Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 16.11.2007. - 26.02.2009. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2009. gada 17. februāra noteikumus Nr. 152 "Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi".
Ministru kabineta noteikumi Nr.198

Rīgā 2005.gada 22.martā (prot. Nr.15 20.§)
Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi
Izdoti saskaņā ar Sēklu aprites likuma 2.panta
1.punkta "a" apakšpunktu un 17.panta piekto daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdznie­cības kārtību šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem kultūraugiem, kā arī institūciju, kas kontrolē šo sēklu ievešanu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

2. Valsts augu aizsardzības dienests, īstenojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) lopbarības augu shēmu prasības:

2.1. iesniedz iekļaušanai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organi­zācijas (OECD) šķirņu sarakstā tikai tās šķirnes, kuras ir iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā un atbilst šīs organizācijas lopbarības augu shēmu prasībām;

2.2. sniedz informāciju par šķirņu uzturētājiem;

2.3. sadarbojas ar šķirņu uzturētājiem;

2.4. slēdz rakstisku vienošanos ar citu valstu pilnvarotajām iestādēm par sēklu pavairošanu saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) shēmām attiecībā uz šķirņu sertifikāciju sēklu apritei starptautiskajā tirgū;

2.5. piegādā Latvijas oriģinālo šķirņu sēklu paraugus pavairojamām šķirnēm kontrollauciņu apsēšanai ar autentiskām šķirnes sēklām;

2.6. piegādā oficiālus pavairojamo šķirņu aprakstus, hibrīdām šķirnēm - arī vecākaugu komponentu aprakstus;

2.7. atzīst pavairotās sēklas identitāti.

(Grozīts ar MK 13.11.2007. noteikumiem Nr.758)

3. (Svītrots ar MK 13.11.2007. noteikumiem Nr.758.)

4. Valsts augu aizsardzības dienesta amatpersonu pieņemtos lēmumus un izdotos administratīvos aktus lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības jomā var apstrīdēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, iesniedzot rakstisku iesniegumu Valsts augu aizsardzības dienesta direktoram.

II. Sēklu kategorijas

5. Sēklas iedala šādās kategorijās:

5.1. izlases sēklas (IS);

5.2. pirmsbāzes sēklas (PB);

5.3. bāzes sēklas (B);

5.4. sertificētas sēklas (C);

5.5. komercsēklas (K).

6. Izlases sēklas (IS) ir neliels sēklu daudzums, kas nodrošina šķirnes īpašību saglabāšanu vairākās paaudzēs. Selekcionārs vai šķirnes uzturētājs iegūst šīs sēklas, ievērojot šķirnes uzturēšanas shēmu. Pēc selekcionāra vai šķirnes uzturētāja iniciatīvas var veikt izlases (IS) sēklu sertifikāciju, lai noteiktu to faktisko kvalitāti.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

7. Pirmsbāzes sēklas (PB) ir sēklas, kas:

7.1. izaudzētas tieši no izlases sēklām (IS) selekcionāra vai šķirnes uzturētāja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemto šķirnes uzturēšanas praksi;

7.2. paredzētas, lai ražotu bāzes sēklu (B) un sertificētu sēklu (C) kate­gorijas sēklas;

7.3. atbilst prasībām, kas šajos noteikumos noteiktas bāzes sēklām (B) vai saskaņā ar speciālu norādi - pirmsbāzes sēklām (PB);

7.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

8. Bāzes sēklas (B) ir sēklas, kas:

8.1. iegūtas no pirmsbāzes sēklām (PB) vai tieši no izlases sēklām (IS);

8.2. audzētas selekcionāra vai šķirnes uzturētāja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemto šķirnes uzturēšanas praksi;

8.3. paredzētas, lai ražotu sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklas;

8.4. atbilst šajos noteikumos bāzes sēklām (B) noteiktajām prasībām;

8.5. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

9. Sertificētas sēklas (C) ir sēklas, kas:

9.1. iegūtas tieši no bāzes sēklām (B) (pēc selekcionāra vai šķirnes pārstāvja vēlmes, ja nav selekcionāra, - pēc šķirnes uzturētāja vēlmes - arī no augstākas kategorijas sēklām);

9.2. atbilst prasībām, kas šajos noteikumos noteiktas sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklām;

9.3. nav paredzētas sēklu ražošanai, bet citiem mērķiem (piemēram, pārtikai, lopbarībai, zālienam);

9.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

(Grozīts ar MK 13.11.2007. noteikumiem Nr.758)

10. Sertificētām lupīnu (Lupinus spp.), sējas zirņu (Pisum sativum), vīķu (Vicia spp.) un sējas lucernas (Medicago sativa) sēklām (C) ir divas paaudzes:

10.1. pirmās paaudzes sertificētas sēklas (C1);

10.2. otrās paaudzes sertificētas sēklas (C2).

11. Pirmās paaudzes sertificētas sēklas (C1) (lupīnu, sējas zirņu, vīķu un sējas lucernas) ir sēklas, kas:

11.1. izaudzētas no bāzes sēklām (B) (pēc selekcionāra vai šķirnes pārstāvja vēlmes, ja nav selekcionāra, - pēc šķirnes uzturētāja vēlmes - arī no augstākas kategorijas sēklām);

11.2. atbilst prasībām, kas šajos noteikumos noteiktas sertificētām sēklām (C) vai saskaņā ar speciālu norādi - pirmās paaudzes sertificētām sēklām (C1);

11.3. paredzētas otrās paaudzes sertificētu sēklu (C2) ražošanai vai citiem nolūkiem (piemēram, pārtikai, lopbarībai, zālienam);

11.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

(Grozīts ar MK 13.11.2007. noteikumiem Nr.758)

12. Otrās paaudzes sertificētas sēklas (C2) (lupīnu, sējas zirņu, vīķu un sējas lucernas) ir sēklas, kas:

12.1. izaudzētas no pirmās paaudzes sertificētām sēklām (C1) (pēc selekcionāra vai šķirnes pārstāvja vēlmes, ja nav selekcionāra, - pēc šķirnes uzturētāja vēlmes - arī no augstākas kategorijas sēklām);

12.2. atbilst prasībām, kas šajos noteikumos noteiktas sertificētām sēklām (C) vai saskaņā ar speciālu norādi - otrās paaudzes sertificētām sēklām (C2);

12.3. nav paredzētas turpmākai sēklaudzēšanai;

12.4. visā audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

(Grozīts ar MK 13.11.2007. noteikumiem Nr.758)

13. Komercsēklas (K) ir sēklas, kuras:

13.1. ir iespējams identificēt kā sugai piederīgas sēklas;

13.2. atbilst prasībām, kas šajos noteikumos noteiktas komercsēklām (K);

13.3. visā sēklu sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienes­ta kontrolē.

14. Komercsēklas (K) var būt šādām lopbarības augu sugām:

14.1. maura skarenei (Poa annua L.);

14.2. miežabrālim (Phalaris arudinacea L.);

14.3. sējas esparsetei (Onobrychis viciifolia Scop.);

14.4. austrumu galegai (Galega orientalis Lam.);

14.5. baltajam amoliņam (Melilotus albus L.).

III. Sēklaudzēšanas prasības

15. Sēklaudzētājs var audzēt vienas vai vairāku sugu vai šķirņu, vai kategoriju lopbarības augu sēklas, ja tas nodrošina, lai dažādu sugu vai šķirņu, vai kategoriju sēklas nesajauktos.

16. Sēklaudzētājs raksta lauku vēsturi, norādot lauku izvietojuma shēmu, informāciju par konkrētajā laukā lietoto sēklu, mēslojumu un augu aizsardzības līdzekļiem.

17. Lai saglabātu šķirnes tīrību un novērstu slimību un kaitēkļu izplatīšanos, lopbarības augu sugu un šķirņu sēklaudzēšanas sējumus izvieto tikai pēc priekšaugiem, kuri nodrošina šķirņu un sugu nesajaukšanos. Atkārtota lopbarības augu sēklaudzēšana vienā un tajā pašā laukā pieļaujama, ja ievērots vismaz piecu gadu intervāls starp krustziežu sugām, trīs gadu intervāls starp tauriņziežu sugām un divu gadu intervāls starp pārējām sugām. Augu maiņu pa gadiem ieraksta lauku vēsturē.

17.1 Ja nav ievērots vismaz piecu gadu intervāls starp krustziežu sugām, triju gadu intervāls starp tauriņziežu sugām un divu gadu intervāls starp pārējām sugām, par lopbarības augu sēklaudzēšanas sējumu priekšaugiem nedrīkst izmantot:

17.1 1. to pašu sugu (izņemot to pašu šķirni, tādu pašu vai augstāku kategoriju);

17.1 2. grūti nošķirojamos kultūraugus saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu;

17.1 3. dabīgos zālājus vai zālājus, kurus paredzēts izmantot citiem mērķiem (piemēram, ganībām).

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

18. Ja sēklaudzētājam pieder gan bioloģiskās lauksaimniecības saimnie­cība (vai tās daļa), gan saimniecība (vai tās daļa), kurā ražo konvencionālās lauksaimniecības lopbarības augu sugu sēklas, tad bioloģiskās lauksaimniecības saimniecībā drīkst iegūt tās pašas šķirnes sēklas, kādas iegūst konvencionālās lauksaimniecības saimniecībā (vai tās daļā), ja:

18.1. ir izpildītas Padomes 1991.gada 24.jūnija Regulas (EEK) Nr. 2092/91 par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem (turpmāk - Padomes regula Nr. 2092/91) prasības;

18.2. sēklaudzētājs kārtējā gadā Padomes regulas Nr. 2092/91 III pielikuma vispārīgo noteikumu 1. un 3.punktā minēto deklarāciju iesniedz normatīvajos aktos par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību noteiktajā kontroles institūcijā.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

19. Minimālais attālums starp svešapputes lopbarības augu vienas sugas šķirnēm vai vienas kategorijas sēklām sēklaudzēšanas laukos ir noteikts šo noteikumu 3.pielikumā.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

20. Ja nav ievērots minimālais attālums, Valsts augu aizsardzības dienesta inspektors (turpmāk - inspektors) brīdina sēklaudzētāju par nepieciešamību ievērot minimālo attālumu. Sēklaudzētājs atkārtoti piesaka lauku apskati pēc tam, kad minimālais attālums ir nodrošināts.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

21. Ja minimālo attālumu nav iespējams nodrošināt, platības, kas atrodas tuvāk par minimālo attālumu, atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamām.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

22. Ja lauku apskatē konstatēts, ka minimālo attālumu nav iespējams nodrošināt, inspektors pārliecinās, ka platības, kas atrodas tuvāk par minimālo attālumu, ir novāktas atsevišķi, izdara par to ierakstu lauku apskates protokolā un izsniedz protokolu sēklaudzētājam.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

23. Prasību par minimālo attālumu starp vienas sugas vai šķirnes un vienas kategorijas lopbarības augu sēklaudzēšanas laukiem neņem vērā, ja ir nodrošināta pietiekama aizsardzība pret nevēlamu sveš­apputi.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

24. Lupīnu (Lupinus spp.), sējas zirņu (Pisum sativum) un vīķu (Vicia spp.) šķirnēm minimālais attālums starp citu sugu sējumiem vai tās pašas sugas un tās pašas šķirnes citu kategoriju sējumiem ir tāds, lai sēklu novākšanas laikā nebūtu iespējama to sajaukšanās.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

IV. Sēklaudzēšanas lauku apskate

25. Lai novērtētu sēklaudzēšanas lauka vispārējo stāvokli un to atbilstību šo noteikumu III nodaļā noteiktajām prasībām, kā arī noteiktu sugas un šķirnes tīrību saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajām prasībām, inspektors veic lauka apskati.

(Grozīts ar MK 13.11.2007. noteikumiem Nr.758)

26. Sēklaudzētājs katru gadu līdz 1.jūnijam iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā sēklaudzēšanas lauku apskates iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

27. Ja lauku apskates iesniegumu iesniedz pēc šo noteikumu 26.punktā minētā termiņa, iesniegumam pievieno rakstisku informāciju par termiņa neievērošanas iemesliem.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

28. Pieņemot lauku apskates iesniegumu, inspektors:

28.1. pārbauda, vai lauku apskates iesniegumā ir norādīta visa šo noteiku­mu 4.pielikumā minētā informācija;

28.2. novērtē, vai pieteiktajai šķirnei drīkst veikt lauku apskati;

28.3. pārbauda, vai sēklaudzētājam ir reģistrēta licence par attiecīgās aizsargātās šķirnes izmantošanas tiesībām.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

29. Lauku apskati veic Valsts augu aizsardzības dienesta inspektors.

30. Pirms lauka apskates inspektors iepazīstas ar sēklu kvalitāti apliecinošiem dokumentiem un ierakstiem lauku vēsturē.

31. Izsētās sēklas kvalitāti apliecina:

31.1. Latvijā sertificētajai sēklai - sēklas materiāla iesaiņojuma oficiālā etiķete ar norādi "Eiropas Savienības tiesību akti" (ja sēkla paredzēta tirdzniecībai) un sēklas sertifikāts;

31.2. izsētajai izlases sēklai, ko šķirnes uzturētājs izsējis tālākai pavairošanai, - selekcionāra pilnvarojums un šķirnes uzturēšanas shēmas;

31.3. citā Eiropas Savienības dalībvalstī sertificētajai sēklai - sēklas materiāla iesaiņojuma oficiālā etiķete ar norādi "Eiropas Savienības tiesību akti" un dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu;

31.4. valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, sertificētajām sēklām - Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) sertifikāts un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sertifikāts un dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

31.1 Ja lauku apskates iesniegumā nav norādīta visa šo noteikumu 4.pielikumā minētā informācija vai nav uzrādīti šo noteikumu 31.punktā minētie dokumenti, vai nav reģistrēta licence par attiecīgās aizsargātās šķirnes izmantošanas tiesībām, inspektors triju darbdienu laikā par to rakstiski informē sēklaudzētāju, norādot nepilnības un termiņu trūkumu novēršanai.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

32. Inspektors pieņem lēmumu atteikt lauku apskati un sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu jau pirms lauku apskates, par to triju darbdienu laikā rakstiski informējot sēklaudzētāju, ja:

32.1. šo noteikumu 31.1 punktā minētie trūkumi netiek novērsti noteiktajā termiņā;

32.2. nav izsētās sēklas kvalitāti apliecinošo dokumentu vai tie neatbilst šo noteikumu 31.punktā minētajiem nosacījumiem;

32.3. pārbaudot ierakstus lauku vēsturē, ir konstatēti šo noteikumu 17.1 punktā minēto nosacījumu pārkāpumi vai neatbilstība lauku apskates iesniegumā norādītajai informācijai;

32.4. nav lauku vēstures;

32.5. lauku apskates iesniegums iesniegts pēc šo noteikumu 26.punktā minētā termiņa un augi ir sasnieguši tādas fenoloģiskās attīstības fāzes, kad vairs nav iespējams konstatēt šķirņu atšķirīgās morfoloģiskās pazīmes.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

33. Lauka apskati veic vismaz reizi veģetācijas periodā tādā kultūraugu fenoloģiskās attīstības fāzē, kad vizuāli vislabāk saskatāmas šķirnes morfoloģiskās pazīmes, kā arī iespējams noteikt šķirnes tīrību un konstatēt ar slimībām inficētos augus:

33.1. stiebrzālēm lauka apskati ieteicams veikt masveida skarošanas vai vārpošanas laikā;

33.2. tauriņziežiem lauka apskati ieteicams veikt masveida ziedēšanas laikā;

33.3. eļļas rutkiem un facēlijai lauka apskati ieteicams veikt tad, kad aizmetušās apakšējās pākstis;

33.4. lopbarības kāļiem un lopbarības kāpostiem lauka apskati veic divas reizes:

33.4.1. pirmo reizi - pirmajā veģetācijas gadā pirms novākšanas, kad augi sasnieguši tehnisko gatavību;

33.4.2. otro reizi - otrajā veģetācijas gadā pirms ziedēšanas.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

33.1 Lauka apskašu laiku un skaitu katrā konkrētajā gadījumā nosaka inspektors. Inficēto augu daudzumu var vērtēt atsevišķā lauku apskates reizē.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

33.2 Sākot lauka apskati, inspektors pārbauda minimālos attālumus starp atsevišķu šķirņu sējumiem, apejot laukam pa perimetru, un:

33.2 1. ja nav ievēroti šo noteikuma 3.pielikumā minētie minimālie attālumi, brīdina par to nepieciešamību un var ieteikt sēklaudzētājam izpļaut attiecīgās platības. Sēklaudzētājs atkārtoti var pieteikt lauka apskati pēc minimālo attālumu nodrošināšanas;

33.2 2. ja minimālo attālumu nav iespējams nodrošināt, platības, kas atrodas tuvāk par minimālo attālumu, atzīst par sēklaudzēšanai neizmanto­jamām;

33.2 3. sagatavo lopbarības augu sēklaudzēšanas lauku apskates protokolu (turpmāk - lauku apskates protokols) saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu, pārliecinās, ka platības, kas atrodas tuvāk par minimālo attālumu, ir novāktas atsevišķi, izdara par to ierakstu lauku apskates protokolā un izsniedz protokolu sēklaudzētājam.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

33.3 Lauku apskates laikā inspektors pārliecinās par sējumā esošās šķirnes identitāti (atbilstību oficiālajam šķirnes aprakstam). Ja šķirnes identitāte neatbilst pieteiktajam šķirnes nosaukumam, inspektors sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu. Iegūto ražu neiekļauj turpmākajā sēklu novērtēšanā.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

33.4 Lauku apskates laikā inspektors nosaka:

33.4 1. sējas zirņu un lauka pupu sējumos:

33.4 1.1. sējuma biezību (augu skaitu uz 1 ha);

33.4 1.2. šķirnei neatbilstošo augu skaitu uz 200 m2, raksturojot to pazīmes atbilstoši oficiālajam šķirnes aprakstam;

33.4 2. lopbarības kāļu un lopbarības kāpostu sēklaudzēšanas laukos - šķirnei neatbilstošo augu skaitu, raksturojot to pazīmes atbilstoši oficiālajam šķirnes aprakstam;

33.4 3. pārējo lopbarības augu sējumos:

33.4 3.1. šķirnei neatbilstošo augu skaitu uz 200 m2, raksturojot to pazīmes atbilstoši oficiālajam šķirnes aprakstam;

33.4 3.2. citu grūti nošķirojamo augu skaitu uz 200 m2;

33.4 3.3. citu aireņu sugu, ieskaitot auzeņ­aireni, klātbūtni airenēs.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

33.5 Laukā, kura lielums nepārsniedz 10 ha, lauka apskati veic vismaz 10 vietās, apskatot 1 x 20 m lielus taisnstūrus (20 m2) sējumam raksturīgās vietās perpendikulāri sējas virzienam. Uz katriem nākamajiem 5 ha (sējas zirņiem un lauka pupām) vai 2 ha (citiem tauriņziežiem un stiebrzālēm) izvērtējamo lauciņu skaitu palielina par vienu, bet ne vairāk kā līdz 20.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

33.6 Lopbarības kāļu un lopbarības kāpostu sēklaudzēšanas laukos lauka apskatē inspektors novērtē lauka lielumam atbilstošu paraugrindu skaitu. Ja lauka lielums ir:

33.6 1. līdz 5 ha, apskatāmo paraugrindu skaits ir 20;

33.6 2. no 5 līdz 10 ha, apskatāmo paraugrindu skaits ir 30;

33.6 3. no 10 līdz 20 ha, apskatāmo paraugrindu skaits ir 40;

33.6 4. vairāk par 20 ha, apskatāmo paraugrindu skaits ir 50.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

33.7 Lopbarības kāļu un lopbarības kāpostu sēklaudzēšanas laukos lauka apskatē inspektors katrā paraugrindā pēc kārtas novērtē 50 augus. Minimālais apskatāmo augu skaits laukā ir 1000. Ja sēklaudzēšanas laukā ir mazāk augu ne­kā noteiktais minimālais daudzums, apskata visus augus laukā. Lauku apskates rezultātus aprēķina no faktiski apskatīto augu skaita.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

33.8 Sējumi (stādījumi) neatbilst šķirnes tīrības prasībām šādos gadījumos:

33.8 1. sējas zirņu un lauka pupu sējumos šķirnei neatbilstošo augu skaits uz 200 m2 atkarībā no augu skaita uz 1 ha ir vienāds ar šo noteikumu 5.1 pielikumā minēto skaitu vai lielāks par to;

33.8 2. lopbarības kāļu un lopbarības kāpostu sēklaudzēšanas laukos šķirnei neatbilstošo augu skaits uz 200 m2 ir lielāks par šo noteikumu 2.pielikumā minēto skaitu;

33.8 3. pārējo lopbarības augu sējumos šķirnei neatbilstošo augu skaits uz 200 m2 nedrīkst būt lielāks par šo noteikumu 5.2 pielikumā minēto skaitu.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

33.9 Lauku apskatē grūti nošķirojamo kultūraugu skaitu izsaka ar augu skaitu uz platības vienību, līdz ar to šķirnei neatbilstošo augu skaits uz 200 m2 nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 5.3 pielikumā minēto skaitu.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

34. Lopbarības sēklaudzēšanas laukos nav pieļaujama vējauzu (Avena fatua, Avena sterilis) un Ludovika auzu (Avena ludoviciana) klātbūtne.

35. Tauriņziežu izlases, pirmsbāzes un bāzes sēklu laukos nav pieļaujama amoliņa (Melilotus spp.) klātbūtne.

(Grozīts ar MK 13.11.2007. noteikumiem Nr.758)

36. Ja sēklaudzēšanas laukā konstatē vējauzas (Avena fatua, Avena sterilis) vai Ludovika auzas (Avena ludoviciana) vai tauriņziežu izlases, pirmsbāzes un bāzes sēklu laukā amoliņu (Melilotus spp.), inspektors var rakstiski dot norādījumu sēkl­audzē­tājam tos izravēt vai atsevišķu lauka daļu ar minēto augu kolonijām novākt atsevišķi. Pēc norādījuma izpildes termiņa beigām, bet ne vēlāk kā piecas dienas pēc iepriekšējās apskates lauka apskati veic atkārtoti.

(Grozīts ar MK 13.11.2007. noteikumiem Nr.758)

37. Ja, veicot lauka apskati vai izsēto sēklu dokumentu pārbaudi, konstatē šo noteikumu pārkāpumus vai sējuma neatbilstību attiecīgajai sēklu kategorijai, sēklu kategoriju pazemina līdz atbilstošai kategorijai, ņemot vērā šajos noteikumos paredzēto sēklas kategoriju iegūšanas kārtību, vai atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu. Ja trūkumus iespējams novērst, pēc inspektora norādījumu izpildes lauka apskati veic atkārtoti, bet ne vēlāk kā piecas dienas pēc iepriekšējās apskates.

38. Ja lauka apskatē konstatēts, ka sējums atbilst šo noteikumu prasībām, inspektors pieņem lēmumu par tā atbilstību attiecīgās kategorijas sēklu ieguvei.

39. Ja sējums neatbilst šo noteikumu III nodaļā noteiktajām prasībām, kā arī sugas un šķirnes tīrības prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu. Iegūto ražu neiekļauj turpmākajā sēklu novērtēšanā.

40. Pēc pēdējās lauka apskates, pamatojoties uz lauka apskates rezultātiem, inspektors triju darbdienu laikā pieņem lēmumu par šķirnes sējumu atbilstību sēklu iegūšanai un sagatavo lopbarības augu sēklaudzēšanas lauku apskates protokolu divos eksemplāros (5.pielikums).

(Grozīts ar MK 13.11.2007. noteikumiem Nr.758)

41. Lopbarības augu sēklaudzēšanas lauka apskates protokola pirmo eksemplāru izsniedz sēklaudzētājam, otrais eksemplārs paliek Valsts augu aizsardzības dienestā.

42. Lopbarības augu sēklaudzēšanas lauka apskates protokolu izsniedz triju dienu laikā pēc tam, kad pabeigta sēklaudzēšanas lauka apskate.

V. Sēklu kvalitātes novērtēšana

43. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētā persona iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā iesniegumu par vidējā sēklu parauga noņemšanu, analīžu veikšanu un etiķešu izgatavošanu (6.pielikums).

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

44. Sēklu paraugus noņem inspektors, kurš ir ieguvis Valsts augu aizsardzības dienesta sēklu paraugu noņēmēja kvalifikāciju vai Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) sēklu paraugu noņēmēja kvalifikāciju.

44.1 Lai novērtētu sēklu kvalitāti sertifikācijai vai komercsēklu pārbaudei, inspektors ņem paraugu no katras sagatavotās viendabīgās sēklu partijas.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

44.2 Par sēklu partijas neviendabīgumu liecina:

44.2 1. atšķirīgs sēklu partijas saiņojums;

44.2 2. dažādi saiņojuma lielumi sēklu partijā;

44.2 3. atšķirīgi marķējumi un etiķetes vai atšķirīga informācija etiķetēs;

44.2 4. dažādu veidu zīmogojumi;

44.2 5. dažādu veidu sēklu apstrāde sai­ņojumos;

44.2 6. sēklu vizuālās atšķirības dažādos saiņojumos;

44.2 7. atšķirīgi piemaisījumi dažādos saiņojumos.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

44.3 Ja konstatē kādu no šo noteikumu 44.2 punktā minētajiem gadīju­miem, inspektors veic sēklu partijas neviendabīguma analīzi attiecībā uz tīrību, dīgtspēju un citu augu sēklu saturu atbilstoši Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumiem (tie elektroniskā veidā atrodami Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā internetā). Sēklu paraugus ņem tikai pēc neviendabīguma analīzes rezultātu saņemšanas.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

45. Ja, veicot šo noteikumu 44.3 punktā minēto analīzi, konstatē, ka sēklu partija nav pietiekami viendabīga un neatbilst Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumiem, inspektors sēklu partijas novērtēšanu atsaka.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

46. Sēklu partijas masa ir noteikta šo noteikumu 7.pielikumā. Noteikto maksimālo sēklu partijas masas lielumu nedrīkst pārsniegt vairāk par pieciem procentiem.

47. Ja sēklu partijas masa pārsniedz šo noteikumu 7.pielikumā noteikto lielumu vairāk nekā par pieciem procentiem, to sadala vairākās sēklu partijās atbilstoši sugai.

48. No sēklu partijas noņem vidējo paraugu sēklu kvalitātes novērtēšanai un pēcpārbaudei. Vidējais paraugs sastāv no šādām daļām, kuru minimālā masa noteikta šo noteikumu 7.pielikumā:

48.1. paraugs sēklu kvalitātes īpašību noteikšanai;

48.2. paraugs sēklu pēcpārbaudei;

48.3. paraugs sēklu mitruma satura un kaitēkļu invāzijas noteikšanai (ievieto hermētiski noslēgtā iesaiņojumā).

49. Sēklu paraugus pēc kvalitātes rādītāju noteikšanas Valsts augu aizsardzības dienests uzglabā vismaz gadu. Sēklu pēcpārbaudes parauga atlikušo daļu uzglabā, līdz pabeigta parauga vērtēšana.

50. Sēklu kvalitātes rādītāji ir noteikti šo noteikumu 8.pielikumā.

51. Lopbarības augu sēklās nav pieļaujams vējauzu (Avena fatua, Avena sterilis) un Ludovika auzu (Avena ludoviciana) sēklu piejaukums.

52. Ja pirmsbāzes kategorijas vai bāzes kategorijas sēklu partijas sēklām analīzē noteiktā dīgtspēja neatbilst šo noteikumu 8.pielikumā minētajai minimālajai sēklu dīgtspējai, persona var iesniegt Valsts augu aizsardzības dienestā iesniegumu atļaujas saņemšanai uz laiku tirgot sēklas, kuras neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām (turpmāk - iesniegums) (8.1 pielikums). Iesniegumam pievieno sēklu kvalitāti apliecinošā dokumenta kopiju.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

52.1 Valsts augu aizsardzības dienests līdz 1.aprīlim apkopo iesniegumus un informē Nacionālo augu šķirņu padomi par kopējo iesniegumu skaitu pa sugām un šķirnēm, partiju skaitu, kopējo sēklu apjomu un konstatēto minimālo dīgtspēju.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

52.2 Nacionālā augu šķirņu padome piecu darbdienu laikā pēc Valsts augu aizsardzības dienesta informācijas saņemšanas izvērtē attiecīgās šķirnes sēklas nodrošinājumu Latvijas tirgū un sniedz priekšlikumus par zemāko iespējamo dīgtspēju, ar kuru var atļaut uz laiku tirgot sēklas, kuras neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

52.3 Valsts augu aizsardzības dienests, pamatojoties uz iesniegumu un Nacionālās augu šķirņu padomes sniegtajiem priekšlikumiem, pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu tirgot sēklas, kuras neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām, un triju darbdienu laikā paziņo par to personai.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

52.4 Ja Valsts augu aizsardzības dienests ir pieņēmis lēmumu atļaut uz laiku tirgot sēklas, kuras neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām, sēklu saiņotājs sēklu iesaiņojumus etiķetē ar speciālām etiķetēm, kurās norāda sēklu dīgtspēju, sēklu partijas numuru, kā arī tirgotāja vārdu, uzvārdu (juridiskai personai - nosaukumu) un adresi.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

VI. Sēklu iesaiņošana

53. Par nelieliem iesaiņojumiem uzskata sēklu iesaiņojumus, kuru neto svars ir līdz desmit kilogramiem un kuros saiņo bāzes sēklas, sertificētas sēklas, komercsēklas vai arī sēklu maisījumu.

54. Nelielus Eiropas Savienības iesaiņojumus iedala šādi:

54.1. A tipa iesaiņojumā (neto svars līdz diviem kilogramiem) - saiņo sēklu maisījumus, kuri nav paredzēti lopbarības augu sēklaudzēšanai un lopbarības augu audzēšanai. Ja lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, to svars netiek ieskaitīts kopējā svarā;

54.2. B tipa iesaiņojumā (neto svars līdz desmit kilogramiem) - saiņo bāzes sēklas, sertificētas sēklas, komercsēklas vai arī sēklu maisījumus. Ja lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, to svars netiek ieskaitīts kopējā svarā.

55. Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā saiņotājs veic šādas saiņošanas darbības:

55.1. sēklu iesaiņojumu noslēgšanu un etiķetēšanu (ieskaitot nelielus Eiropas Savienības B tipa iesaiņojumus bāzes sēklām);

55.2. atkārtotu etiķetēšanu vai atkārtotu pārsaiņošanu (jebkura veida iesaiņojumiem).

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

56. Saiņojamo materiālu izvēlas tā, lai tiktu saglabāta sēklu kvalitāte un masa un sēklas netiktu sajauktas.

57. Noliktavā sēklu partiju novieto tā, lai jebkurai iesaiņojuma vienībai varētu brīvi piekļūt un noņemt paraugu.

VII. Sēklu iesaiņojuma etiķetēšana ar oficiālajām etiķetēm

58. Sēklu iesaiņojuma oficiālās etiķetes ir stingrā Valsts augu aizsardzības dienesta uzskaitē. Etiķetes minimālais izmērs ir 110x67 milimetri. Tās krāsa noteikta šo noteikumu 9.pielikumā. Etiķete var būt ar auklas caurumu, uzlīmējama vai piešujama. Etiķeti var aizstāt ar zīmogojumu, kurā atveidots etiķetes saturs.

59. Oficiālās etiķetes lieto šādiem sēklas materiālu iesaiņojumiem:

59.1. pirmsbāzes sēklām;

59.2. bāzes sēklām (ieskaitot nelielus Eiropas Savienības B tipa iesaiņojumus);

59.3. sertificētām sēklām (izņemot nelielus Eiropas Savienības B tipa iesaiņojumus);

59.4. komercsēklām (izņemot nelielus Eiropas Savienības B tipa iesaiņojumus);

59.5. sēklu maisījumiem (izņemot nelielus Eiropas Savienības A un B tipa iesaiņojumus);

59.6. sēklām, kas nav līdz galam sertificētas.

60. Pēc sēklu saiņotāja pieprasījuma Valsts augu aizsardzības dienests nelieliem Eiropas Savienības B tipa sēklu iesaiņojumiem var izsniegt oficiālās etiķetes, piemērojot šo noteikumu VII nodaļas prasības.

61. Noslēdzot šo noteikumu 59.punktā minētos sēklu iesaiņojumus, tiem ārpusē piestiprina nelietotu oficiālo etiķeti, kurā norādītā informācija atbilst šo noteikumu 10.pielikumā (komercsēklu iesaiņojumiem - 11.pielikumā) noteiktajam saturam.

62. Ja netiek lietotas uzlīmējamas vai nenoplēšamas etiķetes vai zīmogojums, iesaiņojumā ievieto dokumentu (10.pielikuma II nodaļa) etiķetes krāsā. Dokumenta tipogrāfiskais noformējums atšķiras no etiķetes, lai tos nevarētu sajaukt.

63. Ja lieto etiķeti ar auklas caurumu, etiķetes piestiprinājumu aizzīmogo.

64. Sēklu iesaiņojumam oficiālo etiķeti piestiprina (pirmoreiz vai atkārtoti) tikai Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā.

65. Ja sertifikācijas procesā noteiktā sēklu partijas kvalitāte neatbilst prasībām un nav apliecināma ar sēklu sertifikātu, attiecīgās sēklu partijas oficiālās etiķetes likvidē Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā.

65.1 Ja etiķetes pasūtītas un sēklu sai­ņotājam piegādātas pirms sēklu saiņošanas un sēklu parauga noņemšanas, inspektors pārliecinās par etiķešu izlietojumu, pārbaudot saiņojumu lielumu un saiņojumu skaitu. Ja konstatē, ka:

65.1 1. sēklu partijas glabāšanas vietā ir mazāk iesaiņojuma vienību, nekā pasūtīts etiķešu, inspektors nodrošina neizlietoto etiķešu iznīcināšanu un sastāda par to aktu;

65.1 2. vietā, kur glabājas etiķetētā sēklu partija, ir vairāk iesaiņojuma vienību, nekā pasūtīts etiķešu, inspektors neņem sēklu paraugu, kamēr nav nodalītas liekās saiņojuma vienības.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

65.2 Ja sēklu partija ir etiķetēta ar oficiālajām sēklu iesaiņojuma etiķetēm, bet, atkārtoti nosakot sertifikācijas parauga kvalitāti pēc sertifikāta derīguma termiņa beigām vai pagarinot sertifikāta derīguma termiņu, konstatē, ka sēklu partijas kvalitāte neatbilst šo noteikumu prasībām, inspektors:

65.2 1. nekavējoties par to paziņo sēklu partijas īpašniekam un pārbauda sēklu partijas apriti;

65.2 2. nodrošina izlietoto etiķešu iznīcināšanu un sastāda par to aktu.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

65.3 Ja etiķetēto sēklu partiju pārsaiņo cita lieluma iesaiņojuma vienībās vai veic sēklu partijas ķīmisko apstrādi, inspektors nodrošina etiķetētās partijas etiķešu iznīcināšanu un sastāda par to aktu.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

66. Ja sēklas ir apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai ķimikālijām, to norāda etiķetē.

67. Ģenētiski modificētas šķirnes sēklām uz jebkuras oficiālas vai citādas etiķetes vai dokumenta, kas piestiprināts vai pievienots sēklu partijai, skaidri norāda, ka šķirne ir ģenētiski modificēta.

68. Iesaiņojot sēklu maisījumus un tos etiķetējot, ievēro šo noteikumu VI un VII nodaļā noteiktās prasības. Etiķetē norādītā informācija atbilst šo noteikumu 12.pielikumā noteiktajam saturam.

69. Sēklu, kas nav līdz galam sertificēta, bet:

69.1. izaudzēta un novākta Ekonomiskās sadarbības un attīstības orga­nizācijas (OECD) dalībvalstī, kura piedalās lopbarības augu shēmā un kura atbilst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) lopbarības augu shēmas un Sēklu aprites likuma 7.panta prasībām, var līdz galam sertificēt Latvijā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prasībām;

69.2. izaudzēta un novākta Eiropas Savienības dalībvalstī vai valstī, kurai piešķirta Eiropas Savienības ekvivalence lauku apskatēm un sertificētu sēklu ražošanai, var līdz galam sertificēt Latvijā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu aprites likuma un šo noteikumu prasībām;

69.3. kas novākta Latvijā un paredzēta sertificēšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, iesaiņo Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu aprites likuma un šo noteikumu VI un VII nodaļas prasībām. Sēklas iesaiņojumiem piestiprina etiķeti un pievieno pavaddokumentu (13.pielikums);

69.4. kas novākta Latvijā vienā lauksaimniecības saimniecībā un paredzēta sertificēšanai citā lauksaimniecības saimniecībā Latvijā, iesaiņo Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu aprites likuma un šo noteikumu VI un VII nodaļas prasībām. Sēklas iesaiņojumiem piestiprina etiķeti, kura paredzēta sēklai, kas nav līdz galam sertificēta.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

70. Šo noteikumu 69.punktā noteiktās prasības par iesaiņošanu un etiķetēšanu neattiecas uz gadījumiem, par kuriem Valsts augu aizsardzības dienests vienojies ar citas valsts pilnvaroto iestādi.

VIII. Sēklu iesaiņojuma etiķetēšana ar saiņotāja etiķetēm

71. Saiņotāja (piegādātāja) etiķetes lieto šādiem sēklas materiālu iesaiņojumiem:

71.1. nelieliem Eiropas Savienības A tipa iesaiņojumiem;

71.2. nelieliem Eiropas Savienības B tipa iesaiņojumiem (izņemot bāzes sēklu iesaiņojumus un šo noteikumu 60.punktā minētos iesaiņojumus).

72. Neliela Eiropas Savienības A tipa iesaiņojuma etiķetē saiņotājs norāda šo noteikumu 14.pielikumā minēto informāciju.

73. Saiņotājs, noslēdzot nelielus Eiropas Savienības A un B tipa sēklu iesaiņojumus, nodrošina, lai tos nevarētu atvērt, nebojājot plombējuma sistēmu vai neatstājot redzamus bojājumus uz etiķetes vai iesaiņojuma.

74. Neliela Eiropas Savienības B tipa sertificētu sēklu (C), komercsēklu (K) vai sēklu maisījumu iesaiņojuma etiķetē sai­ņotājs norāda šo noteikumu 14.pielikumā minēto informāciju.

(Grozīts ar MK 13.11.2007. noteikumiem Nr.758)

75. Ja neliels Eiropas Savienības B tipa iesaiņojums ir caurspīdīgs, attiecīgo etiķeti var likt iesaiņojuma iekšpusē, ja to caur iesaiņojumu var izlasīt.

76. Nelielu Eiropas Savienības B tipa sēklu iesaiņojumu atkārtota etiķetē­šana atļauta tikai Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā.

77. Saiņotājs sēklu uzskaites žurnālā norāda visu informāciju par nelielos Eiropas Savienības A un B tipa iesaiņojumos iekļautajām sēklu partijām, nodrošinot sēklu partiju izsekojamību un iespēju pārbaudīt sēklas materiāla iden­­titāti.

78. Saiņotājs, lietojot savas etiķetes, ievēro šo noteikumu 66. un 67.punktā noteiktās prasības.

IX. Sēklu maisījumi

79. Latvijā ir pieļaujama:

79.1. dažādu lopbarības augu ģinšu, sugu un šķirņu sēklu maisījumu sagatavošana;

79.2. dažādu lopbarības augu un labības sēklu maisījumu sagatavošana;

79.3. dažādu lopbarības augu un eļļas augu sēklu maisījumu sagatavošana.

80. Šo noteikumu 79.punktā minēto sēklu maisījumu gatavošanā izmanto attiecīgo kultūraugu šķirnes, ja:

80.1. tās iekļautas Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības augu šķirņu katalogā vai Latvijas augu šķirņu katalogā;

80.2. katalogos nav piebildes par konkrētās šķirnes specifiskajām īpašībām, kas neļauj veidot maisījumus.

81. Pirms sēklu maisījuma sagatavošanas novērtē tā komponentu atbilstību attiecīgajām sēklu kategorijas kvalitātes prasībām.

82. Sēklu maisījumu sagatavotāji:

82.1. lieto sēklu maisījumu sagatavošanas iekārtas, kuras nodrošina gatavā sēklu maisījuma viendabīgumu;

82.2. izstrādā sēklu maisīšanas procedūru darba aprakstus, lai nodrošinātu kvalitatīvu sēklu maisījumu. Sēklu maisīšanas procedūru darba aprakstus pirms darbu uzsākšanas iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā;

82.3. apstiprina par sēklu maisījumu sagatavošanas procedūru atbildīgo personu;

82.4. sēklu uzskaites žurnālā norāda visu informāciju par sēklu maisījumos iekļautajām sēklu partijām, nodrošinot sēklu partiju izsekojamību un iespēju pārbaudīt sēklas materiāla identitāti.

83. Pirms sēklu maisījumu sagatavošanas sēklu maisījumu sagatavotāji iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā šādu informāciju:

83.1. sēklu maisījuma sastāvdaļu masas daudzums procentos, norādot pa sugām vai, ja nepieciešams, pa šķirnēm;

83.2. maisījuma nosaukums, ja to izmanto iesaiņojuma marķēšanai.

84. Sēklu maisījumu sagatavošanu (ražošanu) izlases veidā pārbauda Valsts augu aizsardzības dienests:

84.1. kontrolējot katra maisījuma sastāvdaļas identitāti un svaru, kā arī pārbaudot marķējumu, kas identificē sēklu iepakojumus;

84.2. pārbaudot maisīšanas darbības un gatavos maisījumus.

85. Informāciju par sēklu maisījuma izmantošanu norāda uz oficiālās etiķetes vai saiņotāja etiķetes.

IX1. Līguma reģistrācija par sēklas materiāla pavairošanu valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts

(Nodaļa MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

85.1 Valsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar Komisijas 1978.gada 26.oktobra Regulu (EEK) Nr. 2514/78 par sēklu pavairošanu, kas veikta valstīs, kuras nav dalībvalstis, līgumu reģistrāciju dalībvalstīs (turpmāk - Komisijas regula Nr. 2514/78) reģistrē līgumu par sēklu pavairošanu valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk - līgums).

85.2 Lai reģistrētu līgumu, persona iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 14.1 pielikumu un pievieno līguma kopiju (uzrādot oriģinālu).

85.3 Inspektors piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē tajā minēto informāciju.

85.4 Līgumu reģistrē, ja ir izpildītas šādas prasības:

85.4 1. iesniegumā norādīta visa šo noteikumu 14.1 pielikumā minētā informācija;

85.4 2. valstij, kurā notiks sēklu pavairošana, ir piešķirta Eiropas Savienības ekvivalence saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem par lauka apskašu atbilstību, ko veic attiecībā uz sēklu ražošanai paredzētiem augiem trešajās valstīs un par trešajās valstīs ražotu sēklu līdzvērtīgumu lauku apskatē un sēklu ražošanā;

85.4 3. līgumā norādītā suga ir minēta Komisijas regulas Nr. 2514/78 pielikumā;

85.4 4. iesniegumam ir pievienota līguma kopija.

85.5 Ja iesniegumā nav norādīta visa šo noteikumu 14.1 pielikumā minētā informācija, Valsts augu aizsardzības dienests par to rakstiski informē iesnieguma iesniedzēju un pieprasa iesniegt nepieciešamo informāciju 10 darbdienu laikā.

85.6 Valsts augu aizsardzības dienests 15 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu:

85.6 1. reģistrēt līgumu. Līgumu reģistrē un lēmumu nosūta iesnieguma iesniedzējam;

85.6 2. nereģistrēt līgumu. Līgumu nereģistrē un lēmumu nosūta iesnie­guma iesniedzējam.

85.7 Ja pieņemts lēmums reģistrēt līgumu, persona iesniedz līguma oriģinālu Valsts augu aizsardzības dienestā. Valsts augu aizsardzības dienesta atbildīgā amatpersona uz līguma oriģināla izdara atzīmi "Līgums reģistrēts Valsts augu aizsardzības dienestā (datums, mēnesis, gads)" un apstiprina to ar zīmogu un parakstu.

85.8 Valsts augu aizsardzības dienests katru gadu sagatavo un nosūta Eiropas Komisijai un Zemkopības ministrijai ziņojumu par iepriekšējā gadā reģistrētajiem līgumiem saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2514/78.

X. Sēklu tirdzniecība

86. Sēklas atļauts tirgot pēc tam, kad tās atzītas attiecīgi par pirmsbāzes sēklu (PB), bāzes sēklu (B), sertificētu sēklu (C) vai komercsēklu (K) kate­gorijas sēklām.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

86.1 Lopbarības augu sēklas tirgo, iesaiņotas viendabīgās partijās.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

86.2 Valsts augu aizsardzības dienests veic ievesto sēklu kontroli Latvijas tirgū saskaņā ar sēklu apriti regulējošajiem normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

86.3 Saskaņā ar Sēklu aprites likuma 17.panta otrās daļas 5.punktu miežabrāļa (Phalaris arundinacea L.), austrumu galegas (Galega orientalis Lam.) un baltā amoliņa (Melilotus albus L.) sēklas drīkst ievest un tirgot arī gadījumos, ja minēto sugu šķirnes nav iekļautas Eiropas Savienības kopējā šķirņu katalogā vai Latvijas augu šķirņu katalogā, bet to kvalitāte atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

86.4 Sēklu ievešanu Latvijā kontrolē Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārā robežinspekcija.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

87. Saskaņā ar šo noteikumu 69.3.apakšpunktu drīkst pārdot līdz galam nesertificētas sēklas, ja ir rakstiska vienošanās starp pircēju un pārdevēju un par to ir informēts Valsts augu aizsardzības dienests.

88. Latvijā ir atļauts tirgot sēklu maisījumu, kas sagatavots Latvijā šo noteikumu IXnodaļā noteiktajā kārtībā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem.

89. Tirdzniecībā esošo sēklu maisījumu komponentu dīgtspēja atbilst dīgtspējai, kas paredzēta šajos noteikumos katras konkrētas sugas sertificētajai sēklu kategorijai.

90. Nelielus Eiropas Savienības A un B tipa iesaiņojumus, kuros ir sēklu maisījumi ar pazeminātu dīgtspēju, var tirgot atsevišķā stendā vai vietā ar norādi "Sēklas ar pazeminātu dīgtspēju". Šādos gadījumos uz katra iesaiņojuma vienības norāda sēklu faktisko dīgtspēju.

91. Tirgotājs katru gadu līdz 1.augustam paziņo Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei lopbarības augu sēklu (pa sugām) daudzumu (centneros), kas nav realizēts līdz 30.jūnijam.

XI. Sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju reģistrācija

92. Valsts augu aizsardzības dienests reģistrē sēklaudzētājus, sēklu sagatavotājus, saiņotājus, tirgotājus un sēklu ievedējus un izsniedz sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrācijas apliecības.

93. Lai reģistrētos Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, persona iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā iesniegumu (15.pielikums) un atkarībā no nodarbošanās veida pievieno šādu informāciju:

93.1. sēklaudzētājs:

93.1.1. ar sēklaudzēšanu saistīto lauku plānus, norādot platību (ha);

93.1.2. lauku vēsturi;

93.2. sagatavotājs vai saiņotājs - materiāltehniskās bāzes aprakstu, norādot tās piederību. Sēklu maisījumu sagatavotājs pievieno arī informāciju par sēklu maisījumu sagatavošanas iekārtām, kuras nodrošina gatavā sēklu maisījuma viendabīgumu;

93.3. sēklu tirgotājs - informāciju par tirdzniecībai paredzēto sēklu izcelsmi, norādot sadarbības partnerus;

93.4. ievedējs - informāciju par tirdzniecībai paredzēto sēklu izcelsmi, norādot sadarbības partnerus.

93.1 Ja šo noteikumu 93.punktā minētajos dokumentos iesniegtā informācija ir nepilnīga, inspektors pieprasa to precizēt 10 darbdienu laikā.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

94. Valsts augu aizsardzības dienests desmit darbdienu laikā izvērtē iesniegumu un informāciju un pieņem lēmumu par sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja, tirgotāja vai ievedēja reģistrāciju Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā.

95. Par pieņemto lēmumu Valsts augu aizsardzības dienests personu informē piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Ja lēmums ir pozitīvs, personai piecu darbdienu laikā izsniedz sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrācijas apliecību (16.pielikums).

96. Katram sēklaudzētājam, sēklu sagatavotājam, saiņotājam, tirgotājam un ievedējam piešķir reģistrācijas kodu. Koda pirmās divas zīmes norāda adresi (rajona pasta indeksa pirmie divi cipari), pārējās zīmes - kārtas numuru.

97. Valsts augu aizsardzības dienests anulē reģistrāciju divu nedēļu laikā:

97.1. pēc sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja, tirgotāja vai ievedēja rakstiska iesnieguma saņemšanas;

97.2. ja atkārtoti tiek konstatēts, ka nav ievērotas šo noteikumu VII, VIII, X vai XI nodaļā noteiktās prasības, un par to sastādīts akts;

97.3. ja Valsts augu aizsardzības dienestā divu gadu laikā nav iesniegts pieteikums lopbarības augu sēklu sertifikācijai.

98. Lēmumu par reģistrācijas anulēšanu sēklaudzētājam, sēklu sagatavo­tājam, saiņotājam, tirgotājam vai ievedējam paziņo rakstiski piecu darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas.

XII. Sēklu dokumentācija

99. Pamatojoties uz lauku apskates un sēklu parauga novērtēšanas rezultātiem, Valsts augu aizsardzības dienests Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētajām personām izsniedz sēklu kvalitāti apliecinošus dokumentus.

100. Sēklu kvalitāti apliecinošs dokuments ir sēklu sertifikāts (17.pielikums). Ja sēklu kvalitāte neatbilst šo noteikumu prasībām, izsniedz pārskatu par sēklu novērtēšanas rezultātiem (18.pielikums).

101. Sēklu sertifikātu izsniedz, ja visi sēklu partijas vidējā parauga novērtēšanas rezultātu rādītāji atbilst konkrētas sugas sēklu attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām un pirms tam ir veikta sēklaudzēšanas lauka apskate.

102. Komercsēklām (K) sēklu sertifikātu izsniedz, ja visi sēklu partijas vidējā parauga novērtēšanas rezultāti atbilst attiecīgās sugas sēklu komercsēklu kategorijai (K) noteiktajām prasībām.

103. Pārskatu "Sēklu novērtēšanas rezultāti" izsniedz, ja:

103.1. kāds no iegūtajiem sēklu partijas kvalitātes rādītājiem neatbilst attiecīgajai sēklu kategorijai noteiktajām prasībām;

103.2. novērtēti tikai atsevišķi rādītāji;

103.3. sēklu paraugus nav noņēmis inspektors vai paraugu noņemšana neatbilst Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) prasībām.

104. Sēklu sertifikātu vai pārskatu "Sēklu novērtēšanas rezultāti" izsniedz triju dienu laikā pēc tam, kad pabeigta sēklu parauga vērtēšana.

105. Sēklu sertifikāta derīguma termiņš, skaitot no sēklu dīgtspējas analīzes pabeigšanas dienas, ir šāds:

105.1. viens gads - visu lopbarības augu sugu sēklām (ieskaitot to maisījumus), ja noteiktais mitruma saturs nepārsniedz:

105.1.1. kāpostu dzimtas lopbarības augiem (lopbarības kāļiem, lopbarības kāpostiem, eļļas rutkiem) - 9,0 procentus;

105.1.2. tauriņziežiem (ragainajiem vanagnadziņiem, lucernām, esparsetei, āboliņiem, austrumu galegai un baltajam amoliņam) - 13,0 procentu;

105.1.3. stiebrzālēm, zirņiem, vīķiem, lupīnām un pupām - 15,0 procentu;

105.2. trīs mēneši - sēklām, kuras invadētas ar dzīvām ērcēm vai citiem dzīviem sēklu kaitēkļiem, kas bojā sēklas to glabāšanas laikā, un kurās noteiktais mitruma saturs nepārsniedz:

105.2.1. kāpostu dzimtas lopbarības augiem (lopbarības kāļiem, lopbarības kāpostiem, eļļas rutkiem) - 12,0 procentu;

105.2.2. tauriņziežiem (ragainajiem vanagnadziņiem, lucernām, esparsetei, ābo­liņiem, austrumu galegai un baltajam amoliņam) - 14,5 procentus;

105.2.3. stiebrzālēm, zirņiem, vīķiem, lupīnām un pupām - 16,5 procentus;

105.3. viens mēnesis - ja noteiktais mitruma saturs pārsniedz šo noteikumu 105.2.apakšpunktā minēto.

(Grozīts ar MK 13.11.2007. noteikumiem Nr.758)

105.1 Sēklu sertifikāta derīguma termiņš beidzas ātrāk, nekā norādīts šo noteikumu 105.punktā, ja sēklu partija pārsaiņota dažādos saiņojumos vai veikta sēklu partijas ķīmiskā apstrāde, izņemot gadījumus, ja paraugu noņemšana, ķīmiskā apstrāde un saiņošana ir iekļautas vienā nepārtrauktā tehniskajā procesā.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

106. Ja sēklu kvalitāti apliecinošu dokumentu derīguma termiņu vēlas pagarināt, pirms sēklu sertifikāta derīguma termiņa beigām sēklas pārbauda atkārtoti, lai noteiktu to dīgtspēju un kaitēkļu invāziju.

107. Ja līdz sēklu sertifikāta derīguma termiņa beigām atkārtotā pārbaudē noteiktais sēklu dīgtspējas rādītājs atbilst iepriekš noteiktajai sēklu kategorijai, Valsts augu aizsardzības dienests sēklu sertifikāta derīguma termiņu pagarina uz attiecīgo 105.punktā minēto termiņu un izsniedz sēklu sertifikāta pielikumu (19.pielikums).

107.1 Citā Eiropas Savienības dalībvalstī sertificētajai sēklai, ko tirgo Latvijā un kurai nav norādīts derīguma termiņš, piemēro šo noteikumu 105.1. apakšpunktā minēto sēklu sertifikāta derīguma termiņu, skaitot no iesaiņojuma etiķetē norādītā iepakojuma noslēgšanas vai pēdējā parauga ņemšanas dienas.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

108. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas kārto sēklu uzskaites žurnālu. Žurnālā reģistrē visas attiecīgās lopbarības augu sugas un šķirnes sēklu sagatavošanas operācijas un izmantošanas veidus, norādot katrā darbībā izmantoto sēklu daudzumu, un sēklu īpašnieks to apliecina ar parakstu. Komerciālos darījumos nepieciešama norāde par pircēju.

108.1 Sēklu tirgotājs sēklu kvalitāti apliecina ar sēklu sertifikāta kopiju, kurā ieraksta attiecīgajam pircējam pārdotās sēklas daudzumu. Informāciju (pēc stāvokļa uz 1.jūliju) par izsniegtajām sertifikāta kopijām sēklu tirgotājs iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

108.2 Sēklu tirgotājs, kas tirgo citās valstīs sertificētu sēklu, Valsts augu aizsardzības dienestā iesniedz informāciju (pēc stāvokļa uz 1.jūniju) par Latvijā ievestajām sēklu partijām pa šķirnēm un kategorijām, norādot sēklu partiju numurus un daudzumus. Pievieno sēklu kvalitāti apliecinošo dokumentu kopijas.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

108.3 Ja pircējs ir iegādājies sēklas bez sēklu sertifikāta kopijas vai etiķetes vai arī nav ievērojis šajos noteikumos noteiktās sēklu uzglabāšanas vai saiņošanas prasības, pircējs zaudē tiesības izteikt pretenzijas sēklu tirgotājam.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

109. Pēc sēklaudzētāja rakstiska pieprasījuma Valsts augu aizsardzības dienests izsniedz:

109.1. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sertifikātu un etiķetes, ja lopbarības augu sēklas atbilst šīs organizācijas lopbarības augu shēmu prasībām;

109.2. Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) oranžo, zaļo vai zilo sertifikātu.

XIII. Sēklu pēcpārbaude kontrollauciņos

(Nodaļa MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

110. Lai pārliecinātos, vai sēklu pavairošanas procesā ir nodrošināta un saglabājusies šķirnes identitāte un tīrība, Valsts augu aizsardzības dienests kontrollauciņos veic sēklu partiju pēcpārbaudi.

111. Pēcpārbaudi veic:

111.1. visām lopbarības augu pirmsbāzes (PB), bāzes (B) un sertificētu pirmās paaudzes sēklu (C1) kategorijas sēklu partijām;

111.2. ne mazāk kā 5 % no sertificētu otrās paaudzes (C2) kategorijas sējas zirņu, lauka pupu un lucernu sēklu partijām.

112. Valsts augu aizsardzības dienests, veicot sēklu partiju pēcpārbaudi, nosaka šķirnes identitāti un uzskaita visus citu šķirņu un šķirnei netipiskus augus, apsējot kontrollauciņus ar pārbaudāmo partiju sēklu paraugiem un salīdzinot tos ar lauciņu, kas ir apsēts ar oriģinālo šķirnes sēklu.

113. Oriģinālais šķirnes sēklu paraugs ir etalons, kas ļauj redzēt dabā visas šķirnei raksturīgās morfoloģiskās pazīmes.

114. Oriģinālā šķirnes sēklu parauga minimālā masa ir:

114.1. lupīnai (Lupinus spp.), sējas zirņiem (Pisum sativum L.), lauka pupām (Vicia faba L.), vīķiem (Vicia spp.) - 3000 g;

114.2. lopbarības kāļiem (Brassica napus var. napobrassica L.Rchb.), lopbarības kāpostiem (Brassica oleracea L. convar. Acephala (DC.)), eļļas rutkam (Raphanus sativus L. var. oleoformis Pers.) - 450 g;

114.3. augstajai dižauzai (Arrhenatherum elatius L.), kamolzālei (Dactylis glomerata L.), niedru auzenei (Festuca arundinacea Schreber.), pļavas auzenei (Festuca pratensis Hudson), airenei (Lolium spp.), auzeņairenei (x Festulolium), ragainajiem vanagnadziņiem (Lotus corniculatus L.), lucernai (Medicago spp.), sarkanajam āboliņam (Trifolium pratense L.) - 300 g;

114.4. aitu auzenei (Festuca ovina L.), sarkanajai auzenei (Festuca rubra L.), skarenēm (Poa spp.), bastarda āboliņam (Trifolium hybridum L.), baltajam āboliņam (Trifolium repens L.), facēlijai (Phacelia tanacetifolia Benth.) - 150 g;

114.5. pārējām sugām - 100 g.

115. Oriģinālo šķirnes sēklu paraugu nomaiņas gados morfoloģisko pazīmju salīdzināšanai izmanto gan jauno, gan iepriekšējo paraugu, lai pārliecinātos par paraugu identitāti. Ja oriģinālā šķirnes sēklu parauga dīgtspēja neatbilst šo noteikumu prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests pieprasa selekcionāram vai šķirnes uzturētājam jaunu oriģinālo šķirnes sēklu paraugu.

115.1 Oriģinālo šķirnes sēklu paraugus uzglabā apstākļos, kas neatstāj negatīvu ietekmi uz sēklu dīgtspēju. Oriģinālo šķirnes sēklu paraugu uzglabāšanas laikā nodrošina to identifikāciju un savstarpējo nesajaukšanos.

115.2 Valsts augu aizsardzības dienests pēcpārbaudei paredzētos sēklu paraugus šifrē, nodrošinot konfidencialitāti parauga vērtēšanā. Piešķirtais šifra numurs saglabājas uz visu turpmāko parauga izvērtēšanas laiku.

115.3 Pēcpārbaudes lauciņus izvieto augu sekas laukos, kas nodrošina sugu un šķirņu nesajaukšanos. Atkārtota lopbarības augu kontrollauciņu izvietošana vienā un tajā pašā laukā pieļaujama, ja ievērots vismaz piecu gadu intervāls starp krustziežu sugām, triju gadu intervāls starp tauriņziežu sugām un divu gadu intervāls starp pārējām sugām. Sēklu pēcpārbaudē kontrolē arī priekšaugu laukus un kārto lauku vēsturi par pēcpārbaudē izmantojamajiem laukiem.

115.4 Valsts augu aizsardzības dienests atbilstoši saņemto paraugu skaitam izstrādā sējas plānu, ievērojot šādus principus:

115.4 1. šķirnes ar līdzīgām morfoloģiskām pazīmēm izkārto blakus;

115.4 2. atkārtojumus iekārto dažādās lauka vietās pēc nejaušības principa;

115.4 3. attālums starp augiem, rindiņām un lauciņiem ir tāds, lai varētu veikt katra auga morfoloģiskos novērojumus visā augšanas periodā;

115.4 4. ja visus lauciņus neapsēj vienlaikus, tad katrā sējas termiņā atkārto arī šķirnes oriģinālo sēklu parauga sēšanu, lai augus lauciņos varētu salīdzināt visās augšanas stadijās;

115.4 5. iekārtojot kontrollauciņus, lopbarības augu sugas iedala divās sugu grupās saskaņā ar šo noteikumu 20.pielikumu, ievērojot šo noteikumu 21.pielikumā minētos pamatrādītājus.

115.5 Veģetācijas laikā augus kontrollauciņos nedrīkst pārstādīt un retināt.

115.6 Katrā pārbaudāmajā lauciņā:

115.6 1. pirmās grupas lopbarības augiem pēc sēklu sadīgšanas augu 2-3 lapu fāzē veic sējumu biezības uzskaiti;

115.6 2. izvērtē šķirnes identitāti, salīdzinot augus ar oriģinālo šķirnes sēklu lauciņa augiem;

115.6 3. nosaka un uzskaita visus citu šķirņu un šķirnei netipiskus augus, tos atzīmē ar marķieriem.

115.7 Novērojumus veic visā veģetācijas periodā saskaņā ar oficiālajiem šķirnes aprakstiem. Vērtējot lauciņus, ievēro kritiskos periodus, kad citu šķirņu un šķirnei netipisko augu klātbūtne saskatāma vislabāk. Šādā laikā katru lauciņu apseko vismaz reizi nedēļā.

115.8 Paraugs neatbilst šķirnes tīrības prasībām, ja šķirnei neatbilstošo augu skaits pārsniedz šo noteikumu 22.pielikumā minēto skaitu.

115.9 Ja pēcpārbaudē konstatēts, ka kāda no sēklu partijām neatbilst šķirnes identitātes vai šķirnes tīrības prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests pieņem lēmumu par sēklu partijas tālākas pavairošanas iespējām un septiņu darbdienu laikā paziņo par to Sēklaudzētāju sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētajai personai.

115.10 Sēklu partiju pēcpārbaudes rezultāti ir pieejami elektroniski Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā internetā.

XIV. Noslēguma jautājumi

116. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumus Nr.157 "Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 56.nr.; 2003, 137.nr.; 2004, 69.nr.).

117. Noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.jūniju.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1966.gada 14.jūnija Direktīvas 66/401/EEK par barības augu sēklas materiāla tirdzniecību;

2) Komisijas 1975.gada 25.jūlija Direktīvas 75/502/EEK, ar kuru aizliedz pļavas skarenes (Poa pratensis L.) sēklu tirdzniecību, ja šīs sēklas nav oficiāli sertificētas kā bāzes sēklas vai kā sertificētas sēklas;

3) Komisijas 1986.gada 27.februāra Direktīvas 86/109/EEK, ar ko ierobežo dažu lopbarības augu sugu sēklu, eļļas augu un šķiedraugu sugu sēklu tirdzniecību, atļaujot tirgot tikai tās sēklas, kas ir oficiāli sertificētas kā bāzes kategorijas sēklas vai sertificētas kategorijas sēklas.

Ministru prezidenta vietā - bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Zemkopības ministrs M.Roze
1.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198
Lopbarības kultūraugu sugas

I. Stiebrzāles (Gramineae)

1. Parastā smilga (Agrostis capillaris L.)

2. Baltā smilga (Agrostis gigantea)

3. Ložņu smilga (Agrostis stolonifera L.)

4. Pļavas lapsaste (Alopecurus pratensis L.)

5. Augstā dižauza (Arrhenatherum elatius (L.) P.Beauv.ex. J.S et K.B Presl.)

6. Kamolzāle (Dactylis glomerata L.)

7. Niedru auzene (Festuca arundinacea Schreber)

8. Aitu auzene (Festuca ovina L.)

9. Pļavas auzene (Festuca pratensis Hudson)

10. Sarkanā auzene (Festuca rubra L.)

11. Hibrīdā airene (Lolium × boucheanum Kunth)

12. Auzeņairene (x Festulolium) (Festuca spp. × Lolium spp.)

13. Daudzziedu airene, ieskaitot viengadīgo Vestervaldes aireni (Lolium multiflorum Lam. var. westervololicum)

14. Ganību airene (Lolium perenne L.)

15. Pļavas timotiņš (Phleum pratense L.)

16. Bertolīni timotiņš (Phleum bertolonii DC)

17. Maura skarene (Poa annua L.)

18. Purva skarene (Poa palustris L.)

19. Pļavas skarene (Poa pratensis L.)

20. Parastā skarene (Poa trivialis L.)

21. Miežabrālis (Phalaris arundinacea L.)

II. Tauriņzieži (Leguminosae)

22. Ragainie vanagnadziņi (Lotus corniculatus L.)

23. Baltā lupīna (Lupinus albus L.)

24. Šaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius L.)

25. Dzeltenā lupīna (Lupinus luteus L.)

26. Sējas lucerna (Medicago sativa L.)

27. Hibrīdā lucerna (Medicago x varia T.Martyn)

28. Sējas esparsete (Onobrychis viciifolia Scop.)

29. Sējas zirņi (Pisum sativum L. (partim))

30. Bastarda āboliņš (Trifolium hybridum L.)

31. Sarkanais āboliņš (Trifolium pratense L.)

32. Baltais āboliņš (Trifolium repens L.)

33. Lauka pupas (Vicia faba L. (partim))

34. Vasaras vīķi (Vicia sativa L.)

35. Ziemas vīķi (Vicia villosa Roth)

36. Austrumu galega (Galega orientalis Lam.)

37. Baltais amoliņš (Melilotus albus L.)

III. Citas sugas

38. Lopbarības kāļi (Brassica napus L. var. napobrassica (L.) Rchb.)

39. Lopbarības kāposti (Brassica oleracea L. convar. acephala (DC.) Alef. var. medullosa Thell. + var. varidis L.)

40. Facēlija (Phacelia tanacetifolia Benth.)

41. Eļļas rutki (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.)

Zemkopības ministrs M.Roze
2.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198

(Pielikuma uzraksts grozīts ar MK 13.11.2007. noteikumiem Nr.758)

Prasības sugas un šķirnes tīrībai sēklaudzēšanas laukos

1. Sēklaudzēšanas laukos sugas un šķirnes ir viegli identificējamas. Pieļaujamais citu augu sugu un šķirņu piejaukums ir šāds:

Nr. p.k.

Ierobežojums

Lauks, kur audzē

pirmsbāzes un bāzes sēklas

sertificētas sēklas

1.1.

Maksimālais citu grūti nošķirojamo kultūraugu un nezāļu (šī pielikuma 3. un 4.punkts) piejaukums:

1.1.1.

visām sugām, izņemot pļavas skareni

1 augs uz 30 m2

1 augs uz 10 m2

1.1.2.

poliklonām pļavas skarenes šķirnēm

1 augs uz 20 m2

4 augi uz 10 m2

1.1.3.

apomiktiskām un monoklonām pļavas skarenes šķirnēm

1 augs uz 20 m2

6 augi uz 10 m2

1.2.

Citu aireņu sugu klātbūtne airenēs, ieskaitot auzeņaireni

1 augs uz 50 m2

1 augs uz 10 m2

1.3.

Maksimālais citu šķirņu piejaukums:

1.3.1.

visām sugām, izņemot pļavas skareni, sējas zirņus, lauka pupas, lopbarības kāļus un lopbarības kāpostu šķirnes

1 augs uz 30 m2

1 augs uz 10 m2

1.3.2.

poliklonām pļavas skarenes šķirnēm

1 augs uz 20 m2

4 augi uz 10 m2

1.3.3.

apomiktiskām vienklona pļavas skarenes šķirnēm

1 augs uz 20 m2

6 augi uz 10 m2

2. Sējas zirņiem, lauka pupām, lopbarības kāļiem, lopbarības kāpostiem un apomiktiskām vienklona pļavas skarenes šķirnēm ir šāda šķirnes tīrība:

2.1. bāzes sēklām - 99,7 %;

2.2. sējas zirņu un lauka pupu pirmās paaudzes sertificētām sēklām (C1) - 99%;

2.3. sējas zirņu un lauka pupu otrās paaudzes sertificētām sēklām (C2) un lopbarības kāļu, lopbarības kāpostu un apomiktiskām vienklona pļavas skarenes šķirņu sertificētām sēklām - 98 %.

3. No stiebrzālēm grūti nošķirojamie kultūraugi un nezāles:

Nr. p.k.

Stiebrzāles

Grūti nošķirojamie

kultūraugi

nezāles

3.1.

Parastā smilga

kamolzāle

nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria inodora)

parastā skarene

parastais pelašķis (Achilea millefolium)

pļavas skarene

parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)

sarkanā auzene

parastā pīpene (Leuhanthemum vulgare)

parastā rudzusmilga (Apera spica venti)

tīruma usne (Cirsium arvense)

villainā meduszāle (Holcus lanatus)

zaķu grīslis (Carex leporina)

3.2.

Baltā smilga

kamolzāle

nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria inodora)

pļavas skarene

parastais pelašķis (Achilea millefolium)

sarkanā auzene

parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)

parastā skarene

parastā pīpene (Leuhanthemum vulgare)

parastā rudzusmilga (Apera spica venti)

tīruma usne (Cirsium arvense)

villainā meduszāle (Holcus lanatus)

zaķu grīslis (Carex leporina)

3.3.

Ložņu smilga

kamolzāle

nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria inodora)

parastā skarene

parastais pelašķis (Achilea millefolium)

pļavas skarene

parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)

sarkanā auzene

parastā pīpene (Leuhanthemum vulgare)

parastā rudzusmilga (Apera spica venti)

tīruma usne (Cirsium arvense)

villainā meduszāle (Holcus lanatus)

zaķu grīslis (Carex leporina)

3.4.

Pļavas lapsaste

kamolzāle

liektā lapsaste (Alopecurus geniculatus)

pļavas skarene

meža suņuburkšķis (Anhriscus sylvestris)

parastā skarene

villainā meduszāle (Holcus lanatus)

zaķu grīslis (Carex leporina)

3.5.

Augstā dižauza

daudzziedu airene

ložņu vārpata (Elytrigia repens)

ganību airene

velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)

viengadīgā airene

kamolzāle

niedru auzene

pļavas auzene

sarkanā auzene

3.6.

Kamolzāle

daudzziedu airene

mīkstā lāčauza (Bromus mollis)

ganību airene

tīruma lāčauza (Bromus arvensis)

viengadīgā airene

šaurlapu ceļteka (Plantago lanceolata)

niedru auzene

velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)

pļavas auzene

villainā meduszāle (Holcus lanatus)

sarkanā auzene

pļavas skarene

aitu auzene

3.7.

Niedru auzene

daudzziedu airene

ložņu vārpata (Elytrigia repens)

ganību airene

mīkstā lāčauza (Bromus mollis)

viengadīgā airene

tīruma lāčauza (Bromus arvensis)

pļavas auzene

velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)

kamolzāle

parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)

sarkanā auzene

3.8.

Aitu auzene

daudzziedu airene

ložņu vārpata (Elytrigia repens)

ganību airene

mīkstā lāčauza (Bromus mollis)

viengadīgā airene

velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)

kamolzāle

sarkanā auzene

niedru auzene

pļavas auzene

pļavas skarene

3.9.

Pļavas auzene

daudzziedu airene

ložņu vārpata (Elytrigia repens)

ganību airene

mīkstā lāčauza (Bromus mollis)

viengadīgā airene

tīruma lāčauza (Bromus arvensis)

kamolzāle

parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)

niedru auzene

velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)

sarkanā auzene

3.10.

Sarkanā auzene

daudzziedu airene

aitu auzene (Festuca ovina)

ganību airene

ložņu vārpata (Elytrigia repens)

viengadīgā airene

mīkstā lāčauza (Bromus mollis)

kamolzāle

velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)

niedru auzene

pļavas auzene

pļavas skarene

3.11.

Hibrīdā airene

ganību airene

ložņu vārpata (Elytrigia repens)

daudzziedu airene

mīkstā lāčauza (Bromus mollis)

viengadīgā airene

tīruma lāčauza (Bromus arvensis)

kamolzāle

peļastu lapsaste (Alopecurus myosuroides)

niedru auzene

velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)

pļavas auzene

sarkanā auzene

3.12.

Auzeņairene

ganību airene

ložņu vārpata (Elytrigia repens)

daudzziedu airene

mīkstā lāčauza (Bromus mollis)

viengadīgā airene

tīruma lāčauza (Bromus arvensis)

kamolzāle

peļastu lapsaste (Alopecurus myosuroides)

niedru auzene

velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)

pļavas auzene

sarkanā auzene

3.13.

Daudzziedu airene

ganību airene

ložņu vārpata (Elytrigia repens)

kamolzāle

mīkstā lāčauza (Bromus mollis)

niedru auzene

tīruma lāčauza (Bromus arvensis)

pļavas auzene

peļastu lapsaste (Alopecurus myosuroides)

sarkanā auzene

velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)

3.14.

Ganību airene

daudzziedu airene

ložņu vārpata (Elytrigia repens)

viengadīgā airene

mīkstā lāčauza (Bromus mollis)

kamolzāle

tīruma lāčauza (Bromus arvensis)

niedru auzene

peļastu lapsaste (Alopecurus myosuroides)

pļavas auzene

velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)

sarkanā auzene

3.15.

Pļavas timotiņš

baltais āboliņš

baltā balanda (Chenopodium album)

bastarda āboliņš

lauku mīkstpiene (Sonchus arvensis)

miežabrālis

mazā skābene (Rumex acetosella)

Bertolīni timotiņš

mīkstā madara (Galium mollugo)

ragainie vanagnadziņi

nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria inodora)

parastais pelašķis (Achilea millefolium)

parastā pīpene (Leuhanthemum vulgare)

parastā virza (Stellaria media)

parastā zilgalvīte (Prunella vulgaris)

parastā zvērene (Barbarea vulgaris)

tīruma atraitnīte (Viola arvensis)

tīruma gaurs (Spergula arvensis)

tīruma neaizmirstulīte (Myosotis arvensis)

tīruma usne (Cirsium arvense)

3.16.

Bertolīni timotiņš

baltais āboliņš

baltā balanda (Chenopodium album)

bastarda āboliņš

lauku mīkstpiene (Sonchus arvensis)

miežabrālis

mazā skābene (Rumex acetosella)

ragainie vanagnadziņi

mīkstā madara (Galium mollugo)

pļavas timotiņš

nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria inodora)

parastais pelašķis (Achilea millefolium)

parastā pīpene (Leuhanthemum vulgare)

parastā virza (Stellaria media)

parastā zilgalvīte (Prunella vulgaris)

parastā zvērene (Barbarea vulgaris)

tīruma atraitnīte (Viola arvensis)

tīruma gaurs (Spergula arvensis)

tīruma neaizmirstulīte (Myosotis arvensis)

tīruma usne (Cirsium arvense)

3.17.

Maura skarene

kamolzāle

nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria inodora)

pļavas skarene

parastais pelašķis (Achilea millefolium)

purva skarene

parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)

parastā skarene

parastā krustaine (Senecia vulgare)

sarkanā auzene

parastā pīpene (Leuhanthemum vulgare)

parastā rudzusmilga (Apera spica venti)

tīruma usne (Cirsium arvense)

villainā meduszāle (Holcus lanatus)

zaķu grīslis (Carex leporina)

3.18.

Purva skarene

kamolzāle

nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria inodora)

pļavas skarene

parastais pelašķis (Achilea millefolium)

sarkanā auzene

parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)

parastā skarene

parastā krustaine (Senecia vulgare)

parastā pīpene (Leuhanthemum vulgare)

parastā rudzusmilga (Apera spica venti)

tīruma usne (Cirsium arvense)

villainā meduszāle (Holcus lanatus)

zaķu grīslis (Carex leporina)

3.19.

Pļavas skarene

kamolzāle

nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria inodora)

purva skarene

parastais pelašķis (Achilea millefolium)

sarkanā auzene

parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)

parastā skarene

parastā krustaine (Senecia vulgare)

parastā pīpene (Leuhanthemum vulgare)

parastā rudzusmilga (Apera spica venti)

tīruma usne (Cirsium arvense)

villainā meduszāle (Holcus lanatus)

zaķu grīslis (Carex leporina)

3.20.

Parastā skarene

kamolzāle

nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria inodora)

pļavas skarene

parastais pelašķis (Achilea millefolium)

purva skarene

parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)

maura skarene

parastā krustaine (Senecia vulgare)

sarkanā auzene

parastā pīpene (Leuhanthemum vulgare)

parastā rudzusmilga (Apera spica venti)

tīruma usne (Cirsium arvense)

villainā meduszāle (Holcus lanatus)

zaķu grīslis (Carex leporina)

3.21.

Miežabrālis

pļavas timotiņš

baltā balanda (Chenopodium album)

nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria inodora)

parastais pelašķis (Achilea millefolium)

parastā pīpene (Leuhanthemum vulgare)

villainā meduszāle (Holcus lanatus)

4. No tauriņziežiem grūti nošķirojamie kultūraugi un nezāles:

Nr. p.k.

Tauriņzieži

Grūti nošķirojamie

kultūraugi

nezāles

4.1.

Ragainie vanagnadziņi

baltais āboliņš

āboliņa plaukšķene (Silene dichotoma)

bastarda āboliņš

dzeltenais āboliņš (Trifolium strepens)

dzeltenā lucerna

lauka veronika (Veronica agrostis)

lokaugļu zvērene (Barbarea arcuata)

melnā driģene (Hyosciamus niger)

spulgotne (Melandryum sp.)

4.2.

Sējas lucerna

baltais amoliņš

balandu amarants (Amarantus blitoides)

dzeltenā lucerna

baltā balanda (Chenopodium album)

austrumu galega

parastā zvērene (Barbarea vulgaris)

sarkanais āboliņš

dzeltenais amoliņš (Melilotus officinalis)

ragainie vanagnadziņi

daudzsēklu balanda (Chenopodium polispermum)

hibrīdā lucerna

savvaļas burkāns (Daucus carota)

šaurlapu ceļteka (Plantago lanceolata)

zaļā sarene (Setaria viridis)

zilganā sarene (Setaria glauca)

4.3.

Hibrīdā lucerna

baltais amoliņš

balandu amarants (Amarantus blitoides)

dzeltenā lucerna

baltā balanda (Chenopodium album)

austrumu galega

parastā zvērene (Barbarea vulgaris)

sarkanais āboliņš

dzeltenais amoliņš (Melilotus officinalis)

ragainie vanagnadziņi

daudzsēklu balanda (Chenopodium polispermum)

sējas lucerna

savvaļas burkāns (Daucus carota)

šaurlapu ceļteka (Plantago lanceolata)

zaļā sarene (Setaria viridis)

zilganā sarene (Setaria glauca)

4.4.

Sējas esparsete

austrumu dižpērkone (Bunias orientalis)

ārstniecības suņmēle (Cynoglossum officinale)

pērkone (Raphanus raphanistrum)

pļavas dedestiņa (Lathyrus pratensis)

Sibīrijas latvānis (Heracleum sibiricum)

Tatārijas griķis (Fagopyrum tataricum)

4.5.

Bastarda āboliņš

baltais āboliņš

atliektais amarants (Amaranthus retro­flexus)

sarkanais āboliņš

baltā balanda (Chenopodium album)

ragainie vanagnadziņi

baltā spulgotne (Melandryum album)

pļavas timotiņš

lauku ilzīte (Anthemis arvensis)

mazā skābene (Rumex acetosella)

mīkstā madara (Galium molluga)

nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria inodora)

parastā virza (Stellaria media)

parastā zilgalvīte (Prunella vulgaris)

sīkā gandrene (Geranium pussillum)

tīruma neaizmirstulīte (Myosotis arvensis)

4.6.

Sarkanais āboliņš

baltais amoliņš

amarantu aksire (Axyris amaranthoides)

bastarda āboliņš

āboliņa plaukšķene (Silene dichotoma)

dzeltenā lucerna

baltā balanda (Chenopodium album)

hibrīdā lucerna

baltā spulgotne (Melandryum album)

zilā lucerna

dzeltenais amoliņš (Melilotus officinalis)

austrumu galega

izplestā balodene (Atriplex patula)

krūzainā skābene (Rumex crispus)

mazā skābene (Rumex acetosella)

savvaļas burkāns (Daucus carota)

struplapu skābene (Rumex obtusifolia)

4.7.

Baltais āboliņš

bastarda āboliņš

atliektais amarants (Amaranthus retro­flexus)

sarkanais āboliņš

baltā balanda (Chenopodium album)

ragainie vanagnadziņi

baltā spulgotne (Melandryum album)

pļavas timotiņš

ganu plikstiņš (Capsella bursa pastoris)

lauku āboliņš (Trifolium arvensis)

lauku ilzīte (Anthemis arvensis)

lielā ceļteka (Plantago major)

mazā skābene (Rumex acetosella)

mīkstā madara (Galium molluga)

parastā virza (Stellaria media)

parastā zilgalvīte (Prunella vulgaris)

sīkā gandrene (Geranium pussillum)

trejkrāsu vijolīte (Viola tricolor)

4.8.

Austrumu galega

dzeltenā lucerna

atliektais amarants (Amaranthus retro­flexus)

hibrīdā lucerna

balandu amarants (Amarantus blitoides)

sarkanais āboliņš

baltā balanda (Chenopodium album)

prosa

daudzsēklu balanda (Chenopodium polispermum)

dzeltenais amoliņš (Melilotus officinalis)

parastā zvērene (Barbarea vulgaris)

savvaļas burkāns (Daucus carota)

šaurlapu ceļteka (Plantago lanceolata)

zaļā sarene (Setaria viridis)

zilganā sarene (Setaria glauca)

4.9.

Baltais amoliņš

hibrīdā lucerna

baltā balanda (Chenopodium album)

sarkanais āboliņš

dzeltenais amoliņš (Melilotus officinalis)

mīkstā madara (Galium mollugo)

Zemkopības ministrs M.Roze
3.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198
Minimālais attālums (metros) starp svešapputes lopbarības augu vienas sugas šķirnēm un vienas kategorijas sēklām sēklaudzēšanas laukos

(Pielikuma uzraksts un nosaukums MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

Nr. p.k.

Lopbarības augu suga

Lauka lielums

2 ha un mazāks

lielāks par 2 ha

1.

Stiebrzāles, eļļas rutki un tauriņzieži, izņemot sējas zirņus:

1.1.

sēkla tiek izmantota tālākai pavairošanai

200 m

100 m

1.2.

sēkla tiek ražota lopbarībai, lopbarības sējumu veidošanai vai apzaļumošanai

100 m

50 m

2.

Lopbarības kāļi, lopbarības kāposti un facēlija:

2.1.

bāzes sēklas (B)

400 m

400 m

2.2.

sertificētas sēklas (C)

200 m

200 m

Zemkopības ministrs M.Roze
4.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198
Sēklaudzēšanas lauku apskates iesnieguma saturs

(Pielikums grozīts ar MK 13.11.2007. noteikumiem Nr.758)

1. Atbildīgā institūcija.

2. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas nosaukums, adrese, tālruņa numurs un reģistrācijas kods.

3. Informācija par sēklas materiālu:

3.1. suga;

3.2. šķirne;

3.3. izsētās sēklas kategorija;

3.4. aizsargātai šķirnei - licences līguma numurs un derīguma termiņš;

3.5. izsētās sēklas daudzums (kg).

4. Informācija par sēklaudzēšanas lauku:

4.1. lauka nosaukums vai numurs;

4.2. lauka platība.

5. Sēklu izcelsmi apliecinošs dokuments (dokumenta nosaukums, numurs, izsniegšanas datums, sēklu partijas numurs).

6. Sēšanas datums un gads.

7. Informācija par priekšaugiem (krustziežiem - pieci gadi, tauriņ­ziežiem - trīs gadi, pārējām sugām - divi gadi).

8. Iesniegšanas datums, iesniedzēja vārds, uzvārds, paraksts.

Zemkopības ministrs M.Roze
5.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198
Lopbarības augu sēklaudzēšanas lauka apskates protokola saturs

(Pielikums grozīts ar MK 13.11.2007. noteikumiem Nr.758)

1. Atbildīgā institūcija.

2. Lauku apskates protokola numurs.

3. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas nosaukums, adrese, tālruņa numurs un reģistrācijas kods.

4. Informācija par izsēto sēklas materiālu:

4.1. suga;

4.2. šķirne;

4.3. kategorija;

4.4. partijas numurs;

4.5. sēklu kvalitāti apliecinošs dokuments (dokumenta nosaukums, numurs, izsniegšanas datums, izdevējiestāde).

5. Informācija par sēklaudzēšanas lauku (lauka nosaukums vai numurs, platība (ha)).

6. Informācija par priekšaugiem.

7. Informācija par citām lopbarības augu sugu šķirnēm un kategorijām saimniecībā.

8. Informācija par lauku apskates rezultātiem:

8.1. minimālo attālumu ievērošana starp sējumiem;

8.2. šķirnes identitātes atbilstība;

8.3. (svītrots ar MK 13.11.2007. noteikumiem Nr.758);

8.4. sējuma nezāļainība un konstatētās nezāles;

8.5. konstatētās slimības un kaitēkļi;

8.6. sējuma vispārīgais stāvoklis;

8.7. citu šķirņu un šķirnei netipisko augu skaits;

8.8. grūti nošķirojamo augu skaits;

8.9. vējauzu (Avena fatua, Avena sterilis) un Ludovika auzu (Avena ludoviciana) klātbūtne;

8.10. amoliņa (Melilotus spp.) klātbūtne (tikai tauriņziežu bāzes sēklu laukos);

8.11. sējuma atbilstība sēklaudzēšanas prasībām.

9. Lēmums par sēklaudzēšanas lauka atbilstību šo noteikumu prasībām.

10. Lauku apskates protokola izsniegšanas datums.

11. Inspektora apliecības numurs, paraksts un tā atšifrējums.

Zemkopības ministrs M.Roze
5.1 pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198
Lauku apskatē maksimāli pieļaujamais šķirnei neatbilstošo augu skaits uz 200 m2 sējas zirņu un lauka pupu sējumos

(Pielikums MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

Nr.
p.k.

Augu skaits uz ha

Šķirnes tīrība

99,7 %

99,0 %

98,0 %

citu šķirņu vai šķirnei netipisko augu skaits uz 200 m2

1.

50000

7

16

29

2.

55000

8

18

31

3.

60000

8

19

33

4.

65000

8

20

36

5.

70000

9

21

38

6.

75000

9

23

40

7.

80000

10

24

42

8.

85000

10

25

45

9.

90000

10

26

47

10.

95000

11

27

49

11.

100000

11

29

52

12.

105000

12

30

54

13.

110000

12

31

56

14.

115000

12

32

58

15.

120000

13

33

61

16.

125000

13

34

63

17.

130000

14

36

65

18.

135000

14

37

67

19.

140000

14

38

69

20.

145000

15

39

72

21.

150000

15

40

74

22.

155000

16

41

76

23.

160000

16

43

78

24.

165000

16

44

80

25.

170000

17

45

83

26.

175000

17

46

85

27.

180000

17

47

87

28.

185000

18

48

89

29.

190000

18

49

91

30.

195000

19

50

94

31.

200000

19

52

96

32.

205000

19

53

98

33.

210000

20

54

100

34.

215000

20

55

102

35.

220000

20

56

105

36.

225000

21

57

107

37.

230000

21

58

109

38.

235000

22

59

111

39.

240000

22

61

113

40.

245000

22

62

115

41.

250000

23

63

118

42.

255000

23

64

120

43.

260000

23

65

122

44.

265000

24

66

124

45.

270000

24

67

126

46.

275000

24

68

128

47.

280000

25

70

130

48.

285000

25

71

133

49.

290000

26

72

135

50.

295000

26

73

137

51.

300000

26

74

139

52.

305000

27

75

141

53.

310000

27

76

143

54.

315000

27

77

146

55.

320000

28

78

148

56.

325000

28

79

150

57.

330000

28

81

152

58.

335000

29

82

154

59.

340000

29

83

156

60.

345000

29

84

158

61.

350000

30

85

161

62.

355000

30

86

163

63.

360000

30

87

165

64.

365000

31

88

167

65.

370000

31

89

169

66.

375000

32

90

171

67.

380000

32

92

173

68.

385000

32

93

175

69.

390000

33

94

178

70.

395000

33

95

180

71.

400000

33

96

182

72.

405000

34

97

184

73.

410000

34

98

186

74.

415000

34

99

188

75.

420000

35

100

190

76.

425000

35

101

192

77.

430000

35

102

195

78.

435000

36

104

197

79.

440000

36

105

199

80.

445000

36

106

201

81.

450000

37

107

203

82.

455000

37

108

205

83.

460000

37

109

207

84.

465000

38

110

209

85.

470000

38

111

212

86.

475000

39

112

214

87.

480000

39

113

216

88.

485000

39

114

218

89.

490000

40

115

220

90.

495000

40

117

222

91.

500000

40

118

224

92.

505000

41

119

226

93.

510000

41

120

229

94.

515000

41

121

231

95.

520000

42

122

233

96.

525000

42

123

235

97.

530000

42

124

237

98.

535000

43

125

239

99.

540000

43

126

241

100.

545000

43

127

243

101.

550000

44

128

245

102.

555000

44

130

248

103.

560000

44

131

250

104.

565000

45

132

252

105.

570000

45

133

254

106.

575000

45

134

256

107.

580000

46

135

258

108.

585000

46

136

260

109.

590000

46

137

262

110.

595000

47

138

264

111.

600000

47

139

266

112.

605000

47

140

269

113.

610000

48

141

271

114.

615000

48

142

273

115.

620000

48

143

275

116.

625000

49

145

277

117.

630000

49

146

279

118.

635000

50

147

281

119.

640000

50

148

283

120.

645000

50

149

285

121.

650000

51

150

288

122.

655000

51

151

290

123.

660000

51

152

292

124.

665000

52

153

294

125.

670000

52

154

296

126.

675000

52

155

298

127.

680000

53

156

300

128.

685000

53

157

302

129.

690000

53

158

304

130.

695000

54

160

306

131.

700000

54

161

309

132.

705000

54

162

311

133.

710000

55

163

313

134.

715000

55

164

315

135.

720000

55

165

317

136.

725000

56

166

319

137.

730000

56

167

321

138.

735000

56

168

323

139.

740000

57

169

325

140.

745000

57

170

327

141.

750000

57

171

329

142.

755000

58

172

332

143.

760000

58

173

334

144.

765000

58

175

336

145.

770000

59

176

338

146.

775000

59

177

340

147.

780000

59

178

342

148.

785000

60

179

344

149.

790000

60

180

346

150.

795000

60

181

348

151.

800000

61

182

350

152.

805000

61

183

352

153.

810000

61

184

355

154.

815000

62

185

357

155.

820000

62

186

359

156.

825000

62

187

361

157.

830000

63

188

363

158.

835000

63

189

365

159.

840000

63

190

367

160.

845000

64

192

369

161.

850000

64

193

371

162.

855000

64

194

373

163.

860000

65

195

375

164.

865000

65

196

378

165.

870000

65

197

380

166.

875000

66

198

382

167.

880000

66

199

384

168.

885000

66

200

386

169.

890000

67

201

388

170.

895000

67

202

390

171.

900000

67

203

392

172.

905000

68

204

394

173.

910000

68

205

396

174.

915000

68

206

398

175.

920000

69

207

401

176.

925000

69

209

403

177.

930000

69

210

405

178.

935000

70

211

407

179.

940000

70

212

409

180.

945000

70

213

411

181.

950000

71

214

413

182.

955000

71

215

415

183.

960000

71

216

417

184.

965000

72

217

419

185.

970000

72

218

421

186.

975000

72

219

423

187.

980000

73

220

426

188.

985000

73

221

428

189.

990000

73

222

430

190.

995000

74

223

432

191.

1000000

74

224

434

5.2 pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198
Lauka apskatē maksimāli pieļaujamais šķirnei neatbilstošo augu skaits uz 200 m2 lopbarības augu sējumos, izņemot sējas zirņus, lauka pupas, lopbarības kāļus un lopbarības kāpostus

(Pielikums MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

Nr.
p.k.

Kategorija

Augu skaits uz platības vienību

Augu skaits uz 200 m2

1.

Visām sugām, izņemot pļavas skareni

1.1.

Pirmsbāzes un bāzes sēklas laukos

1 augs uz 30 m2

7

1.2.

Sertificētas sēklas laukos

1 augs uz 10 m2

20

2.

Poliklonām pļavas skarenes šķirnēm

2.1.

Pirmsbāzes un bāzes sēklas laukos

1 augs uz 20 m2

10

2.2.

Sertificētas sēklas laukos

4 augi uz 10 m2

80

3.

Apomiktiskām un monoklonām pļavas skarenes šķirnēm

3.1.

Pirmsbāzes un bāzes sēklas laukos

1 augs uz 20 m2

10

3.2.

Sertificētas sēklas laukos

6 augi uz 10 m2

120

4.

Citu aireņu sugu klātbūtne airenēs (ieskaitot auzeņaireni)

4.1.

Pirmsbāzes un bāzes sēklas laukos

1 augs uz 50 m2

4

4.2.

Sertificētas sēklas laukos

1 augs uz 10 m2

20

5.3 pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198
Lauku apskatē maksimāli pieļaujamais grūti nošķirojamo augu skaits uz 200 m2

(Pielikums MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

Nr.
p.k.

Kategorija

Augu skaits uz platības vienību

Augu skaits uz 200 m2

1.

Visām sugām, izņemot pļavas skareni

1.1.

Pirmsbāzes un bāzes sēklas laukos

1 augs uz 30 m2

7

1.2.

Sertificētas sēklas laukos

1 augs uz 10 m2

20

2.

Poliklonām pļavas skarenes šķirnēm

2.1.

Pirmsbāzes un bāzes sēklas laukos

1 augs uz 20 m2

10

2.2.

Sertificētas sēklas laukos

4 augi uz 10 m2

80

3.

Apomiktiskām un monoklonām pļavas skarenes šķirnēm

3.1.

Pirmsbāzes un bāzes sēklas laukos

1 augs uz 20 m2

10

3.2.

Sertificētas sēklas laukos

6 augi uz 10 m2

120

6.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198
Iesniegums par vidējā sēklu parauga noņemšanu, analīžu veikšanu un etiķešu izgatavošanu

(Pielikums grozīts ar MK 13.11.2007. noteikumiem Nr.758)

1. Atbildīgā institūcija.

2. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas nosaukums, adrese, tālruņa numurs un reģistrācijas kods.

3. Informācija par sēklas materiālu:

3.1. suga;

3.2. šķirne;

3.3. kategorija;

3.4. ražas gads;

3.5. sēklu masa (kg).

4. Informācija par iesaiņošanas un uzglabāšanas apstākļiem:

4.1. iesaiņojuma veids;

4.2. iesaiņojuma lielums;

4.3. iesaiņojuma vienību skaits sēklu partijā;

4.4. glabāšanas vieta;

4.5. glabāšanas veids.

5. Sēklu izcelsmi apliecinošs dokuments (nosaukums, numurs, izdevējiestāde, izdošanas datums).

6. Informācija par ķīmisko apstrādi.

7. Parauga ņemšanas mērķis.

8. Nepieciešamās sēklu kvalitātes analīzes.

9. Nepieciešamo oficiālo etiķešu skaits.

Zemkopības ministrs M.Roze
7.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198
Sēklu partijas un parauga masa

Nr. p.k.

Nosaukums

Maksimālā
partijas masa (t)

Minimālā sēklu parauga masa no sēklu partijas sēklu kvalitātes īpašību noteikšanai un pēcpārbaudei (g)

Masa no parauga citu augu sugu sēklu
daudzuma noteikšanai pēc skaita (g)

Parauga masa partijas mitruma satura un kaitēkļu noteikšanai (g)

kopā

sēklu kvalitātes
īpašību noteikšanai

pēcpārbaudei

1.

Stiebrzāles (Gramineae)

1.1.

parastā smilga(Agrostis capillaris L.)

10

80

50

30

5

50

1.2.

baltā smilga (Agrostis gigantea L.)

10

80

50

30

5

50

1.3.

ložņu smilga (Agrostis stolonifera L.)

10

80

50

30

5

50

1.4.

pļavas lapsaste (Alopecurus pratensis L.)

10

130

100

30

30

50

1.5.

augstā dižauza (Arrhenatherum elatius L.)

10

300

200

100

80

50

1.6.

kamolzāle (Dactylis glomerata L.)

10

200

100

100

30

50

1.7.

niedru auzene (Festuca arundinacea Schreber.)

10

200

100

100

50

50

1.8.

aitu auzene (Festuca ovina L.)

10

150

100

50

30

50

1.9.

pļavas auzene (Festuca pratensis Hudson)

10

200

100

100

50

50

1.10.

sarkanā auzene (Festuca rubra L.)

10

150

100

50

30

50

1.11.

hibrīdā airene (Lolium x boucheanum Kunth.)

10

300

200

100

60

50

1.12.

auzeņairene (x Festulolium)

10

300

200

100

60

50

1.13.

daudzziedu airene (Lolium multiflorum Lam.)

10

300

200

100

60

50

1.14.

ganību airene (Lolium perenne L.)

10

300

200

100

60

50

1.15.

pļavas timotiņš (Phleum pratense L.)

10

80

50

30

10

50

1.16.

Bertolīni timotiņš (Phleum bertolonii DC.)

10

80

50

30

10

50

1.17.

maura skarene (Poa annua L.)

10

100

50

50

10

50

1.18.

purva skarene (Poa palustris L.)

10

100

50

50

5

50

1.19.

pļavas skarene (Poa pratensis L.)

10

100

50

50

5

50

1.20.

parastā skarene (Poa trivialis L.)

10

100

50

50

5

50

1.21.

miežabrālis (Phalaris arundinacea L.)

10

200

100

100

50

50

2.

Tauriņzieži (Leguminosae)

2.1.

ragainie vanagnadziņi (Lotus corniculatus L.)

10

300

200

100

30

50

2.2.

baltā lupīna (Lupinus albus L.)

25

2000

1000

1000

1000

300

2.3.

šaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius L.)

25

2000

1000

1000

1000

300

2.4.

dzeltenā lupīna (Lupinus luteus L.)

25

2000

1000

1000

1000

300

2.5.

sējas lucerna (Medicago sativa L.)

10

400

300

100

50

50

2.6.

hibrīdā lucerna (Medicago x varia T.Martyn)

10

400

300

100

50

50

2.7.

sējas esparsete (Onobrychis viciifolia Scop.)

2.7.1.

augļi

10

850

600

250

600

2.7.2.

sēklas

10

650

400

250

400

50

2.8.

sējas zirņi (Pisum sativum L.(partim))

25

2000

1000

1000

1000

300

2.9.

bastarda āboliņš (Trifolium hybridum L.)

10

250

200

50

20

50

2.10.

sarkanais āboliņš (Trifolium pratense L.)

10

400

300

100

50

50

2.11.

baltais āboliņš (Trifolium repens L.)

10

250

200

50

20

50

2.12.

lauka pupas (Vicia faba L.(partim))

25

2000

1000

1000

1000

300

2.13.

vasaras vīķi (Vicia sativa L.)

25

2000

1000

1000

1000

300

2.14.

ziemas vīķi (Vicia villosa Roth)

20

2000

1000

1000

1000

300

2.15.

austrumu galega (Galega orientalis Lam.)

10

400

300

100

50

50

2.16.

baltais amoliņš (Melilotus albus L.)

10

400

300

100

50

50

3.

Citas sugas

3.1.

lopbarības kāļi (Brassica napus var. napobrassica L.Rchb.)

10

350

200

150

100

50

3.2.

lopbarības kāposti (Brassica oleracea L. convar. Acephala (DC.))

10

350

200

150

100

50

3.3.

facēlija (Phacelia tanacetifolia Benth.)

10

350

300

50

40

50

3.4.

eļļas rutki (Raphanus sativus L. var. oleoformis Pers.)

10

450

300

150

300

50

Zemkopības ministrs M.Roze
8.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198
Sēklu kvalitātes rādītāji

(Pielikums grozīts ar MK 13.11.2007. noteikumiem Nr.758)

1. Sertificētas sēklas:

Nr.
p.k.

Sugas
nosau­kums

Dīgtspēja

Analītiskā tīrība

Maksimālais citu augu sugu sēklu daudzums paraugā, kura masa noteikta 7.pielikuma 7.ailē

Notei­kumi attiecībā uz citas krāsas vai rūgtās lupīnas sēklu dau­dzumu

Mini­mālā dīgt­spēja tīrai sēklai (%)

Maksi­mālais cieto sēklu dau­dzums tīrai sēklai
(%)

Mini­mālā analī­tiskā tīrība (% no masas)

Citu augu sugu sēklu maksimālais daudzums (% no masas)

vēj­auzas un Ludovika auzas
(Avena fatua, Avena sterilis, Avena ludoviciana)

vijas (Cuscuta spp.)

skābenes
(Rumex spp.), izņemot mazo skābeni (Rumex acetosella) un jūrmalas skābeni
(Rumex maritimus)

kopā

viena suga

ložņu vārpata (Agropyron repens)

peļastu lapsaste (Alopecurus myosuroides)

amoliņi (Melilotus spp.)

pērkone (Raphanus raphanistrum)

sinepes (Sinapis arvensis)

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

14

15

16

1.1.

Stiebrzāļu sugu sēklas

1.1.1.

Parastā smilga
Agrostis capillaris L.

75 (a)

 

90

2,0

1,0

0,3

0,3

   

0

0 (v), (z)

2 (g)

 

1.1.2.

Baltā smilga
Agrostis
gigantea L.

80 (a)

 

90

2,0

1,0

0,3

0,3

   

0

0 (v), (z)

2 (g)

 

1.1.3.

Ložņu smilga
Agrostis stolonifera L.

75 (a)

 

90

2,0

1,0

0,3

0,3

   

0

0 (v), (z)

2 (g)

 

1.1.4.

Pļavas lapsaste Alopecurus pratensis L.

70 (a)

 

75

2,5

1,0 (f)

0,3

0,3

   

0

0 (v), (z)

5 (g)

 

1.1.5.

Augstā dižauza Arrhenatherum elatius (L.)
P.Beeauv.ex. J.S et K.B Presl.

75 (a)

 

90

3,0

1,0 (f)

0,5

0,3

   

0

0 (v), (z)

5 (g)

 

1.1.6.

Kamolzāle
Dactylis
glomerata L.

80 (a)

 

90

1,5

1,0

0,3

0,3

   

0

0 (v), (z)

5 (g)

 

1.1.7.

Niedru auzene
Festuca
arundinacea Schreber

80 (a)

 

95

1,5

1,0

0,5

0,3

   

0

0 (v), (z)

5 (g)

 

1.1.8.

Aitu auzene
Festuca ovina L
.

75 (a)

 

85

2,0

1,0

0,5

0,3

   

0

0 (v), (z)

5 (g)

 

1.1.9.

Pļavas auzene
Festuca
pratensis
Hudson

80 (a)

 

95

1,5

1,0

0,5

0,3

   

0

0 (v), (z)

5 (g)

 

1.1.10.

Sarkanā auzene
Festuca
rubra L.

75 (a)

 

90

1,5

1,0

0,5

0,3

   

0

0 (v), (z)

5 (g)

 

1.1.11.

Hibrīdā airene
Lolium x boucheanum

75 (a)

 

96

1,5

1,0

0,5

0,3

   

0

0 (v), (z)

5 (g)

 

1.1.12.

Auzeņairene
(x Festulolium)

75 (a)

 

96

1,5

1,0

0,5

0,3

   

0

0 (v), (z)

5 (g)

 

1.1.13.

Daudzziedu (viengadīgā) airene
Lolium
multiflorum L.

75 (a)

 

96

1,5

1,0

0,5

0,3

   

0

0 (v), (z)

5 (g)

 

1.1.14.

Ganību airene
Lolium perenne L.

80 (a)

 

96

1,5

1,0

0,5

0,3

   

0

0 (v), (z)

5 (g)

 

1.1.15.

Pļavas timotiņš
Phleum pratense L.

80 (a)

 

96

1,5

1,0

0,3

0,3

   

0

0 (z)

5

 

1.1.16.

Bertolīni timotiņš
Phleum
bertolinii DC.

80 (a)

 

96

1,5

1,0

0,3

0,3

   

0

0 (z)

5

 

1.1.17.

Maura skarene
Poa annua L.

75 (a)

 

85

2,0 (c)

1,0 (c)

0,3

0,3

   

0

0 (v), (z)

5 (g)

 

1.1.18.

Purva skarene
Poa palustris
L.

75 (a)

 

85

2,0 (c)

1,0 (c)

0,3

0,3

   

0

0 (v), (z)

2 (g)

 

1.1.19.

Pļavas skarene
Poa pratensis L.

75 (a)

 

85

2,0 (c)

1,0 (c)

0,3

0,3

   

0

0 (v), (z)

2 (g)

 

1.1.20.

Parastā skarene
Poa trivialis L.

75 (a)

 

85

2,0 (c)

1,0 (c)

0,3

0,3

   

0

0 (v), (z)

2 (g)

 

1.1.21.

Miežabrālis
Phalaris arundinacea L.

75 (a)

 

96

1,5

1,0

0,3

0,3

   

0

0 (v), (z)

5

 

1.2.

Tauriņziežu sugu sēklas

1.2.1.

Ragainie vanagnadziņi
Lotus corniculatus
L.

75 (a), (b)

40

95

1,8 (d)

1,0 (d)

  

0,3

  

0

0 (x), (y)

10

 

1.2.2.

Baltā lupīna
Lupinus
albus L.

80 (a), (b)

20

98

0,5 (e)

0,3 (e)

  

0,3

  

0

0 (v)

5 (g)

(h), (s)

1.2.3.

Šaurlapu lupīna
Lupinus angustifolius L.

75 (a), (b)

20

98

0,5 (e)

0,3 (e)

  

0,3

  

0

0 (v)

5 (g)

(h), (s)

1.2.4.

Dzeltenā lupīna
Lupinus
luteus L.

80 (a), (b)

20

98

0,5 (e)

0,3 (e)

  

0,3

  

0

0 (v)

5 (g)

(h), (s)

1.2.5.

Sējas lucerna
Medicago sativa
L.

80 (a), (b)

40

97

1,5

1,0

  

0,3

  

0

0 (x), (y)

10

 

1.2.6.

Hibrīdā lucerna
Medicago x
varia
T.Martyn

80 (a), (b)

40

97

1,5

1,0

  

0,3

  

0

0 (x), (y)

10

 

1.2.7.

Sējas esparsete
Onobrychis viciifolia Lam.

75 (a), (b)

20

95

2,5

1,0

  

0,3

  

0

0 (v)

5

 

1.2.8.

Sējas zirņi
Pisum
sativum L.

80 (a)

 

98

0,5

0,3

  

0,3

  

0

0 (v)

5 (g)

 

1.2.9.

Bastarda āboliņš
Trifolium hybridum
L.

80 (a), (b)

20

97

1,5

1,0

  

0,3

  

0

0 (x), (y)

10

 

1.2.10.

Sarkanais āboliņš
Trifolium pratense L.

80 (a), (b)

20

97

1,5

1,0

  

0,3

  

0

0 (x), (y)

10

 

1.2.11.

Baltais āboliņš
Trifolium
repens L.

80 (a), (b)

40

97

1,5

1,0

  

0,3

  

0

0 (x), (y)

10

 

1.2.12.

Lauka pupas
Vicia faba L. (partim)

80 (a), (b)

5

98

0,5

0,3

  

0,3

  

0

0 (v)

5 (g)

 

1.2.13.

Vasaras vīķi
Vicia sativa L.

85 (a), (b)

20

98

1,0 (e)

0,5 (e)

  

0,3

  

0

0 (v)

5 (g)

 

1.2.14.

Ziemas vīķi
Vicia villosa L.

85 (a), (b)

20

98

1,0 (e)

0,5 (e)

  

0,3

  

0

0 (v)

5 (g)

 

1.2.15.

Austrumu galega
Galega
orientalis Lam.

80 (a), (b)

40

97

1,5

1,0

  

0,3

  

0

0 (x), (y)

10

 

1.2.16.

Baltais amoliņš
Melilotus
alba L.

80 (a), (b)

40

97

1,5

1,0

  

0,3

  

0

0 (x), (y)

10

 

1.3.

Citas lopbarības augu sugas

1.3.1.

Lopbarības kāļi
Brassica napus var. napobrassica

80 (a)

 

98

1,0

0,5

   

0,3

0,3

0

0 (v), (z)

5

 

1.3.2.

Lopbarības kāposti
Brassica oleracea var. acephala

75 (a)

 

98

1,0

0,5

   

0,3

0,3

0

0 (v), (z)

10

 

1.3.3.

Facēlija
Phacelia tanacetifolia Benth.

80 (a)

 

96

1,0

0,5

     

0

0 (v), (z)

  

1.3.4.

Eļļas rutki
Raphanus
sativus
var. oleiformis

80 (a)

 

97

1,0

0,5

   

0,3

0,3

0

0 (v)

5

 

2. Bāzes sēklas:

Nr.
p.k.

Sugas nosaukums

Minimālā dīgtspēja tīrai sēklai (%)

Maksimā­lais cieto sēklu daudzums tīrai sēklai
(%)

Minimālā analītiskā tīrība (% no masas)

Maksimālais citu sugu sēklu daudzums

Citi
noteikumi vai nosacījumi

kopā (% no masas)

skaits paraugā, kura masa noteikta 7.pielikuma 7.ailē

viena suga

skābenes
(Rumex spp
.),
izņemot mazo skābeni
(
Rumex acetosella) un jūrmalas skābeni
(Rumex maritimus)

ložņu vārpata (Agropyron repens)

peļastu lapsaste (Alopecurus myosuroides)

amoliņi (Melilotus spp.)

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

2.1.

Stiebrzāļu sugu sēklas

2.1.1.

Parastā smilga
Agrostis capillaris L.

80 (a)

 

90

0,3

20

1

1

1

 

(q)

2.1.2.

Baltā smilga
Agrostis gigantea
L.

80 (a)

 

90

0,3

20

1

1

1

 

(q)

2.1.3.

Ložņu smilga
Agrostis stolonifera
L.

80 (a)

 

90

0,3

20

1

1

1

 

(q)

2.1.4.

Pļavas lapsaste
Alopecurus pratensis L.

70 (a)

 

75

0,3

20 (i)

2

5

5

 

(q)

2.1.5.

Augstā dižauza
Arrenatherum elatius
L.

75 (a)

 

90

0,3

20 (i)

2

5

5

 

(p), (q)

2.1.6.

Kamolzāle
Dactylis glomerata L.

80 (a)

 

90

0,3

20 (i)

2

5

5

 

(q)

2.1.7.

Niedru auzene
Festuca arundinacea Schreber

80 (a)

 

95

0,3

20 (i)

2

5

5

 

(q)

2.1.8.

Aitu auzene
Festuca ovina L.

75 (a)

 

85

0,3

20 (i)

2

5

5

 

(q)

2.1.9.

Pļavas auzene
Festuca pratensis
Hudson

80 (a)

 

95

0,3

20 (i)

2

5

5

 

(q)

2.1.10.

Sarkanā auzene
Festuca rubra
L.

75 (a)

 

90

0,3

20 (i)

2

5

5

 

(q)

2.1.11.

Hibrīdā airene
Lolium x boucheanum

75 (a)

 

96

0,3

20 (i)

2

5

5

 

(q)

2.1.12.

Auzeņairene
(Festulolium)

75 (a)

 

96

0,3

20 (i)

2

5

5

 

(q)

2.1.13.

Daudzziedu (viengadīgā) airene
Lolium multiflorum L.

75 (a)

 

96

0,3

20 (i)

2

5

5

 

(q)

2.1.14.

Ganību airene
Lolium perenne L.

80 (a)

 

96

0,3

20 (i)

2

5

5

 

(q)

2.1.15.

Timotiņš
Phleum pratense L.

80 (a)

 

96

0,3

20

2

1

1

 

(q)

2.1.16.

Bertolīni timotiņš
Phleum bertolonii DC.

80 (a)

 

96

0,3

20

2

1

1

 

(q)

2.1.17.

Maura skarene
Poa annua L.

75 (a)

 

85

0,3

20 (j)

1

1

1

 

(m), (q)

2.1.18.

Purva skarene
Poa palustris
L.

75 (a)

 

85

0,3

20 (j)

1

1

1

 

(m), (q)

2.1.19.

Pļavas skarene
Poa pratensis L.

75 (a)

 

85

0,3

20 (j)

1

1

1

 

(m), (q)

2.1.20.

Parastā skarene
Poa trivialis L.

75 (a)

 

85

0,3

20 (j)

1

1

1

 

(m), (q)

2.1.21.

Miežabrālis
Phalaris arudinacea L.

75 (a)

 

96

0,3

20

2

5

5

 

(q)

2.2.

Tauriņziežu sugu sēklas

2.2.1.

Ragainie vanagnadziņi
Lotus corniculatus
L.

75 (a), (b)

40

95

0,3

20

3

  

0 (l)

(n), (q)

2.2.2.

Baltā lupīna
Lupinus albus L.

80 (a), (b)

20

98

0,3

20

2

  

0 (k)

(o), (r)

2.2.3.

Šaurlapu lupīna
Lupinus angustifolius L.

75 (a), (b)

20

98

0,3

20

2

  

0 (k)

(o), (r)

2.2.4.

Dzeltenā lupīna
Lupinus
luteus L.

80 (a), (b)

20

98

0,3

20

2

  

0 (k)

(o), (r)

2.2.5.

Sējas lucerna
Medicago sativa L.

80 (a), (b)

40

97

0,3

20

3

  

0 (l)

(q)

2.2.6.

Hibrīdā lucerna
Medicago x varia
T.Martyn

80 (a), (b)

40

97

0,3

20

3

  

0 (l)

(q)

2.2.7.

Sējas esparsete
Onobrychis viciifolia Lam.

75 (a), (b)

20

95

0,3

20

2

  

0 (k)

 

2.2.8.

Sējas zirņi
Pisum sativum L.

80 (a)

 

98

0,3

20

2

  

0 (k)

 

2.2.9.

Bastarda āboliņš
Trifolium hybridum
L.

80 (a), (b)

20

97

0,3

20

3

  

0 (l)

(q)

2.2.10.

Sarkanais āboliņš
Trifolium pratense
L.

80 (a), (b)

20

97

0,3

20

5

  

0 (l)

(q)

2.2.11.

Baltais āboliņš
Trifolium repens L.

80 (a), (b)

40

97

0,3

20

5

  

0 (l)

(q)

2.2.12.

Lauka pupas
Vicia faba L. (partim)

85 (a), (b)

5

98

0,3

20

2

  

0 (k)

 

2.2.13.

Vasaras vīķi
Vicia sativa L.

85 (a), (b)

20

98

0,3

20

2

  

0 (k)

(o)

2.2.14.

Ziemas vīķi
Vicia villosa L.

85 (a), (b)

20

98

0,3

20

2

  

0 (k)

(o)

2.2.15.

Austrumu galega
Galega orientalis Lam.

80 (a), (b)

40

97

0,3

20

2

  

0 (l)

(q)

2.2.16.

Baltais amoliņš
Melilotus alba L.

80 (a), (b)

40

97

0,3

20

5

  

(t)

(q)

2.3.

Citas lopbarības augu sugas

2.3.1.

Lopbarības kāļi
Brassica napus var
. napobrassica

80 (a)

 

98

0,3

20

2

   

(q)

2.3.2.

Lopbarības kāposti
Brassica oleracea
var. acephala

75 (a)

 

98

0,3

20

3

   

(q)

2.3.3.

Facēlija
Phacelia tanacetifolia Benth.

80 (a)

 

96

0,3

20

     

2.3.4.

Eļļas rutki
Raphanus sativus
var. oleiformis

80 (a)

 

97

0,3

20

2

    

Paskaidrojums.

Bāzes sēklu paraugā, kura masa noteikta 7.pielikuma 7.ailē, nedrīkst būt vējauzu (Avena fatua, Avena sterilis), Ludovika auzu (Avena ludoviciana ) un viju (Cuscuta spp.) sēklas.

Piezīmes.

(a) Visas svaigās un veselās sēklas, kuras pēc iepriekšējas apstrādes nedīgst, uzskata par dīgtspējīgām sēklām.

(b) Maksimālais cieto sēklu daudzums, ko uzskata par dīgtspējīgām sēklām.

(c) Kopumā līdz 0,8 % no masas citu skareņu (Poa spp.) sugu sēklu neuzskata par piejaukumiem.

(d) Līdz 1 % no masas sarkanā āboliņa (Trifolium pratense) sēklu neuzskata par piejaukumu.

(e) Kopumā līdz 0,5 % no masas lupīnu (Lupinus spp.), sējas zirņu (Pisum sativum), lauka pupu (Vicia faba) un vīķu (Vicia spp.) sēklu citās attiecīgajās sugās neuzskata par piejaukumu.

(f) Noteikto maksimālo procentuālo vienas sugas sēklu masu nepiemēro skareņu sēklām (Poa spp.).

(g) Skābeņu (Rumex spp.) sēklu skaits, izņemot mazo skābeni (Rumex acetosella) un jūrmalas skābeni (Rumex maritimus), nav jānosaka, ja nav šaubu par to, ka ievēroti 15.ailē minētie nosacījumi.

(h) Citas krāsas lupīnu sēklu skaits rūgtajām lupīnām nedrīkst pārsniegt 2 %, bet citām lupīnām - 1 %.

(i) Ja kopā ir ne vairāk kā 80 skareņu sēklu (Poa spp.), tās neuzskata par piejaukumu.

(j) Bāzes sēklām 7.ailē minēto nosacījumu nepiemēro skareņu sēklām. Maksimālais kopējais citu skareņu sugu sēklu skaits paraugā, kurā ir 500 sēklu, nedrīkst būt vairāk par vienu.

(k) Amoliņa (Melilotus spp.) sēklu skaits nav jānosaka bāzes sēklām, ja nav šaubu par to, ka ievēroti 11.ailē minētie nosacījumi.

(l) Ja noteiktās masas paraugā ir viena amoliņa sēkla, to neuzskata par piejaukumu, ja otrā paraugā, kura masa ir divtik liela, nav nevienas amoliņa sēklas.

(m) Nepiemēro (c) nosacījumu.

(n) Nepiemēro (d) nosacījumu.

(o) Nepiemēro (e) nosacījumu.

(p) Nepiemēro (f) nosacījumu.

(r) Rūgto lupīnas sēklu piejaukums citās lupīnu sēklās nedrīkst pārsniegt 1 %.

(s) Procentuālais daudzums pēc rūgtās lupīnas sēklu skaita šķirnēs, kas nav rūgtā lupīna, nepārsniedz 2,5 %.

(t) Amoliņam (Melilotus albus) šo rādītāju nenosaka.

(v) Cuscuta spp. sēklu noteikšana pēc skaita nav nepieciešama, ja nav šaubu par to, ka ievēroti 14.ailē minētie nosacījumi.

(z) Ja noteiktā masas paraugā ir viena Cuscuta spp. sēkla, to neuzskata par piemaisījumu, ja otrā tādas pašas masas paraugā Cuscuta spp. sēklu nav.

(x) Parauga masa Cuscuta spp. sēklu noteikšanai pēc skaita ir divreiz lielāka nekā masa, kas precizēta attiecīgajai sugai 7.pielikuma 7.ailē.

(y) Ja noteiktā masas paraugā ir viena Cuscuta spp. sēkla, to neuzskata par piemaisījumu, ja otrā paraugā, kura masa ir divreiz lielāka nekā noteiktais svars, Cuscuta spp. sēklu nav.

(q) Nepiemēro (z) un (y) nosacījumu.

3. Komercsēklas:

3.1. sēklas materiāls atbilst sertificētas sēklas kvalitātes rādītājiem attiecībā uz sēklu minimālo dīgtspēju, analītisko tīrību un citu sugu augu sēklu saturu;

3.2. par 1 % palielina masas procentuālo daudzumu, kas noteikts sertificētu sēklu tabulas 6. un 7.ailē;

3.3. ja maura skarenes (Poa annua) sēklās kopā ir ne vairāk kā 10 % no citu skareņu sugu sēklu masas, tās neuzskata par piejaukumu.

Zemkopības ministrs M.Roze
8.1 pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198
Iesnieguma saturs atļaujas saņemšanai uz laiku tirgot sēklas, kuras neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām

(Pielikums MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

1. Atbildīgā institūcija.

2. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas nosau­kums, adrese, tālruņa numurs un reģistrācijas kods.

3. Suga.

4. Šķirne.

5. Sēklu partijas numurs.

6. Sēklu partijas lielums.

7. Sēklu dīgtspēja.

8. Iesniegšanas datums, iesniedzēja vārds, uzvārds, paraksts.

9.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198
Etiķešu krāsa

Nr. p.k.

Sēklu kategorija vai sēklām noteiktās prasības

Etiķetes krāsa

1.

Pirmsbāzes sēklas (PB)

balta ar diagonālu violetu svītru

2.

Bāzes sēklas (B)

balta

3.

Sertificētas sēklas:

3.1.

pirmās paaudzes (C1)

zila

3.2.

otrās paaudzes (C2)

sarkana

4.

Komercsēklas (K) vai lopbarības augu šķirnes, kuras nav iekļautas Eiropas kopējā lauksaimniecības augu šķirņu katalogā vai Latvijas augu šķirņu katalogā

brūna

5.

Sēklas, kas nav līdz galam sertificētas

pelēka

6.

Sēklu maisījumi

zaļa

Zemkopības ministrs M.Roze
10.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198
Pirmsbāzes (PB), bāzes (B) un sertificētu (C) sēklu (izņemot komercsēklas (K) un nelielus iesaiņojumus) iesaiņojuma oficiālās etiķetes vai zīmogojuma un dokumenta saturs

(Pielikums grozīts ar MK 13.11.2007. noteikumiem Nr.758)

I. Etiķetes un zīmogojuma saturs

1. Eiropas Savienības tiesību akti.

2. Sertificētājinstitūcijas nosaukums un valsts nosaukums vai to abrevia­tūra.

3. Ražotājvalsts nosaukums.

4. Sēklu partijas numurs.

5. Deklarētā sēklu neto vai bruto masa vai sēklu skaits iesaiņojumā.

6. Suga (norāda vismaz botānisko nosau­kumu (var saīsinātā formā) latīņu alfabēta burtiem). Auzeņairenei (x Festulolium) norāda Festuca un Lolium ģints sugu nosaukumus.

7. Šķirne (norāda latīņu burtiem).

8. Kategorija.

9. Norāde par iesaiņošanas mēnesi un gadu ("Iesaiņots ...").

10. Ja ir norādīta masa un ir lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražē­jamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu.

11. Ja sēklu dīgtspēja novērtēta atkārtoti, norāda iestādi, kura veikusi atkār­totu novērtēšanu, kā arī atkārtotās novērtēšanas mēnesi un gadu ("Atkārtoti novērtēts ..."). Minēto informāciju var norādīt uz oficiālas uzlīmes, kuru pielīmē etiķetei.

12. Pirmsbāzes sēklai norāda paaudžu skaitu pirms sertificētām sēklām vai pirmās paaudzes sertificētām sēklām.

Piezīmes.

1. Latvijas augu šķirņu kataloga B sarakstā iekļautajām lopbarības augu šķirnēm izdara atzīmi "Atļauts tirgot Latvijā".

2. Norādi "Nav paredzētas lopbarības ražošanai" izmanto tikai tām stiebrzāļu šķirnēm, kurām šāda norāde ir Latvijas augu šķirņu katalogā vai Eiropas kopējā lauksaimniecības augu šķirņu katalogā.

II. Dokumenta saturs

1. Sēklu partijas numurs.

2. Suga (norāda vismaz botānisko nosaukumu (var saīsinātā formā) latīņu alfabēta burtiem).

3. Šķirne (norāda latīņu alfabēta burtiem).

Zemkopības ministrs M.Roze
11.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198
Komercsēklu (K) oficiālajā etiķetē norādāmā informācija

(Pielikums grozīts ar MK 13.11.2007. noteikumiem Nr.758)

1. Atsauce uz Eiropas Savienības tiesību aktiem.

2. Atzīme "Komercsēklas".

3. Pārraudzības institūcijas nosaukums un valsts nosaukums vai to abre­viatūras.

4. Sēklu partijas numurs.

5. Norāde par iesaiņošanas mēnesi un gadu ("Iesaiņots ...").

6. Suga (norāda vismaz botānisko nosaukumu (pilnu vai saīsinātu) latīņu alfabēta burtiem).

7. Ražotājvalsts.

8. Neto vai bruto sēklu masa vai tīro sēklu skaits.

9. Ja ir norādīta masa un ir lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu.

10. Ja sēklu dīgtspēja novērtēta atkārtoti, norāda iestādi, kura veikusi atkārtotu novērtēšanu, kā arī atkārtotās novērtēšanas mēnesi un gadu ("Atkārtoti pārbaudīts ..."). Minēto informāciju var norādīt uz oficiālas uzlīmes, kuru pielīmē etiķetei.

11. Ražošanas platība.

Zemkopības ministrs M.Roze
12.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198
Sēklu maisījumu oficiālās etiķetes vai zīmogojuma saturs

1. Norāde "Sēklas materiāla maisījums (paredzētā izmantošana)".

2. Par saiņošanu atbildīgās institūcijas nosau-kums un valsts nosaukums vai to abreviatūra.

3. Sēklu partijas numurs.

4. Deklarētā sēklu neto vai bruto masa vai sēklu skaits iesaiņojumā.

5. Sugu, kategoriju un šķirņu nosaukumi un masas proporcijas katram komponentam (šķirņu un sugu nosaukumus norāda ar latīņu alfabēta burtiem). Auzeņairenei (x Festulolium) norāda Festuca un Lolium ģints sugu nosaukumus.

6. Norāde par iesaiņošanas mēnesi un gadu ("Iesaiņots ...").

7. Ja ir norādīta masa un ir lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumus, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu.

8. Ja visu maisījuma komponentu sēklu dīgtspēja novērtēta atkārtoti, norāda iestādi, kura veikusi atkārtotu novērtēšanu, kā arī atkārtotās novērtēšanas mēnesi un gadu ("Atkārtoti pārbaudīts ..."). Minēto informāciju var norādīt uz oficiālas uzlīmes, kuru pielīmē etiķetei.

Zemkopības ministrs M.Roze
13.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198
Oficiālās etiķetes un pavaddokumenta saturs sēklai, kas nav līdz galam sertificēta

I. Etiķetes saturs

1. Par lauku apskati atbildīgā iestāde un valsts vai to nosaukuma abreviatūra.

2. Suga (norāda vismaz botānisko nosaukumu (var saīsinātā formā) latīņu alfabēta burtiem).

3. Šķirne (norāda latīņu alfabēta burtiem).

4. Kategorija.

5. Lauka vai sēklu partijas numurs.

6. Deklarētā sēklu neto vai bruto masa.

7. Norāde "Sēkla nav līdz galam sertificēta".

II. Pavaddokumenta saturs

1. Iestāde, kas izdevusi pavaddokumentu.

2. Suga (norāda vismaz botānisko nosaukumu (var saīsinātā formā) latīņu alfabēta burtiem).

3. Šķirne (norāda latīņu alfabēta burtiem).

4. Kategorija.

5. Izsētās sēklas partijas numurs un valsts vai valstis, kas sertificējušas sēklu.

6. Lauka vai sēklu partijas numurs.

7. Sējumu platība, kurā audzēta sēklu partija, kas ir norādīta pavaddokumentā.

8. Novāktais sēklas daudzums un iesaiņojumu skaits.

9. Sertificētai sēklai norāda paaudžu skaitu pēc bāzes sēklām.

10. Apliecinājums, kas apstiprina sēklaudzēšanas prasību izpildi kultūraugam, no kura iegūta sēkla.

11. Attiecīgajos gadījumos - sēklas kvalitāti apliecinošie pagaidu rezultāti.

Zemkopības ministrs M.Roze
14.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198
Saiņotāja etiķetes un zīmogojuma saturs nelieliem sēklu iesaiņojumiem

I. Neliels Eiropas Savienības A tipa iesaiņojums

1. Atzīme "Neliels Eiropas Savienības A tipa iesaiņojums".

2. Saiņotāja (fiziskas vai juridiskas personas) vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese.

3. Sēklu partijas numurs, pēc kura var identificēt izmantotās sēklu materiālu partijas.

4. Valsts nosaukums vai tā abreviatūra.

5. Norāde "Sēklu maisījums paredzēts (norādīt lietošanas veidu)".

6. Neto vai bruto sēklu masa vai tīro sēklu skaits.

7. Ja ir norādīta masa un ir lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu.

8. Sēklu maisījuma komponentu procentuālais sastāvs (no masas), sugu un šķirņu nosaukumi (norāda ar latīņu alfabēta burtiem).

II. Neliels Eiropas Savienības B tipa iesaiņojums

1. Sertificētas sēklas:

1.1. atzīme "Neliels Eiropas Savienības B tipa iesaiņojums";

1.2. saiņotāja (fiziskas vai juridiskas personas) vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese;

1.3. Valsts augu aizsardzības dienesta piešķirtais sēklu partijas numurs;

1.4. institūcija, kas piešķīrusi sēklu partijas numuru, un valsts vai to nosaukumu abreviatūras;

1.5. suga (norāda ar latīņu alfabēta burtiem);

1.6. šķirne (norāda ar latīņu alfabēta burtiem);

1.7. kategorija;

1.8. neto vai bruto sēklu masa vai tīro sēklu skaits;

1.9. ja ir norādīta masa un ir lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu;

1.10. norādi "Nav paredzētas lopbarības ražošanai" izmanto tikai tām stiebrzāļu šķirnēm, kurām šāda norāde ir Latvijas augu šķirņu katalogā vai Eiropas kopējā lauksaimniecības augu šķirņu katalogā.

2. Komercsēklas:

2.1. atzīme "Neliels Eiropas Savienības B tipa iesaiņojums";

2.2. saiņotāja (fiziskas vai juridiskas personas) vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese;

2.3. oficiāli piešķirtais sēklu partijas numurs;

2.4. institūcija, kas piešķīrusi sēklu partijas numuru, un valsts vai to nosaukumu abreviatūras;

2.5. suga (norāda ar latīņu alfabēta burtiem);

2.6. atzīme "Komercsēklas";

2.7. neto vai bruto sēklu masa vai tīro sēklu skaits;

2.8. ja ir norādīta masa un ir lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu.

3. Sēklu maisījumi:

3.1. atzīme "Neliels Eiropas Savienības B tipa iesaiņojums";

3.2. saiņotāja (fiziskas vai juridiskas personas) vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese;

3.3. oficiāli piešķirtais sēklu partijas numurs;

3.4. institūcija, kas piešķīrusi sēklu partijas numuru, un valsts vai to nosaukumu abreviatūras;

3.5. norāde "Sēklu maisījums paredzēts (norādīt lietošanas veidu)";

3.6. neto vai bruto sēklu masa vai tīro sēklu skaits;

3.7. ja ir norādīta masa un ir lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu;

3.8. sēklu maisījuma komponentu procentuālais sastāvs (no masas), sugu un šķirņu nosaukumi (norāda ar latīņu alfabēta burtiem).

Zemkopības ministrs M.Roze
14.1 pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198
Iesnieguma saturs līguma reģistrēšanai par sēklu pavairošanu valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts

(Pielikums MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

1. Personas nosaukums, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā, adrese, tālruņa numurs.

2. Reģistrācijas kods Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā.

3. Valsts, kurā notiks sēklu pavairošana.

4. Sertificētājinstitūcijas nosaukums.

5. Augu suga (latīniskais nosaukums).

6. Šķirnes nosaukums.

7. Paredzētā sēklas kategorija.

8. Aizņemamā platība.

9. Plānotie sēklas daudzumi.

10. Līgumā paredzētais tirdzniecības gads.

11. Plānotie sēklas piegādes periodi.

12. Iesniegšanas datums, iesniedzēja vārds, uzvārds, paraksts.

15.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198
Iesnieguma saturs personas iekļaušanai Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā

1. Personas nosaukums, adrese, tālruņa numurs, reģistrācijas numurs Uzņē­mumu reģistrā.

2. Darbības veids.

3. Ražotņu, noliktavu, veikalu un citu tirdzniecības vietu adrese (atrašanās vieta).

Zemkopības ministrs M.Roze
16.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198
Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistra reģistrācijas apliecības saturs

(Pielikums grozīts ar MK 13.11.2007. noteikumiem Nr.758)

1. Institūcija, kas izsniegusi reģistrācijas apliecību.

2. Reģistrācijas apliecības numurs.

3. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas nosaukums, adrese, tālruņa numurs un reģistrācijas kods.

4. Reģistrētais darbības veids.

5. Reģistrācijas kods.

6. Apliecības izsniegšanas datums, izsniedzēja paraksts un zīmogs.

Zemkopības ministrs M.Roze
17.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198
Sēklu sertifikāta saturs

(Pielikums grozīts ar MK 13.11.2007. noteikumiem Nr.758)

I daļa (aizpilda sertificētājinstitūcija)

1. Sertificētājinstitūcija.

2. Sēklu sertifikāta numurs.

3. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas nosaukums, adrese, tālruņa numurs un reģistrācijas kods.

4. Suga, šķirne un kategorija.

5. Partijas numurs, masa (kg) un iesaiņojuma vienību skaits.

6. Sēklu izcelsmi apliecinošs dokuments (nosaukums, numurs, izdevējiestāde, izdošanas datums).

7. Inspektora vārds un uzvārds, datums, kad noņemts vidējais paraugs, parauga ņemšanas akta numurs, datums, kad paraugs saņemts laboratorijā.

8. Laboratorija, kura veikusi pārbaudi.

9. Tīrība (%), dīgtspēja (%) un mitruma saturs (%).

10. Inerto piemaisījumu veids.

11. Dīgtspējas noteikšanas apstākļi.

12. Citu augu sugu sēklas.

13. Vējauzu, Ludovika auzu un karantīnas nezāļu klātbūtne.

14. Dzīvotspēja (%), tās noteikšanas metode.

15. Kaitēkļu invāzija.

16. 1000 sēklu masa gramos.

17. Atzinums par sēklas kvalitātes rādītāju atbilstību šo noteikumu prasībām.

18. Sēklu sertifikāta derīguma termiņš.

19. Sertifikāta izsniegšanas datums, izsniedzēja amats, paraksts un tā atšifrējums, zīmogs.

II daļa (aizpilda pārdevējs)

1. Sēklas pircēja saimniecības nosaukums un adrese.

2. Pārdotās sēklas masa (kg) un saiņojuma vienību skaits.

3. Pārdevēja vārds, uzvārds, datums un zīmogs.

Zemkopības ministrs M.Roze
18.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198
Pārskata "Sēklu novērtēšanas rezultāti" saturs

(Pielikums grozīts ar MK 13.11.2007. noteikumiem Nr.758)

1. Institūcija, kas izsniedz pārskatu.

2. Pārskata numurs.

3. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas nosaukums, adrese, tālruņa numurs un reģistrācijas kods.

4. Suga, šķirne un kategorija.

5. Sēklu partijas numurs, masa (kg), iesaiņojuma vienību skaits.

6. Sēklu izcelsmi apliecinošs dokuments (nosaukums, numurs, izdevējiestāde, izdošanas datums).

7. Inspektora vārds un uzvārds, datums, kad noņemts vidējais paraugs, un parauga ņemšanas akta numurs, datums, kad paraugs saņemts laboratorijā.

8. Laboratorija, kura veikusi pārbaudi.

9. Tīrība (%), dīgtspēja (%), mitruma saturs (%).

10. Inerto piemaisījumu veids.

11. Dīgtspējas noteikšanas apstākļi.

12. Citu augu sugu sēklas.

13. Vējauzu, Ludovika auzu un karantīnas nezāļu klātbūtne.

14. Dzīvotspēja (%), tās noteikšanas metode.

15. Kaitēkļu invāzija.

16. 1000 sēklu masa gramos.

17. Lēmums par neatbilstību šo noteikumu prasībām un pārskata "Sēklu novērtēšanas rezultāti" izsniegšanas iemesli.

18. Sēklu novērtēšanas rezultātu izsniegšanas datums, izsniedzēja amats, paraksts un tā atšifrējums, zīmogs.

Zemkopības ministrs M.Roze
19.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198
Sēklu sertifikāta pielikuma saturs

(Pielikums grozīts ar MK 13.11.2007. noteikumiem Nr.758)

1. Sertificētājinstitūcija.

2. Pielikuma numurs.

3. Sēklu sertifikāta numurs un datums.

4. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas nosaukums, adrese, tālruņa numurs un reģistrācijas kods.

5. Suga, šķirne un kategorija.

6. Partijas numurs, masa (kg), iesaiņojuma vienību skaits.

7. Sēklu izcelsmi apliecinošs dokuments (nosaukums, numurs, izdevējiestāde, izdošanas datums).

8. Inspektora vārds un uzvārds, datums, kad noņemts vidējais paraugs, un parauga ņemšanas akta numurs, datums, kad paraugs saņemts laboratorijā.

9. Laboratorija, kas veikusi pārbaudi.

10. Dīgtspēja (%).

11. Dīgtspējas noteikšanas apstākļi.

12. Kaitēkļu invāzija.

13. Atzinums par sēklu kvalitātes rādītāju atbilstību šo noteikumu prasībām.

14. Sertifikāta derīguma termiņš.

15. Pielikuma izsniegšanas datums, izsniedzēja amats, paraksts un tā atšifrējums, zīmogs.

Zemkopības ministrs M.Roze
20.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198
Lopbarības augu sugu sadalījums grupās sēklu partiju pēcpārbaudei

(Pielikums MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

I. Pirmās grupas lopbarības augu sugas


1. Sējas zirņi (Pisum sativum L.)


2. Lauka pupas (Vicia faba L.)


3. Lopbarības kāļi (Brassica napus var. napobrassica L.
Rchb.
)


4. Lopbarības kāposti (Brassica oleracea L.)


5. Daudzziedu airene (Lolium multiflorum Lam.)


6. Facēlija (Phacelia tanacetifolia Benth.)


7. Baltā lupīna (Lupinus albus L.)


8. Šaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius L.)


9. Dzeltenā lupīna (Lupinus luteus L.)


10. Pannonijas jeb ungāru vīķi (Vicia pannonica Grantz)


11. Vasaras vīķi (Vicia sativa L.)


12. Eļļas rutki (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.)




II. Otrās grupas lopbarības augu sugas


13. Parastā smilga (Agrostis capillaris L.)


14. Baltā smilga (Agrostis gigantea L.)


15. Ložņu smilga (Agrostis stolonifera L.)


16. Pļavas lapsaste (Alopecurus pratensis L.)


17. Augstā dižauza (Arrhenatherum elatius L.)


18. Kamolzāle (Dactylis glomerata L.)


19. Niedru auzene (Festuca arundinacea Schreber.)


20. Aitu auzene (Festuca ovina L.)


21. Pļavas auzene (Festuca pratensis Hudson)


22. Sarkanā auzene (Festuca rubra L.)


23. Auzeņairene (x Festulolium)


24. Hibrīdā airene (Lolium x boucheanum)


25. Ganību airene (Lolium perenne L.)


26. Pļavas timotiņš (Phleum pratense L.)


27. Bertolīni timotiņš (Phleum bertolonii DC.)


28. Maura skarene (Poa annua L.)


29. Purva skarene (Poa palustris L.)


30. Pļavas skarene (Poa pratensis L.)


31. Parastā skarene (Poa trivialis L.)


32. Austrumu galega (Galega orientalis Lam.)


33. Ragainie vanagnadziņi (Lotus corniculatus L.)


34. Apiņu lucerna (Medicago lupulina L.)


35. Sējas lucerna (Medicago sativa L.)


36. Hibrīdā lucerna (Medicago x varia T.Martyn)


37. Sējas esparsete (Onobrychis viciifolia Scop)


38. Bastarda āboliņš (Trifolium hybridum L.)


39. Sarkanais āboliņš (Trifolium pratense L.)


40. Baltais āboliņš (Trifolium repens L.)


41. Baltais amoliņš (Melilotus albus L.)


42. Ziemas vīķi (Vicia villosa Roth)


43. Miežabrālis (Phalaris arundinacea L.).

21.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198
Pamatrādītāji pēcpārbaudes kontrollauciņu iekārtošanai

(Pielikums MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

I. Pirmās grupas lopbarības augiem

Nr.
p.k.

Rādītāji

Kategorijas

PB, B

C1

C2

C

1.

Pēcpārbaudei pakļauto paraugu daudzums (%)

100

100

10

20

2.

Šķirnes tīrība (%)

99,7

99,0

98,0

3.

Vēlamais augu skaits lauciņā:

3.1.

sējas zirņiem

800-1000

800-1000

800-1000

-

3.2.

lauka pupām

500-600

500-600

500-600

-

3.3.

lopbarības kāļiem

200-250

-

-

200-250

3.4.

lopbarības kāpostiem

200-250

-

-

200-250

3.5.

viengadīgajai lupīnai

500-600

500-600

500-600

-

3.6.

vasaras vīķiem

500-600

500-600

500-600

-

3.7.

eļļas rutkiem

250-300

-

-

250-300

4.

Atkārtojumu skaits

3

2

1

1

5.

Kontrollauciņa platība (m2)

10

10

10

10

II. Otrās grupas lopbarības augiem

Nr.
p.k.

Rādītāji

Kategorijas

PB, B

C

1.

Pēcpārbaudei pakļauto paraugu daudzums (%)

100

20

2.

Šķirnes tīrība (izņemot airenes un skarenes) (augi uz m2)

1/30

1/10

3.

Šķirnes tīrība airenēm (augi uz m2)

1/50

1/10

4.

Šķirnes tīrība skarenei (multiklonālās šķirnes) (augi uz m2)

1/20

4/10

5.

Šķirnes tīrība skarenei (apomiktiskās un monoklonālās šķirnes) (augi uz m2)

1/20

6/10

6.

Pieļaujamais citu aireņu sugu skaits airenēm (augi uz m2)

1/50

1/10

7.

Vēlamais augu skaits lauciņā:

7.1.

stiebrzālēm un tauriņziežiem

3000-5000

3000-5000

7.2.

ziemas vīķiem

500-600

500-600

8.

Atkārtojumu skaits

3

3

9.

Kontrollauciņa platība (m2)

5

5

22.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 22.marta noteikumiem Nr.198
Pēcpārbaudē maksimāli pieļaujamais šķirnei neatbilstošo augu skaits

(Pielikums MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

I. Lopbarības augiem, izņemot sējas zirņus, lauka pupas, lopbarības kāļus un lopbarības kāpostus

Nr.
p.k.

Vērtējamā platība m2

Šķirnes tīrība (augi uz m2)

1/50 m2

1/30 m2

1/20 m2

1/10 m2

4/10 m2

6/10 m2

1.

5

1

1

1

2

5

6

2.

10

1

1

2

3

8

10

3.

15

1

2

2

4

10

14

4.

20

2

2

3

5

13

18

5.

25

2

3

3

5

15

22

6.

30

2

3

4

6

18

25

7.

35

2

3

4

7

20

29

8.

40

2

3

5

8

23

32

9.

45

3

4

5

8

25

36

10.

50

3

4

5

9

28

39

II. Sējas zirņiem, lauka pupām, lopbarības kāļiem un lopbarības kāpostiem

Nr.
p.k.

Augu skaits

Šķirnes tīrība

99,7 %

99,0 %

98 %

1.

100

2

4

5

2.

200

3

6

8

3.

300

4

7

11

4.

400

4

9

14

5.

500

4

10

17

6.

600

5

11

19

7.

800

6

14

24

8.

1000

7

16

29

9.

1100

7

18

32

10.

1200

8

19

34

11.

1300

8

21

36

12.

1400

9

22

39

13.

1500

9

23

41

14.

1600

10

24

43

15.

1700

10

26

46

16.

1800

10

27

48

17.

1900

11

28

50

18.

2000

11

29

53

19.

2100

12

30

55

20.

2200

12

32

57

21.

2300

13

33

60

22.

2400

13

34

62

23.

2500

13

35

64

24.

2600

14

36

66

25.

2700

14

38

69

26.

2800

15

39

71

27.

2900

15

40

73

28.

3000

15

40

76

29.

3100

16

42

78

30.

3200

16

44

80

31.

3300

17

45

82

32.

3400

17

46

85

33.

3500

17

47

87

34.

4000

19

53

98

16.11.2007