Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 24.02.2007. - 12.12.2007. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.6

Rīgā 2005.gada 12.jūlijā (prot. Nr.13, 5.§)
Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība
1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka personas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, kārtību, kādā personas reģistrējamas palīdzības reģistrā un izslēdzamas no tā, palīdzības sniegšanas kārtību, kā arī Rīgas domes institūcijas, kuras reģistrē personas un sniedz likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā3.pantā noteikto palīdzības veidu.

1.1.1 Noteikumos ir lietoti šādi termini:

Dzīvojamā telpa ar ērtībām – dzīvoklis, kurš nodrošināts ar centrālapkuri vai autonomo gāzes/elektrības apkuri, vannu/dušu, aukstā ūdens apgādi un karstā ūdens apgādi (centrālais ūdensvads, boilers vai gāzes katls), kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu (var būt vēl citi papildpakalpojumi).

Dzīvojamā telpa ar daļējām ērtībām– dzīvoklis (vai telpa), kurā nav kāda(u) no dzīvojamajā telpā ar ērtībām pieejamiem pakalpojumiem.

Dzīvojamā telpa bez ērtībām – dzīvoklis (vai telpa), kurš nodrošināts ar krāsns apkuri, auksto ūdeni un kanalizāciju (dzīvoklī vai ārpus dzīvokļa), sadzīves atkritumu izvešanu.

Dzīvojamā telpa dažādu sociālo grupu kopdzīvojamā mājā un dzīvojamā telpa istabu plānojuma dzīvojamā mājā ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām– telpa, kuras palīgtelpas (virtuve, tualete, duša) nodotas koplietošanā vairākiem īrniekiem.

Reģistra lieta – nepieciešamo dokumentu kopums, kas apliecina personas tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā attiecīgā reģistra ietvaros.

Servisa dzīvoklis dzīvoklis, kas tiek izīrēts un ir pielāgots personai ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, lai palielinātu personas iespējas dzīvot patstāvīgi un aprūpēt sevi.

Rīga, Jūrmala vai Rīgas rajons Rīgas, Jūrmalas vai Rīgas rajona administratīvā teritorija.

(Rīgas domes 29.08.2006. saistošo noteikumu Nr. 54 redakcijā)

1.2. Personas, kurām ir nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā un kuras ir tiesīgas to saņemt, reģistrē Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvalde (turpmāk – Dzīvokļu pārvalde), lai sniegtu šādu palīdzību:

1.2.1. izīrētu pašvaldībai piederošu vai uz likumīga pamata tās lietojumā esošu dzīvojamo telpu (turpmāk – pašvaldības lietojumā esoša dzīvojamā telpa);

1.2.2. izīrētu dzīvokli sociālajā dzīvojamā mājā vai sociālo dzīvojamo telpu;

1.2.3. palīdzētu apmainīt īrēto dzīvojamo telpu pret citu īrējamu dzīvojamo telpu;

1.2.4. piešķirtu vienreizēju pabalstu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam;

1.2.5. remontētu dzīvojamo telpu;

1.2.6. piešķirtu vienreizēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu personām, kuras atbrīvo dzīvojamo telpu, kas atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā;

1.2.7. saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 21.panta septīto daļu varētu privatizēt un saskaņā ar šī likuma 47.panta piekto daļu nodotu īpašumā bez atlīdzības dzīvokli.

1.3. Persona, kura atbilstoši tiesiskam pamatojumam ir deklarējusi dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā (pirms 01.07.2003. bija pierakstīta dzīvesvietā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā), iesniedz Dzīvokļu pārvaldē rakstveida iesniegumu un dokumentus, kas apliecina, ka persona ir tiesīga saņemt palīdzību, iesniegumā norādot, kādi palīdzības veidi personai nepieciešami. Ja iesniegumu iesniedz vairākas personas, to paraksta tās personas, kuras ir pilngadīgas.

1.4. Personas tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā nosaka likumi “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, “Par dzīvojamo telpu īri”, “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”, “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”, “Par nam­īpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem”, “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un šie noteikumi.

1.5. Atzinumu par personas ienākumu atbilstību maznodrošinātas personas statusam un noteikumu 2.1.1.4., 2.1.2.2., 2.7.5., 2.10.1.apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem sniedz Rīgas priekšpilsētas (rajona) Sociālais dienests (turpmāk SD). Ja persona uzskata sevi par atbilstošu maznodrošinātas personas statusam, tās pienākums ir deklarēt SD savus ienākumus un materiālo stāvokli.

(Rīgas domes 29.08.2006. saistošo noteikumu Nr. 54 redakcijā)

1.6. Rīgas pašvaldība sniedz palīdzību tikai palīdzības reģistrā iekļautām personām reģistrācijas secībā katra reģistra ietvaros, izņemot gadījumus, kad personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja, kas atradās Rīgā, ir gājusi bojā vai daļēji sagruvusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā, turklāt persona ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc stihiskās nelaimes vai avārijas ir iesniegusi Dzīvokļu pārvaldē iesniegumu par nepieciešamo palīdzību.

Ja personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir gājusi bojā vai daļēji sagruvusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā un pašvaldība nevar šo personu uzreiz nodrošināt ar dzīvojamo telpu (jo nav brīvu neizīrētu dzīvojamo telpu), personu nodrošina ar pagaidu dzīvojamo telpu.

1.7. Tiesības reģistrēties palīdzības saņemšanai, ievērojot šo noteikumu nosacījumus, ir arī personām, kurām lietošanā esošo dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā paš­valdība izīrējusi kā palīdzības saņemšanai reģistrētām personām pēc 01.01.1992. (t.i., pēc likumu “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” un “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” stāšanās spēkā).

1.8. Ja persona, kura reģistrēta palīdzības saņemšanai, izteikusi vēlēšanos reģistrēties vēl cita veida palīdzības reģistrā, tad personai jāiesniedz jauns rakstveida iesniegums un tā tiek reģistrēta cita palīdzības veida reģistrā ar iesnieguma reģistrēšanas dienu. Personu var vienlaikus reģistrēt divu vai vairāku palīdzības veidu saņemšanai.

1.9. Lēmumu par to, vai persona ir tiesīga saņemt palīdzību un ir iekļaujama palīdzības reģistrā atbilstoši palīdzības veidam, kāds norādīts personas iesniegumā, kā arī lēmumu par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra pieņem Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes komisija personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai un izslēgšanai no palīdzības reģistra (turpmāk komisija).

(Rīgas domes 29.08.2006. saistošo noteikumu Nr. 54 redakcijā)

1.10. Persona komisijas lēmumu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas var apstrīdēt Rīgas domes Komunālajā departamentā, bet Rīgas domes Komunālā departamenta lēmumu likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Latvijas Republikas Administratīvajā rajona tiesā.

1.10.1 Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas lēmumu persona var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

(Rīgas domes 29.08.2006. saistošo noteikumu Nr. 54 redakcijā)

1.11. Rīgas dome var lemt par palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājuma risināšanā personai, kura ar savu darbu devusi sevišķu ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas pilsētas labā.

1.12. Dzīvokļu pārvalde katra mēneša 1.datumā aktualizē reģistros iekļauto personu kārtas numurus.

1.13. Dzīvokļu pārvalde apkopo informāciju par palīdzības reģistru datiem iepriekšējā kalendārajā gadā, dzīvokļa jautājumu risināšanā sniegto palīdzību, kā arī pašvaldības lietojumā esošo dzīvojamo telpu uzskaites datus un katru gadu līdz 1.martam iesniedz šo informāciju Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejai, lai varētu pieprasīt valsts budžeta līdzekļus mērķdotāciju veidā. Dzīvokļu pārvalde katru gadu līdz 1.novembrim iesniedz Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejai informāciju par palīdzības reģistru datiem iepriekšējā pusgadā.

2. Palīdzības reģistri

2.1. 1.reģistrā pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē personas, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas Rīgā:
personas
2.1.1. pamatojoties uz tiesas spriedumu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri28.2 panta pirmajā daļā, 28.4 panta otrajā daļā minētajos gadījumos, ja tās ir:

2.1.1.1. politiski represētās personas, kuru lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas;

2.1.1.2. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu, vai maznodrošināti invalīdi;

2.1.1.3. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināts invalīds;

2.1.1.4. personas, kuru ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz Ls 250, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, ienākumi nepārsniedz Ls 200 vienam cilvēkam, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā, kā arī ja tām nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai.

Atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai (personām), kura (kuras) strādā algotu darbu un kurai (kurām) nav apgādnieku, tiek vērtēts tikai pensijas apmērs.

Šis nosacījums attiecas uz tām personām, kuras no dzīvojamās telpas izliktas pēc 26.11.2004. (t.i., pēc Rīgas domes 16.11.2004. saistošo noteikumu Nr.76 “Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība” stāšanās spēkā);

2.1.1.5. maznodrošinātas personas, kuras ne vēlāk kā vienu gadu pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā sasniegušas pensijas vecumu, atzītas par 1. vai 2.grupas invalīdiem vai kurām piedzimis bērns, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā;

2.1.2. pamatojoties uz tiesas spriedumu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri6.panta otrajā daļā minētajos gadījumos, ja tās ir:

2.1.2.1. politiski represētās personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, kuru lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas;

2.1.2.2. personas, kuru ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz Ls 250, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, ienākumi nepārsniedz Ls 200 vienam cilvēkam, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā, kā arī ja tām nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai.

Atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai (personām), kura (kuras) strādā algotu darbu un kurai (kurām) nav apgādnieku, tiek vērtēts tikai pensijas apmērs.

Šis nosacījums attiecas uz tām personām, kuras no dzīvojamās telpas izliktas pēc 26.11.2004. (t.i., pēc Rīgas domes 16.11.2004. saistošo noteikumu Nr.76 “Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība” stāšanās spēkā);

2.1.3. no tām piederoša dzīvokļa, ja pret dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem, ja tās ir:

2.1.3.1. politiski represētās personas, kuru lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas;

2.1.3.2. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu, vai maznodrošināti invalīdi;

2.1.3.3. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kurai ir invaliditāte;

2.1.4. pamatojoties uz tiesas spriedumu, – no dzīvokļa īpašuma, kuru lietoja kā īpašnieka ģimenes locekļi, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā un ja tās ir:

2.1.4.1. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai atzītas par 1. vai 2.grupas invalīdiem;

2.1.4.2. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kas atzīta par 1. vai 2.grupas invalīdu;

2.1.5. par Civillikumā noteikto saistību neizpildi, pamatojoties uz tiesas spriedumu, vai zaudējušas dzīvojamo telpu krāpniecisku darbību rezultātā, par ko ierosināta krimināllieta, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā un ja tās ir:

2.1.5.1. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai atzītas par 1. vai 2.grupas invalīdiem;

2.1.5.2. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kas atzīta par 1. vai 2.grupas invalīdu.

(Grozīts ar Rīgas domes 27.09.2005. saistošajiem noteikumiem Nr. 19; Rīgas domes 23.01.2007. saistošajiem noteikumiem Nr. 68)

2.2. 2.reģistrā reģistrē vienreizēja pabalsta saņemšanai dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam.

2.3. 3.reģistrā pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē bērnus bāreņus un bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, – pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, vai pēc obligātā militārā dienesta, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā un ja bērnu dzīvesvieta līdz viņu nodošanai ārpusģimenes aprūpē bijusi Rīgā.

2.4. 4.reģistrā reģistrē dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta saņemšanai.

2.5. 5.reģistrā pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā un ja tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā.

Šis nosacījums neattiecas uz tām personām, kuras devušas piekrišanu privatizēt to īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgušas ar šo personu vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu vai ar kuru piekrišanu dzīvoklis ir pārdots vai citādi atsavināts – tāpēc persona darījuma rezultātā ir zaudējusi attiecīgā dzīvokļa lietošanas tiesības.

2.6. 6.reģistrā reģistrē palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas (dzīvojamās mājas) remontam.

2.7. 7.reģistrā pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē:

2.7.1. repatriantus, kuri izceļojuši no Latvijas līdz 04.05.1990. un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā, kas atrodas Rīgā un kurā repatriants vai viņa vecāki, vai vecvecāki pastāvīgi dzīvojuši pirms izceļošanas;

2.7.2. maznodrošinātas politiski represētās personas;

2.7.3. politiski represētās personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā;

2.7.4. maznodrošinātas personas, kuras līdz 31.12.2001. saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” bija reģistrētas 1.grupā valsts un pašvaldības palīdzības dzīvokļa jautājuma risināšanā saņemšanai un līdz 01.11.2006. iesniegušas iesniegumu un 3.1.5.apakšpunktā minētos dokumentus, lai veiktu pārreģistrāciju ar sākotnējo reģistrācijas datumu;

2.7.5. personas, kuru ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz Ls 250, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, ienākumi nepārsniedz Ls 200 vienam cilvēkam un kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā, kā arī ja tām nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai;

Atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai (personām), kura (kuras) strādā algotu darbu un kurai (kurām) nav apgādnieku, tiek vērtēts tikai pensijas apmērs.

2.7.6. personas, kuras līdz 31.12.2001. reģistrētas palīdzības saņemšanai 12.reģistrā, atbilst noteikumu 2.7.3., 2.7.5.apakš­punkta nosacījumiem un līdz 01.11.2006. iesniegušas iesniegumu un 3.1.5.apakš­punktā minētos dokumentus, lai veiktu pārreģistrāciju ar sākotnējo reģistrācijas datumu.

(Rīgas domes 29.08.2006. saistošo noteikumu Nr. 54 redakcijā; kas grozīti ar Rīgas domes 23.01.2007. saistošajiem noteikumiem Nr. 68)

2.8. (Svītrots ar Rīgas domes 29.08.2006. saistošajiem noteikumiem Nr. 54)

2.9. 7.2 reģistrā pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām ar sākotnējo reģistrācijas datumu pārreģistrē personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā, lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai un līdz 31.12.2001. reģistrētas palīdzības saņemšanai 12.reģistrā, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā un ja tās iesniegumu un 3.1.7.apakšpunktā minētos dokumentus iesniegušas līdz 01.11.2006.

(Rīgas domes 29.08.2006. saistošo noteikumu Nr. 54 redakcijā)

2.10. 8.reģistrā pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē:

2.10.1. personas, ar kurām noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts likuma “Par dzīvojamo telpu īri28.4 panta otrajā daļā minētajos gadījumos un kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā, lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz Ls 250, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, ienākumi nepārsniedz Ls 200 vienam cilvēkam, ja uzrādīti likuma “Par dzīvojamo telpu īri28.4 panta trešajā daļā minētie dokumenti un šo personu lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā, kā arī ja tām nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai.

Atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai (personām), kura (kuras) strādā algotu darbu un kurai (kurām) nav apgādnieku, tiek vērtēts tikai pensijas apmērs.

2.10.2. personas, kuru pašvaldības mājās īrēto vai viņu īpašumā esošo dzīvojamo telpu Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisija atzinusi par avārijas stāvoklī esošu, turklāt, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri28.3 panta pirmo daļu vai 28.4 panta pirmo daļu, iepriekšminētā komisija pieņēmusi lēmumu par iedzīvotāju izvietošanu.

(Grozīts ar Rīgas domes 23.01.2007 saistošajiem noteikumiem Nr. 68)

2.11. 9.reģistrā pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai reģistrē denacionalizēto vai likumīgajiem īpašniekiem atdoto namīpašumu īpašniekus (viņu mantiniekus), kuri, pamatojoties uz likuma “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” 16.pantu, likuma “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” 16.pantu, vēlas aizņemt dzīvokli savos namīpašumos un iesnieguši pieteikumu pašvaldībai.

2.12. 10.reģistrā pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai, pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 47.panta piekto daļu, reģistrē personas, kuru personiskajā īpašumā bijusī māja nojaukta sakarā ar zemes gabala atsavināšanu valsts vai sabiedrības vajadzībām, ja šīm personām un viņu ģimenes locekļiem, kas kopā pastāvīgi dzīvojuši nojauktajā mājā, kā kompensācija par atsavināto īpašumu piešķirts dzīvoklis (dzīvokļi) no valsts vai sabiedriskā dzīvokļu fonda, kas likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” spēkā stāšanās brīdī atradās mājā, kura denacionalizēta vai atdota bijušajiem īpašniekiem (vai viņu mantiniekiem), vai mājā, par kuras atdošanu ir iesniegts pieprasījums, un šīm personām ir tiesības bez atlīdzības saņemt īpašumā dzīvokli.

2.13. 11.reģistrā reģistrē zemes gabalu īpašniekus, uz kuru zemes uzcelta daudzdzīvokļu māja un kuriem saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 21.panta septīto daļu ir tiesības pēc savas izvēles privatizēt šajā mājā vienu privatizācijai publiski piedāvātu neizīrētu dzīvokli.

2.14. 12.reģistrā pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai vispārējā kārtībā reģistrē:

2.14.1. personas, kuras līdz 31.12.2001. saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” bija reģistrētas valsts un pašvaldības palīdzības dzīvokļa jautājuma risināšanā saņemšanai;

2.14.2. maznodrošinātas personas, kuras īrē vai arī lieto tādu tām piederošu dzīvojamo telpu, ka vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām (izņemot laulātos), kas vecākas par deviņiem gadiem, vai kuru īrētā dzīvojamā telpa saskaņā Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisijas atzinumu nav piemērota dzīvošanai, ja turklāt:

2.14.2.1. tās audzina bērnu invalīdu;

2.14.2.2. ģimenē visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensionāri vai invalīdi;

2.14.2.3. tās ir atsevišķi dzīvojošas pensijas vecuma personas, kurām nav apgādnieku;

2.14.2.4. tie ir atsevišķi dzīvojoši invalīdi, kuriem nav apgādnieku;

2.14.2.5. ar atsevišķu istabu nav nodrošināta persona, kurai tā pienākas saskaņā ar noteikumu pielikumā minētās slimības raksturu;

2.14.3. maznodrošinātas personas, kuru ģimenē ir trīs vai vairāk kā trīs nepilngadīgi bērni, kuras īrē vai lieto tām piederošu dzīvojamo telpu (vienistabas dzīvokli vai vienu istabu) vai arī īrē (lieto) tādu dzīvojamo telpu, ka vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām (izņemot laulātos), kas vecākas par deviņiem gadiem, vai kuru īrētā dzīvojamā telpa saskaņā ar Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisijas atzinumu nav piemērota dzīvošanai.

Persona, kuras īpašumā ir dzīvojamā telpa, tiek reģistrēta palīdzības saņemšanai un saņem 2.14.punktā minēto palīdzību, ja piekrīt, saņemot palīdzību, dzīvojamās telpas īpašumu uz dāvinājuma līguma pamata nodot Rīgas pašvaldības īpašumā.

(Grozīts ar Rīgas domes 27.09.2005. saistošajiem noteikumiem Nr. 19)

2.15. 13.reģistrā sociālā dzīvokļa (vai sociālās dzīvojamās telpas) īrēšanai reģistrē:

2.15.1. pensijas vecumu sasniegušas politiski represētās personas, ja to īpašumā nav dzīvojamās telpas;

2.15.2. maznodrošinātas personas, uz kurām attiecināms viens no šādiem nosacījumiem:

2.15.2.1. stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri28.2 panta pirmo daļu;

2.15.2.2. stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par pensijas vecumu sasniegušas personas vai personas, kura atzīta par 1. vai 2. grupas invalīdu, izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri28.3 panta pirmo daļu, 28.4 panta otro daļu;

2.15.2.3. persona īrē valsts vai pašvaldības īpašumā esošu dzīvojamo telpu, kuru nodod valstij vai pašvaldībai, jo ir izteikusi vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli (sociālo dzīvojamo telpu);

2.15.2.4. pensijas vecumu sasniegusi vai par 1. vai 2.grupas invalīdu atzīta persona, kura kā ģimenes loceklis lieto vienu dzīvojamo telpu, kas ģimenes locekļu īpašumā nodota privatizācijas procesā, ja šī persona izveidojusi atsevišķu ģimeni vai tai atsevišķa dzīvojamā telpa pienākas saskaņā ar noteikumu pielikumā minētās slimības raksturu;

2.15.2.5. persona īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā (likumīgajam īpašniekam atdotā), fiziskai vai juridiskai personai piederošā mājā, turklāt persona dzīvojamo telpu lietojusi līdz īpašuma tiesību atjaunošanai vai mājas nodošanai īpašumā;

2.15.2.6. persona ne mazāk kā trīs gadus īrē fiziskai vai juridiskai personai piederošu dzīvojamo telpu Rīgā;

2.15.2.7. persona ir bārenis un nav nodrošināta ar dzīvojamo telpu;

2.15.2.8. pensijas vecumu sasniegusi vai par 1. vai 2.grupas invalīdu atzīta persona, kura īrē dzīvojamo telpu istabu plānojuma sociālajā dzīvojamā mājā vai sociālo dzīvokli bez ērtībām un regulāri pilda sociālās dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus.

(Rīgas domes 27.09.2005. saistošo noteikumu Nr. 19 redakcijā, kas grozīta ar Rīgas domes 29.08.2006. saistošajiem noteikumiem Nr. 54)

2.15.1 Politiski represētās vai pensijas vecumu sasniegušās personas, kā arī par 1.vai 2.grupas invalīdiem atzītas personas, kuras līdz šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdim jau reģistrētas 13.reģistrā kā sociāli maz­aizsargātas personas, kuru ienākumi un materiālā stāvokļa līmenis pārsniedz maznodrošinātai personai noteikto, saglabā tiesības īrēt sociālo dzīvokli (sociālo dzīvojamo telpu).

(Rīgas domes 27.09.2005. saistošo noteikumu Nr. 19 redakcijā; kas grozīta ar Rīgas domes 29.08.2006. saistošajiem noteikumiem Nr. 54)

2.15.2 Sociālās dzīvojamās telpas (arī servisa dzīvokļa) īres līgums tiek noslēgts uz termiņu, kas nepārsniedz sešus mēnešus.

Ar personām, kuras saņem vecuma pensiju vai atzītas par 1. vai 2.grupas invalīdiem, sociālās dzīvojamās telpas īres līgums par vienistabas dzīvokļa (vienas istabas) izīrēšanu tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku bez atkārtotas pārbaudes termiņa noteikšanas.

Ar politiski represētām personām, kas saņem vecuma pensiju, un par 1. vai 2.grupas invalīdiem atzītām personām, kuras pilda sociālās dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus, īres līgums tiek atjaunots pēc sešiem mēnešiem neatkarīgi no personas ienākumiem.

(Rīgas domes 29.08.2006. saistošo noteikumu Nr. 54 redakcijā)

2.15.3 Personas, kuras izteikušas vēlēšanos un atzītas par tiesīgām reģistrēties palīdzības saņemšanai 13.reģistrā un dzīvojamo telpu lieto (lietoja) uz viena īres līguma pamata, var tikt iekļautas iepriekšminētajā palīdzības reģistrā tikai vienā reģistra lietā.

(Rīgas domes 29.08.2006. saistošo noteikumu Nr. 54 redakcijā)

2.16. 14.reģistrā reģistrē personas, kuras vēlas Rīgas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošo vai viņu īpašumā esošo dzīvojamo telpu apmainīt pret mazāku īrējamu dzīvojamo telpu, pret dzīvojamo telpu, par kuru jāmaksā zemāka maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (dzīvojamā telpa ar zemāku labiekārtojuma līmeni), vai arī veselības stāvokļa dēļ vēlas dzīvojamo telpu dzīvojamās mājas pirmajā stāvā vai citā Rīgas priekšpilsētā (rajonā).

Persona, kuras īpašumā ir dzīvojamā telpa, tiek reģistrēta palīdzības saņemšanai un saņem šajā punktā minēto palīdzību, ja piekrīt, saņemot palīdzību, dzīvojamās telpas īpašumu uz dāvinājuma līguma pamata nodot Rīgas pašvaldības īpašumā.

(Grozīts ar Rīgas domes 27.09.2005. saistošajiem noteikumiem Nr. 19)

3. Personas reģistrācija palīdzības reģistrā, izslēgšana no tā un pārreģistrācija citā palīdzības reģistrā

3.1. Persona apliecina tiesības saņemt palīdzību, pievienojot iesniegumam šādus dokumentus:

3.1.1. noteikumu 1.6.punktā minētās personas:

– pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

– dzīvojamās telpas īres līguma vai īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu;

3.1.2. 1.reģistrā minētās personas:

– dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

– tiesas sprieduma, kurš stājies spēkā, kopiju, uzrādot oriģinālu;

– pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

– pensionāra apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

– politiski represētās personas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

– invalīdiem – Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas (turpmāk – VDEĀK) izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

– kriminālpolicijas vai prokuratūras izziņu par krimināllietas ierosināšanu (2.1.5.apakšpunkts);

3.1.3. 3.reģistrā minētās personas:

– lēmumu par aizgādnības tiesību izbeigšanos vai aprobežošanu un bērna bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna ievietošanu valsts audzināšanas iestādē vai nodošanu aizbildnībā;

– izziņas par bērna atrašanos valsts audzināšanas iestādēs vai pie aizbildņa;

– dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

– pases kopiju, uzrādot oriģinālu;

– invalīdiem – VDEĀK izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

3.1.4. 5.reģistrā minētās personas:

– personas, kura pēc soda izciešanas atbrīvota no ieslodzījuma vietas, atbrīvojuma izziņas (veidlapa A) kopiju, uzrādot oriģinālu;

– arhīva izziņu no pēdējās dzīvesvietas (izziņā uzrādot pieraksta ilgumu, pierakstītās personas un radniecību ar tām);

– pases kopiju, uzrādot oriģinālu;

3.1.5. 7.reģistrā minētās personas:

– dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

– pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

– arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo pierakstu pirms izceļošanas no Latvijas (repatriantiem);

– repatrianta izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu (repatriantiem);

– politiski represētās personas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu (politiski represētajām personām);

– pensionāra apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu (2.7.4.apakšpunkts);

– invalīdiem – VDEĀK izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu (2.7.4.apakšpunkts);

3.1.6. (svītrots ar Rīgas domes 29.08.2006. saistošajiem noteikumiem Nr. 54);

3.1.7. 7.2 reģistrā minētās personas:

– dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

– pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

3.1.8. 8.reģistrā minētās personas:

– dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

– dzīvokļa plānu;

– pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

3.1.9. 9.reģistrā minētās personas:

– īpašnieka dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

– īpašnieka pases kopiju, uzrādot oriģinālu;

– īrnieka dzīvojamās telpas īres vai apakš­īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

– īpašnieka vajadzībām pieprasītā atbrīvojamā dzīvokļa plānu;

3.1.10. 10.reģistrā minētās personas:

– arhīva izziņas oriģinālu par nojauktā namīpašuma piederību īpašniekam – fiziskai personai – namīpašuma nojaukšanas brīdī;

– izpildinstitūcijas lēmumu par arhīva izziņā norādītā namīpašuma nojaukšanu;

–izpildinstitūcijas lēmumu par dzīvokļa piešķiršanu nojauktā namīpašuma īpašniekam un viņa ģimenes locekļiem, kas kopā ar viņu dzīvojuši un bijuši pierakstīti dzīvoklī;

– piešķirtā dzīvokļa orderi vai tā kopiju;

– īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

– dzīvokļa plānu;

– ģimenes locekļu radniecību apstiprinošus dokumentus, ja pēc namīpašuma nojaukšanas un dzīvokļa saņemšanas ģimenes locekļi mainījuši vārdu, uzvārdu;

– dzīvokļa pieprasītāja un viņa ģimenes locekļu pasu un bērnu dzimšanas apliecību kopijas, uzrādot oriģinālus;

3.1.11. 11.reģistrā minētās personas:

– pases kopiju, uzrādot oriģinālu;

– zemesgrāmatas akta kopiju, uzrādot oriģinālu;

– zemes robežu plāna kopiju, uzrādot oriģinālu;

– Rīgas pilsētas zemes komisijas lēmuma kopiju, uzrādot oriģinālu;

3.1.12. 12.reģistrā minētās personas:

– dzīvojamās telpas īres līguma vai dzīvojamās telpas īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu;

– dzīvokļa plānu;

– pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

– pensionāra apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

– invalīdiem – VDEĀK izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

– ja pēdējo trīs gadu laikā mainīta dzīvesvieta – arhīva izziņu no iepriekšējās dzīvesvietas, kurā norādīts dzīvojamās telpas labiekārtojuma līmenis, istabu skaits, platība, tajā dzīvojošo personu skaits, vai arī īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

– ģimenes ārsta atzinumu par to, ka persona slimo ar kādu no noteikumu pielikumā minētajām slimībām;

3.1.13. 13.reģistrā minētās personas:

– dzīvojamās telpas īres līguma kopiju;

– tiesas sprieduma, kurš stājies likumīgā spēkā, kopiju, uzrādot oriģinālu;

– pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

– pensionāra apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

– invalīdiem – VDEĀK izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

– lēmumu par aizgādnības tiesību izbeigšanos vai aprobežošanu un bērna bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna ievietošanu valsts audzināšanas iestādē vai nodošanu aizbildnībā;

– izziņas par bērna atrašanos valsts audzināšanas iestādēs vai pie aizbildņa;

– ģimenes ārsta atzinumu par to, ka persona slimo ar kādu no noteikumu pielikumā minētajām slimībām;

politiski represētās personas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu (politiski represētām personām);

3.1.14. 14.reģistrā minētās personas:

– dzīvokļa plānu;

– dzīvojamās telpas īres līguma vai dzīvojamās telpas īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu;

– pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

– pensionāra, politiski represētās personas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

– invalīdiem – VDEĀK izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

– ģimenes ārsta atzinumu par to, ka veselības stāvokļa dēļ nepieciešama dzīvojamās telpas apmaiņa.

(Grozīts ar Rīgas domes 29.08.2006. saistošajiem noteikumiem Nr. 54)

3.2. Ja ir nepieciešams, personai var pieprasīt papilddokumentus informācijas precizēšanai.

3.3. Palīdzības reģistrā iekļautās personas pienākums ir savlaicīgi deklarēt SD ienākumus un materiālo stāvokli, iesniegt Dzīvokļu pārvaldē VDEĀK izziņas par invaliditātes termiņa pagarinājumu kopiju, uzrādot oriģinālu, īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu (ja izdarīti grozījumi īres līgumā), un dokumentus par izmaiņām ģimenes sastāvā.

(Rīgas domes 29.08.2006. saistošo noteikumu Nr. 54 redakcijā)

3.4. Personas, kuras noteikumu 1.9.punktā noteiktajā kārtībā atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību un iekļaujamas palīdzības reģistrā, reģistrē ar datumu, kad tās iesniegušas pašvaldībai iesniegumu un visus dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņemt attiecīgo palīdzības veidu.

Likumā noteiktajā kārtībā Dzīvokļu pārvalde sniedz rakstveida atbildi uz personas iesniegumu par iespēju saņemt iesniegumā minēto vai citu palīdzību, kā arī informē par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra.

3.5. Ja maznodrošinātas personas, kas 2.7.4.apakšpunktā noteiktajā kārtībā pārreģistrēta palīdzības saņemšanai pirmām kārtām 7.reģistrā, nepilngadīgo bērnu skaits ir mazāks par trīs vai personai nav pagarināts invaliditātes termiņš, tā zaudē tiesības uz nodrošinājumu ar dzīvojamām telpām pirmām kārtām un tiek pārreģistrēta ar iepriekšējo reģistrācijas datumu palīdzības saņemšanai vispārējā kārtībā 12.reģistrā.

3.6. Politiski represētās personas, kuras reģistrētas palīdzības saņemšanai 12.reģistrā un līdz 01.11.2006. rakstveidā izteikušas vēlēšanos pārreģistrēties noteikumu 2.7.3.apakšpunktā minēto personu grupā, iekļauj 7.reģistrā ar iepriekšējo reģistrācijas datumu.

(Rīgas domes 29.08.2006. saistošo noteikumu Nr. 54 redakcijā)

3.7. 7.reģistrā iekļautās personas, ja to ienākumi pārsniedz 2.7.2., 2.7.5.apakšpunktā noteiktos, tiek pārreģistrētas 7.2palīdzības reģistrā, saglabājot sākotnējo reģistrācijas datumu, tikai ar nosacījumu, ka līdz iekļaušanai 7.reģistrā tās bija reģistrētas 12.reģistrā.

(Rīgas domes 29.08.2006. saistošo noteikumu Nr. 54 redakcijā)

3.8. Personas, kuras, pamatojoties uz dzīvojamo telpu īres līgumu, kā ģimenes locekļi lieto dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā, kur deklarējušas savu dzīvesvietu, var tikt iekļautas noteikumu 2.9. punktā, 2.1.1.1., 2.1.1.4., 2.1.2.2., 2.7.3., 2.7.5., 2.10.1.apakš­punktā minētajos palīdzības reģistros tikai vienā reģistra lietā.

(Rīgas domes 29.08.2006. saistošo noteikumu Nr. 54 redakcijā)

3.9. Personām, kuras pēc 31.03.2004. (t.i., pēc Rīgas domes 16.03.2004. saistošo noteikumu Nr.61 “Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība” stāšanās spēkā) ir labprātīgi atsavinājušas tām piederošo dzīvojamo telpu (dzīvojamās mājas) īpašumu Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā, nav tiesību saņemt noteikumu 2.4., 2.7., 2.9.punktā, 2.1.1.4., 2.1.2.2., 2.10.1.apakšpunktā minēto palīdzību.

(Grozīts ar Rīgas domes 29.08.2006. saistošajiem noteikumiem Nr. 54)

3.10. Noteikumu 2.3., 2.5.punktā, 2.1.5., 2.7.1.apakšpunktā minētās personas palīdzības saņemšanai reģistrējamas un ar dzīvojamo telpu nodrošināmas tikai tad, ja iesniegums par dzīvojamās telpas izīrēšanu saņemts ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad personas ir ieguvušas tiesības uz nodrošinājumu ar dzīvojamo telpu. Ja šis termiņš nav ievērots attaisnojošu iemeslu dēļ, 1.9.punktā minētā komisija ir tiesīga termiņu atjaunot.

3.11. Personai nav tiesību saņemt noteikumu 2.14.2. un 2.14.3.apakšpunktā minēto palīdzību trīs gadus, ja:

3.11.1. persona devusi piekrišanu privatizēt tās īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgusi ar to vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu;

3.11.2. ar personas piekrišanu tai piederošs dzīvokļa īpašums ir pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā persona zaudējusi attiecīgā dzīvokļa lietošanas tiesības;

3.11.3. persona apmainījusi tās īrēto dzīvojamo telpu pret mazāku, iemitinājusi tajā radiniekus, kuru iemitināšanai nepieciešama izīrētāja piekrišana, un ja šo darbību rezultātā ir radusies iespēja prasīt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

3.12. Ja persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra, ne vēlāk kā divas nedēļas pirms personas izslēgšanas tai nosūtāms rakstveida paziņojums uz norādīto adresi. Persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra noteikumu 1.9.punktā noteiktajā kārtībā ar komisijas lēmuma pieņemšanas dienu, ja:

3.12.1. persona iesniegusi rakstisku iesniegumu;

3.12.2. persona sniegusi nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuri bijuši par pamatojumu šīs personas iekļaušanai palīdzības reģistrā;

3.12.3. zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatojumu šīs personas iekļaušanai palīdzības reģistrā;

3.12.4. persona atkārtoti nav iesniegusi dokumentus, kuri apliecina tiesības saņemt iesniegumā norādīto palīdzību;

3.12.5. persona saņēmusi iesniegumā norādīto palīdzību;

3.12.6. persona reģistrēta palīdzības saņemšanai sakarā ar izlikšanu no dzīvojamās telpas, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri28.2 panta noteikumiem, bet novilcina palīdzības sniegšanas procesu, nepamatoti atsakoties no vismaz trijiem dzīvojamās telpas īres piedāvājumiem.

4. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas kritēriji un secība

4.1. Ikvienu pašvaldības lietojumā esošu neizīrētu dzīvojamo telpu vispirms piedāvā īrēt noteikumu 1.6.punktā minētajām personām, ievērojot nosacījumu, ka personai piedāvā īrēt dzīvojamo telpu ar istabu skaitu, kas līdzvērtīgs īrētajai.

4.2. Personai piedāvā īrēt dzīvojamo telpu (izņemot noteikumu 1.6.punktā minētās personas), ievērojot šādus kritērijus:

4.2.1. 7., 7.2, 8., 12.reģistrā minētajām personām labiekārtotu dzīvojamo telpu:

– vienistabas dzīvokli – ģimenei, kurā ir 1 līdz 3 cilvēki;

– divistabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir 2 līdz 5 cilvēki;

– trīsistabu dzīvokli un lielākus dzīvokļus – ģimenei, kurā ir 4 (vai vairāk) cilvēki.

Piedāvājot dzīvojamo telpu šajā punktā minētājām personām, ievēro nosacījumu, ka ar atsevišķu istabu ir nodrošināma deviņu gadu vecumu sasniegusi persona.

Piedāvājot dzīvojamo telpu 8.reģistrā minētajām personām, ievēro nosacījumu, ka nedrīkst piešķirt dzīvojamo telpu, kas ir lielāka par līdz šim īrēto dzīvojamo telpu.

Piedāvājot dzīvojamo telpu 7., 7.2, 12.reģistrā minētajām personām, var tikt ņemts vērā ģimenes ārsta atzinums par to, ka persona slimo ar kādu no noteikumu pielikumā minētajām slimībām;

4.2.2. 1.reģistrā minētajām personām, kuras no dzīvojamās telpas izliktas likuma “Par dzīvojamo telpu īri28.2 pantā noteiktajā kārtībā, un 5.reģistrā minētajām personām – dzīvokli bez ērtībām vai dzīvojamo telpu istabu plānojuma mājā ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām, ievērojot šādus nosacījumus:

– vienistabas dzīvokli vai dzīvojamo telpu istabu plānojuma mājā ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – ģimenei, kurā ir 1 līdz 3 cilvēki;

– divistabu dzīvokli vai dzīvojamo telpu istabu plānojuma mājā ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – ģimenei, kurā ir 4 līdz 5 cilvēki;

– trīsistabu dzīvokli vai dzīvojamo telpu istabu plānojuma mājā ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – ģimenei, kurā ir 6 (vai vairāk) cilvēki;

Piedāvājot dzīvojamo telpu 1.reģistrā minētajām personām, ievēro nosacījumu, ka netiek piedāvāta dzīvojamā telpa ar lielāku istabu skaitu nekā viņu lietošanā bija līdz izlikšanai no dzīvojamās telpas;

Šajā apakšpunktā minētajām 1.reģistrā iekļautajām personām līdz šim īrētā, pašvaldības īpašumā esošā dzīvojamā telpa atkārtoti var tikt izīrēta tikai ar nosacījumu, ka persona Dzīvokļu pārvaldē vērsusies ar iesniegumu, kurā piekritusi, ka izīrējamā dzīvojamā telpa tiek saglabāta pašvaldības īpašumā;

4.2.3. 3.reģistrā minētajām personām – dzīvojamo telpu istabu plānojuma mājā ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām uz vienu gadu.

Ja persona, kurai izīrēta dzīvojamā telpa istabu plānojuma mājā ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām, gada laikā regulāri maksā īres maksu un maksu par pakalpojumiem un strādā, tai pēc gada var piedāvāt vienistabas dzīvokli.

Personai, kura veselības stāvokļa dēļ nevar dzīvot dzīvojamā telpā ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām, var piedāvāt vienistabas dzīvokli;

4.2.4. 1.reģistrā minētajām personām, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma “Par dzīvojamo telpu īri6.panta otrās daļas 2.punktā, 28.3 panta pirmajā daļā, 28.4 panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos, ievērojot šo noteikumu 4.2.1., 4.3.5.apakš­punkta nosacījumus, taču ņemot vērā, ka nedrīkst piešķirt dzīvojamo telpu, kas ir lielāka par līdz šim īrēto dzīvojamo telpu.

Ja šajā apakšpunktā minētās personas (kuru īrētās dzīvojamās telpas īpašnieks vai apsaimniekotājs iesniedzis izpildei izpildu rakstu, vai arī tiesas sprieduma izpilde atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierādīs īrniekam citu dzīvojamo telpu) pašvaldība nevar uzreiz nodrošināt ar dzīvojamo telpu (jo attiecīgajā brīdī nav atbilstošu neizīrētu dzīvojamo telpu), personas nodrošina ar pagaidu dzīvojamo telpu;

4.2.5. 9., 10.reģistrā minētajām personām un 8.reģistrā minētajām personām, kuru pašvaldības mājā īrēto vai īpašumā esošo dzīvokli Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisija atzinusi par avārijas stāvoklī esošu (noteikumu 2.10.2.apakš­punkts), piedāvā īrēt dzīvojamo telpu ar istabu skaitu, kas līdzvērtīgs īrētajai;

4.2.6. piedāvājot dzīvojamās telpas netiek ņemti vērā ģimenes locekļi, kuri pēc personas reģistrācijas palīdzības saņemšanai iemitināti personas īrētajā vai īpašumā esošajā dzīvojamā telpā likuma “Par dzīvojamo telpu īri9.pantā noteiktajā kārtībā un tur deklarējuši dzīvesvietu, bet pirms tam lietojuši citu dzīvojamo telpu.

(Grozīts ar Rīgas domes 27.09.2005. saistošajiem noteikumiem Nr. 19; Rīgas domes 29.08.2006. saistošajiem noteikumiem Nr. 54)

4.3. Dzīvojamās telpas piedāvā izīrēšanai, ievērojot šādu secību:

4.3.1. noteikumu 1.6.punktā minētajām personām, ievērojot nosacījumu, ka piedāvātā dzīvojamā telpa nedrīkst būt ar zemāku labiekārtojuma līmeni nekā līdz šim lietotā;

4.3.2. 1., 13.reģistrā minētajām personām, kuru īrētās dzīvojamās telpas īpašnieks vai apsaimniekotājs ir iesniedzis izpildei izpildu rakstu, kā arī personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni un šīs personas pagaidām uzturas patversmē, vai gadījumos, kad tiesas sprieduma izpilde ir atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierādīs īrniekam citu dzīvojamo telpu;

4.3.3. personām, kurām dzīvojamā telpa jāpiedāvā, pamatojoties uz Rīgas domes lēmumiem un Rīgas domes dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas lēmumiem par dzīvojamās telpas izīrēšanu ārpus kārtas.

Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisija var izskatīt jautājumu par dzīvojamās telpas izīrēšanu ārpus kārtas 7.reģistrā reģistrētai pensijas vecumu sasniegušai vai par invalīdu atzītai maznodrošinātai personai, kuras izdevumi par īri, pakalpojumiem un izdevumi par Rīgas domes Labklājības departamenta akceptētajiem nepieciešamajiem medicīnas pakalpojumiem pārsniedz personas ienākumus, un 7., 7.2 reģistrā vai 8.reģistrā reģistrētai personai, ja tās īrētajā dzīvojamā telpā denacionalizētajā vai likumīgajam īpašniekam atdotajā mājā nav nodrošināti likuma “Par dzīvojamo telpu īri11.3 panta pirmās daļas 1.punktā minētie pamatpakalpojumi, Rīgas domes Administratīvā komisija pieņēmusi lēmumu par nam­īpašnieka (pilnvarotās personas) sodīšanu ar naudas sodu par pamatpakalpojumu nesniegšanu, šis lēmums stājies likumīgā spēkā, trīs mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nav nodrošināti pamatpakalpojumi un pamatpakalpojumu nesniegšanas faktu konstatējusi Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisija;

4.3.4. dzīvojamās telpas bez ērtībām, dzīvojamās telpas ar daļējām ērtībām vai dzīvojamās telpas istabu plānojuma dzīvojamā mājā ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām piedāvā:

4.3.4.1. 1.reģistrā minētajām politiski represētajām personām un daudzbērnu ģimenēm;

4.3.4.2. 1., 3., 5. reģistrā minētajām personām.

Piedāvājot dzīvojamās telpas 3.reģistrā minētām personām, dzīvojamo telpu piedāvājumi vispirms tiek izteikti personām, par kurām saņemts Rīgas domes Labklājības departamenta atzinums;

4.3.5. dzīvojamās telpas ar ērtībām piedāvā:

4.3.5.1. 1., 13.reģistrā minētajām politiski represētajām personām un daudzbērnu ģimenēm;

4.3.5.2. 1.reģistrā minētajām personām;

4.3.5.3. 7.reģistrā minētajām personām, ievērojot noteikumu 4.4.punktā minētās proporcijas.

Ievērojot noteikumu 4.4.punktā minētās proporcijas, vispirms vienu dzīvojamo telpu piedāvā īrēt politiski represētajai personai, vienu dzīvojamo telpu daudzbērnu ģimenei, vienu dzīvojamo telpu – noteikumu 4.3.3.apakšpunktā minētajām personām;

4.3.5.4. 7.2, 8., 9., 10.reģistrā minētajām politiski represētajām personām un daudzbērnu ģimenēm un noteikumu 4.3.3.apakšpunktā minētajām personām, ievērojot noteikumu 4.4.punktā minētās proporcijas;

4.3.5.5. 7.2, 8., 9.,10.reģistrā minētajām personām, ievērojot noteikumu 4.4.punktā minētās proporcijas;

4.3.5.6. 11.reģistrā minētajām personām;

4.3.5.7. 12.reģistrā minētajām personām.

(Rīgas domes 29.08.2006. saistošo noteikumu Nr. 54 redakcijā, kas grozīta ar Rīgas domes 23.01.2007. saistošajiem noteikumiem Nr. 68)

4.4. Dzīvojamo telpu piedāvājumi 7., 7.2, 8., 9., 10.reģistrā reģistrētām personām tiek izteikti, ievērojot (attiecīgā secībā) šādas proporcijas: 5; 1; 2; 1; 1. Ja 8., 9. un 10.reģistrā nav pretendentu, šiem reģistriem paredzētie dzīvokļi reģistrācijas secībā tiek piedāvāti 7.reģistrā reģistrētajām personām.

(Rīgas domes 23.01.2007. saistošo noteikumu Nr. 68 redakcijā)

4.5. Šo noteikumu 14.reģistrā minētajām personām dzīvojamo telpu apmaiņai piedāvā iesniegumu reģistrācijas secībā, vispirms piedāvājot maznodrošinātām personām.

4.6. Personai, kura reģistrēta palīdzības reģistrā vai kurai neatliekami sniedzama palīdzība, tiek piedāvātas tās pašvaldības neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā iekļautās telpas, kas ir sarakstā piedāvājuma izteikšanas dienā, ievērojot likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” un šo noteikumu 4.1., 4.2., 4.3. un 4.4.punktā minētos nosacījumus.

4.7. Ja personai bijusi iespēja iepazīties ar vismaz trīs dažādu dzīvošanai derīgu izīrējamo dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem un izvēlēties, bet persona no šiem piedāvājumiem nepamatoti atteikusies vai arī nav sniegusi Dzīvokļu pārvaldei atbildi par saņemtajiem piedāvājumiem, šī persona tiek pārreģistrēta attiecīgā veida palīdzības reģistrā ar pēdējo kārtas numuru. Šis nosacījums neattiecas uz noteikumu 3.12.6.apakš­punktā paredzētajiem gadījumiem.

4.8. Dzīvokli sociālajā dzīvojamā mājā izīrē reģistrācijas secībā, izņemot šādus gadījumus:

4.8.1. persona bez atlīdzības nodod Rīgas pašvaldībai tās īpašumā esošu dzīvojamo telpu Rīgā;

4.8.2. persona atbilst likuma “Par dzīvojamo telpu īri36.1 panta pirmajā daļā minēto personu kategorijai un personas īrētās dzīvojamās telpas īpašnieks vai apsaimniekotājs ir iesniedzis izpildei izpildu rakstu, kā arī gadījumos, kad tiesas sprieduma izpilde ir atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierādīs īrniekam citu dzīvojamo telpu;

4.8.3. Rīgas domes Labklājības departaments un Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisija sniegusi atzinumu par nepieciešamību paātrināt dzīvokļa jautājuma risināšanu;

4.8.4. persona nodod valstij vai Rīgas pašvaldībai valsts vai pašvaldības mājā īrēto dzīvokli.

(Grozīts ar Rīgas domes 27.09.2005. saistošajiem noteikumiem Nr. 19; Rīgas domes 29.08.2006. saistošajiem noteikumiem Nr. 54)

4.9. Bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kuriem izīrēta dzīvojamā telpa grupu dzīvokļos, var tikt izīrēta cita dzīvojamā telpa, ievērojot noteikumu 4.2.3.apakšpunkta otrās daļas nosacījumus, ja Rīgas domes Labklājības departaments atzinis, ka personai turpmāk nav nepieciešams īrēt dzīvojamo telpu grupu dzīvoklī.

5. Noslēguma jautājumi

(Nodaļa Rīgas domes 29.08.2006. saistošo noteikumu Nr. 54 redakcijā)

5.1. Pēc saistošo noteikumu stāšanās spēkā 7. un 7.1reģistra uzskaites lietas iesniegumu reģistrācijas secībā tiek kārtotas 7. reģistrā.

(Rīgas domes 29.08.2006. saistošo noteikumu Nr. 54 redakcijā)

5.2. Dzīvokļu pārvalde viena mēneša laikā pēc saistošo noteikumu stāšanās spēkā informē visas 12.palīdzības reģistrā reģistrētās denacionalizētajos namos dzīvojošās personas, kuras līdz 31.12.2001. saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” bija reģistrētas valsts un pašvaldības palīdzības dzīvokļa jautājuma risināšanā saņemšanai, par iespējām pārreģistrēties 7. vai 7.2 palīdzības reģistrā.

(Rīgas domes 29.08.2006. saistošo noteikumu Nr. 54 redakcijā)

5.3. Dzīvokļu pārvalde līdz 01.01.2007. veic personu pārreģistrāciju attiecīgajā reģistrā un kārto 7. un 7.2 reģistru.

(Rīgas domes 29.08.2006. saistošo noteikumu Nr. 54 redakcijā)

5.4. Rīgas domes Komunālais departaments ir atbildīgs par saistošo noteikumu izpildes novērošanu.

(Rīgas domes 29.08.2006. saistošo noteikumu Nr. 54 redakcijā)

5.5. Saistošie noteikumi publicējami likuma “Par pašvaldībām” 45.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā un stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.”

(Rīgas domes 29.08.2006. saistošo noteikumu Nr. 54 redakcijā)

Rīgas domes priekšsēdētājs A.Aksenoks
24.02.2007