaitu.

(Grozīts ar MK 30.06.2008. rīkojumu Nr.368)

6. Informatīvo ziņojumu par programmas īstenošanas gaitu 2007.gadā iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā līdz 2008.gada 15.jūlijam.

(MK 30.06.2008. rīkojuma Nr.368 redakcijā)

Ministru prezidents A.Kalvītis

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons
(Ministru kabineta
2005.gada 17.augusta rīkojums Nr.559)
Narkotisko un psihotropo vielu atkarības un izplatības ierobežošanas un kontroles valsts programmas 2005.–2008.gadam kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Narkotisko un psihotropo vielu (turpmāk – narkotikas) tirdzniecība pasaulē ir viens no ienesīgākajiem kriminālā biznesa veidiem. Latvijā šī problēma ir labi pazīstama. Jau pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Latvija kļuva par narkotiku tirdzniecības tranzītvalsti, kā arī saņēmējvalsti, un šeit nepārtraukti saasinās kriminogēnā situācija saistībā ar narkotiku tirdzniecību, narkotisko un psihotropo vielu atkarību (turpmāk – narkomānija), kā arī ar tādiem noziegumiem, kuru izdarīšana saistīta ar narkotikām.

Dažādi starptautisku un Latvijas organizāciju veiktie pētījumi liecina, ka sociālā atstumtība, vērtību maiņa jauniešu uztverē, plaša legālo un nelegālo narkotiku pieejamība ir galvenie narkotiku un narkomānijas izplatību veicinošie faktori. Narkotiku aizvien pieaugošās izplatības dēļ sabiedrībā sāk parādīties tādas negatīvas tendences kā samierināšanās ar situāciju vai emocionāla un sociāla norobežošanās no narkomānijas problēmas, kas vēl vairāk saasina problēmu un apgrūtina tās risināšanas iespējas.

Vairākums narkomānijas upuru ir jauni cilvēki, un tas neizbēgami atstās būtisku iespaidu uz Latvijas sabiedrības veselības stāvokli nākotnē, valsts turpmāko kopējo sociālo un ekonomisko attīstību. Var prognozēt, ka izdevumi šo cilvēku ārstēšanai turpmāk tikai palielināsies. Turklāt šie cilvēki ļoti bieži kļūst atkarīgi no noziedzīgās pasaules darboņiem un iesaistās dažādos noziegumos, kuriem nereti raksturīga neattaisnota vardarbība. Tas viss būtiski mazina sabiedrības uzticēšanos valsts tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī valsts pārvaldei kopumā.

Kaut arī pēdējā laikā Latvijā ir samazinājies tādu reģistrēto pacientu skaits, kuri ir atkarīgi no narkotiskajām vai psihotropajām vielām, tomēr gan Latvijā, gan ārvalstīs šāds samazinājums parasti tiek vērtēts kritiski, jo narkotiku tirdzniecības un narkomānijas izteikti slēptās norises dēļ nav iespējams statistiski apkopot informāciju par visiem narkotiku upuriem un ar narkotikām saistītajiem noziegumiem. Noturīga ir ar narkotikām saistīto noziegumu (tādu noziegumu, kurus Krimināllikums tieši saista ar narkotiku izplatīšanu, lietošanu un citām ar narkotikām saistītām nelegālām darbībām) skaita pieauguma tendence – 1999.gadā reģistrēti 512 noziegumi, 2000.ga­­­­dā – 655, 2001.gadā – 834, 2002.gadā – 623, 2003.gadā – 997, bet 2004.gadā – jau 1148 šādi noziegumi. Ar narkotisko un psihotropo vielu atkarību reģistrētu gados jaunu pacientu īpatsvars ir ievērojams – lielākā daļa (59,2%) no 2004.gadā narkoloģiskajā dienestā pirmreizēji reģistrētajiem pacientiem ar narkotisko un psihotropo vielu atkarību ir jaunieši vecumā līdz 24 gadiem. Lielākajai daļai – 81,5% šo pacientu ir pamatskolas vai nepabeigta pamatskolas izglītība. 71,4% pacientu ­ir bez noteiktas nodarbošanās, bet 13,4% – skolēni un studenti. Narkoloģiskā dienesta uzskaitē 2004.gadā pirmreizēji reģistrēti 202 bērni un pusaudži (diagnoze – narkotisko un psihotropo vielu atkarība, intoksikācija vai kaitējoša lietošana). Minētie dati liecina par galvenajām tendencēm, arī par to, ka narkomānija un tās sekas ir sociāla problēma.

Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija kļuvusi par Eiropas Savienības robežvalsti. Līdz ar to vēl vairāk pieaugusi Latvijas atbildība par narkotiku kontrabandas apkarošanu uz tās robežām. Šīs problēmas nepietiekams risinājums var atstāt negatīvu ietekmi uz Latvijas koptēlu.

Minētie aspekti var kļūt par vērā ņemamu šķērsli sekmīgai valsts ekonomiskajai augšupejai un sociālajai attīstībai, tāpēc efektīva rīcības programma šajā nozarē dos nozīmīgu ieguldījumu valsts ilgtspējīgā attīstībā.

Lai sekmētu narkomānijas, kā arī ar narkotikām saistītu noziegumu novēršanu un apkarošanu, Iekšlietu ministrijā izveidota starpinstitūciju darba grupa, kurā iekļauti par narkotiku un narkomānijas izplatības apkarošanu atbildīgo ministriju un iestāžu pārstāvji. Minētā darba grupa ir izstrādājusi Narkotisko un psihotropo vielu atkarības un izplatības ierobežošanas un kontroles valsts programmu 2005.–2008.gadam (turpmāk – programma). Programmas izstrādei par pamatu tika ņemti atbilstoši PHARE 2000.gada Nacionālās programmas projektam LE00.10.02 “Latvijas narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses stratēģijas pilnveidošana un ieviešana atbilstoši ES noteikumiem” starp Latvijas Republiku un Spānijas Karalisti noslēgtā partnerības līguma ietvaros izstrādātie stratēģijas plāna un rīcības plāna projekti, kā arī līguma izpildes gala novērtējumā iekļautie ieteikumi, kas piemēroti Latvijas pašreizējai situācijai. Papildus minētajos dokumentos iekļautajiem ieteikumiem programmas izstrādē ņemti vērā arī galveno atbildīgo iestāžu izstrādātie priekšlikumi.

Programmā iekļauti četri galvenie rīcības virzieni:

Koordinācija, tiesiskās bāzes stiprināšana un starptautiskā sadarbība ietver pasākumus, kas vērsti uz narkotiku un narkomānijas izplatības apkarošanā iesaistīto institūciju darbības koordinācijas uzlabošanu, valsts līmeņa starptautiskās sadarbības nodrošināšanu, Latvijas tiesību normu pilnveidošanu un piemērošanu jaunajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, kā arī Latvijas aktīvu dalību Eiropas Savienības un starptautisko organizāciju pasākumos narkotiku izplatības ierobežošanas jomā.

Pieprasījuma samazināšana ietver pasākumus, kas saistīti ar narkotisko un psihotropo vielu atkarības slimnieku ārstniecības, rehabilitācijas un resocializācijas problēmu risināšanu, vispārēju un uz atsevišķām mērķgrupām orientētu sabiedrības informēšanu un izglītošanu par narkotiku kaitīgo ietekmi un iespēju atbrīvoties no narkotiku atkarības.

Piedāvājuma samazināšana ietver pasākumus, kas vērsti uz narkotiku izplatīšanas un kontrabandas apkarošanas sistēmas un šajā jomā veicamo pasākumu optimizēšanu, kā arī ar narkotikām saistīto noziegumu apkarošanas uzlabošanu.

Informācijas apkopošana, izpēte un izvērtēšana ietver pasākumus uz regulāru un sistemātisku narkotiku problēmas apzināšanu un novērtēšanu pamatotas nacionālās politikas izveidei un konkrētu pasākumu plānu izstrādei, nostiprina valsts narkotiku informācijas un uzraudzības sistēmu atbilstoši Eiropas narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra izstrādātajām vadlīnijām.

2. Piedāvātais risinājums

Programmā noteikto mērķu sasniegšanai nav paredzēti vairāki risinājuma varianti. Ir noteikti galvenie uzdevumi programmas rezultātu sasniegšanai, un tie ietver pasākumus, kuru detalizēta plānošana un īstenošana veicama attiecīgo atbildīgo ministriju un iestāžu līmenī.

3. Nepieciešamais papildu finansējums un paredzētais finansēšanas avots

2006.gadā – 2974390 latu;

2007.gadā – 1825590 latu;

2008.gadā – 1863270 latu.

Finansēšanas avots – likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzētie finanšu līdzekļi. Jautājums par programmas īstenošanai nepieciešamo papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2006.gadā un turpmākajos gados izskatāms kopā ar visu ministriju vidējā termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem.

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons
30.06.2008