Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā ierobežo un apkaro augu karantīnas organismu — kartupeļu cistu nematožu (Globodera rostochiensis un Globodera pallida) (turpmāk — nematode) — izplatību.

2. Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk — dienests):

2.1. uzrauga un kontrolē nematožu izplatību, piemēro nematožu izplatības ierobežošanas un apkarošanas pasākumus (turpmāk — fitosanitārie pasākumi) un kontrolē to veikšanu, kā arī nodrošina fitosanitāro pasākumu veikšanu piespiedu kārtā;

2.2. laboratoriski diagnosticē nematodes saskaņā ar Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas vadlīnijām.

3. Izplatīšanai paredzēto atklātā laukā audzējamo pavairojamo materiālu, pārtikas un sēklas kartupeļus sēklaudzēšanas saimniecībās drīkst audzēt laukos, kuros dienests nematodes nav konstatējis.

4. Persona, kas atklātā laukā audzē pavairojamo materiālu vai sēklas kartupeļus, katru gadu līdz 1.oktobrim iesniedz dienestā rakstisku iesniegumu par plānoto pavairojamā materiāla vai kartupeļu stādīšanu. Iesniegumā norāda plānoto stādīšanas laiku un lauka atrašanās vietu.

5. Ja, veicot pārbaudi laukā, kur paredzēts stādīt kartupeļus, dienests konstatē nematodi, tas aizliedz attiecīgajā laukā stādīt kartupeļus.

6. Personas nedrīkst uzglabāt vai pavairot nematodes, izņemot gadījumus, kas noteikti normatīvajos aktos par izmēģinājumiem vai zinātniskiem mērķiem un šķirņu selekcijai paredzēto kaitīgo organismu, augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu ievešanu un pārvietošanu.

7. Ja konstatēta nematode, dienests pieņem lēmumu par šādu fitosanitāro pasākumu veikšanu:

7.1. nosaka:

7.1.1. ka lauks, kurā konstatēta nematode, ir invadēts, un invadētā lauka robežas iezīmē zemesgabala plānā;

7.1.2. ka kartupeļi, kas izaudzēti invadētajā laukā, ir invadēti;

7.1.3. ka ir iespējami invadēti tie sēklas kartupeļi, kas iegūti saimniecībā, kurā izaudzēti invadētie kartupeļi, vai kas uzglabāti vienā noliktavā ar invadētajiem kartupeļiem, vai kas novākti ar to pašu lauksaimniecības tehniku, ar kuru novākti invadētie kartupeļi;

7.2. aizliedz invadētā lauka īpašniekam vai turētājam audzēt vai uzglabāt invadētajā laukā:

7.2.1. kartupeļus un citus nematodes saimniekaugus (tomātus, baklažānus un citus Solanum spp.);

7.2.2. pavairojamo materiālu;

7.3. uzdod invadētā lauka īpašniekam vai turētājam notīrīt lauksaimniecības tehniku, inventāru un aprīkojumu katru reizi pēc tā izmantošanas invadētajā laukā.

8. Invadētos un iespējami invadētos sēklas kartupeļus drīkst izplatīt kā sēklas kartupeļus, ja tie tiek attiecīgi apstrādāti un pēc apstrādes nematode nav konstatēta.

9. Ja persona nodrošina nematožu izplatīšanās riska novēršanu, dienests invadētajā laukā atļauj audzēt:

9.1. pret invadētajā laukā konstatētajiem nematožu patotipiem izturīgu šķirņu kartupeļus, ja tiek ieviesta pretnematožu augseka saskaņā ar šo noteikumu 13.punktu;

9.2. kartupeļus (izņemot sēklas kartupeļus), ja tiek ieviesti kartupeļu provokācijas stādījumi saskaņā ar šo noteikumu 15.punktu, nodrošinot kartupeļu novākšanu pirms nematodes cistu nobriešanas;

9.3. kartupeļus (izņemot sēklas kartupeļus), ja augsne ir atbilstoši dezinficēta.

10. Kartupeļu šķirni uzskata par izturīgu pret konkrēto nematodes patotipu, ja, audzējot šīs šķirnes kartupeļus, tiek pierādīta dabiska un ikgadēja attiecīgā nematodes patotipa populācijas samazināšanās.

11. Nematožu invāzijas pakāpe var būt:

11.1. vāja (1–2 nematožu cistas 100 kubikcentimetros augsnes);

11.2. vidēja (3–25 nematožu cistas 100 kubikcentimetros augsnes);

11.3. stipra (vairāk nekā 25 nematožu cistas 100 kubikcentimetros aug­snes).

12. Pretnematožu augseku drīkst ieviest, ja invāzijas pakāpe ir vidēja vai vāja.

13. Pretnematožu augseku var ieviest šādos veidos:

13.1. invadētajos laukos audzē neinvadējamus kultūraugus — daudzgadī­gos tauriņziežus un graudzāles, pākšaugus, kā arī labību, dārzeņus, tehniskos kultūraugus, kas samazina invāzijas pakāpi augsnē;

13.2. invadētajos laukos audzē pret nematodēm izturīgas kartupeļu šķirnes.

14. Laukā, kurā ir stipra nematožu invāzijas pakāpe, 2–3 gadus pēc nematožu konstatēšanas audzē pret nematodēm izturīgus augus (pākšaugus — zirņus, pupas, pupiņas; āboliņu, graudaugus un citus au­gus, kas sekmē nematožu skaita samazināšanos), regulāri iznīcina kartupeļu un citu nematožu saimniek­augu pašsējas augus un pēc tam ievieš pretnematodes augseku.

15. Kartupeļu provokācijas stādījumus ievieš šādi:

15.1. augsekā stāda jarovizētus (pielāgotus, norūdītus) un trīs nedēļas diedzētus agrīno pret nematodēm neizturīgo šķirņu kartupeļus;

15.2. kartupeļus izstāda agri, lai tos varētu novākt līdz 1.jūlijam;

15.3. pēc kartupeļu novākšanas sēj pākš­augus zaļbarībai vai zaļmēsloju­mam.

16. Dienests:

16.1. šo noteikumu 7.punktā minētajā lēmumā norāda fitosanitāro pasāku­mu izpildes termiņus;

16.2. uzrauga un kontrolē fitosanitāro pasākumu izpildi.

17. Dienests pieņem lēmumu par noteikto fitosanitāro pasākumu atcelša­nu, ja, pārbaudot lauku, kas bijis invadēts, nematode nav konstatēta.

18. Lai pārbaudītu, vai attiecīgajā laukā saglabājusies nematode, dienests ņem augsnes paraugus un veic to laboratoriskās analīzes šādos termiņos:

18.1. laukos, kur nematožu invāzijas pakāpe bijusi stipra, 7–8 gadus pēc fitosanitāro pasākumu uzsākšanas;

18.2. laukos, kur nematožu invāzijas pakāpe bijusi vidēja, 5–6 gadus pēc fitosanitāro pasākumu uzsākšanas;

18.3. laukos, kur nematožu invāzijas pakāpe bijusi vāja, 3–4 gadus pēc fitosanitāro pasākumu uzsākšanas.

19. Ja konstatēts, ka pārbaudītajā laukā nematode ir saglabājusies, die­nests pieņem lēmumu par fitosanitāro pasākumu turpināšanu.

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1969.gada 8.decembra Direktīvas 69/465/EEK par kartupeļu cistu nematodes kontroli.