Darbības ar dokumentu

Zemkopības ministrijas instrukcija Nr.6

Rīgā 2005.gada 24.februārī

Kārtība pārtikas paraugu ņemšanai, sagatavošanai un laboratoriskai testēšanai svina, kadmija, dzīvsudraba (turpmāk - toksiskie elementi) un 3-monohlorpropān-1,2-diola (turpmāk - 3-MHPD) koncentrācijas noteikšanai un testēšanas rezultātu izvērtēšanai

Izdota saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 334 "Noteikumi par pārtikas piesārņojumu un prasībām kodīgas ķīmiskās vielas saturošas pārtikas iepakojumam un marķējumam" 14.punktu

I. Vispārīgais jautājums

1. Instrukcija nosaka:

1.1. kārtību, kādā Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk - dienests) pilnvarotas amatpersonas oficiālās kontroles veikšanai ņem pārtikas paraugus, sagatavo nosūtīšanai uz akreditētu laboratoriju (turpmāk - laboratorija) un izvērtē testēšanas pārskatus toksisko elementu un 3-MHPD koncentrācijas noteikšanai;

1.2. toksisko elementu un 3-MHPD laboratoriskās testēšanas kritērijus.

 II. Paraugu ņemšana un sagatavošana

2. Paraugu ņemšanas un sagatavošanas laikā dienesta amatpersona veic drošības pasākumus, lai novērstu izmaiņas, kas var padarīt paraugu nereprezentatīvu.

3. Sākumparaugus atlasa no katras novērtējamās partijas vai partijas daļas dažādās partijas vietās. Paralēlo paraugu ņem vienlaikus ar paraugu oficiālai kontrolei un pēc vienādas metodikas.

4. Homogēnai šķidrai pārtikai ņem vienu sākumparaugu, kas veido laboratorijas paraugu. Šķidro pārtiku, kura satur hidrolizētu augu proteīnu vai šķidro sojas mērci, pirms sākumparauga ņemšanas samaisa.

5. Pārtikas beramkravām sākumparaugu skaits atkarīgs no partijas svara:

Partijas svars (kg)	Sākumparaugu skaits
mazāks par 50	3
no 50 līdz 500	5
lielāks par 500	10

6. Iepakotai pārtikai sākumparaugu skaits atkarīgs no iepakojumu (vienību) skaita partijā:

Iepakojumu (vienību) skaits partijā	Sākumparaugu skaits
No 1 līdz 25	1 iepakojums vai 1 vienība
No 26 līdz 100	5% iepakojumu vai vienību, bet ne mazāk par 2 iepakojumiem vai vienībām
Lielāks par 100	5% iepakojumu vai vienību, bet ne vairāk par 10 iepakojumiem vai vienībām

7. Ņemtos sākumparaugus apvieno un izveido kopējo paraugu, kas vienlaikus ir arī laboratorijas paraugs. Laboratorijas parauga svars nav mazāks par vienu kilogramu.

8. Laboratorijas paraugu ievieto tīrā, ķīmiski neaktīva materiāla iepakojumā, kas nodrošina aizsardzību pret piesārņošanu un parauga īpašību izmaiņām.

9. Dienesta amatpersona paraugu identificē, marķē un noplombē paraugu ņemšanas vietā.

10. Laboratorijas paraugu līdz trans­portēšanai un transportēšanas laikā pasargā pret parauga īpašību izmaiņām. Laboratorijā veic laboratorijas parauga homogenizāciju.

11. Gliemeņu, vēžveidīgo un mazo zivju, kuras pārtikā lieto veselā veidā, testējamā materiālā iekļauj arī to iekšējos orgānus. Dārzeņu testējamā paraugā iekļauj tikai to uzturā lietojamo daļu.

 III. Laboratoriskās testēšanas kritēriji un testēšanas rezultātu izvērtēšana

12. Toksisko elementu koncentrācijas testēšanai izmanto metodi, kas atbilst šīs instrukcijas 1.pielikumā noteiktiem kritērijiem.

13. 3-MHPD koncentrācijas testēšanai izmanto metodi, kas atbilst šīs instrukcijas 2.pielikumā noteiktiem kritērijiem.

14. Svina testēšanai vīnā izmanto metodi, kas noteikta Komisijas 1990. gada 17. septembra regulas (EEK) Nr. 2676/90, ar kuru nosaka Kopienas metodes vīna analīzei, pielikuma 35. nodaļā.

15. Laboratorijas paraugu testē vismaz divas reizes un partiju atzīst par pieņemamu, ja izmeklējumu vidējais rezultāts nepārsniedz Komisijas regulā Nr. 466/2001 noteiktās prasības.

 Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Instrukcijā iekļautas tiesību normas saskaņā ar Komisijas 2001. gada 8. marta Direktīvu 2001/22/EC, ar ko nosaka paraugu ņemšanas metodes un analīzes metodes svina, kadmija, dzīvsudraba un 3-MHPD satura oficiālajai kontrolei pārtikas produktos.

Saskaņots ar Tieslietu ministriju 2005.gada 17.februārī.

Zemkopības ministrs M.Roze

 

1.pielikums

Zemkopības ministrijas instrukcijai Nr.6

Toksisko elementu koncentrācijas testēšanas kritēriji

Rādītājs	Vērtība/piezīmes
Piemērojamība	Komisijas 2001. gada 8. marta regulā (EK) Nr. 466/2001, ar ko nosaka atsevišķu piesārņotāju maksimālos pieļaujamos līmeņus pārtikas produktos (turpmāk - Komisijas regula Nr. 466/2001), norādītā pārtika
Noteikšanas robeža	Ne vairāk kā viena desmitā daļa Komisijas regulā Nr. 466/2001 norādītās vērtības, izņemot gadījumu, kad norādītā vērtība svinam ir mazāka par 0,1 mg/kg. Minētajā gadījumā ne vairāk kā viena piektā daļa no norādītās vērtības
Kvantitatīvās noteikšanas robeža	Ne vairāk kā viena piektā daļa no Komisijas regulā Nr. 466/2001 norādītās vērtības, izņemot gadījumu, kad norādītā vērtība svinam ir mazāka par 0,1 mg/kg. Minētajā gadījumā ne vairāk kā divas piektās daļas no norādītās vērtības
Precizitāte	HORRATr vai HORRATR vērtības mazākas par 1,5 kā apstiprināšanas pārbaudē
Atgūstamība	80 - 120% (kā norādīts salīdzināmajā pārbaudē)
Specifiskums	Bez matricas vai spektrālās interferences

Zemkopības ministrs M.Roze

 

 

2.pielikums

Zemkopības ministrijas instrukcijai Nr.6

3-MHPD koncentrācijas testēšanas kritēriji

Kritērijs	Ieteicamā vērtība	Koncentrācija
Tukšais eksperiments	Mazāka par noteikšanas robežu	-
Atgūstamība	75 - 110%	Visas
Kvantitatīvās noteikšanas robeža	10 (vai mazāk) μg /kg uz sausnas bāzes	-
Tukšā signāla standartnovirze	Mazāka par 4 μg /kg	-
Aprēķinātā precizitāte - atkārtotu mērījumu standartnovirze dažādās koncentrācijās	< 4 μg/kg < 6 μg/kg < 7 μg/kg < 8 μg/kg < 15 μg/kg	20 μg/kg 30 μg/kg 40 μg/kg 50 μg/kg 100 μg/kg"

Zemkopības ministrs M.Roze