Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta rīkojums Nr.444

Rīgā 2005.gada 19.jūlijā (prot. Nr.40 32.§)

Par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstības pamatnostādnēm

 

1. Apstiprināt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstības pamatnostādnes (turpmāk - pamatnostādnes).

2. Noteikt, ka:

2.1. par pamatnostādņu īstenošanu ir atbildīga Veselības ministrija. Pamatnostādnes īsteno Katastrofu medicīnas centrs;

2.2. nepieciešams nodrošināt vienotu informācijas apmaiņas sistēmas tehnisko risinājumu, lai sekmētu efektīvu operatīvo dienestu sadarbību;

2.3. paralēli vienotajam neatliekamās palīdzības tālruņa numuram "112" ir jābūt atsevišķam bezmaksas tālruņa numuram, kas nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta atsevišķu izsaukumu iezvanu pieeju;

2.4. Satiksmes ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Veselības ministrijai mēneša laikā sagatavot konceptuālus priekšlikumus optimālam tehniskajam risinājumam neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukuma tālruņa ieviešanai un sagatavotos priekšlikumus iesniegt Ministru kabinetā.

3. Veselības ministrijai:

3.1. nodrošināt pamatnostādņu īstenošanu saskaņā ar Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmu un tās ieviešanas plānu 2005.-2010.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2004.gada 20.decembra rīkojumu Nr.1003) un pamatnostādnēm "Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2005.gada 18.maija rīkojumu Nr.326);

3.2. sākot ar 2006.gadu, reizi divos gados iesniegt Ministru kabinetā pārskatu (ziņojumu) par pamatnostādņu īstenošanas gaitu.

4. Pamatnostādņu īstenošanu 2005.gadā nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, un jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu turpmākajos gados skatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju budžeta prioritātēm kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Veselības ministrs G.Bērziņš

 

(Ministru kabineta

2005.gada 19.jūlija rīkojums Nr.444)

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstības pamatnostādņu
kopsavilkums

Neatliekamās medicīniskās palīdzības (turpmāk - NMP) dienesta attīstības pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kurā atspoguļota esošā situācija, identificētas pastāvošās problēmas, noteikti galvenie attīstības virzieni un sasniedzamie valdības politikas mērķi.

 

NMP jomā pastāv šādas problēmas:

- nesakārtota NMP brigāžu vadības un izsaukšanas sistēma;

- nepietiekams NMP brigāžu skaits un nevienmērīgs to izvietojums;

- nepietiekams operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu skaits, to aprīkojuma, arī medicīniskā, neatbilstība prasībām un tehnoloģiskā nesavietojamība;

- decentralizēta operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu un to medicīniskā aprīkojuma iegādes sistēma;

- nepietiekamas un reģionos neatbilstoši izvietotas pārvietojamās operatīvās medicīniskās rezerves, lai tās operatīvi nogādātu palīdzības sniedzējiem notikuma vietā;

- nepietiekams NMP dienestā strādājošo ārstniecības personu skaits un viņu darba motivācijas trūkums (smagi darba apstākļi, zems atalgojums, sociālo garantiju trūkums);

- nepietiekami finanšu līdzekļi NMP iestādēs strādājošo darbinieku kvalifikācijas uzturēšanai, paaugstināšanai un treniņa apmācībām, imitējot ārkārtējās medicīniskās situācijas, tajā skaitā darbību izņēmuma situācijā, arī sadarbojoties ar citiem valsts operatīvajiem un glābšanas dienestiem.

Pilnvērtīgai NMP dienesta attīstībai valstī ir nepieciešama vienota un centralizēta NMP dienesta izveide. Šāda dienesta pamatstruktūru veido vadības centrs un pieci reģionālie vadības un dispečercentri. Katrs reģionālais vadības un dispečercentrs vada lielāku skaitu NMP brigāžu ievērojami plašākā teritorijā, salīdzinot ar pašreizējiem dispečerdienestiem, un savā darbībā nodrošina principu - brauc tas, kurš tuvāk. Līdz 2010.gadam NMP brigāžu skaits tiek palielināts (240 brigādes) un to izvietošanas tīkls paplašināts (114 NMP punkti).

NMP dienesta vadības sistēma, NMP punktu un brigāžu optimizācija paredzēta Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmas ietvaros.

Plānotās darbības NMP dienesta attīstībai:

1) NMP dienesta nodrošināšana ar mobilo sakaru sistēmām;

2) NMP dienesta nodrošināšana ar operatīvajiem medicīniskajiem transportlīdzekļiem un tiem atbilstošu medicīnisko aprīkojumu;

3) vienota NMP dienesta izsaukuma tālruņa numura ieviešana valstī;

4) NMP vadības un dispečeru centru izveide;

5) jaunu NMP punktu un brigāžu izveide;

6) darba samaksas sistēmas izveide, pamatojoties uz amatu klasificēšanu amatu sai­mēs un līmeņos, kā arī sociālo garantiju noteikšana NMP dienestā nodarbinātajiem;

7) darba grupas izveide normatīvo aktu izstrādei par NMP, kurā tiktu noteikts vienota NMP dienesta juridiskais un finansiālais pamats, kā arī atalgojuma principi un sociālās garantijas dienestā nodarbinātajiem.

Ieviešot centralizētu NMP materiāltehnisko resursu atjaunošanas sistēmu, tiks nodrošināta ievērojami ekonomiskāka valsts budžeta līdzekļu izlietošana, augstāka iegādājamo tehnoloģiju kvalitāte un savienojamība.

Pašreizējo NMP dienesta darbības finansiālo ietekmi uz valsts budžetu lielā mērā nosaka sistēmas nepietiekamo resursu daudzums un racionālas vadības trūkums, tādēļ, ieguldot līdzekļus sistēmas attīstībā vidējā termiņā, ilgtermiņā samazināsies papildu izdevumi sociālās apdrošināšanas budžetā, novēršot letalitātes un darbspēju zaudēšanas vai ierobežošanas gadījumus, kas saistīti ar novēloti sniegtu vai nepietiekami kvalitatīvu NMP.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstības pamatnostādņu projekta ieviešanai kopējais nepieciešamais finansējums ir aptuveni 39,304 miljoni latu, tai skaitā pa gadiem:

2005.gadā - 1000000 latu;

2006.gadā - 10835311 latu;

2007.gadā - 8484521 lats;

2008.gadā - 6612776 lati;

2009.gadā - 5303641 lats;

2010.gadā - 7068397 lati.

Pamatnostādnēs noteikto mērķu sasniegšana tiks nodrošināta, izmantojot Nacionālo attīstības programmu, Eiropas Savienības struktūrfondus, kā arī veselības aprūpes valsts budžeta līdzekļus.

Veselības ministrs G.Bērziņš

19.07.2005