Darbības ar dokumentu

1. Risināmā jautājuma būtība

Ar Ministru kabineta 2004.gada 14.septembra rīkojumu Nr.615 “Par mūsdienīgas akustiskās koncertzāles būvniecības projekta īstenošanu Rīgā līdz 2008.gadam” akceptēts Kultūras ministrijas izstrādātais priekšlikums par jaunas, mūsdienu prasībām atbilstošas akustiskās koncertzāles būvniecību Rīgā, kas tika sagatavots, pamatojoties uz Valdības deklarācijas par iecerēto darbību sa­daļas “Kultūra” 1.punktu.

1.1. Kultūras ministrijas rīcībā esošie finanšu līdzekļi būvniecības pro­jekta īstenošanai

Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 10.novembra rīkojumu Nr.862 “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 14.septembra rīkojumā Nr.615 “Par mūsdienīgas akustiskās koncertzāles būvniecības projekta īstenošanu Rīgā līdz 2008.gadam”” Privatizācijas aģentūra ir ieskaitījusi 7 miljonus latu Kultūras ministrijas kontā, lai uzkrātu līdzekļus būvniecības projekta īstenošanai. No šiem līdzekļiem 400000 latu saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 15.decem­bra rīkojumu Nr.996 “Par līdzekļu piešķiršanu Liepājas domei simfoniskā orķestra koncertzāles izbūvei Liepājā” piešķirti Liepājas domei simfoniskā orķestra kon­cert­zāles izbūvei.

1.2. Vietas izvēle

Koncertzāles būvei piemērotākās vietas izvēle bija uzticēta Laikmetīgās mākslas muzeja un akustiskās koncert­zāles projektu koordinācijas komisijai (sastāvā — Rīgas domes un Kultūras ministrijas amatpersonas). 2004.gada 1.decembrī projektu koordinācijas komisija atbalstīja arhitektu seminārā ieteikto risinājumu — būvēt koncertzāli uz Krišjāņa Valdemāra dambja, veidojot kultūras objektu grupu Daugavas kreisajā krastā, jaunās Nacionālās bibliotēkas ēkas tuvumā. Koncertzāles novietojums iepretī Vecrīgas reprezentatīvākajai daļai atbilst valdības deklarācijā paustajai iecerei — uzcelt nacionālas nozīmes koncertzāli Rīgā.

1.3. Problēmas formulējums

Atbilstoši valdības deklarācijai Kultūras ministrija ir atzīta par atbildīgo institūciju triju nacionālas nozīmes kultūras celtņu — Latvijas Nacionālās biblio­tēkas, Laikmetīgās mākslas muzeja un akustiskās koncertzāles — būvniecības projektu īstenošanā.

Šis ir bezprecedenta gadījums Latvijas kultūras dzīvē un būvniecības praksē. Nedz valsts institūcijām, nedz arī privātā sektora uzņēmumiem nav pietiekamas pieredzes šādu būvniecības projektu īstenošanā. Apzinoties būvniecības projektu tehniskās īpatnības un specifiskās prasības, Kultūras ministrija piedāvā izveidot īpašu projektu īstenošanas modeli, kurā apvienojama privātajā sektorā uzkrātā labākā pieredze būvniecības projektu vadīšanā un kultūras jomā strādājošo specifiskās zināšanas.

2. Akustiskās koncertzāles būvniecības projekta īstenošanas varianti

A variants. Akustiskās koncertzāles būvniecības projektu līdz tehniskā projekta izstrādei īsteno Kultūras ministrija, turpmāko projekta īstenošanu uzticot ģenerāluzņēmējam.

Šāds būvniecības projekta administrēšanas variants būtu pieļaujams tehniski vienkāršu būvniecības projektu īstenošanā, kur iespējams noteikt celtniecības izmaksas pēc skiču izstrādāšanas stadijas saskaņā ar vispārīgajiem celtniecības darbu izcenojumiem (piemēram, dzīvojamām mājām, tirdzniecības telpām). Atbilstoši Starp­tautiskās inženieru konsultantu federācijas FIDIC praksei šie ir dzeltenās grāmatas līguma nosacījumi, kas pēc būtības neparedz tik lielu un sarežģītu projektu īstenošanu. Risinājuma variants nav piemērots koncertzāles projektam, jo Kultūras ministrijai kā atbildīgajai institūcijai līdz pat projekta īstenošanas beigām jāsaglabā iespēja veikt uzraudzību un kontroli, lai nodrošinātu koncertzāles funkcionālo un akustisko atbilstību specifiskajām pra­sībām.

B variants. Akustiskās koncertzāles būvniecības projektu īsteno šim mērķim dibināta kultūras ministra pārraudzībā esoša valsts aģentūra.

Šāds risinājuma variants paredz akustiskās koncertzāles projekta īstenošanas vadību uzticēt kultūras ministra pārraudzībā esošai īpaši izveidotai valsts aģentūrai. Valsts aģentūra nodrošina projekta vadību līdz būvniecības projekta pabeigšanai, Kultūras ministrijas uzdevumā piesaistot nepieciešamos ekspertus un inženierus atsevišķu projekta posmu īstenošanai, savukārt Kultūras ministrija nodrošina uzraudzības un kontroles funkcijas veikšanu. Attiecībā uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības projektu līdz likumprojekta par grozījumiem Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā valsts aģentūra darbojas tā, lai tās rīcība nebūtu pretrunā ar pašlaik spēkā esošo Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumu.

3. Būvniecības projekta īstenošanai nepieciešamie papildu līdzekļi

Ir aptuveni noteikts (saskaņā ar darba grupas izstrādāto programmu) koncertzāles projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma apmērs.

Precīzu kopējo būvizmaksu aprēķinu var veikt tikai tehniskā projekta izstrādes gaitā, precizējot specifiskās izmaksas, kas saistītas ar akustikas kvalitātes nodrošināšanu un ēkas aprīkojumu. Ņemot vērā to, ka Latvijā šādi specifiski infrastruktūras objekti nav būvēti, precīzi noteikt kopējās projekta izmaksas šobrīd nav iespējams.

Finansēšanas avoti:

1) valsts budžeta līdzekļi, arī valsts investīcijas, Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi. Šobrīd Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums kultūras infra­struktūrai ir pieejams Vienotā programmdokumenta 1.prioritātes “Līdzsvarotas attīstības veicināšana” 1.1.pasākuma “Vides infrastruktūras uzlabošana un tūrisma veicināšana” 5.aktivitātes “Dabas, vēstures un kultūras mantojuma saglabāšana un ar to saistītās tūrisma infrastruktūras sakārtošana” ietvaros, kas paredz finansējumu tikai kultūras mantojuma efektīvai izman­tošanai tūrisma attīstībā. Līdz ar to finansējums jauniem kultūras infrastruktūras objektiem šobrīd nav pieejams. Lai risinātu šo problēmu, izstrādājot nacionālās attīstības plānu un nacionālo stratēģiskā ietvara dokumentu, jāparedz plašāka iespēja finansēt kultūras nozari Eiropas Savienības struktūrfondu ietvaros;

2) Rīgas domes finansējums. Šobrīd saskaņā ar 2004.gada 15.jūnijā parakstīto nodomu protokolu starp Kultūras ministriju un Rīgas domi “Par Laikmetīgās mākslas muzeja un jaunas koncertzāles projektu īstenošanu Rīgas pilsētā” noteikts, ka Rīgas dome apņemas piesaistīt finansējumu līdz 20 % apmērā no kopējām ēku projektēšanas un būvniecības izmaksām;

3) kredīts Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā, Eiropas Investīciju bankā, Pasaules Bankā vai komercbankā Latvijā. Var plānot iespēju atmaksāt kredīta procentus no akustiskās koncertzāles darbības ieņēmumiem un koncertzālē rezidējošo mūzikas kolektīvu nomas maksas ieņēmumiem;

4) Japānas valdības neatmaksājamā tehniskā palīdzība Japan’s Cultural Grand Aid.

Detalizēti būvniecības projekta finansējuma avoti un apjomi tiks norādīti, izskatot Kultūras ministrijas sagatavoto un līdz 2006.gada 1.augustam iesniegto Ministru kabineta rīkojuma projektu par koncertzāles projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu.