Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 12.07.2021. - ... / Spēkā esošā
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Karatiesu likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt karatiesām piekritīgu lietu ātru un efektīvu izskatīšanu.

2.pants. Karatiesu izveidošana

(1) Ja iestājies kara laiks vai Ministru kabinets normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, izsludinot izņēmuma stāvokli, ir lēmis par karatiesu darbības uzsākšanu, tieslietu ministrs nekavējoties izdod rīkojumu, kurā nosaka karatiesu izvietojumu, darbības teritoriju un karatiesu sastāvu. Rīkojumu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Latvijā darbojas viena vai vairākas pirmās instances karatiesas un viena otrās instances karatiesa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

3.pants. Lietu piekritība karatiesām

Karatiesām piekrīt lietas par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izņēmuma stāvokļa vai kara laikā izdarījuši:

1) karavīri vai personas, kuras iekļautas Nacionālo bruņoto spēku sastāvā;

2) civilpersonas:

a) ja tās noziedzīgu nodarījumu izdarījušas pret karavīru, personu, kura iekļauta Nacionālo bruņoto spēku sastāvā, karagūstekni, kustamu vai nekustamu mantu, kuru lieto bruņotie spēki, vai kā citādi apdraudējušas valsts aizsardzības spējas,

b) ja tās noziedzīgu nodarījumu izdarījušas kopīgi ar karavīru vai personu, kura iekļauta Nacionālo bruņoto spēku sastāvā,

c) ja to noziedzīgs nodarījums ir saistīts ar citu noziedzīgu nodarījumu, kas ir karatiesas jurisdikcijā, un ja lietas ātrākas un objektīvākas izskatīšanas nolūkā ir lietderīga visu šo lietu izskatīšana tai pašā tiesā,

d) ja tās izdarījušas Krimināllikuma IX, IX1 un X nodaļā, 282.1 un 282.2 pantā paredzētos noziedzīgus nodarījumus,

e) (izslēgts ar 06.10.2016. likumu);

3) karagūstekņi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008., 06.10.2016. un 16.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

4.pants. Karatiesu darbības tiesiskais regulējums

(1) Lietu izskatīšanas principus un kārtību karatiesās nosaka šis likums, kā arī tiesu iekārtu un kriminālprocesu regulējošie likumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(2) Karatiesas izskata lietas, piemērojot izņēmuma stāvokļa un kara laikā spēkā esošos Latvijas Republikas normatīvos aktus.

(3) Karatiesu neatkarības principus un tiesnešu garantijas nosaka atbilstoši tiesu iekārtu regulējošam likumam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

5.pants. Karatiesu darbības nodrošināšana

(1) Karatiesas darbību nodrošina tās vispārējās jurisdikcijas tiesas priekšsēdētājs, kuras darbības teritorijā ir karatiesas atrašanās vieta.

(2) Tās rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs, kuras darbības teritorijā ir karatiesas atrašanās vieta, uz karatiesas darbības laiku norīko karatiesas tiesnesi veikt izmeklēšanas tiesneša pienākumus.

(3) Karatiesām piekritīgās lietas, kuru materiālos ir valsts noslēpumu saturošs objekts, izskata karatiesa Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā telpās, kurās var nodrošināt valsts noslēpuma aizsardzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

II nodaļa
Karatiesu tiesneši

6.pants. Karatiesu tiesnešu sagatavošana

(1) Tieslietu ministrija sadarbībā ar Aizsardzības ministriju sagatavo darbam karatiesās kvalificētus tiesnešus no vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesnešu vidus. Tiesnešu apmācība notiek saskaņā ar Aizsardzības ministrijas un Tieslietu ministrijas izstrādāto programmu, izmantojot Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas materiāltehnisko bāzi.

(2) Tieslietu ministrija izveido un uztur karatiesu tiesnešu reģistru. Šo reģistru aktualizē Tieslietu ministrija ne retāk kā reizi divos gados.

(3) Karatiesu tiesnešu reģistrā iekļauj tiesnesi, kurš ir sagatavots darbam karatiesās atbilstoši šā panta pirmajai daļai un kurš ir rakstveidā piekritis pildīt karatiesas tiesneša pienākumus karatiesu darbības uzsākšanas gadījumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

7.pants. Karatiesu tiesnešu norīkošana darbam karatiesās

Darbam karatiesās norīko tiesnešus, kas iekļauti karatiesu tiesnešu reģistrā. Darbam otrās instances karatiesā nenorīko rajona (pilsētas) tiesas tiesnešus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

III nodaļa
Prokurori un advokāti

8.pants. Prokuroru sagatavošana un norīkošana darbam karatiesās

(1) Ģenerālprokuratūra sadarbībā ar Aizsardzības ministriju no prokuratūras struktūrvienību prokuroru vidus sagatavo kvalificētus prokurorus darbam ar karatiesām piekritīgām lietām. Prokuroru apmācība notiek saskaņā ar Aizsardzības ministrijas un Tieslietu ministrijas izstrādāto programmu, izmantojot Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas materiāltehnisko bāzi.

(2) Ģenerālprokuratūra izveido un uztur to prokuroru reģistru, kuriem pēc tam, kad paziņots tieslietu ministra rīkojums par karatiesu darbības uzsākšanu, jāveic prokuroru funkcijas karatiesām piekritīgās lietās. Karatiesu prokuroru reģistru aktualizē Ģenerālprokuratūra ne retāk kā reizi divos gados.

(21) Karatiesu prokuroru reģistrā iekļauj prokuroru, kurš ir sagatavots darbam karatiesās atbilstoši šā panta pirmajai daļai un kurš ir rakstveidā piekritis pildīt karatiesas prokurora pienākumus karatiesu darbības uzsākšanas gadījumā.

(3) Ģenerālprokurors nosaka kārtību, kādā nodrošināma šā panta otrajā daļā minēto prokuroru darbība, kā arī šo prokuroru darbības teritoriju atbilstoši karatiesu darbības teritorijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

9.pants. Advokātu sagatavošana un norīkošana darbam karatiesās

(1) Latvijas Zvērinātu advokātu padome sadarbībā ar Aizsardzības ministriju no advokātu vidus sagatavo kvalificētus advokātus darbam ar karatiesām piekritīgām lietām. Advokātu apmācība notiek saskaņā ar Aizsardzības ministrijas un Tieslietu ministrijas izstrādāto programmu, izmantojot Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas materiāltehnisko bāzi.

(2) Latvijas Zvērinātu advokātu padome izveido un uztur to advokātu reģistru, kuri pēc tam, kad paziņots tieslietu ministra rīkojums par karatiesu darbības uzsākšanu, veic advokātu funkcijas karatiesām piekritīgās lietās. Karatiesu advokātu reģistru aktualizē Latvijas Zvērinātu advokātu padome ne retāk kā reizi divos gados.

(3) Karatiesu advokātu reģistrā iekļauj zvērinātu advokātu, kurš ir sagatavots darbam karatiesās atbilstoši šā panta pirmajai daļai un kurš ir rakstveidā piekritis pildīt karatiesas advokāta pienākumus karatiesu darbības uzsākšanas gadījumā.

(06.10.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

IV nodaļa
Procesuālie jautājumi

10.pants. Pirmstiesas kriminālprocesa īpatnības

(1) Karatiesām piekritīgās lietās pirmstiesas izmeklēšanas iestāde ir Militārā policija un Valsts drošības dienests attiecībā uz Krimināllikuma IX, IX1 un X nodaļā paredzētajiem noziedzīgiem nodarījumiem

(2) Karatiesām piekritīgajās lietās kriminālprocess virzāms, izvēloties konkrētiem apstākļiem atbilstošu vienkāršāko kriminālprocesa veidu, kā arī izvēloties un veicot tādas procesuālās darbības, kas nodrošina kriminālprocesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

11.pants. Krimināllietu iztiesāšanas īpatnības pirmās instances karatiesā

(1) Pirmās instances karatiesā tiesnesis krimināllietas izskata vienpersoniski.

(2) Krimināllietas izskatīšanu tiesa uzsāk pēc iespējas drīzāk, tomēr ne agrāk kā vienu dienu pēc tam, kad apsūdzētais saņēmis lēmuma kopiju par pirmstiesas procesa pabeigšanu.

(3) Sūdzības par tiesas nolēmumiem var iesniegt vienas dienas laikā no nolēmuma saņemšanas dienas.

12.pants. Krimināllietu iztiesāšanas īpatnības otrās instances karatiesā

(1) Otrās instances karatiesa ir apelācijas instance lietām, kuras izskatījusi pir­mās instances karatiesa.

(2) Apelācijas kārtībā pārsūdzētos pirmās instances karatiesas nolēmumus izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā.

(3) Otrās instances karatiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

V nodaļa
Karatiesu darbības izbeigšana

13.pants. Karatiesu darbības izbeigšana

(1) Valstī atceļot izņēmuma stāvokli vai izbeidzot karu, tieslietu ministrs nekavējoties izdod rīkojumu par karatiesu darbības izbeigšanu. Rīkojumu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Pēc šā panta pirmajā daļā minētā rīkojuma paziņošanas karatiesas nodod vispārējās jurisdikcijas pirmās instances tiesām pēc piekritības tās lietas, kurās tiesas izmeklēšana nav uzsākta.

(3) Pēc šā panta pirmajā daļā minētā rīkojuma paziņošanas karatiesas nodod vispārējās jurisdikcijas otrās instances tiesām pēc piekritības tās lietas, kurās tiesas izmeklēšana nav uzsākta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

Likums stājas spēkā vienlaikus ar Kriminālprocesa likumu.

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 17.martā.
Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre
Rīgā 2005.gada 1.aprīlī
12.07.2021