Darbības ar dokumentu
Satiksmes ministrijas noteikumi Nr.19
Rīgā 2003.gada 25.augustā
Latvijas jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 26. panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Šie noteikumi nosaka jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas kārtību Latvijas Republikā.
2. Jūrnieku sagatavošana, sertificēšana un sardzes pildīšana Latvijas Republikā notiek saskaņā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) 1978.gada Starptautisko konvenciju par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu, ar turpmākajiem grozījumiem (turpmāk tekstā - Konvencija).
II. Kvalifikācijas dokumenti
3. Latvijas jūrnieku kvalifikācijas dokumentus (kompetences sertifikātus, kvalifikācijas apliecības, apstiprinājumus, kursu apliecības un citus profesionālo kvalifikāciju vai kompetenci apliecinošus dokumentus) izsniedz bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk tekstā - Jūras administrācija) Jūrnieku reģistrs (turpmāk tekstā - Jūrnieku reģistrs, angļu valodā "Latvian Registry of Seamen").
4. Kuģu kapteiņiem (kuģa īpašnieka pilnvarotai personai, kas ir atbildīga par kuģa vispārējo vadību un kuģošanas drošību) un virsniekiem atbilstoši noteikumos noteiktajam kompetences līmenim izsniedz kompetences sertifikātu (1.pielikums) un tā apstiprinājumu (2.pielikums). Apstiprinājums ir derīgs uz laiku līdz pieciem gadiem, ja nav citu ierobežojumu.
5. Apstiprinājums ir atbilstoši starptautisko tiesību normām Latvijas Republikas vai citas valsts kompetentas institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina kompetences sertifikāta īpašnieka profesionālās kompetences atbilstību Konvencijas prasībām un dod tiesības ieņemt amatus uz noteikta tipa kuģiem ar ierobežojumiem, ja tādi ir.
6. Ierindas jūrniekiem izsniedz kvalifikācijas apliecību (dokumentu, kas apliecina tā īpašnieka kompetences līmeni) (3.pielikums).
7. Jūrniekiem, sertificētiem atbilstoši Latvijā spēkā esošām tiesību normām (nekonvencionālās normas): mehāniķim uz kuģiem ar galveno dzinēja jaudu (kuģa galvenā(o) dzinēja(u) kopējo efektīvo jaudu kilovatos (kW), kas norādīta Kuģa reģistrācijas apliecībā) līdz 750 kW, saldēšanas iekārtu mehāniķim, kuģa elektromehāniķim, kuģa pavāram, izsniedz kompetences sertifikātu vai kvalifikācijas apliecību bez apstiprinājuma (4.pielikums, 5.pielikums). Zvejas kuģu (kuģu, kuri tiek izmantoti zivju vai citu jūras dzīvo resursu iegūšanai komerciālos nolūkos), kuru garums ir līdz 45 metriem, personāla sertificēšanas kārtību nosaka satiksmes ministra izdoti noteikumi par Latvijas zvejas kuģu personāla sertificēšanu.
8. Pārējiem jūrniekiem, kuru kvalifikācijas un/vai amata prasības nav pakļautas starptautisko konvenciju uzraudzībai, izdod nacionālos (nekonvencionālos) kvalifikācijas sertifikātus/apliecības satiksmes ministra noteiktā kārtībā.
9. Ārkārtējas nepieciešamības gadījumā, ja pēc Jūras administrācijas atzinuma tas neradīs draudus cilvēkiem, īpašumam vai videi, Jūrnieku reģistrs, pēc kuģa īpašnieka pieprasījuma, jūrniekam var atļaut uz laiku līdz sešiem mēnešiem ieņemt tādu amatu uz kuģa, kura ieņemšanai jūrniekam nav attiecīga kvalifikācijas dokumenta. Kapteinim un vecākajam mehāniķim šādu atļauju var izsniegt tikai nepārvaramas varas (force majeure) gadījumā uz iespējami īsāku laiku. Radio personālam šādu atļauju var izsniegt atbilstoši Radiosakaru Reglamentam (Vispasaules telekomunikāciju savienības Radiosakaru Reglamentam, kas ir 1998.gada Starptautiskās elektrosakaru konvencijas pielikums).
10. Noteikumu 9.punktā minēto atļauju (6.pielikums) var piešķirt personai, kura sertificēta atbilstoši šiem noteikumiem, vienu pakāpi zemākam amatam. Ja zemākam amatam šie noteikumi neparedz kompetences sertifikāta izsniegšanu, atļauju var piešķirt personai, kura satiksmes ministra noteiktajā kārtībā pierādījusi savas kvalifikācijas un pieredzes atbilstību pieprasītajam amatam. Kuģa īpašnieks pēc iespējas īsākā laikā nodrošina šādas personas aizstāšanu ar attiecīgi sertificētu speciālistu.
11. Ārvalstu kuģu kapteiņiem un virsniekiem, kuri vēlas strādāt uz Latvijas karoga kuģiem un kuriem ir ārvalstīs izsniegti, Konvencijai atbilstoši kompetences sertifikāti, izsniedz atzīšanas apstiprinājumu (7.pielikums). Šādam apstiprinājumam tiek piešķirts individuāls numurs, kas var būt apstiprināmā ārvalsts sertifikāta numurs, ja tas ir individuāls.
12. Kapteiņu, virsnieku un ierindas jūrnieku kvalifikācijas dokumentus izdod latviešu valodā ar tulkojumu angļu valodā.
13. Kvalifikācijas dokumenti un medicīnas sertifikāti pastāvīgi ir pieejami uz kuģa, kur strādā šo dokumentu īpašnieks.
14. Kvalifikācijas dokumentu nozaudēšanas gadījumā tā īpašnieks šo dokumentu pasludina par nederīgu, ievietojot sludinājumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Jaunu dokumentu izsniedz ne agrāk kā vienu mēnesi pēc minētā sludinājuma publicēšanas.
III. Jūrnieku kvalifikācijas prasības piekrastes kuģošanā
15. Latvijas kuģu kapteiņus un virsniekus, kuri strādā uz kuģiem piekrastes kuģošanas rajonā, sertificē atbilstoši šo noteikumu prasībām. Piekrastes kuģošanas rajons ietver Baltijas jūru, ieskaitot tās līčus un šaurumus, līdz Skāgena raga ziemeļu platuma 57° 44,8´ paralēlei rietumos.
16. Ārvalstu karogu kuģu kapteiņiem un stūrmaņiem, kuģojot Latvijas piekrastes ūdeņos, jābūt sertificētiem atbilstoši kompetences standartiem, kas pielīdzināti šo noteikumu prasībām.
17. Jūrnieki, kuri strādā uz Latvijas karoga kuģiem piekrastes kuģošanas rajonos pie citu Konvencijas dalībvalstu krastiem, ir sertificēti atbilstoši attiecīgās valsts kompetences standartu prasībām, kuras nevar pārsniegt Konvencijas prasības attiecībā uz kuģiem ārpus piekrastes kuģošanas rajona.
IV. Noteikumu prasību izpildes kontrole
18. Visi jūras kuģi Latvijas ostās ir pakļauti kontrolei, ko veic Jūras administrācijas kuģu kontroles inspektori atbilstoši Ostas valsts vai Karoga valsts kontroles noteikumiem.
19. Kuģa apkalpes spējas pildīt savus pienākumus kuģu kontroles inspektors pārbauda gadījumos, ja:
19.1. kuģis ir izraisījis sadursmi, uzskrējis uz sēkļa vai aizskāris grunti;
19.2. notikusi nelikumīga kaitīgo vielu noplūde no kuģa;
19.3. kuģis bīstami manevrējis, neievērojot pieņemtos kuģošanas noteikumus vai drošas navigācijas praksi un kārtību;
19.4. kuģis ticis vadīts tādā veidā, ka ir radušās briesmas cilvēkiem, īpašumam vai apkārtējai videi.
20. Apstākļi, kas var radīt draudus cilvēkiem, īpašumam vai videi:
20.1. jūrniekam nav šiem noteikumiem atbilstoša kvalifikācijas dokumenta vai oficiālas izziņas par dokumentu nodošanu apstiprinājuma saņemšanai (8.pielikums);
20.2. kuģa apkalpes sastāvs neatbilst apliecībai par kuģa apkalpes minimālo sastāvu;
20.3. tiek pārkāpti Konvencijas un Kodeksa (SJO 1995.gada Jūrnieku sagatavošanas, diplomēšanas un sardzes pildīšanas kodeksa) VIII nodaļā noteiktie sardzes pildīšanas noteikumi;
20.4. sardzes sastāvā nav attiecīgas kvalifikācijas speciālista;
20.5. pēc kuģa iziešanas no ostas nav iespējams nodrošināt jūras pārgājienam pirmo vai nākamo sardzi ar personālu, kurš būtu atpūties un pilnībā gatavs sardzes pildīšanai.
21. Inspektoram normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ir tiesības aizturēt attiecīgo kuģi, ja nav iespējams novērst jebkuru no šo noteikumu 20. punktā minētajiem apstākļiem.
V. Noteikumu pārkāpumu izmeklēšana un soda mēri
22. Latvijā reģistrētas kuģošanas kompānijas un Latvijas karoga kuģu kapteiņi ievēro šo noteikumu un Konvencijas prasības.
23. Kuģošanas kompānija ir kuģa īpašnieks vai jebkura organizācija, vai persona, operators vai berbouta fraktētājs, kas no kuģa īpašnieka uzņēmies atbildību par kuģa darbību, kā arī visus pienākumus un atbildību, ko kuģošanas kompānijām uzliek šie noteikumi.
24. Jūras administrācija organizē neatkarīgu izmeklēšanu jūrnieku nekompetences, kuģošanas kompānijas vai kapteiņa nepareizas darbības, vai bezdarbības gadījumos, kuri radījuši vai varēja radīt kaitējumu cilvēkiem, īpašumam vai videi.
25. Pamatojoties uz izmeklēšanas slēdzienu, Jūrnieku reģistrs jūrnieka kvalifikācijas dokumentus aiztur vai anulē.
26. Viltotu dokumentu atklāšanas gadījumā Jūrnieku reģistrs aiztur viltotos dokumentus, ziņo valsts tiesībsargājošām iestādēm un anulē uz viltotu dokumentu pamata izdotos kvalifikācijas dokumentus.
27. Kuģošanas kompāniju vai jūrnieku soda saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām šādos gadījumos:
27.1. nav ievērotas šo noteikumu prasības;
27.2. kuģošanas kompānija nozīmējusi darbā uz kuģa darbinieku, kuram nav šiem noteikumiem atbilstošu kvalifikācijas dokumentu;
27.3. kuģa kapteinis atļāvis pildīt jebkādu funkciju vai pienākumu darbiniekam, kuram nav attiecīgā kvalifikācijas dokumenta. Šī apakšpunkta prasības neattiecas uz avārijas situāciju;
27.4. jūrnieks apzināti izmantojis viltotus dokumentus, lai pildītu funkcijas vai ieņemtu amatu, kam saskaņā ar šo noteikumu prasībām nepieciešams kompetences sertifikāts.
28. Jūrnieku reģistrs sadarbojas ar SJO dalībvalstīm, kuras paziņojušas par pārkāpumu izmeklēšanu attiecībā uz Latvijā reģistrētu kuģošanas kompāniju vai sertificētu jūrnieku.
VI. Jūrnieku apmācība un kompetences novērtēšana
1. Vispārējie noteikumi
29. Jūrnieku reģistrs izvērtē iesniegtās jūrnieku profesionālās izglītības programmas, kuras ir izstrādājušas Jūrniecības izglītības iestādes un kuras ir balstītas uz Kodeksa kompetences standartiem un SJO rekomendētiem paraugkursiem (SJO atzītām jūrnieku apmācības tipveida programmām, kuru mērķis ir palīdzēt jūrniecības izglītības iestādēm un speciālo apmācību kursiem sagatavot mācību programmas). Jūrnieku reģistrs izvērtētās programmas iesniedz atzīšanai Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamentā.
30. Instruktori (atbilstoši kvalificētas un sertificētas personas) izprot attiecīgās apmācības programmas un mācību vielas pasniegšanas metodiku un pārzina tehniskos līdzekļus.
31. Vērtētāji (atbilstoši kvalificētas personas noteikta līmeņa jūrnieku kompetences vērtēšanai) izprot pieprasīto kompetenci, tās novērtēšanas kritērijus un metodiku un ir kvalificēti novērtējamā jūrnieka specialitātē.
32. Jūrniecības izglītības iestāžu un kursu profesionālo priekšmetu pasniedzēji, instruktori un vērtētāji, tai skaitā uz mācību kuģiem, papildus šo noteikumu 30. punktā noteiktajām prasībām pabeidz speciālos apmācības kursus atbilstoši Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta atzītai programmai, kas ietver sevī praksi vērtētāja darbā.
33. Jūrniecības izglītības un profesionālās apmācības iestādes sadarbībā ar kuģošanas kompānijām nodrošina saviem studentiem pēc teorētiska kursa apgūšanas praktiskās apmācības uz kuģiem jūrā (Jūras prakse).
34. Kodeksa kompetences standartiem un Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta atzītai programmai atbilstošu praktisko apmācību uz kuģa veic un tās rezultātus novērtē kuģa kapteiņa nozīmēti virsnieki.
35. Atbildīgās personas, kuras organizē jūrnieku praktisko apmācību un novērtēšanu uz kuģiem, pārzina attiecīgās apmācības programmas un Konvencijas prasības.
36. Jūrniecības izglītības iestādes praktikanta jūras prakses norise un rezultātu novērtējumi tiek dokumentēti jūras prakses pierakstu grāmatā. Pieraksti ir latviešu vai angļu valodā.
37. Prakses grāmatu uzrāda vērtēšanas komisijai.
38. Jūrnieku kompetences novērtēšanu atbilstoša kvalifikācijas dokumenta saņemšanai veic Jūrnieku reģistra sastādīta vērtēšanas komisija saskaņā ar Kodeksa standartos nosacītajiem kritērijiem un metodiku.
39. Ja tiek konstatēts nepietiekams kompetences līmenis kādā no kompetences jomām, vērtēšanas komisijai ir tiesības pieprasīt kandidātam veikt kompetences papildu pierādīšanu šajā jomā vai arī iziet atkārtotu apmācību kursos.
40. Jūrniecības izglītības iestāžu noslēguma pārbaudījumos jūrnieku kompetences novērtēšanu var apvienot ar šo iestāžu noslēguma pārbaudījumiem. Šādu apvienotu vērtēšanas komisiju sastāvs tiek saskaņots ar Jūrnieku reģistru.
41. Jūrnieku kompetences novērtēšanas rezultātus un kompetences atbilstību šo noteikumu un Konvencijas standartiem vērtētāji apliecina ar savu parakstu vērtēšanas protokolā.
42. Jūrnieku reģistrs veic jūrniecības profesionālās izglītības iestāžu un kursu apmācības procesa un pārbaudījumu norises uzraudzību, kā arī jūrnieku kompetences uzturēšanas uzraudzību.
43. Satiksmes ministrijas Jūrniecības departaments sagatavo un nosūta informāciju SJO ģenerālsekretāram atbilstoši Konvencijas IV panta, I/3., I/7., I/8., I/10. un I/13. noteikumu prasībām.
44. Jūrniecības izglītības un apmācības kursu iestādēs ir ieviesta un pastāvīgi tiek uzturēta kvalitātes standartu sistēma atbilstoši Kodeksa A-I/8 nodaļas prasībām un Kodeksa B-I/8 nodaļas rekomendācijām.
2. Kvalifikācijas dokumentu izsniegšana un reģistrācija
45. Jūrnieku reģistrs pieņem šādus kandidāta iesniegtus kvalifikācijas dokumentus:
45.1. iesniegumu;
45.2. vērtēšanas protokolu;
un uzrāda šādus dokumentus:
45.3. personu apliecinošu dokumentu;
45.4. medicīnas sertifikātu;
45.5. pamatkursa drošībā apmācības apliecību;
45.6. esošo kvalifikācijas dokumentu;
45.7. jūrniecības izglītību apliecinošu dokumentu;
45.8. apliecību par darbu uz kuģa un/vai jūrnieka grāmatiņu;
45.9. speciālās apmācības un profesionālās pilnveides vai profesionālās tālākizglītības kursu (apmācības kursu, kas ietver viena vai vairāku saīsinātu SJO paraugkursu programmas) apliecību/as, kas nepieciešama/as attiecīgā kvalifikācijas dokumenta saņemšanai.
46. Jūrnieka veselības pārbaudes veic un medicīnas sertifikātu izsniedz ārsti atbilstoši satiksmes ministra noteiktai kārtībai par ārstu, kuri veic jūrnieku veselības pārbaudes, sertificēšanu (atzīšanu).
47. Kuģa kapteiņa kompetences sertifikātu var izdot personām, kuras sasniegušas 20 gadu vecumu. Kuģa virsnieka vai radio operatora kompetences sertifikātu var izdot personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu. Ierindas jūrnieka Kvalifikācijas apliecību var izdot personām, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu.
48. Jūrnieku reģistrs veic jūrnieku elektroniskās datu bāzes un arhīva uzturēšanu un sniedz informāciju Latvijas vai ārvalstu oficiālām iestādēm jūrnieku dokumentu autentiskuma un derīguma salīdzināšanai.
49. Jūrnieku reģistra datu bāzē un arhīvā tiek uzkrāti un saglabāti šādi jūrnieku dokumenti un informācija:
49.1. iesniegums kvalifikācijas dokumenta saņemšanai;
49.2. vērtēšanas protokols;
49.3. apliecība par darbu uz kuģa un/vai izraksts no jūrnieka grāmatiņas par braukšanas cenzu (darba vai prakses laika periods uz kuģa jūrā, kas, ievērojot šos noteikumus, pretendentam dod iespēju saņemt noteiktas pakāpes kvalifikācijas dokumentu);
49.4. izdotā kvalifikācijas dokumenta kopija;
49.5. informācija par sertificētajiem jūrniekiem un kvalifikācijas dokumentiem saskaņā ar Kodeksa B-I/9 nodaļu.
50. Izsniedzot jaunu kvalifikācijas dokumentu, Jūrnieku reģistrs izdara attiecīgu ierakstu jūrnieka grāmatiņā.
3. Ārvalsts izdotu Kompetences sertifikātu atzīšana
51. Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta direktors veic sertifikātu atzīšanu atbilstoši Konvencijas noteikumam I/10 un Latvijā spēkā esošām tiesību normām.
52. Ja kuģa kapteinis vai virsnieks, kuram ir derīgs ārvalsts kompetentās iestādes izsniegts kompetences sertifikāts un tā apstiprinājums, ir iesniedzis dokumentus apstiprinājuma saņemšanai Jūrnieku reģistrā, tad Jūrnieku reģistrs izsniedz kompetences sertifikāta atzīšanas apstiprinājumu (7.pielikums).
53. Iesniedzamie dokumenti apstiprinājuma saņemšanai:
53.1. iesniegums;
53.2. kompetences sertifikāta un apstiprinājuma kopijas;
53.3. medicīnas sertifikāta kopija.
54. Nepieciešamības gadījumā Jūrnieku reģistrs var atļaut jūrniekam, kuram ir ārvalstīs izsniegti attiecīgie kvalifikācijas dokumenti un kurš ir iesniedzis 53.punktā paredzētos dokumentus apstiprinājuma saņemšanai Jūrnieku reģistrā, ieņemt amatu uz Latvijas karoga kuģa uz laiku līdz trim mēnešiem, izņemot radiosakaru speciālistus, kam šādu atļauju var izsniegt tikai Radiosakaru Reglamentā paredzētajos gadījumos. Tādā gadījumā dokumentu pieņēmējs jūrniekam izsniedz izziņu par attiecīgu dokumentu pieņemšanu (8.pielikums).
55. Ārvalstīs sertificēti kapteiņi, vecākie stūrmaņi, vecākie mehāniķi, kā arī otrie mehāniķi (kuģa mehāniķis, pēc amata nākošais aiz vecākā mehāniķa), kuri pretendē uz atzīšanas apstiprinājuma saņemšanu, pierāda zināšanas par Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem saistībā ar jūrniecības nozari.
56. Kompetences sertifikāti, kas izsniegti valstī, kura nav Konvencijas dalībvalsts, netiek atzīti.
57. Kompetences sertifikāta atzīšana no trešās valsts nevar būt par pamatu ārvalsts sertifikāta atzīšanai Latvijas Republikā.
58. Latvijas Jūrnieku reģistrs var atzīt Eiropas Savienības valstīs izdotus iekšējo ūdensceļu kuģošanas sertifikātus un izdot apstiprinājumu pēc to autentiskuma pārbaudes. Latvijas iekšējo ūdeņu kuģu personāla sertificēšanas kārtību nosaka satiksmes ministrs.
4. Kvalifikācijas dokumentu atkārtota apstiprināšana
59. Kapteiņi, virsnieki un ierindas jūrnieki, kuri sertificēti atbilstoši šo noteikumu prasībām, izņemot šo noteikumu 7.punktā minētos gadījumos, ne retāk kā reizi piecos gados pierāda savas profesionālās kompetences atbilstību šo noteikumu un Kodeksa prasībām, tādējādi apstiprinot savu kvalifikāciju darbam uz kuģa jūrā.
60. Par pretendenta kompetences saglabāšanas pierādījumu uzskatāmi šādi nosacījumi:
60.1. esošais kvalifikācijas dokuments ticis izdots saskaņā ar Konvencijas prasībām;
60.2. pēdējā gada laikā sekmīgi nokārtots angļu valodas zināšanu pārbaudījums atbilstoši attiecīgās kvalifikācijas un Konvencijas prasībām;
60.3. pēdējo piecu gadu laikā pretendents nostrādājis attiecīgajā amatā uz kuģiem jūrā ne mazāk kā vienu gadu vai pildījis funkcijas, kuras Satiksmes ministrijas Jūrniecības departaments atzīst par līdzvērtīgām, vai
60.4. vismaz trīs pēdējo mēnešu laikā stažējies savā amatā uz kuģa jūrā, vai
60.5. pabeidzis Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta atzītus profesionālās pilnveides vai profesionālās tālākizglītības kursus savā specialitātē;
60.6. sekmīgi novērtēta kompetence atbilstoši kvalifikācijas līmenim;
60.7. attiecībā uz kapteiņiem un stūrmaņiem: nokārtots pārbaudījums vai sekmīgi pabeigti saīsinātie Vispasaules jūras avāriju sakaru drošības sistēmas (GMDSS) kursi pēc Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta atzītas programmas.
61. Vērtēšanas komisijā pretendents uzrāda 60.punkta prasību izpildes pierādījumus un iziet pārrunas, kuru rezultātā komisija dod savu slēdzienu par atkārtota apstiprinājuma izsniegšanu.
62. Kvalifikācijas dokumenta apstiprinājuma saņemšanai pretendents iesniedz Jūrnieku reģistrā:
62.1. iesniegumu;
62.2. vērtēšanas komisijas protokolu;
62.3. esošo apstiprinājumu vai apliecību (ierindas jūrnieks);
un uzrāda šādus dokumentus:
62.4. personu apliecinošu dokumentu;
62.5. medicīnas sertifikātu;
62.6. kvalifikācijas dokumentu.
5. Trenažieru (simulatoru) izmantošana
63. Satiksmes ministrijas Jūrniecības departaments atzīst jūrniecības izglītības iestādēs un kursos izmantojamo trenažieru apmācību programmas.
64. Jūrnieku reģistrs kontrolē trenažieru aprīkojuma, apmācības programmu, instruktoru kvalifikācijas un pieredzes atbilstību Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta atzītiem un Kodeksa noteiktajiem standartiem.
6. Kuģošanas un kruinga kompāniju atbildība
65. Latvijā reģistrētās kuģošanas kompānijas ir atbildīgas par to, lai:
65.1. kuģa apkalpes locekļiem ir šo noteikumu prasībām atbilstoši kvalifikācijas dokumenti;
65.2. kuģis ir nokomplektēts ar apkalpi atbilstoši apliecībai par kuģa apkalpes minimālo sastāvu;
65.3. kompānijā ir datu bāze ar informāciju par jūrnieku datiem, tai skaitā par veselības, kompetences atbilstību ieņemamajam amatam, praktisko pieredzi, apmācību un darba stāžu;
65.4. katrs jūrnieks regulāri izietu veselības pārbaudi pie atzīta ārsta, lai pierādītu savas veselības atbilstību darbam uz kuģa jūrā attiecīgajā amatā;
65.5. kuģa apkalpe ir nokomplektēta tādā veidā, ka ir spējīga darboties avārijas situācijā, nodrošināt kuģa drošību, vides aizsardzību un piesārņojuma ierobežošanu;
65.6. regulāri tiktu sekmēta jūrnieku profesionālā pilnveide un tālākizglītība.
66. Kuģa kapteinis saņem kuģa īpašnieka izstrādātu rakstisku instrukciju, kurā ir noteikta kompānijas politika un kārtība, kādā jūrnieki un praktikanti tiek norīkoti darbā uz kuģa, iepazīstināti ar viņu pienākumiem, kuģa aprīkojumu, iekārtām, kuģa tehniskiem datiem un iekšējo kārtību attiecībā uz viņu tiešo pienākumu izpildi.
67. Latvijā licencētas kruinga kompānijas (jebkuras organizācijas vai personas, kas sniedz starpniecības pakalpojumus jūrnieku iekārtošanai darbā uz kuģiem) nodrošina Konvencijas I/14 noteikuma un Kodeksa A-I/14 nodaļas prasību izpildi attiecībā uz darbā iekārtotajiem jūrniekiem.
68. Latvijas kuģošanas un kruinga kompāniju uzraudzību attiecībā uz šo noteikumu izpildi veic Jūrnieku reģistrs.
69. Latvijas kuģošanas un kruinga kompānijas iesniedz Jūrnieku reģistrā informāciju par jūrniekiem, kas sākuši vai beiguši darba attiecības uz kuģa, kā arī cita veida pieprasīto informāciju par nodarbinātajiem jūrniekiem.
VII. Kapteiņu un klāja komandas kvalifikācijas dokumenti
70. Šo noteikumu ietvaros kapteiņu un klāja komandas sastāva kvalifikācijas dokumentu klasifikācija ir šāda:
70.1. kapteinis uz kuģiem ar 3000 BT (kuģa tilpības vienība "bruto tilpība", kas norādīta Kuģa tilpības apliecībā) un lielākiem;
70.2. kapteinis uz kuģiem, mazākiem par 3000 BT;
70.3. kapteinis uz kuģiem, mazākiem par 500 BT piekrastes kuģošanā;
70.4. kapteinis uz kuģiem, mazākiem par 200 BT piekrastes kuģošanā;
70.5. vecākais stūrmanis uz kuģiem ar 3000 BT un lielākiem;
70.6. vecākais stūrmanis uz kuģiem, mazākiem par 3000 BT;
70.7. sardzes stūrmanis uz kuģiem ar 500 BT un lielākiem;
70.8. sardzes stūrmanis uz kuģiem, mazākiem par 500 BT piekrastes kuģošanā;
70.9. kvalificēts sardzes matrozis;
70.10. sardzes matrozis;
70.11. kuģa pavārs.
71. Satiksmes ministrijas Jūrniecības departaments var atzīt eksāmenu prasības pēc atvieglotas programmas kapteiņiem un stūrmaņiem piekrastes kuģošanā, ņemot vērā visu pārējo kuģu drošību, kas var kuģot tajos pašos ūdeņos. Attiecīgais ierobežojums tiek ierakstīts kvalifikācijas dokumentā.
72. Zvejas kuģu kapteiņus un klāja komandu uz zvejas kuģiem garākiem par 45 metriem, sertificē saskaņā ar šo noteikumu VII., VIII., un IX. nodaļas prasībām, ņemot vērā cenza atbilstību darbam uz zvejas kuģiem atbilstošos amatos. Attiecīgais ierobežojums tiek ierakstīts kvalifikācijas dokumentā.
73. Pretendenti kuģu vadītāju kvalifikācijai, kuri pabeiguši Jūrniecības departamenta atzītu izglītības programmu zvejas kuģu personālam (vai tai pielīdzinātu) un kuri savam amatam atbilstošu cenzu ieguvuši, strādājot uz zvejas kuģiem, sertificējami darbam tikai uz zvejas kuģiem. Attiecīgo ierobežojumu ieraksta kvalifikācijas dokumentā.
74. Prasības kapteiņa kvalifikācijai uz kuģiem ar 3000 BT un lielākiem:
74.1. izglītība - Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta atzīta izglītības programma saskaņā ar Kodeksa standartiem A-II/2 un A-IV/2;
74.2. cenzs - divdesmit četri mēneši, no kuriem vismaz divpadsmit mēnešu jūras cenzs sardzes stūrmaņa vai vecākā stūrmaņa amatā uz jebkuras BT kuģiem un ārpus piekrastes kuģošanas rajona un vismaz divpadsmit mēnešus vecākā stūrmaņa amatā uz kuģiem virs 3000 BT un ārpus piekrastes kuģošanas rajona;
74.3. tiesības ieņemt jebkura stūrmaņa un kapteiņa amatu uz jebkuras BT kuģiem un bez braukšanas rajona ierobežojumiem.
75. Prasības kapteiņa kvalifikācijai uz kuģiem, mazākiem par 3000 BT:
75.1. izglītība - Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta atzīta izglītības programma saskaņā ar Kodeksa standartiem A-II/2 un A-IV/2;
75.2. cenzs - divdesmit četri mēneši sardzes stūrmaņa amatā, no kuriem vismaz divpadsmit mēnešus jūras cenzs vecākā stūrmaņa amatā uz kuģiem virs 500 BT un ārpus piekrastes kuģošanas rajona;
75.3. tiesības ieņemt šādus amatus:
75.3.1. kapteiņa amatu uz kuģiem, mazākiem par 3000 BT un bez braukšanas rajona ierobežojumiem, vai
75.3.2. jebkuru stūrmaņa amatu uz jebkuras BT kuģiem un bez braukšanas rajona ierobežojumiem.
76. Prasības kapteiņa kvalifikācijai uz kuģiem, mazākiem par 500 BT:
76.1. izglītība - Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta atzīta izglītības programma saskaņā ar Kodeksa standartiem A-II/3 un A-IV/2;
76.2. cenzs - vismaz divpadsmit mēnešu jūras cenzs sardzes stūrmaņa amatā uz jebkuras BT kuģa un kuģošanas rajona kuģiem;
76.3. tiesības ieņemt kapteiņa amatu uz kuģiem, mazākiem par 500 BT piekrastes kuģošanā.
77. Prasības kapteiņa kvalifikācijai uz kuģiem, mazākiem par 200 BT:
77.1. izglītība - arodizglītības vai apmācības kursi pēc Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta atzītas izglītības programmas saskaņā ar Kodeksa standartiem A-II/3 un A-IV/2;
77.2. cenzs - pēc arodizglītības vai apmācības kursu pabeigšanas divpadsmit mēneši jūrā uz kuģiem klāja apkalpes sastāvā, no kuriem vismaz seši mēneši par kapteiņa mācekli, pildot sardzes pienākumus uz navigācijas tiltiņa kapteiņa vai stūrmaņa uzraudzībā.
77.3. tiesības - ieņemt amatu:
77.3.1. kapteinis uz kuģiem, mazākiem par 200 BT piekrastes kuģošanas rajonā, vai
77.3.2. kuģa komandieris uz valsts dienesta kuģiem līdz 200 BT.
78. Prasības vecākā stūrmaņa kvalifikācijai uz kuģiem ar 3000 BT un lielākiem:
78.1. izglītība - Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta atzīta izglītības programma saskaņā ar Kodeksa standartiem A-II/2 un A-IV/2;
78.2. cenzs - divpadsmit mēneši sardzes stūrmaņa amatā uz kuģiem ar 500 BT un lielākiem, no kuriem vismaz sešus mēnešus jūras cenzs sardzes stūrmaņa amatā uz kuģiem ar 3000 BT un lielākiem un ārpus piekrastes kuģošanas rajona;
78.3. tiesības ieņemt jebkuru stūrmaņa amatu uz jebkuras BT kuģiem un bez braukšanas rajona ierobežojumiem.
79. Prasības vecākā stūrmaņa kvalifikācijai uz kuģiem, mazākiem par 3000 BT:
79.1. izglītība - Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta atzīta izglītības programma saskaņā ar Kodeksa standartiem A-II/2 un A-IV/2;
79.2. cenzs - divpadsmit mēneši sardzes stūrmaņa amatā uz kuģiem virs 500 BT ārpus piekrastes kuģošanas rajona;
79.3. tiesības ieņemt šādus amatus:
79.3.1. vecākā stūrmaņa amatu uz kuģiem, kas mazāki par 3000 BT bez braukšanas rajona ierobežojumiem, vai
79.3.2. sardzes stūrmaņa amatu uz jebkuras BT kuģiem un bez braukšanas rajona ierobežojumiem.
80. Prasības sardzes stūrmaņa kvalifikācijai uz kuģiem ar 500 BT un lielākiem:
80.1. izglītība - Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta atzīta izglītības programma saskaņā ar Kodeksa standartiem A-II/1 un A-IV/2;
80.2. cenzs - vismaz divpadsmit mēnešu jūras prakse praktikanta amatā uz kuģiem ar 500 BT un lielākiem ārpus piekrastes kuģošanas rajona, kas dokumentēta Prakses grāmatā, vai trīs gadi sardzes matroža amatā. Prakses laikā vismaz seši mēneši jāpilda navigācijas sardzes pienākumi kapteiņa vai sardzes stūrmaņa uzraudzībā;
80.3. tiesības - ieņemt sardzes stūrmaņa amatu uz jebkura BT kuģa bez braukšanas rajona ierobežojumiem.
81. Prasības sardzes stūrmaņa kvalifikācijai uz kuģiem, mazākiem par 500 BT:
81.1 izglītība - Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta atzīta izglītības programma saskaņā ar Kodeksa standartiem A-II/3 un A-IV/2;
81.2. cenzs - vismaz sešu mēnešu jūras prakse, kas dokumentēta Prakses grāmatā, praktikanta amatā uz jebkuras BT un kuģošanas rajona kuģiem vai trīs gadi sardzes matroža amatā. Prakses laikā vismaz sešus mēnešus navigācijas sardzes pienākumus pilda kapteiņa vai sardzes stūrmaņa uzraudzībā;
81.3. tiesības - ieņemt sardzes stūrmaņa amatu uz kuģiem piekrastes kuģošanā, mazākiem par 500 BT.
82. Prasības kvalificēta sardzes matroža kvalifikācijai:
82.1. izglītība - sardzes matrožu kursi pēc Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta atzītas programmas saskaņā ar Kodeksa standartiem A-II/4, B-II/4 vai pabeigta divu gadu apmācība jūrniecības mācību iestādē;
82.2. cenzs - vismaz divdesmit četru mēnešu jūras prakse uz kuģiem virs 500 BT, ieskaitot mācību laiku matrožu kursos vai jūrniecības mācību iestādē, no kuriem vismaz divu mēnešu jūras prakse uz kuģiem ar 500 BT vai lielākiem ar navigācijas sardzes pildīšanu sardzes stūrmaņa uzraudzībā vai, kā pierādījums, sardzes matroža apliecība;
82.3. tiesības ieņemt matroža ar navigācijas sardzes tiesībām vai bocmaņa amatu uz kuģiem bez BT un braukšanas rajona ierobežojuma.
83. Prasības sardzes matroža kvalifikācijai:
83.1. izglītība - sardzes matrožu kursi vai vismaz sešu mēnešu praktiskā apmācība uz kuģa jūrā saskaņā ar Kodeksa standartu A-II/4;
83.2. cenzs - pēc sardzes matrožu kursu pabeigšanas vismaz divu mēnešu jūras prakse uz kuģiem ar navigācijas sardzes pildīšanu sardzes stūrmaņa uzraudzībā;
83.3. tiesības ieņemt matroža ar navigācijas sardzes tiesībām amatu uz kuģiem bez BT un braukšanas rajona ierobežojumiem.
84. Prasības kuģa pavāra kvalifikācijai:
84.1. izglītība - speciāla pavāru arodizglītība un vismaz viens gads pavāra prakse krastā;
84.2. cenzs - vismaz sešu mēnešu jūras prakse uz kuģiem jūrā;
84.3. tiesības ieņemt pavāra vai pavāra palīga amatu uz kuģiem bez ierobežojuma.
VIII. Kuģa mašīnkomandas kvalifikācijas dokumenti
85. Noteikumi nosaka šādu mašīnkomandas sastāva kvalifikācijas dokumentu klasifikāciju:
85.1. vecākais mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielāku;
85.2. vecākais mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW;
85.3. otrais mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielāku;
85.4. otrais mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW;
85.5. sardzes mehāniķis (vecākā mehāniķa pilnvarots kuģa virsnieks, kurš uz kuģa nodrošina sardzi mašīntelpās noteiktā sardzes laikā vai izpilda dežurējošā mehāniķa pienākumus uz kuģiem ar periodiski apkalpojamām mašīntelpām) uz kuģiem ar galvenā dzinēja jaudu 750 kW un lielāku;
85.6. sardzes motorists (ierindas jūrnieks ar sardzes tiesībām mašīntelpās sardzes mehāniķa tiešā pakļautībā);
85.7. mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 750 kW;
85.8. kuģu saldēšanas iekārtu mehāniķis;
85.9. kuģu elektromehāniķis.
86. Satiksmes ministrijas Jūrniecības departaments var atzīt eksāmenu prasības pēc atvieglotas programmas mehāniķiem piekrastes kuģošanā, ņemot vērā automātiskās vadības un tālvadības ierīču veidus, ar kādiem kuģi ir aprīkoti, un visu pārējo kuģu drošību, kas var kuģot tajos pašos ūdeņos.
87. Prasības vecākā mehāniķa kvalifikācijai uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielākiem:
87.1. izglītība - Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta atzīta izglītības programma saskaņā ar Kodeksa standartiem A-III/2;
87.2. cenzs - vismaz trīsdesmit seši mēneši jūras cenzs sardzes mehāniķa amatā, no kuriem ne mazāk kā divpadsmit mēneši otrā mehāniķa amatā uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielākiem;
87.3. tiesības ieņemt vecākā mehāniķa amatu uz kuģiem bez galveno dzinēju jaudas ierobežojumiem.
88. Prasības vecākā mehāniķa kvalifikācijai uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW:
88.1. izglītība - Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta atzīta izglītības programma saskaņā ar Kodeksa standartu A-III/3;
88.2. cenzs - vismaz divdesmit četri mēneši jūras cenzs sardzes mehāniķa amatā, no kuriem vismaz divpadsmit mēneši jūras cenzs otrā mehāniķa amatā uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 750kW un lielākiem;
88.3. tiesības ieņemt vecākā mehāniķa amatu uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW.
89. Prasības otrā mehāniķa kvalifikācijai uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielākiem:
89.1. izglītība - Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta atzīta izglītības programma saskaņā ar Kodeksa standartu A-III/2;
89.2. cenzs - vismaz divpadsmit mēneši jūras cenzs kuģa mehāniķa palīga vai sardzes mehāniķa amatā uz kuģiem ar galvenā dzinēja jaudu 3000 kW un lielākiem;
89.3. tiesības ieņemt otrā mehāniķa amatu uz kuģiem bez galveno dzinēju jaudas ierobežojumiem.
90. Prasības otrā mehāniķa kvalifikācijai uz kuģiem ar galvenā dzinēja jaudu, mazāku par 3000 kW:
90.1. izglītība - Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta atzīta izglītības programma saskaņā ar Kodeksa standartu A-III/3;
90.2. cenzs - vismaz divpadsmit mēneši jūras cenzs mehāniķa palīga vai sardzes mehāniķa amatā uz kuģiem ar galvenā dzinēja jaudu 750 kW un lielākiem;
90.3. tiesības ieņemt otrā mehāniķa amatu uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW.
91. Prasības sardzes mehāniķa kvalifikācijai uz kuģiem ar galvenā dzinēja jaudu 750 kW un lielākiem:
91.1. izglītība - Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta atzīta kuģu mehāniķu izglītības programma, kas ietver jūras praksi un praksi elektriskās un mehāniskās darbnīcās kuģa mehāniķa kompetences jomā un atbilst Kodeksa A-III/1 nodaļā noteiktam kompetences standartam;
91.2. cenzs - vismaz seši mēneši jūras prakse praktikanta amatā uz kuģiem ar galvenā dzinēja jaudu 750 kW un lielāku, kas dokumentēta Prakses grāmatā un ietver sevī sardzes pienākumu pildīšanu mašīntelpās sardzes mehāniķa uzraudzībā;
91.3. tiesības ieņemt sardzes mehāniķa amatu uz kuģiem bez galveno dzinēju jaudas ierobežojumiem.
92. Prasības sardzes motorista kvalifikācijai:
92.1. izglītība - sardzes motoristu kursi vai vismaz sešu mēnešu praktiskā apmācība uz kuģa jūrā saskaņā ar Kodeksa standartu A-III/4;
92.2. cenzs - pēc sardzes motoristu kursu pabeigšanas vismaz divi mēneši praktiskā apmācība uz kuģa jūrā ar galveno dzinēju jaudu lielāku par 200 kW ar sardzi mašīntelpās kvalificēta mehāniķa uzraudzībā;
92.3. tiesības ieņemt motorista amatu ar sardzes tiesībām uz kuģiem bez galveno dzinēju jaudas ierobežojumiem.
93. Prasības mehāniķa uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 750 kW kvalifikācijai:
93.1. izglītība - jūrniecības arodizglītība vai apmācības kursi kuģu mehānikas specialitātē pēc Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta atzītas izglītības programmas;
93.2. cenzs - pēc arodizglītības vai apmācības kursu pabeigšanas seši mēneši jūrā par motoristu vai mehāniķa mācekli uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, lielāku par 200 kW;
93.3. tiesības ieņemt mehāniķa amatu uz kuģiem ar galvenā dzinēja jaudu, mazāku par 750 kW.
94. Prasības kuģu saldēšanas iekārtu mehāniķa kvalifikācijai:
94.1. izglītība - profesionālā izglītība pēc Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta atzītas saldēšanas iekārtu apmācības programmas;
94.2. cenzs - seši mēneši par kuģa saldēšanas iekārtas mehāniķi praktikantu;
94.3. tiesības ieņemt kuģu saldēšanas iekārtu mehāniķa amatu.
95. Prasības kuģu elektromehāniķa kvalifikācijai:
95.1. izglītība - profesionālā izglītība pēc Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta atzītas elektroautomātikas apguves programmas;
95.2. cenzs - seši mēneši par elektromehāniķa praktikantu uz kuģiem ar ģeneratoru jaudu, lielāku par 750 kW;
95.3. tiesības ieņemt kuģa elektromehāniķa amatu.
IX. GMDSS radiosakaru personāla kvalifikācijas dokumenti
96. Prasības GMDSS II klases radioelektroniķa kvalifikācijai:
96.1. izglītība - Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta atzīta izglītības programma, kas atbilst Kodeksa A-IV/2 standartiem un B-IV/2 ieteikumiem II klases radioelektroniķiem;
96.2. tiesības ieņemt GMDSS II klases radioelektroniķa amatu.
97. Prasības GMDSS I klases radioelektroniķa kvalifikācijai:
97.1. izglītība - Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta atzīta izglītības programma, kas atbilst Kodeksa A-IV/2 standartiem un B-IV/2 ieteikumiem I klases radioelektroniķiem;
97.2. tiesības ieņemt GMDSS I klases radioelektroniķa amatu.
98. Prasības GMDSS ierobežota operatora kvalifikācijai:
98.1. izglītība - Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta atzīta izglītības programma, kas atbilst Kodeksa A-IV/2 standartiem un B-IV/2 GMDSS ierobežotajiem operatoriem;
98.2. tiesības ieņemt GMDSS operatora (radio sakaru speciālista ar tiesībām strādāt ar GMDSS A1 rajonam atbilstošu radio aprīkojumu) amatu uz kuģiem GMDSS rajonā A1.
99. Prasības GMDSS universālā operatora (radio sakaru speciālista ar tiesībām strādāt ar jebkuram GMDSS rajonam atbilstošu radio aprīkojumu) kvalifikācijai:
99.1. izglītība - Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta atzīta izglītības programma, kas atbilst Kodeksa A-IV/2 standartiem un B-IV/2 GMDSS universāliem operatoriem;
99.2. tiesības ieņemt GMDSS operatora amatu uz kuģiem bez darbības rajona ierobežojumiem.
X. Prasības speciāla tipa kuģu personāla kvalifikācijai
1. Pamatprasības tankkuģu personālam
100. Tankkuģu virsniekiem un ierindas jūrniekiem, kuriem ir ar kravu vai kravas iekārtām saistīti pienākumi un atbildība, ņemot vērā tankkuģu specifiku nepieciešams:
100.1. vismaz trīs mēnešu jūras cenzs uz tankkuģiem ar praktisko darba drošības iemaņu; vai
100.2. apgūt tankkuģu iepazīšanas kursus krastā atbilstoši Kodeksa standartam A-V/1, un
100.3. apgūt papildu ugunsdzēšanas kursu krastā atbilstoši Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta atzītai programmai.
101. Tankkuģu kapteiņiem, vecākajiem stūrmaņiem, vecākajiem un otrajiem mehāniķiem un tiem apkalpes locekļiem, kuri ir atbildīgi par kravas operācijām, papildus 100. punkta prasībām nepieciešams:
101.1. vismaz trīs mēnešu darba stāžs uz attiecīga tipa tankkuģiem amatos, saistītos ar attiecīgiem pienākumiem;
101.2. sekmīgi nokārtot apmācības kursus darbam uz naftas, ķīmijas vai gāzes tankkuģiem atbilstoši Kodeksa standartam A-V/1.
102. Pēc 100. un 101. punktā minēto kursu pabeigšanas Jūrnieku reģistrs izsniedz virsniekiem attiecīgu apstiprinājumu, bet ierindas jūrniekiem attiecīgu kvalifikācijas apliecību.
2. Pamatprasības ro-ro pasažieru kuģu personālam
103. Ro-ro pasažieru kuģa jūrniekiem pirms pienākumu pildīšanas sākšanas sekmīgi jānokārto apmācības kursi atbilstoši amatam, pienākumiem un atbildībai:
103.1. kapteiņi, virsnieki un tie kuģa apkalpes locekļi, kuri nozīmēti palīdzēt pasažieriem avārijas situācijās, iziet nekontrolējama pasažieru pūļa vadības apmācību;
103.2. apkalpes locekļi, kam ir specifiski pienākumi un atbildība uz ro-ro pasažieru kuģiem, iziet ro-ro pasažieru kuģu iepazīšanas apmācību;
103.3. personāls, kas apkalpo pasažierus kuģu pasažieru telpās, iziet papildu drošības apmācību;
103.4. kapteiņi, vecākie stūrmaņi, vecākie un otrie mehāniķi un tie apkalpes locekļi, kuri ir atbildīgi par pasažieru uzkāpšanu uz kuģa un izkāpšanu, par kravas iekraušanu, izkraušanu un nostiprināšanu, vai par kuģa korpusa hermetizāciju, iziet apmācību pasažieru, kravas drošībā un kuģa korpusa ūdensnecaurlaidības kontrolē;
103.5. Apkalpes locekļi, kuri ir atbildīgi par pasažieru drošību avārijas situācijās, iziet cilvēku uzvedības un krīzes kontroles vadīšanas kursus.
104. Noteikumu 103.1, 103.4 un 103.5 apakšpunktā minētos apmācības kursus iziet ne retāk kā reizi piecos gados.
3. Pamatprasības pasažieru kuģu, kuri nav ro-ro tipa kuģi, personālam
105. Pasažieru kuģu (kuģu, kuri paredzēti vairāk nekā divpadsmit pasažieru pārvadāšanai komercdarbības nolūkā), kas neatbilst ro-ro pasažieru kuģiem, jūrnieki iziet atbilstošus apmācības kursus:
105.1. apkalpes locekļi, kuri nozīmēti palīdzēt pasažieriem avārijas situācijās, iziet nekontrolējama pasažieru pūļa vadības apmācību;
105.2. apkalpes locekļi, kam ir specifiski pienākumi un atbildība, iziet šo kuģu iepazīšanas apmācību;
105.3. personāls, kas apkalpo pasažierus kuģu pasažieru telpās, iziet papildu drošības apmācību;
105.4. kapteiņi, vecākie stūrmaņi, vecākie un otrie mehāniķi un tie apkalpes locekļi, kuri ir atbildīgi par pasažieru uzkāpšanu uz kuģa un izkāpšanu, iziet apmācību pasažieru drošībā;
105.5. apkalpes locekļi, kuri ir atbildīgi par pasažieru drošību avārijas situācijās, iziet cilvēku uzvedības un krīzes kontroles vadīšanas kursus.
106. Noteikumu 105.1., 105.4. un 105.5. apakšpunktā minētos apmācības kursus iziet ne retāk kā reizi piecos gados.
XI. Darba drošības, medicīniskās aprūpes, avārijas likvidēšanas un glābšanas funkciju pildīšanas prasības
1. Pamatkurss drošībā
107. Visi jūrnieki apgūst pamatkursu drošībā saskaņā ar Kodeksa standartu A-VI/1.
2. Glābšanas līdzekļu un ātrgaitas glābšanas laivu vadītāju kursi
108. Prasības glābšanas līdzekļu (glābšanas laivas un plosti) vadītāja apliecības saņemšanai:
108.1. sešu mēnešu jūras cenzs;
108.2. sekmīgi nokārti glābšanas līdzekļu vadīšanas kursi atbilstoši Kodeksa standartam A-VI/2-1.
109. Kandidātam ātrgaitas glābšanas laivu vadītāja apliecības saņemšanai nepieciešams:
109.1. sešu mēnešu jūras cenzs;
109.2. sekmīgi nokārtoti ātrgaitas glābšanas laivu vadīšanas kursi atbilstoši Kodeksa standartam A-VI/2-2.
3. Ugunsdzēšanas vadības kurss
110. Kuģu apkalpes locekļi, kuri tiek nozīmēti vadīt ugunsdzēšanas operācijas uz kuģiem, reizi piecos gados sekmīgi nokārto ugunsdzēšanas vadīšanas kursus atbilstoši Kodeksa standartam A-VI/3.
4. Medicīniskās pirmās palīdzības un medicīniskās aprūpes kursi
111. Kuģu apkalpes locekļi, kuri nozīmēti neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai uz kuģa, sekmīgi nokārto neatliekamās medicīniskās palīdzības kursus atbilstoši Kodeksa standartam A-VI/4-1.
112. Apkalpes locekļi, kuri nozīmēti medicīniskās aprūpes veikšanai uz kuģa, reizi piecos gados sekmīgi nokārto medicīniskās aprūpes kursus atbilstoši Kodeksa standartam A-VI/4-2.
XII. Jūrnieku alternatīvā sertificēšana
113. Jūrnieku reģistrs saskaņā ar Kodeksa VII nodaļas prasībām var izsniegt kvalifikācijas dokumentus, kas ir atšķirīgi no šajos noteikumos paredzētajiem, ar nosacījumu, ka tiek pildītas visas Kodeksa noteiktās prasības.
XIII. Sardzes pildīšana
114. Lai novērstu kuģa sardzes pārslodzi un nogurumu, kuģošanas kompānija nodrošina sardzes jūrniekiem vismaz desmit stundu atpūtas laiku jebkurā divdesmit četru stundu laika periodā.
115. Atpūtas laiku var sadalīt divās daļās, no kurām viena nevar būt īsāka par sešām stundām.
116. Minimālā atpūtas laika prasības neievēro avārijas, trauksmes vai citā ārkārtējā gadījumā.
117. Minimālais desmit stundu atpūtas laiks, kā tas noteikts 114. un 115. punktā, var tikt samazināts līdz sešām nepārtrauktām stundām ar nosacījumu, ka šī samazināšana notiek ne vairāk kā divas dienas pēc kārtas un nodrošina vismaz septiņdesmit stundu atpūtas laiku jebkuru septiņu dienu laikā.
118. Kuģu kapteiņi nodrošina sardzes grafiku izvietošanu uz kuģiem redzamās vietās.
119. Sardzes organizācijas pamatprincipi:
119.1. lai nodrošinātu nepārtrauktu un drošu sardzi uz kuģiem, kuģu īpašnieki, kapteiņi, vecākie mehāniķi un kuģu sardzes personāls ievēro Konvencijas VIII nodaļas un Kodeksa A-VIII nodaļas prasības un Kodeksa B-VIII nodaļā noteiktos principus un rekomendācijas;
119.2. sardzes stūrmaņi ir atbildīgi par kuģa drošību savas sardzes laikā;
119.3. radio operatori vai sardzes stūrmaņi ir atbildīgi par nepārtrauktu radio sakaru nodrošināšanu uz attiecīgām frekvencēm savas sardzes laikā;
119.4. sardzes mehāniķi vecākā mehāniķa vadībā un saskaņā ar Kodeksa prasībām atbild par sardzes pildīšanu mašīntelpās savas sardzes laikā;
119.5. kuģa kapteinis nodrošina attiecīgu sardzi, kuģim atrodoties arī uz enkura vai pie piestātnes;
119.6. organizējot sardzi uz kuģa ar bīstamo kravu, tiek ņemts vērā bīstamās kravas veids, daudzums, iepakojums un izvietojums, kā arī citi īpašie apstākļi uz kuģa, uz ūdens un krastā.
XIV. Alkohola un narkotisko vielu lietošanas kontrole
120. Jūrnieki, kuri ir alkohola vai narkotisko vielu ietekmē, nedrīkst pildīt sardzes pienākumus.
121. Alkohola koncentrācija jūrnieka asinīs (BAC), tam atrodoties uz kuģa no sardzes brīvajā laikā, nedrīkst pārsniegt 0,05% (0,5 promiles).
122. Kuģošanas kompānijas vadība un kuģu kapteiņi nodrošina attiecīgus pasākumus, lai novērstu alkohola un narkotisko vielu lietošanu, un nepieciešamo pārbaudes procedūru veikšanu.
XV. Noslēguma jautājumi
123. Kompetences sertifikāti, kvalifikācijas apliecības un apstiprinājumi, kas izdoti pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, ar noteiktu derīguma termiņu, ir derīgi līdz to derīguma termiņa beigām. Savukārt kompetences sertifikāti, kvalifikācijas apliecības un apstiprinājumi, kas izdoti pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, bez noteikta derīguma termiņa, ir derīgi piecus gadus, skaitot no to izdošanas dienas. Šajā punktā minētie dokumenti ir jānomaina ar šajos noteikumos paredzētajiem dokumentiem.
124. Visu pārējo Latvijas Republikā nodarbināto jūrnieku (palīgfloti ieskaitot) un zvejnieku profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti (diplomi, apliecības, sertifikāti), kuri nav pakļauti Konvencijas prasībām un izdoti pirms 1998.gada 1.janvāra, tiek nomainīti ar šajos noteikumos paredzētajiem nacionālajiem kvalifikācijas dokumentiem līdz 2003.gada 31.decembrim.
125. Jūras administrācija izstrādā jūrnieku sagatavošanas un sertifikācijas maksas pakalpojumu tarifus. Šos tarifus apstiprina satiksmes ministrs.
126. Pretrunu gadījumā attiecībā uz šo noteikumu prasību piemērošanu noteicošais ir Konvencijas teksts.
127. Šie noteikumi stājas spēkā 2003.gada 25. augustā.
Satiksmes ministrs R.Zīle
Jūrniecības departamenta direktors A.Krastiņš
"Latvijas Vēstneša" redakcijā saņemti 22.12.2004.
1.pielikums
Jūrniecības departamenta direktors A.Krastiņš
3.pielikums
5.pielikums
Jūrniecības departamenta direktors A.Krastiņš
 |
 |
 |
 |