Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 01.01.2014. - 30.09.2014. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.454

Rīgā 2005.gada 28.jūnijā (prot. Nr.37 13.§)
Noteikumi par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu būvniecībā
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 41.pantu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka būvuzņēmēja un būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas kārtību un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālo atbildības limitu.

2. Apdrošināšanas objekts ir būvuzņēmēja vai būvētāja civiltiesiskā atbildība par tā darbības vai bezdarbības dēļ būvdarbu laikā nodarīto kaitējumu trešās personas dzīvībai un veselībai, kā arī nodarītajiem zaudējumiem trešās personas mantai.

II. Apdrošināšanas līguma noslēgšana

3. Ja būvdarbu veikšanai nepieciešama būvatļauja, būvuzņēmējs vai būvētājs nedrīkst veikt būvdarbus bez civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas. Būvuzņēmējs vai būvētājs civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu slēdz pirms būvatļaujas saņemšanas.

4. Par civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas esību būvobjektā atbild galvenais būvuzņēmējs.

5. Pēc būvuzņēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma noslēgšanas apdrošinātājs kopā ar apdrošināšanas polisi apdrošinājuma ņēmējam izsniedz apliecinātas polises kopijas, kas paredzētas būvatļaujas izsniedzējam.

6. Ja apdrošināšanas līgums tiek apturēts vai izbeigts pirms termiņa un tas ir slēgts par būvuzņēmēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu konkrētā būvobjektā, apdrošinātājs triju darbdienu laikā pēc līguma apturēšanas vai izbeigšanas par to paziņo būvatļaujas izsniedzējam.

III. Atbildības limits

7. Noslēdzot līgumu par būvuzņēmēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu konkrētā būvobjektā, apdrošināšanas līguma minimālais atbildības limits līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā vai līdz brīdim, kad būvi savā valdījumā pārņem pasūtītājs, ir 10 procenti no līgumā noteiktās summas vai no to līgumu kopējās summas, kas noslēgti starp būvuzņēmēju un pasūtītāju par būvniecības darbiem konkrētajā būvobjektā, bet ne mazāks kā 14 228,72 euro.

(Grozīts ar MK 10.09.2013. noteikumiem Nr.812)

8. Noslēdzot līgumu uz gadu par būvuzņēmēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu visos būvuzņēmēja būvobjektos, apdrošināšanas līguma minimālais atbildības limits līdz būves (būvju) pieņemšanai ekspluatācijā vai līdz brīdim, kad būvi (būves) savā valdījumā pārņem pasūtītājs, ir 10 procenti no būvuzņēmēja gada apgrozījuma, bet ne mazāks kā 71 143,59 euro.

(Grozīts ar MK 10.09.2013. noteikumiem Nr.812)

9. Noslēdzot būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumu, apdrošināšanas līguma minimālais atbildības limits līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā ir 7114,36 euro.

(Grozīts ar MK 10.09.2013. noteikumiem Nr.812)

10. Pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas trešajai personai būvuzņēmēja un būvētāja pienākums ir nekavējoties atjaunot civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas minimālās atbildības limitu.

IV. Apdrošināšanas līgumā paredzētie atlīdzināmie izdevumi

11. Būvuzņēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumā paredz, ka apdrošinātājs sedz šādus izdevumus par trešās personas dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu:

11.1. izdevumus, kas saistīti ar trešās personas ārstniecību (par trešās personas nogādāšanu, ievietošanu un uzturēšanu ārstniecības iestādē, par diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju, par personas kopšanu, par ārstniecības līdzekļu un ārstnieciskā uztura iegādi, par ārstēšanos mājas apstākļos, ieskaitot ceļa izdevumus, kas radušies, apmeklējot ārstniecības iestādi), kā arī protezēšanu, endoprotezēšanu un tehnisko palīglīdzekļu iegādi vai nomu;

11.2. izdevumus, kas saistīti ar trešās personas pārejošu darbnespēju (tai skaitā nesaņemtos ienākumus par ārstniecības personas apliecināto darbnespējas laiku - naudas summu, ko veido darba likumdošanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aprēķināta trešās personas vidējā izpeļņa par ārstniecības personas apliecināto darbnespējas laiku, no kuras atskaitīti pēc veselības kaitējuma nodarīšanas trešajai personai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirtie pabalsti un kompensācijas);

11.3. izdevumus, kas saistīti ar trešās personas darbspējas zaudējumu (tai skaitā ienākumu starpība, ko nosaka, no šo noteikumu 11.2.apakšpunktā noteiktajā kārtībā aprēķinātajiem nesaņemtajiem ienākumiem atskaitot saņemtos darba ienākumus (ja tādi ir) un no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta piešķirtās pensijas vai no valsts un pašvaldību budžeta saņemtos pabalstus);

11.4. izdevumus, kas saistīti ar trešās personas nāvi (tai skaitā apgādājamiem nodarītos zaudējumus par nesaņemto ienākumu daļu, kura pienākas katram apgādājamam, trešajai personai dzīvai esot, un no kuras atskaita apgādājamam piešķirtās apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru). Par apgādājamajiem tiek uzskatīti:

11.4.1. trešās personas bērni, arī adoptētie, līdz pilngadības sasniegšanai vai kamēr viņi mācās vidējās izglītības iestādē, vai ir augstākās izglītības iestādes pilna laika studenti, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam, kā arī neatkarīgi no vecuma, ja viņi pirms pilngadības sasniegšanas ir kļuvuši par invalīdiem;

11.4.2. trešās personas brāļi, māsas un mazbērni, ja viņi ir jaunāki par 18 gadiem un viņiem nav citu darbspējīgu apgādnieku vai kamēr viņi mācās vidējās izglītības iestādē, vai ir augstākās izglītības iestādes pilna laika studenti, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam, kā arī neatkarīgi no vecuma, ja viņiem nav citu darbspējīgu apgādnieku un viņi pirms pilngadības sasniegšanas kļuvuši par invalīdiem;

11.4.3. trešās personas darbnespējīga atraitne (atraitnis), darbnespējīgi vecāki vai vecvecāki līdz viņu darbspējas atjaunošanai, kā arī darbspējīga atraitne (atraitnis), ja ģimenē ir bērni līdz astoņiem gadiem vai bērns invalīds;

11.4.4. citi trešās personas apgādībā bijušie ģimenes locekļi, kuri par tādiem uzskatāmi saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām";

11.5. izdevumus, kas saistīti ar trešās personas apbedīšanu. Apdrošināšanas līgumā nosaka, ka atlīdzināti tiek faktiski iztērētie un ar dokumentiem pierādītie saprātīgie izdevumi. Tiesības saņemt zaudējumu atlīdzību par trešās personas apbedīšanu ir fiziskajai personai, kura uzņēmusies apbedīšanu un ir uzrādījusi miršanas apliecības oriģinālu, kā arī iesniegusi dokumentus, kas apliecina apbedīšanas faktu;

11.6. izdevumus, kas saistīti ar valsts pensiju vai pabalstu izmaksu no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta vai valsts budžeta cietušajai trešajai personai vai apgādājamajam.

(Grozīts ar MK 15.01.2008. noteikumiem Nr.22)

12. Būvuzņēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumā paredz, ka apdrošinātājs sedz izdevumus par trešās personas mantai nodarītajiem zaudējumiem.

V. Apdrošināšanas gadījuma pieteikšanas kārtība un lēmums par apdrošināšanas atlīdzību

13. Persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, rakstiski informē būvētāju vai būvuzņēmēju par tā darbības vai bezdarbības dēļ radītajiem zaudējumiem vai nodarīto kaitējumu.

14. Būvuzņēmējs vai būvētājs, iestājoties apdrošināšanas gadījumam:

14.1. nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, rakstiski paziņo apdrošinātājam par jebkuru pret būvuzņēmēju vai būvētāju vērsto pretenziju vai tiesā iesniegto prasību par trešās personas dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu vai nodarīto zaudējumu trešās personas mantai;

14.2. nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, rakstiski paziņo apdrošinātājam par notikumiem, kas varētu būt potenciāls cēlonis pretenzijas vai prasības izvirzīšanai pret apdrošināto par zaudējumiem, kuru atlīdzināšanu paredz noslēgtais apdrošināšanas līgums;

14.3. rakstiski paziņo personai, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, par nepieciešamību vērsties pie apdrošinātāja nodarīto zaudējumu novērtēšanai, kā arī rakstiski paziņo apdrošinātājam, ka trešā persona par to ir informēta;

14.4. rakstiski informē būvatļaujas izsniedzēju.

15. Būvuzņēmējs vai būvētājs iesniedz apdrošinātājam aizpildītu apdrošināšanas gadījuma pieteikumu - paziņojumu par zaudējumiem, kurā pēc iespējas pil­nīgāk ir aprakstīts iespējamais vai jau notikušais apdrošināšanas gadījums. Tam pievieno:

15.1. apdrošināšanas polises kopiju;

15.2. dokumentus, kas apliecina apdrošinātā vainu zaudējumu izraisīšanā (ja tādi ir). Par šādiem dokumentiem tiek uzskatīti:

15.2.1. izmeklēšanas, tiesu iestāžu vai citu kompetentu institūciju nolēmums, ar kuru apdrošinātais ir atzīts par vainīgu zaudējumu nodarīšanā trešajai personai;

15.2.2. citi dokumenti, kas apliecina apdrošinātā vainu.

16. Būvuzņēmējs vai būvētājs iesniedz apdrošinātājam arī šo noteikumu 17.punktā minētos dokumentus, ja trešā persona tos iesniegusi būvuzņēmējam vai būvētājam.

17. Trešā persona vai trešās personas nāves gadījumā tās tiesību un saistību pārņēmējs apdrošinātājam iesniedz iesniegumu zaudējumu atlīdzības saņemšanai. Iesniegumam pievieno:

17.1. Veselības inspekcijas atzinumu vai Ārstu asociācijas medicīnisko atzinumu, vai ārstniecības iestādes atzinumu par:

17.1.1. trešās personas dzīvībai un veselībai nodarītā kaitējuma raksturu un smagumu;

17.1.2. trešās personas nāves iemeslu;

17.2. dokumentus (ja tādi ir), kas apliecina zaudējumus un to apmēru;

17.3. izmeklēšanas vai tiesu iestāžu dokumentus par negadījumu (ja tādi ir);

17.4. administratīvo aktu vai protokolu par būvniecības noteikumu pārkāpumu (ja tāds ir);

17.5. tiesas lēmumu vai spriedumu par zaudējumu atlīdzināšanu trešajai personai, ja trešā persona iesniegusi prasību par zaudējumu atlīdzināšanu un tā izskatīta tiesā;

17.6. citus dokumentus, kas attiecas uz apdrošināšanas gadījumu.

(Grozīts ar MK 15.01.2008. noteikumiem Nr.22)

18. Mēneša laikā no dienas, kad saņemts apdrošināšanas gadījuma iesniegums zaudējumu atlīdzības saņemšanai un šo noteikumu 15.2.apakšpunktā un 17.punktā minētie dokumenti, apdrošinātājs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. Par pieņemto lēmumu apdrošinātājs 10 darbdienu laikā informē apdrošināšanas gadījuma iesnieguma iesniedzēju un pieteikuma - paziņojuma par zaudējumiem - iesniedzēju. Apdrošināšanas atlīdzību izmaksā 15darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas.

19. Apdrošinātājs piecu darbdienu laikā pēc atlīdzības izmaksas trešajai personai par būvētāja vai būvuzņēmēja darbības vai bezdarbības dēļ nodarīto kaitējumu trešās personas dzīvībai un veselībai vai nodarītajiem zaudējumiem trešās personas mantai informē attiecīgo būvatļaujas izsniedzēju.

20. Apdrošināšanas atlīdzību par trešās personas darbspējas zaudējumu, kā arī apdrošināšanas atlīdzību par trešās personas nāvi izmaksā ne retāk kā reizi mēnesī (ja nav panākta cita vienošanās ar apdrošinātāju), kamēr saglabājas trešās personas darbspēju zaudējums vai kamēr apgādājamam saglabājas apgādājamā statuss.

VI. Civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas pārvalde būvniecības jomā

21. Būvuzņēmēju vai būvētāju civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas esību uzrauga attiecīgā būvvalde vai institūcija, kura atbilstoši tās funkcijai ir tiesīga izsniegt būvatļauju Būvniecības likuma 6.pantā paredzētajā īpašajā būvniecības procesa kārtībā.

22. Būvuzņēmējs vai būvētājs pēc valsts vai pašvaldības būvinspektora pieprasījuma nekavējoties uzrāda apdrošināšanas polisi vai apdrošinātāja izsniegto apdrošināšanas polises kopiju.

23. Būvētājs pirms būvatļaujas saņemšanas iesniedz būvatļaujas izsnie­dzējam apdrošinātāja izsniegtu būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises kopiju.

24. Būvuzņēmējs izsniedz pasūtītājam civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopiju iesniegšanai būvatļaujas izsniedzējam.

25. Būvuzņēmējs izsniedz pasūtītājam iesniegšanai būvatļaujas izsniedzējam apdrošinātāja izziņu, kas apliecina apdrošināšanas līguma spēkā esību konkrētā būvobjektā, ja būvuzņēmēja civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta uz gadu visos būv­uzņēmēja būvobjektos un kopējā summa par līgumiem, kuri noslēgti starp pasūtītāju un būvuzņēmēju par attiecīgo būvobjektu, pārsniedz 1 142 871,81 euro.

(Grozīts ar MK 10.09.2013. noteikumiem Nr.812)

VII. Noslēguma jautājumi

26. Šo noteikumu prasības neattiecas uz būvētājiem un būvuzņēmējiem, kuri saņēmuši būvatļaujas vai pieteikušies būvatļaujas saņemšanai līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.

27. Noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.jūliju.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš
01.01.2014