Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

 

Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.40/1634-8971

Rīgā 2004.gada 23.novembrī

Par starptautiskā līguma spēkā stāšanos

Ārlietu ministrija informē, ka 2004.gada 12.novembrī stājās spēkā Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgums par noteiktu kultūras mantojuma objektu aizsardzību un saglabāšanu (apstiprināts ar 2002.gada 1.oktobra MK noteikumiem Nr.440, parakstīts Rīgā 2002.gada 7.oktobrī, nav publicēts);

Juridiskā departamenta direktora p.i. E.Dumpe

 

Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgums par noteiktu kultūras mantojuma objektu aizsardzību un saglabāšanu

Latvijas Republikas valdība un Amerikas Savienoto Valstu valdība (turpmāk tekstā - Puses),

- vēlēdamās panākt veiksmīgu sadarbību abu valstu kultūras un kultūras mantojuma jomā,

- būdamas pārliecinātas par to, ka šāds līgums sekmēs daudzu kontaktu stiprināšanu starp abām valstīm,

- apņēmībā respektēt fundamentālās cilvēktiesības un cenšoties veicināt sapratni, iecietību un draudzību starp visām nācijām, visu rasu un reliģiju grupām,

- būdamas pārliecinātas par to, ka katra kultūra ir godājama un ir tā vērta, lai to respektētu un saglabātu, un ka katra kultūra ir daļa no kopīgā visas cilvēces kultūras mantojuma,

- vēlēdamās pastiprināt kultūras mantojuma aizsardzību un nodrošināt nediskriminējošu pieeju nacionālajām un pasaules kultūras vērtībām,

- ievērojot to, ka kultūras mantojuma nolietošanās vai izzušana kaitē visas pasaules nāciju kopīgajam kultūras mantojumam, padarot to nabadzīgāku,

- ievērojot to, ka ikviena kultūras mantojuma objekta aizsardzība var būt efektīva tikai tad, ja to veic gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī, valstīm cieši sadarbojoties,

- ņemot vērā Eiropas sadarbības un drošības apspriedes Helsinku Noslēguma aktā ietvertos principus un

- vēlēdamās rūpīgi izstrādāt konkrētus pasākumus, lai nostiprinātu 1972. gada "Konvencijā par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību" paustos principus un mērķus attiecībā uz noteiktiem genocīda upuru kultūras mantojuma objektiem,

vienojās par sekojošo:

1. pants

Katra Puse veic atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu un saglabātu kultūras mantojumu, kas pieder visām tām nacionālajām, reliģiskajām vai etniskajām grupām, tai skaitā genocīda upuriem II pasaules karā (turpmāk tekstā - Grupām), kas dzīvo vai dzīvoja tās valsts teritorijā.

Šajā Līgumā lietotais termins "kultūras mantojums" nozīmē dievnamus, vēsturiski nozīmīgas vietas, pieminekļus, kapsētas un mirušo piemiņas vietas, kā arī arhīvu materiālus, kas ar minēto saistīti.

2. pants

Puses sadarbojas, sastādot sarakstus, kuros iekļauj 1.pantā minētajiem atbilstošus objektus, īpaši tos, kam draud nolietošanās vai bojāeja. Katra Puse šādus sarakstus var publicēt.

3. pants

Katra Puse nodrošina, ka netiek pieļauta ne formāla, ne faktiska kādai no Grupām piederošā kultūras mantojuma diskriminācija, ne arī otras Puses iedzīvotāju diskriminācija attiecībā uz tās likumu un noteikumu loku un piemērošanu, kas skar:

(a) šo iedzīvotāju kultūras mantojuma aizsardzību un saglabāšanu,

(b) tiesības veicināt minētā kultūras mantojuma aizsardzību un saglabāšanu un

(c) sabiedrisko pieejamību šim kultūras mantojumam.

4. pants

Ja kāda no Grupām pati saviem spēkiem nevar nodrošināt adekvātu sava kultūras mantojuma aizsardzību un saglabāšanu, katra Puse veic īpašus pasākumus šī kultūras mantojuma aizsardzības un saglabāšanas nodrošināšanai savas valsts teritorijā un aicina sadarboties otru Pusi un tās pilsoņus gadījumos, kad šāda palīdzība nepieciešama.

5. pants

Kultūras mantojuma objekti, uz kuriem attiecas 4. pants un kuri ir īpaši nozīmīgi, tiek ņemti uzskaitē, iekļaujot tos kultūras mantojuma objektu sarakstos. Šādi saraksti tiek publiski paziņoti un darīti zināmi kompetentām valsts un pašvaldību varas institūcijām.

Visus šādā veidā uzskaitītos kultūras mantojuma objektus aizsargā, saglabā un apzīmē atbilstoši katras Puses valsts teritorijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Šādam kultūras mantojumam tiek nodrošināta publiska pieejamība.

Šādus kultūras mantojuma objektu sarakstus sastāda Līguma 6. pantā minētā komisija. Komisija jebkurā laikā var noteikt objektus, kas iekļaujami šādā sarakstā.

6. pants

Ar šo ir nodibināta Apvienotā kultūras mantojuma komisija (turpmāk tekstā - Komisija), lai pārraudzītu 2. un 5.pantā minēto sarakstu izmantošanu un veiktu funkcijas, ko tai deleģējušas Puses. Katra Puse ieceļ vienu Komisijas locekli, kuram var būt vietnieki un padomnieki. Lēmumu pieņemšanai nepieciešama abu Komisijas locekļu piekrišana. Puses sadarbojas, lai Komisijai nodrošinātu piekļūšanu pie kultūras mantojuma objektiem un apgādātu to ar informāciju, kas nepieciešama tās pienākumu veikšanai.

Katra Puse ar sava pārstāvja starpniecību Komisijā var vērsties pie otras Puses ar lūgumu atbilstoši izstrādāt īpašas vienošanās saskaņā ar komisijas procedūrām, kas vērstas uz tādu grupu kultūras mantojuma aizsardzību un saglabāšanu otras Puses valsts teritorijā, kas nav minētas līguma 1.pantā, gadījumos, kad šāds kultūras mantojums ir saistīts ar lūdzējas Puses pilsoņu kultūras mantojumu ārzemēs un kad kāda iemesla dēļ ir nepieciešama tā aizsardzība un saglabāšana. Otra Puse apsvērs pasākumus, kas veicami, lai atbildētu uz šo lūgumu, un ir saskaņā ar tās valsts teritorijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Latvijas Republikas Kultūras ministrija ir izpildaģents Līguma īstenošanā Latvijas pusē. Amerikas Savienoto Valstu Komisija Amerikas mantojuma saglabāšanai ārzemēs ir izpildaģents Amerikas pusē.

7. pants

Šī Līguma noteikumi neatbrīvo nevienu no Pusēm no tās pienākumiem, kas izriet no 1972. gada "Konvencijas par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību" vai jebkuras citas vienošanās par kultūras mantojuma aizsardzību.

8. pants

Līgums tiek īstenots atbilstoši abu valstu normatīvajiem aktiem un pieejamajiem finansiālajiem līdzekļiem.

9. pants

Līguma interpretācijā vai pielietošanā radušos strīdīgos jautājumus iesniedz izskatīšanai izpildaģentiem.

10. pants

Līgums stājas spēkā pēc tam, kad abas Puses diplomātisko notu apmaiņas ceļā ir paziņojušas viena otrai par iekšējo juridisko prasību izpildi, lai Līgums stātos spēkā.

Līgums ir spēkā uz nenoteiktu laiku; tomēr katrai Pusei ir tiesības jebkurā laikā diplomātiskā ceļā rakstiski paziņot par savu nodomu šo Līgumu izbeigt. Līgums zaudē spēku pēc sešiem mēnešiem pēc paziņojuma iesniegšanas datuma.

Parakstīts Rīgā 2002.gada 7.oktobrī divos eksemplāros latviešu un angļu valodā, turklāt abi teksti ir vienlīdz autentiski.

Latvijas Republikas

Amerikas Savienoto Valstu

valdības vārdā

valdības vārdā