Darbības ar dokumentu

Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokola Nr.57 izraksts

(Ziņojums precizēts saskaņā ar MK 2000.gada 5.decembra sēdes protokollēmuma 33.§ 2.punktu)

Rīgā 2000.gada 5.decembrī

33.§

Par valsts valodas prasmes pārbaudes sistēmas turpmāko attīstību

Apspriešanā piedalījās: K.Greiškalns, M.Krastiņš, A.Požarnovs, I.Labucka, J.Krūmiņš, G.Bērziņš, A.Bērziņš.

Nolēma:

1. Akceptēt Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegto konceptuālo ziņojumu par valsts valodas prasmes pārbaudes sistēmas turpmāko attīstību.

2. Izglītības un zinātnes ministrijai svītrot ziņojuma 3.punktu un iesniegt to Valsts kancelejā.

3. Izglītības un zinātnes ministrijai kopīgi ar Tieslietu ministriju sagatavot un līdz š.g. 22.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā:

3.1. normatīvo aktu projektus, kas nepieciešami konceptuālā ziņojuma 1.3.apakšpunktā minēto risinājumu īstenošanai;

3.2. tiesību aktu projektus, kas nepieciešami, lai Valsts valodas centra funkciju - valsts valodas prasmes pārbaude -, saņemot atbilstošu finansējumu, pārņem Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centrs.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Valsts kancelejas direktore G.Veismane

Latviešu valodas apguve, kā arī tās lietošana un valodas vides paplašināšana un nostiprināšana ir un arī turpmāk būs Latvijas valsts īstenotās politikas svarīgs virziens. Latvijas valsts ir ieinteresēta mērķtiecīgi un konstruktīvi risināt problēmas, kuras saistītas ar latviešu valodu kā valsts valodu. Šo problēmu viens aspekts ir latviešu valodas prasmes pārbaudes sistēmas pilnveidošana. Konceptuālajā ziņojumā tiks apskatīti šādi jautājumi:

1. Centralizētā valsts valodas eksāmena saskaņošana ar pārbaudījumiem, kurus paredz Valsts valodas likums;

2. Valsts valodas prasmes pārbaudes sistēmas institucionālā maiņa;

1. Centralizētā valsts valodas eksāmena saskaņošana ar pārbaudījumiem, kurus paredz valsts valodas likums

1.1. Esošās situācijas izklāsts

Valsts valodas prasmes pārbaudi Latvijā pašreiz veic vairākas institūcijas - Valsts valodas centrs, Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centrs, kā arī izglītības iestādes, kārtojot 9.klasēs Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centra sagatavotos eksāmenus.

1.1.1. Eksāmeni valsts valodā vispārējā izglītībā

Eksāmens latviešu valodā izglītojamiem, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmas gan par pamatizglītību 9. klasē, gan par vispārējo vidējo izglītību 12. klasē, ir obligātais eksāmens kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Eksāmena saturs šajā laika posmā no mutvārdu formas - biļetēm, kurās noteiktos sarunu tematus skolēni varēja iepriekš sagatavot, ir attīstījies par kombinētu divdaļīgu eksāmenu ar rakstu darba daļu, lai pārbaudītu izglītojamo klausīšanās, lasīšanas un rakstīšanas prasmes un mutvārdu daļu, kurā skolēni runā par iepriekš nesagatavotām tēmām. Vidusskolas eksāmenā ir arī piektā daļa - latviešu literatūras zināšanu lietošanas pārbaude. Izglītības un zinātnes ministrija mērķtiecīgi ir strādājusi, lai paaugstinātu latviešu valodas mācīšanas efektivitāti mazākumtautību skolās, vienlaikus pilnveidojot valodas prasmes pārbaudes formas. Centralizētā vidusskolas eksāmena forma un vērtējums izstrādāti, ievērojot Eiropas Padomes un Moderno valodu centra ekspertu ieteikumus.

1998./1999. mācību gadā vidusskolas eksāmens latviešu valodā un literatūrā mazākumtautību skolās tika organizēts kā eksperimentāli centralizēts eksāmens. To šādā formā no apmēram 7,5 tūkstošiem 12. klašu mazākumtautību skolu skolēniem brīvprātīgi kārtoja 2064 dažādu Latvijas novadu skolu skolēni. 1999./2000. mācību gadā vidusskolas eksāmens latviešu valodā un literatūra mazākumtautību skolās bija obligāts un centralizēts. Eksāmenu kārtoja 7045 skolēni.

Centralizēta eksāmena forma nodrošina iespēju ļoti rūpīgi un līdzsvaroti izvērtēt izglītojamo sniegumu, jo eksāmena vērtējums tiek iegūts ar statistiskām metodēm (savstarpēji salīdzina skolēnu sasniegumus) un pielīdzināts sasniegumu līmeņu (6 līmeņi no A - augstākais, līdz F - zemākais) aprakstam.

	pēj saprast pēc vajadzības variētā tempā runātu dažādas tematikas tekstu.
	Spēj saprast dažādas grūtības pakāpes, stilu, žanru, struktūras, apjoma, tematikas tekstus.
A	Spēj brīvi runā un rakstos iegūt un sniegt jebkuru vajadzīgo informāciju atbilstoši komunikatīvajam mērķim.
	Spēj pilnībā runā un rakstos realizēt valodu kā saziņas līdzekli.
	Spēj saprast normālā un ātrā tempā runāt jebkura veida dažādas tematikas tekstu.
	Spēj saprast, vērtēt, analizēt, interpretēt tekstā sniegto informāciju.
B	Spēj brīvi runāt un rakstos iegūt un sniegt dažāda veida un satura nepieciešamo informāciju, argumentēti paust savu viedokli, attieksmi, emocijas, vajadzības.
	Spēj precīzi runā un rakstos veidot jebkura veida izvērstu, plānveidīgu tekstu par dažādām tēmām.
	Spēj lietot jebkura veida uzziņas literatūru.
	Spēj saprast normālā tempā runātu dažādas tematikas tekstu.
	Spēj uztvert un saprast tekstā būtisku informāciju.
	Spēj runā un rakstos iegūt un sniegt dažāda rakstura un tematikas informāciju.
C	Spēj brīvi iesaistīties saziņas procesā.
	Spēj veidot runā un rakstos izvērstu, plānveidīgu tekstu ar mācībām saistītu un sadzīvē nepieciešamo informāciju, tematiku.
	Prot izmantot saziņas literatūru.
	Spēj saprast lēnā tempā runātu tekstu par sadzīves situācijām, zināmām tēmām.
	Spēj nepazīstamā tekstā uztvert zināmo leksiku un uztvert teksta saturu pēc konteksta, spēj noteikt teksta tematiku un galveno domu.
D	Spēj iegūt un sniegt ikdienā un ar mācībām saistītu nepieciešamo informāciju.
	Prot runā un rakstos veidot plānveidīgu vienkāršas uzbūves tekstu par zināmām tēmām.
	Prot izmantot vārdnīcu.
	Spēj uztvert lēni, skaidri runāt tekstu par zināmām tēmām, sadzīves situācijām.
	Spēj uztvert un saprast vienkāršus tekstus par zināmu tematiku.
E	Spēj runā un rakstos iegūt un sniegt (jautāt un atbildēt) ikdienā nepieciešamo informāciju.
	Prot runā un rakstos veidot vienkāršus tekstus par zināmām tēmām, situācijām.
	Spēj uztvert lēnā tempā skaidri runātu vienkāršu tekstu, frāzes.
	Spēj uztvert un saprast tekstā apgūtus vārdus, frāzes.
F	Prot runā iegūt un sniegt informāciju par zināmām tēmām.
	Prot rakstos sniegt ikdienā nepieciešamo informāciju par sevi.

Centralizētā eksāmenā netiek pieļauts arī skolēnu sasniegumu nemotivēti augsts vērtējums un ir iespējams salīdzināt to ar valsts valodas prasmju līmeņiem atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām.

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores Ausma Aldermane, Dace Bebre