Darbības ar dokumentu

 

Satiksmes ministrijas noteikumi Nr.24

Rīgā 2004.gada 24.decembrī

Kuģu karoga valsts uzraudzība

Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 11.panta trešo daļu un 12.panta trešo daļu

I. Vispārīgie noteikumi

1. Noteikumi nosaka kuģu karoga valsts uzraudzības kārtību attiecībā uz Latvijas kuģu pārbaudēm un to termiņiem, izsniedzamajiem kuģu sertifikātiem, to darbības apturēšanu un anulēšanu, ārvalstu izdoto kuģu sertifikātu atzīšanu, ko veic valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk - Jūras administrācija).

2. Lai īstenotu Latvijas kuģu karoga valsts uzraudzību, Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcija (turpmāk tekstā - KDI) saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic šādas darbības:

2.1. kuģu pārbaudes, lai novērtētu to konstrukcijas, tehniskā stāvokļa, aprīkojuma, apkalpes, ekspluatācijas un apkopes atbilstību normatīvo aktu prasībām;

2.2. kuģu sertifikāciju;

2.3. kuģa būves un modernizācijas projektu, dokumentācijas par kuģa stabilitāti, rīcības plānu piesārņojuma likvidācijai avārijas gadījumā, kuģa rokasgrāmatu un citas starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktās kuģa dokumentācijas izvērtēšanu un apstiprināšanu;

2.4. kuģa būves un modernizācijas darbu vispārējo uzraudzību;

2.5. Starptautiskā drošas pārvaldes (ISM) kodeksa prasību izpildes uzraudzību uz kuģiem un komercsabiedrībās, kuru īpašumā ir Latvijas kuģi vai kuras pārvalda Latvijas kuģus.

3. Noteikumu 2.punktā minēto atsevišķu funkciju veikšanai tiem Latvijas kuģiem, kas veic starptautiskus reisus, un kuru bruto tilpība ir 500 un lielāka, Jūras administrācija pilnvaro starptautiski atzītas kuģu klasifikācijas sabiedrības. Klasifikācijas sabiedrība katram šādam kuģim veic konstrukcijas, tehniskā stāvokļa, aprīkojuma un dokumentācijas pārbaudes, izdod starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktos kuģu sertifikātus, piešķir atbilstošu klasifikācijas sabiedrības kuģa klasi un izdod klasifikācijas apliecību.

4. To Latvijas kuģu, kas neveic starp­tautiskus reisus vai kuru bruto tilpība ir mazāka par 500, karoga valsts uzraudzību veic KDI. Atsevišķu uzraudzības funkciju veikšanu šiem kuģiem Jūras administrācija var pilnvarot klasifikācijas sabiedrības.

5. Klasifikācijas sabiedrības un KDI, veicot kuģu pārbaudes un sertifikāciju, ievēro Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) normatīvajos aktos noteikto harmonizēto pārbaudes un sertifikācijas sistēmu, atbilstoši IMO rezolūcijai A.948(23).

6. Latvijas kuģu karoga valsts uzraudzību attiecībā uz Starptautiskajā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības (ISPS) kodeksā un citos ar kuģu un ostu aizsardzību saistītajos normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi veic Jūras administrācijas Kuģu un ostu aizsardzības nodaļa saskaņā ar šīs nodaļas darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

7. Noteikumu 2. un 6.punktā noteiktās darbības ir maksas pakalpojumi, kurus Jūras administrācija veic saskaņā ar Satiksmes ministra apstiprinātiem tarifiem.

II. Kuģu pārbaudes un sertifikāti

8. KDI veic ikviena Latvijas kuģa pārbaudi to atbilstībai normatīvo aktu prasībām, atbilstoši IMO rezolūcijā A.847(20) noteiktajām vadlīnijām par IMO normatīvo aktu ieviešanu, kā arī lai kontrolētu klasifikācijas sabiedrībām deleģēto funkciju izpildes kvalitāti.

9. Kuģus, kas saskaņā ar 3. un 4.punktu ir klasifikācijas sabiedrību uzraudzībā, KDI pārbauda, lai pārliecinātos par kuģu atbilstību klasifikācijas sabiedrību izdotajiem sertifikātiem, kā arī lai pārbaudītu kuģa apkalpes, ekspluatācijas un apkopes atbilstību normatīvo aktu prasībām. Pārbaudes rezultātus KDI apkopo 1.pielikumā noteiktajā veidlapā "Kuģa pārbaudes akts karoga valsts sertifikāta izsniegšanai / apstiprināšanai". Pozitīvas pārbaudes rezultātā KDI šādam kuģim izdod 2.pielikumā noteikto sertifikātu "Karoga valsts sertifikāts".

10. Tiem kuģiem, kuri neveic starptautiskus reisus vai kuru bruto tilpība ir mazāka par 500 (izņemot atpūtai un sportam paredzētos kuģus), KDI pozitīvas pārbaudes rezultātā izsniedz apliecību "Kuģošanas spējas apliecība". Šīs apliecības veidlapas atbilstoši kuģa tipam, tilpībai un kuģošanas rajonam, kā arī visu kuģu pārbaudes kontrollapu un pārbaudes aktu veidlapas nosaka Jūras administrācija.

11. KDI veic ikviena kuģa regulāru pārbaudi, ievērojot 5.punktā noteikto harmonizēto pārbaudes un sertifikācijas sistēmu un kuģiem, kas veic starptautiskus reisus, un kuru bruto tilpība ir 500 un lielāka un kas ir klasifikācijas sabiedrības uzraudzībā, apstiprina esošo vai izsniedz jaunu sertifikātu "Karoga valsts sertifikāts", bet kuģiem, kas neveic starptautiskus reisus vai kuru bruto tilpība ir mazāka par 500 (izņemot atpūtai un sportam paredzētos kuģus), - apstiprina esošo vai izsniedz jaunu apliecību "Kuģošanas spējas apliecība", ja iepriekšējās apliecības derīguma termiņš ir beidzies.

12. KDI ir tiesības veikt Latvijas kuģu ārpuskārtas pārbaudes (operatīvās pārbaudes) ar nolūku kontrolēt kuģu atbilstību normatīvo aktu prasībām.

13. Ja kuģa pārbaudes laikā KDI konstatē kuģa neatbilstību normatīvo aktu prasībām, vai ja kuģim jūras negadījuma rezultātā radusies neatbilstība normatīvo aktu prasībām, vai ja kuģis bijis aizturēts ārvalsts ostā Ostas valsts kontroles ietvaros, KDI pieprasa trūkumu novēršanu un atkārtotu kuģa pārbaudi, informējot par to kuģa kapteini, kuģa īpašnieku, operatoru vai berbouta fraktētāju un klasifikācijas sabiedrību.

14. KDI ir tiesīga pieņemt lēmumu par KDI izdoto sertifikātu anulēšanu, paziņojot to kuģa kapteinim, kuģa īpašniekam, operatoram vai berbouta fraktētājam un klasifikācijas sabiedrībai, un ierosinot Jūras administrācijas Kuģu reģistra reģistratoram izslēgt kuģi no Latvijas Kuģu reģistra šādos gadījumos:

14.1. konstatēta tāda kuģa neatbilstība normatīvo aktu prasībām, kura var izsaukt kuģa bojāeju un cilvēku dzīvības apdraudējumu;

14.2. kuģis 6 mēnešu laikā divreiz bijis aizturēts ārvalsts ostās Ostas valsts kontroles ietvaros.

15. Kuģi var atbrīvot no atsevišķu starp­tautisko normatīvo aktu prasību izpildes, izdodot Izņēmuma sertifikātu. Šo sertifikātu izdod KDI vai klasifikācijas sabiedrība ar KDI atļauju. Izņēmuma sertifikāta turpmāko pagarināšanu vai atkārtotu izdošanu kuģiem, kuri ir klasifikācijas sabiedrības uzraudzībā, veic attiecīgā klasifikācijas sabiedrība.

III. Ārvalstu izdotie kuģu sertifikāti

16. Ārvalstīs izdotie kuģu sertifikāti pie kuģa pārreģistrācijas no ārvalstu kuģu reģistra Latvijas Kuģu reģistrā zaudē spēku. Ja šie sertifikāti pirms pārreģistrācijas ir bijuši spēkā, KDI tos var pieņemt kā pierādījumu kuģa atbilstībai attiecīgo starptautisko normatīvo aktu prasībām un apstiprināt tos kā pietiekamu pamatu kuģa pagaidu reģistrācijai Latvijas Kuģu reģistrā. Pēc kuģa pagaidu reģistrācijas Latvijas Kuģu reģistrā, KDI vai klasifikācijas sabiedrība veic normatīvajos aktos paredzētās kuģa pārbaudes un sertifikāciju.

17. Pie kuģa pārreģistrācijas no Eiropas Savienības valsts kuģu reģistra Latvijas Kuģu reģistrā, KDI ir tiesīga pieprasīt no šīs valsts jūrlietu pārvaldes kompetentās institūcijas visu nepieciešamo informāciju par pārreģistrējamo kuģi, tai skaitā, kuģa sertifikātu kopijas (ieskaitot šo noteikumu 15.punktā norādītā Izņēmuma sertifikāta kopiju), noturības informāciju, karoga valsts pārbaužu rezultātus, ostas valsts kontroles rezultātus.

18. Pirms kuģa pastāvīgās reģistrācijas Latvijas Kuģu reģistrā no ārvalstu kuģu reģistra, KDI veic noteikumu 9. vai 10. punktā noteikto pārbaudi.

Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1994.gada 22.novembra Direktīvas 94/57/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem kuģu inspekcijas un pārbaužu organizēšanai un par darbībām, kas saistītas ar jūras lietu pārvaldi, kas grozīta ar direktīvu 97/58/EK un direktīvu 2001/105/EK.

Satiksmes ministrs A.Šlesers

Jūrniecības departamenta direktors A.Krastiņš

Jūrniecības departamenta direktors A.Krastiņš