Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 09.06.2006. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta rīkojums Nr.560

Rīgā 2005.gada 17.augustā (prot. Nr.46 24.§)
Par pamatnostādnēm “e-Veselība Latvijā”

1. Atbalstīt pamatnostādņu “e-Veselība Latvijā” (turpmāk – pamat­nostādnes) kopsavilkumā ietvertos risinājumus.

2. Noteikt Veselības ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā.

3. Veselības ministrijai sadarbībā ar nozaru ministrijām izstrādāt un veselības ministram līdz 2007.gada 1.martam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā pamatnostādņu īstenošanas plānu.

(Grozīts ar MK 09.06.2006. rīkojumu Nr.430)

4. Veselības ministrijai reizi divos gados līdz attiecīgā gada 1.maijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pamat­nostādņu īstenošanu.

5. Jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu pamatnostādņu īstenošanai izskatīt Ministru kabinetā kopā ar citu ministriju budžeta prioritātēm, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Veselības ministrs G.Bērziņš
(Ministru kabineta
2005.gada 17.augusta rīkojums Nr.560)
Pamatnostādņu “e-Veselība Latvijā”
kopsavilkums

I. Vispārīgā informācija

Šobrīd informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība paver jaunas iespējas un nosaka jaunus principus ārstu un veselības aprūpes organizatoru darbā. Elektroniskos saziņas līdzekļus var izmantot visa veselības aprūpes cikla informācijas plūsmas īstenošanai, sabiedrības izglītošanai un ārstu konsultāci­jām, nodrošinot pietiekamu veselības aprūpes informācijas drošību. Šādu jaunu iespēju apzināšanas, ieviešanas un izmantošanas sistēma veselības uzlabošanai un veselības aprūpes veicināšanai, centrā noliekot informāciju par indivīdu (pakalpojumu saņēmēju), nosacīti tiek saukta par e-veselību.

Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību ir noteikti šādi mērķi veselības aprūpes jomā:

1) atbalstīt modernu IT ieviešanu veselības sistēmas organizēšanai un finanšu pārskatāmības nodrošināšanai;

2) sākot ar 2005.gadu, veselības aizsardzības programmā ietvert telemedicīnas pasākumus;

3) 2005.gadā izveidot valstī telemedicīnas pakalpojumu dienestu dien­nakts konsultācijām dažādās jomās pacientiem un medicīnas profesionāļiem, izmantojot telefona un interneta sakarus;

4) sākot ar 2006.gadu, nodrošināt vienotas pacienta elektroniskās slimības vēstures ieviešanu valstī.

Minēto mērķu īstenošana ir cieši saistīta ar Eiropas Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālajai komitejai un Reģionu komitejai par e-veselību, lai padarītu labāku veselības aprūpi Eiropas pilsoņiem: rīcības plāns Eiropas e-veselības jomā, kas ietver konkrētus pasāku­mus minētajā jomā, kuri vērsti uz vispārējām izmaiņām, kā arī izmēģinājumprojektus un pasākumus kopējam darbam un uzraudzības praksei laikposmā līdz 2008.gada beigām.

Lai izstrādātu atbilstošu politikas plānošanas dokumentu, Veselības ministrija 2003.gada 3.novembrī ar rīkojumu Nr.302 “Par darba grupas izveidi e-veselības attīstības stratēģijas izstrādāšanai” izveidoja darba grupu. Minētās darba grupas vadībā ir izstrādāts Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par pamatnostādnēm “e-Veselība Latvijā”” un pamatnostādņu projekts “e-Veselība Latvijā”.

Pamatnostādnes “e-Veselība Latvijā” ir uzskatāmas par veselības aprūpei būtiskām, sarežģītām un resursu ietilpīgām ilgtermiņa pamatnostādnēm. Ko­pējais pamatnostādņu īstenošanas laiks ir 10 gadi.

Pamatnostādnes būs pamats tālāko stratēģiju (projektu) sagatavošanai un izstrādei e-veselības mērķu sasniegšanai, un to īstenošana tiešā veidā ietekmēs veselības aprūpes speciālistu un organizatoru darbu.

Pamatnostādņu “e-Veselība Latvijā” īstenošanai Veselības ministrija līdz 2006.gada 1.jūnijam iesniegs noteiktā kārtībā Ministru kabinetā attiecīgu plāna projektu.

II. E-veselības vispārīgie mērķi un sagaidāmie rezultāti

1. Uzlabot veselības stāvokli, veicinot indivīda vēlmi un iespējas kontrolēt savu veselību (sniedzot indivīdam pieeju viņa veselības aprūpes datiem), kā arī efektīvāku veselības veicināšanas lēmumu pieņemšanu (palielinot pieejamību informācijai par veselības veicināšanas pasākumiem, sabiedrībā popularizējot veselīgu dzīvesveidu).

Rezultāts: jebkuram indivīdam ir pieejami pacienta veselības aprūpes dati elektroniskā veidā:

– pacientiem ir iespēja operatīvi iegūt tiem saprotamu informāciju par viņiem noteikto diagnozi un pieejamām ārstēšanas metodēm Latvijā un ārvalstīs, kā arī par jebkuru veselības aprūpes pakalpojumu un reģistrēties šo pakalpojumu sa­ņemšanai;

– katram sabiedrības loceklim ir pieejama informācija par viņa veselību, veselīgu dzīvesveidu un potenciālajiem riskiem veselībai.

2. Paaugstināt veselības aprūpes efektivitāti, nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ātru pieeju nepieciešamajiem pacienta veselības ap­rūpes datiem.

Rezultāts:

– veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ir pieejami pacienta veselības aprūpes dati – pilna elektroniskā slimības vēsture un pacienta elektroniskā veselības karte (electronical health record), izmantojot vairākus sakaru kanālus;

– pacienta veselības aprūpes dokumentācija tiek glabāta, apstrādāta un caurlūkota elektroniski;

– veselības aprūpes iestāžu informācijas sistēmas ir atvērtas, ir iespējama elektroniska datu apmaiņa starp šīm sistēmām.

3. Izmantojot telemedicīnas risinājumus, nodrošināt augsti kvalificētu ārstu konsultāciju pieejamību reģionos.

Rezultāts: veselības aprūpes speciālistiem ir pieejams atbalsts klīnisko lēmumu pieņemšanā, operatīvi sazinoties ar kolēģiem.

4. Nodrošināt iespēju veselības aprūpes politikas noteikšanu, plānošanu, īstenošanu un kontroli balstīt uz kvalitatīvu informāciju par situāciju veselības aprūpē.

Rezultāts: gan veselības aprūpes iestāžu informācijas sistēmas, gan infor­mācijas sistēmas, kurās uzkrāta veselības aprūpes specifiskā informācija (piemēram, pacientu elektroniskās veselības kartes, farmaceitiskie reģistri, statistiskā informācija), ir atvērtas, lai būtu iespējams iegūt veselības aprūpes politikas izveidei nepieciešamo informāciju dažādos griezumos un nepieciešamajā detali­zācijas pakāpē. Pamatojoties uz šo informāciju, iespējama arī veselības aprūpes iestāžu darba efektivitātes izvērtēšana un savstarpēja salīdzināšana.

5. Nodrošināt veselības aprūpes datu ticamību un drošību.

Rezultāts:

– gan pacienti, gan ārsti ir pārliecināti, ka dati par pacienta veselības aprūpi ir kvalitatīvi;

– elektroniskās slimības vēstures un elektroniskās veselības kartes ir likumīgas;

– elektroniskās slimības vēstures ir informācijas pirmavots;

– kārtība, kādā tiek nodrošināta piekļuve minētajiem datiem, ir stingri noteikta normatīvajos aktos un kontrolēta, lai nodrošinātu maksimālu pacienta sensitīvo datu aizsardzību.

III. Piedāvātie risinājumi

1. Veselības aprūpes iestāžu informācijas sistēmu (arī elektroniskās slimības vēstures) ieviešana.

2. Elektronisko veselības karšu (Electronical Health Record) ieviešana.

3. Telemedicīnas attīstība.

4. Veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas procesa standartizācija un elektronizācija – pakalpojumu saņemšanas ķēžu ieviešana.

5. Uzskaites informācijas uzlabošana (veselības aprūpes statistika, zāļu (arī narkotisko un psihotropo zāļu) lietošanas uzskaite).

6. Centralizēta veselības aprūpes portāla izveide.

IV. Plānotie e-veselības attīstības finansējuma avoti

1. Valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem.

2. Pašvaldību finanšu līdzekļi.

3. Kapitālsabiedrību finanšu līdzekļi.

4. Ārvalstu finanšu līdzekļi.

V. Normatīvā akta iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2005.

2006.

2007.

2008.

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

4000,0

4000,0

4000,0

4000,0

3. Finansiālā ietekme

–4000,0

–4000,0

–4000,0

–4000,0

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

6. Cita informācija:

Pamatnostādņu īstenošanas rīcības plāns tiks precizēts katru gadu, un papildus nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu piešķiršana tiks izskatīta kopā ar visu ministriju ilgtermiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem attiecīgajam gadam un atbilstoši budžeta iespējām. Kopējais investīciju apjoms – aptuveni Ls 25 milj. (precizitāte ar kārtu) laikposmam no 2006. līdz 2016.gadam.

Pamatnostādnēs ietverti galvenie veicamie uzdevumi, taču īstenošanas detaļas (izmantotie risinājumi, īstenošanas posmi, nepieciešamais konsultāciju un IS izveides darbu apjoms, nepieciešamie tehniskie risinājumi u.c.) un izmaksas šobrīd precīzi nav nosakāmas. Tāpēc noteikt pietiekami precīzas pamatnostādņu īstenošanas kopējās izmaksas šajā posmā nav iespējams. E-veselības koordinācijas vienības uzturēšanai un tās izdevumiem četros gados ir paredzēti aptuveni Ls 400000 (Ls 10000–20000 koordinācijas vienības darbinieku algošanai, aptuveni Ls 80000 gadā pieaicināto ekspertu darba samaksai). E-veselības koordinācijas vienība tiks uzturēta Veselības ministrijai kārtējam gadam piešķirtā finansējuma ietvaros.

Pamatnostādnes “e-Veselība Latvijā” ir stratēģisks dokuments, kurš kalpo kā ilgtermiņa vadlīnijas atsevišķajiem e-veselības projektiem. Tādējādi, lai novērtētu kopējās pamatnostādņu īstenošanas izmaksas, nepieciešams:

– noteikt konkrētos e-veselības pamatnostādņu ietvaros īstenojamos projektus (piemēram, kā notiks iedzīvotāju elektronisko veselības karšu standarta izvēles process, kā tiks izvērtētas katras veselības aprūpes iestādes iekšējās IS);

– precīzi izvērtēt katra atsevišķā projekta īstenošanai nepieciešamās izmaksas.

Pamatnostādņu ieviešanas procesā, izstrādājot īstenošanas programmu, būs iespējams sagatavot detalizētus nepieciešamo finanšu aprēķinus.

Izmaksu novērtējums ir aptuveni Ls 25 milj. Minētās izmaksas ir aprēķinātas pēc analoģijas ar veselības aprūpes nozarē jau ieviestajām informācijas sistēmām. Galvenokārt izmantota VOAVA vadības informācijas sistēmas izstrādes un ieviešanas pieredze un VOAVA mājas lapas izveidošanas pieredze. Atsevišķi rīcības virzieni tika novērtēti, pamatojoties uz institūciju iesniegtajiem projektu pieteikumiem valsts investīciju programmai (piemēram, P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vienotās telemedicīnas sistēmas izveides projekts), kā arī uz Veselības ministrijas un VOAVA informācijas tehnoloģiju speciālistu kompetenci.

Tā kā tiek izstrādātas tikai pamatnostādnes, nav iespējams norādīt finansējuma daļu, kuru vajadzētu segt no valsts investīciju programmas. Nepieciešamā finansējuma apjoms ir atkarīgs no atsevišķām programmām un projektiem, kuru īstenošanai iespēju robežās tiks piesaistīti kapitālsabiedrību finanšu līdzekļi un ārvalstu finansējums.

Veselības ministrs G.Bērziņš
09.06.2006