Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Darbības ar dokumentu
Tiesību akts: spēkā esošs

Ministru kabineta rīkojums Nr.181

Rīgā 2004.gada 31.martā (prot. Nr.16, 3.§)

Par Rīcības programmu komunālo notekūdeņu un bīstamo vielu radītā virszemes ūdeņu piesārņojuma samazināšanai

1. Atbalstīt Rīcības programmu komunālo notekūdeņu un bīstamo vielu radītā virszemes ūdeņu piesārņojuma samazināšanai (turpmāk - rīcības programma).

2. Noteikt Vides ministriju par atbildīgo institūciju rīcības programmas īstenošanā.

3. Rīcības programmu īstenot likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Ministru prezidenta vietā - Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers

Vides ministrs R.Vējonis



(Ministru kabineta

2004.gada 31.marta rīkojums Nr.181)

Rīcības programmas komunālo notekūdeņu un bīstamo vielu radītā virszemes ūdeņu piesārņojuma samazināšanai kopsavilkums

Rīcības programma komunālo notekūdeņu un bīstamo vielu radītā virszemes ūdeņu piesārņojuma samazināšanai (turpmāk - rīcības programma) ir izstrādāta laikposmam no 2004. līdz 2020.gadam, pamatojoties uz likuma "Par piesārņojumu" 17.pantu un Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumu Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" 21. un 47.punktu.

Rīcības programma nodrošinās Eiropas Kopienu padomes 1991.gada 21.maija direktīvas "Par komunālo notekūdeņu attīrīšanu" (91/271/EEC) un Eiropas Kopienu padomes 1976.gada 4.maija direktīvas "Par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kas tiek novadītas ūdens vidē" ieviešanu Latvijā.

Abu minēto direktīvu, kā arī vēl septiņu direktīvu prasības, kas attiecas uz bīstamajām vielām, iekļautas Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumos Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī".

Eiropas Kopienu padomes 1991.gada 21.maija direktīvas "Par komunālo notekūdeņu attīrīšanu" (91/271/EEC) ieviešanai ir noteikts pārejas periods līdz 2015.gadam, kad plānots sakārtot ūdenssaimniecību 88 Latvijas pilsētās un lielākajās apdzīvotajās vietās.

Rīcības programmas mērķis ir samazināt piesārņojumu, kas radies komunālo notekūdeņu novadīšanas dēļ, un bīstamo vielu radīto virszemes ūdeņu piesārņojumu.

Lai sasniegtu rīcības programmas mērķi, rīcības programma paredz īstenot šādus svarīgākos uzdevumus:

1. Samazināt Latvijā nonākošo ūdeņu pārrobežu piesārņojumu.

2. Nodrošināt apdzīvoto vietu notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

3. Veikt pasākumus ļoti bīstamo vielu emisiju novēršanai un bīstamo vielu emisiju samazināšanai upju baseinu apgabalos.

4. Samazināt bīstamo vielu izmantošanu ražošanas procesos un to nokļūšanu notekūdeņos.

5. Pilnveidot monitoringa programmas virszemes ūdeņu kvalitātes novērtējumam un kontrolei.

6. Pilnveidot starpinstitūciju koordināciju un nodrošināt atbilstošu informācijas apriti.

Prognozējamie rezultāti:

1. Samazināts robežšķērsojošais piesārņojums, un tas netraucē normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi.

2. Virszemes ūdeņu kvalitāte atbilst vides kvalitātes normatīviem. Apdzīvotajās vietās, kurās ir vairāk nekā 2000 iedzīvotāju, 95 % komunālo notekūdeņu tiek savākti un attīrīti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

3. Ļoti bīstamās vielas ar notekūdeņiem netiek emitētas. Ūdens videi bīstamo vielu koncentrācija virszemes ūdeņos ir zemāka par vides kvalitātes normatīviem.

4. Uzņēmumos veikti pasākumi, lai novērstu ūdeņu piesārņojumu ar bīstamajām vielām.

5. Virszemes ūdeņu kvalitātes monitoringa sistēma nodrošina precīzu datu ieguvi par virszemes ūdeņu stāvokli. Tiek veikts ļoti bīstamo un bīstamo vielu monitorings.

6. Valsts un pašvaldību institūcijas nodrošina normatīvo aktu prasību ieviešanu un efektīvu izpildes kontroli.

Saskaņā ar Nacionālo vides politikas plānu (2004.-2008.) finansējums investīcijām ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošanai paredzēts no valsts budžeta, pašu līdzekļiem un Eiropas Savienības līdzfinansējuma.

Finansējums vides aizsardzības infrastruktūras - ūdenssaimniecības - attīstībai (miljoni latu)

Finansējuma avots

2004.gadā

2005.gadā

2006.gadā

2007.gadā

2008.gadā

1.

Eiropas Savienības līdzfinansējums

16,674

21,090

103,437

85,379

59,228

2.

Valsts budžets

0,749

11,343

7,391

-

2,870

3.

Pašu līdzekļi

9,231

12,294

10,646

15,225

11,057

 

Kopā

26,654

44,726

121,474

100,604

73,155

Lai īstenotu rīcības programmu, paredzēti ievērojami finanšu līdzekļi. Tomēr jāņem vērā, ka 2007. un 2008.gada Eiropas Savienības līdzfinansējums tabulā ir norādīts aptuveni, jo Eiropas Savienības strukturālo fondu izlietojumu plāno tikai trim gadiem.

Tabulā nav norādītas Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto pasākumu izmaksas, jo pašlaik ir zināms tikai pasākumam "Vides kvalitātes un infrastruktūras uzlabošana" pieejamais finansējums.

Lai izpildītu rīcības programmā iekļautos uzdevumus, kas saistīti ar ķīmisko vielu un ķīmisko produktu aprites sistēmas pilnveidošanu, papildus nepieciešami līdzekļi apmēram 170000 latu apmērā gadā. Lai izpildītu uzdevumus, kas saistīti ar operatoru radītā ūdens vides piesārņojuma samazināšanu, galvenokārt tiek piesaistīti privātie līdzekļi.

Rīcības programmas īstenošanu koordinēs Vides ministrija un nodrošinās tās padotībā esošās astoņas reģionālās vides pārvaldes, Vides valsts inspekcija, Latvijas Vides aģentūra un Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs, kā arī upju baseinu pārvaldes.

Atbilstoši likumam "Par pašvaldībām" pašvaldības organizēs iedzīvotāju komunālo pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem - ūdensapgādi un kanalizāciju, kā arī notekūdeņu savākšanu, novadīšanu un attīrīšanu.

Konkrētu uzdevumu izpildē tiks iesaistītas atbildīgo ministriju struktūrvienības, kā arī zinātniskās iestādes un augstskolas, profesionālās un nevalstiskās organizācijas, uzņēmējsabiedrības (komercsabiedrības) un valsts pārvaldes iestādes.

Par rīcības programmas izpildes pārskatu uzskatāms Latvijas Vides aģentūras reizi divos gados sagatavotais publiskais pārskats par pazemes un virszemes ūdeņu aizsardzību pret īpaši bīstamo vielu un bīstamo vielu emisijas radīto piesārņojumu un publiskais pārskats par komunālo notekūdeņu novadīšanu un notekūdeņu dūņu izmantošanu un deponēšanu Latvijas teritorijā, kas tiek izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumu Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" 66.punktu.

Vides ministrs R.Vējonis