Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta rīkojums Nr.289

Rīgā 2005.gada 5.maijā (prot. Nr.25 26.§)

Par Civilās aizsardzības sistēmas koncepciju

 

1.Atbalstīt Civilās aizsardzības sistēmas koncepcijas (turpmāk - koncep­cija) kopsavilkumā ietverto risinājumu.

2.Noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īsteno­šanā.

3.Iekšlietu ministrijai sagatavot un iekš­lietu ministram līdz 2005.gada 1.oktobrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā Civilās aizsardzības likumprojektu un likumprojektus par grozījumiem Ugunsdrošības un uguns­dzēsības likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

4.Koncepciju īstenot piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons


(Ministru kabineta 2005.gada 5.maija rīkojums Nr.289)

Civilās aizsardzības sistēmas koncepcijas

kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Šobrīd jāatrisina vairākas problēmas saistībā ar civilās aizsardzības sis­tēmu:

1.1.Normatīvā bāze un tiesiskais regulējums

Civilās aizsardzības sistēmas organizācijas principi, uzdevumi un vadības struktūra ir noteikta Civilās aizsardzības likumā (1992.g.).

Civilās aizsardzības likums definē riska grupas objektus, taču nav riska grupas objektu noteikšanas kritēriju, kā arī nav skaidrs uzņēmuma (riska grupas objekta) statuss - vai uzņēmuma atzīšanai par riska grupas objektu ir tikai formāla nozīme, vai arī uzņēmumam varētu tikt izvirzītas zināmas prasības, arī saistībā ar civilās aizsardzības plāna izstrādi.

Šobrīd nav tiesiskā regulējuma, kas katastrofas novēršanā (izņemot uguns­grēku dzēšanas un glābšanas darbus) ļautu iesaistīt juridiskās un fiziskās per­sonas un to īpašumu, kā arī noteiktu kārtību, kādā kompensējami minēto pasākumu laikā radušies izdevumi un zaudējumi.

Latvija pēdējos gados ir sniegusi humāno palīdzību katastrofu skartām valstīm, tomēr tiesību aktos nav noteikta humānās palīdzības sniegšanas kār­tība- kas ir tiesīgs pieņemt lēmumu, kas organizē un veic palīdzības sniegšanas operāciju.

Nav sakārtots civilās aizsardzības aizsargbūvju (patvertņu) izveidošanas, uzturēšanas, uzskaites, klasifikācijas un statusa noņemšanas kārtības tiesiskais regu­lējums.

1.2.Atbildība par civilo aizsardzību

Par civilo aizsardzību republikas pilsētās un rajonos šobrīd ir atbildīgs attiecīgās republikas pilsētas vai rajona Valsts ugunsdzēsības un glābšanas die­nesta struktūrvienības priekšnieks. Civilās aizsardzības likumā ir noteikts uzde­vums pašvaldībām - piedalīties civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanā, taču prakse pierāda - ja jēdziens "piedalīties" nav precīzi definēts likuma izpratnē, minētajai likuma normai ir deklaratīvs raksturs.

1.3.Ārkārtējās situācijas izsludināšana

Tiesību akti viennozīmīgi nenosaka kārtību, kādā izsludina un atceļ ārkārtēju situāciju, kā arī nenorāda šī tiesiskā režīma izsludināšanas sekas, pie­mēram, fizisko un juridisko personu tiesību un brīvību ierobežojumus (pie­mēram, pārvietošanās ierobežojumi, piespiedu pārvietošana, pastiprināta sabiedriskās kārtības sargāšana un atsevišķu objektu apsardzība, transportlīdzekļu kustības ierobežojumi).

1.4.Valsts materiālās rezerves

Tiesību akti nenosaka valsts materiālo rezervju vietu civilās aizsardzības sistēmā, kā arī kārtību, kādā tās varētu iesaistīt katastrofas seku novēršanā. Nav no­teikta arī amatpersona, kura katastrofas gadījumā ir tiesīga atļaut izmantot valsts materiālās rezerves.

1.5.Apmācība civilās aizsardzības jautājumos

Civilās aizsardzības likums nosaka apmācīšanas pamatprincipus, taču apmācība civilās aizsardzības jautājumos joprojām nenotiek visās izglītības iestādēs, turklāt tā nenotiek pēc vienotas mācību programmas.

2. Piedāvātais risinājums

Lai pilnveidotu un tālāk attīstītu civilās aizsardzības sistēmu, Iekšlietu ministrija piedāvā šādu minētās problēmas risinājumu:

Par normatīvo bāzi, tiesisko regulējumu un atbildību civilajā aizsardzībā

Risinājums paredz sagatavot Civilās aizsardzības likumprojektu, kas nosaka civilās aizsardzības sistēmas organizāciju, darbību, struktūru, vadību, uzdevumus, finansēšanu, valsts iestāžu, pašvaldību, komercsabiedrību un indi­viduālo komersantu galvenos uzdevumus civilās aizsardzības jomā, ārkārtējās situācijas izsludināšanas un atcelšanas kārtību, juridisko un fizisko personu īpašuma iesaistīšanu reaģēšanā, kā arī apmācību civilās aizsardzības jautājumos un starptautisko sadarbību.

Paredzēts civilās aizsardzības sistēmu organizēt saskaņā ar administratīvi teritoriālo principu (šobrīd administratīvās vienības ir rajoni un republikas pilsētas). Atbilstoši administratīvi teritoriālās reformas gaitai tiks pilnveidota arī civilās aizsardzības sistēma.

Ministru prezidents vada valsts apdraudējuma situācijas novēršanas un pārvarēšanas pasākumus civilās aizsardzības sistēmas ietvaros.

Ārkārtējo situāciju valsts operatīvās komisijas vietā paredzēts izveidot Krīzes vadības padomi un Krīzes vadības padomes sekretariātu. Krīzes vadības padome koordinē civilmilitāro sadarbību un valsts pārvaldes institūciju ope­ratīvos pasākumus katastrofu pārvarēšanā. Tās darbu nodrošina Krīzes vadības padomes sekretariāts.

Iekšlietu ministrija sadarbībā ar pārē­jām ministrijām izstrādā Valsts civilās aizsardzības plānu, kas atspoguļo sistēmas nodrošināšanas, preventīvos, gatavības, reaģēšanas un katastrofu izraisīto seku likvidēšanas neatliekamos pa­sā­kumus, kā arī civilās aizsardzības sistēmas darbību militāra iebrukuma vai kara gadījumā.

Civilās aizsardzības sistēmas darbību plāno, koordinē, vada un kontrolē Valsts civilās aizsardzības un glābšanas dienests, kas tiek veidots Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vietā, uz tā bāzes un atbilstoši tā darbības pamatprincipiem.

Risinājums paredz Civilās aizsardzības likumprojektā noteikt, ka civilā aiz­sardzība pašvaldības administratīvajā teritorijā ir pašvaldības kompetence.

Papildus minētajam likumprojektam jāizstrādā arī Ministru kabineta noteikumi un citi tiesību akti, kas regulēs atsevišķus jautājumus civilās aizsardzības jomā.

Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu

Tiek paredzēts, ka Ministru kabinets izsludina ārkārtējo situāciju valstī un reģionā, bet pašvaldības vadītājs - attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Lēmumā par ārkārtējo situāciju attiecīgajā teritorijā norāda fizisko un juridisko personu tiesību un brīvību ierobežojumus, kas saistīti ar īpašu iebraukšanas vai izbraukšanas režīmu, pārvietošanās ierobežojumiem vai piespiedu pārvietošanu, pastiprinātu sabiedriskās kārtības sargāšanu un atsevišķu objektu apsardzību, transportlīdzekļu kustības ierobežojumiem un transportlīdzekļu apskati.

Par valsts materiālajām rezervēm

Valsts materiālās rezerves ir viens no civilās aizsardzības sistēmas materiāltehniskā nodrošinājuma veidiem. Tiesību aktos nosaka kārtību, kādā izmantojamas valsts materiālās rezerves katastrofas gadījumā, paredzot, ka valsts materiālās rezerves reaģēšanā var iesaistīt iekšlietu ministrs vai tā pilnva­rota persona.

Par apmācību civilās aizsardzības jautājumos

Visās augstskolās un vidējās speciālajās izglītības iestādēs, kā arī vis­pārizglītojošās skolās paredzēta obligāta apmācība civilās aizsardzības jautā­jumos, pirms tam izstrādājot apmācību programmas, kurās iekļaujami arī jau­tājumi par darba aizsardzību, ceļu satiksmes drošību, tehnoloģisko procesu drošību, celtņu un būvju drošību, pirmās palīdzības sniegšanu. Nepieciešams sa­gatavot arī atbilstošus mācību līdzekļus - mācību grāmatas civilajā aizsardzībā.

3. Nepieciešamais papildu finansējums

Civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošanai - lai ieviestu un uzturētu civilās aizsardzības darbinieku štata vienības, nepieciešami papildu līdzekļi paš­val­dībām:

2006.gadā - 194866 lati;

2007.gadā un turpmāk katru gadu - 124026 lati.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam nepieciešamie papildu lī­dzekļi:

1)Krīzes vadības padomes un Krīzes vadības padomes sekretariāta (Civilās aizsardzības operatīvās vadības centra) darba telpu ierīkošanai 2006.gadā - 275630 latu;

2)Krīzes vadības padomes un Krīzes vadības padomes sekretariāta (Civi­lās aizsardzības operatīvās vadības centra) darba telpu uzturēšanai 2007.gadā un turpmāk katru gadu - 25700 latu;

3) citiem civilās aizsardzības pasākumiem 2006.gadā un turpmāk katru gadu - 64060 latu.

Civilās aizsardzības apmācības ieviešanai nepieciešamo finansējumu var ap­rēķināt tikai pēc mācību programmu izstrādāšanas.

Jautājums par koncepcijas risinājumam nepieciešamo papildu valsts bu­džeta līdzekļu piešķiršanu 2006.gadā un turpmākajos gados izskatāms kopā ar visu ministriju vidējā termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem.

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons

05.05.2005