Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.515

Rīgā 2004.gada 1. jūnijā (prot. Nr.33 25.§)
Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumos Nr.168 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā""
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu

Izdarīt Latvijas būvnormatīvā LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā" (apstiprināts ar Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumiem Nr.168 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"", Latvijas Vēstnesis, 2000, 164./165.nr.; 2003, 67.nr.) šādus grozījumus:

1. Svītrot 16.punktā vārdu un skaitli "un 2".

2. Papildināt 56.1.apakšpunktu aiz vārda "ūdenstilpju" ar vārdiem "un ūdensteču".

3. Izteikt 56.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

"56.4. līnijas būvju trasēšana;".

4. Papildināt 58.punkta ievaddaļu aiz vārda "ūdenstilpju" ar vārdiem "un ūdensteču".

5. Aizstāt 58.2.apakšpunktā vārdu "joslas" ar vārdu "līnijas".

6. Izteikt 59.punktu šādā redakcijā:

"59. Ūdenstilpju un ūdensteču dziļumu mēra pa profilu līnijām. Atstatumus starp profiliem un augstuma (dziļuma) mērīšanas punktiem atkarībā no inženierizpētes mērķa nosaka tehniskajā uzdevumā."

7. Izteikt 4.nodaļu šādā redakcijā:

"4. Hidrometeoroloģiskā izpēte

168. Hidrometeoroloģiskās izpētes uzdevums ir sniegt teritorijas plānošanai, ēku un būvju būvprojektēšanai, būvdarbu izpildei un būvju ekspluatācijai nepieciešamo informāciju un datus par klimatiskajiem apstākļiem būvobjektā un virszemes ūdensobjektu hidroloģisko režīmu.

169. Hidrometeoroloģisko izpēti veic, lai iegūtu datus par:

169.1. plānojamās teritorijas izmantošanas iespējām un attīstības perspektīvu;

169.2. projektējamo būvobjektu, inženierinfrastruktūras un transporta objektu izvietojumu un inženieraizsardzības nepieciešamību;

169.3. paaugstināta riska teritorijām (piemēram, applūšana, vēja un ūdens erozija);

169.4. nepieciešamajām būvju konstrukcijām, parametriem un noturības aprēķināšanu;

169.5. būvju ekspluatācijas apstākļiem;

169.6. ūdeņu un atmosfēras aizsardzību un monitoringa nepieciešamību.

170. Hidrometeoroloģiskajā izpētē noskaidro:

170.1. klimatiskos apstākļus un atsevišķus meteoroloģijas raksturlielumus;

170.2. hidroloģiskos apstākļus (piemēram, ūdensteču, ūdenstilpju, purvu un piekrastes zonas hidroloģisko režīmu);

170.3. hidrometeoroloģiskos procesus un parādības.

171. Hidrometeoroloģiskās izpētes darbi ir:

171.1. būvobjektu raksturojošo hidrometeoroloģisko elementu un parādību raksturlielumu izvēle;

171.2. virszemes ūdensobjektu hidrometrisko raksturlielumu un novērojumu datu savākšana, analīze un apkopošana;

171.3. izpētes rajona rekognoscējoša apsekošana;

171.4. informācijas savākšana, analīze un apkopošana par ekstrēmām hidrometeoroloģiskajām parādībām;

171.5. virszemes ūdensobjektu morfometriskie mērījumi;

171.6. ūdens kvalitātes noteikšana laboratorijā;

171.7. virszemes ūdensobjektu hidroloģiskā režīma novērojumi pagaidu novērošanas punktos vai posteņos;

171.8. hidroloģisko aplēses lielumu noteikšana;

171.9. ūdensobjektu gultnes un krastu pārveides procesu novērošana (monitorings).

172. Hidrometeoroloģiskās izpētes darbu apjomu un sastāvu atkarībā no projektējamā būvobjekta tipa, drošuma (nozīmības) pakāpes, teritorijas hidrometeoroloģiskās izpētes pakāpes un projektēšanas stadijas nosaka hidrometeoroloģiskās izpētes programmā (priekšrakstā).

173. Teritorijas plānošanai un ēku un būvju būvprojektēšanai nepieciešami 2.tabulā noteiktie meteoroloģisko elementu un parādību raksturlielumi un 3.tabulā noteiktie virszemes ūdensobjektu hidroloģiskā režīma raksturlielumi.

2.tabula

Nr.
p.k.

Meteoroloģiskie elementi un parādības

Raksturlielumi

1.

Gaisa temperatūra

Katra mēneša vidējā gaisa tempe­ratūra

Gaisa temperatūras absolūtais mini­mums un maksimums

Visaukstākā un viskarstākā mēneša vidējā gaisa temperatūra

Raksturīgu periodu diennakts vidējā temperatūra

2.

Gaisa mitrums

Diennakts vidējais ūdens tvaiku parciālais spiediens gaisā

Gaisa relatīvais mitrums un mitruma amplitūda

3.

Nokrišņi

Mēneša un gada nokrišņu summa un sadalījums

Sniega segas biezums, parādīšanās, nostabilizēšanās, sairšanas un izzušanas laiks

Nokrišņu intensitāte

4.

Vējš

Vēja virzienu atkārtošanās un vēja ātrums

5.

Saules radiācija un zemes siltuma režīms

Saules radiācija uz dažādi orientētām virsmām

Grunts sasalšanas dziļums

Vidējais un lielākais 0 0C tem­peratūras dziļums augsnē

6.

Atmosfēras parādības

Apledojuma un sarmas svars uz vadiem, normatīvais apledojuma slānis

Kailsala, sniegputeņu, vētru un lietusgāžu atkārtošanās periodi

3.tabula

Nr.
p.k.

Ūdensobjektu hidroloģiskais režīms

Raksturlielumi

1.

Līmeņu režīms

Augstākais, zemākais un vidējais ūdenslīmenis

2.

Noteces režīms

Maksimālais, minimālais un vidējais caurplūdums

Noteces apjoms, slānis, modulis un koeficients

Straumes ātrums

3.

Termiskais režīms

Ūdens temperatūras diennakts svār­stības un mainība gada laikā

4.

Ledus režīms

Ūdenstilpju un ūdensteču aiz­salšanas, ledstāves, ledus uzlūšanas un iešanas laiks

Ledus segas biezums

Vižņu kustība un ledus sablīvējumi

5.

Hidroķīmiskais režīms

Ūdens ķīmiskās, fizikālās un bak­terioloģiskās īpašības

6.

Sanešu režīms un gultnes procesi

Suspendēto un dibensanešu apjoms un grimšanas ātrums

Ūdens duļķainums

7.

Ezeru ūdens bilance

Ūdens pietece, nokrišņi, konden­sācija, notece un iztvaikošana

8.

Purvu hidroloģiskais režīms

Gruntsūdens līmenis un notece

174. Informācijas iegūšanai par meteoroloģisko elementu un parādību raksturlielumiem izmanto Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01 "Būvklimatoloģija", kā arī reprezentatīvu meteoroloģisko staciju un posteņu novērojumus.

175. Informācijas iegūšanai par virszemes ūdensobjektu hidroloģisko režīmu un ekstrēmām hidrometeoroloģiskajām parādībām izmanto:

175.1. agrāk veikto inženierizpētes darbu pārskatus (atskaites), arhīvu materiālus un zinātniski tehniskās publikācijas;

175.2. publicētos hidrometeoroloģisko staciju un posteņu novērojumu datus;

175.3. jaunākos nepublicētos hidrometeoroloģisko staciju un posteņu novērojumu datus;

175.4. iedzīvotāju liecības;

175.5. būvju lietotāju un attiecīgo dienestu ziņas par avārijas situācijām, ko radījuši nelabvēlīgi hidrometeoroloģiskie apstākļi.

176. Informāciju par virszemes ūdensobjekta hidrogrāfisko tīklu, morfometriskajiem, hidrogrāfiskajiem un sateces baseina virsmas apstākļiem iegūst, veicot izpētāmās teritorijas rekognoscējošu apsekošanu un uzmērīšanu, kā arī lietojot attiecīga mēroga topogrāfiskās kartes un plānus.

177. Ūdens kvalitātes, ķīmisko, fizikālo un bakterioloģisko īpašību noteikšanai vai precizēšanai ņem ūdens paraugus, izvēlas laboratorijas analīžu metodes, veic analīzes un novērtē to rezultātus.

178. Lai noteiktu virszemes ūdensobjektu gultnes un krastu pārveides procesus ilgstošā laikposmā, ierīko novērošanas tīklu un veic novērojumus (monitoringu).

179. Hidroloģisko parametru aplēses lielumus ar attiecīgo būvju projektēšanu reglamentējošos būvnormatīvos vai piemērojamos standartos noteikto ikgadējo pārsniegšanas varbūtību (nodrošinājumu) aprēķina, izmantojot 4.tabulā noteiktos paņēmienus vai citus pamatotus paņēmienus.

4.tabula

Nr.
p.k.

Galvenie hidroloģiskie
parametri

Hidroloģisko parametru aplēses lielumu noteikšanas paņēmieni

1.

Ūdens līmenis un straumes ātrums

Mērījumi reprezentatīvā hidroloģiskā postenī, ūdens līmeņa un caurplūduma mērījumi pagaidu postenī

Gultnes morfometriskie mērījumi un hidrauliskie aprēķini

2.

Ūdens caurplūdums

Vidējām un lielām upēm (ar baseina laukumu 2000 km2 un vairāk) - interpolējot aplēses lielumus no reprezentatīviem hidroloģiskiem posteņiem, mazākām upēm - izmantojot Latvijas teritorijai noteiktās empīriskās sakarības vai ar analoģijas metodi pārnesot reprezentatīvo hidroloģisko posteņu datus (ja tādi ir)

180. Lai upes līmeņa posteni varētu uzskatīt par reprezentatīvu, tam jāatbilst šādām prasībām:

180.1. ūdens līmeņa regulārie mērījumi (vismaz divas reizes diennaktī) ir veikti pietiekami ilgi (maksimālā ūdens līmeņa noteikšanai nepārtraukta novērojumu rinda ir garāka par 25 gadiem);

180.2. sakarības starp ūdens līmeni pagaidu postenī un reprezentatīvajā postenī ir statistiski būtiskas (ticamības līmenis vismaz 95 %);

180.3. starp ūdens līmeni izpētāmajā vietā un postenī ir tieša hidrauliska saistība.

181. Lai upes hidroloģisko posteni varētu uzskatīt par reprezentatīvu, tam jāatbilst šādām prasībām:

181.1. būvobjekta un hidroloģiskā posteņa savstarpējais novietojums un hidroloģiskie apstākļi ir tādi, ka nepieciešamos raksturlielumus, kas iegūti postenī, var attiecināt uz izpētāmo vietu;

181.2. maksimālā caurplūduma noteikšanai nepārtrauktu novērojumu rinda ir garāka par 25 gadiem;

181.3. citu hidroloģisko parametru novērojumu rinda ir tik gara, ka iespējams izveidot drošas sakarības ar atbalsta posteni.

182. Izvēloties reprezentatīvu upes hidroloģisko posteni, ņem vērā:

182.1. noteces veidošanās viendabību (līdzību);

182.2. klimatisko apstākļu līdzību;

182.3. faktorus, kuri var mainīt upes dabiskās noteces lielumu (noteces regulēšana, ūdens ņemšana vai novadīšana). Izpētāmās ūdensteces baseina laukums un reprezentatīvā posteņa baseina laukums nedrīkst atšķirties vairāk kā 10 reizes.

183. Izvēloties reprezentatīvu jūras, ezera vai ūdenskrātuves hidrometeoroloģisko staciju, ņem vērā:

183.1. krastu orientāciju pret debespusēm un valdošo vēju virzienu;

183.2. krasta līnijas izrobotību;

183.3. piekrastes hidrogrāfisko raksturojumu;

183.4. akvatorijas būves.

184. Pagaidu novērošanas punktu (posteņu) skaitu būvobjektā izvēlas atkarībā no pētāmā virszemes ūdensobjekta iecirkņa garuma, hidroloģiskā režīma veidošanās apstākļiem un klimatiskajām īpatnībām, kā arī no projektējamo būvju izvietojuma.

185. Novērojumu ilgums pagaidu novērošanas punktos atkarīgs no laika, kāds nepieciešams, lai iegūtu raksturlielumu korelatīvas sakarības starp vienā laikā veiktajiem novērojumiem pagaidu novērošanas punktā (postenī) un reprezentatīvā hidrometeoroloģiskajā postenī. Nepieciešamais novērojumu ilgums, kas atkarīgs no novērojamā raksturlieluma veida, noteikts 5.tabulā.

5.tabula

Nr.
p.k.

Hidrometeoroloģiskā režīma vai procesa raksturojums

Mazākais novērojumu ilgums

1.

Iekšējo ūdeņu, jūras un mete­oroloģisko elementu režīms

Viens gads, kurā novē­rojamas visas hidroloģiskā režīma fāzes vai klimatiskās sezonas (meteoroloģiskajiem elementiem)

2.

Sezonas un ekstrēmie hidroloģiskie un meteoroloģiskie elementi un parādības (piemēram, maksimālais un minimālais ūdens līmenis un caurplūdums, gaisa temperatūra, nokrišņi, termiskais un ledus režīms)

Hidroloģiskā režīma fāze vai klimatiskā sezona, kuras laikā attiecīgais elements vai parādība ir novērojama

3.

Gultņu, ūdenstilpju krastu pārvei­došanās procesi un jūras piekrastes dinamika

Vismaz viena gada bezledus periods

186. Par kritēriju hidrometeoroloģisko aplēses lielumu noteikšanai pieņem attiecīgā lieluma ikgadējo pārsniegšanas varbūtību (nodrošinājumu), bet procesiem - šo procesu prognozēto attīstību līdz aplēses perioda beigām. Hidrometeoroloģiskos aplēses lielumus un ikgadējo pārsniegšanas varbūtību (nodrošinājumu) vērtības nosaka attiecīgo būvju projektēšanu reglamentējošie būvnormatīvi vai piemērojamie standarti.

187. Ūdensobjekta hidroloģiskā režīma novērojumi un klimatisko apstākļu un hidrometeoroloģisko procesu izpēte būves ekspluatācijas laikā nepieciešami, ja konstatē:

187.1. būtiskas atšķirības starp būvprojektā izmantotajiem un faktiskajiem aplēses lielumiem vai klimatiskajiem apstākļiem;

187.2. hidrometeoroloģisko elementu vai parādību nelabvēlīgu iedarbību uz būvi;

187.3. būves neprognozētu iedarbību uz virszemes ūdensobjektu vai blakus teritorijas tehnisko stāvokli."

8. Svītrot 2.pielikumu.

Ministru prezidents I.Emsis

Ekonomikas ministrs J.Lujāns
05.06.2004