Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Satiksmes ministrijas instrukcija Nr.3

2000.gada 6.jūnijā

Vilcienu kustības un manevru darbu instrukcija

Izdota saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 27.aprīļa noteikumu Nr.148
"Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi" 4.1.apakšpunktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Šī instrukcija reglamentē vilcienu kustības un manevru darbu organizāciju, vilcienu kustības kārtību iecirkņos, kas aprīkoti ar automātisko un pusautomātisko bloķēšanu, dispečercentralizāciju un citiem sakaru līdzekļiem, un vilcienu kustības kārtību, ja pārtraukta visu veidu signalizācijas darbība un sakari, tiek veikti būvju un iekārtu remontdarbi, atjaunošanas un palīdzības darbi, tiek pieņemti un nosūtīti vilcieni un veikti manevri.

2 . Vilcienu pieņemšanu, nosūtīšanu un caurlaišanu katrā stacijā un ceļa postenī veic tikai viens darbinieks - stacijas dežurants vai attiecīgi - posteņa, parka dežurants, bet iecirkņos ar dispečercentralizāciju - vilcienu dispečers.

3. Stacijās, atkarībā no ceļu izvietojuma, var būt vairāki stacijas, posteņa vai parka dežuranti, no kuriem katrs vada vilcienu kustību un izpilda noteiktas operācijas savā rīcības rajonā. Rīcības rajonu robežas šādās stacijās un katra stacijas, posteņa vai parka dežuranta ar vilcienu kustību saistītos pienākumus norāda stacijas tehniskās rīcības aktā (turpmāk - TRA).

4 . Visus rīkojumus vai norādījumus par vilcienu kustību un manevru darbu dod skaidri (konkrēti) un īsi. Darbinieks, kas devis rīkojumu, katru reizi uzklausa rīkojuma (norādījuma) atkārtojumu un pārliecinās, ka tas ir saprasts pareizi.

5. Visas vilcienu pieņemšanas, nosūtīšanas, caurlaišanas un manevru darbu operācijas darbinieki izpilda saskaņā ar 1999.gada 27.aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr.148 "Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi" (turpmāk - TEN), Dzelzceļa signalizācijas instrukciju un šīs instrukcijas prasībām.

6. Šajā instrukcijā paredzētos stacijas dežuranta reģistrējamos rīkojumus, kas saistīti ar vilcienu pieņemšanu un nosūtīšanu un tiek nodoti priekšējā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pa radiosakariem, ieraksta (līdz/vai rīkojuma nodošanas momentā) Vilcienu kustības žurnālā (12.pielikums) iepretim vilciena numuram, uzrādot laiku (stundas, minūtes), kad rīkojums nodots, luksofora nosaukumu (literu) vai nosūtīšanas ceļa numuru.

7. Signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas (turpmāk - SCB) aparātus darbina un luksoforu signālus (izņemot automātiski darbojošos) pārslēdz:

7.1. stacijās - stacijas dežurants vai pēc viņa rīkojuma - centralizācijas posteņa dežurants (operators) pārmijnieks;

7.2. ceļa postenī - posteņa dežurants;

7.3. pie dispečercentralizācijas - vilcienu dispečers.

8. Ja vilcienu no stacijas nosūta pie izejas luksofora aizliedzoša signāla vai no ceļa, kuram nav izejas luksofora, atļauju aizņemt posmu (ja tā netiek nodota pa radiosakaru sistēmu) nodod priekšējā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) stacijas, posteņa, parka dežurants personīgi vai ar kāda šā vilciena vilces līdzekļa brigādes vai stacijas darbinieka starpniecību. Šo kārtību norāda TRA. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) pārliecinās, ka izdotā atļauja atbilst vilciena numuram un posmam un, ka tā ir pareizi noformēta.

9. Visos gadījumos, kad vilcienu stacijā pieņem vai nosūta no stacijas pie aizliedzoša ieejas (maršruta), izejas luksofora signāla, stacijas dežurants, pirms aicinājuma signāla pogas lietošanas vai atļaujas došanas vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) braukt garām aizliedzošam signālam:

9.1. pārslēdz luksofora darbināšanas pogu (kloķi) stāvoklī, kas atbilst aizliedzošam signāla stāvoklim;

9.2. noteiktā kārtībā, kuru reglamentē stacijas TRA, pārliecinās, vai pieņemšanas (nosūtīšanas) maršruts un ceļš ir brīvs, vai pareizi pārliktas un noslēgtas maršrutā ietilpstošās pārmijas un aizsargpārmijas;

9.3. nosūtot vilcienu pārbauda, vai ir brīvs pirmais blokiecirknis (ja ir autobloķēšana) vai posms (ja ir pusautomātiskā bloķēšana), kā arī, vai bloksistēma ir pārslēgta kustības virzienā.

Aicinājuma signāla poga jātur nospiesta tik ilgi, kamēr pienākošā vai aizejošā vilciena priekšējais vilces līdzeklis paiet garām luksoforam.

Ja vilcienus pieņem vai nosūta pie ieejas (maršruta) vai izejas luksofora aizliedzoša signāla, Vilcienu kustības žurnālā iepretim vilciena numuram jābūt atzīmei "RS" (pa radiosakariem), "AS" (ar aicinājuma signālu), "RA" (pēc rakstiskas atļaujas).

10 . Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nosaka pārbrauktuvju sarakstu, kas ierīkotas stacijas galā (pārmijkopā) vai uz attālināšanās iecirkņa, un uz kurām, pieņemot vai nosūtot vilcienu pie luksofora aizliedzošā signāla, paziņojumu par pārbrauktuves slēgšanu nodod nospiežot pogu "Pārbrauktuves slēgšana". Stacijas dežurants, pirms vilciena pieņemšanas vai nosūtīšanas pie aizliedzoša signāla, nospiež šo pogu, bet, kad vilciens šķērsojis pārbrauktuvi - atlaiž šo pogu normālā stāvoklī. Ja vilciens tiek pieņemts vai nosūtīts pie aizliedzoša signāla, vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam), tuvojoties pārbrauktuvei, jābrauc sevišķi uzmanīgi, šķērsojot pārbrauktuvi ar ātrumu ne lielāku par 20 km/h, un gatavam apstāties iespējama šķēršļa gadījumā.

11. Stacijas dežurants (operators), pēc vilciena pienākšanas (atgriešanās no posma), nosūtīšanas vai garāmbraukšanas, nekavējoties ziņo par to blakus stacijas dežurantam un vilcienu dispečeram.

Vilciena nosūtīšanu (garāmbraukšanu) ziņo šādi:

"Vilciens Nr. ............... nosūtīts (pabrauca garām) plkst. ................ un ........... min."

Ja vilcienā ir vagoni, kuros iekrautas 1.klasei atbilstošas sprāgstvielas, vilciena numuru papildina ar burtiem "BM" (piemēram, 2783 BM). Ar attiecīgiem burtiem vilciena numuru papildina, ja: pasažieru vilcienu apkalpo (vada) viens vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) bez palīga - "M" , ja vilciens ir garsastāva - "G", smagsvara - "S". Ja vilcienā ir virsgabarīta krava (10. pielikums), vilciena numurs pēc burta "N" tiek papildināts ar instrukcijā, kas reglamentē virsgabarīta kravu pārvadāšanu, noteikto ciparu indeksu, kas raksturo virsgabarīta zonu un pakāpi (piemēram, "2710 N 0230").

Vilciena pienākšanu (atgriešanos no posma) ziņo šādi:

"Vilciens Nr. ........... pienāca (atgriezās no posma) plkst. ............... un ........... min."

Divceļu iecirkņos ar intensīvu vilcienu kustību, kas aprīkoti ar autobloķēšanu, stacijas dežurants var neziņot blakus stacijas dežurantam par pasažieru vilciena, kas brauc kustības grafikā paredzētajā laikā, nosūtīšanu, pienākšanu un caurlaišanu. Šī prasība neattiecas uz gadījumiem, ja pasažieru vilcienu nosūta pa nepareizo ceļu, vai tas brauc ar novirzi no kustības grafika, kā arī pārējiem visu kategoriju vilcieniem. Staciju sarakstu un kārtību, kādā staciju dežuranti sniedz paziņojumus par vilcienu nosūtīšanu, pienākšanu un garāmbraukšanu blakus staciju dežurantiem un vilcienu dispečeram nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

Katra vilciena faktisko nosūtīšanas, pienākšanas vai caurlaišanas laiku stacijas dežurants atzīmē Vilcienu kustības žurnālā. Vilcienu numurus, kuri ir papildināti ar attiecīgiem burtiem vai indeksiem, ieraksta žurnālā ar šiem burtiem vai indeksiem.

12. Visus ceļu, pārmiju, SCB un sakaru ierīču, kontakttīkla un citus bojājumus, kurus konstatējis stacijas dežurants (arī tos, kas atklāti pieņemot dežūru), vai par kuriem saņemts citu darbinieku paziņojums, ieraksta Stacijas ceļu, pārmiju, SCB un sakaru un kontakttīkla apskates žurnālā (turpmāk - Apskates žurnāls) un nekavējoties paziņo darbiniekam, kas apkalpo šīs iekārtas (ceļu meistaram, elektromehāniķim), vai attiecīgās distances (ceļu, signalizācijas un sakaru u.c.) dežurējošam darbiniekam.

Par visiem tehnisko iekārtu bojājumiem, kas varētu draudēt kustības drošībai, vai varētu izraisīt vilcienu aizturēšanu, stacijas dežurants paziņo vilcienu dispečeram.

Ja SCB iekārtu bojājuma gadījumā nepieciešams noņemt plombu no aicinājuma signāla pogas, tad par to ieraksta Apskates žurnālā, piemēram:

"Pārmiju 5.-9. sekcija rāda maldīgu aizņemtību. Noņemta plomba no aicinājuma signāla "N" pogas.

Stacijas dežurants .........................................".

Attiecīgu ierakstu Apskates žurnālā stacijas dežurants veic arī gadījumos, kad SCB iekārtu bojājuma dēļ vilcienu pieņemšana un nosūtīšana notiek ar aicinājuma signālu palīdzību, kuriem ir neplombētas pogas (ja ir skaitītāji). Šādos gadījumos žurnāla ierakstā par bojājumu un par normāla darba atjaunošanu norāda arī skaitītāja rādījumu.

13. Posmu vai ceļu slēgšana un atvēršana, pāriešana uz vienceļa kustību, ja tiek lietoti visi signalizācijas un sakaru līdzekļi, kā arī pāreja no viena signalizācijas un sakaru veida uz citu, notiek ar vilcienu dispečera rīkojumu.

Pirms telefona sakaru izmantošanas, posmu norobežojošo staciju dežuranti pārliek izejas luksoforu, kas norobežo izeju uz posmu, pogas (kloķus) stāvoklī, kas atbilst aizliedzošam šo luksoforu signālam.

Pārejot no signalizācijas un sakaru pamatlīdzekļiem uz telefona sakariem, vilcienu telefonogrammu apmaiņa starp staciju dežurantiem vienceļa posmā, kā arī gadījumos, kad tiek organizēta divvirziena kustība pa vienu no ceļiem divceļu posmā, notiek tikai pa vilcienu dispečeru sakariem ar vilcienu dispečera kontroli.

14 . Pirms dežūras pieņemšanas stacijas dežuranta pienākums ir:

14.1. iepazīties ar darba plānu, ar norādījumiem un rīkojumiem, kas attiecas uz vilcienu pieņemšanu un nosūtīšanu, manevru darbiem, ritošo sastāvu un tā izvietojumu uz pieņemšanas un nosūtīšanas ceļiem, stacijai blakus esošo posmu (blokiecirkņu) stāvokli (vai tie ir brīvi vai aizņemti);

14.2. pārliecināties, vai SCB iekārtu vadīšanas ierīces darbojas, vai uz tām ir plombas atbilstoši sarakstam, kā arī, vai ir kārtībā pārmijas, kuras apkalpo stacijas dežurants;

14.3. pārbaudīt darba vietā esošos instrumentus, signālpiederumus, inventāru un to darbderīgumu;

14.4. iepazīties ar ierakstiem Vilcienu dispečera rīkojumu žurnālā (13.pielikums), Vilcienu kustības žurnālā (12.pielikums), Vilcienu brīdinājumu uzskaites žurnālā (14.pielikums), Vilcienu telefonogrammu žurnālā (15.pielikums), Apskates žurnālā u.c. žurnālos, kas saistīti ar vilcienu kustību un kuros veic ierakstus stacijas dežurants.

Uzsākot dežūru, noformē šādu ierakstu Vilcienu kustības žurnālā:

20...... g. "......" ..................... plkst. .................... un ............... min.

Dežūru pieņēmu: stacijas dežurants ................................... (paraksts)

20...... g. "......" ..................... plkst. .................... un ............... min.

Dežūru nodevu: stacijas dežurants ................................... (paraksts)

Ja ir vilcienu pienākšanas kontroles ierīču, aicinājuma signālu, mākslīgās iedarbināšanas skaitītāji vai maršruta mākslīgās izjaukšanas skaitītāji, Vilcienu kustības žurnālā, pirms ieraksta par dežūras pieņemšanu un nodošanu, ieraksta šo skaitītāju rādījumus.

Ja stacijas dežuranta rīcībā ir bremzes kurpes, tad to numurus un atrašanās vietu (vietas) norāda Vilcienu kustības žurnālā.

15 . Uzsākot dežūru, stacijas dežuranta pienākums ir:

15.1. pārbaudīt vilcienu sastādītāju, centralizācijas posteņu dežurantu (operatoru), pārmijnieku, u.c. darbinieku ierašanos darbā;

15.2. saņemt informāciju no iepriekšminētajiem darbiniekiem par darba vietu, kurā tie strādā, bet īpaši par to vai pareizi nostiprināts ritošais sastāvs saskaņā ar stacijas TRA;

15.3. ja ir kādi trūkumi, veikt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu normālu darbu un kustības drošību.

16 . Sadales punktos, kuros nav pastāvīgu dežurējošu darbinieku, atkarībā no esošajām SCB un sakaru iekārtu sistēmām, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, nosaka kārtību, kādā tiek veiktas operācijas, kas saistītas ar vilcienu pieņemšanu, nosūtīšanu un manevru darbiem.

2. Vilcienu kustība iecirkņos ar automātisko bloķēšanu

17. Vilcienu kustība vienceļa posmos, kas aprīkoti ar divpusējo automātisko bloķēšanu, notiek abos virzienos.

Divceļu posmos, kuru ceļi aprīkoti gan ar vienpusējo, gan ar divpusējo automātisko bloķēšanu, pāra virziena vilcienu kustība notiek pa pirmo ceļu, nepāra - pa otru ceļu. Katrs no šiem ceļiem ir pareizais šī virziena vilcieniem.

Divceļu posmos, aprīkotos ar divpusējo automātisko bloķēšanu (pa katru ceļu), nepieciešamības gadījumā var organizēt vilcienu kustību abos virzienos pa katru ceļu atbilstoši vienceļa kustībai.

18 . Vadot vilcienu, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un tā palīga pienākums ir sekot gan ceļa, gan lokomotīves luksoforu signāliem un rīkoties atbilstoši to prasībām.

Ja ceļa luksofors nav redzams (liela attāluma, ceļa līkuma, miglas dēļ vai citos gadījumos), vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) un tā palīgs līdz ceļa luksofora redzamībai ievēro lokomotīves luksofora signālus.

19 . Ja ceļa un lokomotīves luksoforu signāli nesakrīt, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) ievēro tikai ceļa luksoforu signālus.

Ja braucot pa posmu vai pa stacijas ceļiem, kas aprīkoti ar automātiskās lokomotīvju signalizācijas ceļa ierīcēm, uz lokomotīves luksofora pēkšņi parādās balts signāls, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) brauc līdz nākošajam ceļa luksoforam vai kamēr lokomotīves luksoforā parādās atļaujošs signāls. Jābrauc īpaši uzmanīgi un ar ātrumu, kas nodrošina savlaicīgu apstāšanos, ja uz ceļa rastos šķērslis vilciena tālākai kustībai.

Ja tiek izslēgta automātiskā lokomotīvju signalizācija, pēc vilcienu dispečera rīkojuma ar vilcienu drīkst braukt līdz galastacijai vai līdz vilces līdzekļu maiņas stacijai.

20 . Divceļu posmā, kas aprīkots ar vienvirziena automātisko bloķēšanu, organizējot divvirzienu vilcienu kustību pa vienu no ceļiem lietojot pagaidu ierīces, vilcienu kustību pareizā virzienā vada automātiskās bloķēšanas signāli, bet nepareizā virzienā -lokomotīves luksofora signāli.

Vilcienu nosūta pa nepareizu ceļu, ja izejas luksoforā ir atļaujošs signāls. Ja izejas luksofors nepārslēdzas uz atļaujošu signālu (vai, ja izejas luksofora nav), vilcienu nosūta posmā pēc automātiskās bloķēšanas un automātiskās lokomotīvju signalizācijas darbības pārtraukšanas un pārejas uz telefona sakaru līdzekļiem.

Visos gadījumos, nosūtot vilcienu pa nepareizo ceļu, vilciena kustības ātrums, braucot pa stacijas pārmijkopu, nedrīkst pārsniegt ātrumu, kāds noteikts vilcienu nosūtot no sānceļa.

21. Vadot vilcienu pa nepareizo ceļu, un ievērojot lokomotīves luksofora signālus, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) pienākums ir:

21.1. ja lokomotīves luksoforā ir zaļš signāls - braukt ar noteikto ātrumu;

21.2. ja lokomotīves luksoforā ir dzeltens signāls - braukt ar ātrumu ne lielāku par 50 km/h;

21.3. ja lokomotīves luksoforā parādās dzeltens signāls ar sarkanu - samazināt ātrumu līdz 20 km/h un apturēt vilcienu pirms pirmā pretējā virziena ceļa luksofora;

21.4. ja lokomotīves luksoforā joprojām ir dzeltens signāls ar sarkanu un, ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) redz vai zin, ka priekšā esošais blokposms ir aizņemts, gaidīt blokposma atbrīvošanos un atļaujoša signāla parādīšanos lokomotīves luksoforā, pēc tam turpināt kustību, ņemot vērā lokomotīves luksofora signālus;

21.5. ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) nezin, vai priekšā esošā blokposmā atrodas vilciens - viņam pēc apstāšanās atlaist automātiskās bremzes un, ja šajā laikā lokomotīves luksoforā nav parādījies dzeltens vai zaļš signāls, uzsākt kustību un braukt līdz nākošā blokposma beigām ar ātrumu ne lielāku par 20 km/h, turklāt, viņam jābūt īpaši uzmanīgam un gatavam nekavējoties apstāties, ja rastos šķērslis tālākai kustībai. Ja, braucot pa blokposmu, lokomotīves luksoforā sarkans signāls nomainās uz dzelteno vai zaļo, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists), ņemot vērā šos signālus, var palielināt ātrumu līdz 40 km/h;

21.6. blokposma beigās, ja lokomotīves luksoforā ir dzeltens vai zaļš signāls atļauts braukt, ņemot vērā šos signālus, bet, ja lokomotīves luksoforā saglabājas sarkans signāls vai to nomaina dzeltens signāls ar sarkano - atkal jāapstājas un tālāk jārīkojas saskaņā ar šī punkta 21.4. un 21.5 apakšpunktu;

21.7. ja lokomotīves luksoforā atļaujoša signāla vietā pēkšņi parādās dzeltens signāls ar sarkanu, sarkans vai balts signāls, vai arī, ja luksofors nodziest, samazināt ātrumu un braukt ar vilcienu līdz blokposma galam (vai, ja luksoforā parādīsies atļaujošs signāls) īpaši uzmanīgi un ātrumu, kas nodrošinātu savlaicīgu apstāšanos, ja uz ceļa rastos šķērslis vilciena tālākai kustībai. Ja blokposma beigās lokomotīves luksoforā tomēr paliek dzeltens ar sarkanu, sarkans vai balts signāls, vai, ja luksofors ir nodzisis, vilciena kustība tālāk notiek kārtībā, kāda noteikta šī punkta 21.4 un 21.5. apakšpunktos.

Vilcienu, kas brauc pa nepareizo ceļu, stacijā pieņem ar speciāli uzstādītu ieejas luksoforu, kuru, atkarībā no vietējiem apstākļiem, var novietot vilciena kustības virziena kreisajā pusē.

Visos gadījumos, kad ieejas luksoforā ir atļaujošs signāls, vilciena iebraukšanas ātrums stacijā pa nepareizo ceļu nedrīkst pārsniegt ātrumu, kāds noteikts vilcienu pieņemot uz sānceļa.

2.1. Vilcienu pieņemšana un nosūtīšana

22. Lai vilcienu pieņemtu vai nosūtītu, stacijas dežurants noteiktā kārtībā gatavo maršrutu vilciena pieņemšanai vai nosūtīšanai un ieslēdz ieejas (maršruta) vai izejas luksofora atļaujošu signālu.

Nosūtot vilcienu uz vienceļa posmu vai pa nepareizu ceļu divceļu posmā, kas aprīkots ar divpusēju automātisko bloķēšanu, vai pa nepareizu ceļu, braucot saskaņā ar lokomotīves luksofora signāliem, stacijas dežurants pirms vilciena nosūtīšanas saskaņo posma aizņemšanu ar vilcienu dispečeru un blakus stacijas dežurantu.

Vilciena pirmajam riteņpārim pabraucot garām ieejas (maršruta) vai izejas luksoforam, tas automātiski pārslēdzas uz aizliedzošu signālu.

Ja luksoforu ieslēdz/izslēdz ar signālkloķi, stacijas dežurants to pārslēdz normālā stāvoklī.

Divceļu iecirkņos ieejas (maršruta) un izejas luksoforus, kas atrodas pie stacijas pareizā virziena galvenajiem ceļiem, stacijas dežurants var pārslēgt uz automātisko darbību.

23 . Ja ir grupas izejas (maršruta) luksofors, bet nosūtīšanas ceļi nav aprīkoti ar atkārtojuma luksoforiem, vilcienus nosūta pēc izejas luksofora atļaujoša signāla un pēc maršruta rādītāja, kura zaļas krāsas cipars rāda ceļa numuru, no kura vilciens drīkst aizbraukt.

Ja grupas izejas (maršruta) luksofora maršruta rādītājs ir bojāts, vilcienus no stacijas nosūta, ja ir izejas (maršruta) luksofora atļaujošs signāls, papildus stacijas dežurants vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pa radiosakariem noraida reģistrējamu rīkojumu:

"Vilciena Nr. .................... uz ..................... ceļu vadītājam (mašīnistam). Grupas luksofors Jums atvērts. Atļauju vilcienam aizbraukt.

Stacijas dežurants ........................................".

vai izdod atļauju uz zaļas krāsas veidlapas ar aizpildītu II punktu (1.pielikums).

24. Vilcienu no ceļa, kuram nav izejas luksofora, parasti nenosūta. Izņēmuma gadījumos vilcienus nosūta šīs instrukcijas 29. un 30. punktā noteiktajā kārtībā (tāpat kā izejas luksoforu bojājumu gadījumos).

Tādā pat kārtībā no stacijas nosūta vilcienu, ja vilciena sākums atrodas aiz izejas luksofora ar aizliedzošu signālu, kā arī, ja izejas luksofora patvaļīgas pārslēgšanās gadījumā uz aizliedzošu signālu, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) šo pārslēgšanos uztvēra un vilcienu apturēja, pabraucot garām izejas luksoforam.

Ja vilciena priekšējais vilces līdzeklis atrodas aiz izejas (maršruta) luksofora ar atļaujošu signālu, stacijas dežurants vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pa radiosakariem noraida reģistrējamu rīkojumu:

"Vilciena Nr. .................... uz ......................... vadītājam. Izejas luksofors atvērts. Atļauju aizbraukt.

Stacijas dežurants ......................................................................"

vai izdod atļauju uz zaļas krāsas veidlapas ar aizpildītu II punktu (1.pielikums). Ja priekšējais vilces līdzeklis atrodas aiz izejas luksofora, kas aprīkots ar atkārtotājgalviņu, vilcienu nosūta, ja atkārtotājgalviņā ir atļaujošs signāls.

25. Ja izejas (maršruta) luksoforā ir atļaujošs signāls, bet atkārtojuma luksoforā nav atļaujošs signāls, tad pasažieru vilciena, kas stāv pie atkārtojuma luksofora, vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) stacijas dežurants paziņo (ar radiosakaru palīdzību, personīgi, vai ar kāda stacijas darbinieka starpniecību), ka atkārtojuma luksofors ir bojāts. Šajā gadījumā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) uzsāk braukt un brauc līdz izejas (maršruta) luksoforam un tālāk braucot, ņem vērā tā signālus.

Ja pie atkārtojuma luksofora stāvošo pasažieru vilcienu nosūta pie izejas (maršruta) luksofora aizliedzoša signāla, vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izdotā atļauja vienlaicīgi ir arī atļauja braukt garām nodzisušam atkārtojuma luksoforam.

Ja vilciens brauc garām stacijai bez apstāšanās, stacijas dežurants savlaicīgi (vilcienam iebraucot stacijai tuvākajā tuvošanās iecirknī) brīdina vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu), ka izejas (maršruta) luksofora atkārtojuma luksofors ir bojāts. Saņemot šādu paziņojumu, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) brauc vadoties no lokomotīves un izejas (maršruta) luksoforu signāliem.

26. Saimniecības vilcienu uz posmu darbu veikšanai, kad posmu vilcienu kustībai neslēdz, nosūta lietojot automātiskās bloķēšanas signālus, ar atļaujošu signālu izejas luksoforā.

Ja pēc darba pabeigšanas saimniecības vilcienam jāatgriežas nosūtīšanas stacijā, atpakaļbrauciens (līdz ieejas signālam vai zīmei "Stacijas robežā") atļauts ar atslēgzizli, kuru pirms vilciena nosūtīšanas uz posmu stacijas dežurants izsniedz darbu vadītājam (vilciena konduktoram), lai posmā to nodotu vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam), atgriežoties no posma stacijā.

Atslēgzizli lieto arī vagonus padodot un novācot no privātās lietošanas sliežu ceļa un savienotājceļa pievienojuma posmā, kuru neapkalpo palīgpostenis.

27. Ja atslēgzizlis ir bojāts, vai tā nav, nosūtīt saimniecības vilcienu, kurš atgriežas no posma, var tikai pēc automātiskās bloķēšanas darbības pārtraukšanas un pārejas uz telefona sakaru līdzekļiem, izdodot vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) Ceļa atļaujas zīmi (3.pielikums).

28 . Nenoceļamā tipa drezīnas nosūta posmā, ņemot vērā automātiskās bloķēšanas signālus. Drezīnām jānodrošina sliežu elektroķēžu droša šuntēšana, ko norāda drezīnas pasē.

Noceļamā ritošā sastāva (remonttorņu, ceļa vagoniņu u.c.) asis elektriski izolē, lai netraucētu automātisko bloķēšanu.

2.2. Rīcība, kad nedarbojas automātiskā bloķēšana

29. Ja maršruts ir pareizi sagatavots un brīvs (pēc vadības pults rādījumiem) pirmais blokposms, bet izejas luksofors nepārslēdzas uz atļaujošu signālu, vilcienu nosūta:

29.1. ar stacijas dežuranta reģistrējamu rīkojumu, kuru pārraida pa radiosakariem nosūtamā vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam):

"Vilciena Nr. .................... vadītājam (mašīnistam). Atļauju aizbraukt no .................... ceļa pa ................ galveno ceļu garām izejas luksoforam ar aizliedzošu signālu, braukt līdz pirmajam garāmejas luksoforam, bet tālāk - saskaņā ar automātiskās bloķēšanas signāliem.

Stacijas dežurants ...................................";

29.2. ar atļauju uz zaļas krāsas veidlapas, aizpildot I punktu (1.pielikums);

29.3. divceļu posmā pa pareizo ceļu - arī ar aicinājuma signālu.

30. Pirms vilciena nosūtīšanas vienceļa posmā vai divceļu posmā ar divpusējo automātisko bloķēšanu pa nepareizu ceļu pie izejas luksofora aizliedzoša signāla, stacijas dežurants:

30.1. saņem no vilciena dispečera reģistrējamu rīkojumu ar apstiprinājumu, ka posms (posma ceļš) ir brīvs vai tajā nav pretēja virziena vilcienu):

"Atļauju nosūtīt vilcienu Nr. .......... no ................ stacijas pa .......... galveno ceļu pie izejas luksofora aizliedzoša signāla. Posmā ................ (posma ceļā) nav pretēja virziena vilcienu. Vilcienu dispečers ..........................."

Šādu rīkojumu nodod viena vai vairāku (viena pēc otra) viena virziena vilcienu nosūtīšanai no stacijas pie izejas luksofora aizliedzoša signāla;

30.2. pārslēdz bloksistēmu nosūtamā vilciena braukšanas virzienā;

30.3. izņem no vadības pults attiecīgā posma (posma ceļa) atslēgzizli.

Izņemto atslēgzizli ieliek atpakaļ vietā (vadības pultī), kad nosūtītais vilciens ir faktiski aizņēmis posmu (posma ceļu).

Kārtību, kādā nosūta vilcienus pie izejas luksofora ar aizliedzošu signālu vienceļa posmos, kas nav aprīkoti ar bloksistēmas virziena maiņas ierīcēm, vai, ja vadības pultī nav atslēgzižļu, nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, saskaņojot ar pārvadātāju. Šo kārtību norāda stacijas TRA, staciju SCB un sakaru lietošanas kārtības instrukcijās.

31. Stacijas dežurants nedrīkst nosūtīt vilcienu ar automātisko bloķēšanu aprīkotā posmā, ja izejas luksoforā ir aizliedzošs signāls, nepārliecinoties, ka pirmais blokposms ir brīvs.

Ja ir pagājis laiks, kāds vajadzīgs, lai iepriekš nosūtītais vilciens nobrauktu pirmo blokposmu, bet vadības pults rāda, ka tas ir aizņemts, stacijas dežurants ar viņam pieejamiem līdzekļiem (pārrunājot pa radio ar iepriekš nosūtītā vilciena vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu), vai pēc pārbrauktuvju dežurantu u.c. darbinieku ziņojumiem) pārbauda, vai pirmais blokposms ir brīvs. Ja 10 minūšu laikā stacijas dežurants nevar noskaidrot iepriekš nosūtītā vilciena atrašanās vietu, nākošo vilcienu var nosūtīt pie izejas luksofora aizliedzoša signāla, bet šādā gadījumā pirms vilciena nosūtīšanas stacijas dežurants brīdina vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) pa radiosakariem, vai atzīmē uz zaļas krāsas atļaujas veidlapas, ka nav ziņu, vai pirmais blokposms ir brīvs.

Kārtību, kādā analogos gadījumos nosūta vilcienus īsos ar automātisko bloķēšanu aprīkotos posmos, kur nav garāmejas luksoforu, atkarībā no SCB iekārtu sistēmas un darba apstākļiem, nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, saskaņojot ar pārvadātāju, un šo kārtību norāda stacijas TRA un staciju SCB un sakaru lietošanas kārtības instrukcijās.

32. Vilciens drīkst pabraukt garām ceļa posteņa, ko neapkalpo posteņa dežurants, izejas luksoforam ar aizliedzošu signālu ar stacijas dežuranta, kam pierakstīts šis postenis, reģistrējamu rīkojumu, ko noraida pa radiosakariem priekšējā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam). Lai nosūtītu vilcienu vienceļa posmā, vai divceļu posmā ar divpusējo automātisko bloķēšanu pa nepareizu ceļu, stacijas dežurants pirms vilciena nosūtīšanas saņem no vilcienu dispečera reģistrējamu rīkojumu ar apstiprinājumu, ka posmā nav pretējā virziena vilcienu.

33 . Vilciens drīkst pabraukt garām maršruta luksoforam ar aizliedzošu signālu kārtībā, kāda noteikta šīs instrukcijas 29. punktā tikai tad, kad stacijas dežurants ir pārbaudījis, ka ceļa iecirknis, ko norobežo luksofors, ir brīvs.

34. Izejas luksofora aicinājuma signāls, atļauja uz zaļas krāsas veidlapas ar izpildītu I punktu, vai stacijas dežuranta pa radio nodotais reģistrējamais rīkojums dod tiesības vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) braukt garām izejas luksoforam ar aizliedzošu signālu un līdz pirmajam garāmejas luksoforam (posmos, kuros nav garāmejas luksoforu - līdz nākošās stacijas ieejas luksoforam) braukt ar ātrumu ne lielāku par 20 km/h un sevišķu uzmanību un gatavību nekavējoties apstāties, ja rastos šķērslis tālākai kustībai. Tālāk brauc, ievērojot automātiskās bloķēšanas signālus.

Ja maršruta luksofors ir bojāts, šīs instrukcijas 29. punktā norādītās atļaujas dod tiesības vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) braukt līdz izejas vai nākošajam maršruta luksoforam. Ja vienlaicīgi ir bojāts maršruta un izejas luksofors, atkarībā no konkrētiem darba apstākļiem izsniedz vienu atļauju braukšanai garām abiem luksoforiem ar aizliedzošiem signāliem, vai arī atsevišķu atļauju braukšanai garām katram šim luksoforam. Šādu kārtību norāda stacijas TRA.

Iecirkņos, kas aprīkoti ar automātisko lokomotīvju signalizāciju, braucot vilcienam, kas no stacijas nosūtīts ar vienu no iepriekšminētajām atļaujām un ir ziņas, ka pirmais blokposms ir brīvs, un, ja pēc vilciena izbraukšanas posmā lokomotīves luksoforā iedegas zaļš, dzeltens vai dzeltens ar sarkanu signāls, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) drīkst braukt līdz pirmajam garāmejas luksoforam, ņemot vērā lokomotīves luksofora signālus. Ja lokomotīves luksoforā ir balts signāls, vai nav ziņu par to, ka pirmais blokposms ir brīvs, vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) jābrauc līdz pirmajam garāmejas luksoforam ar ātrumu ne lielāku par 20 km/h, bet tālāk - ņemot vērā automātiskās bloķēšanas signālus.

35. Ja ir bojāts grupas izejas luksofors, vilcienus nosūta, izdodot stacijas dežuranta reģistrējamu rīkojumu vai atļauju uz zaļas krāsas veidlapas šīs instrukcijas 29. un 30. punktā noteiktajā kārtībā.

36. Ja ir bojāts izejas luksofora virziena maršruta rādītājs (baltā krāsā), vilcienu nosūta atbilstoši izejas luksofora atļaujošam signālam. Šādā gadījumā stacijas dežurants ziņo vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam), pa vilcienu radiosakariem, vai ar kāda stacijas darbinieka starpniecību, ka maršruta rādītājs ir bojāts un vilciena nosūtīšanas maršruts ir sagatavots vajadzīgajā virzienā.

37. Ja uz vadības pults ir bojāti luksoforu atkārtotāji vai tuvošanās un attālināšanas iecirkņu kontrolierīces, vilcienu pieņem un nosūta ievērojot automātiskās bloķēšanas signālus un stacijas dežuranta sarunas (pa telefonu vai radio) ar vilciena dispečeru, blakus staciju dežurantiem, vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem) un citiem darbiniekiem.

Sagatavojot vilciena pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutu, ja ir bojātas SCB ierīces, jāievēro šīs instrukcijas 14. nodaļā noteikto kārtību.

38. Ja kontrolaparāti rāda, ka posms ir aizņemts, bet faktiski tas ir brīvs, un ir nepieciešams izmainīt kustības virzienu vienceļa posmā vai divceļu posmā ar divpusēju automātisko bloķēšanu, vilcienu dispečers pārbauda vai posms (posma ceļš) ir brīvs un dod posmu norobežojošo staciju dežurantiem reģistrējamu rīkojumu veikt kustības virziena maiņu, lietojot palīgrežīma pogu (kloķi):

"Atļauju mainīt automātiskās bloķēšanas kustības virzienu posmā ................ (pa ........... posma ........... ceļu) no nepāra virziena uz pāra virzienu ar palīgrežīma pogu (kloķu) palīdzību. Posmā ........... (........... posma ........... ceļš) nav vilcienu.

Vilcienu dispečers .........................................".

Pēc minētā rīkojuma saņemšanas abu staciju dežuranti noņem plombas no palīgrežīma pogām (kloķiem) un maiņa kustības virzienu. Par plombu noņemšanu ieraksta Apskates žurnālā.

Ja ir pārtraukti vilcienu dispečera sakari, vienceļa iecirkņos automātiskās bloķēšanas kustības virzienu maiņu veic posma norobežojošo staciju dežuranti. Pārbaude, vai posms ir brīvs, notiek, veicot pārrunas ar blakus stacijām un pēc ierakstiem Vilcienu kustības žurnālā.

Stacijas dežurants, pārliecinājies, ka posms ir brīvs, dod blakus stacijai šādu vilcienu kustības telefonogrammu:

"Stacijai...................... Pēdējais no Jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. ................ Pēdējais uz Jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. ................ Atļaujiet izmainīt kustības virzienu ..................... posmā no .................................... uz .......................... ar palīgrežīma pogu (kloķu) palīdzību.

Stacijas dežurants .............................................".

Blakus stacijas dežurants, pārliecinājies, ka posms ir brīvs, atbild:

"Stacijai................ Pēdējais no Jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. ................ Pēdējais uz Jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. ................ Posms ir brīvs. Atļauju izmainīt kustības virzienu ..................... posmā no .................................... uz .......................... ar palīgrežīma pogu (kloķu) palīdzību.

Stacijas dežurants .............................................".

Ja ir pārtraukti vilcienu dispečera sakari divceļu iecirkņos, kur ir divpusēja automātiskā bloķēšana, lai nosūtītu vilcienu pa nepareizu ceļu, mainīt kustības virzienu ar palīgrežīma pogām (kloķiem), ir aizliegts.

39. Ja ir pārtraukti visi telefona sakaru veidi, bet automātiskās bloķēšanas sistēma darbojas (vadības pults rāda brīvu ceļu attālināšanās iecirkņos), vienvirziena kustībai aprīkotos divceļu posmos vilcienu kustībā ievēro automātiskās bloķēšanas signālus.

Nosūtīt vilcienu vienceļa posmā, lietojot automātisko bloķēšanu, var tikai tā stacija, kurai ir vilcienu nosūtīšanas priekšrocības (nepāra virzienā), un, ja šajā stacijā automātiskās bloķēšanas sistēmas virziens sakaru pārtraukšanas brīdī bija pārslēgts nepieciešamajā vilciena kustības virzienā. Lietot divpusējo automātisko bloķēšanu vilcienu nosūtīšanai pa nepareizu ceļu divceļu posmā šādos gadījumos ir aizliegts.

40. Aizliegts ekspluatēt automātiskās bloķēšanas sistēmu, ja ir šādi bojājumi:

40.1. posmā nodzisušas signālugunis divos vai vairākos pēc kārtas novietotos garāmejas luksoforos;

40.2. atļaujošs signāls izejas vai garāmejas luksoforā, ja blokposms ir aizņemts;

40.3. ja vienceļa posmā, vai pa nepareizu ceļu divceļu posmā, kas aprīkots ar divpusēju automātisko bloķēšanu, nav iespējams izmainīt kustības virzienu, t. sk., arī ar palīgrežīma pogām (kloķiem). Šādā gadījumā, ja bloksistēma ir nosūtamā vilciena kustības virzienā (līdz automātiskās bloķēšanas darbības pārtraukšanai), vilcienu kustība ir atļauta ievērojot automātiskās bloķēšanas signālus.

41. Ja vilciena vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) ir konstatējis vienu no šīs instrukcijas 40.1. un 40.2. apakšpunktā minētajiem bojājumiem, viņam nekavējoties jāaptur vilciens un jāpaziņo par to tuvākās stacijas dežurantam vai vilcienu dispečeram. Tālāk vilcienu vada saskaņā ar TEN 404., 405. un 406. punkta prasībām. Ja garāmejas luksoforā ir atļaujošs signāls, bet blokposms, kuru norobežo šis luksofors, ir aizņemts, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) papildus pa radiosakariem paziņo par to iepakaļ braucošo vilcienu vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem). Iebraukt šajā blokposmā un braukt pa to līdz nākamajam luksoforam drīkst tikai pēc šī blokposma atbrīvošanas ar ātrumu ne lielāku par 20 km/h, ar īpašu uzmanību un gatavību nekavējoties apstāties, ja rastos šķērslis tālākai kustībai.

42. Stacijas dežurants, saņemot informāciju par automātiskās bloķēšanas bojājumu posmā vai konstatējot tās bojājumu stacijā:

42.1. pārtrauc vilcienu nosūtīšanu uz šo posmu (posma ceļu) un izejas luksoforos ieslēdz aizliedzošus signālus;

42.2. posmā esošo vilcienu vilces līdzekļu vadītājus (mašīnistus) brīdina par bojājumu pa radiosakariem;

42.3. paziņo vilcienu dispečeram par automātiskās bloķēšanas bojājumu;

42.4. par bojājumu ieraksta Apskates žurnālā un paziņo SCB elektromehāniķim (signalizācijas un sakaru distances dispečeram).

Ar dispečercentralizāciju aprīkotos iecirkņos šīs darbības izpilda vilcienu dispečers.

Visos iepriekšminētajos gadījumos vilcienu dispečers, dodot atbilstošu rīkojumu, slēdz automātiskās bloķēšanas darbību un vilcienu kustībā nosaka pāreju uz telefonsakariem.

Pirms rīkojuma nodošanas pāriet uz telefonsakariem, kā arī - atjaunot automātiskās bloķēšanas darbību vilcienu kustībā, vilcienu dispečers ar stacijas dežurantu starpniecību pārbauda, vai starpstaciju posms ir brīvs.

Ar automātisko bloķēšanu vienpusējai kustībai aprīkotos divceļu iecirkņos, rīkojumu par automātiskās bloķēšanas darbības atjaunošanu var nodot līdz tam, kad starpstaciju posms nav vēl atbrīvots no vilcieniem, kas brauc pa pareizo ceļu.

43. Ja automātiskās bloķēšanas darbība pārtraukta un vilcienu kustībā pielieto telefonsakarus, vilcienu nosūtot, vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz Ceļa atļaujas zīmi (3.pielikums), kas dod tiesības braukt garām izejas luksoforam ar aizliedzošu signālu.

44 . Ja vienā no sadales punktiem, kas norobežo posmu ar bojātu automātiskās bloķēšanas sistēmu, nav stacijas dežuranta un uz vilcienu dispečera vadības pults ir šī sadales punkta ceļu un pārmiju kontrole, līdz laikam, kamēr stacijas dežurants stājas darbā, vilcienu nosūta uz brīvu posmu (posma ceļu) dodot vilciena dispečera rīkojumu, vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam):

"Vilciena Nr. ..................... vadītājam (mašīnistam). Automātiskā bloķēšana posmā .................... nedarbojas. Atļauju aizbraukt no ......................... stacijas un braukt līdz nākošās stacijas .................................... ieejas luksoforam, tālāk - ņemt vērā tā signālus.

Vilcienu dispečers ....................".

Šajā gadījumā vilcienu dispečers rīkojumu par automātiskās bloķēšanas darbības pārtraukšanu dod tikai tam sadales punktam, kuram ir stacijas dežurants. Vilcienus no šī sadales punkta nosūta, izsniedzot vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) Ceļa atļaujas zīmi. Ja vilcienu nosūta uz vienceļa posmu vai ar divpusējo automātisko bloķēšanu aprīkotu divceļu posmu, Ceļa atļaujas zīmi izsniedz tikai tad, ja stacijas dežurants saņēmis no vilcienu dispečera reģistrējamu rīkojumu:

"Posmā (posma ceļā) ..................... vilcienu nav. Atļauju nosūtīt vilcienu Nr. .......................... (ja ir divceļu iecirknis, norāda pa kādu ceļu).

Vilcienu dispečers ...............................".

45. Ja vilcienu ved vairāki vilces līdzekļi, rakstisku atļauju vilciena nosūtīšanai izsniedz tikai priekšējā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam). Pārējo vilces līdzekļu vadītāji (mašīnisti) ņem vērā priekšējā vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) signālus.

46. Ja vienlaikus ir pārtraukta automātiskā bloķēšana un ar stacijām nav vilciena dispečera sakaru, pāreja uz telefonsakariem vilcienu kustībā notiek šādā kārtībā:

46.1. vienceļa posmos:

46.1.1.stacijas dežurants, konstatējot automātiskās bloķēšanas bojājumu pēc ierakstiem Vilcienu kustības žurnālā un no sarunas ar blakusstacijas dežurantu pa telefonu, noskaidro, vai posms ir brīvs, un dod blakusstacijai telefonogrammu:

"Automātiskā bloķēšana starp stacijām .................................... nedarbojas. Pēdējais no Jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. ................ Pēdējais uz Jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. ................ Pārejiet uz telefonsakariem.

Stacijas dežurants ..........................".

46.1.2. blakus stacijas dežurants pārliecinājies, ka posms ir brīvs, atbild:

"Pēdējais no Jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. ..................... Pēdējais uz Jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. ...................... Posms brīvs. Pāreju uz telefonsakariem.

Stacijas dežurants ..........................".

46.2. divceļu posmos:

46.2.1. stacijas, kurai attiecīgā virziena ceļš ir pareizais, dežurants, konstatējot automātiskās bloķēšanas bojājumu, ar telefonogrammas palīdzību pieprasa no blakus stacijas dežuranta ziņas par pēdējā (lietojot automātisko bloķēšanu) nosūtītā vilciena pienākšanu. To saņemot, nodod šai stacijai atbildes telefonogrammu:

"Automātiskā bloķēšana posmā .............................. pa ............... ceļu .................... nedarbojas. Vilcienu kustībā nosaku telefonsakarus.

Stacijas dežurants ..........................".

46.2.2. pāreju uz telefonsakariem, kad automātiskās bloķēšanas sistēma tiek pārtraukta pa otro posma ceļu noformē saskaņā ar šīs instrukcijas 46.2.1. apakšpunkta prasībām.

47. Pēc bojājuma novēršanas vilcienu kustību ar automātiskās bloķēšanas darbību atjauno šādā kārtībā:

47.1. vienceļa posmos:

47.1.1. stacijas dežurants, kura Apskates žurnālā ierakstīts, ka automātiskās bloķēšanas iekārtu bojājums novērsts, vai, kurš saņēmis ziņojumu no blakusstacijas, nosūta tai telefonogrammu:

"Automātiskās bloķēšanas bojājums posmā ................ novērsts. Pēdējais no Jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. ................ . Pēdējais uz Jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. ..................... Atjaunojiet vilcienu kustību lietojot automātisko bloķēšanu.

Stacijas dežurants ..........................".

47.1.2. blakusstacijas dežurants pārbauda, vai posms ir brīvs, un atbild ar šādu telefonogrammu:

"Pēdējais no Jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. ................. Pēdējais uz Jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. ................. Posms brīvs. Atjaunoju vilcienu kustību ar automātisko bloķēšanu.

Stacijas dežurants ..........................".

47.2. divceļu posmos stacijas, kurai attiecīgā virziena ceļš ir pareizais, un ja Apskates žurnālā ir ieraksts, ka automātiskās bloķēšanas iekārtu bojājums novērsts, vai stacijas dežurants ir saņēmis šādu ziņojumu no blakus stacijas, kā arī saņēmis apstiprinājumu no blakus stacijas, ka posmā ceļš ir brīvs, nosūta telefonogrammu:

"Automātiskās bloķēšanas bojājums posmā .......................... pa .......................... ceļu novērsts. Atjaunoju vilcienu kustību ar automātisko bloķēšanu.

Stacijas dežurants ..........................".

48. Ja divceļu iecirknis nav aprīkots divpusējai kustībai pa katru ceļu, nosūtot vilcienu pa nepareizu ceļu, automātisko bloķēšanu šajā ceļā pārtrauc, un vilcienu kustības vadība notiek ar telefonsakariem.

49. Visas šīs instrukcijas 38., 46., un 47.punktā minētās vilcienu telefonogrammas ieraksta Vilcienu telefonogrammu žurnālā.

3. Vilcienu kustība iecirkņos ar dispečercentralizāciju

50. Iecirkņos, kuri aprīkoti ar dispečercentralizāciju, vilcienu kustība notiek ar automātiskās bloķēšanas signāliem.

51. Visu iecirkņa staciju luksoforu un pārmiju vadību veic vilcienu dispečers. Pārmiju, luksoforu, ar elektrisko centralizāciju aprīkoto stacijas ceļu, pārmiju iecirkņu un posmu stāvokli kontrolē vilcienu dispečers pēc vadības pults rādījumiem.

52. Rīkojumus, kas attiecas uz vilcienu kustību un manevru darbiem, vilcienu dispečers pa telefonu vai ar radiosakariem nodod tieši vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) vai citam darbiniekam, kas šajā sadales punktā pilda vilcienu pieņemšanas, nosūtīšanas un manevru darbu operācijas.

53. Nepieciešamības gadījumos, kas paredzēti šajā instrukcijā, vilcienu dispečers var nodot staciju rezerves vadībā, vai arī sezonas vadībā, ja dispečercentralizācijas ierīces nav bojātas. Rezerves (sezonas) vadības gadījumā stacijas dežurants (stacijas priekšnieks) pieņem un nosūta vilcienus, veic manevru darbus, kā arī ieslēdz signālus. Pirms stacijas nodošanas rezerves (sezonas) vadībā vilcienu dispečers informē stacijas darbinieku, kam tiek nodota rezerves (sezonas) vadība, par vilcienu kustību stacijai blakusesošos posmos.

54. Ja līdz stacijas nodošanai rezerves (sezonas) vadībā stacijas kontakttīklā nebija spriegums, vilcienu dispečers par to paziņo stacijas dežurantam ar reģistrējamu rīkojumu.

55. Veicot manevrus, atsevišķas pārmijas vai stacijas pārmijkopu vilcienu dispečers var nodot vietējai vadībai. Šādos gadījumos pārmijas pārliek darbinieks, kura pienākums ir vadīt manevru darbu šajā stacijas rajonā. Ja pārmiju nodošana vietējai vadībai ir saistīta ar SCB ierīču remontu, ko iepriekš nevajag ierakstīt Apskates žurnālā, tad vietējai vadībai nodoto pārmiju pārvešanu to darbības pareizības pārbaudei var veikt elektromehāniķis.

3.1. Vilcienu pieņemšana un nosūtīšana

56. Pirms vilciena pieņemšanas stacijā, vilcienu dispečers, pēc vadības pults rādījumiem pārliecinājies, ka vilciena pieņemšanas ceļš un attiecīgais pārmiju iecirknis ir brīvs, sagatavo maršrutu vilciena pieņemšanai.

57. Ar dispečercentralizācijas ierīcēm aprīkotos iecirkņos, kurām var dot uzdevumu iepriekš sagatavot maršrutu, vilciena pieņemšanas maršrutu var uzdot arī tad, ja pieņemšanas ceļš un attiecīgie pārmiju iecirkņi vēl ir aizņemti (izņemot gadījumus, ja ceļš vai pārmiju iecirknis ir aizņemts ar motorvilcējiem vai nenoceļama tipa drezīnām).

Faktisko pārmiju pārlikšanu un atļaujoša signāla ieslēgšanu ieejas luksoforā vilcienu dispečers pārbauda pēc vadības pults rādījumiem.

58. Pirms vilciena nosūtīšanas vilcienu dispečers pēc vadības pults rādījumiem pārliecinās, ka pārmiju iecirkņi ir brīvi, bet mainot kustības virzienu - arī par to, ka posms ir brīvs un sagatavo maršrutu vilciena nosūtīšanai.

59. Ar dispečercentralizācijas ierīcēm aprīkotos iecirkņos, kurām var dot uzdevumu iepriekš sagatavot maršrutu, vilciena nosūtīšanas maršrutu var uzdot arī tad, ja pārmiju iecirkņi vēl ir aizņemti (izņemot gadījumus, ja tie aizņemti ar motorvilcējiem un nenoceļama tipa drezīnām).

60. Faktisko pārmiju pārlikšanu un atļaujoša signāla ieslēgšanu izejas luksoforā vilcienu dispečers pārbauda pēc vadības pults rādījumiem.

61. Ja ieejas vai izejas luksoforā ir atļaujošs signāls, bet nepieciešams izmainīt maršrutu, vilcienu dispečers attiecīgo luksoforu pārslēdz uz aizliedzošu signālu un paziņo par to vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam). Vilcienu dispečers drīkst gatavot jaunu maršrutu un otrreiz pārslēdz luksoforu uz atļaujošu signālu tikai pēc tam, kad ir pārliecinājies, ka vilciens ir apturēts pie ieejas luksofora vai uz nosūtīšanas ceļa.

62. Saimniecības vilcienu nosūtīšanu darbam posmā un tā pienākšana nākošajā stacijā notiek, ievērojot automātiskās bloķēšanas signālus.

63. Saimniecības vilcienu, kas atgriežas izbraukšanas stacijā, nosūta posmā, ievērojot automātiskās bloķēšanas signālus. Darbu vadītājam (vilciena konduktoram) izdod atslēgzizli atpakaļ braukšanai pa posmu atbilstoši šīs instrukcijas 26.punkta prasībām.

64. Lai izsniegtu atslēgzizli darbu vadītājam (vilciena konduktoram), vilcienu dispečers izsauc stacijas dežurantu (stacijas priekšnieku) un staciju nodod rezerves (sezonas) vadībā.

65. Ja atslēgzižļi ir bojāti, vai stacijas vadības pults nav aprīkota ar atslēgzižļiem, lai nosūtītu uz posmu saimniecības vilcienu, kas atgriežas nosūtīšanas stacijā, pārtrauc automātiskās bloķēšanas darbību un vilcienu kustību veic ar telefonsakaru palīdzību. Pirms pāriet uz telefona sakariem, posmu norobežojošās stacijas nodod rezerves (sezonas) vadībai.

66 . Ja posmā notiek atjaunošanas vai citi tamlīdzīgi darbi, palīdzības, ugunsdzēsības vilcienu un palīdzības lokomotīves nosūta no stacijām, kas norobežo posmu, pēc tam, kad dežūru pieņēmuši šo staciju dežuranti (staciju priekšnieki), un pēc posma slēgšanas citu vilcienu kustībai. Šādos gadījumos vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz atļauju uz baltas krāsas veidlapas ar sarkanu līniju pa diagonāli (6.pielikums). Palīdzības lokomotīvi var nosūtīt posmā līdz kamēr attiecīgie stacijas darbinieki uzsāk dežūru, nododot vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) vilcienu dispečera reģistrējamu rīkojumu.

3.2. Manevru darbu veikšana

67. Veicot manevru darbus, pārmijas pārliek:

67.1. vilcienu dispečers no centrālās vadības pults, nododot rīkojumus attiecīgiem darbiniekiem pa radiosakariem vai dispečersakaru telefoniem, kas uzstādīti pārmijkopā, ka maršruti sagatavoti manevru darbu veikšanai;

67.2. stacijas dežurants (stacijas priekšnieks), kam nodod staciju rezerves (sezonas) vadībai un, kurš veic vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas operācijas;

67.3. vilcienu sastādītājs (vilciena konduktors) vai cits darbinieks, kuram ir vilciena konduktora tiesības, ja atsevišķas stacijas pārmijas ir nodotas vietējai vadībai. Šādu pārmiju, kā arī darbinieku, kam atļauts pārlikt šīs pārmijas, sarakstu nosaka saskaņā ar TEN 282. punkta prasībām un norāda stacijas TRA.

68. Darbinieks, kas pārliek pārmijas, pārliecinās par katras pārmijas asmeņu pareizu stāvokli pēc vietējās vadības pults rādījumiem vai pēc faktiskā pārmiju asmeņu stāvokļa.

69. Aizliegts pārlikt pārmiju no vietējās vadības pults vai ar vietējās vadības atslēgu, kamēr ritošais sastāvs nav atbrīvojis izolēto iecirkni, bet tur, kur nav ieslēgta pārmijas izolācija savstarpējās atkarības sistēmā - līdz tās atbrīvošanai no ritošā sastāva.

70. Pēc manevru darbu beigšanas pārmiju un manevru pogas (kloķus) uz vietējās vadības pults, kā arī vietējās vadības atslēgu noliek normālā stāvoklī, pēc tam manevru darbu vadītājs ziņo vilcienu dispečeram par manevru darbu beigšanu. Pēc šī ziņojuma saņemšanas vilcienu dispečers noliek attiecīgās pogas (kloķus) normālā stāvoklī.

71. Vietējās vadības pultīm pastāvīgi ir jābūt aizslēgtām. Darbinieku, kuri drīkst piekļūt vietējās vadības pultīm to darbināšanai vai apskatei, sarakstu, kā arī atslēgu glabāšanas un izmantošanas kārtību nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

3.3. Rīcība dispečercentralizācijas ierīču bojājumu gadījumā

72. Ja maršruts ir pareizi sagatavots, un pēc vadības pults rādījumiem vilciena pieņemšanas ceļš ir brīvs, bet ieejas luksoforā neieslēdzas atļaujošs signāls, vilcienu stacijā pieņem ar ieejas luksofora aizliedzošu signālu, ievērojot reģistrējamu vilcienu dispečera rīkojumu, kuru dod vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam):

"Vilciena Nr. ............... vadītājam. Atļauju iebraukt stacijā uz .............................. ceļa garām ieejas luksoforam ar aizliedzošu signālu.

Vilcienu dispečers ...............................".

Šādā gadījumā iebraucot stacijā, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) brauc ar ātrumu ne lielāku par 20 km/h, uzmanīgi sagatavojies nekavējoties apstāties, ja rastos šķērslis tālākai kustībai.

73. Ja stacija ir nodota rezerves (sezonas) vadībai, vilciena pieņemšana stacijā ar bojātu ieejas luksoforu notiek kārtībā, kas noteikta šīs instrukcijas 301.punktā.

74. Ja ir bojāts izejas luksofors, vilcienu nosūta no pretējā virziena vilcieniem brīvā posmā, un ja autobloķēšana ir pārslēgta nosūtamā vilciena kustības virzienā. Vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) dod vilcienu dispečera reģistrējamu rīkojumu:

"Vilciena Nr. ................ vadītājam (mašīnistam). Atļauju aizbraukt no .................................................. stacijas ................................... ceļa garām izejas luksoforam ar aizliedzošu signālu.

Vilcienu dispečers ...............................".

75. Šīs instrukcijas 74.punktā minētājā gadījumā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) drīkst aizbraukt no stacijas un braukt līdz pirmajam garāmejas luksoforam ar ātrumu ne lielāku par 20 km/h ar īpašu uzmanību, sagatavojies nekavējoties apstāties, ja rastos šķērslis tālākai kustībai. Tālāk brauc ņemot vērā automātiskās bloķēšanas signālus.

76. Iecirkņos, kas aprīkoti ar automātisko lokomotīvju signalizāciju, pēc vilciena nosūtīšanas, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) vada vilcienu saskaņā ar šīs instrukcijas 34.punktā noteikto.

77. Ja stacija ir nodota rezerves (sezonas) vadībai un ir bojāts izejas luksofors, vilcienu nosūta saskaņā ar šīs instrukcijas 29. un 30.punkta prasībām.

78. Ja pārmiju pārlikt no centrālās vadības pults nav iespējams, vilcienu dispečers izsauc darbinieku, kas kontrolē pārmijas, vai arī citu darbinieku, un norīko pārbaudīt pārmijas stāvokli un, ja ir iespējams, novērst radušos traucējumus pārmijas darbībā (piem., novākt svešķermeni, kas atrodas starp pārmijas asmeni un rāmja sliedi), ziņojot par to vilcienu dispečeram. Ja darbinieks, ārēji apskatot pārmiju, nevar noteikt pārmijas bojāšanās iemeslu un nevar to novērst, vilcienu dispečers pārtrauc vilcienu kustību pa maršrutiem, kuros šī pārmija ir jāpārliek, izsauc elektromehāniķi pārmijas apskatei un remontam, bet pārmijas pārliek no vietējās vadības pults, vai arī staciju nodod rezerves (sezonas) vadībai.

79. Ja nav iespējams pārlikt pārmiju no vietējās vadības pults vai no rezerves (sezonas) vadības pults, bojāto pārmiju noteiktā kārtībā izslēdz no centralizācijas un nodod pārlikšanai ar kurbuli, ko vilcienu dispečers noformē dodot rīkojumu. Ja no centralizācijas izslēgto pārmiju pārliek vilcienu pieņemšanas vai nosūtīšanas maršrutā, to noslēdz ar piekaramo slēdzeni un atvieno blokkontaktus tās elektropievadā.

Ja vilcienu dispečers nevar pārlikt pārmiju no dispečercentralizācijas centrālās pults sadales punktos, kurus neapkalpo dežurējoši darbinieki, pārmijas apskatei, bet vajadzības gadījumā - arī tās attīrīšanai, vilcienu dispečers iesaista garāmejošo vilcienu vilces līdzekļa brigādes darbiniekus (vilciena konduktoru). Pēc pārmijas apskates vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) vai vilciena konduktors pa radiosakariem ziņo vilcienu dispečeram par pārmijas apskates rezultātiem.

80. Ja ir bojāts pārmijas izolētais iecirknis, un tas rāda maldīgu aizņemtību, attiecīgās pārmiju grupas pārmijas pārliek no vietējās vadības pults vai staciju nodod rezerves vadībai.

81. Ja vadības pults rāda, ka pieņemšanas ceļš ir maldīgi aizņemts, parasti līdz bojājuma novēršanai vilcienu dispečers uz šī ceļa vilcienus nepieņem.

82. Vajadzības gadījumā vilcienu dispečers ar stacijas dežuranta (stacijas priekšnieka) starpniecību pārbauda, vai ceļš ir brīvs un dod vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) reģistrētu rīkojumu braukt garām ieejas luksofora aizliedzošam signālam, vai arī staciju nodod rezerves vadībā.

83. Ja vienā vai vairākās stacijās ir bojāta kodu vadības sistēma, vilcienu dispečers šīs stacijas nodod rezerves vadībai. Šādos gadījumos vilcienu dispečers nedrīkst ņemt vērā vadības pults rādījumus, kas kontrolē ceļu, signālu un pārmiju stāvokli stacijās.

84. Ja ir bojāta automātiskā bloķēšana stacijās, kas norobežo posmu, saņemot vilcienu dispečera rīkojumu, šajās stacijās uzsāk dežūru staciju dežuranti (staciju priekšnieki).

85. Vilcienu dispečers pārtrauc automātiskās bloķēšanas darbību un vilcienu kustību regulē izmantojot telefonsakarus. Pirms nodod rīkojumu pāriet uz telefonsakariem, vilcienu dispečers pārbauda, vai starpstaciju posms ir brīvs, bet stacijas nodod rezerves vadībai.

86. Ja posms ar bojāto automātisko bloķēšanu ir norobežots ar sadales punktu, kurā nav štata darbinieka, ko var nozīmēt dežūrā, tad līdz tam, kamēr attiecīgais darbinieks uzsāk dežūru, un, ja vilcienu dispečera vadības pultī ir ceļu un pārmiju kontrole, atsevišķus vilcienus var nosūtīt brīvajā posmā, saņemot reģistrējamu vilcienu dispečera rīkojumu, kas nodots vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) saskaņā ar šīs instrukcijas 44.punkta prasībām.

Pirms nodod rīkojumu, vilcienu dispečers pārliecinās:

86.1. vai ir pārmiju kontrole un vai ir brīvs ceļš vilciena nosūtīšanas maršrutā;

86.2. vai ir brīvs posms (posma ceļš), kurā tiek nosūtīts vilciens.

87. Pēc vilcienu dispečera norādījuma, pēdējā vilciena, kas nosūtīts ar automātiskās bloķēšanas signāliem, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) pēc attiecīgu aparātu rādījumiem pārbauda vilciena bremzes maģistrāles veselumu un par tā stāvokli ziņo vilcienu dispečeram.

88. Ja vienceļa iecirkņos un divceļu iecirkņos ar divpusējo autobloķēšanu, ja automātiskās bloķēšanas aparāti ir aprīkoti ar palīgrežīma pogām (kloķiem), vilcienu dispečers posma maldīgās aizņemtības dēļ nevar izmainīt vilcienu kustības virzienu un atvērt izejas luksoforu, bet faktiski posms ir brīvs, tad automātiskās bloķēšanas darbība nav jāpārtrauc, bet jārīkojas šīs instrukcijas 89.punktā noteiktajā kārtībā.

89. Saskaņā ar šīs instrukcijas 88.punkta prasībām vilcienu dispečers, pārliecinājies par to, ka posms ir brīvs, izsauc uz sadales punktiem, kas norobežo šo posmu, staciju dežurantus (staciju priekšniekus) un dod viņiem reģistrējamu rīkojumu izmainīt autobloķēšanas sistēmas kustības virzienu ar speciālu pogu (kloķu) palīdzību. Darbinieki noņem plombas no pogām (kloķiem), izmaina autobloķēšanas kustības virzienu, un, pārliecinājušies pēc kontroles aparātu rādījumiem uz vadības pultīm, ka tā notikusi, palīgpogas (kloķus) noliek normālā stāvoklī. Pēc tam vilcienu nosūta ievērojot automātiskās bloķēšanas signālus.

90. Dispečercentralizācijas iecirkņos, kur centrālajā vadības pultī ir palīgrežīma pogas (kloķi) bloķēšanas sistēmas kustības virziena maiņai, vajadzības gadījumā vilcienu dispečers lieto šīs pogas (kloķus) līdz kamēr darbā ierodas stacijas dežurants (stacijas priekšnieks) un stacija tiek nodota rezerves (sezonas) vadībai. Pirms veic automātiskās bloķēšanas kustības virziena maiņu, vilcienu dispečers pārliecinās, vai posms ir brīvs.

91. Saskaņā ar šajā instrukcijā noteikto, ar dispečercentralizāciju aprīkotam iecirknim, atkarībā no konkrētiem apstākļiem izstrādājamas attiecīgas instrukcijas, kuras apstiprina dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

4. Vilcienu kustība ar pusautomātisko bloķēšanu aprīkotos iecirkņos

92. Pirms vilciena pieņemšanas, stacijas dežurants savlaicīgi gatavo pieņemšanas maršrutu un ieslēdz ieejas luksoforā atļaujošu signālu.

93. Kad pienākošais vilciens ar pirmo riteņpāri ir pabraucis garām ieejas luksoforam, tas automātiski pārslēdzas uz aizliedzošu signālu. Stacijās, kur nav ceļu un pārmiju elektriskās izolācijas, pēc vilciena pabraukšanas garām ieejas luksoforam, šī signāla pogu (kloķi) stacijas dežurants noliek aizliedzoša signāla stāvoklī.

94. Stacijas dežurants pārliecinās, ka vilciens pienācis pilnā sastāvā, dod nosūtīšanas stacijai pa blokaparātu pienākšanas signālu, kā arī pa telefonu paziņo vilciena pienākšanas laiku.

95. Ja pēc vilciena pienākšanas kontrolierīces nenostrādā, stacijas dežurants, pārliecinājies par vilciena faktisko pienākšanu pilnā sastāvā, ziņo par to vilcienu dispečeram. Vilcienu dispečers pārliecinās, ka posms ir brīvs un dod posmu norobežojošo staciju dežurantiem reģistrējamu rīkojumu:

"Atļauju dot vilciena nosūtīšanas .......................... stacijai pienākšanas bloķēšanas signālu ar palīgpogas palīdzību.

Vilcienu dispečers ........................................".

Tāda pat kārtība jāievēro arī tad, ja vilcienu stacijā pieņēma ar aizliedzošu ieejas luksofora signālu.

96. Ja vilcienam pienākot bija norauta signāla palīgpogas plomba, stacijas dežurants par to ieraksta Apskates žurnālā un paziņo elektromehāniķim.

97. Ja pusautomātiskās bloķēšanas vadības pults ir aprīkota ar skaitītājiem, kas fiksē pienākšanas signāla palīgpogas nospiešanu, tad tā nav jāplombē. Šādos gadījumos, ar palīgpogas palīdzību padodot bloķēšanas pienākšanas signālu, stacijas dežurants Vilcienu kustības žurnālā iepretim attiecīgā vilciena numuram ieraksta skaitītāja rādījumu.

Ja palīgpoga tiek lietota SCB ierīču bojājuma dēļ, tad par šo bojājumu ieraksta Apskates žurnālā.

98. Stacijas dežurants nedrīkst dot nosūtīšanas stacijai ziņojumu par vilciena pienākšanu un bloķēšanas pienākšanas signālu, ja nav pārliecinājies, ka vilciens pienācis no posma pilnā sastāvā.

Vai vilciens pienācis stacijā pilnā sastāvā, stacijas dežurants pārbauda pēc signāla uz vilciena pēdējā vagona, vai pēc pārmijnieka ziņojuma, bet stacijās ar pārmiju centralizāciju - pēc pārbrauktuvju dežurantu, vilces līdzekļu brigāžu darbinieku vai citu dzelzceļa darbinieku ziņojuma, kārtībā, kuru nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, saskaņojot ar pārvadātāju un kuru norāda TRA.

99. Ja stacijā pienākošajam kravas vilcienam posmā notika neparedzēta apstāšanās pašbremzēšanas un bremzes maģistrāles pārrāvuma signalizatora iedarbības dēļ, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists), bez TEN 431.punktā paredzēto prasību izpildes, pa radiosakariem paziņo stacijas dežurantam par neparedzēto apstāšanos posmā. Ja nav iespējams ziņojumu nodot no posma - jāapstājas stacijā un personīgi jāpasaka stacijas dežurantam. Šādos gadījumos pilna vilciena sastāva veseluma kontroli veic gan stacijas darbinieki, gan vilces līdzekļa brigāde.

100. Pirms vilciena nosūtīšanas stacijas dežurants sagatavo maršrutu un izejas luksoforā ieslēdz atļaujošu signālu.

Ieslēdzot atļaujošu signālu izejas luksoforā, vienlaikus blakus stacijai automātiski tiek dots bloķēšanas signāls par vilciena nosūtīšanu.

Pēc vilciena pirmā riteņpāra pabraukšanas garām izejas luksoforam, tas automātiski pārslēdzas uz aizliedzošu signālu. Stacijas dežurants signāla pogu (kloķi) nostāda aizliedzošā stāvoklī un pa telefonu paziņo blakus stacijai faktisko vilciena nosūtīšanas laiku.

101. Saņemot bloķēšanas signālu par vilciena pienākšanu, ieslēgt atļaujošu signālu izejas luksoforā un nosūtīt vilcienu stacijas dežurants drīkst tikai pēc tam, kad ir saņemts blakus stacijas telefonisks paziņojums par iepriekš nosūtītā vilciena pienākšanu.

Ja no blakus stacijas nav saņemts telefonisks paziņojums par iepriekš nosūtītā vilciena pienākšanu, stacijas dežurants vienceļa posmos nedrīkst dot piekrišanas bloksignālu pretējā virziena vilciena pieņemšanai.

102. Ja ir brīvs posms un pareizi sagatavotais maršruta izejas luksofors neieslēdzas uz atļaujošu signālu pārmiju (ceļa) iecirkņa maldīgas aizņemtības dēļ, stacijas dežurants pārbauda, vai faktiski šis pārmiju (ceļa) iecirknis ir brīvs, un, saņemot vilcienu dispečera atļauju uz vadības pults nospiež pogu "Izolētā iecirkņa izslēgšana" un ieslēdz izejas luksoforā atļaujošu signālu.

103. Ja pēc atļaujoša signāla ieslēgšanas izejas luksoforā vilcienu zināmu iemeslu dēļ nenosūta, stacijas dežurants pārslēdz izejas luksoforu uz aizliedzošu signālu, ieraksta par to Vilcienu kustības žurnālā un paziņo blakus stacijai un vilcienu dispečeram par vilciena aizturēšanu.

Aizturēto vai citu tā paša virziena vilcienu nosūta garām aizliedzošajam signālam izejas luksoforā, izdodot vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) atļauju uz zaļas krāsas veidlapas, kurā aizpildīts šīs instrukcijas 2. pielikuma I punkts. Blakus sadales punktam vilciena faktisko nosūtīšanas laiku paziņo pa telefonu. Nākošos vilcienus nosūta ievērojot pusautomātiskās bloķēšanas signālus.

Atļauju uz zaļas krāsas veidlapas ar aizpildītu I punktu, ievērojot šīs instrukcijas 9.punkta prasības, izsniedz priekšējā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) arī tad, ja bloķēšana darbojas normāli, bet izejas luksofors patvaļīgi pārslēdzies uz aizliedzošu signālu (ja ir maldīgi aizņemta izolētā sekcija, pārdegusi luksofora spuldze vai izejas signāls pārslēgts kļūdaini).

104. Ja stacijā, kas norobežo vienceļa posmu, pēc atļaujoša signāla ieslēgšanas izejas luksoforā nepieciešams aizturēt vilcienu un šajā posmā vajag nosūtīt pretējā virziena vilcienu, stacijas dežurants luksoforu pārslēdz uz aizliedzošu signālu, pusautomātiskās bloķēšanas lietošanu pārtrauc un vilcienu kustību regulē ar telefonsakaru palīdzību. Šādā gadījumā vilciena, kas brauc pretējā virzienā, vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz Ceļa atļaujas zīmi.

Pusautomātiskās bloķēšanas darbību atjauno, nosūtot posmā agrāk aizturēto vai citu tā paša virziena vilcienu, šo vilcienu nosūta ar atļauju, kas paredzēta šīs instrukcijas 103.punktā.

105. Ja ir grupas izejas luksofors, vilcienus nosūta ar izejas luksofora atļaujošu signālu un gaismas maršruta rādītāju, kura zaļas krāsas skaitlis norāda tā ceļa numuru, no kura vilciens drīkst aizbraukt.

Ja grupas izejas luksofora maršruta rādītājs ir bojāts, vilcienu no stacijas nosūta ar izejas grupas luksofora atļaujošu signālu, bet vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) stacijas dežurants dod reģistrējamu rīkojumu, kas paredzēts šīs instrukcijas 23.punktā, vai izsniedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) atļauju uz zaļas krāsas veidlapas ar aizpildītu šīs instrukcijas 2,pielikuma II punktu.

Ja uz izejas luksofora ir bojāts braukšanas virziena maršruta rādītājs (baltā krāsā), vilcienu nosūta šīs instrukcijas 36.punktā paredzētajā kārtībā.

106. Ja nosūtīšanai paredzētā vilciena priekšējais vilces līdzeklis atrodas aiz izejas luksofora ar atļaujošu signālu un tā vadītājs (mašīnists) neredz šo signālu, stacijas dežurants nosūta vilcienu ar reģistrējamu rīkojumu, kāds minēts šīs instrukcijas 24.punktā, vai izsniedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) atļauju uz zaļas krāsas veidlapas ar aizpildītu II punktu (2.pielikums).

Šādos gadījumos, lai izejas luksoforā ieslēgtu atļaujošu signālu, stacijas dežurants rīkojas atbilstoši šīs instrukcijas 102.punkta prasībām.

Ja nosūtamā vilciena priekšējais vilces līdzeklis atrodas aiz izejas luksofora ar aizliedzošu signālu un to pārslēgt uz atļaujošu signālu nav iespējams, bloķēšanas darbību pārtrauc un vilcienu nosūta izmantojot telefona sakarus un izsniedzot vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) Ceļa atļaujas zīmi. Tādā pašā kārtībā vilcienus nosūta no ceļiem, kur nav organizētu nosūtīšanas maršrutu (nav izejas luksoforu).

107. Ja vilcienu nosūta vienceļa vai divceļu (pa pareizo ceļu) posmā ar atgriešanos no posma nosūtīšanas stacijā, tad izejas luksoforā jābūt aizliedzošam signālam. Vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz atslēgzizli, kas dod tiesības braukt garām izejas luksoforam ar aizliedzošu signālu un atpakaļbraucienam (līdz ieejas luksoforam vai signālzīmei "Stacijas robeža").

Vienceļa posmos pirms vilciena nosūtīšanas posmā ar atgriešanos atpakaļ, noteiktā kārtībā no blakus stacijas pa blokaparātu saņem piekrišanu vilciena nosūtīšanai.

108. Pēc vilciena atgriešanās no posma nosūtīšanas stacijā, atslēgzizli nodod stacijas dežurantam, kurš to ieliek vadības pultī un pa telefonu paziņo blakus stacijas dežurantam par vilciena pienākšanas laiku.

109. Ja atslēgzizlis ir bojāts, kā arī, ja vadības pults nav aprīkota ar atslēgzizli, bet ir nepieciešams nosūtīt vilcienu ar atgriešanos nosūtīšanas stacijā, pārtrauc pusautomātiskās bloķēšanas darbību un pāriet uz telefonsakariem.

Vilcienu šādā gadījumā nosūta, ja izejas luksoforā ir aizliedzošs signāls, izsniedzot vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) Ceļa atļaujas zīmi.

Pusautomātiskās bloķēšanas darbību atjauno pēc vilciena atgriešanās no posma.

110. Ja posmā ir komercpunkts vai pievedceļš, kuru neapkalpo postenis, stacijās, kas norobežo šo posmu, uzstāda elektrozižļu aparātus, kuriem summā jābūt nepārskaitļa zižļu daudzumam.

Šo punktu pārmijas, kas atrodas uz galvenā ceļa, aprīko ar vienas sērijas pārmiju kontrolslēdzenēm, bet atslēgas cieši piestiprina (pielodē) šī posma zižļiem.

111. Lai veiktu manevru darbus komercpunktā vai uz pievedceļa, vilcienu nosūta posmā no jebkuras šo posmu norobežojošās stacijas, ieslēdzot izejas luksoforā atļaujošu signālu. Vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz zizli ar tam piestiprinātu pārmiju kontrolslēdzeņu atslēgu. Konkrētu rīcības kārtību, kādā šajos gadījumos darbojas stacijas dežurants un citi darbinieki, kā arī savstarpēji saistītās pusautomātiskās bloķēšanas un elektrozižļu sistēmas, nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs instrukcijā, kas reglamentē stacijas SCB ierīču lietošanas kārtību.

112. Nenoceļamas drezīnas nosūta posmā parastā kārtībā - kā vilcienus.

113. Atkarībā no ierīču sistēmas vilcienu kustības organizēšanas kārtību posmos, kur iekārtoti automātiskie blokposteņi, blokposteņi, kas apkalpo atzarojumu pievienojuma punktus, un blokposteņi, kurus periodiski atver kā sadales punktus ar ceļu izvērsi (ja tie nedarbojas visu diennakti), nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, saskaņojot ar pārvadātāju.

114. Pusautomātiskās bloķēšanas darbību pārtrauc, ja ir šādi bojājumi:

114.1. izejas luksoforā nevar ieslēgt atļaujošu signālu;

114.2. izejas luksoforu nevar pārslēgt uz aizliedzošu signālu;

114.3. bloksignāli pienāk patvaļīgi;

114.4. nevar dot vai saņemt bloksignālus.

Visos iepriekšminētajos gadījumos, kā arī, ja bloķēšanas ierīces pārbūvē, pārvieto, remontē, pārbauda un veic citus darbus, kas izraisa ierīču darbības pagaidu pārtraukšanu, bloķēšanas darbību pārtrauc, un vilcienu kustību regulē ar telefonsakaru palīdzību.

115. Ja elektromehāniķis apskata pusautomātiskās bloķēšanas aparātus, bloķēšanas darbību nepārtrauc. Šādā gadījumā stacijas dežurants un elektromehāniķis sevišķi uzmanīgi seko bloķēšanas ierīču pareizai darbībai.

116. Pirms pusautomātiskās bloķēšanas ierīču aizplombēšanas, kad tehniskā apkope pabeigta, elektromehāniķis kopā ar stacijas dežurantu pēc kontrolierīču rādījumiem pārbauda, vai rādījumi uz vadības pults atbilst posmu stāvoklim (pēc ierakstiem Vilcienu kustības žurnālā un sarunām ar blakus stacijas dežurantiem).

Katrā gadījumā, kad ierīces atver apskatei vai remontam, kā arī par šo darbu pabeigšanu, elektromehāniķis ieraksta Apskates žurnālā.

117. Pāreja uz telefonsakaru līdzekļiem, kā arī vilcienu kustības atjaunošana lietojot pusautomātiskās bloķēšanas signālus, notiek saņemot vilcienu dispečera rīkojumu pēc tam, kad viņš ar stacijas dežurantu starpniecību ir pārbaudījis, ka posms ir brīvs.

Ja vilcienu dispečera sakari ir bojāti, pāreju uz telefonsakariem vilcienu kustībā un pusautomātiskās bloķēšanas darbības atjaunošanu veic kārtībā, kāda norādīta šīs instrukcijas 46.un 47.punktā.

118. Pēc pusautomātiskās bloķēšanas darbības pārtraukšanas un pārejas uz telefonsakariem līdzekļiem, vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem) braukšanai līdz blakus stacijai izsniedz Ceļa atļaujas zīmi.

119. Braukt garām maršruta luksoforam ar aizliedzošu signālu (līdz izejas luksoforam) drīkst:

119.1. saņemot stacijas dežuranta reģistrējamu rīkojumu, ko noraida nosūtamā vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pa radiosakariem;

119.2. ar atļauju uz zaļas krāsas veidlapas ar aizpildītu I. punktu (2.pielikums), attiecīgi izmainot tekstu.

120. Ja vilciens brauc divjūgā pa visu posmu, atļauju, kas dod tiesības aizņemt posmu, izsniedz tikai priekšējā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam). Otrā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) šajā gadījumā izpilda priekšējā vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) signālus vai norādījumus, kas nodoti pa radiosakariem.

121. Ja bojāti bloķēšanas telefonsakari, stacijas dežurantam īpaši uzmanīgi jāvēro vadības pults kontrolierīču rādījumi un to izmaiņas.

Šādā gadījumā ziņojumus par vilcienu kustību noraida ar vilcienu dispečera starpniecību vai ar stacijas dežuranta rīcībā esošajiem sakaru līdzekļiem.

122. Atkarībā no pusautomātiskās bloķēšanas sistēmas un konkrētiem iecirkņa darba apstākļiem, ierīču lietošanas kārtību, kā arī darbinieku rīcības kārtību, vilcienus pieņemot, nosūtot un caurlaižot, nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

5. Vilcienu kustība ar elektrozižļu sistēmu aprīkotos iecirkņos

123. Lietojot elektrozižļu sistēmu, atļauja vilcienam aizņemt posmu ir šī posma zizlis, kuru izsniedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam).

124. Elektrozižļu sistēmas ierīces nedrīkst atļaut izņemt no zižļu aparātiem vienlaikus vairāk kā vienu zizli.

125. Katram zizlim jābūt ar kārtas numuru, sēriju un posmu norobežojošo staciju nosaukumu. Katram posmam ir savas sērijas zizlis. Vienas sērijas zižļu aparātus uzstāda ne biežāk, kā ik pēc trijiem posmiem. Ja posmā nav vilciena, zižļu skaitam zižļu aparātos kopā abās posmu norobežojošās stacijās jābūt pāra skaitam.

126. Stacijas dežurants var nodot no pienākošā vilciena saņemto zizli vilcienam, kas tiek nosūtīts uz to pašu posmu, neizlaižot zizli caur aparātu. Šādā gadījumā vispirms jāsaņem blakus stacijas, uz kuru tiek nosūtīts vilciens, dežuranta piekrišana.

127. Zižļu apmaiņa notiek ar mehānisko zižļu apmainītāju palīdzību vai ar rokām un parasti pie stacijas dežuranta telpām. Apmainot zižļus ar rokām, tos ievieto zižļu padevējos.

128. Aizliegts:

128.1. prasīt atļauju izņemt zizli no aparāta, ja vilciens nav sagatavots nosūtīšanai, izņemot gadījumus, kad vilcienu laiž garām stacijai bez apstāšanās vai tā stāvēšanas laiks pēc saraksta nav lielāks par piecām minūtēm;

128.2. glabāt ekspluatējamos zižļus, neieliekot tos aparātā;

128.3. aizvest zizli uz blakus posmu.

5.1. Vilcienu pieņemšana un nosūtīšana

129. Pirms vilciena pienākšanas stacijas dežurants savlaicīgi gatavo pieņemšanas maršrutu un ieslēdz atļaujošu signālu ieejas luksoforā. Pēc vilciena pienākšanas vilces līdzekļa vadītājs(mašīnists) zizli nodod stacijas dežurantam, kurš pārliecinās, ka vilciens pienācis pilna sastāvā un pārbauda, vai zizlis pieder tam posmam, no kura vilciens pienāca, ieraksta zižļa numuru Vilcienu kustības žurnālā, ieliek zizli zižļu aparātā un pa telefonu paziņo nosūtīšanas stacijai par vilciena pienākšanu.

130. Lai vilcienu nosūtītu, stacijas dežurants pieprasa pa telefonu tās stacijas dežuranta piekrišanu, uz kuru nosūta vilcienu:

"Vai drīkstu nosūtīt vilcienu Nr. ...........?"

Ja nav šķēršļu vilciena pieņemšanai, stacijas dežurants pa telefonu saka, ka piekrīt:

"Sagaidu vilcienu Nr. ................"

un atļauj izņemt zizli no aparāta.

Nosūtīšanas stacijas dežurants pēc zižļa izņemšanas ieraksta tā numuru Vilcienu kustības žurnālā un izsniedz zizli nosūtamā vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam).

Ja staciju dežuranti iepriekš saskaņoja pretējā virziena vilcienu nosūtīt ar pienākušā vilciena zizli, nelaižot to caur aparātu, abu staciju Vilcienu kustības žurnālā iepretim šī vilciena numuram ieraksta:

"Saskaņota nosūtīšana ar zizli no vilciena Nr. ................

Stacijas dežurants ........................................"

131. Ja vilcienu nosūta ar elektrozižļu sistēmu aprīkotā posmā no ceļa, kur ir izejas luksofors, braukt garām šim luksoforam ar zizli drīkst, ja luksoforā ir mēness balts signāls.

132. Ja mēness balto signālu nevar ieslēgt, stacijas dežurants paziņo vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pa radiosakariem, vai ar pārmijnieka starpniecību, ka ieslēgt mēness balto signālu nav iespējams, bet nosūtīšanas maršruts ir sagatavots.

133. Ja pēc zižļa izņemšanas no aparāta vilciens zināmu iemeslu dēļ netiek nosūtīts, stacijas dežurants ieliek zizli aparātā un paziņo par to blakus stacijas dežurantam, kā arī atzīmē Vilcienu kustības žurnālā:

"Vilciens Nr. .............................. aizturēts".

134. Ja vilcienu nosūta posmā un tam jāatgriežas nosūtīšanas stacijā, vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) zizlis tiek izsniegts parastajā kārtībā. Blakus stacijas dežurantam ziņo gan par vilciena nosūtīšanu, gan par vilciena atgriešanos no posma.

5.2. Vilcienu kustība, ja bojāta elektrozižļu sistēma.

Zižļu skaita regulēšanas kārtība

135 . Elektrozižļu sistēmu uzskata par bojātu:

135.1. ja posms ir brīvs, bet nav iespējams ielikt zizli aparātā vai izņemt zizli no aparāta;

135.2. ja ir nozaudēts posmam piederošais zizlis;

135.3. ja zižļu aparāts un induktors nav noplombēti;

135.4. ja induktora rokturi (kopā ar enkuru) var griezt pretējā virzienā;

135.5. ja novirzās zižļu aparāta ampērmetra rādītājs vai iedarbojas zvans, kad blakus stacija neraida strāvu.

Visos iepriekšminētajos gadījumos, kā arī zižļu aparāta remonta, pārvietošanas un apmaiņas laikā elektrozižļu sistēmas darbību pārtrauc un vilcienu kustību regulē ar telefonsakariem.

136. Pāreja uz telefonsakariem vilcienu kustībā vai elektrozižļu sistēmas darbības atjaunošana notiek pēc vilcienu dispečera rīkojuma, iepriekš pārbaudot ar stacijas dežurantu starpniecību, vai posms ir brīvs un ka abu staciju aparātos kopā ir zižļu pāra skaits.

Ja bojāti zižļu telefonsakari, bet zižļu aparāti ir darbderīgi, elektrozižļu sistēmas darbību nepārtrauc, bet sarunām starp stacijām lieto vilcienu dispečera sakarus.

Zižļu aparātu tehniskās apskates laikā elektrozižļu sistēmas darbību nepārtrauc.

137. Ja bojāti vilcienu dispečera sakari un stacijas dežurants konstatē elektrozižļu sistēmas bojāšanos, viņš noraida blakus stacijas dežurantam šāda satura telefonogrammu:

"Zižļu sistēma bojāta. Pēdējais no Jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. ................ Pēdējais uz Jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. ..................... Man ir ....................zižļi. Pārejiet uz telefonsakariem.

(Paraksts)."

Saņemot šādu telefonogrammu blakusstacijas dežurants pārbauda zižļu skaitu arī savā stacijā un, ja abos aparātos to kopsumma ir pārskaitlis, atbild ar telefonogrammu:

"Pēdējais no Jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. ................ Pēdējais uz Jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. ............ Man ir ................ zižļi. Posms brīvs. Pāreju uz telefonsakariem.
(Paraksts)".

138. Pēc elektrozižļu sistēmas izlabošanas, ja bojāti vilcienu dispečera sakari, stacijas dežurants noraida blakus stacijas dežurantam šādu telefonogrammu:

"Elektrozižļu sistēmas darbība atjaunota plkst............ min. Pēdējais no Jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. Pēdējais uz Jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. ..... Pārejiet uz zižļu sistēmu.
(Paraksts)".

Blakustacijas dežurants pārbauda, vai posms ir brīvs, un dod atbildes telefonogrammu:

"Pēdējais no Jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. ................ Pēdējais uz Jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. ................ Posms brīvs. Pāreju uz elektrozižļu sistēmu.

(Paraksts)".

Par elektrozižļu sistēmas bojājumu - stacijas dežurants, bet par tās izlabošanu - elektromehāniķis ieraksta Apskates žurnālā.

139. Ja zizlis ir nozaudēts vai tas nav saņemts no vilciena, kas stacijā pienācis vai pabraucis garām, stacijas dežurants ieraksta Apskates žurnālā un ziņo vilcienu dispečeram, kurš pārbauda, vai posms ir brīvs, faktisko zižļu skaitu norobežojošo staciju zižļu aparātos un dod rīkojumu pāriet uz telefonsakariem.

Lai atjaunotu elektrozižļu sistēmas darbību, stacijas dežurants liek elektromehāniķim izņemt no aparāta vienu zizli un to glabāt pie sevis.

To, ka zizlis izņemts, elektromehāniķis un stacijas dežurants ieraksta Apskates žurnālā un ziņo vilcienu dispečeram, kurš, dodot rīkojumu, atjauno elektrozižļu sistēmas darbību.

Ja nozaudētais zizlis atrasts, stacijas dežurants ziņo elektromehāniķim, un zizli glabā pie sevis. Elektromehāniķis šo un agrāk izņemto zizli vienlaicīgi ieliek zižļu aparātā un par to ieraksta Apskates žurnālā.

140. Ja zižļu skaits vienas stacijas aparātā kļūst mazāks par vienu ceturtdaļu no abu posma aparātu kopskaita, stacijas dežurants ziņo elektromehāniķim par zižļu skaita regulēšanas nepieciešamību.

Elektromehāniķis posmu norobežojošās blakus stacijas dežuranta klātbūtnē atver tās zižļu aparātu. No aparāta izņem pārskaitu zižļu kopā ar stacijas dežurantu ieraksta Apskates žurnālā, norādot izņemto zižļu skaitu un to kārtas numurus.

Izņemtos zižļus elektromehāniķis nogādā uz blakus staciju. Stacijas dežuranta klātbūtnē zižļus ieliek zižļu aparātā un ieraksta Apskates žurnālā, norādot zižļu skaitu un to kārtas numurus.

Elektromehāniķa ierakstus par zižļu skaita regulēšanu apstiprina stacijas dežurants ar savu parakstu.

141. Ar bloķēšanu aprīkotajos vienceļa iecirkņos, normālas bloķēšanas darbības traucējumu laikā, bet divceļu iecirkņos, ja slēdz vienu ceļu vilcienu kustībai sakarā ar remontu, drīkst organizēt vilcienu kustību ar elektrozižļu sistēmu.

Ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja rīkojumu šādus posmus aprīko ar elektrozižļu sistēmu kā rezerves sistēmu. Pāreja no signalizācijas un sakaru pamatlīdzekļiem un atpakaļ notiek ar vilcienu dispečera rīkojumu.

6. Vilcienu kustība lietojot telefonsakarus

142. Lietojot telefonsakarus, vilciens var aizņemt posmu, ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) ir saņēmis Ceļa atļaujas zīmi (3. pielikums).

143. Pirms izsniedz Ceļa atļaujas zīmi, stacijas dežuranta pienākums ir:

143.1. vienceļa posmos - no blakus stacijas saņemt telefonogrammu, ka tā piekrīt pieņemt vilcienu;

143.2. divceļu posmos - no blakus stacijas saņemt telefonogrammu par agrāk nosūtītā vilciena pienākšanu.

144. Ar telefonogrammām apmainās staciju dežuranti vai pēc viņu norādījuma - operatori.

145. Visas sarunas par vilcienu kustību notiek pa starpstaciju telefoniem vai pa vilcienu dispečera sakariem, atbilstoši šīs instrukcijas 13.punkta prasībām.

Izņēmuma gadījumos, ja bojāti starpstaciju sakari vai vilcienu dispečera sakari, sarunām par vilcienu kustību var izmantot citus stacijas dežuranta rīcībā esošus sakaru veidus.

146. Ceļa atļaujas zīmju veidlapas aizpilda stacijas dežurants, operators vai parka dežurants.

Stacijas dežurantam vai citam darbiniekam aizpildīt Ceļa atļaujas zīmi ir tiesības tikai tad, ja Vilcienu telefonogrammu žurnālā ir atbilstoši ieraksti:

146.1. vienceļa posmos - telefonogramma, ka blakus stacija piekrīt pieņemt vilcienu;

146.2. divceļu posmos - telefonogramma par agrāk nosūtītā vilciena pienākšanu blakus stacijā.

Ceļa atļaujas zīmi, ja to aizpildījis operators, stacijas dežurants pārbauda tās noformēšanas pareizību, apstiprina ar stacijas spiedogu un savu parakstu.

147. Lietojot telefonsakarus aizliegts:

147.1. prasīt atļauju, lai nosūtītu vilcienu, kamēr posms aizņemts ar citu vilcienu;

147.2. aizpildīt Ceļa atļaujas zīmi, kamēr nav saņemta blakus stacijas telefonogramma, ka tā piekrīt pieņemt vilcienu (vienceļa posmos), vai par iepriekš nosūtītā vilciena pienākšanu (divceļu posmos);

147.3. nodot nosūtāmās telefonogrammas, ja tās nav ierakstītas Vilcienu telefonogrammu žurnālā un bez stacijas dežuranta paraksta.

148.   Ceļa atļaujas zīme dod tiesības pabraukt garām izejas luksoforam ar aizliedzošu signālu un braukt līdz blakus stacijas ieejas signālam vai signālzīmei "Stacijas robeža".

Vilcienam braucot garām stacijai bez apstāšanās, Ceļa atļaujas zīmi uz vilces līdzekli padod ar rokas padevēju, parasti no stacijas dežuranta telpu puses.

149. Ja vilciens brauc divjūgā, Ceļa atļaujas zīmi izsniedz priekšējā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam).

6.1. Vilcienu telefonogrammu žurnāla noformēšanas kārtība

150. Organizējot vilcienu kustību lietojot telefonsakars katrā stacijā iekārto vilcienu telefonogrammu žurnālu.

Vilcienu telefonogrammu žurnālā vienmēr jābūt skaidri saprotamam, vai attiecīgais posms (posma ceļš) ir brīvs, vai aizņemts.

151. Stacijās, kuras norobežo vienceļa posmus, ir viens Vilcienu telefonogrammu žurnāls. Žurnāla kreisās puses lappusēs ieraksta telefonogrammas, kas attiecas uz vienu posmu, bet labās puses lappusēs - telefonogrammas, kas attiecas uz otro posmu.

Strupceļu stacijā vienceļa posma galā visas vilcienu telefonogrammas ieraksta secīgi bez minētā iedalījuma.

152. Stacijās, kuras norobežo divceļu posmus, ir divi Vilcienu telefonogrammu žurnāli - katram posmam atsevišķi. Katra žurnāla kreisās puses lappusēs ieraksta telefonogrammas nepāra numuru vilcieniem, bet labās puses lappusēs - pāra numuru vilcieniem.

Divceļu posmos, nosūtot vilcienu pa nepareizu ceļu, telefonogrammas nepāra numura vilcieniem ieraksta žurnāla labajā lappusē, bet pāra numuru vilcieniem - kreisajā lappusē.

Ja stacijai ir trīs un vairāk virzieni, tad virzienu katram posmam iekārto atsevišķu Vilcienu telefonogrammu žurnālu.

153. Visu vilcienu telefonogrammu ierakstiem žurnālā jābūt neizdzēšamiem.

Nosūtāmās telefonogrammas paraksta stacijas dežurants.

Telefonogrammas žurnālā ieraksta operators, un nekavējoties uzrāda stacijas dežurantam, kas tās paraksta.

Lai saīsinātu vilcienu telefonogrammas ieraksta laiku, drīkst lietot speciālus spiedogus ar vilcienu telefonogrammu tekstiem.

154. Nosūtāmo vilcienu telefonogrammu numurēšana sākas plkst. 000 katru diennakti, ar pirmo numuru, katram posmam atsevišķi. Pārejot uz telefonsakariem, signalizācijas un sakaru pamatlīdzekļu darbības pārtraukuma dēļ, nosūtāmo telefonogrammu numerāciju sāk ar 1. numuru pārejas brīdī. Ja diennakts laikā ir vairāki signalizācijas un sakaru līdzekļu darbības pārtraukumi, kad jāpāriet uz telefonsakariem, tiek saglabāta secīga izejošo vilcienu telefonogrammu numerācija.

Saņemtās telegrammas ieraksta Vilcienu telefonogrammu žurnālā ar pārraides stacijas doto numuru.

155. Vilcienu telefonogrammās nedrīkst būt labojumi, papildinājumi vai dzēsumi. Nepareizi ierakstītu telefonogrammu krusteniski pārsvītro un uz tās uzraksta "Nav spēkā". Šādu telefonogrammu nenumurē un blakus stacijai nepārraida.

156. Pieņemot un nododot dežūru, stacijas dežuranti un operatori paziņo blakus stacijai par dežūras pieņemšanu un noformē dežūras pieņemšanu Vilcienu telefonogrammu žurnālā:

"Datums, mēnesis, stunda. minūtes.

Dežūru pieņēmu. Blakus stacijas dežurants .............................., operators ................................

Stacijas dežurants .................... (paraksts)

Operators ......................... (paraksts).

Dežūru nodevu: stacijas dežurants ..................... (paraksts)

Operators ......................... (paraksts)".

Pārejot uz telefonsakariem signalizācijas un sakaru pamatlīdzekļu bojājumu dēļ, kā arī atjaunojot to darbību, ierakstus žurnālā par dežūras pieņemšanu un nodošanu noformē pēc vilcienu dispečera rīkojuma saņemšanas:

"Datums, mēnesis, stunda, minūtes.

Ar dispečera rīkojumu Nr. ........... posmā ..........(posma ceļu) noteikta vilcienu kustība lietojot telefonsakarus. Dežūru ar telefona sakariem pieņēma:

Stacijas dežurants ..................... (paraksts)

Operators ......................... (paraksts)".

"Datums, mēnesis, stunda, minūtes.

Ar dispečera rīkojumu Nr. ........... posmā ..........(posma ceļā) atjaunota vilcienu kustība lietojot .......................... (norāda sakaru līdzekļus). Dežūru ar telefonsakariem nodevu:

Stacijas dežurants ..................... (paraksts)

Operators ......................... (paraksts)".

157. Ja pāreja uz telefonsakariem notiek posmā, kur vienā sadales punktā nav stacijas dežuranta, otrās stacijas dežurants Vilcienu telefonogrammu žurnālā ieraksta telefonogrammu tekstus, kas paredzēti vilcienu kustībā, izņemot šīs instrukcijas 160. punkta 2. paraugu, kura vietā ieraksta dispečera rīkojuma tekstu atbilstoši šīs instrukcijas 44.punkta prasībām.

158. Pirms vilcienu telefonogrammas nodošanas, staciju dežuranti un operatori paziņo viens otram savu amatu un uzvārdu.

Nodot un pieņemt telefonogrammas drīkst tikai tad, ja sakrīt Vilcienu telefonogrammu žurnālā iepriekš ierakstītie uzvārdi.

159. Pieņēmējam, pēc vilcienu telefonogrammas nodošanas, tā jāpārbauda, atkārtojot visu tās tekstu. Ja atkārtotais teksts atbilst nodotajai telefonogrammai, stacijas dežurants vai operators, kas nodevis telefonogrammu, apstiprina to ar vārdu "Pareizi". Pēc tam abu staciju Vilcienu telefonogrammu žurnālos atzīmē nodošanas un pieņemšanas laiku un apstiprina ar stacijas dežuranta vai operatora parakstu.

6.2. Telefonogrammu paraugi vilcienu kustībā vienceļa iecirkņos

160. Pieņemot un nosūtot vilcienus vienceļa posmu stacijās, tiek lietotas šādas vilcienu telefonogrammas:

Nosūtīšanas stacija Pieņemšanas stacija
1. paraugs. Vai varu nosūtīt vilcienu 2.paraugs. Sagaidu vilcienu
Nr. .........................? Nr. .........................
(paraksts) (paraksts)
3.paraugs. Vilciens Nr. ......................... 4.paraugs. Vilciens Nr. .........................
nosūtīts plkst. ...................... pienāca plkst. ......................
(paraksts) (paraksts)

Nosūtāmās telefonogrammas paraugs:

"....................stacijai no................ stacijas", piem., "Jersikai no Nīcgales".

161. Nosūtot vilcienus, kas atgriežas no posma nosūtīšanas stacijā, ievēro tādu pašu vilcienu telefonogrammu nodošanas kārtību, atbilstoši mainot tekstu:

5.paraugs. Vai varu nosūtīt vilcienu 6.paraugs. Varat nosūtīt vilcienu
Nr. ......................... līdz .........................km Nr. ......................... līdz ................km ar
un atpakaļ? atgriešanos atpakaļ pie Jums.
(paraksts) (paraksts)

Ziņojumu par vilciena nosūtīšanu nodod saskaņā ar šīs instrukcijas 160. punkta 3. paraugu, bet par atgriešanos - 7. paraugu.

7.paraugs. Vilciens Nr. ................ atgriezās plkst. ................ (paraksts).

Analogi tiek nosūtīti vilcieni posmā vagonu padošanai (novākšanai) uz atzarojumu, kuru neapkalpo palīgpostenis.

162. Ja vilciens brauc garām stacijai, telefonogrammas nodod parastajā kārtībā saskaņā ar šīs instrukcijas 160. punkta 1. un 2. paraugu, bet ziņojumu par vilciena garāmbraukšanu (pienākšanu un nosūtīšanu) nodod blakus stacijai pēc 8.parauga:

8. paraugs. Vilciens Nr. ........... pabrauca garām plkst. ........... (paraksts).

163. Vilcienu krustošanās gadījumos stacijas dežurants, ja ir pretējā virziena vilciens, paziņo blakus stacijai par vilciena pienākšanu un reizē ar to prasa atļauju nosūtīt pretējā virzienā vilcienu apvienojot šīs instrukcijas 160. punkta 4. un 1. parauga tekstus.

6.3. Telefonogrammu paraugi vilcienu kustībā divceļu iecirkņos

164. Pieņemot un nosūtot vilcienus divceļu posmu stacijās, tiek nodotas šīs instrukcijas 160. punkta 3. un 4. parauga telefonogrammas, turklāt no pieņemšanas stacijas saņemtais šīs instrukcijas 160. punkta 4. parauga ziņojums dod tiesības nosūtīt tajā pašā virzienā nākošo vilcienu.

165. Ja vilciens iet garām stacijai bez apstāšanās, šīs instrukcijas 162. punkta 8.parauga ziņojumi tiek nodoti blakus stacijām par tā pienākšanu un nosūtīšanu.

166. Ja divceļu posmos ir ceļu posteņi, nosūtīšanas stacijas dežurants ziņo posteņa dežurantam par vilciena aiziešanu saskaņā ar šīs instrukcijas 160.punkta 3.paraugu.

Ja nākošais starpposteņu posms ir brīvs, posteņa dežurants ieejas luksoforā ieslēdz atļaujošu signālu un laiž vilcienu garām bez apstāšanās, dodot vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) Ceļa atļaujas zīmi, vilcienam braucot.

Pēc tam, kad vilciens pabraucis garām, posteņa dežurants ieejas luksoforā ieslēdz aizliedzošu signālu un ziņo abu staciju dežurantiem par vilciena garāmbraukšanu saskaņā ar šīs instrukcijas 162. punkta 8. parauga.

Ja nākošais starpposteņu posms ir aizņemts, vilcienu aptur pie posteņa ieejas luksofora ar aizliedzošu signālu, kamēr posms atbrīvosies. Telefonogrammu par šī vilciena nosūtīšanu nodod pēc tā nosūtīšanas no posteņa.

Par vilciena pienākšanu pieņemšanas stacijas dežurants ziņo posteņa dežurantam saskaņā ar šīs instrukcijas 160.punkta 4.parauga.

Ja ceļa postenī ieejas luksofors ir bojāts, posteņa dežurants pie brīva nākošā starpposteņu posma sagaida vilcienu pie ieejas luksofora un dod vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) Ceļa atļaujas zīmi un tās augšmalā uzraksta piezīmi: "Ieejas luksofors bojāts". Šāda Ceļa atļaujas zīme dod tiesības pabraukt garām ieejas luksoforam ar aizliedzošu signālu un aizņemt posmu.

167. Par vilciena nosūtīšanu pa pareizo ceļu ar atgriešanos, nosūtīšanas stacijas dežurants ziņo blakus stacijai (ceļa postenim) ar šīs instrukcijas 160. punkta 3.parauga telefonogrammu, pievienojot vārdus "līdz .......... km ar atgriešanos", bet par vilciena atgriešanos blakus stacijai (ceļa postenim) ziņo ar šīs instrukcijas 161. punkta 7.parauga telefonogrammu.

Nosūtamā vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz Ceļa atļaujas zīmi, papildinot tekstu ar vārdiem "līdz ........... km ar atgriešanos".

Vilcieni, kuri atgriežas atpakaļ nosūtīšanas stacijā, brauc garām ceļu posteņiem (ja tādi ir) bez apstāšanās. Par tādu vilcienu posteņa dežurants ziņo nākošajam postenim vai stacijai saskaņā ar šīs instrukcijas 161. punkta 7.parauga.

168. Ja regulēšanas kārtībā pēc vilcienu dispečera rīkojuma saņemšanas vilcienu nosūta pa nepareizu ceļu, stacijas apmainās ar šāda parauga telefonogrammām:

9.paraugs. Vai varu nosūtīt vilcienu 10.paraugs. Sagaidu vilcienu
Nr. ......................... pa ............... Nr. ......................... pa ...............
nepareizo ceļu? nepareizo ceļu?
(paraksts) (paraksts)

Telefonogrammu par vilciena nosūtīšanu nodod saskaņā ar šīs instrukcijas 160. punkta 3.parauga, bet par pienākšanu - pēc šīs instrukcijas 160. punkta 4.parauga, pievienojot abos tekstos vārdus "pa ........... nepareizo ceļu".

Ja pa nepareizo ceļu tiek nosūtīts vilciens ar atgriešanos nosūtīšanas stacijā, šīs instrukcijas 168. punkta 9. un 10. parauga telefonogrammu papildina ar vārdiem "līdz ........... km un atpakaļ , bet 10.paraugā vārda "sagaidu" vietā lieto vārdus "varat nosūtīt" .

Ceļa atļaujas zīmes augšmalā uzraksta "Pa nepareizo ceļu".

169. Ja divceļu posmos viens no ceļiem tiek slēgts, bet atlikušajā ceļā noteikta vienceļa kustība, tiek nodotas šīs instrukcijas 160. punkta 1., 2., 3., 4.parauga telefonogrammas par vilcienu nosūtīšanu un pienākšanu kā arī citas vienceļa posmiem paredzētās telefonogrammās.

Ceļa atļaujas zīmes augšmalā šādos gadījumos uzraksta "........... ceļš kustībai slēgts".

7. Vilcienu kustības kārtība, ja pārtraukta visu signalizācijas un sakaru līdzekļu darbība

170. Vilcienu kustību ar rakstisku paziņojumu palīdzību vai norobežojot vilcienus uz laiku, kāds noteikts vilciena braucienam posmā, nosaka tādos gadījumos, kad posmu norobežojošo staciju dežuranti nevar sarunāties vilcienu kustības jautājumos pa nevienu viņu rīcībā esošu sakaru līdzekli.

171. Ja pārtraukta visu signalizācijas un sakaru līdzekļu darbība, vilcienu nosūta posmā ar atļauju uz baltas krāsas veidlapas ar divām sarkanām līnijām pa diagonālēm (4. pielikums), ko stacijas dežurants izdod vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam). Šādā gadījumā iepriekšminētajā atļaujā (brīdinājumā) stacijas dežurants ieraksta ir vai nav ziņas par iepriekš nosūtītā vilciena pienākšanu blakus stacijā.

Vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) vadot posmā vilcienu, jābūt īpaši modram un gatavam nekavējoties apstāties, jo iepriekš nosūtītais vilciens var būt nenorobežots.

172. Ja pārtraukta visu signalizācijas un sakaru līdzekļu darbība, aizliegts nosūtīt šādus vilcienus:

172.1. ar 1. klases bīstamām kravām (sprāgstvielām) un virsgabarīta kravām;

172.2. ar apstāšanos posmā darbu veikšanai, izņemot palīdzības un ugunsdzēsības vilcienus un palīglokomotīves;

172.3. kuru galapunkts ir atzarojums posmā;

172.4. kurus apkalpo viens vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists).

7.1. Vilcienu kustības kārtība vienceļa posmos

173. Ja pārtraukta visu signalizācijas un sakaru līdzekļu darbība, priekšrocība vilcienu nosūtīšanā ir nepāra kustības virzienam. Līdz vilcienu kustības, lietojot rakstiskus paziņojumus, sākumam posmā, kurā pārtraukti sakari, var nosūtīt tikai nepāra virziena vilcienu, bet pretējā virzienā drīkst nosūtīt:

173.1. vilcienu, kura nosūtīšanai līdz signalizācijas un sakaru darbības pārtraukšanai bija saņemta kustības virziena stacijas piekrišana (pusautomātiskās bloķēšanas gadījumā - piekrišanas bloksignāls, elektrozižļu sistēmas gadījumā - izņemts zizlis, ar telefonsakariem- vilciena telefonogramma). Šie izņēmumi neattiecas uz vienceļa posmu, kas aprīkots ar divpusējo automātisko bloķēšanu.

173.2. palīdzības un ugunsdzēsības vilcienu vai palīglokomotīvi pēc pieprasījuma saņemšanas par palīdzības sniegšanu posmā.

Ja divceļu posmos viens no ceļiem pirms sakaru pārtraukšanas bija slēgts, līdz rakstiska paziņojuma saņemšanai, drīkst nosūtīt tikai vilcienu, kuram atlikušais ceļš bija pareizais divceļu kustībā.

174. Lai nosūtītu pirmo vilcienu virzienā, kam priekšroka, blakus stacijas dežuranta atļauja nav vajadzīga, izņemot posmus, kuri aprīkoti ar divpusējo automātisko bloķēšanu.

Ja vienceļa posms ir aprīkots ar divpusējo automātisko bloķēšanu, pirmo vilcienu virzienā, kam priekšroka, var nosūtīt no stacijas tikai tad, kad stacijas dežurants ir pārbaudījis, vai posms ir brīvs visā tā garumā līdz blakus stacijai un blakus stacijai ir nosūtīts rakstisks paziņojums par vilcienu kustības kārtību.

Par posma pārbaudi (ka tas ir brīvs) ieraksta Vilcienu kustības žurnālā, kurā norāda, kādā veidā posmu pārbaudīja un posma pārbaudītāja uzvārdu.

175. Palīdzības vilcienu (drezīnu), ugunsdzēsības vilcienu vai palīglokomotīvi nosūta posmā, kuram ir priekšroka, gan arī pretējā virzienā, ja no vilciena, kas apstājies posmā, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista), kā arī no dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja (pārvadātāja) darbinieka ir saņemts atbilstošs pieprasījums. Ja posms aprīkots ar automātisko bloķēšanu, pēc palīdzības pieprasījuma saņemšanas stacijas dežurants līdz palīdzības vilciena, ugunsdzēsības vilciena vai palīglokomotīves nosūtīšanai, pārliecinās, ka starp staciju un palīdzības sniegšanas vietu nav citu vilcienu.

176. Rakstisku paziņojumu nosūtīšanu starp stacijām sāk ar pirmo vilcienu, kuru nosūta posmā, kad ir pārtraukta visu signalizācijas un sakaru līdzekļu darbība.

Vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz atļauju uz baltas krāsas veidlapas ar divām sarkanām līnijām pa diagonālēm, kas dod tiesības vilcienam aizbraukt uz posmu. Ar šī vilciena vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) uz blakus staciju nosūta rakstisku paziņojumu par vilcienu turpmākās kustības kārtību uz baltas krāsas veidlapas (5. pielikums), kuru aizpilda pēc viena no šiem paraugiem:

Paraugs A. "Nosūtu uz Jūsu staciju vilcienu Nr. ............... plkst. ........... Pēc tā pienākšanas sagaidu no Jūsu stacijas vilcienu. Stacijas dežurants .....................".

Paraugs B. "Nosūtu uz Jūsu staciju vilcienu Nr. ............... plkst. ........... Vēl nosūtīšu vilcienu Nr. .................... . Stacijas dežurants ...............................".

177. Ja visu signalizācijas un sakaru līdzekļu darbības pārtraukšanas brīdī posmu norobežojošā stacijā nav nepāra virziena vilciena un šīs stacijas dežurants zina, ka blakus stacijā ir vilciens, kas jānosūta uz šo posmu, viņš nosūta blakus stacijai C parauga paziņojumu:

Paraugs C. "Sagaidu no Jūsu stacijas vilcienu. Stacijas dežurants ................".

178. Ja stacijas dežurants ir saņēmis šīs instrukcijas 176. punkta A, B vai 177. punkta C parauga paziņojumu, vilcienu kustībā jāsāk izmantot rakstiskus paziņojumus.

Lai nepārtrauktu savstarpējos sakarus, stacijas dežuranti līdz sakaru līdzekļu normālās darbības atjaunošanai ar katra vilciena vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) nosūta šīs instrukcijas 176. punkta A vai B parauga paziņojumus par vilcienu turpmāko kustību.

179. Viena virziena vilcienus nosūta ar starplaiku, kāds nepieciešams iepriekš nosūtītā vilciena braukšanas laikam pa visu starpstaciju posmu, pieskaitot tam trīs minūtes.

Ceļa posteņi, kuri līdz sakaru pārtraukšanai darbojās kā sadales punkti, vilcienu kustībā nepiedalās.

180. Ja pārtraukta visu signalizācijas un sakaru līdzekļu darbība, noformē šāda parauga ierakstu Vilcienu telefonogrammu žurnālā:

"Datums, mēnesis, stunda, minūtes.

Sakarā ar visu signalizācijas un sakaru līdzekļu darbības pārtraukšanu ......................... posmā, vilcienu kustībā noteikti rakstiski paziņojumi.

Stacijas dežurants................................"

Šīs instrukcijas 176. punkta A, B vai 177. punkta C parauga paziņojumus ieraksta Vilcienu telefonogrammu žurnālā.

181. Ja pirms signalizācijas un sakaru līdzekļu darbības pārtraukšanas posmā stacijas dežurants, kam ir priekšrocība vilcienu nosūtīšanā, ir piekritis nosūtīt pretējā virziena (pāra virziena) vilcienu, posmu uzskata par aizņemtu līdz šī vilciena pienākšanai vai līdz ziņojuma saņemšanai no blakus stacijas (posteņa), ka vilciens netiks nosūtīts.

182. Kad signalizācijas un sakaru līdzekļu darbības atjaunota, vilcienu kustībā tos sāk lietot pēc vilcienu dispečera rīkojuma, bet viņam iepriekš jāpārbauda, vai posms ir brīvs.

183. Ja signalizācijas un sakaru līdzekļi ir atjaunoti agrāk par vilcienu dispečera sakariem, stacijas dežurants, kuram ir priekšrocība vilcienu nosūtīšanā, noraida blakus stacijai šādu telefonogrammu:

"..................... posmā vilcienu kustību var atjaunot ar ..................... (norāda signalizācijas un sakaru veidu).

Pēdējais no Jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. ............... .

Uz jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. ................ Stacijas dežurants .....................".

Blakus stacijas dežurants pārliecinās, ka posms ir brīvs, atbild ar telefonogrammu:

"Pēdējais no Jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. ............... Uz jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. ................, posms brīvs. Stacijas dežurants ....................".

Pēc telefonogrammu apmaiņas abu staciju dežuranti pāriet uz signalizācijas un sakaru pamatlīdzekļu lietošanu vilcienu kustībā, par ko ieraksta vilcienu telefonogrammu žurnālā.

7.2. Vilcienu kustība divceļu posmos

184. Ja pārtraukta visu signalizācijas un sakaru līdzekļu darbība divceļu posmos, vilcienus pa pareizo ceļu nosūta, ievērojot starplaiku, kāds noteikts pēc saraksta vilciena braucienam posmā un pieskaitot tam trīs minūtes.

Divceļu posmos, kuri aprīkoti ar divpusējo automātisko bloķēšanu, pirms pirmā vilciena nosūtīšanas stacijas dežurantam jāpārliecinās, vai posmā nav pretējā virziena vilcienu.

185. Ja posmā starp stacijām atrodas ceļa posteņi, kuri līdz sakaru pārtraukšanai darbojās kā posma sadales punkti, šie posteņi darbojas arī pēc sakaru pārtraukšanas. Šajā gadījumā, nosūtot vilcienu, stacijas dežurants nogaida laiku, kas pēc saraksta vajadzīgs iepriekš nosūtītā vilciena pienākšanai ceļa postenī, pieskaita tam trīs minūtes un dod atļauju vilcienam braukt tikai līdz pirmajam (pa ceļam) ceļa postenim.

186. Saņemot pieprasījumu par palīdzības vilciena (drezīnas), ugunsdzēsības vilciena vai palīglokomotīves nosūtīšanu, un, ja tie jānosūta pa nepareizu ceļu, stacijas dežurants pārliecinās, ka šis ceļš ir brīvs no stacijas līdz palīdzības sniegšanas vietai.

187. Pēc signalizācijas un sakaru līdzekļu darbības atjaunošanas vilcienu kustību ar šiem sakaru veidiem nosaka ar vilcienu dispečera rīkojumu, bet, ja vilcienu dispečera sakaru nav - katra stacija atjauno kustību pa savu pareizo ceļu.

188. Šīs instrukcijas 174.,175.,184. un 186.punktā paredzētajos gadījumos, lai noskaidrotu, vai posms ir brīvs, stacijas dežurants izmanto jebkuru sazināšanās iespēju (sarunas ar blakus stacijas dežurantu pa vispārējā telefonu tīkla sakariem vai pa radio, autotransporta līdzekļus u.tml.).

8. Palīdzības vilcienu (drezīnu), ugunsdzēsības vilcienu un palīglokomotīvju kustība

189. Palīdzības vilcienus (drezīnas), ugunsdzēsības vilcienus un palīglokomotīves norīko, ja ir palīdzības pieprasījums. Šo pieprasījumu nodod rakstiski, pa telefonu vai radiosakariem no vilciena, kas apstājies posmā, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja (pārvadātāja) darbinieks.

Palīdzības un ugunsdzēsības vilcienus nozīmē saskaņā ar spēkā esošajiem nolikumiem. Palīdzības un ugunsdzēsības vilcieni, kā arī palīglokomotīves tiek nosūtītas un to pārvietošanās uz notikuma vietu notiek ar vilcienu dispečera rīkojumu.

190. Pieprasot palīdzību, vilciena, kas apstājies posmā, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) paziņo stacijas dežurantam vai vilcienu dispečeram, kādā kilometrā un piketā atrodas vilciena sākums, kādēļ vajadzīga palīdzība un pieprasījuma laiks. Ārkārtējos gadījumos, kad ar stacijas dežurantu vai vilcienu dispečeru nav telefona vai radiosakaru, rakstiskā pieprasījuma nogādāšanai uz staciju var izmantot vilciena vilces līdzekli. To atļauts atkabināt no sastāva tikai pēc vagonu nostiprināšanas pret aizripošanu ar bremzes kurpēm un rokas bremzēm. Pirms vilces līdzekļa atkabināšanas no sastāva, jāiedarbina arī vagonu automātiskās bremzes, pilnībā atverot gala krānu.

Ja ceļam, kur apstājies vilciens, ir nelabvēlīgs profils un līdzekļu vagonu nostiprināšanai nepietiek, vilces līdzekli atkabināt no sastāva aizliegts. Divceļu posmos nepieciešamos gadījumos rakstisko pieprasījumu stacijas dežurantam var nogādāt ar pretējā virziena vilcienu.

191. Saņēmis pieprasījumu par nepieciešamību nosūtīt palīdzības, ugunsdzēsības vilcienu vai palīglokomotīvi, stacijas dežurants nekavējoties par to paziņo vilcienu dispečeram. Pa telefonu vai radiosakariem saņemto pieprasījumu ieraksta, bet rakstisko pieprasījumu - ielīmē Vilcienu kustības žurnālā.

192. Saņēmis pieprasījumu par palīdzības sniegšanu, vilcienu dispečers nekavējoties par to ziņo reģionālā vilcienu kustības vadības centra dežurantam, kurš kopā ar vilcienu dispečeru izlemj, no kādas stacijas puses, kura norobežo posmu, jāsniedz palīdzība un uz kādu staciju nepieciešamajā gadījumā jāizved vagoni.

Ja darbojas vilcienu radiosakari, vilcienu dispečers (personīgi vai ar stacijas dežuranta starpniecību) paziņo posmā stāvošā vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) par paredzēto palīdzības sniegšanas kārtību. Vilcienu dispečers nodrošina ātru palīdzības, ugunsdzēsības vilcienu un palīglokomotīvju kustību un, ja viņa rīcībā ir atbilstošas ziņas, informē palīdzības (ugunsdzēsības) vilciena priekšnieku par stāvokli notikuma vietā, lai sagatavotu vilcienu darbam.

193. Visos gadījumos palīdzības, ugunsdzēsības vilcienus un palīglokomotīves nosūta posmā, kas slēgts visu pārējo vilcienu kustībai, kārtībā, kāda noteikta šīs instrukcijas 323.punktā. Vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izdod atļauju uz baltas krāsas veidlapas ar sarkanu līniju pa diagonāli (6.pielikums). Šī atļauja dod tiesības vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) aizbraukt posmā garām izejas luksofora aizliedzošajam signālam, bez tam pa radiosakariem jāsaņem stacijas dežuranta norādījums par vilciena nosūtīšanu. Atļaujā, atkarībā no pieprasījuma un palīdzības sniegšanas puses (no vilciena sākuma vai beigām), norāda vietu (kilometru), līdz kurai jābrauc palīdzības, ugunsdzēsības vilcienam vai palīglokomotīvei.

Ja palīdzību sniedz no vilciena beigu daļas puses, pieprasījumā norāda beigu daļas atrašanās kilometru.

Atļauju uz baltas krāsas veidlapas ar sarkanu diagonālu līniju izdod vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) arī tad, ja vilcienu kustības šķēršļa vietā posmā atver pagaidu posteni. Šādā gadījumā palīdzības, ugunsdzēsības vilcienu un palīglokomotīvju kustību iepriekš saskaņo ar posmu norobežojošo staciju dežurantiem un posteņa dežurantu.

Palīglokomotīvju nosūtīšanas kārtība iecirkņos, kuri aprīkoti ar dispečercentralizāciju, noteikta šīs instrukcijas 66.punktā.

194. Palīdzības (ugunsdzēsības) vilciena vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) vai palīglokomotīves vadītājs (mašīnists), vadot vilcienu palīdzības sniegšanai posmā, divu kilometru attālumā no vietas, kura norādīta atļaujā uz baltas krāsas veidlapas ar sarkanu diagonālu līniju, samazina ātrumu un tālāk brauc ar īpašu uzmanību un gatavību nekavējoties apstāties šķēršļa priekšā.

Nepiebraucot pie vilciena, kuram vajadzīga palīdzība, vai vietai, kur jāveic kustības atjaunošanas darbs (ugunsgrēka dzēšana, aizsprostojuma likvidācija u.tml.), vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) aptur vilcienu un turpmāk rīkojas pēc personas, kura vada vilcienu kustības atjaunošanas darbu, norādījumiem. Palīglokomotīves vadītājs (mašīnists), pēc pienākšanas noteiktajā vietā, saskaņo savu tālāko darbību ar posmā stāvošā vilciena vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu).

195. Palīdzības, ugunsdzēsības vilciena vai palīglokomotīves nosūtīšanas laiku posmā, kā arī atgriešanās laiku stacijā, stacijas dežurants atzīmē Vilcienu kustības žurnālā un nekavējoties paziņo posmu norobežojošās blakus stacijas dežurantam, kā arī vilcienu dispečeram.

196. Posmu (posma ceļu) atklāj vilcienu kustībai pēc vilcienu dispečera rīkojuma un ziņojuma, ka nav šķēršļu vilcienu kustībai, kas nodots rakstiski, pa telefonu vai radiosakariem. Ziņojumu par iespēju atjaunot vilcienu kustību posmā nodod ceļa dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbinieks (pēc amata ne zemāks par ceļa meistaru), kurš pārbaudīja sliežu ceļa stāvokli.

Ziņojumu par kontakttīkla bojājumu novēršanu energodispečers nodod, saņemot dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbinieka, kurš vadīja atjaunošanas darbu, ziņojumu.

Ar automātisko bloķēšanu aprīkotajos posmos, ja bloķēšanas ierīces bija bojātas, vilcienu dispečeram vilcienu kustības atjaunošanai ar automātisko bloķēšanu, jāsaņem atbilstošs dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbinieka (pēc amata ne zemāka par SCB elektromehāniķi) ziņojums.

Ja ritošais sastāvs nav nogājis no sliedēm un iekārtas nav bojātas, kustību atjauno pēc palīglokomotīves vadītāja (mašīnista) ziņojuma par ritošā sastāva novākšanu un posma atbrīvošanu.

Divceļu posmos, kuri aprīkoti ar automātisko bloķēšanu, attiecīgo posma ceļu atjauno kustībai pēc palīglokomotīves vadītāja (mašīnista) ziņojuma pa radiosakariem, ka iesākta vilciena, kurš bija apstājies posmā, sastāva izvešana pa pareizo ceļu.

197. Ja posmā vilcienam ir pārrāvums(pašizkabināšanās), vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) pienākums ir:

197.1. nekavējoties paziņot pa radiosakariem par notikušo pakaļbraucošo vilcienu vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem) un posmu norobežojošo staciju dežurantiem, kuri tūlīt par to ziņo vilcienu dispečeram. Ja radiosakaru nav, ziņojumu nodod izmantojot citus sakaru veidus TEN 430. punktā noteiktajā kārtībā;

197.2. ar vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīga starpniecību pārbaudīt vagonu automātiskās sakabes aparātu stāvokli atvienojuma vietā un, ja tie ir darbderīgi, sakabināt vilciena sastāvu. Atstumjot sastāva atvienotās daļas, lai pēc tam tās sakabinātu, jābrauc ar īpašu uzmanību, lai vagoniem saduroties ātrums nepārsniegtu trīs km/h;

197.3. bojātās bremzes šļūtenes nomaina ar rezerves šļūtenēm vai šim nolūkam noņem šļūtenes no pēdējā vagona un no vilces līdzekļa priekšgala.

Ja vilciena sastāva atvienotās daļas nevar savienot 20 minūšu un lielākā laikā, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) organizē vilciena daļas, kura palikusi bez lokomotīves, nostiprināšanu ar bremzes kurpju un rokas bremžu palīdzību.

Pēc atvienoto daļu sakabināšanas vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīgs, pēc astes vagona numura un vilciena signāla uz tā, pārliecinās, vai vilciens ir pilna sastāva. Pirms uzsāk vilciena kustību, novāc bremzes kurpes, atlaiž rokas bremzes un veic vienkāršoto bremžu pārbaudi.

198.Aizliegts posmā savienot vilciena daļas:

198.1. miglas, sniegputeņa laikā un citos nelabvēlīgos laika apstākļos, kad grūti saredzēt signālus;

198.2. ja atvienotā daļa atrodas uz ceļa slīpuma, kas stāvāks par 2,5Ē, jo, saduroties sastāva daļām, tā var aizripot atpakaļ.

Izņēmuma gadījumos, sastāva daļu, kuras atvienojušās, savienošanai izmanto pa posmu ejošā vilciena vilces līdzekli kārtībā, kāda paredzēta šīs instrukcijas 216. un 217. punktā.

199. Ja savienot vilcienu nav iespējams, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) pieprasa palīdzības vilcienu vai palīglokomotīvi kārtībā, kāda paredzēta šīs instrukcijas 190. punktā. Pieprasījumā jānorāda aptuvens attālums starp vilciena atvienotajām daļām.

Izņēmuma gadījumos, kādi paredzēti šīs instrukcijas 190.punktā, rakstiskā palīdzības pieprasījuma nogādāšanai stacijā izmanto vilciena vilces līdzekli (ar vagoniem vai bez tiem). Šī vilces līdzekļa beigas jāapzīmē saskaņā ar Dzelzceļa signalizācijas instrukcijas prasībām.

200. Vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam), braucot uz staciju ar palīdzības pieprasījumu, posmos, kuri aprīkoti ar automātisko bloķēšanu, jāņem vērā automātiskās bloķēšanas signālus.

Pusautomātiskās bloķēšanas gadījumā, pienākot vilciena vilces līdzeklim (ar vagoniem vai bez tiem), stacijas dežurants nedrīkst dot pienākšanas bloksignālu līdz posma pilnīgai atbrīvošanai.

Ar elektrozižļu sistēmu aprīkotajos posmos vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists), iebraucis stacijā ar palīdzības pieprasījumu, nodod posmam piederošo zizli stacijas dežurantam. Līdz posma atbrīvošanai un normālas vilcienu kustības atjaunošanai, stacijas dežurantam zizlis jāglabā, neieliekot to zižļu aparātā.

Ja šo pašu vilciena vilces līdzekli nosūta atpakaļ uz posmu, tas atgriežas pie atstātā sastāva pēc stacijas dežuranta norādījuma (izsniegt papildu atļauju posmu aizņemšanai nav nepieciešams).

201. Posmu slēdz vilcienu kustībai un palīglokomotīvi vai palīdzības vilcienu nosūta palīdzības sniegšanai vilcienam, kas apstājies posmā, kārtībā, kāda noteikta šīs instrukcijas 193.punktā. Ja palīdzība tiek sniegta no vilciena beigām un pēdējā vagona atrašanās vieta nav zināma, palīglokomotīves (palīdzības vilciena) vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam), bez atļaujas uz baltās krāsas veidlapas ar sarkanu diagonālu līniju, izdod šādu brīdinājumu:

"Atvienoto vagonu atrašanās vieta posmā nav zināma".

Ja palīglokomotīves (palīdzības vilciena) vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) ir saņēmis šādu brīdinājumu, posmā jābrauc īpaši uzmanīgi un ar ātrumu, kas nodrošinātu savlaicīgu apstāšanos šķēršļa priekšā.

8.1. Vilciena atgriešanās no posma nosūtīšanas stacijā

202. Ja pēc apstāšanās posmā vilciens nevar turpināt kustību uz priekšu un tam jāatgriežas nosūtīšanas stacijā, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) ar vilciena konduktora vai vilces līdzekļa brigādes darbinieka starpniecību par to paziņo (rakstiski, pa telefona vai radiosakariem) stacijas dežurantam vai vilcienu dispečeram.

Saņemot šādu ziņojumu, vilcienu dispečers slēdz posmu (posma ceļu) vilcienu kustībai un nosaka vilciena atgriešanās kārtību nosūtīšanas stacijā.

203. Parasti vilcienu no posma izved ar palīglokomotīvi.

Izņēmuma gadījumos vilcienu, kas apstājies posmā, var atstumt līdz stacijas ieejas luksoforam vai signālzīmei "Stacijas robeža". Vilcienu atstumj pēc tam, kad posms (posma ceļš) pēc vilciena dispečera rīkojuma ir slēgts vilcienu kustībai un vilciena, kas apstājies posmā, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) ir saņēmis stacijas dežuranta reģistrējamu rīkojumu:

"Posms .................... (vai posma .................... ceļš) slēgts vilcienu kustībai. Vilcienu Nr. ........... atļauju atstumt līdz ieejas luksoforam (vai līdz signālzīmei "Stacijas robeža").

Stacijas dežurants ............... (stacijas nosaukums un stacijas dežuranta uzvārds)".

204. Ja nav radio vai telefona sakaru, pēc posma slēgšanas kustībai ar īpaši norīkotu darbinieku, vilciena, kas apstājies posmā, vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) nogādā atļauju uz baltas krāsas veidlapas ar sarkanu diagonālu līniju, kas dod tiesības atstumt vilcienu līdz stacijas ieejas luksoforam vai signālzīmei "Stacijas robeža".

205. Posmos, kuri aprīkoti ar automātisko bloķēšanu, rīkojumu par vilciena atstumšanu vai atļauju uz baltas krāsas veidlapas ar sarkanu diagonālu līniju var dot vilciena, kas apstājies posmā, vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) tikai tad, ja ir pārbaudīts, ka ceļa iecirknī starp šo vilcienu un stacijas ieejas luksoforu (vai signālzīmi "Stacijas robeža") nav citu vilcienu.

206. Ja posmā, kurš aprīkots ar automātisko bloķēšanu, nosūtītais vilciens apstājies, neatbrīvojot pirmo blokposmu, vilcienu var atstumt līdz ieejas luksoforam (vai līdz signālzīmei "Stacijas robeža"), neslēdzot posmu vilcienu kustībai, pēc stacijas dežuranta rīkojuma:

"Vilciena Nr. ........... vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) atļauju atstumt vilcienu līdz ieejas luksoforam (līdz signālzīmei "Stacijas robeža").

Stacijas dežurants ............... (stacijas nosaukums un stacijas dežuranta uzvārds)".

207. Atstumjot vilcienu līdz nosūtīšanas stacijas ieejas luksoforam (vai līdz signālzīmei "Stacijas robeža"), kustības ātrums nedrīkst pārsniegt pieci km/h. Uz vilciena, ko atstumj posmā, pirmā vagona kustības virzienā(uz bremzes laukuma vai speciāla kāpšļa) jāatrodas lokomotīves brigādes darbiniekam, vilciena konduktoram vai citam darbiniekam, kuru norīkojis vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists).

208. Atgriežoties no posma motorvagonu vilcieniem, nenoceļamām drezīnām un lokomotīvēm bez vagoniem, to ātrumam jānodrošina apstāšanās signālu un ritošā sastāva redzamības robežās. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) pāriet atbilstoši kustības virzienam pirmajā vadības kabīnē.

209. Ja nosūtītā vilciena beigas vēl atrodas stacijas robežās, tā atstumšana notiek manevru kārtībā pēc stacijas dežuranta mutiska norādījuma.

210. Vilcienu, kurš atgriežas no posma nosūtīšanas stacijā, pieņem ar ieejas luksofora atļaujošu signālu, vai arī - ar aizliedzošu signālu kārtībā, kāda noteikta šīs instrukcijas 301.punktā.

211. Ja pieņemšanas maršruts vilcienam, ko atstumj no posma, stacijā ir sagatavots, tad šīs instrukcijas 203. punktā paredzēto atļauju var apvienot ar rīkojumu, kas liek pieņemt vilcienu stacijā. Šādā gadījumā, atkarībā no pieņemšanas apstākļiem, atļaujas tekstu papildina ar vārdiem:

- " un braukt uz ........... ceļa. Ieejas luksoforā ieslēgts atļaujošs signāls";

- " un braukt uz ........... ceļa garām ieejas luksofora aizliedzošam signālam. Pieņemšanas maršruts sagatavots";

- " un iebraukt uz ........... ceļa. Pieņemšanas maršruts sagatavots (pabraucot garām signālzīmei "Stacijas robeža")".

8.2. Palīdzības sniegšana vilcienam, kas apstājies posmā ar iepakaļ braucošā vilciena lokomotīvi

212. Iecirkņos, kuri aprīkoti ar automātisko bloķēšanu un vilcienu radiosakariem, labas redzamības apstākļos sniedzot palīdzību vilcienam, kas apstājies posmā, izmanto:

212.1. lokomotīvi bez vagoniem, kas brauc iepakaļ vilcienam, kas apstājies posmā;

212.2. lokomotīvi, kas atkabināta no kravas vilciena, kurš brauc posmā iepakaļ vilcienam, kas apstājies posmā.

Palīdzības sniegšanas veidu nosaka reģistrējams vilcienu dispečera rīkojums, kuru noraida abu vilcienu vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem).

Sniedzot palīdzību, aizliegts atkabināt vilces līdzekli no kravas vilcieniem ar 1. klases bīstamām kravām (sprāgstvielām) vai vagoniem, kuros ir cilvēki.

213. Ja palīdzību sniedz ar vilces līdzeklis bez vagoniem, kurš brauc iepakaļ vilcienam, kas apstājies posmā, nodod šāda parauga rīkojumu:

"Vilciena Nr. ........... vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam). Sniedziet palīdzību vilcienam Nr. ..........., kas apstājies priekšā. Vilcienu dispečers ....................".

Ja palīdzību sniedz vilces līdzeklis bez vagoniem, kurš atkabināts no iepakaļ braucošā vilciena sastāva, rīkojumu nodod pēc šādas formas:

"Vilciena Nr. ............... vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam).Nostipriniet vilciena sastāvu, atkabiniet vilces līdzekli no sastāva un sniedziet palīdzību vilcienam Nr. ...... , kas apstājies priekšā. Vilcienu dispečers ....................".

Šādu rīkojumu vilcienu dispečers nodod, ja viņš ir pārliecinājies, ka vilciena sastāvs, no kā jāatkabina vilces līdzeklis, atrodas vietā ar labvēlīgu profilu un to var nostiprināt pret patvaļīgu aizripošanu ar bremzes kurpēm un rokas bremzēm kārtībā, kāda paredzēta šīs instrukcijas 190. punktā Vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) aizliegts atkabināt vilces līdzekli no vilciena sastāva, kamēr vagoni nav nostiprināti pret aizripošanu.

214. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists), kurš sniedz palīdzību, saņemot vilcienu dispečera rīkojumu iebrauc aizņemtā blokposmā un turpina kustību ar ātrumu, kas garantē apstāšanos pirms priekšā stāvošā vilciena. Nepiebraucot pie šī vilciena sastāva, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) aptur vilces līdzekli, pārbauda pēdējā vagona automātisko sakabi, vilces līdzekļa automātisko sakabi nostiprina bufera stāvoklī un piesardzīgi piebrauc pie sastāva. Stumšanu var uzsākt pēc pirmā vilciena vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) signāla (norādījuma), bet turpmāk abu vilces līdzekļu vadītāji (mašīnisti) uztur savstarpējus radiosakarus un saskaņo rīcību. Kad palīdzība vairs nav vajadzīga, otrais vilces līdzeklis pēc priekšējā vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) signāla (norādījuma) stumšanu pārtrauc. Ja palīdzību sniedz vilces līdzeklis bez vagoniem, kurš brauca iepakaļ vilcienam, kas bija apstājies posmā, pēc stumšanas pārtraukšanas tas turpina kustību patstāvīgi, vadoties pēc automātiskās bloķēšanas signāliem.

215. Ja palīdzību sniedz vilces līdzeklis, kurš atkabināts no iepakaļ braucošā vilciena, tad pēc stumšanas pabeigšanas tas atgriežas pie sava sastāva. Ja šis vilces līdzeklis palīdzības sniegšanas gaitā kopā ar vilcienu iebrauc posmu norobežojošā stacijā, tas atgriežas pie sava sastāva posmā pēc stacijas dežuranta norādījuma. Papildu atļauja aizņemt posmu nav nepieciešam.

Nepiebraucot pie atstātā sastāva, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) to aptur un personīgi pārliecinās, ka automātiskā sakabe gatavota piekabināšanai. Pēc tam ar īpašu piesardzību piebrauc pie sastāva un piekabinās. Pēc sakabināšanās un bremzes maģistrāles uzlādēšanas līdz noteiktajam spiedienam veic vienkāršoto bremžu pārbaudi, pēc tam vilces līdzekļa brigādes darbinieki vai vilciena konduktors izņem bremzes kurpes no vagonu riteņu apakšas un atlaiž rokas bremzes.

216. Posmā atvienotajam kravas vilciena sastāvam palīdzību daļu savienošanai sniedz gadījumos, kas paredzēti šīs instrukcijas 203.punktā, un tikai pēc vilciena, kā sastāvs atvienojies, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) pieprasījuma. Palīdzību sniedz vilces līdzeklis bez vagoniem, kurš brauc iepakaļ atvienotajam vilcienam, vai tam iepakaļ braucošais kravas vilciens, neatkabinot priekšējo vilces līdzekli.

Šādos gadījumos vilcienu dispečera rīkojumu par palīdzības sniegšanu nodod pēc parauga:

"Vilciena Nr. ................ vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam). Savienojieties ar beigu daļas vagoniem, kuri atkabinājās no vilciena Nr. ........... , kas apstājies priekšā, un sniedziet palīdzību. Savienojiet šos vagonus ar sastāva priekšējo daļu. Vilcienu dispečers ................".

217. Neatkarīgi no tā, vai palīdzību sniedz vilces līdzeklis bez vagoniem vai vilciena, kas brauc iepakaļ, vilces līdzeklis kopā ar sastāvu, palīdzību sniedzošais vilces līdzeklis piekabinās vilciena atkabinātās daļas pēdējam vagonam. Turpmāk jārīkojas pēc pirmā vilciena vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) norādījumiem, pēc tam, kad viņš ir izpildījis šīs instrukcijas 197.punktā paredzētos noteikumus. Atkarībā no attāluma starp atvienotā sastāva daļām, vagonu skaita sastāva priekšējā un atvienotajā daļā, ceļa profila u.c., sastāvu savieno, atstumjot pirmā vilciena priekšējo daļu vai piestumjot atkabināto daļu, līdz abas daļas var sakabināt. Pēc tam otrā vilciena vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīgs atkabina lokomotīvi no pēdējā vagona un abi vilcieni patstāvīgi turpina kustību, vadoties no automātiskās bloķēšanas signāliem.

218. Ja posmā, kas aprīkots ar automātisko bloķēšanu, apstājies vilces līdzeklis bez vagoniem vai nenoceļamā tipa drezīna, un to turpmākā patstāvīgā kustība nav iespējama, bet tiem ir darbderīgas gaitas daļas, to no posma uz tuvāko staciju izved ar iepakaļ braucošā vilciena palīdzību, neatkabinot vilces līdzekli no šī vilciena sastāva. Lai izpildītu iepriekšminēto, vilcienu dispečers dod abu vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem) un priekšā izvietotās stacijas dežurantam attiecīgu rīkojumu.

Šajā gadījumā palīdzību sniedzošā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) iebrauc aizņemtajā blokposmā un turpina vilciena kustību ar ātrumu, kas nodrošina apstāšanos pirms stāvošās lokomotīves vai nenoceļamā tipa drezīnas. Neaizbraucot līdz stāvošajai lokomotīvei vai drezīnai, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) aptur vilcienu, apskata abu lokomotīvju vai lokomotīves un drezīnas automātiskās sakabes un tikai pēc tam piebrauc ar ātrumu ne lielāku par trīs km/h un piekabinās stāvošajai lokomotīvei vai drezīnai.

Vilciens kustību uzsāk pēc lokomotīves vai drezīnas, kura tiek izvesta no posma, vadītāja (mašīnista) signāliem. Vilciena ātrums, braucot līdz nākošajai stacijai, nedrīkst pārsniegt 25 km/h.

219. Ja kravas vilciens posmā, kas aprīkots ar automātisko bloķēšanu, apstājies kāpumā, to izved ar palīglokomotīvi, kārtībā, kas noteikta šīs instrukcijas 193., 194., 196. un 323.punktos.

220. Ja posmā apstājies motorvagonu vilciens un tā turpmākā kustība nav iespējama, tam drīkst piekabināt iepakaļ braucošo motorvagonu vilcienu, un to no posma uz nākošo staciju izved kā dubultsastāvu. Abu vilcienu automātiskās bremzes jāieslēdz kopējā maģistrālē.

221. Sastāvus savieno saņemot reģistrējamu vilcienu dispečera rīkojumu, kuru tas nodod abu motorvagonu vilcienu vadītājiem (mašīnistiem) pa radiosakariem vai ar citiem sakaru līdzekļiem:

"Vilcienu Nr. ................ un Nr. ................ vadītājiem (mašīnistiem). Savienojiet vilcienus un dubultsastāvā brauciet līdz ..................... stacijai. Vilcienu dispečers .....................".

222. Ja nav iespējams vadīt dubultsastāvu no pirmā vilciena priekšējās kabīnes, vilcienu vada un bremzes apkalpo no otrā vilciena priekšējās kabīnes. Šādā gadījumā vilciena ātrums nedrīkst pārsniegt 25 km/h. Pirmā vilciena priekšējā kabīnē atrodas motorvagona vilciena vadītājs (mašīnists), kurš kontrolē kustību un nepieciešamības gadījumā aptur vilcienu, lietojot pēkšņo bremzēšanu.

223. Abu motorvagonu vilcienu brigāžu rīcības kārtību, savienojoties un braucot dubultsastāva veidā, nosaka pārvadātājs, saskaņojot ar dzelzceļa infrasktūras pārvaldītāju atbilstoši konkrētiem apstākļiem.

9. Vilcienu (drezīnu) kustība, veicot dzelzceļa sliežu ceļu un iekārtu remontu

224. Lai izpildītu remonta un celtniecības darbus, kas pēc sava rakstura prasa posma (posma ceļa) slēgšanu, un kurus veic vilcienu kustības grafikā paredzētā vai arī neparedzētā laikā, atļauju saņem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktajā kārtībā, kas ir saskaņota ar pārvadātāju.

Ja ir attiecīgā atļauja, posmu (posma ceļu) slēdz un atver vilcienu kustībai ar vilcienu dispečera rīkojumu pirms darbu sākšanas un pēc to pabeigšanas.

225. Darbu veikšanas atļaujā norāda laiku, uz kuru saskaņota posma (posma ceļa) slēgšana, kā arī personas uzvārdu un amatu, kas vada šos darbus. Darbu vadītāja uzvārdu un ieņemamo amatu vilcienu dispečers paziņo posmu norobežojošo staciju dežurantiem. Aizliegts piešķirt tehnoloģisko pārtraukumu (logu) posmā vai stacijā iepriekšminēto darbu veikšanai, ja nav darbu vadītāja.

226. Pirms posma slēgšanas darbu vadītājs iesniedz posmu norobežojošās stacijas dežurantam un vilcienu dispečeram pieteikumu, kurā norāda secību, kādā slēgtajā posmā tiks padoti saimniecības vilcieni, mašīnas un agregāti, norādot katra vilciena un mašīnas pirmo apstāšanās kilometru slēgtajā posmā (posma ceļā) un staciju, uz kuru tiem jāatgriežas pēc darbu pabeigšanas.

227. Pirms sākas ar posma slēgšanu saistītie darbi, vilcienu dispečers pārbauda, vai šis posms (posma ceļš) ir brīvs, un pēc tam dod šo posmu (posma ceļu) norobežojošo staciju dežurantiem un darbu vadītājam rīkojumu par posma (posma ceļa) slēgšanu. Rīkojumu par posma (posma ceļa) slēgšanu vilcienu dispečers pārraida darbu vadītājam, ja ir sakari starp darba vietu un vilciena dispečeru.

228. Izņēmuma gadījumos, ja darba vietā nav telefona vai radiosakaru ar vilcienu dispečeru, darba vietai tuvākās stacijas dežurants nekavējoties, pa telefonu vai ar darbu vadītāja nozīmēta darbinieka starpniecību, nodod darbu vadītājam vilcienu dispečera rīkojumu par posma (posma ceļa) slēgšanu.

229. Aizliegts uzsākt darbus, ja darbu vadītājs nav saņēmis vilcienu dispečera rīkojumu slēgt kustību posmā (posma ceļā) un, ja darba vieta nav norobežota ar attiecīgajiem signāliem.

230. Ja saimniecības vilcienus nosūta posmā (uz posma ceļu), kas aprīkots ar dispečercentralizāciju, un tiem jāatgriežas atpakaļ nosūtīšanas stacijā, tai jāatrodas rezerves vadībā, bet blakus stacija (ceļa postenis) var atrasties centrālajā vadībā.

Šajā gadījumā vilcienu dispečera rīkojumu par posma (posma ceļa) slēgšanu pārraida tās stacijas dežurantam, kurš strādā rezerves vadībā.

231. Pirms saimniecības vilcienu nosūtīšanas uz slēgto posmu (posma ceļu), nosūtīšanas stacijas, kas strādā rezerves vadībā, dežurants pārslēdz bloksistēmu nosūtāmā vilciena virzienā un no vadības pults izņem atslēgzizli.

Ja bloksistēmu nevar pārslēgt nosūtāmā vilciena virzienā vai no vadības pults nevar izņemt atslēgzizli, abas slēdzamā posma norobežojošās stacijas, vai stacija un ceļa postenis vienlaicīgi nodod rezerves vadībai.

232. Ja saimniecības vilcienu nepieciešams pieņem blakus stacijā (ceļa postenī), izsauc šīs stacijas (ceļa posteņa) dežurantu un staciju nodod rezerves vadībai. Ja tādas iespējas nav, saimniecības vilcieniem no posma jāatgriežas nosūtīšanas stacijā.

233. Vilcienu dispečera un stacijas radiosakariem ar saimniecības vilcienu vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem) un darbu vadītāju, kas strādā slēgtajā posmā, jābūt darbderīgiem.

234. Saimniecības vilcienus (drezīnas), ceļa mašīnas un agregātus (turpmāk tekstā - saimniecības vilcienus) nosūta posmā (uz posma ceļu), kas slēgts pārējo vilcienu kustībai, izsniedzot atļaujas uz baltas krāsas veidlapas ar sarkanu diagonālu līniju (6. pielikums). Saskaņā ar darbu vadītāja pieteikumu, atļaujā uzrāda katra saimniecības vilciena sākotnējās apstāšanās vietu (kilometru) posmā.

235. Slēgtā posmā (uz posma ceļa) vienlaikus var strādāt vairāki saimniecības vilcieni, arī dažādām organizācijām piederoši, bet tos vada viens darbinieks, kas norādīts atļaujā saskaņā ar šīs instrukcijas 225.punktu.

236. Katra saimniecības vilciena vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) brauc līdz šīs instrukcijas 234. punktā uzrādītajai vietai. Pirmais vilciens brauc ar noteikto ātrumu, nākošie - ne lielāku par 20 km/h, ieturot atstatumu no priekšā esošā vilciena ne mazāku par 1 km.

237. Saimniecības vilcieni, kurus nosūta uz slēgto posmu no dažādiem sadales punktiem vienu otram pretī, brauc tikai līdz šīs instrukcijas 234. punktā uzrādītajai vietai, kur pēc darbu vadītāja norādījuma novieto apstāšanās signālu. Attālumam starp pretējo virzienu vilcienu apstāšanās punktiem jābūt ne mazākam par vienu km. Šādi nosūtītu saimniecības vilcienu atļaujās (uz baltas krāsas veidlapas ar sarkanu diagonālu līniju) pēc vilcienu dispečera norādījuma staciju dežuranti ieraksta:

"Posmā (uz posma ceļu) nosūtīts pretī saimniecības vilciens Nr............ Brauciet uzmanīgi"

Pēc apstāšanās saimniecības vilcienu turpmākā kustība notiek pēc darbu vadītāja norādījuma ar ātrumu ne lielāku par 20 km/h.

238. Ja darbus veic ar automātisko bloķēšanu aprīkotos posmos, tad saskaņojot ar vilcienu dispečeru, saimniecības vilcienus drīkst nosūtīt uz darba vietu ievērojot automātiskās bloķēšanas signālus, negaidot posma slēgšanu.

239. Nosūtot saimniecības vilcienus šīs instrukcijas 238. punktā paredzētajā kārtībā katra saimniecības vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz brīdinājumu (7. pielikums) par apstāšanos posma vietā, kas uzrādīta darbu vadītāja pieteikumā.

240. Nosūtot saimniecības vilcienus posmā, kuru paredzēts slēgt citu vilcienu kustībai, atļauju uz baltas krāsas veidlapas ar sarkanu diagonālu līniju izsniedz darbu vadītājam vai viņa pilnvarotam darbiniekam, kas to nodod saimniecības vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pēc vilciena apstāšanās noteiktajā posma vietā un pēc vilcienu dispečera rīkojuma saņemšanas par posma slēgšanu. Posmu (posma ceļu) slēdz darba veikšanai ar vilcienu dispečera rīkojumu pēc tam, kad to atbrīvojuši vilcieni, kas nosūtīti šajā posmā pirms saimniecības vilcieniem.

241. Vienā vilcienā apvienotus saimniecības vilcienus, kurus no stacijas nosūta vienlaicīgam darbam posmā, var atvienot vai apvienot pēc darbu vadītāja norādījuma.

Šādu vilcienu iespējamo sastāvu un kārtību, kādā vilciena sastāvā izvietojamas pašgaitas mašīnas, nosaka darbu vadītājs atbilstoši dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja instrukcijai, kas reglamentē vilcienu kustības drošības nodrošināšanu, izpildot ceļa darbus.

242. Ja no stacijas nosūta vairākus savstarpēji apvienotus saimniecības vilcienus darbam posmā pēc darbu vadītāja norādījumiem, katram šā vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz atļauju uz baltas krāsas veidlapas ar sarkanu diagonālu līniju.

243. Saimniecības vilcienus, izpildot darbus posmā vai staciju robežās, pavada darbu vadītājs vai viņa pilnvarots darbinieks.

Ja nepieciešams, saimniecības vilcienu apkalpošanai norīko vilcienu konduktoru vai citu vilciena konduktora amatā apmācītu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja vai pārvadātāja darbinieku.

244. Līdz noteiktā vilcienu kustības pārtraukuma beigām visus darbus pabeidz, būves un iekārtas sakārto, lai nodrošinātu vilcienu kustības drošību. Apstāšanās signālus noņem, ja nepieciešams, atstāj ātruma samazināšanas signālus un atbilstošas signālzīmes.

245. Beidzot saimniecības vilcieniem darbu posmā, darbu vadītājs vai viņam padotie darbinieki apskata ceļu vai citas remontējamās būves un iekārtas visā darba iecirkņa garumā, nodrošinot iespējami drīzāku normālas vilcienu kustības trūkumu novēršanu, kā arī gabarītu atstatumu robežās.

246. Saimniecības vilcienus no posma nosūta pēc darbu vadītāja norādījuma, iepriekš saskaņojot ar vilcienu dispečeru.

247. Saimniecības vilcienu atgriešanās kārtību no posma vilcienu dispečers paziņo posmu norobežojošo staciju dežurantiem.

248. Ja ar automātisko bloķēšanu aprīkotos divceļu posmos saimniecības vilcienus pēc darbu beigšanas nosūta uz staciju pa pareizo ceļu, to kustība, neatkarīgi no saimniecības vilcienu vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem) izsniegtās atļaujas uz baltas krāsas veidlapas ar sarkanu diagonālu līniju, notiek ievērojot automātiskās bloķēšanas signālus, un ar noteikto ātrumu.

Pārējos gadījumos, saimniecības vilcieniem (izņemot pirmo), kas atgriežas no darba posmā, jābrauc ar ātrumu ne lielāku par 20 km/h, bet attālums starp tiem nedrīkst būt mazāks par vienu km.

249. Posmā (posma ceļā) atjauno visu vilcienu kustību ar vilcienu dispečera rīkojumu tikai pēc tam, kad no dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pilnvarota darbinieka (amatā ne zemāka par ceļu meistaru) saņemts ziņojums par ceļa darbu vai darbu uz inženiertehniskajām būvēm pabeigšanu, par to, ka posmā nav saimniecības vilcienu (vai tie nosūtīti pa divceļu posma pareizo ceļu), vai citu šķēršļu, kas traucētu vilcienu kustību, neatkarīgi no tā, kāda organizācija šos darbus izpildījusi.

Ziņojumu nodod vilcienu dispečeram tieši vai ar tuvākās stacijas dežuranta starpniecību. Pa telefonu vai radiosakariem saņemto paziņojumu vilcienu dispečers ieraksta Vilcienu dispečera rīkojumu žurnālā.

250. Ja SCB un sakaru vai elektroapgādes iekārtu darbība bija pārtraukta, tad to darbību atjauno pēc SCB un sakaru vecākā elektromehāniķa vai energodispečera ziņojuma saņemšanas.

251. Ar automātisko bloķēšanu aprīkotos divceļu posmos vilcienu dispečers pēc tam, kad saņēmis ziņojumu par remonta un saimniecības darbu pabeigšanu, par to, ka nav šķēršļu vilcienu kustībai, par automātiskās bloķēšanas normālu darbību un par visu saimniecības vilcienu nosūtīšanu no darba vietas pa pareizo ceļu, atver posmu vilcienu kustībai lietojot automātisko bloķēšanu, negaidot saimniecības vilcienu pienākšanu blakus stacijā.

252. Saimniecības vilcieni, kas pēc darba posmā brauc viens otram iepakaļ, drīkst iebraukt stacijā uz viena un tā paša ceļa, vai cita aizņemta ar ritošo sastāvu ceļa brīva iecirkņa. Šādā gadījumā pirmā vilciena pieņemšanas maršrutu sagatavo un ieejas luksofora atļaujošo signālu ieslēdz parastajā kārtībā. Katrs nākamais saimniecības vilciens, kas atgriežas no posma, iebrauc stacijā garām ieejas luksoforam ar aizliedzošu signālu šīs instrukcijas 303. punktā paredzētajā kārtībā.

Saimniecības vilcienam iebraucot stacijā, tā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) jābūt īpaši uzmanīgam un gatavam nekavējoties apstāties, ja rastos šķērslis tālākai kustībai.

253. Darbu veikšanas atļaujā norāda vilcienu kustības kārtību divceļu posmā pa atlikušo ceļu, laikā, kad otru ceļu slēdz visu vilcienu kustībai.

254. Ceļa, būvju un iekārtu remontdarbus, kuru dēļ nav nepieciešams slēgt posmu, parasti veic vilcienu starplaikos. Kārtību, kādā nodrošināma kustības drošība, veicot iepriekš minētos darbus, nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

255. Saimniecības vilcienus (drezīnas) uz posmiem (uz posmu ceļiem), kur netiek veikti būvju un iekārtu remontdarbi, vai, kur darbu raksturs neprasa slēgt posmu (posma ceļu) visu vilcienu kustībai, nosūta ar vilcienu dispečera mutisku norādījumu.

Iepriekšminētos vilcienus nosūta posmā ar atļaujām, kas paredzētas atbilstošiem signalizācijas un sakaru līdzekļiem.

Darbu vadītājam un saimniecības vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz brīdinājumu, kurā uzrāda vilciena pienākšanas (atgriešanās) laiku stacijā. Aizņemt posmu ilgāk par laiku, kāds uzrādīts brīdinājumā, aizliegts.

Pirms saimniecības vilciena nosūtīšanas no posma uz staciju, darbu vadītājs pārliecinās, ka nav šķēršļu vilciena kustībai.

256. Ja ceļa mašīnas strādā uz viena no divceļu posma ceļiem, tad blakusceļu norobežo ar signāliem atbilstoši dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja instrukcijai, kas reglamentē vilcienu kustības drošības nodrošināšanu, veicot ceļa, būvju un iekārtu remonta un uzturēšanas darbus dzelzceļa saimniecībā. Vilcieniem, kas brauc pa blakusceļu, izsniedz brīdinājumus atbilstoši darbu vadītāja pieteikumam.

257. Ja vagonu tipa sniegtīris vai ceļa greiders strādā divceļu iecirknī, pa blakus ceļu braucošo vilcienu vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem) izsniedz šādu brīdinājumu:

"Posmā ........... uz ........... ceļa strādā ceļa sniegtīris (greiders). Braukt pa posmu ievērojot īpašu uzmanību; tuvojoties vietām, kur slikta redzamība, lietot ilgstošus vēstījuma svilpienus".

Šādu brīdinājumu izsniedz stacijas dežurants pēc vilcienu dispečera norādījuma.

258. Veicot darbu uz staciju ceļiem, ievēro TEN 209. punkta un Dzelzceļa signalizācijas instrukcijas prasības.

259. Pēc iepazīšanās ar darbu vadītāja ierakstu Apskates žurnālā, stacijas dežurants dod norādījumu centralizācijas posteņu dežurantiem, pārmijniekiem, vilcienu sastādītājiem, bet ar viņu starpniecību, arī vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem), kas strādā stacijā, par to, uz kuriem ceļiem vai ceļu iecirkņiem nedrīkst izbraukt, par ātruma samazināšanu vai īpašas uzmanības nepieciešamību, braucot pa ceļiem, kur notiek darbi u.tml., bet par gaidāmo vilcienu kustību un manevru darbiem savlaicīgi paziņo darbu vadītājam.

260. Ja nepieciešams, saskaņā ar darbu vadītāja ierakstu Apskates žurnālā, kas strādā stacijā, stacijas dežurants izsniedz rakstiskus brīdinājumus stacijā strādājošiem vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem).

261. Ja uz ceļiem notiek iepriekšminētie darbi, vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem) izsniedz brīdinājumus par ātruma samazināšanu vai citiem piesardzības pasākumiem.

262. Ja tiek veikti darbi kontakttīklā, Apskates žurnālā norāda, kādi ceļi, pārmijas vai kontakttīkla sekcijas slēgtas visu vilcienu kustībai vai tikai elektrovilces vilcieniem.

10. Vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas vispārīgie noteikumi

263. Katra vilciena pieņemšanas vai nosūtīšanas maršrutu sagatavo savlaicīgi. Ieejas, izejas (maršruta) luksoforu pārslēdz uz atļaujošu signālu tā, lai pieņemamā (nosūtamā) vilciena vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) varētu laikus uztvert luksofora atļaujošo signālu un nesamazinātu vilciena noteikto ātrumu iebraucot stacijā, un lai nebūtu kavēšanās, nosūtot vilcienu no stacijas.

264. Pirms katra vilciena pieņemšanas vai nosūtīšanas stacijas dežurants pārtrauc manevrus uz pieņemšanas (nosūtīšanas) un maršrutu sagatavošanas ceļa, kā arī uz ceļiem, no kuriem nav iespējams novērst ritoša sastāva izbraukšanu vilciena maršrutā. Atbilstošās pārmijas pārliek aizsargstāvoklī.

Stacijas dežurants nedrīkst ieslēgt atļaujošu luksofora signālu vai dot citu atļauju vilciena pieņemšanai vai nosūtīšanai, kamēr nav pārliecinājies, ka manevri ir pārtraukti.

265. Ar elektrisko centralizāciju aprīkotās stacijās vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutu sagatavošanas operācijas veic stacijas dežurants. Ja centralizētās pārmijas pārliek no izpildposteņiem, stacijas dežurants dod rīkojumu sagatavot vilcienu pieņemšanas vai nosūtīšanas maršrutu centralizācijas izpildposteņa dežurantam (operatoram). Rīkojumu izpildes pareizību stacijas dežurants kontrolē pēc vadības pults rādījumiem.

266. Elektriskās centralizācijas ierīču lietošanas kārtība, kā arī stacijas dežurantu un centralizācijas posteņu dežurantu (operatoru) un citu darbinieku rīcība, vilcienus pieņemot, nosūtot vai garāmlaižot, noteikta atbilstošās stacijas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja instrukcijā, kas reglamentē SCB ierīču lietošanas kārtību un TRA.

267. Stacijās, kurās ir necentralizētas pārmijas, rīkojumu sagatavot vilciena pieņemšanas vai nosūtīšanas maršrutu stacijas dežurants dod visiem maršruta sagatavošanā iesaistītajiem vecākajiem pārmijniekiem. Rīkojumam jābūt skaidram un precīzam, ievērojot noteikto reglamentu (8. pielikums). Ja pārmiju posteņos nav vecāko pārmijnieku, rīkojumu sagatavot maršrutu nodod pārmijniekiem.

268. Vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutu sagatavošanā piedalās pārmiju posteņi, kuri atrodas ieejas (izejas) pārmijkopā un pieņemšanas ceļa pretējā galā, kā arī citi posteņi, kur ritošajam sastāvam ir iespēja nokļūt uz vilciena maršruta.

269. Stacijas dežurants dod rīkojumu sagatavot maršrutu pārmiju posteņiem vai centralizācijas izpildposteņiem, ņemot vērā visu operāciju pabeigšanas laiku, kas nodrošinātu savlaicīgu atbilstošā luksofora atļaujošā signāla ieslēgšanu.

270. Stacijas rajonos, kur nav ierīču, ar kuru palīdzību stacijas dežurants varētu pārbaudīt pārmiju stāvokli maršrutā pēc vadības pults rādījumiem, un kur nav vecāko pārmijnieku, stacijas dežurants pats pārbauda sagatavotā maršruta pareizību un saņem no pārmijniekiem noslēgto pārmiju atslēgas.

271. Stacijās, kur ir atbilstošas ierīces, stacijas dežurants pārbauda sagatavotā maršruta pareizību pēc vadības pults kontrolaparātiem.

272. Ja stacijā atsevišķas pārmijas izvietotas lielā attālumā no pārmiju posteņa, to darbderīguma pārbaudi veic uzsākot dežūru un periodiski dežūras laikā, bet nevis pirms katra vilciena pieņemšanas un nosūtīšanas. Pārmiju darbderīgumu obligāti pārbauda, ja pirms maršruta sagatavošanas tās tika pārliktas manevru kustībai, apskatei, remontam u.tml. Šīs pārmijas aprīko ar kontrolslēdzenēm, kuru atslēgas ievieto vadības pultīs, bet, ja nav atslēgatkarības sistēmas, atslēgas glabā pie stacijas dežuranta.

Staciju sarakstu, kur noteikta šāda kārtība, apstiprina dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, norādot pārmiju numurus, bet pārmiju pārbaudes kārtību norāda stacijas TRA.

273. Kad ziņojums, ka vilciena pieņemšanas un nosūtīšanas maršruts sagatavots, ir nodots, pārmijnieki, operatori un staciju dežuranti nedrīkst nodot dežūru citiem darbiniekiem, kamēr vilciens, kam tika gatavots maršruts, nav pienācis vai nav nosūtīts.

274. Izņēmuma gadījumos, ja dežūras maiņa līdz vilciena pienākšanai vai nosūtīšanai ir nepieciešama, darbinieks kurš uzsāk dežūru, pārliecinās par maršruta sagatavošanas pareizību.

275. Ja nav gājēju tilta vai tuneļa, aizliegts apturēt kravas vilcienu uz ceļa, kurš izvietots starp pasažieru ēku un ceļu, kur stāv pasažieru vilciens. Izņēmuma gadījumā kravas vilcienu sadala divās daļās un nodrošina pasažieru pāreju. Ja stacijā nav sastādītāju brigādes, sastāva atkabināšanu un dalīšanu veic vilces līdzekļa brigāde. Šajā gadījumā palīdzību sniedz stacijas priekšnieks, bet ja tā nav - stacijas dežurants.

276. Ja pa ceļu, kurš atrodas starp pasažieru ēku un stāvošo pasažieru vilcienu, jāpalaiž cits vilciens, manevru sastāvs vai vilces līdzeklis, stacijas dežurants un pasažieru ēkas dežurants veic pasākumus, kas nodrošina pasažieru iekāpšanas un izkāpšanas drošību:

276.1. savlaicīgi brīdina vilces līdzekļu brigādes;

276.2. informē pasažierus, izmantojot esošos sakaru līdzekļus;

276.3. izvieto stacijas darbiniekus, lai laikus informētu pasažierus u.tml.

Kārtību, kādā nosūtāmi vilcieni un manevru sastāvi pa ceļiem, kuri atrodas starp pasažieru ēku un stāvošo pasažieru vilcienu, norāda stacijas TRA.

277. Stacijās, kur nav pieņemšanas un nosūtīšanas sliežu ceļu elektrisko ķēžu, stacijas dežurants pirms pasažieru, pasta - bagāžas, kravas - pasažieru vilcienu pieņemšanas ziņo vilcienu dispečeram ceļa numuru, uz kura tiks pieņemts vilciens.

278. Pieņemt vai nosūtīt vilcienu uz ceļu, kurš nav tam paredzēts stacijas TRA, drīkst tikai izņēmuma gadījumos ar vilcienu dispečera atļauju. Pirms atļaujas došanas pieņemt uz šādiem ceļiem pasažieru, pasta-bagāžas, kravas-pasažieru vilcienu, vilcienu dispečers saskaņo savu rīcību ar reģionālā vilcienu kustības vadības centra dežurantu. Ja stacijas dežurantam nav vadības ierīču, ar kurām kontrolēt pārmijas maršrutā, pieņemot pasažieru, pasta-bagāžas, kravas-pasažieru vilcienu, tās pārbauda stacijas priekšnieks vai viņa vietnieks, bet ja viņu nav - stacijas dežurants.

279. Ja pasažieru vilciens tiek pieņemts uz ceļa, kurš nav paredzēts TRA, kā arī, ja pasažieru vilciens tiek aizkavēts stacijā, stacijas dežurants pa radiosakariem informē vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu).

280. Stacijās, kurās ir centralizētās pārmijas, pieņemot vai nosūtot elektrovilces vilcienu, izmantojot pieņemšanas vai nosūtīšanas maršruta variantu, stacijas dežurants pārliecinās, ka šī vilciena maršruts pilnībā ir aprīkots ar kontakttīklu.

10.1. Vilcienu pieņemšana

281. Lai garantētu vilcienu pieņemšanas drošību, stacijas dežurants:

281.1. pieņem vilcienus uz brīviem ceļiem atbilstoši TRA noteiktajai ceļu specializācijai;

281.2. savlaicīgi plāno secību, kādā pienākošie vilcieni aizņems ceļus, un atbilstoši tam sagatavo tos vilciena pieņemšanai;

281.3. veic pieņemšanas un nosūtīšanas ceļu stāvokļa uzskaiti (brīvs vai aizņemts) pēc vadības pults rādījumiem vai citādi.

282. Stacijās, kur ir necentralizētas pārmijas, stacijas dežurants, vecākie pārmijnieki un pārmijnieki pirms vilciena pienākšanas ievēro šādu maršruta sagatavošanas kārtību:

282.1. stacijas dežurants izsauc visus pieņemšanas maršrutā iekļautos pārmiju posteņu vecākos pārmijniekus (vai pārmijniekus, ja vecākie pārmijnieki nav paredzēti) un dod rīkojumu sagatavot maršrutu.

Pēc stacijas dežuranta norādījuma viens no vecākajiem pārmijniekiem (vai pārmijnieks), visiem pārējiem klātesot pie telefona, atkārto šo rīkojumu, bet pārējie apliecina tā uztveri ar vārdu "Pareizi". Pārliecinājies, ka rīkojums saprasts pareizi, stacijas dežurants to apliecina ar vārdu "Izpildiet";

282.2. kad rīkojums sagatavot maršrutu saņemts, vecākie pārmijnieki to nekavējoties paziņo sava rajona pārmijniekiem izpildei un pārliecinās, ka rīkojums saprasts pareizi.

Visi maršruta sagatavošanā iesaistītie darbinieki rīkojumu izpilda nekavējoties.

Ja posteņa, kurš piedalās maršruta sagatavošanā, rajonā notiek manevri, aizņemot vilciena pieņemšanas maršruta ceļus un pārmijas, manevrus nekavējoties pārtrauc, bet manevru vadītāju un manevru vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) brīdina par gaidāmo vilciena pieņemšanu stacijas TRA paredzētajā kārtībā. Manevru sastāvu novieto ceļa robežās, kur tas netraucē vilciena pieņemšanu.

Ja manevri notiek stacijas pretējā galā, atbilstošā pārmiju posteņa pārmijnieks pārliek pārmijas tā ka manevru sastāvs nevar nokļūt uz pieņemšanas ceļa, un tās noslēdz.

Gatavojot maršrutu, pārmijnieki stacijā paredzētajā kārtībā pārbauda, vai pieņemšanas ceļš ir brīvs, pārliek pārmijas vajadzīgajā stāvoklī, pārbauda katras pārmijas asmeņu ciešu piegulšanu pie rāmjsliedes un noslēdz pārmijas ar slēdzenēm.

Rajonos, kur darbu vada vecākie pārmijnieki, viņi pārbauda sava rajona pārmijnieku sagatavoto maršrutu pareizību, kā arī pārliecinās, ka ceļš ir pārbaudīts un tas ir brīvs, un saņem noslēgto pārmiju atslēgas;

282.3. kad visi maršruta sagatavošanas darbi pabeigti un to izpilde rūpīgi pārbaudīta, katrs vecākais pārmijnieks (vai pārmijnieks) izsauc stacijas dežurantu un paziņo, ka maršruts sagatavots un ceļš brīvs.

Ziņojumu, ka maršruts sagatavots, stacijas dežurants pa telefonu pieņem visu vecāko pārmijnieku (pārmijnieku), kuri saņēma rīkojumu par maršruta sagatavošanu, klātbūtnē. Šie darbinieki pēc kārtas ziņo stacijas dežurantam, ka maršruts sagatavots.

Stacijās, kurām ir vadības ierīces, ar kurām var kontrolēt pārmiju stāvokli maršrutā, stacijas dežurants pārliecinās par rīkojuma izpildes pareizību arī pēc vadības pults rādījumiem;

282.4. pārliecinājies, ka maršruts sagatavots pareizi, ceļš brīvs un manevri uz maršruta ceļiem un pārmijām pārtraukti, stacijas dežurants ieslēdz ieejas luksoforā atļaujošu signālu vai dod rīkojumu to veikt pārmijniekam, ja šī luksofora vadība atrodas postenī;

282.5. pārmijnieki uzmana sagatavoto maršrutu un seko, lai ritošais sastāvs uz blakusceļiem atrastos pieņemšanas maršruta pārmiju kontrolstabiņu robežās. Vilcienu sagaida stacijas TRA norādītajās vietās ar atbilstošiem signāliem;

282.6. vilcienam garāmejot, pārmijnieki uzmanīgi seko vagonu stāvoklim, pareizai kravas izvietošanai vaļējā ritošajā sastāvā, pārbauda, vai uz vilciena pēdējā vagona ir noteiktie signāli u.c. Par visiem pamanītajiem trūkumiem tie nekavējoties ziņo vecākajam pārmijniekam vai stacijas dežurantam, bet, ja ir apdraudēta kustības drošība vai cilvēku dzīvība - veic pasākumus, lai apturētu vilcienu.

Pārmiju posteņa, kurā ietilpst pieņemšanas ceļa norobežojošā pārmija, pārmijnieks pēc signāla uz pēdējā vilciena vagona pārliecinās, ka tas pienācis pilnā sastāvā, pārbauda tā izvietojumu kontrolstabiņu robežās un ziņo stacijas dežurantam.

Kad vilciens pienācis (pabraucis garām), pārmijnieki, negaidot īpašu rīkojumu, pārliek pārmijas normālā stāvoklī, bet, ja ceļš aizņemts - brīva ceļa virzienā.

Vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutu sagatavošanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sagaida pienākošos vilcienus stacijās, kur viens pārmijnieks apkalpo divus posteņus, nosaka stacijas TRA.

283. Ja ieejas luksoforā ir ieslēgts atļaujošs signāls, stacijas dežurants nedrīkst dot rīkojumu mainīt pieņemšanas maršrutu.

Izņēmuma gadījumā, ja nepieciešams vilcienu pieņemt uz cita ceļa, stacijas dežurants brīdina vilciena vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) par gaidāmo luksofora pārslēgšanu uz aizliedzošu signālu, ieslēdz ieejas luksoforā aizliedzošu signālu, atceļ sagatavoto maršrutu, un tikai pēc tam noteiktajā kārtībā dod jaunu rīkojumu sagatavot maršrutu

284. Ja nepieciešams pieņemt vairākus vilcienus, stacijas dežurants, saņemot ziņojumu, ka maršruts sagatavots pirmajam vilcienam, dod norādījumu, ka jāsagatavo maršruts nākošajam vilcienam. Šādā gadījumā pēc pirmā pilna sastāva vilciena pienākšanas nekavējoties gatavo nākošā vilciena pieņemšanas maršrutu. Pirmā vilciena maršrutā neiekļautās pārmijas var pārlikt un noslēgt laikus. Ziņojumu stacijas dežurantam par otra vilciena maršruta sagatavošanu nodod vienlaikus ar ziņojumu par pirmā vilciena pienākšanu.

285. Kārtību, kādā pirms vilciena pieņemšanas pārbauda, vai ceļš ir brīvs, nosaka stacijas TRA. Pārbaudes veidi ir šādi:

285.1. pēc vadības pults rādījumiem, stacijās, kuras aprīkotas ar pieņemšanas un nosūtīšanas sliežu ceļu elektriskām ķēdēm;

285.2. katrs pārmiju postenis pārbauda noteiktu pieņemšanas ceļa daļu: to veic pārmijnieki, ejot līdz vietai, no kuras labi pārredzama visa pārbaudāmā daļa;

285.3. pārmijnieks vai cits darbinieks iet gar visu pieņemšanas ceļu;

285.4. pēc garāmejošo vilcienu beigu signāliem.

Īpašos gadījumos, pēc stacijas dežuranta rīkojuma vienu vai vairākus pieņemšanas ceļus var pārbaudīt laikus, norobežojot katru pārbaudīto ceļu no abiem galiem ar pārnēsājamām sarkanām signāltāfelēm, kuras tiek noņemtas pēc vilciena pieņemšanas maršruta sagatavošanas.

Atkarībā no tehniskajām iekārtām, darba apstākļiem un ceļu izvietojuma, var izmantot citus pārbaudes veidus, kas neļauj vilcienu pieņemt uz aizņemta ceļa.

286. Ja stacijā pienāk vilciens, kurš garāks par pieņemšanas ceļa lietderīgo garumu, stacijas dežurants ar radiosakaru palīdzību dod šī vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) atļauju pabraukt garām pieņemšanas ceļa izejas (maršruta) luksoforam ar mēness baltu signālu līdz apstāšanās rīkojuma vai signāla saņemšanai.

287. Ja, neskatoties uz mēness balto signālu izejas (maršruta) luksoforā, pienākošā vilciena vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) šādu atļauju nav saņēmis, viņš aptur vilcienu, nepabraucot garām pieņemšanas ceļa izejas (maršruta) luksoforam.

288. Ja vilcienu nepieciešams atstumt, lai nosūtītu ar izejas luksofora atļaujošo signālu, tad atstumšanu veic pēc signāla vai vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pārraidītā stacijas dežuranta rīkojuma, kad iepriekš sagatavots atbilstošs maršruts.

289. Vilcienus ar 1. klases bīstamajām kravām (sprāgstvielām) un virsgabarīta kravām pieņem uz stacijas TRA norādītajiem ceļiem.

290. Drošības pasākumi, kādi jāievēro pieņemot un nosūtot vilcienus ar 1. klases bīstamajām kravām (sprāgstvielām), norādīti šīs instrukcijas 15.nodaļā.

10.2. Vilcienu nosūtīšana

291. Stacijās, kur nav centralizētu pārmiju, stacijas dežurants, vecākie pārmijnieki un pārmijnieki vilcienu nosūtot ievēro šādu maršruta sagatavošanas kārtību:

291.1. stacijas dežurants izsauc visus nosūtīšanas maršrutā ietilpstošo pārmiju posteņu vecākos pārmijniekus vai pārmijniekus, ja vecākie pārmijnieki nav paredzēti, un dod rīkojumu sagatavot maršrutu.

Pēc stacijas dežuranta norādījuma viens no vecākajiem pārmijniekiem, vai pārmijnieks, ja vecākie pārmijnieki nav paredzēti, visiem pārējiem vienlaikus klātesot pie telefona, atkārto šo rīkojumu, bet pārējie apliecina tā uztveri ar vārdu "Pareizi". Pārliecinājies, ka rīkojums saprasts pareizi, stacijas dežurants to apliecina ar vārdu "Izpildiet";

291.2. pēc rīkojuma par maršruta sagatavošanu saņemšanas, vecākais pārmijnieks to nekavējoties nodod izpildei sava rajona pārmijniekiem, kā arī pārliecinās, ka viņi šo rīkojumu sapratuši pareizi.

Visu nosūtīšanas maršruta sagatavošanas darbus un ziņojumu stacijas dežurantam, ka maršruts sagatavots, izpilda tādā pašā kārtībā, kā pieņemšanas maršrutam;

291.3. stacijas dežurants pārliecinās, ka nosūtīšanas maršruts ir sagatavots pareizi un posms ir brīvs, ieslēdz atļaujošu signālu izejas luksoforā vai izdod vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) citu paredzēto atļauju aizņemt posmu;

291.4. pārmijnieki pavada vilcienu atbilstoši stacijas TRA paredzētajai kārtībai un ar atbilstošiem signāliem tāpat kā vilcienus pieņemot. Pārmiju posteņa, kurā ietilpst maršruta pēdējā izejas pārmija, pārmijnieks, pavadījis vilcienu un pārliecinājies, ka noteiktie signāli uz pēdējā vagonā ir, ziņo stacijas dežurantam par pilna sastāva vilciena nosūtīšanu.

Pēc vilciena nosūtīšanas pārmijas pārliek normālā stāvoklī, bet, ja ceļš aizņemts - brīvā ceļa virzienā.

292. Vilcienu nosūtīšanas maršrutu sagatavošanas kārtību, kā arī kārtību, kādā pavada nosūtāmos vilcienus stacijās, kur viens pārmijnieks apkalpo divus pārmiju posteņus, nosaka TRA.

293. Ja izejas luksoforā ir atļaujošs signāls vilciena nosūtīšanai, stacijas dežurants nedrīkst dot rīkojumu mainīt maršrutu un sagatavot nosūtīšanas maršrutu citam vilcienam.

Izņēmuma gadījumos to var darīt tikai tad, ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists), ir brīdināts, ka izejas luksoforā atļaujošais signāls tiks pārslēgts uz aizliedzošo signālu. Pēc tam stacijas dežurants izejas luksoforā ieslēdz aizliedzošo signālu un atceļ maršrutu.

294. Ja no stacijas vienā virzienā nosūta vairākus vilcienus, stacijas dežurants, saņemot ziņojumu, ka maršruts sagatavots pirmajam vilcienam, dod pārmijniekiem norādījumu sagatavot maršrutu nākošajam vilcienam. Šādā gadījumā pēc pirmā pilna sastāva vilciena nosūtīšanas nekavējoties gatavo maršrutu otrajam. Pirmā vilciena maršrutā neietilpstošās pārmijas var pārlikt un noslēgt savlaicīgi. Ziņojumu stacijas dežurantam, ka sagatavots maršruts nākamajam vilcienam, nodod vienlaikus ar ziņojumu par pirmā vilciena nosūtīšanu.

295. Vilcieniem krustojoties, stacijas dežurants, saņemot ziņojumu, ka vilciena pieņemšanas maršruts sagatavots, dod pārmijniekiem norādījumu par gaidāmo (pēc vilciena pienākšanas) nosūtīšanas maršruta sagatavošanu pretējā virziena vilcienam. Šādā gadījumā, pēc pilna sastāva vilciena pienākšanas nekavējoties gatavo nosūtīšanas maršrutu pretējā virziena vilcienam. Vilciena pieņemšanas maršrutā neietilpstošās pārmijas var pārlikt un noslēgt laikus. Ziņojumu stacijas dežurantam par sagatavoto nosūtīšanas maršrutu dod vienlaikus ar ziņojumu par vilciena pienākšanu.

296. Ar maršrutu kontrolierīcēm aprīkotās stacijās ierīces, kuras kontrolē pārmijas tikai vilcienus pieņemot, pēc iespējas izmanto arī pārmiju kontrolei nosūtīšanas maršrutos. Šādos gadījumos stacijas dežurants, pēc rīkojuma pārmiju posteņiem sagatavot maršrutu un pēc pārmijnieku ziņojuma par tā izpildi, pārbauda pārmijas sagatavotajā maršrutā pēc kontrolierīču rādījumiem.

Maršrutu kontrolierīces, ja iespējams izmanto arī pārmiju kontrolei, pieņemot vilcienus pa nepareizu galveno ceļu (bloķējot pretējā virziena maršrutus).

297. Ja vilciens tiek nosūtīts no stacijas ceļiem, kad izejas luksoforā ir aizliedzošs signāls, vai no ceļiem, kuriem nav izejas luksofora, stacijas dežurantam aizliegts izdot vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) atļauju aizņemt posmu līdz nav sagatavots nosūtīšanas maršruts. Norādījumu, ka var braukt, vai nosūtīšanas signālu dod saskaņā ar TRA.

Ja izejas luksoforā tiek ieslēgts aicinājuma signāls, vai vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pa radiosakariem dots stacijas dežuranta rīkojums braukt, papildu signāls, vilcienu nosūtot, nav jādod.

298. Vilcienu laižot garām stacijām, kur nav centralizētu pārmiju, stacijas dežurants un pārmijnieki ievēro tādu pašu maršruta sagatavošanas un ziņojuma nodošanas kārtību, kāda noteikta vilcienu pieņemšanā un nosūtīšanā.

Šajā gadījumā, dodot rīkojumu par maršruta sagatavošanu un ziņojot, ka tas paveikts, pie telefona vienlaikus atrodas visu pārmiju posteņu vecākie pārmijnieki (vai pārmijnieki, ja vecākie pārmijnieki nav paredzēti), uz kuriem attiecas vilciena garāmlaišanas maršruts.

299. Iecirkņos ar intensīvu kustību, stacijā garāmlaižot vairākus vilcienus pa vienu maršrutu ar nelieliem starplaikiem, stacijas dežurants, saņēmis ziņojumu par pirmā vilciena garāmlaišanas maršruta sagatavotību, dod rīkojumu šī maršruta pārmijas saglabāt tādā pašā stāvoklī un atstāt noslēgtas nākošo vilcienu caurbraukšanai.

Šajā gadījumā pārmijniekiem pēc pirmā vilciena pabraukšanas garām ir aizliegts pārlikt maršrutā ietilpstošās pārmijas. Stacijas dežurants ziņo pārmijniekiem par atļaujošo signālu ieslēgšanu ieejas un izejas luksoforā katram nākamajam vilcienam, un šie darbinieki sagaida un pavada vilcienus noteiktajā kārtībā.

Par to, vai pieņemšanas ceļš ir brīvs, stacijas dežurants pārliecinās pats personīgi vai pēc ieejas un izejas posteņu pārmijnieku ziņojumiem par pilna sastāva vilcienu pienākšanu un nosūtīšanu ar noteiktajiem signāliem uz pēdējā vagona.

10.3. Vilcienu pieņemšana stacijā, ja ieejas luksofora signāls ir aizliedzošs

300 . Kad ieejas (maršruta) luksofora signāls ir aizliedzošs, stacijā drīkst pieņemt vilcienu:

300.1. ja nevar ieslēgt atļaujošu signālu ieejas luksoforā tā bojājuma dēļ;

300.2. ja vilcienu pieņem uz ceļa, kurš nav paredzēts TRA, un nevar ieslēgt atļaujošu signālu ieejas luksoforā;

300.3. ja uz noteikta ceļa brīva iecirkņa pieņem vilces līdzekļus, kas brauc no depo pie vilcienu sastāviem vai uz depo, kas atrodas stacijā;

300.4. pieņemot palīdzības un ugunsdzēsības vilcienus, palīglokomotīves, vilces līdzekļus bez vagoniem, sniegtīrus, nenoceļamā tipa drezīnas, kā arī saimniecības vilcienus un ceļa remonta mašīnas (ja darbi tika veikti slēdzot posmu) uz stacijas ceļu brīviem iecirkņiem.

301. Ja ieejas (maršruta) luksoforā ir aizliedzošs signāls, stacijā vilcienus pieņem:

301.1. pēc reģistrējama stacijas dežuranta rīkojuma saņemšanas, kuru pa radiosakariem pārraida vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam);

301.2. ar aicinājuma signālu;

301.3. pēc reģistrējama vilcienu dispečera rīkojuma saņemšanas (ja iecirknis aprīkots ar dispečercentralizāciju);

301.4. pēc reģistrējama stacijas dežuranta rīkojuma saņemšanās, kuru nodod vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pa speciālu telefonu, kas uzstādīts pie ieejas luksofora;

301.5. ar stacijas dežuranta rakstisku atļauju.

Tādā pašā kārtībā, ja ieejas luksoforā ir aizliedzošs signāls (vai gadījumā, ja tāda luksofora nav), stacijā pieņem vilcienus no nepareizā galvenā ceļa.

Šāda veida atļaujas lieto arī tad, ja ieejas (maršruta) luksofors pēkšņi pārslēdzies uz aizliedzošu signālu, bet vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) pēc aizliedzošā signāla uztveršanas apturējis vilcienu, pabraucot garām ieejas (maršruta) luksoforam.

Stacijas dežurants jebkuru atļauju dod vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) tikai pēc tam, kad ir pārliecinājies, ka pieņemšanas maršruts sagatavots.

Visus vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) nodotos rīkojumus, ka vilciens drīkst iebraukt stacijā, ja ieejas (maršruta) luksoforā ir aizliedzošs signāls, reģistrē šīs instrukcijas 6.punktā paredzētajā kārtībā.

Konkrētu darbinieku rīcība, pieņemot vilcienus stacijā, ja ieejas (maršruta) luksoforā ir aizliedzošs signāls, kā arī, vilcienam pienākot pa nepareizu galveno ceļu, norādīta stacijas TRA.

302. Ja ieejas (maršruta) luksoforā nav iespējams ieslēgt maršruta rādītāju, vilcienu pieņem stacijā, kad ieejas (maršruta) luksoforā ir atļaujošs signāls, nedodot vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) papildu atļauju pabraukt garām bojātam maršruta rādītājam. Šajos gadījumos, iebraucot stacijā, vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) jābūt īpaši uzmanīgam.

303. Stacijas dežuranta reģistrējamo rīkojumu pieņemt vilcienu, ja ieejas luksoforā ir aizliedzošs signāls, pārraida pa radiosakariem:

"Vilciena Nr. ................ vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam). Es, ................ stacijas dežurants, atļauju Jums iebraukt uz ................ ceļa. Ieejas luksoforā ir aizliedzošs signāls. Pieņemšanas maršruts sagatavots".

Ja vilciens tiek pieņemts no nepareizā galvenā ceļa, kur nav ieejas luksofora, pārraida šādu reģistrējamu rīkojumu :

"Vilciena Nr. ................ vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam). Es, ............... stacijas dežurants, atļauju Jums no ..................... nepareizā ceļa iebraukt uz ............... ceļa. Pieņemšanas maršruts sagatavots".

Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) atkārto rīkojumu un, saņēmis no stacijas dežuranta apstiprinājumu, ka rīkojums saprasts pareizi, iebrauc stacijā.

Šāda paša parauga rīkojumu, ka drīkst iebraukt stacijā, ja ieejas luksoforā ir aizliedzošs signāls stacijas dežurants noraida vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pa speciālu telefonu, kas uzstādīts pie ieejas luksofora (pie signālzīmes "Stacijas robeža"). Šo telefonu drīkst izmantot tikai vilces līdzekļu brigādes.

Parasti rīkojumu pa radiosakariem vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pārraida savlaicīgi, kad vilciens tuvojas stacijai. Rīkojumu, pa speciālo telefonu, vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) nodod pēc vilciena apstāšanās ieejas luksofora (signālzīmes "Stacijas robeža") priekšā.

304. Iecirkņos, kuri aprīkoti ar dispečercentralizāciju, ja ieejas luksoforā ir aizliedzošs signāls, vilcienu pieņem stacijā šīs instrukcijas 72.punktā norādītajā kārtībā.

305. Ja ieejas luksoforā ir aizliedzošs signāls, vilcienu pieņem stacijā ar stacijas dežuranta rakstisku atļauju tikai izņēmuma gadījumos, kad nevar izmantot citas šīs instrukcijas 301. punktā paredzētās atļaujas. Rakstiskā atļauja tiek aizpildīta šādi:

"Vilciena Nr. ............... vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam). Atļauju Jums iebraukt uz stacijas ................ ceļa. Pieņemšanas maršruts sagatavots".

Atļauju apstiprina ar stacijas spiedogu un stacijas dežuranta parakstu, norādot atļaujas aizpildīšanas datumu, mēnesi un laiku (stundas, minūtes).

Vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) rakstisku atļauju nodod stacijas TRA paredzētajā kārtībā.

306. Darbinieki, kuri nodod rakstiskas atļaujas vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam), sagaida vilcienu pie ieejas (maršruta) luksofora, bet pa nepareizo galveno ceļu (ja pa šo ceļu nav ieejas luksofora) - pie signālzīmes "Stacijas robeža", rādot uz pienākošā vilciena pusi atritinātu sarkanu signālkarodziņu dienā un sarkanu gaismu rokas lāktenī - naktī. Kad vilciens apstājies, rakstisko atļauju nodod vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam).

307. Palīdzības un ugunsdzēsības vilcienus, palīglokomotīves bez vagoniem, sniegtīrus, nenoceļamā tipa drezīnas, kā arī saimniecības vilcienus un ceļa remonta mašīnas uz stacijas ceļa brīvās daļas, izņemot ceļus, kuri aizņemti ar pasažieru un 1. klases bīstamo kravu (sprāgstvielu) kravu vilcieniem, nepieciešamos gadījumos pieņem tikai tad, ja ieejas luksoforā ir aizliedzošs signāls un šīs instrukcijas 301. punktā paredzētā atļauja. Vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) vienlaikus ar atļauju iebraukt stacijā (t.sk., pirms aicinājuma signāla ieslēgšanas ieejas luksoforā), stacijas dežurants norāda apstāšanās vietu.

Ja ieejas luksoforā ir aizliedzošs signāls, iebraucot stacijā, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) apstājas norādītajā vietā, bet tālāk brauc ievērojot stacijas dežuranta, pārmijnieka vai cita darbinieka signālus un norādījumus.

308. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nosaka kārtību, kādā atbilstoši TEN 361. punkta prasībām uz stacijas ceļu noteiktajiem iecirkņiem pieņem vilces līdzekļus pie vilcienu sastāviem no depo blakusstacijā, vai depo, kas atrodas stacijā, kā arī to turpmāko kustības kārtību pa stacijas ceļiem.

Iepriekšminētais ritošais sastāvs drīkst iebraukt stacijā, ja tam ir šīs instrukcijas 301. punktā paredzētās atļaujas pieņemt vilcienu stacijā, ja ieejas luksoforā ir aizliedzošs signāls. Noteikto kārtību norāda stacijas TRA .

10.4. Sarunu paraugreglaments maršrutu sagatavošanai

309. Lai rīkojumi par vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutu sagatavošanu, kā arī ziņojumi par šo rīkojumu izpildi būtu skaidri un precīzi, staciju dežuranti, pārmijnieki un citi darbinieki ievēro šajā instrukcijā norādīto Sarunu paraugreglamentu maršrutu sagatavošanā (8.pielikums).

310. Šīs instrukcijas 309. punktā neparedzētajos gadījumos staciju dežuranti, pārmijnieki un citi darbinieki tāpat skaidri un precīzi sarunājas par vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutu sagatavošanu.

311. Pirms nodod ar vilciena pieņemšanas un nosūtīšanas maršruta sagatavošanu saistītu rīkojumu, kā arī saņemot ziņojumu par šāda rīkojuma izpildi, stacijas dežurants pārliecinās, ka viņu uzklausa vai viņam ziņo visas personas, kuras ir tiesīgas to darīt.

11. Vilcienu dispečera darbība

312. Vilcienu dispečera pienākums ir:

312.1. maksimāli izmantot tehniskos līdzekļus, lai nodrošinātu kustību, samazinātu vilcienu braukšanas un to apstrādes laiku stacijās, kā arī efektīvāk izmantotu vagonus, vilces līdzekļus un caurlaides spēju;

312.2. kontrolēt stacijas darbību un veikt pasākumus sastāvu formēšanas un vilcienu nosūtīšanas uzdevumu izpildei atbilstoši vilcienu kustības grafikam un formēšanas plānam;

312.3. savlaicīgi dod norādījumus par vilcienu kustību stacijas dežurantiem, bet vajadzības gadījumos - arī vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem);

312.4. kontrolēt vilcienu kustību posmos, savlaicīgu vilcienu pieņemšanu, nosūtīšanu un garāmlaišanu stacijās, īpaši, ja traucēta SCB un sakaru ierīču normāla darbība, ja notiek pasažieru, kravas - pasažieru, garsastāva un smagsvara vilcienu, kā arī, ja notiek vilcienu ar 1. klases bīstamajām kravām (sprāgstvielām) un virsgabarīta kravām apdzīšana un krustošanās ar citiem vilcieniem;

312.5. veikt pasākumus kustības grafika izpildīšanai, kustības drošības nodrošināšanai, vilces līdzekļu brigāžu noteiktā nepārtrauktā darba laika ievērošanai.

313. Uzsākot dežūru, vilcienu dispečers noskaidro vilcienu kustības stāvokli, izsauc visas sava iecirkņa stacijas un pārbauda, vai visi stacijas dežuranti uzsākuši dežurēt, paziņo pareizu laiku un iepazīstas ar stāvokli stacijās un spēkā esošajiem brīdinājumiem iecirknī, pēc tam, atkarībā no situācijas, dod stacijām vajadzīgos rīkojumus un norādījumus.

Iecirkņos, kuri aprīkoti ar dispečercentralizāciju, vilcienu dispečers stājoties dežūrā, pārbauda tehnisko ierīču, SCB un sakaru līdzekļu darbderīgumu un plombas uz tiem atbilstoši sarakstam, kā arī ar stacijas dežurantu (priekšnieku) starpniecību noskaidro stāvokli sava iecirkņa stacijās.

314. Vilcienu dispečers saņem no sava iecirkņa stacijām ziņojumus par katra vilciena pienākšanas, nosūtīšanas vai garāmlaišanas laiku. Saņemot šos ziņojumus, pievērš īpašu uzmanību precīzai noteiktās vilcienu numerācijas un indeksācijas ievērošanai, pirmkārt, smagsvara un garsastāva vilcieniem, kā arī vilcieniem ar 1. kategorijas bīstamajām kravām (sprāgstvielām) un virsgabarīta kravām.

Iecirkņos ar intensīvu kustību ziņojumu nodošanas kārtību nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs atbilstoši šīs instrukcijas 11.punkta prasībām.

315. Vilcienu dispečers izpildītās kustības grafikā atzīmē ziņas par vilcienu kustību, kā arī visus normāla darba traucējumus iecirknī un to cēloņus.

316. Izpildītās kustības grafikā norāda:

316.1. vilcienu un vilcienu vilces līdzekļu numurus, vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) uzvārdus, vilcienu svaru un nosacīto garumu, vilcienus, kuriem nepieciešami īpaši kustības nosacījumi, kā arī pārvadātāja kodu. Izpildītās kustības grafikā ieraksta vilcienu numurus ar tiem piešķirtiem indeksiem un burtiem;

316.2. vilcienu pienākšanas, nosūtīšanas un garāmlaišanas laiku katrā stacijā;

316.3. ziņas par vilces līdzekļu izmantošanu;

316.4. ziņas par staciju ekspluatācijas un kravas darbu noteiktajos diennakts periodos;

316.5. atsevišķu vagonu vai sastāvu atrašanos uz starpstaciju pieņemšanas un nosūtīšanas ceļiem;

316.6. sprieguma atslēgšanu iecirkņa posmu, staciju galveno, pieņemšanas un nosūtīšanas ceļu kontakttīklā;

316.7. spēkā esošos brīdinājumus par ātruma samazināšanu;

316.8. posmu, ceļu un citu ar vilcienu kustību saistīto iekārtu slēgšanu.

Atsevišķos iecirkņos, kur intensīva vilcienu kustība, ar vilcienu kustību un kravu darbiem saistīto ziņu pierakstam var izmantot automātiskās ierīces, kā arī vilcienu dispečeram palīgā var norīkot operatorus vai citus darbiniekus.

317. Visus norādījumus par vilcienu kustību iecirknī vilcienu dispečers dod stacijas dežurantiem un citiem ar vilcienu kustību saistītajiem darbiniekiem rīkojumu veidā, kurus, ja nepieciešams, reģistrē Vilcienu dispečera rīkojumu žurnālā.

318. Vilcienu dispečera rīkojumu žurnālā obligāti reģistrē rīkojumus:

318.1. par posmu vai atsevišķu ceļu slēgšanu vai atvēršanu (t. sk. elektrovilcienu kustībai sakarā ar sprieguma atslēgšanu);

318.2. par parēju no divceļu kustības uz vienceļa kustību un par divceļu kustības atjaunošanu;

318.3. par pāreju no vieniem signalizācijas un sakaru līdzekļiem vilcienu kustībā uz citiem;

318.4. par vilcienu, kuros ir 1. klases bīstamās kravas (sprāgstvielas) un virsgabarīta kravas, nosūtīšanu;

318.5. par pasažieru, pasta - bagāžas, kravas - pasažieru vilcienu pieņemšanu un nosūtīšanu uz no ceļiem, kuri šīm operācijām nav paredzēti stacijas TRA;

318.6. par atļauju mainīt automātiskās bloķēšanas kustības virzienu ar palīgpogu palīdzību;

318.7. par to, ka posms ir brīvs (nav pretējā virziena vilcienu), un vilcienam atļauts aizbraukt vienceļa posmā, kas aprīkots ar automātisko bloķēšanu, ja izejas luksoforā ir aizliedzošs signāls;

318.8. par grafikā neparedzēto vilcienu nozīmēšanu un to kustības kārtību, kā arī par vilcienu atcelšanu. Rīkojumus par vilces līdzekļu bez vagoniem, nenoceļamā tipa drezīnu un saimniecības vilcienu kustību iecirknī var nereģistrēt;

318.9. par vilcienu kustību, ja bojāta automātiskā lokomotīvju signalizācija;

318.10 par kavējošos pasažieru vilcienu kustības kārtību;

318.11. par starpstaciju pieņemšanas un nosūtīšanas ceļu īslaicīgu aizņemšanu ar atsevišķiem vagoniem vai vagonu grupām;

318.12. vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem) un blakus iecirkņu vilcienu dispečeriem adresētos, kā arī rīkojumus, kas saņemti no blakus iecirkņu vilcienu dispečeriem;

318.13. par vilcienu dispečeru dežūru pieņemšanu un nodošanu.

Citus ar vilcienu kustību saistītos rīkojumus iecirknī reģistrē pēc dispečera ieskata.

Lai saīsinātu vilcienu dispečeru rīkojumu ierakstu laiku, var lietot speciālus spiedogus ar visbiežāk lietojamo rīkojumu tekstiem.

319. Reģistrējamos vilcienu dispečera rīkojumus stacijas dežurants vai operators ieraksta Vilcienu dispečera rīkojumu žurnālā.

320. Stacijas dežurants vai operators, ierakstījis vilcienu dispečera rīkojumu, vārdu pa vārdam to atkārto, norādot savu uzvārdu. Pārliecinājies, ka rīkojums pieņemts pareizi vilcienu dispečers apliecina to ar vārdiem "Izpildiet".

Vilcienu dispečera rīkojumu žurnālā stacijā un pie vilcienu dispečera atzīmē rīkojuma pārbaudes laiku un darbinieka, kas rīkojumu pieņēmis, uzvārdu.

Ja vilcienu dispečera rīkojumu saņēmis operators, tas nekavējoties uzrādāms stacijas dežurantam, kurš ar to iepazīstas un parakstās.

Vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) adresēto rīkojumu vilcienu dispečers nodod pa radiosakariem vai ar stacijas dežuranta starpniecību.

Vilcienu dispečers vai stacijas dežurants jāpārliecinās, ka vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) rīkojumu sapratis pareizi. Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) uzvārdu un rīkojuma nodošanas laiku atzīmē vilcienu dispečers vai stacijas dežurants Vilcienu dispečera rīkojumu žurnālā.

321. Ja vilcienu dispečera rīkojums adresēts vairākām stacijām, rīkojuma tekstu atkārto vienas stacijas dežurants pēc vilcienu dispečera norādījuma, bet pārējo staciju dežuranti šajā laikā pārbauda rīkojuma ieraksta pareizību.

322. Vilcienu dispečers slēdz vienceļa posmu, vienu vai abus galvenos ceļus divceļu posmā, ja saņemta šāda atļauja, rīkojums vai pieprasījums:

322.1. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktajā kārtībā, kas saskaņota ar pārvadātāju, izdotā atļauja, ka tiek veikti plānotie ceļa remonta vai celtniecības darbi, kā arī kontakttīkla remontdarbi;

322.2. vilciena, kas apstājies posmā, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) vai attiecīga dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbinieka pieprasījums neparedzētu ceļa, būvju un ierīču bojājumu dēļ, kas apdraud vilcienu kustības drošību,

Saņemto pieprasījumu vilcienu dispečers ieraksta Vilcienu dispečeru rīkojumu žurnālā, norādot tā saņemšanas laiku un personas, kura to atsūtījusi, amatu un uzvārdu.

Visus rakstiskos pieprasījumus, paziņojumus, telegrammas un telefonogrammas glabā kopā ar Vilcienu dispečeru rīkojumu žurnālu.

323. Rīkojumu par posmu (posma ceļa) slēgšanu vilcienu dispečers dod stacijām, kas norobežo šo posmu, izmantojot šādu paraugu:

323.1 "Lai veiktu ............... darbus, posms (posma ceļš) .................... no plkst. .................... tiek slēgts vilcienu kustībai, izņemot saimniecības vilcienus, kurus nosūta slēgtajā posmā (uz slēgto posma ceļu) pēc darbu vadītāja ................ (norāda amatu un uzvārdu) pieprasījuma";

323.2 "Lai sniegtu palīdzību vilcienam Nr. ..........., kas apstājies ................ km., ..............................posms (posma............... ceļš) no plkst. ................ tiek slēgta vilcienu kustība, izņemot palīdzības lokomotīvi, kuru nosūta no .................... stacijas, lai izvestu apstājušos vilcienu uz ................ staciju vai, lai to stumtu ar sekojošu atgriešanos .......................... stacijā";

323.3 "Lai veiktu atjaunošanas darbus ............... km, ............... posms (posma.....................ceļš) no plkst. .................... tiek slēgta vilcienu kustībi, izņemot palīdzības vilcienus".

324. Ja divceļu posmā slēdz vienu galveno ceļu, otram ceļam saglabā signalizācijas un sakaru līdzekļu darbību, kuriem šis ceļš ir pareizais, bet, ja posms ir aprīkots ar divpusējo automātisko bloķēšanu, tad - vilcieniem abos virzienos. Ja posms nav aprīkots ar divpusējo automātisko bloķēšanu un vilciens jānosūta pa nepareizu ceļu, signalizācijas un sakaru līdzekļu darbību šajā ceļā pārtrauc un vilcienu kustībā nosaka telefonsakarus, dodot šādu rīkojumu:

"No plkst. ................ pa posma ................ ceļu automātiskās bloķēšanas darbība tiek pārtraukta un vilcienu kustībā noteikti telefonsakari, ievērojot vienceļa kustības noteikumus".

Atkarībā no vilcienu kustības apstākļiem, rīkojumu par ceļa slēgšanu var apvienot ar rīkojumu par telefonsakaru ieviešanu palikušajā ceļā.

325. Ja viena no stacijām, kura norobežo slēdzamo posmu (posma ceļu), atrodas cita iecirkņa vilcienu dispečera rīcībā, rīkojumu par posma (posma ceļa) slēgšanu saskaņo ar šo vilcienu dispečeru un viņam nodod rīkojuma kopiju.

326. Pirms nodod rīkojumu par posma (posma ceļa) slēgšanu, vilcienu dispečers izsauc posmu norobežojošo staciju dežurantus, brīdina par gaidāmo slēgšanu, paziņo darba vadītāja uzvārdu un amatu, kā arī paredzēto vilcienu kustības kārtību palikušajā ceļā un citas nepieciešamās ziņas.

327. Vilcienu dispečers atver posmu (posma ceļu) pēc tam, kad ir saņēmis paziņojumu par traucējumu novēršanu, darbu pabeigšanu un posma atbrīvošanu šajā instrukcijā paredzētajā kārtībā.

Saņemto paziņojumu ieraksta Vilcienu dispečera rīkojumu žurnālā, norādot saņemšanas laiku un personu, no kuras tas saņemts. Rakstisko paziņojumu par darbu pabeigšanu un iespēju atjaunot vilcienu kustību glabā kopā ar Vilcienu dispečera rīkojumu žurnālu.

328. Rīkojumu par posma (posma ceļa) atvēršanu vilcienu dispečers dod stacijām, kuras norobežo posmu, un ceļa posteņiem, ja tādi ir posmā, pēc šāda parauga:

"............... (datums, laiks) rīkojums Nr. .......... atcelts. Vilcienu kustība pa posmu ........... (posma ceļu) no plkst. ........... atjaunota ar ................ (norāda signalizācijas un sakaru līdzekļus)".

329. Kad divceļu posmā, kas nav aprīkots ar divpusējo bloķēšanu, vilcienu dispečers veicot regulēšanu gatavojas nosūtīt kravas vilcienu pa nepareizu galveno ceļu, ja šis ceļš ir brīvs, posmu norobežojošajām stacijām dod rīkojumu:

"No plkst. ........... ................ (norāda pāra vai nepāra) vilcienu kustība pa posma ........... ceļu tiek pārtraukta. Vilcienu Nr. ............... no ............... stacijas nosūtīt pa .................... posma nepareizo ceļu, lietojot telefonsakarus atbilstoši vienceļa kustības noteikumiem".

Nosūtīt pasažieru vilcienu pa nepareizo ceļu, veicot regulēšanu, drīkst tikai atbilstoši TEN 418. punkta prasībām.

Ja pa nepareizo ceļu nosūta vienu pēc otra divus vai vairākus vilcienus, rīkojuma tekstu atbilstoši maina.

Kad saņemts rīkojums par vilcienu kustību pa nepareizo ceļu, staciju dežuranti, ceļu pievienojumu posteņu dežuranti (vilcienu dispečeram kontrolējot), apmainās ar šīs instrukcijas 168. punktā noteiktajām telefonogrammām.

Divceļu elektrificētajos iecirkņos ar vienpusēju ceļu bloķēšanu, kur paredzēta vienpusēja noceļamā ritošā sastāva norobežošana, veicot regulēšanu, aizliegts nosūtīt vilcienus pa nepareizu ceļu.

Divceļu posmos ar divpusēju bloķēšanu vilcienus pa nepareizu ceļu nosūta pēc vilcienu dispečera norādījuma un bloķēšanas pārslēgšanas atbilstošajā kustības virzienā.

330. Ja divceļu posmos ir pārbrauktuves, kuras aprīkotas ar automātiskām ierīcēm tikai vilcieniem, kas brauc pa pareizo galveno ceļu, nosūtot vilcienu pa nepareizu ceļu, vilcienu dispečers veic nepieciešamos kustības drošības pasākumus. Šādu posmu un pārbrauktuvju sarakstu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs apstiprina ar rīkojumu, kurā paredz katru nosūtīto vilcienu savlaicīgas paziņošanas kārtību pārbrauktuvju dežurantiem.

Regulēšanas kārtībā pa nepareizo galveno ceļu nosūtīto vilcienu vilces līdzekļu vadītāji (mašīnisti), šķērsojot pārbrauktuves ar vienpusējām automātiskām ierīcēm, ievēro šādus vilcienu kustības ātrumus:

330.1. ja uz pārbrauktuves ir dežurējošais darbinieks - ne vairāk par 40 km/h;

330..2. ja uz pārbrauktuves nav dežurējoša darbinieka - ne vairāk par 25 km/h.

331. Vilcienu dispečers, saņēmis no stacijas ziņojumu par vilciena pienākšanu pa nepareizo ceļu, atjauno posmā normālu vilcienu kustību ar šāda parauga rīkojumu:

".......... (datums, laiks). Rīkojums Nr. ................ atcelts. Vilcienu (norādīt pāra vai nepāra virziena) kustība pa posma ............... ceļu tiek atjaunota lietojot ................ (norāda signalizācijas un sakaru līdzekļus)".

332. Ja nepieciešams no stacijas nosūtīt vilcienu ar apstāšanos posmā, kas nav paredzēta vilcienu kustības grafikā, vilcienu dispečers dod atļauju nosūtīšanas stacijai nosūtīt šādu vilcienu un norāda vilciena nosūtīšanas laiku un posma aizņemšanas ilgumu.

Vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam), kā arī šī vilciena darbu vadītājam pirms vilciena nosūtīšanas izsniedz attiecīgus brīdinājumus. Pēc apstāšanās posmā šī vilciena vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) uzsāk kustību pēc darbu vadītāja signāla (norādījuma).

333. Saņemot ziņojumu par signalizācijas un sakaru līdzekļa bojājumu posmā (posma ceļā), vilcienu dispečers to ieraksta Vilcienu dispečera rīkojumu žurnālā, ar stacijas dežurantu starpniecību pārbauda, vai posms (posma ceļš) ir brīvs, un dod rīkojumu pāriet uz telefonsakariem:

"Sakarā ar ........... (norāda signalizācijas un sakaru līdzekļus) bojājumu posmā ............... (vai posma ................ ceļā) no plkst. ................ vilcienu kustībā noteikti telefonsakari atbilstoši vienceļa (vai divceļu) kustības noteikumiem".

334. Saņēmis ziņojumu par signalizācijas un sakaru līdzekļa darbības atjaunošanu, vilcienu dispečers to ieraksta Vilcienu dispečera rīkojuma žurnālā, ar staciju dežurantu starpniecību pārbauda, vai posms (posma ceļš) ir brīvs, un pēc tam dod posmu norobežojošām stacijām, rīkojumu:

"............... (datums, laiks) rīkojums Nr. ........... atcelts. Vilcienu kustība posmā ............... (vai pa posma ............... ceļu) no plkst. ............... atjaunota, lietot ................ (norāda signalizācijas un sakaru līdzekļus)".

No šī brīža vilcienu kustībā stacijas sāk lietot vilcienu dispečera rīkojumā norādītos signalizācijas un sakaru līdzekļus.

Divceļu posmos, kuri aprīkoti ar vienpusēju automātisko bloķēšanu, rīkojumu par automātiskās bloķēšanas darbības atjaunošanu var nodot, ja posmā atrodas vilciens, kas nosūtīts pa pareizu ceļu.

335. Staciju, kuras nedarbojas pilnu diennakti, darbības uzsākšana vai pārtraukšana notiek dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja apstiprinātajā kārtībā. Šie darbi tiek noformēti ar vilcienu dispečera rīkojumu stacijām, kuras norobežo posmu:

".................... stacijas darbība no plkst. ..................... uzsākta (pārtraukta)".

336. Elektrovilces iecirkņos vilcienu dispečers sadarbojas ar energodispečeru un nodrošina elektroapgādes iekārtu normālu darbību.

Ja sabojājies kontakttīkls, atslēgtas vilces apakšstacijas vai pazeminājusies to jauda, vilcienu dispečers kopā ar energodispečeru nosaka vilcienu kustības kārtību iecirknī.

Ja ir atkala, pēc energodispečera pieprasījuma piešķir tehnoloģiskos pārtraukumus (logus) apledojuma kausēšanai.

337. Visos vilcienu dispečeru iecirkņos jābūt Apskates žurnālam, kurā vilcienu dispečers izdara attiecīgus ierakstus.

338. Ja bojāti vilcienu dispečersakari, vilcienu kustība netiek pārtraukta un sarunas notiek tieši starp staciju dežurantiem.

Par vilcienu dispečersakaru bojājumu vilcienu dispečers un staciju dežuranti ieraksta Apskates žurnālā.

Par vilcienu dispečersakaru darbības atjaunošanu vilcienu dispečers paziņo visām stacijām ar savu rīkojumu.

339. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nosaka, saskaņojot ar pārvadātāju, vilcienu dispečeru darbības kārtību mazdarbīgos iecirkņos, kur stacijās nav dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbinieku.

12. Manevru darba vispārīgie noteikumi stacijās

340. Manevrus veic atbilstoši stacijas tehnoloģiskajam procesam un pēc plāna, kas nodrošina:

340.1. savlaicīgu sastāvu formēšanu un vilcienu nosūtīšanu;

340.2. savlaicīgu vagonu padošanu kraušanas un citām operācijām un to novākšanu pēc šīm operācijām;

340.3. minimālu vagonu apstrādes laiku;

340.4. optimālu visu manevru līdzekļu un tehnisko iekārtu izmantošanu;

340.5. netraucētu vilcienu pieņemšanu stacijās;

340.6. kustības drošību, ar manevriem saistīto darbinieku drošību, ritošā sastāva saglabātību, apkārtējās vides aizsardzību.

341. Stacijās, atkarībā no manevru darba apjoma un rakstura ceļus var iedalīt manevru rajonos.

Katrs manevru vilces līdzeklis parasti strādā viena manevru rajona robežās. Ja nepieciešams, atsevišķos rajonos var strādāt divi un vairāki manevru vilces līdzekļi. Šajā gadījumā to darba kārtību, kas nodrošina kustības drošību, nosaka stacijas TRA.

342. Pirms pārliek centralizēto pārmiju, darbinieks, kurš to apkalpo, pārliecinās (personīgi vai pēc cita darbinieka ziņojuma), ka pārmija nav aizņemta ar ritošo sastāvu. Ja stacija aprīkota ar elektrisko centralizāciju, par to, vai uz pārmijas nav ritošais sastāvs, pārliecinās pēc vadības pults rādījumiem. Ja šīs kontrolierīces ir bojātas vai uz laiku atslēgtas, kā arī, ja pārmijas pārliek no vietējās vadības ierīcēm, pārmiju pārbaudes kārtību, vai uz tām nav ritošais sastāvs, nosaka stacijas TRA.

Necentralizētās pārmijas (izņemot pārmijas uz šķirošanas ceļiem, uz ceļiem, kur manevrus pastāvīgi veic ar sērijgrūdieniem, kā arī ar šarnīrkāšnoslēdzējiem aprīkotās pārmijas) un centralizētās pārmijas, kad tās pārliek ar kloķa palīdzību, manevru laikā noslēdz ar aizliktni.

343. Norādījumiem un ziņojumiem, kurus pārraida pa radiosakariem un ar divpusējo parka skaļruņu sakaru palīdzību, jābūt īsiem un precīziem. Darbinieks, kas devis norādījumu, pārliecinās, ka manevru vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) to ir pareizi sapratis (īss norādījuma atkārtojums, atbilstošs vilces līdzekļa skaņas signāls u.c.). Visplašāk lietojamajiem tipveida norādījumiem un ziņojumiem par manevriem, kurus pārraida pa radiosakariem un divpusējiem parka sakariem, lieto dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja apstiprinātu un ar pārvadātāju saskaņotu sarunu paraugreglamentu.

Konkrētos radiosakaru un divpusējo parka sakaru ierīču uzdevumus un lietošanas kārtību katrā manevru rajonā, norādot darbiniekus, kuriem tiesības lietot šos sakarus, nosaka stacijas TRA.

Radiosakaru un divpusējo parka sakaru ekspluatācijas kārtību nosaka speciāla dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja apstiprināta instrukcija.

344. Pabraukt garām manevru luksoforam ar aizliedzošu signālu (tā bojājuma vai izolētās pārmiju sekcijas aizņemtības dēļ), ja maršruts ir sagatavots, drīkst ar stacijas, posteņa vai parka dežuranta rīkojumu, kuru nodod manevru vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam), pa radiosakariem, divpusējiem parka sakariem vai ar manevru vadītāja starpniecību.

345. Kustības drošības nodrošināšanas kārtību un noteikumus, pārvietojot sastāvus no viena parka uz otru pa savienotājceļiem vai izmantojot izvilkšanas ceļus, nosaka stacijas TRA. Sevišķa uzmanība jāpievērš kustības drošības nodrošināšanai, stumjot manevru sastāvus.

Atsevišķos gadījumos, atkarībā no darba apstākļiem (garenisks parku izvietojums, manevru vilces līdzekļu aprīkošana ar ierīcēm, kuras ļauj vagonus atkabināt no vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) kabīnes u.c.), sastāvus var pārvietot no viena parka uz otru bez vilcienu sastādītāju brigādes darbinieku līdzdalības.

346. Vagonu ar 1. klases bīstamajām kravām (sprāgstvielām) un cisternu ar sašķidrinātām gāzēm stāvēšanas kārtība stacijās noteikta šīs instrukcijas 504. punktā.

Ja manevru vilces līdzeklis iebrauc ceļā, kurā stāv vagoni ar iepriekšminētajām kravām, manevru dispečers, uzkalna vai stacijas dežurants par to brīdina vilcienu sastādītāju, bet vilcienu sastādītājs - manevru vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu).

347. Vagonus ar atsevišķa veida, kurām saskaņā ar pārvadāšanas noteikumiem nepieciešama sevišķa uzmanība, manevru laikā piesedz no tvaika lokomotīves, kas strādā ar cieto kurināmo, vismaz ar vienu tukšu vagonu vai vagonu, kurā nav bīstamas vai viegli degošas kravas.

Atsevišķa veida kravām, kurām nepieciešama īpaša uzmanība, pārvadājuma dokumentos uzliek speciālu spiedogu, kurā ar cipariem norādīts minimālais piesegvagonu skaits, piemēram 3/0-0-3-1, kur:

347.1. pirmais cipars - piesegvagonu skaits no priekšējā vilces līdzekļa vilcienos (skaitītājs - no tvaika lokomotīves ar cieto kurināmo, saucējs - no tvaika lokomotīves ar naftas apkuri, elektrolokomotīves un dīzeļlokomotīves);

347.2. otrais cipars - no stūmējlokomotīves vilcienos;

347.3. trešais cipars - no vagoniem ar cilvēkiem vilcienos;

347.4. ceturtais cipars - no tvaika lokomotīves ar cieto kurināmo manevru laikā;

347.5. cipars "0" (nulle) norāda, ka piesegs nav vajadzīgs.

348. Manevrus uz vagonu vai lokomotīvju depo un citu dzelzceļa uzņēmumu ceļiem veic šī uzņēmuma atbildīgā darbinieka uzraudzībā un pēc viņa norādījumiem.

349. Uz stacijas ceļiem, kur ar vagoniem tiek veiktas tehniskas vai kraušanas operācijas, manevri ar grūdieniem ir aizliegti.

Nelabvēlīgos laika apstākļos (stiprs vējš, migla, putenis u.tml.), kā arī uz neapgaismotiem ceļiem manevrus veic ar īpašu uzmanību, bet nepieciešamos gadījumos - ar samazinātu ātrumu.

350. Saimniecības vilcienu un ceļu remonta mašīnu darbu uz stacijas ceļiem vada dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja nozīmēts darbinieks.

Šo vilcienu un mašīnu pārvietošanās no viena ceļa uz otru vai uz citu stacijas rajonu notiek tikai ar manevru izrīkotāja vai stacijas dežuranta atļauju. Ja nepieciešams, šādu vilcienu un mašīnu pārvietošanai manevru kārtībā stacijas priekšnieks nozīmē atbilstošus stacijas darbiniekus.

351. Savienotājšļūtenes starp ritošā sastāva vienībām atvieno:

351.1. vilces līdzekļa brigādes darbinieki - atkabinot vilciena lokomotīvi no sastāva;

351.2. vilcienu sastādītāji vai vilcienu konduktori - atkabinot manevru vilces līdzekli no vagoniem un manevrējot ar pasažieru vagoniem.

Atkabinot kravas vagonu vienu no otra, savienotājšļūtenes nav jāatvieno.

352. Stumt atsevišķus vagonus ar rokām drīkst izņēmuma gadījumos un tikai uz horizontāliem ceļiem. Uz galvenajiem, pieņemšanas un nosūtīšanas ceļiem vagonus stumt ar rokām aizliegts.

Stumt vagonus ar rokām (izņemot to piedzīšanu uz šķirošanas parka ceļiem, ko veic vagonu kustības ātruma regulētāji) drīkst tikai atbildīgā darbinieka, kuru nozīmē struktūrvienības priekšnieks, vadībā un, ne vairāk par vienu krautu vai diviem tukšiem kopā sakabinātiem vagoniem.

353. Stumjot vagonus ar rokām, aizliegts:

353.1. pārvietot tos ar ātrumu, kas lielāks par trīs km/h;

353.2. izstumt vagonus aiz ceļa kontrolstabiņa galveno, pieņemšanas un nosūtīšanas ceļu virzienā;

353.3. sākt pārvietošanu, ja darbinieku rīcībā nav bremzes kurpju;

353.4. bremzēšanai izmantot dažādus šim nolūkam neparedzētus priekšmetus.

354. Aizliegts stumt vagonus, kuros ir cilvēki vai iekrautas bīstamas kravas.

355. Vagonu pārvietošanas kārtību, lietojot manevru vinčas u.c. mehāniskos līdzekļus, atkarībā no darba apstākļiem nosaka speciālas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja instrukcijas.

12.1. Manevru vadība

356. Manevru vilces līdzekļa kustību vada tikai viens darbinieks - manevru vadītājs (vilcienu sastādītājs vai vilciena konduktors), kas atbild par pareizu to izpildi.

357. Uz šķirošanas uzkalniem manevru vilces līdzekļa kustību parasti vada uzkalna dežurants. Starpstacijās manevrus vada vilciena konduktors.

358. Vilces līdzekļa, ja to neapkalpo vilcienu sastādītājs vai vilciena konduktors, pārvietošanos vada darbinieks, kam ir tiesības izrīkot manevrus konkrētā stacijas rajonā, vai pēc viņa norādījuma - centralizācijas posteņa dežurants (operators), pārmijnieks. Atsevišķos gadījumos (atkabinot no vilciena sastāva bojātus vagonus, piekabinot vilces līdzekļiem atsevišķus vagonus, padodot (novācot) vagonus uz kraušanas ceļiem) manevrus vada stacijas priekšnieks, viņa vietnieks vai cits apmācīts darbinieks. Manevru laikā minētie darbinieki operatīvi pakļaujas stacijas dežurantam (vilcienu dispečeram). Šādus manevrus veic tikai vagonus atstumjot un, ja radiosakari starp vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) un stacijas dežurantu (vilcienu dispečeru) ir darbderīgi.

359. Izņēmuma gadījumos, kad no vilciena sastāva jāatkabina bojāts vagons un nav manevru darbu vadītāja, vilces līdzekļa pārvietošanos vada stacijas dežurants, kurš pārliek pārmijas un dod rīkojumu vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) veikt manevru kustību kārtībā, kāda noteikta stacijas TRA.

360. Šīs instrukcijas 359. punktā norādītajā kārtībā, vagonus atkabina un nostiprina ar bremzes kurpēm vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīgs pēc stacijas dežuranta norādījuma.

361. Manevrus ar saimniecības vilcienu, ceļa remonta mašīnu (t.sk. sniegtīri), strādājot stacijas robežās, vada atbilstošo darbu vadītājs, kurš saskaņā ar šīs instrukcijas 243.punktu pavada vilcienu un kam ir vilciena konduktora kvalifikācija.

362. Manevrus veic vilcienu sastādītājs vienpersonīgi. Atsevišķās stacijās (parkos), kurās ir īpatnēji darba apstākļi, ekspluatācijas iecirkņa priekšnieks nozīmē vilcienu sastādītāju brigādes ar divām personām (vilcienu sastādītājs un tā palīgs), kā norādīts TRA.

Vilcienu sastādītāju brigādes darbiniekus atsevišķu manevru veikšanai izrīko vilcienu sastādītājs.

363. Vilcienu sastādītājs vai vilciena konduktors manevru uzdevumu saņem tikai no vienas personas - no tās, kura izrīko manevrus.

Manevru uzdevumam jābūt precīzam un skaidram. Manevru vadītājs to paziņo katram šajā darbā iesaistītajam darbiniekam.

Ja manevru izpildes laikā ir nepieciešams mainīt paredzēto darbu plānu, manevrus pārtrauc, un ar izmaiņām iepazīstina visus tur iesaistītos darbiniekus.

364. Manevru vilces līdzekļus pārvieto (ar vai bez vagoniem) no viena manevru rajona uz otru tikai ar stacijas dežuranta (uzkalna dežuranta) vai manevru dispečera atļauju.

Vilces līdzekļa kustību no viena rajona uz otru saskaņo ar posteņa (parka) dežurantu, bet rajonos, kur tādu nav, - ar manevru rajona, kurā iebrauc lokomotīve, vilcienu sastādītāju.

12.2. Darbinieku pienākumi, veicot manevrus

365. Uzsākot dežūru, vilcienu sastādītājs (vilciena konduktors) iepazīstas ar ritošā sastāva izvietojumu uz sava rajona ceļiem, pārbauda, vai tas ir nostiprināts, un pārliecinās, ka nostiprināšanas līdzekļi atrodas paredzētajā vietā. Par pārbaudes rezultātiem vilcienu sastādītājs paziņo stacijas dežurantam.

366. Pirms manevru sākšana, manevru vadītājs:

366.1. pārliecinās, ka visi darbinieki, kuri piedalās manevros, t.sk. arī vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists), atrodas savās vietās;

366.2. iepazīstina vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) un stacijas darbiniekus, kuri piedalās manevros, ar gaidāmo manevru plānu un tā izpildes gaitu;

366.3. pārbauda, vai nav šķēršļu vagonu pārvietošanai (bremzes kurpes zem ritošā sastāva u.c.).

367. Uzdevumu pārmijniekam vai centralizācijas posteņa dežurantam (operatoram) sagatavot manevru maršrutu, manevru vadītājs dod personīgi vai ar stacijas dežuranta starpniecību, pa radio un divpusējiem parka sakariem, ar rokas signāliem un vilces līdzekļa svilpēm vai citiem līdzekļiem atkarībā no stacijas tehniskā aprīkojuma un kārtībā, kāda noteikta stacijas TRA.

368. Veicot manevrus vilcienu sastādītājs un tā palīgs, vilciena konduktors:

368.1. precīzi un savlaicīgi dod signālus un norādījumus manevru kustībai;

368.2. kontrolē, lai pārmijas manevru kustībai tiktu savlaicīgi pārliktas, centralizācijas posteņu dežuranti (operatori), pārmijnieki un vilces līdzekļu vadītāji (mašīnisti) savlaicīgi un pareizi padod signālus un norādījumus;

368.3. atrodas tādā vietā, no kurienes ir nodrošināta signālu, manevrējošā sastāva un tā pārvietošanās maršruta vislabākā redzamība;

368.4. veicot manevrus ar lieliem sastāviem, ceļu līknēs vai sliktos redzamības apstākļos (migla, putenis, snigšana u.c.) veic papildpasākumus kustības drošības nodrošināšanai - biežāk padod signālus un norādījumus pa radio vai divpusējiem parku sakariem, iesaista signālu pārraidīšanā pārmijniekus, centralizācijas posteņu dežurantus (operatorus) u.c.;

368.5. neatļauj ritošajam sastāvam braukt, ja uzgriezta (bojāta) pārmija, kamēr tā nav apskatīta un izremontēta;

368.6. pirms piebraukšana pie sastāva pārliecinās, ka pārnēsājamie norobežojuma signāli ir novākti, vai norobežojuma luksoforā nedeg aizliedzošs signāls;

368.7. nostiprina vagonus saskaņā ar stacijas TRA noteiktajām normām, neatkarīgi no tā, cik ilgi vagoni stāvēs;

368.8. pirms uzsāk manevru sastāva kustību (vilces līdzeklim vagonus velkot vai stumjot), pārliecinās, ka vagoni savstarpēji un ar vilces līdzekli sakabināti;

368.9. manevrējot ar grūdieniem, veic pasākumus, lai atkabes neripotu pretējā virzienā vai arī neizripotu aiz kontrolstabiņa ceļa pretējā galā;

368.10. ja, manevrējot ar grūdieniem vai uzbīdot sastāvu uzkalnā, automātiskās sakabes atkabināšanas svira novietota "bufera" stāvoklī, pēc atkabes atdalīšanās no sastāva nekavējoties novieto sviru normālā stāvoklī;

368.11. manevru vilces līdzeklim (ar vai bez vagoniem) iebraucot ceļā, kas aizņemts ar vagoniem, lai atkabinātu vai piekabinātu citus vagonus, kā arī, lai saspiestu vagonu grupu atkabināšanas atvieglošanai, pārbauda stāvošās vagonu grupas drošu nostiprinājumu pretējā galā;

368.12. ja vagonu grupai papildus piekabina vagonus, pārbauda agrāk novietoto bremzes kurpju stāvokli un nepieciešamības gadījumā papildina to skaitu;

368.13. pirms uzsāk manevru sastāva kustību kraušanas vietās, pārliecinās, ka nav šķēršļu manevru veikšanai;

368.14. pirms manevru veikšanas ar vagoniem, kuru iekraušana vai izkraušana nav pabeigta, obligāti saskaņo darbu ar kraušanas darbu vadītāju.

369. Manevru vadītājs kontrolē, lai manevru laikā vagoni ceļu (parka) pretējā galā neizripotu aiz kontrolstabiņiem, izolētajām salaidnēm vai luksoforiem.

Manevru vadītāja rīcību, saskaņojot manevrus ar ceļu (parka) pretējā gala darbiniekiem iepriekšminētās prasības izpildei nosaka stacijas TRA.

370. Ja nepieciešams manevrēt ar vagoniem, kuros ir cilvēki vai 1. klases bīstamās kravas (sprāgstvielas), stacijas dežurants, manevru dispečers vai uzkalna dežurants brīdina, ka manevri jāveic īpaši uzmanīgi, vilcienu sastādītāju (vilciena konduktoru), bet tas, savukārt, vilcienu sastādītāja palīgu un manevru vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu).

371. Ja uz ceļa atrodas nosūtīšanai sagatavots vilciens un aiz tā uz vietas paliek vagonu grupa, atstatumam starp tiem jābūt pieciem metriem. Ja tādu atstatumu nodrošināt nav iespējams, pirms vilciena nosūtīšanas papildus pārliecinās, ka vagonu grupa ir droši nostiprināta pret aizripošanu, kas var notikt no varbūtēja grūdiena, vilcienam aizbraucot.

372. Veicot manevrus remonta brigāžu darba vietās, šķērsojot pārbrauktuves, pie pasažieru peroniem, kravu rajoniem un noliktavām, vagonu un lokomotīvju depo, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) u. tml. ceļiem, vilcienu sastādītāju un vilces līdzekļu brigādēm jābūt īpaši modrām. Tās savlaicīgi padod dzirdes signālus, sastāvam tuvojoties cilvēkiem, kuri atrodas pie ceļa vai uz perona, kā arī brīdina par manevru kustību cilvēkus, kuri iekrauj vai izkrauj vagonus, vai veic ceļu un vagonu remontu utt.

Šādos gadījumos, manevru sastāvam pārvietojoties, vilces līdzeklim stumjot vagonus, viens no manevru izpildītājiem atrodas uz vagonu pirmā bremžu laukuma vai speciālā kāpšļa, vai arī viņš iet gar sliežu ceļa malu sastāvam pa priekšu.

Pārvietojoties gar augstajām platformām, darbinieks nedrīkst atrasties uz vagona speciālā kāpšļa platformas pusē.

373. Stumjot vagonus, ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) neredz padodamos signālus vai manevru luksofora rādījumus, norādījumu par manevru sastāva kustību pārmiju virzienā manevru vadītājs dod tikai tad, kad ir pārliecinājies, ka pārmijnieks vai centralizācijas posteņa dežurants (operators) dod signālu (norādījumu), ka maršruts ir sagatavots, vai arī manevru luksoforā ir atļaujošs rādījums.

374. Vilces līdzekļa bez vagoniem vadītājs (mašīnists), pārvietojoties pa stacijas ceļiem vadās pēc stacijas dežuranta, centralizācijas posteņu dežurantu (operatoru), pārmijnieku un citu stacijas darbinieku signāliem (norādījumiem) vai manevru luksoforu signāliem.

375. Manevrējot, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) ar vilces līdzekļa svilpienu vai īsumā atkārtojot, apstiprina padoto signālu, kā arī pa radio vai divpusējiem parka sakariem saņemto norādījumu uztveri (saprašanu).

Ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) nav pārliecināts par signāla vai norādījuma uztveršanas pareizību, vai arī nezina manevru darba plānu, viņš aptur vilces līdzekli un noskaidro situāciju.

376. Aizliegts dot signālus un norādījumus par vilces līdzekļa vai manevru sastāva pārvietošanos pa ceļu, no kura nosūta pasažieru vilcienu, līdz pilnīgai šī ceļa atbrīvošanai. Vilces līdzeklim, kas atrodas uz ceļa aiz pasažieru vilciena, aizliegts pārvietoties nopakaļ nosūtāmajam pasažieru vilcienam, kamēr nav ziņu, ka ceļš pilnīgi atbrīvots.

377. Pārmijnieki un centralizācijas posteņu dežuranti (operatori) manevru laikā:

377.1. uzmanīgi seko manevru sastāvu kustībai, padotajiem norādījumiem un signāliem, laikus izpilda šos norādījumus un signālus, pareizi un savlaicīgi pārliek pārmijas manevru vadītāja norādītajos maršrutos;

377.2. precīzi un savlaicīgi dod vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) un manevru vadītājam signālus vai norādījumus (ziņojumus);

377.3. pirms dod signālu vai nodod norādījumu (ziņojumu) par manevru sastāva kustību, pārbauda pārmiju stāvokli manevru maršrutā;

377.4. pēc pārmijas pārlikšanas pārmijnieks to noslēdz ar aizliktni (izņemot šīs instrukcijas 342.punktā paredzētajos gadījumos) un pārliecinās, ka pārmijas asmens ir cieši klāt rāmjsliedei.

12.3. Vagonu nostiprināšana

378. Uz stacijas ceļiem vagonus nostiprina atbilstoši Normām un pamatnoteikumiem ritošā sastāva nostiprināšanai (9. pielikums).

379. Vagonu un sastāvu nostiprināšanas kārtību atkarībā no darba apstākļiem nosaka stacijas TRA, kurā norāda:

379.1. kādā veidā vagoni un vilcienu sastāvi jānostiprina uz katra ceļa;

379.2. kas veic šīs operācijas;

379.3. kas novāc nostiprināšanas līdzekļus vai atbremzē rokas bremzes;

379.4. kas un kam ziņo par norādīto operāciju izpildi.

380. Vilcienu sastāvus, vagonu grupas un atsevišķus vagonus, kas paliek uz stacijas ceļiem, visos gadījumos nostiprina ar bremzes kurpēm līdz vilces līdzekļa atkabināšanai no tiem, atbilstoši stacijas TRA noteikumiem. Uz ceļiem ar slīpumiem, kuri nepārsniedz 2,5Ē, nomainot pasažieru vilcienu vilces līdzekļus, sastāvu nostiprināšanai drīkst izmantot vilciena automātiskās bremzes, bet ne ilgāk par 15 minūtēm. Ja nomainīt vilces līdzekli minētajā laikā nav iespējams, sastāvu nostiprina ar bremzes kurpēm atbilstoši noteiktajai normai.

381. Stacijā pienākošā vilciena vilces līdzekļu vadītājam (mašīnistam) aizliegts atkabināt vilces līdzekli no sastāva, kamēr nav saņēmis ziņas par sastāva nostiprināšanu. Ziņojumu vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) nodod kārtībā, kas noteikta stacijas TRA. Pirms vilces līdzekļa atkabināšanas vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) visos gadījumos nobremzē sastāvu ar automātiskajām bremzēm.

382. Vagonus, kas pienāk stacijā ilgstošā stāvēšanā (rezervē, līdz remontam u.tml.), novieto uz ceļiem, kuros nav vilcienu maršrutu un kuru slīpums nav lielāks par 2,5Ē. Nostiprinot šādus vagonus, to ritošo sastāvu uzripina uz bremzes kurpēm. Stacijas priekšnieks, viņa vietnieks vai stacijas dežurants pārbauda, vai ritošais sastāvs ir pareizi un droši nostiprināts.

383. Starpstacijās atstāto vilcienu sastāvus (bez vilces līdzekļa) nostiprina saskaņā ar stacijas TRA atbilstošajam ceļam paredzētajām normām, uzripinot vagonu riteņus uz bremzes kurpēm. Šādu vilcienu sastāvu pareizu un drošu nostiprinājumu pārbauda stacijas priekšnieks vai viņa vietnieks, kuru vilciena dispečers personīgi vai ar stacijas dežuranta starpniecību laikus brīdina, ka nepieciešams veikt šādu pārbaudi, un kurš pēc pārbaudes ziņo vilcienu dispečeram par pareizu un drošu sastāva nostiprināšanu. Ja šos vadītājus izsaukt nav iespējams, pareizu un drošu nostiprinājumu pārbauda stacijas dežurants, kas par to ziņo vilcienu dispečeram.

384. Aizliegts atstāt vilciena sastāvu bez vilces līdzekļa stacijās vai uz atsevišķiem ceļiem, kur ceļu slīpums ir lielāks par 2,5Ē.

Šādu staciju sarakstu nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

385. Ja starpstacijās bez vilces līdzekļa atstāto vilciena sastāvu sadala daļās, lai nodrošinātu pasažieru pāreju, katru sastāva daļu nostiprina ar bremzes kurpēm saskaņā ar normu, kas atbilst tam ceļa iecirknim (posmam), kur stāvēs sastāva atkabinātā daļa.

386. Ja manevrus veic uz ceļiem ar slīpumiem, vienmēr jāievēro īpaša piesardzība, lai atkabinātie vagoni nesadurtos ar manevru sastāvu, kā arī, lai tie neizripotu uz vilcienu maršrutiem vai uz citiem manevru rajoniem (pārliek pārmijas izolējošā stāvoklī, novieto bremzes kurpes zem atsevišķām atkabēm u.c.).

Uz slīpumiem izvietoto stacijas rajonu un ceļu sarakstu, kur manevru laikā ir iespējama vagonu aizripošana, kā arī papildpasākumus kustības drošības nodrošināšanai, manevrējot šādos rajonos, norāda stacijas TRA.

387. Lai nepieļautu ritošā sastāva pašaizripošanu no pievedceļiem vai savienotājceļiem uz stacijas ceļiem vai posmu, stacijas dežurants, vilcienu sastādītāji, pārmijnieki, centralizācijas posteņu dežuranti (operatori) pēc sastāva iebraukšanas pievienojumā (izbraukšanas no pievienojuma) nekavējoties pārliek aizsargpārmijas (t.sk. centralizētās), kā arī nosviedējpārmijas normālā stāvoklī.

388. Ja saņemtas ziņas, ka gaidāms stiprs vējš, vai, ka tāds ir radies, katrs stacijas darbinieks savā postenī pārbauda ritošā sastāva drošu nostiprinājumu pret aizripošanu un novieto papildu bremzes kurpes atbilstoši šīs instrukcijas 9. pielikuma 10. punkta prasībām.

389. Nostiprinot ritošo sastāvu uz stacijas ceļiem, lai nodrošinātu darbinieku savstarpējo kontroli, ievēro šādus pamatnoteikumus:

389.1. Nostiprinot vilcienu sastāvus:

389.1.1. uz galvenajiem, pieņemšanas un nosūtīšanas ceļiem nostiprināšanu vada un kontrolē stacijas dežurants, bet atsevišķos manevru rajonos - manevru dispečers;

389.1.2. stacijas dežurants atļauj atkabināt vilces līdzekli no sastāva tikai tad, ja pats vai pēc darbinieka ziņojuma ir pārliecinājies, ka sastāvs nostiprināts pareizi;

389.1.3. vilciena vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) nedrīkst atkabināt vilces līdzekli no sastāva bez stacijas dežuranta atļaujas, kuru vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) saņem pa radiosakariem, parka sakariem, ar stacijas darbinieka, kas sastāvu nostiprinājis, starpniecību vai personīgi;

389.1.4. izņemt bremzes kurpes no ritošā sastāva apakšas drīkst tikai pēc stacijas dežuranta norādījuma, kuru nodod šī darba izpildītājam pa radiosakariem, divpusējiem parka sakariem, ar cita stacijas darbinieka palīdzību vai personīgi;

389.1.5. stacijas dežurants dod norādījumu izņemt bremzes kurpes tikai pēc tam, kad saņēmis vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) ziņojumu pa radiosakariem vai ar cita darbinieka starpniecību, vai personīgi ir pārliecinājies, ka vilces līdzeklis ir piekabināts sastāvam (vagoniem);

389.2. Veicot manevrus, par ritošā sastāva nostiprināšanu atbildīgs ir manevru vadītājs, kurš ziņo stacijas dežurantam vai manevru dispečeram par ritošā sastāva nostiprināšanu.

Precīzu rīcību un kārtību, kādā veic ritošā sastāva nostiprināšanu uz stacijas ceļiem, kā arī darbinieku sarakstu, kas veic ritošā sastāva nostiprināšanu un ziņo par tās izpildi, norāda stacijas TRA.

390. Ja pieļaujama varbūtība, ka ritošais sastāvs var aizripot uz posmu, stacijas darbinieki nekavējoties izmanto visus viņu rīcībā esošos līdzekļus, lai to apturētu. Ja ritošais sastāvs aizripojis posmā, stacijas dežurants, izmantojot visus viņa rīcībā esošos līdzekļus, nekavējoties ziņo par to posmā esošo vilcienu vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem), vilcienu dispečeram, ceļu posteņu, blakus stacijas un pārbrauktuvju dežurantiem, kā arī citiem darbiniekiem, lai apstādinātu pretējā virziena vilcienus un veiktu pasākumus aizripojošā ritošā sastāva apturēšanai.

12.4. Ātrums, izpildot manevrus

391. Izpildot manevrus, aizliegts pārsniegt šādu ātrumu:

391.1. Vilces līdzeklim, kurš velk vagonus pa brīviem ceļiem ar ieslēgtām un pārbaudītām automātiskajām bremzēm, kā arī vilces līdzeklim bez vagoniem - 60 kilometru stundā;

391.2. vilces līdzeklim, kurš velk vagonus pa brīviem ceļiem, - 40 kilometru stundā;

391.3. vilces līdzeklim, kurš stumj vagonus pa brīviem ceļiem, kā arī palīdzības un ugunsdzēsības vilcieniem - 25 kilometrus stundā;

391.4. manevrējot ar vagoniem, kuros ir cilvēki, un vagoniem, kas piekrauti ar 4., 5. un 6.pakāpes sānu vai apakšējā virsgabarīta kravām, - 15 kilometrus stundā;

391.5. vilces līdzeklim (ar vai bez vagoniem), kurš tuvojas vagoniem, - trīs kilometrus stundā.

392. Ātrumu, ar kādu ritošais sastāvs brauc pāri vagonu svariem, nosaka stacijas TRA, un tas ir atkarīgs no vagonu svaru konstrukcijas.

393. Manevru sastāvi un vilces līdzekļi bez vagoniem var pārvietoties ar ātrumu 60, 40 vai 25 km/h tikai tad, ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) ir brīdināts, ka ceļš ir brīvs.

394. Ja vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) nav paziņots, ka ceļš ir brīvs, tam jābrauc ar īpašu uzmanību un ātrumu, kas nodrošina savlaicīgu apstāšanos, ja rastos šķērslis tālākai kustībai.

12.5. Manevri uz šķirošanas uzkalniem un izvilkšanas ceļiem

395. Manevrus stacijās, kurās ir vagonu šķirošanas uzkalni, veic atbilstoši dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja instrukcijām, kurās norāda sastāvu izformēšanas procesa automatizācijas ierīču lietošanas kārtību (uzkalnu automātiskā centralizācija, automātiskā ātruma regulēšana u.c.).

Šajās instrukcijās paredz arī pasākumus, kurus veicot, vagoni nevar izripot no šķirošanas ceļiem pretējā uzkalna pārmijkopā.

396. Pirms vagoni tiek nolaisti no šķirošanas uzkalna, uzkalna dežurants:

396.1. pārbauda ceļu aizņemtību no uzkalna puses un vagonu izvietošanu šķirošanas ceļu kontrolstabiņu robežās;

396.2. iepazīstas ar atkabju izvietojumu sastāvā, vagonu skaitu katrā atkabē, atkabju gaitas īpašībām u.c. datiem, un atbilstoši šīm ziņām nosaka sastāva izformēšanas plānu;

396.3. noteiktajā kārtībā iepazīstina ar sastāva izformēšanas plānu visus darbiniekus, kuri piedalās vagonu šķirošanas procesā;

396.4. ieslēdz šķirošanas uzkalna automatizācijas ierīces.

397. Uzkalna dežurants (operators) un citi darbinieki, kuri piedalās vagonu šķirošanā, vagonu nolaišanas laikā regulē sastāva uzbīdīšanas ātrumu un vagonu bremzēšanas pakāpi atkarībā no šķirošanas ceļu aizņemtības, atkabju kustības apstākļiem pārmiju zonā un uz šķirošanas ceļiem, vagonu skaita atkabē un atkabes svara, atkabju izvietošanas secības šķirošanas ceļos, laika apstākļiem u.c.

Nolaišanas laikā uzkalna dežurants (operators) seko atkabju kustībai, pārbauda, vai tās pareizi nokļūst uz nozīmētajiem šķirošanas parka ceļiem, kontrolē šķirošanas uzkalna automatizācijas ierīču darbu, un atkarībā no situācijas, koriģē to darbību.

398. Ja uz šķirošanas ceļiem atrodas vagoni ar 1. klases bīstamajām kravām (sprāgstvielām) un cisternas ar sašķidrinātām gāzēm, manevru dispečers un uzkalna dežurants precīzi veic šo ceļu un vagonu uzskaiti.

Vagonus ar 1. klases bīstamajām kravām (sprāgstvielām) nolaiž no uzkalna un manevrus veic, ievērojot šīs instrukcijas 502.punkta prasības.

Sastāvu izformēšanas laikā uzkalna dežurants (operators) vai vilcienu sastādītājs ar divpusēju parka vai citu sakaru līdzekļu palīdzību vienmēr brīdina vagonu kustības ātruma regulētājus un citus darbiniekus par atkabēm, kurām vajadzīga īpaša uzmanība (vagoni ar bīstamām kravām, pavadoņiem, dzīvniekiem u.c.). Darbinieki, kuri piedalās sastāva izformēšanas procesā, nolaižot šādas atkabes no uzkalna vai arī pārējās atkabes uz ceļiem, kur atrodas atkabes ar kravām, kurām nepieciešama īpaša uzmanība, rīkojas sevišķi piesardzīgi un nodrošina kustības drošību un ritošā sastāva saglabātību. Uzbīdīšanas ātrumu un lēninātāju bremzēšanas iedarbību regulē, nodrošinot vajadzīgos intervālus starp atkabēm un noteikto ātrumu, šiem vagoniem saduroties ar citiem vagoniem.

Darbinieku informēšanas kārtību par atsevišķu vagonu kategoriju un kravu nolaišanu no uzkalna vai atrašanos uz šķirošanas ceļiem nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja apstiprināta stacijas manevru darbu veikšanas instrukcija.

399. Sastāva uzbīdīšanas ātrumu uz šķirošanas uzkalniem, ja uzkalna luksoforos ir dažādi signāli, kā arī ritošā sastāva saglabātības nodrošināšanas noteikumus, nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs atkarībā no uzkalnu tehniskā aprīkojuma un darba apstākļiem. Vagonu atkabju ātrums, saskaroties ar citām atkabēm šķirošanas parkā un veicot manevrus grūdieniem, nedrīkst pārsniegt piecus km/h, bet vagoniem ar atsevišķu kategoriju kravām, kurām nepieciešama īpaša uzmanība - trīs km/h.

400. Kravu pārvadājumu noteikumos noteiktas kravas, kurām esot vagonos:

400.1. aizliegts šādus vagonus nolaist no šķirošanas uzkalna vai izpildīt manevrus grūdieniem;

400.2. nepieciešama īpaša uzmanība, nolaižot vagonus no uzkalna.

Iepriekšminēto vagonu pārvadājumu dokumentos iekraušanas stacijā uzliek attiecīgu spiedogu "No uzkalna nenolaist" vai "No uzkalna nolaist uzmanīgi".

Nolaižot no šķirošanas uzkalniem refrižeratorsekcijas, autonomus refrižeratorvagonus ar mehānisko dzesēšanu, termosvagonus, to sadursme ar citiem, uz šķirošanas ceļiem stāvošiem vagoniem, kā arī sekojošo atkabju sadursme ar stāvošo refrižeratoru ritošo sastāvu nav pieļaujama. Šādus vagonus nolaiž, kad uzkalna luksoforā ir dzeltens signāls.

401. Pirms nolaiž no uzkalna vagonus, kuros ir pavadoņi (komandas), kas pavada kravu vai dzīvniekus, kā arī pirms iesāk šādu vagonu manevrus grūdieniem, vilcienu sastādītājs brīdina pavadoņus (komandas) par gaidāmajiem manevriem.

402. Katrs vagonu kustības ātruma regulētājs vagonu nolaišanas laikā kontrolē ritošā sastāva izvietotību uz šķirošanas ceļiem un, ja ceļi ir aizpildīti, ziņo par to vecākajam vagonu kustības ātruma regulētājam, uzkalna dežurantam vai vilcienu sastādītājam.

403. Lai nodrošinātu precīzu un drošu darbu, vagonu kustības ātruma regulētājam:

403.1. sākot sastāva izformēšanu, jāatrodas savā apkalpojamo ceļu rajonā;

403.2. uzmanīgi jāseko informācijai par atkabēm, uzkalna dežuranta, vilcienu sastādītāja vai vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) signāliem vai norādījumiem;

403.3. mērķtiecīgi jābremzē vagoni, nodrošinot maksimālu ceļu ietilpības izmantošanu un atkabju saskaršanos ar vagoniem, kas atrodas uz šķirošanas ceļiem, nepārsniedzot noteikto ātrumu. Nolaižot lielas atkabes vai samazinot ātrumu, papildu bremzes kurpes zem riteņiem paliek ar speciālu dakšu palīdzību;

403.4. vilces līdzeklim iebraucot ceļā, lai vagonus savienotu, pēc vilcienu sastādītāja vai uzkalna dežuranta rīkojuma jāizņem bremzes kurpes no vagonu riteņu apakšas;

403.5. jāsniedz palīdzība vagonu kustības ātruma regulētājiem, kuri apkalpo blakus ceļus, ja viņu rajonā ir intensīva atkabju kustība;

403.6. jāveic stingra bremzes kurpju uzskaite.

404. Bremzējot vagonus uz stacijas ceļiem, bremzes kurpes nedrīkst uzlikt:

404.1. tieši, pirms (1 m un mazāk) un uz sliežu salaidnes (ja tā nav sametināta);

404.2. pirms pārmijas krusteņa;

404.3. uz pārmijas rāmjsliedes, kurai pieguļ asmens;

404.4. uz līknes ārējās sliedes.

405. Aizliegts lietot bojātas bremzes kurpes (ar ieplīsušu galviņu, izliektu un samestu pēdu u.c. bojājumiem).

406. Bremzes kurpes nokrāso ar labi redzamām krāsām un marķē ar noteiktām spiedzīmēm, tās glabā vagonu bremzēšanas vietās uz speciāliem sastatņiem vai speciāli aprīkotās vietās sliežu ceļu atstarpēs.

407. Aizliegts atstumt vai savienot vagonus šķirošanas parkā (no uzkalna vai pretējās pārmijkopas puses), iepriekš nesaskaņojot šo darbību. Kārtību, kādā uzkalna dežurants (vilcienu sastādītājs) un stacijas dežurants (vilcienu sastādītājs) vai cits šķirošanas parka pretējā gala darbinieks saskaņo manevru izpildi, nosaka stacijas TRA.

Pirms vagonu atstumšanas vai savienošanas vilciena sastādītājs pārliecinās, ka zem vagoniem nav bremzes kurpju, ka automātiskās sakabes atkabināšanas svira ir normālā stāvoklī un nav citu šķēršļu sastāva kustībai.

408. Manevrus uz izvilkšanas ceļiem parasti veic ar atsevišķiem vai sērijveida grūdieniem.

Ja manevri ar sērijveida grūdieniem ir pamatmetode konkrētā manevru rajonā, stacijas TRA norāda atkabju bremzēšanas un tehnisko līdzekļu (sakaru, bremzes kurpju nosviedēju u.tml.) izmantošanas kārtību, kā arī citus kustības drošības nodrošināšanas pasākumus.

409. Sastāva ieskrējienu grūdienam vilcienu sastādītājs regulē, ņemot vērā atkabes gaitas īpašības un svaru, šķirošanas ceļu aizņemtību, laika apstākļus, lai centralizēto posteņu dežuranti (operatori), pārmijnieki un vilcienu sastādītāja palīgi (vagonu kustības ātrumu regulētāji) savlaicīgi paspētu pārlikt pārmijas, izvietot bremzes kurpes un, lai vagonu sadursmes ātrums nepārsniegtu noteikto.

410. Ja tiek pārkāpts normālais manevru process (priekšējās atkabes panākšana, atkabes apstāšanās pārmiju zonā u.c.), uzkalna dežurants (operators), vilcienu sastādītājs, vagonu kustības ātruma regulētājs un citi darbinieki, kuri piedalās manevros, nekavējoties dod norādījumu (signālu) apstāties (pārtraukt manevrus), un veic pasākumus sekojošās atkabes apturēšanai.

12.6. Manevri uz galvenajiem, pieņemšanas un nosūtīšanas ceļiem

411. Manevrus stacijas vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas parkos veic tikai uz stacijas dežuranta norādītajiem ceļiem (pārmijām), par ko viņš ziņo vilcienu sastādītājam (vilciena konduktoram).

412. Vienceļa posmā manevru sastāvs drīkst izbraukt aiz stacijas robežas:

412.1. ja posms aprīkots ar automātisko bloķēšanu - ar atslēgzizli, ko stacijas dežurants izsniedz manevru vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam), vispirms ieslēdzot attiecīgajā izejas luksoforā atļaujošu signālu. Manevru sastāvs pirmoreiz izbrauc aiz stacijas robežas, ja izejas luksoforā ir atļaujošs signāls, bet turpmāk - ar atslēgzizli garām izejas luksoforam ar aizliedzošu signālu.

Ar automātisko bloķēšanu aprīkotajos iecirkņos, kur stacijās ir speciāli, ar garāmejas luksoforiem saistīti manevru luksofori, manevru sastāvs izbrauc aiz stacijas robežas pēc manevru luksofora atļaujošā signāla.

Ja stacija nav aprīkota ar atslēgzizli vai ar speciālu manevru luksoforu, izbraucot aiz stacijas robežas manevru vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) dod Ceļa atļaujas zīmi;

412.2. ja posms aprīkots ar pusautomātisko bloķēšanu- ar šī posma atslēgzizli, bet ja tā nav - ar Ceļa atļaujas zīmi;

412.3. ja posms aprīkots ar elektrozižļu sistēmu - ar šī posma zizli;

412.4. telefonsakaru gadījumā - ar Ceļa atļaujas zīmi.

413. Atsevišķās stacijās, ja manevru sastāvs posmā pilnīgi atrodas aiz ieejas luksofora un, ja manevru maršrutus gatavo (pārmijas pārved) stacijas dežurants no vadības pults, atstumjot manevru sastāvu no posma uz staciju, tas pabrauc garām ieejas luksofora aizliedzošajam signālam ar stacijas dežuranta rīkojumu, kuru viņš noraida vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pa radiosakariem. Pirms dod šādu rīkojumu, stacijas dežurants pārliecinās, ka manevru maršruts sagatavots pareizi. Konkrētu rīcības kārtību atkarībā no darba apstākļiem nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

414. Visos gadījumos, kad manevru sastāvs izbrauc aiz stacijas robežas vienceļa posmā ar vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izdoto Ceļa atļaujas zīmi, nepieciešams vilcienu dispečera rīkojums, kuru vienlaikus pārraida abu posmu norobežojošo staciju dežurantiem. Signalizācijas un sakaru līdzekļu darbību vilcienu kustībā nepārtrauc.

Saņemot iepriekšminēto rīkojumu, staciju dežuranti apmainās ar šādām telefonogrammām:

"Vai drīkstu veikt manevrus, izbraucot aiz stacijas robežas?"

"Atļauju veikt manevrus, izbraucot aiz stacijas robežas."

Saņemot blakus stacijas piekrišanu (telefonogrammu), stacijas dežurants izsniedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) Ceļa atļaujas zīmi. Ceļa atļaujas zīmes augšējā malā uzraksta:

"Manevri, izbraucot aiz stacijas robežas."

415. Telefonogrammu apmaiņa pēc norādītajiem paraugiem notiek pa vilcienu dispečersakariem. Pieprasīt un dot atļauju manevru sastāvam izbraukt aiz stacijas robežas aizliegts, ja posmā atrodas pretimbraucošs vilciens.

Ja pirms atļaujas saņemšanas veikt manevrus, izbraucot aiz stacijas robežas, no stacijas nosūtīts vilciens, posmu uzskata par aizņemtu līdz ziņojuma par vilciena pienākšanu blakus stacijā saņemšanai un ziņojuma blakus stacijai par manevru pabeigšanu pārraidīšanai. Šī ziņojuma paraugs:

"Manevri, sastāvam izbraucot aiz stacijas robežas, pabeigti."

Visas telefonogrammas par manevru sastāva izbraukšanu aiz stacijas robežas ieraksta Vilcienu telefonogrammu žurnālā.

416. Ja manevru sastāvs izbrauc aiz stacijas robežas pa divceļu posma nepareizo ceļu, kas nav aprīkots ar divpusēju ceļa bloķēšanu, šīs ceļa bloķēšanas darbību noteiktajā kārtībā pārtrauc. Manevru sastāvs izbrauc aiz stacijas robežas kārtībā, kāda noteikta šīs instrukcijas 414.punktā. Ceļa atļaujas zīmes veidlapas augšējā malā pēc atzīmes "Manevri, izbraucot aiz stacijas robežas" ieraksta vārdus "pa nepareizo ceļu".

Ja divceļu posms aprīkots ar divpusēju automātisko bloķēšanu, pēc bloķēšanas sistēmas pārslēgšanas uz atbilstošo kustības virzienu, manevru sastāvs izbrauc aiz stacijas robežas pa nepareizo ceļu kārtībā, kāda paredzēta vienceļa posmiem.

417. Pieņemšanas un nosūtīšanas ceļus ar vagoniem vai vagonu grupām parasti neaizņem. Izņēmuma gadījumos pagaidām aizņemt šos ceļus ar vagoniem manevru laikā drīkst īpašā gadījumā un tikai ar stacijas dežuranta atļauju, saskaņojot ar vilcienu dispečeru TEN 356. punkta noteiktajā kārtībā.

12.7. Manevri stacijas rajonos, kurus neapkalpo pārmijnieki

418. Ja manevru vilces līdzeklis vai sastāvs iebrauc kravas rajonā, kurināmā noliktavā, uz vagonu vai lokomotīvju depo, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) u.tml. ceļiem, vilcienu sastādītājs vai stacijas dežurants iepriekš saskaņo vagonu padošanas vai novākšanas kārtību ar šī rajona darbu vadītāju.

Saskaņošanas kārtību norāda stacijas TRA vai atsevišķā instrukcijā.

419. Pirms manevru sastāvs izbrauc uz šādiem ceļiem, kur pārmijas neapkalpo pārmijnieki, vilcienu sastādītājs (vilcienu konduktors) īpaši uzmanīgi pārbauda ceļu un pārmiju stāvokli un pārliecinās, ka nav šķēršļu kustībai.

Šādos rajonos pārmijas pārliek vilcienu sastādītājs vai cits darbinieks, kurš norādīts stacijas TRA.

420. Manevru sastāvs vai vilces līdzeklis nedrīkst izbraukt uz stacijas ceļiem no rajoniem, kurus neapkalpo pārmijnieki, bez stacijas dežuranta atļaujas.

Manevru vilces līdzekļu un sastāvu izbraukšanas kārtību šajos gadījumos nosaka stacijas TRA.

13. Brīdinājumu izsniegšanas kārtība

421. Visus brīdinājumus iedala trijās grupās:

421.1. kuri ir spēkā no iecelšanas brīža līdz atcelšanai, kad nevar noteikt precīzu darbu pabeigšanas laiku;

421.2. kuri ir spēkā noteiktu laiku;

421.3. kuri ir spēkā atsevišķiem vilcieniem, ja nepieciešams ievērot īpašus to kustības noteikumus.

422.Brīdinājumu izsniegšanas pieprasījumus par gaidāmo darbu izpildi iesniedz:

422.1. ceļa meistari, kontakttīkla rajona priekšnieki un elektromehāniķi, signalizācijas un sakaru distanču elektromehāniķi - uz darba izpildes laiku, bet ne ilgāk par 24 stundām;

422.2. ceļu distanču nodaļu priekšnieki, signalizācijas un sakaru distanču tehniskās apkopes centru priekšnieki - uz laiku ne ilgāku par piecām dienām;

422.3. ceļu, signalizācijas un sakaru distanču priekšnieki - uz laiku ne ilgāku par 10 dienām.

Brīdinājumus uz ilgāku laiku iesniedz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izdodot rīkojumu, kurā norāda darbinieka amatu un uzvārdu, kurš pēc darba izpildes un normāla ātruma atjaunošanas atceļ brīdinājumu.

Ja ceļa pārbaudes laikā ar ceļa mērvagonu vai defektoskopijas vagonu konstatētas vietas, kuras apdraud vilcienu kustības drošību, brīdinājumu izsniegšanas pieprasījumus iesniedz šo vagonu priekšnieki vai viņu vietnieki.

Ceļa meistari, kontakttīkla rajonu priekšnieki un elektromehāniķi, signalizācijas un sakaru distanču elektromehāniķi iesniedz brīdinājuma izsniegšanas pieprasījumu gadījumos, ja noceļamais ritošais sastāvs strādā sliktas redzamības apstākļos, vai uz tā pārvadā smagas kravas, kā arī, kad divceļu posmos materiālus no vilciena izkrauj (iekrauj) sliežu ceļu atstarpē, vai šķērsojot ceļu, pa kuru notiek citu vilcienu kustība un citos TEN paredzētajos gadījumos.

Ceļa meistars iesniedz brīdinājuma izsniegšanas pieprasījumu sakarā ar gaidāmo darbu, kuru vadīt ir tiesības ceļa brigadierim. Šādu darba sarakstu nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs instrukcijā, kas reglamentē vilcienu kustības drošības nodrošināšanu, veicot ceļa darbus.

423. Lai novērstu atklātos ceļu un būvju bojājumus, kas apdraud vilcienu kustības drošību un kuri jānorobežo ar apstāšanās signāliem (atsevišķu bojātu sliežu, uzliktņu, pārmiju asmeņu, izlīdzināšanas ierīču elementu, krusteņu nomaiņa, ceļa kūkumu izlabošana u.tml.), vai arī ar ātruma samazināšanas un "nolaist strāvas noņēmēju" signāliem, brīdinājumu izsniegšanas pieprasījumus šo neparedzēto darbu izpildei iesniedz ceļa meistars (ja viņa nav - ceļa brigadieris), energodispečers pēc kontakttīkla darbinieku pieprasījuma, vai arī kontakttīkla rajona priekšnieks (elektromehāniķis) un SCB elektromehāniķis, paziņojot par to atbilstoši ceļu distances, signalizācijas un sakaru distances priekšniekam.

424. Brīdinājumu izsniegšanas pieprasījumus nodod rakstiskā, telegrammas vai telefonogrammas veidā:

424.1. brīdinājumu izsniegšana staciju dežurantiem (šo staciju sarakstu nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs);

424.2. posma, kur tiek iesniegts brīdinājums, norobežojošo staciju dežurantiem;

424.3. iecirkņos ar dispečercentralizāciju - arī vilcienu dispečeram.

Atsevišķos gadījumos šīs instrukcijas 422.punktā norādītajiem darbiniekiem ir tiesības ierakstīt brīdinājuma pieprasījumu vienas stacijas Vilcienu brīdinājumu uzskaites žurnālā, to nekavējoties apliecinot ar telegrammu (telefonogrammu) noteiktajiem adresātiem.

Ja brīdinājuma izsniegšanas pieprasījumu dod distances priekšnieks vai cits vecākais darbinieks, tā kopiju adresē darba vadītājam.

425. Brīdinājuma pieprasījuma telegrammas (telefonogrammas) pārraida ar aprēķinu, lai brīdinājumu izsniegšanas staciju dežuranti tās saņemtu ne vēlāk par trim stundām pirms brīdinājuma darbības sākuma, bet virzienos, kur vilcieni brauc pa iecirkni vairāk nekā trīs stundas - laikā, ko nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, saskaņojot ar pārvadātāju.

426. Ja neparedzētam darbam brīdinājuma izsniegšanas pieprasījums nodots tieši no posma tā norobežojošās stacijas dežurantam (rakstiski vai ar telefonogrammu), tas nekavējoties šī pieprasījuma saturu paziņo blakus stacijas dežurantam un vilcienu dispečeram, kurš, ar reģistrējamu rīkojumu pieprasījuma saturu nodod brīdinājumu izsniegšanas stacijām. Vilcienu dispečers dod norādījumu staciju dežurantiem, kādi vilcieni jāaptur stacijās, lai vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izdotu neparedzēto brīdinājumu.

427. Iecirkņos ar dispečercentralizāciju neparedzētu brīdinājumu izsniegšanas pieprasījumus nodod vilcienu dispečeram, kurš paziņo pieprasījuma saturu brīdinājumu izsniegšanas stacijām, kā arī izlemj, kādās stacijās izsniegt šos brīdinājumus braucošo vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem).

428. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktajā kārtībā atļauts pārraidīt pa radiosakariem braucošo vilcienu vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem) ziņojumus par neparedzētiem brīdinājumiem.

429. Pieprasījumu, telegrammu vai telefonogrammu par brīdinājumu iecelšanas un atcelšanas kārtību, kas nodrošina to savlaicīgu piegādi adresātiem, nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

430. Darba vadītājs nedrīkst sākt darbus, kamēr nav saņēmis apstiprinājumu par to, ka brīdinājuma izsniegšanas pieprasījums pieņemts izpildei.

431. Apstiprinājumi par pieprasījumu pieņemšanu izpildei ir šādi:

431.1. telegrammas (telefonogrammas) kopija ar telegrāfa darbinieka (stacijas dežuranta, kur telegrāfa nav) parakstu par telegrammas pieņemšanu, lai nodotu to adresātiem, vai telefonogrammas tekstā atzīmētais pārraides laiks adresātiem, norādot darbinieka, kas šo telefonogrammu pieņēmis, amatu un uzvārdu;

431.2. brīdinājumu izsniegšanas stacijas dežuranta paraksts par rakstiskā pieprasījuma saņemšanu, vai šīs stacijas dežuranta paraksts Vilcienu brīdinājumu uzskaites žurnālā pēc darbinieka, kurš iesniedzis pieprasījumu, ieraksta.

432. Lai vilcienu kustībā novērstu bīstamus ceļa, kontakttīkla un citu iekārtu bojājumus, atbilstošos darbus, kā arī ar tiem saistīto ceļa vagoniņu un cita noceļamā ritošā sastāva pārvietošanu, sāk nekavējoties pēc bojājuma atklāšanas un darba vietas norobežošanas. Ja nepieciešams brīdinājuma paziņojums, pieprasījumu par to noformē šīs instrukcijas 423. punktā noteiktajā kārtībā.

433. Brīdinājumu pieprasījumos norāda:

433.1. brīdinājuma darbības vietas precīzu apzīmējumu (posms, kilometrs, pikets, stacija, ceļa vai pārmijas numurs u.c.);

433.2. piesardzības pasākumus vilcienu kustībā;

433.3. brīdinājuma sākumu un tā ilgumu.

434. Visus pieprasījumus un telegrammas (telefonogrammas) par brīdinājumiem (arī ar vilcienu dispečera rīkojumu nodotās) stacijas dežurants vai operators ieraksta Vilcienu brīdinājumu uzskaites žurnālā un numurē. Posmā, uz kuru attiecas brīdinājums, norobežojošās stacijas dežurants par pieprasījuma saņemšanu ziņo vilcienu dispečeram.

Brīdinājumu numerācija sākas ar pirmo numuru katra mēneša pirmajā datumā pēc plkst. 000.

Pirmajā datumā visus spēkā esošos brīdinājumus žurnālā ieraksta no jauna.

Visus ierakstus un atzīmes Vilcienu brīdinājumu uzskaites žurnālā stacijas dežurants apliecina ar parakstu.

Brīdinājumu izsniegšanas stacijās Vilcienu brīdinājumu uzskaites žurnālu parasti kārto atsevišķi katram virzienam.

435. Brīdinājumus izsniedz stacijās, kur vilcieniem pēc saraksta ir paredzēta apstāšanās tehniskām vajadzībām (sastāva apskate, vilces līdzekļu vai to brigāžu maiņa u.c.). Piepilsētas vilcieniem brīdinājumus parasti izdod šo vilcienu sākumnosūtīšanas stacijās.

Brīdinājumu izsniegšanas staciju sarakstu nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs. Amatpersonas, kuras dod pieprasījumus (t. sk. arī no blakus iecirkņiem un citām dzelzceļa infrastruktūrām) šīm stacijām nosūta telegrammas par brīdinājumu.

436. Šīs instrukcijas 421.3. apakšpunktā paredzētos brīdinājumus par atsevišķu vilcienu īpašiem kustības noteikumiem izsniedz vilcienu formēšanas stacijās vai tajās stacijās, kur vilcienam piekabina ritošo sastāvu, kurš nevar braukt ar noteikto ātrumu. Par šādu brīdinājumu izdošanu stacijas dežurants ziņo vilcienu dispečeram, kurš ar rīkojumu paziņo par to vilciena ceļā esošajām stacijām, kā arī blakus iecirkņa vilcienu dispečeram.

Paziņojot blakus stacijai par šāda vilciena nosūtīšanu, stacijas dežurants savukārt, ziņo par vilcienā ievietoto kravu vai ritošo sastāvu, kuru dēļ jāievēro īpašie kustības noteikumi.

Konkrēto kārtību, izsniedzot šādiem vilcieniem brīdinājumus nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un to norāda stacijas TRA.

437. Brīdinājumus izraksta uz speciālas baltas krāsas veidlapas ar dzeltenu diagonālu līniju (7. pielikums). To izdod stacijas (posteņa, parka) dežurants vai pēc viņa norādījuma - operators, stacijas tehnoloģiskā centra darbinieks, pārmijnieks vai cits darbinieks vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) vai viņa palīgam pret parakstu. Ja brīdinājums iedots vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīgam, viņš nekavējoties to nodod vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam), bet tas, savukārt, pārbauda, vai palīgam nav izsniegts brīdinājums.

Brīdinājumu veidlapas var rakstīt ar datoru vai teletaipa aparāta palīdzību, bet to iepriekšminētā izdošanas kārtība nemainās.

438. Brīdinājumu veidlapas aizpilda savlaicīgi (izņemot vilciena numura ierakstīšana), tās paraksta stacijas (parka, posteņa) dežurants.

Lietojot brīdinājumu veidlapu aizpildīšanai kopējamo papīru, katrā eksemplārā tekstam jābūt skaidri salasāmam.

Nosūtamā vilciena numuru ieraksta brīdinājumu veidlapā pirms izdošanas vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) vai viņa palīgam.

Ja vilciens brauc divjūgā, brīdinājumu izdod priekšējā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam), kurš par to paziņo otrā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam).

Brīdinājumu izdošanas kārtību piepilsētas, izvedvilcieniem un pārdeves vilcieniem nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, saskaņojot ar pārvadātāju. Šajā gadījumā brīdinājumus var izdot nevis katram vilcienam, bet gan noteiktam laika periodam. Pirmā vilciena, kam izdots brīdinājums, numuru izsniegšanas stacijas dežurants paziņo vilcienu dispečeram, kurš to atzīmē izpildītās kustības grafikā.

439.Posma, kurā ir brīdinājums, norobežojošās stacijas dežurants brīdinājuma sākumā pārbauda pa radiosakariem, vai pirmā vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) to ir saņēmis, un paziņo par to vilcienu dispečeram.

Ja vilcienam brīdinājums nav izdots, tad vilcienu aptur vai arī paziņo par brīdinājumu vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pa radiosakariem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktajā kārtībā atbilstoši šīs instrukcijas 428.punktam.

440. Ja vilcienu nosūta pa divceļu posma nepareizo ceļu, stacijas dežurants ar vilcienu dispečera starpniecību pārbauda, vai šajā ceļa nav brīdinājums un, ja tāds ir, izsniedz to nosūtamā vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam).

Pieprasījumā vai telegrammā par brīdinājumu izsniegšanu daudzceļu posmiem, bez posma nosaukuma norāda arī ceļa nosaukumu un numuru. Brīdinājuma izsniegšanas stacijas brīdinājumu veidlapā arī ieraksta galvenā ceļa nosaukumu un numuru, piem. "Jāņavārtu - Rīgas pas. posma V apvedceļš".

441. Brīdinājumus, kuri ir spēkā līdz atcelšanai, izsniedz vilcieniem līdz paziņojuma saņemšanai par to atcelšanu.

442. Brīdinājumus, kuri ir spēkā noteiktu laiku, izsniedz vilcieniem tikai šī termiņa laikā. Pieprasījumus par šādu brīdinājumu atcelšanu neizsniedz un to izdošanu pārtrauc, ja no darba vadītāja nav saņemts paziņojums par brīdinājuma darbības laika pagarināšanas nepieciešamību.

443. Ja darba vadītājs nevar pabeigt darbu brīdinājuma pieprasījuma norādītajā laikā, tas pirms šī termiņa beigām nosūta signalizētājus pie pārnesāmiem ātruma samazināšanas signāliem un paziņo posma norobežojošo staciju dežurantiem par brīdinājuma pagarināšanu, norādot jauno darba pabeigšanas laiku.

444. Saņemot šādu pieprasījumu, stacijas dežurants noskaidro, kādiem vilcieniem brīdinājumi nav izdoti, un turpina izsniegt brīdinājumus līdz jaunā termiņa beigām saskaņā ar papildpieprasījumu, ko veic noteiktajā kārtībā, vai noraida ziņojumus vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem) pa radiosakariem.

445. Brīdinājumu atceļ tikai tas darbinieks, kas to izdevis, vai viņa tiešais priekšnieks.

446. Amatpersonas, kuras izdod brīdinājumu, var uzdot pakļauto apakšvienību vadītājiem pēc darbu izpildes atcelt brīdinājumu vai palielināt brīdinājumā norādīto vilcienu kustības ātrumu, ko norāda brīdinājumu izsniegšanas pieprasījumā.

447. Ceļa mērvagonu un defektoskopijas vagonu priekšnieku pieprasītos brīdinājumus atceļ ceļu distances priekšnieks vai viņa vietnieks.

448. Brīdinājumus nekavējoties atceļ, ja novērsti to izdošanas iemesli. Brīdinājumus atceļ, nosūtot telegrammu (telefonogrammu) tiem pašiem adresātiem, kuri saņēma brīdinājuma izsniegšanas pieprasījumu.

449. Brīdinājumus var arī atcelt, iesniedzot pieprasījumu rakstiski, vai šo pieprasījumu ierakstot brīdinājumu izsniegšanas stacijas Vilcienu brīdinājumu uzskaites žurnālā, bet darbinieks, kas ierakstījis pieprasījumu, to nekavējoties apliecina, nosūtot telegrammu (telefonogrammu) atbilstošajiem adresātiem.

450. Ziņojumu par brīdinājuma atcelšanu stacijas dežurants ieraksta Vilcienu brīdinājumu uzskaites žurnālā iepretim agrākajam ierakstam par brīdinājuma izdošanu, norādot, no kā un kad (datums un stundas, minūtes) pienācis atcelšanas paziņojums. Atceltos brīdinājumus, kā arī brīdinājumus, kuru darbības laiks izbeidzies, Vilcienu brīdinājumu uzskaites žurnālā pārsvītro.

451. Ja saņemts ziņojums par brīdinājuma, kas saistīts ar vilcienu kustības ātruma samazināšanu posmā, atcelšanu, vai par šāda satura brīdinājuma pirmstermiņa beigšanos, stacijas dežurants par to paziņo vilcienu dispečeram.

452. Vilces līdzekļu vadītāji (mašīnisti), braucot pa iecirkni, ņem vērā izdotos brīdinājumus un uzmanīgi seko ceļā izvietotajiem norobežošanas signāliem.

453. Braucot pa darba vietu brīdinājumā norādītajā laikā, brīdinājumā noteikto ātrumu ievēro arī tad, ja norobežošanas signāli ceļā nav izvietoti. Šādā gadījumā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) par to ziņo vilcienu dispečeram vai posmu norobežojošās stacijas dežurantam, lai veiktu nepieciešamos pasākumus bīstamās vietas norobežošanai.

454. Ziņojumu par darba pabeigšanu agrāk nekā brīdinājumā norādīts, vai par brīdinājumā norādītā ātruma palielināšanu, pārraida vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pa radiosakariem ar vilcienu dispečera reģistrējamu rīkojumu. Ja radiosakaru nav, vilcienu dispečera rīkojumu par brīdinājuma atcelšanu vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) nodod ar tuvākās stacijas, kur vilcienam jāapstājas, dežuranta starpniecību.

455. Ja saņemts ziņojums par ceļa, kontakttīkla, būvju un iekārtu bojājumiem posmā, stacijas dežurants to ieraksta Apskates žurnālā un nekavējoties ziņo vilcienu dispečeram, blakus stacijas dežurantam un darbiniekam, kurš apkalpo šīs iekārtas (ceļa meistars, SCB elektromehāniķis, kontakttīkla elektromehāniķis u.c.).

Ja šādu bojājumu ceļā atklājis vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists), viņš samazina vilciena ātrumu, bet nepieciešamības gadījumā aptur vilcienu un pa radiosakariem ziņo par to sekojošo vilcienu vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem), tuvākās stacijas dežurantam vai vilcienu dispečeram, norādot bojājuma raksturu un vietu (kilometru), kur tas atklāts.

Ja saņemtais ziņojums no vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) vai citas personas liecina, ka normālai vilcienu kustībai ir šķēršļi, stacijas dežurants veic pasākumus, lai šo ziņojumu nodotu posmā braucošo vilcienu vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem), bet, ja tālāk braukt ar vilcienu nav iespējams - aizliedz tiem turpināt kustību līdz paziņojuma saņemšanai par šķēršļa novēršanu. Negaidot rīkojumu par posma (posma ceļa) slēgšanu, stacijas dežurants dod blakus stacijas dežurantam norādījumu nenosūtīt posmā citus vilcienus. Atkarībā no saņemtā ziņojuma, vilces līdzekļu vadītāji (mašīnisti) bīstamo vietu posmā šķērso ar īpašu uzmanību, ja nepieciešams- ar samazinātu ātrumu un sagatavojies apstāties, vai arī aptur vilcienu un sāk braukt tikai pēc paziņojuma saņemšanas par šķēršļa novēršanu.

Pirmo vilcienu posmā, no kura saņemts ziņojums, ka ir šķēršļi normālai vilcienu kustībai, nosūta tikai ceļa meistara pavadībā (ja viņa nav - ceļa brigadiera pavadībā), bet ja bojāts kontakttīkls - kontakttīkla elektromontiera pavadībā.

Šī vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izdod rakstisku brīdinājumu apturēt vilcienu tā kilometra robežās, kas ir pirms atklātā bojājuma vietas kilometra, un tālāk braukt pēc darbinieka, kurš pavada vilcienu, norādījuma.

Darbinieks, kurš pavada vilcienu, nosaka turpmāko vilcienu caurlaišanas kārtību, bet, ja nepieciešams, ievērojot noteikto kārtību, pieprasa izsniegt vilcienam brīdinājumu. Ja naktī nav noskaidrots vilcienu kustības traucējuma iemesls un vilcienu kustība ir atļauta, šo brīdinājumu atcelt drīkst tikai pēc attiecīgas pārbaudes dienā.

456. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja rīkojumus par brīdinājumiem adresē attiecīgo struktūrvienību vadītājiem (priekšniekiem), kuri tos nekavējoties pret parakstu paziņo vilcienu dispečeriem, vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) instruktoriem, vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem), stacijas dežurantiem, ceļa meistariem un ceļa brigadieriem, kuri apkalpo iecirkni, uz kuru attiecas brīdinājums.

Lokomotīvju depo priekšnieks, vai citas struktūras vadītājs, kurā ir vilces līdzekļu vadītāji (mašīnisti), paziņo brīdinājumu izsniegšanas staciju priekšniekiem par to, ka visas vilces līdzekļu brigādes ir iepazīstinātas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja rīkojumu par brīdinājuma izdošanu. Pēc tam rakstisku brīdinājumu izdošanu vilcieniem pārtrauc.

14. Vilcienu pieņemšanas, nosūtīšanas un manevru veikšanas kārtība, ja stacijās traucēta SCB ierīču normāla darbība

457.Ja ir radušās novirzes SCB kontrolaparātu normālajos rādījumos, stacijas dežurants, pirmkārt pārbauda:

457.1. vai nav aizripojuši vagoni, patvaļīgi izbraucis ritošais sastāvs, uzgriezta pārmija, no sliedēm nogājis ritošais sastāvs;

457.2. vai nav viņš vai cits darbinieks nepareizi rīkojies;

457.3. vai pieņemšanas ceļš un izolētie iecirkņi paredzamajā vilciena maršrutā patiešām ir brīvi;

457.4.vai ir nodrošināta maršrutā ietilpstošo pārmiju, t.sk. arī aizsargpārmiju, kontrole, un vai tās ir pareizi pārliktas;

457.5.vai maršrutā ietilpstošais ceļš un pārmijas nav noslēgtas citos maršrutos;

457.6.vai atslēgzizlis nav izņemts no vadības pults, vai tas ir pareizi ielikts vadības pultī;

457.7.vai nav ieslēgts stacijas robežās izvietotās pārbrauktuves aizsprostluksofors vai vilcienu sastāvu centralizētās norobežošanas signāls u.tml.;

457.8. vai sagatavotais maršruts atbilst vilciena kustības virzienam un ieslēgtajam bloķēšanas virzienam;

457.9.vai nav citu kļūdu, lietojot SCB ierīces.

458. Konstatējot SCB ierīču bojājumu, stacijas dežurants nekavējoties to ieraksta Apskates žurnālā un ziņo elektromehāniķim vai signalizācijas un sakaru distances dežurējošam inženierim, ja nepieciešams, arī citiem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja speciālistiem.

459. Turpmāk, ja šajā instrukcijā nav minēta cita rīcības kārtība, līdz bojājuma novēršanai, ierīču darbības pārbaudei noteiktajā kārtībā un pirms atbilstošajiem SCB elektromehāniķa vai citu darbinieku ierakstiem Apskates žurnālā stacijas dežurants, neatkarīgi no vilcienu situācijas, nedrīkst lietot bojātās ierīces un ņemt vērā bojāto ierīču kontrolaparātu rādījumus (nedrīkst ieslēgt ieejas, izejas, maršruta un manevru luksoforu atļaujošos signālus, pārlikt pārmijas no vadības pults u.tml.). Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad līdz ierakstiem Apskates žurnālā būs atjaunojusies izolēto sekciju un centralizēto pārmiju kontrole, vai uz vadības pults notiks citas rādījumu izmaiņas.

460. Atkarībā no bojājuma rakstura, stacijas dežurants, negaidot elektromehāniķa ierašanos, izmanto viņa rīcībā esošos līdzekļus, lai ceļu un pārmiju ārējās apskates laikā noskaidrotu SCB ierīču normālās darbības traucējuma cēloņus.

Piemēram, stacijas dežurants pārbauda:

460.1. ja parādās ceļa vai pārmijas izolētā iecirkņa maldīgs aizņemtības signāls, - vai sliežu ķēde nav savienota ar kādu svešu priekšmetu;

460.2. ja pārmiju nevar pārlikt no vadības pults - vai kāds priekšmets nav iekļuvis starp asmeni un rāmjsliedi.

Ja pēc ārējās apskates ierīču normālas darbības traucējuma cēlonis ir noskaidrots un novērsts, stacijas dežurants to ieraksta Apskates žurnālā un atjauno šo ierīču darbību.

461. Ja ārējās apskates rezultātā SCB ierīču normālas darbības traucējuma cēlonis nav noskaidrots, stacijas dežurants līdz bojājuma novēršanai pieņem, nosūta vilcienus un veic manevrus, nodrošinot stacijas TRA paredzēto kārtību, kādā pārbauda, vai ceļš un pārmijas ir brīvas, kā arī gatavo maršrutu.

462. Ja pārmiju izolētie iecirkņi maldīgi rāda, ka tie aizņemti, attiecīgās pārmijas pārliek ar palīgpogu palīdzību. Par plombas noņemšanu no palīgpogas stacijas dežurants ieraksta Apskates žurnālā. Katru reizi pārliekot šādu pārmiju, stacijas dežurants pārliecinās, vai uz tās nav ritošais sastāvs un, vai ir nodrošināts gabarīts no blakusceļu puses. Vilcienu pieņemšanu, nosūtīšanu un manevrus maršrutos, kuros ietilpst maldīgi aizņemti iecirkņi, veic ņemot vērā luksoforu aizliedzošos signālus.

463. Ja pieņemšanas ceļš maldīgi rāda, ka tas aizņemts, stacijas dežurants personīgi vai ar stacijas TRA norādīto darbinieku starpniecību pārliecinās, ka uz ceļa nav ritošais sastāvs. Vilcienu uz šāda ceļa pieņem, ja ieejas (maršruta) luksoforā ir aizliedzošs signāls.

464. Ja stacijas dežurants konstatē, ka laikā, kad stacijas ceļš, pārmiju vai bezpārmiju iecirknis vai pirmais attālināšanās blokiecirknis ir aizņemts, bet vadības pults kontrolaparāti maldīgi rāda, ka tas ir brīvs, viņš:

464.1. nekavējoties par to ieraksta Apskates žurnālā un izsauc SCB elektromehāniķi;

464.2. ja luksofori darbojās automātiskajā režīmā - izslēdz šo režīmu un pāriet uz individuālo luksoforu vadību.

465. Līdz bojājuma novēršanai stacijas dežurants sagatavo vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas, kā arī manevru maršrutus tikai pēc tam, kad viņš personīgi vai ar citu stacijas TRA norādīto darbinieku starpniecību ir pārliecinājies, ka attiecīgajā izolētajā iecirknī (t.sk., uz aizsargpārmijas vai virsgabarīta iecirknī) nav ritošā sastāva, un vilcienus pieņem un nosūta, kā arī manevrus veic, ja luksoforos ir aizliedzošs signāls, stacijas TRA norādītajā kārtībā.

466. SCB elektromehāniķis novērš bojājumu, bet ja tas nav iespējams - izslēdz izolēto iecirkni, nesaglabājot iespēju ieslēgt atļaujošu signālu luksoforos.

467. Ja uz vadības pults centralizētās pārmijas stāvokli nevar kontrolēt, tās darbderīgumu un stāvokli maršrutā pārbauda uz vietas (stacijas dežurants vai cits stacijas TRA norādītais darbinieks). Tādu pārmiju noslēdz ar aizliktni un piekaramo slēdzeni, bet pārmijas elektropievadā izslēdz blokkontaktu. Noslēgtās pārmijas atslēgu glabā stacijas dežurants vai cits darbinieks stacijas TRA norādītajā kārtībā.

Līdz bojājumu novēršanai vilcienu kustība pa šādu pārmiju notiek ar pārmijas izslēgšanu no centralizācijas, saglabājot iespēju lietot luksoforus, vai arī bez iespējas ieslēgt luksoforos atļaujošus signālus.

Ja centralizētās pārmijas stāvokļa kontrole uz vadības pults zūd vilciena (manevru sastāva) kustības laikā, stacijas dežurants (centralizācijas posteņa operators) veic pasākumus, lai nekavējoties apturētu vilcienu (manevru sastāvu).

468. Ja pārmiju nevar pārlikt no vadības pults, stacijas dežurants pēc ārējās apskates līdz SCB elektromehāniķa ierašanās brīdim ar vilcienu dispečera atļauju pāriet uz pārmijas rokas vadību (ar kurbuli). Pārlikt pārmiju ar kurbuli var stacijas dežurants, centralizācijas posteņa operators, cits stacijas TRA norādīts darbinieks. Pēc šo darbinieku ziņojumiem stacijas dežurants pārliecinās, ka pārmija pareizi pārlikta attiecīgajā maršrutā.

469. Lai kontrolētu pārmijas stāvokli pēc tam, kad tā pārlikta ar kurbuli, uz vadības pults veic operācijas, kas atbilst pārmijas pārlikšanai - pagriež pārmijas kloķi (vai nospiež atbilstošā stāvokļa pogu). Ja uz vadības pults, pārliekot pārmiju ar kurbuli, saglabājas tās stāvokļa kontrole, vilcienus pieņem, nosūta un manevrus veic, ja atbilstošajos luksoforos ir atļaujoši signāli. Ja izolētais iecirknis, kurā ietilpst pārmija, rāda, ka tas ir aizņemts, pārbauda, vai uz pārmijas nav ritošais sastāvs un, vai ir nodrošināts gabarīts no blakusceļa puses. Pēc ziņojuma saņemšanas, ka pārmija pārlikta ar kurbuli, stacijas dežurants noņem plombu no pārmijas palīgpogas un nospiež šo pogu (ja nepieciešams, pirms palīgpogas nospiešanas mākslīgi maršrutu izjauc).

470. Ja uz rokas vadību pārved vienu no sapārotajām pārmijām vai pārmiju ar kustīgu krusteņa serdi, otro pārmiju vai kustīgu krusteņa serdi arī pārved uz rokas vadību. Pārliekot šādas pārmijas ar kurbuli, abas pārmijas vai pārmiju un kustīgu krusteņa serdi noliek vienādā stāvoklī (plusā vai mīnusā), turklāt, pirmo pārliek un noslēdz kustīgo krusteņa serdi.

471. Ja ieejas (maršruta) luksofora atļaujošais signāls patvaļīgi mainās uz aizliedzošo, stacijas dežurants pēc vadības pults papildus pārliecinās, ka pārmijas pārliktas pareizi, izolētie iecirkņi un pieņemšanas ceļš ir brīvs, un pēc tam atkārtoti ieslēdz atļaujošu signālu ieejas (maršruta) luksoforā. Ja atļaujošais signāls ieslēdzas, luksoforu drīkst lietot arī turpmāk. Par luksofora patvaļīgo pārslēgšanos stacijas dežurants ieraksta Apskates žurnālā un ziņo SCB elektromehāniķim. Tāpat stacijas dežurants rīkojas, ja izejas luksofors patvaļīgi pārslēdzies, vilcienu nosūtot ar automātisko bloķēšanu aprīkotā posmā. Turklāt, pirms atkārtoti ieslēdz luksoforā atļaujošu signālu, pārbauda, vai pirmais blokiecirknis ir brīvs - vai tur nav tā paša virziena vilcienu, bet vienceļa posmos un divceļu posmos ar divpusēju automātisko bloķēšanu bez tam pārbauda, vai posmā (posma ceļā) nav pretējā virziena vilcienu.

472. Ja pēc patvaļīgas ieejas (maršruta) luksofora pārslēgšanās, luksoforā atkārtoti nevar ieslēgt atļaujošu signālu, vilcienus līdz bojājuma novēršanai pieņem ar šī luksofora aizliedzošo signālu, pārbaudot maršrutu šajā instrukcijā un stacijas TRA noteiktajā kārtībā. Tāpat stacijas dežurants rīkojas, ja atkārtoti pārslēdzas ieejas (maršruta) luksofors neatkarīgi no vadības pults rādījumiem.

473. Ja bojāta pārmijas kontrolslēdzene, kas iekļauta atslēgatkarībā, SCB elektromehāniķis (montieris) to noņem remontam.

Šādu pārmiju vilcienu pieņemšanas, nosūtīšanas un manevru maršrutos noslēdz ar aizliktni un piekaramo slēdzeni, kuras atslēgu glabā pie vecākā pārmijnieka, bet, ja tāda nav - pie stacijas dežuranta. Maršruta sagatavošanas pareizību pārbauda vecākais pārmijnieks (stacijas dežurants). Vilcienu un manevru sastāvu kustība šajā gadījumā notiek, ja luksoforā ir aizliedzošs vai arī atļaujošs signāls. Ja luksoforu darbība netiek saglabāta, kontrolslēdzenes atslēgu SCB elektromehāniķis (montieris) glabā pie sevis, bet, ja luksoforu darbība saglabājas, atslēgu nodod pārmijniekam, kurš to glabā neieliktu izpildaparātā. Pēc attiecīgā maršruta sagatavošanas un pārbaudes stacijas dežurants dod norādījumu pārmijniekam, vai stacijas dežurants personīgi kontrolslēdzenes atslēgu ieliek izpildaparātā (vadības pultī) maršruta noslēgšanai, un luksoforā ieslēdz atļaujošu signālu.

474. Pieņemot vai nosūtot vilcienu ar aicinājuma signālu vai ar attiecīgo atļauju, ja luksoforā ir aizliedzošs signāls, stacijās, kuras aprīkotas ar elektrisko centralizāciju, stacijas dežurants:

474.1. pārmiju kloķus (pogas) nostāda stāvoklī, kas atbilst pārmiju stāvoklim maršrutā, un pārliecinās pēc kontrolaparātiem, ka maršruts sagatavots pareizi.

Uz visiem maršrutā ietilpstošo pārmiju, kā arī aizsargpārmiju kloķiem (pogām) uzliek sarkanus vāciņus.

Pārmiju, kuru stāvoklis uz pults netiek kontrolēts, pārlikšanas un noslēgšanas pareizību pārbauda atbilstoši šīs instrukcijas 467. punkta prasībām.

Kad sagatavots maršruts un pārbaudīts pārmiju stāvoklis, stacijas TRA noteiktajā kārtībā pārbauda, vai vilciena maršrutā ceļš, ietilpstošie izolētie pārmiju iecirkņi un blakus esošie virsgabarītiecirkņi ir brīvi;

474.2. ja ir manevru maršruti, atbilstošo vilciena pieņemšanas vai nosūtīšanas maršrutu sagatavo no manevru maršrutiem, ieslēdzot manevru luksoforos atļaujošus signālus.

Turklāt, pārmiju individuālās vadības kloķus (pogas) nostāda stāvoklī, kas atbilst pārmiju stāvoklim maršrutā, un uzliek tiem sarkanus vāciņus. Vai vilciena maršrutā ceļš ir brīvs, pārbauda pēc baltās spīdošās svītras uz vadības pults, bet ja tās nav - šīs instrukcijas 474.1.apakšpunktā norādītajā kārtībā.

474.3. ja stacija aprīkota ar centralizāciju, kur paredzētas pogas "Pārmiju noslēgšana" un "Pārmiju atslēgšana", pārliecinājies, ka maršruts sagatavots pareizi, ieraksta Apskates žurnālā par plombu noņemšanu no pogas "Pārmiju noslēgšana", nospiež šo pogu un uzliekt pogai sarkanu vāciņu.

475. Saņemot ziņojumu par ierīču normālās darbības traucējumiem, SCB elektromehāniķis nosaka, vai bojāto ierīci nepieciešams izslēgt no centralizācijas (no atkarības), par ko ieraksta Apskates žurnālā.

476. Elektromehāniķim aizliegts:

476.1. iesākt darbu, lai novērstu SCB ierīču bojājumus stacijās, bez stacijas dežuranta atļaujas un bez ieraksta Apskates žurnālā, izņemot gadījumus, kas paredzēti dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja apstiprinātās instrukcijās atbilstoši TEN 169. punkta prasībām;

476.2. pēc remonta pabeigšanas vai bojājuma novēršanas atjaunot ierīču darbību, kuru tā uz laika pārtraukta, bez kopējas ar stacijas (centralizācijas posteņa) dežuranta praktiskas pārbaudes, un, ja nav pārliecinājies, ka ierīces ir darbderīgas un kontrolaparātu rādījumi uz vadības pults ir pareizi, ierakstot to Apskates žurnālā.

477 . Ceļu, pārmiju un bezpārmiju iecirkņu (izolēto iecirkņu) sliežu ķēdes, saglabājot luksoforu darbību, netiek izslēgtas.

478. Bojājumu gadījumos centralizētās pārmijas, pārmiju kontrolslēdzenes un citas ierīces, saglabājot luksoforu darbību, izslēdz SCB elektromehāniķis (atslēgatkarības sistēmai - arī montieris) uz laiku:

478.1. līdz astoņām stundām - ar stacijas priekšnieka, bet ar dispečercentralizāciju aprīkotos iecirkņos - ar vilcienu dispečera atļauju un ar signalizācijas un sakaru distances dežurējošā inženiera piekrišanu;

478.2. ilgāk par astoņām stundām, kā arī, veicot ieplānotos darbus (neatkarīgi no to ilguma) - dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktajā kārtībā.

479. Ar dispečercentralizāciju aprīkotos iecirkņos bojājumu novēršanai pārmijas un citas ierīces visos gadījumos izslēdz tikai pēc tam, kad stacija nodota rezerves vadībai.

Plānotos darbus, kas saistīti ar SCB ierīču izslēgšanu, veic saskaņā ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja instrukciju, kas reglamentē vilcienu kustības drošību, veicot SCB ierīču tehniskās apkopes un remonta darbus. Šādu darbu laikā nozīmē atbildīgo darbinieku par vilcienu kustības drošību.

480. Lai sniegtu palīdzību stacijas dežurantam un kontrolētu viņa darbu kustības drošības nodrošināšanā, ja pārmijas izslēgtas, saglabājot luksoforu darbību, stacijā jābūt stacijas priekšniekam vai viņu aizvietojošai personai.

481. Ja ierīces tiek izslēgtas, saglabājot luksoforu darbību, veic īpašu maršrutā ietilpstošo izslēgto ierīču stāvokļa un noslēgšanas pārbaudi, kuras kārtību nosaka stacijas TRA. Pirmo vilcienu pieņem vai nosūta ar ieejas, izejas vai maršruta luksofora aizliedzošu signālu. Sekojošo vilcienu pieņemšanu vai nosūtīšanu veic ar šo luksoforu atļaujošajiem signāliem.

482. Aizliegts ieejas (maršruta) un izejas luksoforā vienlaicīgi ieslēgt atļaujošus signālus, lai vilcienu laistu garām bez apstāšanās, ja pieņemšanas vai nosūtīšanas maršrutā ietilpst pārmija, kura izslēgta, saglabājot luksoforu darbību. Izejas luksoforā vilciena garāmlaišanai bez apstāšanās šajā gadījumā atļaujošu signālu ieslēdz tad, kad vilciena vilces līdzeklis pabrauca garām ieejas (maršruta) luksoforam.

483. Ja nepieciešams izslēgto pārmiju pārlikt cita maršruta sagatavošanai vai regulēšanas darbiem, noņemot stiprinājumus, pirms dod rīkojumu par asmeņu (asmeņa), kustīgās krusteņa serdes stiprinājuma noņemšanu, stacijas dežurants uz vadības pults veic darbības, kas nepieļauj atļaujoša signāla ieslēgšanas iespēju luksoforā tanī maršrutā, kurā ietilpst šī pārmija. Pārliekot vai veicot regulēšanas darbus, ja tiek noņemti stiprinājumi, kustību pa pārmiju pārtrauc.

484. Kad pārmija ir pārlikta vai regulēšanas darbi uz tās ir pabeigti, asmeņus (asmeni), krusteņa kustīgo serdi nostiprina un noslēdz vajadzīgajā stāvoklī stacijas TRA noteiktajā kārtībā, par ko atbildīgais darbinieks ziņo stacijas dežurantam.

Īpašu uzmanību pievērš aizsargpārmijām, arī sapārotajām pārmijām. Šīs pārmijas pārliek stāvoklī, kas izslēdz naidīgus maršrutus.

485. Kad stacijas dežurants saņēmis stacijas darbinieka ziņojumu (vai pats pārliecinājies), ka maršruts sagatavots pareizi, tas uz vadības pults pagriež kloķus (nospiež pogas) stāvoklī, kas atbilst pārmiju faktiskajam stāvoklim, un turpina vilcienu pieņemšanu vai nosūtīšanu ar luksoforu atļaujošiem signāliem.

486. Ja centralizētās pārmijas, izolētie iecirkņi, kontrolslēdzenes un citas ierīces izslēdz, nesaglabājot luksoforu darbību, vilcienus pieņem un nosūta, kad ieejas (maršruta) un izejas luksoforos ir aizliedzošie signāli. Šādos gadījumos katras pārmijas stāvokli un noslēgšanu maršrutā, kā arī to, vai maršruts un ceļš ir brīvs, pārbauda kārtībā, kāda noteikta šajā instrukcijā un stacijas TRA.

487. Katru reizi, kad izslēdz pārmiju vai izolēto iecirkni, SCB elektromehāniķis kopā ar stacijas dežurantu pēc vadības pults rādījumiem pārbauda, vai izslēgta tieši tā ierīce, par kuru ierakstīts Apskates žurnālā.

488. Pirms izslēdz pārmiju vai izolēto iecirkni, stacijas dežurants, vai pēc viņa norādījuma centralizācijas posteņa dežurants (operators), uzliek sarkanu vāciņu uz izslēdzamās pārmijas (vai izslēdzamā izolētā iecirknī ietilpstošo pārmiju kloķiem (pogām).

489. Pirms izslēdz centralizēto pārmiju, to nostiprina un noslēdz šādā veidā:

489.1. ja asmeņus savstarpēji neatvieno:

489.1.1. ja ir saglabāta luksoforu darbība (neatkarīgi no tā, vai asmeņi tiek vai netiek atvienoti no elektropievada) - ar tipveida skavu, aizliktni un piekaramo slēdzeni;

489.1.2. ja nav saglabāta luksoforu darbība un asmeņus atvieno no elektropievada - ar tipveida skavu, aizliktni un piekaramo slēdzeni;

489.1.3. ja nav saglabāta luksoforu darbība un asmeņus neatvieno no elektropievada - ar aizliktni un piekaramo slēdzeni;

489.2. asmeņus savstarpēji atvienojot - pārmijas asmeņus nostiprina noteiktā stāvoklī atbilstoši dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja instrukcijai, kas reglamentē par vilcienu kustības drošības nodrošināšanu, veicot ceļu darbus. Turklāt, rāmjsliedei pieguļošo asmeni noslēdz ar aizliktni un piekaramo slēdzeni.

Krusteņa kustīgo serdi nostiprina ar speciālu ierīci un noslēdz ar piekaramo slēdzeni.

Izslēdzot sapārotās pārmijas (saglabājot luksoforu darbību vai bez tās), pārmiju, kura netiek remontēta, noslēdz ar aizliktni un piekaramo slēdzeni.

Izslēgšanas laikā noslēgtās pārmijas atslēgu (sapāroto pārmiju, krusteņa kustīgās serdes atslēgas) glabā stacijas dežurants vai darbinieks, kas nozīmēts pārmijas apkalpošanai un, kas atbildīgs par kustības drošības nodrošināšanu.

490. Pārmijas asmeņus (krusteņa kustīgo serdi) nostiprina dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbinieks (ceļa meistars vai ceļa brigadieris), un par nostiprināšanu ieraksta Apskates žurnālā vai nodod stacijas dežurantam atbilstošu telefonogrammu. Šis darbinieks ir atbildīgs par pārmijas asmeņu (krusteņa kustīgās serdes) drošu un pareizu nostiprināšanu. Pārmiju (sapārotās pārmijas, krusteņa kustīgo serdi) noslēdz ar aizliktni un piekaramo slēdzeni stacijas darbinieks, kurš atbild par tās pareizu stāvokli maršrutā saskaņā ar stacijas dežuranta rīkojumu, kā arī par tās drošu noslēgšanu ar piekaramo slēdzeni. Pēc darba stacijas dežurants kopā ar stacijas atbildīgo darbinieku un SCB elektromehāniķi pārbauda pārmijas darbību un pārliecinās, ka pārmijas (kustīgās serdes) stāvoklis atbilst pārmijas kloķa (nospiestās pogas) stāvoklim un kontrolei uz vadības pults.

491. SCB ierīču izslēgšanas un ieslēgšanas detalizētu kārtību, ja šīs ierīces ir bojātas, tiek apskatītas vai remontētas, nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja instrukcijā, kas reglamentē vilcienu kustības drošību, veicot SCB ierīču tehnisko apkopi un remontdarbus.

15. Vilcienu formēšanas, manevru darbu, kā arī vilcienu kustības kārtība ar vagoniem, kuros iekrautas 1.klases bīstamās kravas (sprādzienbīstamās kravas)

492. Vilcienu kustībā un veicot manevrus ar vagoniem, kuros iekrautas 1.klases bīstamās kravas - sprādzienbīstamās kravas (turpmāk tekstā - sprāgstvielas), izmanto pārvadājumu dokumentos norādīto informāciju.

493. Ar sprāgstvielām piekrautu vagonu pārvadājumu dokumentos norāda kravas nosaukumu vai tās nosacīto numuru.

494. Ar sprāgstvielu kravām piekrauto vagonu pārvadājumu dokumentos (katrā komplekta lapā) un vagonu lapā iespiež šādus spiedogus:

494.1. pārvadājot sprāgstvielas ar 119., 126., 137., 141., 179., 182. nosacīto numuru, - sarkanas krāsas spiedogus "Sevišķi bīstami - sprāgstvielu krava Nr.......", "No uzkalna nenolaist, manevrējot negrūst!", "Piesegs". Ņemot vērā spiedogu "Sevišķi bīstami - sprāgstvielu krava Nr.......", nosaka Minimālās piesega normas vilcienos un veicot manevrus ar vagoniem, kuros iekrautas 1. klases bīstamās kravas (sprādzienbīstamas kravas) (11.pielikums).

494.2. pārvadājot pārējās sprāgstvielas, - sarkanas krāsas spiedogus "Bīstama krava", "Piesegs", bet, ja noteikumos, kas reglamentē bīstamo kravu pārvadāšanu paredzēts, - arī spiedogu "No uzkalna nenolaist, manevrējot negrūst!".

Spiedogu "Bīstama krava" papildina ar kravas nosacīto numuru, spiedogu "Piesegs" un shēmām, kas paredzētas bīstamo kravu pārvadāšanas noteikumos.

Ja nepieciešams uzliek papildspiedogus:

"Sekcija. Neatkabināt";

"Indīga viela";

"Izslēgt bremzes";

"Speciālista pavadībā";

"Ar krāsns apkuri";

"Dzelzceļa apsardze" u.c.

Šie spiedogi norāda par drošības pasākumu veikšanu, organizējot manevrus, sastāva formēšanu un izformēšanu, attiecīgo darbinieku informēšanu par gaidāmo darbu ar vagoniem, kuros iekrautas sprāgstvielas.

495. Sprāgstvielu kravu nosūtītājs pievieno kravas pavadzīmei avārijas kartīti vai pavadzīmē norāda šīs kravas avārijas kartītes numuru. Pārvadājumu dokumentos zem kravas nosaukuma ieraksta: "Avārijas kartīte pievienota" vai "Avārijas kartīte Nr. ..........".

496. Vagona lapas ailē "Piesega kods" ar sprāgstvielām krautam vagonam, kur kravas nosacītais numurs ir 115, 119, 121, 126, 128, 130, 134, 137, 141, 143, 148, 154, 155, 156, 167, 168, 176, 179, 182, 199 norāda kodu "9", pārējiem ar sprāgstvielām krautiem vagoniem - kodu "3". Turklāt, ja vagona (vagonu) ar sprāgstvielām kods ir "9", ailē "Virsgabarīta krava, dzīvnieki, garbāzes vagons, no uzkalna nenolaist" norāda kodu "7" (no uzkalna nenolaist).

497. Visās šķirošanas, iecirkņu, sprāgstvielu kravu iekraušanas un izkraušanas stacijās un, ja vajadzīgs, citās stacijās, kā pielikums stacijas TRA, ir dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja instrukcija par krautu ar sprāgstvielām vagonu apstrādes kārtību, kas saskaņota ar pārvadātāju.

Šajā instrukcijā paredz kārtību, kādā:

497.1. paziņo staciju, vagonu tehniskās apkopes un komercapskates punktu, lokomotīvju depo darbiniekiem, speciālistiem, sardzei, apsardzes vienībām un komandām, kuras pavada un apsargā kravu, par gaidāmo vilcienu pieņemšanu un nosūtīšanu, manevriem un citām operācijām ar vagoniem, kuros iekrautas sprāgstvielu kravas;

497.2. pieņem, laiž garām, sagatavo nosūtīšanai un nosūta vilcienus, kā arī veic manevrus ar vagoniem, kuros iekrautas sprāgstvielu kravas;

497.3. dokumentāli noformē vilces līdzekļu, kurām ir darbderīgi dzirksteļu dzēsēji un dzirksteļu uztvērējierīces, izdošanu manevriem;

497.4. izmanto automātiskās bremzes, veicot manevrus;

497.5. veic vilcienu un vagonu, kuros iekrautas sprāgstvielu kravas, tehniskās apkopes un komercapskates operācijas;

497.6. organizē vagonu, kuros iekrautas sprāgstvielu kravas, uzskaiti stacijā, kā arī nepieciešamības gadījumos to atbilstības pārbaudi avārijas kartītēm;

497.7. veic drošības pasākumus nelabvēlīgos laika apstākļos vai rodoties citiem sarežģījumiem (migla, sniegputenis, lietusgāzes, viesuļvētra, aizputinājumi, tehnisko līdzekļu bojāšanās u.tml.);

497.8. dod informāciju stacijas darbiniekiem par avārijas situācijām un viņu rīcību šādās situācijās;

497.9. lieto pieņemtos apzīmējumus vagoniem ar sprāgstvielu kravām tehniskajos dokumentos, dodot mutiskus norādījumus manevru laikā, citas nepieciešamas ziņas;

497.10. veic citus drošības pasākumus, kurus nosaka bīstamu kravu pārvadāšanas noteikumi.

498. Aizliegts dot jebkādas ziņas par krautiem ar sprāgstvielām vagoniem personām, kuras nav saistītas ar šādu vagonu vai vilcienu apkalpošanu.

499. Izmantot dzelzceļa staciju parka skaļruņu sakarus sarunās par operācijām ar vagoniem, kuros iekrautas sprāgstvielu kravas, atļauts tikai tad, ja nav citu sakaru līdzekļu. Šīs instrukcijas 497.punkts paredz šādu sarunu kārtību (reglamentu).

15.1. Manevru darbs

500. Manevru vilces līdzekļus, kuras veic manevrus ar sprāgstvielām krautiem vagoniem, obligāti aprīko ar radiosakariem, bet vilcienu sastādītājam (vilciena konduktoram) jābūt darbderīgai pārnesamai radiostacijai. Ja radiosakari bojāti, manevrus veic vilcienu sastādītāju (konduktoru) brigāde divu cilvēku sastāvā.

501. Ja veic manevrus ar vagoniem, kuros iekrautas sprāgstvielu kravas, stacijas dežurants, manevru dispečers vai uzkalna dežurants par to ziņo vilcienu sastādītājam (vilciena konduktoram), kurš par to ziņo manevru vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) un vilcienu sastādītāja palīgam.

502. Manevrus ar vagoniem, kuros iekrautas sprāgstvielu kravas, veic tos atstumjot ar sevišķu uzmanību, bez grūdieniem un straujas apstāšanās. Šādus vagonus pāri šķirošanas uzkalniem pārvieto tikai ar vilces līdzekli. Ar sprāgstvielām krautus vagonus, kuru pārvadājumu dokumentos ir spiedogs "No uzkalna nenolaist", kā arī cisternas ar sašķidrinātām gāzēm, pēc to novietošanas uz šķirošanas ceļiem nekavējoties norobežo no uzkalna (uzkalniņa) vai izvilkšanas ceļa puses ar divām bremzes aizsargkurpēm, kuras uzliek uz abām sliedēm 25 metrus vienu no otras tādā veidā, lai kopējais attālums no norobežojamiem vagoniem līdz bremzes kurpei, kura izvietota pirmā no uzkalna (uzkalniņa) vai izvilkšanas ceļa puses, būtu ne mazāks par 50 metriem. Nākošās atkabes nolaiž uz šiem ceļiem, nepieļaujot sadursmi ar stāvošajiem vagoniem. Atjaunot normālu šķirošanas režīmu vai uz šiem ceļiem veikt manevrus grūdieniem drīkst tikai, ja stāvošie vagoni ir piesegti ar 10 vai vairāk vagonu lielu grupu, kurā nav ar bīstamām kravām krautu vagonu, un šī vagonu grupa ir sakabināta ar stāvošajiem vagoniem. Ja attālums no stāvošajiem vagoniem, kuru pārvadājumu dokumentos ir spiedogs "No uzkalna nenolaist" un cisternām ar sašķidrinātām gāzēm līdz uzkalna (uzkalniņa) vai izvilkšanas ceļa bremzēšanas pozīcijas beigām ir mazāks par 50 metriem, tad nākošas atkabes uz šiem ceļiem novirza tikai atstumjot.

503. Pirms sākt manevrus ar vagoniem, kuros ir sprāgstvielu kravas, vai nolaist tos no uzkalna, vilcienu sastādītājs (vilciena konduktors) vai cits darbinieks brīdina par gaidāmajiem manevriem personas, kas šīs kravas pavada vai apsargā.

504. Vagonus ar sprāgstvielu kravām, kā arī cisternas ar sašķidrinātām gāzēm, (izņemot vagonus vilcienos vai uz šķirošanas ceļiem), novieto uz ceļiem, kur to stāvēšana ir vislabāk nodrošināta. Šo ceļu numurus norāda stacijas TRA. Šādus vagonus sakabina savā starpā, droši nostiprina ar bremzes kurpēm pēc TRA noteiktajām normām un norobežo ar pārnesamiem apstāšanās signāliem atbilstoši Dzelzceļa signalizācijas instrukcijas prasībām. Pārmijas, kas ved uz šādu vagonu stāvēšanas ceļiem, pārved stāvoklī, kas izslēdz iespēju iebraukt šajos ceļos un noslēdz. Šo pārmiju noslēgšanas un atslēgu glabāšanas kārtību nosaka stacijas TRA.

Vagonus, kuros atrodas sprāgstvielu kravu pavadītāji - sardze vai kravas nosūtītāja (saņēmēja) speciālisti, novieto uz tā paša ceļa vai blakusceļa ne tālāk par 50 m no vagoniem, kurus tie pavada.

505. Padodot (novācot) vagonus ar sprāgstvielu kravām uz uzņēmējsabiedrību privātās lietošanas ceļiem, tiem vajadzīgs piesegs saskaņā ar šīs instrukcijas 11. pielikumu. Manevru sastāva pārvietošanās ātrums pa šiem ceļiem nedrīkst pārsniegt 15 km/h.

506. Pirms padot vagonus sprāgstvielu kravu iekraušanai, manevru dispečers (stacijas dežurants) stacijas TRA noteiktā kārtībā pārliecinās, ka vagoni apskatīti un tehniskā ziņā atzīti par derīgiem sprāgstvielu kravu pārvadāšanai atbilstoši noteikumiem par bīstamo kravu pārvadāšanu.

507. Katram privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras ceļam, uz kura tiek iekrautas vai izkrautas sprāgstvielu kravas, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, saskaņojot ar pārvadātāju izstrādā instrukciju par šādu vagonu padošanas, novākšanas un manevru darbu veikšanas kārtību. Minētajā instrukcijā norāda ar sprāgstvielu kravām krautu vagonu padošanas un novākšanas maršrutus, manevru sastāvu kustības ātrumu, pārbrauktuvju šķērsošanas kārtību un citus nepieciešamos drošības pasākumus.

15.2. Vilcienu formēšana

508. Vagonus ar sprāgstvielu kravām ievieto kravas vilcienos pa vienam vai grupās un piesedz no pārējiem vagoniem ar piesegvagoniem, atbilstoši šajā instrukcijā noteiktajām normām (11.pielikums). Šādu vilcienu svaram un garumam jāatbilst vilcienu kustības grafikā noteiktajiem normatīviem, kā arī tā garums nedrīkst būt lielāks par staciju, caur kurām brauc šis vilciens, pieņemšanas un nosūtīšanas ceļu garumu.

509. Vagonus ar sprāgstvielu kravām aizliegts ievietot šādos kravas vilcienos:

509.1. garsastāva;

509.2. ja sastāvā ir šādas virsgabarīta kravas - ar trešo augšējo virsgabarīta pakāpi, ar trešo un lielāku apakšējo virsgabarīta pakāpi, ar ceturto un lielāku sānu virsgabarīta pakāpi;

509.3. bez tam vagonus ar kravām, kuru nosacītie numuri norādīti šīs instrukcijas 496. punktā, nedrīkst ievietot vilcienos, ja to sastāvos ir 2., 3., 4., 5. klases vai 6.1. apakšklases bīstamās kravas.

Ja atsevišķas sprāgstvielu kravas pārvadā tikai vagonos ar izslēgtām automātiskajām bremzēm, šādus vagonus vilcienā ievieto grupās, kurās ir ne vairāk par astoņām asīm.

Vilciena sastāvā var būt ne vairāk par četrām vagonu grupām ar izslēgtām automātiskām bremzēm, turklāt sastāvā jānodrošina noteiktais bremžu spiedspēks. Ja tādas kravas pārvadā speciālos transportos (vagonu grupās), kurus apsargā sardze, ievēro tos pašus vilcienu formēšanas noteikumus. Turklāt starp grupām drīkst ievietot tikai vienu vagonu, kas nepieder transportam.

510. Starp šķirošanas un iecirkņu stacijām vagonus ar sprāgstvielu kravām nosūta ar visiem kravas vilcieniem saskaņā ar formēšanas plānu. No starpstacijām un atpakaļ šādus vagonus nogādā ar savācēj- vai izvedvilcieniem, kā arī dispečerlokomotīvēm, bet starp mezglu un priekšmezglu stacijām - ar pārdeves vai izvedvilcieniem.

Sprāgstvielu kravu pārvadāšana atļauta savācējvilcienos, kurus apkalpo vilcienu sastādītāju vai konduktoru brigāde.

Nedrīkst ievietot vagonus ar sprāgstvielu kravām vilcienos uz tuvāko izformēšanas staciju, ja formēšanas plānā šo vagonu nosūtīšanai paredzēti vilcieni uz tālāku izformēšanas staciju.

511. Ja vagonus ar sprāgstvielu kravām pavada dzelzceļa apsardzes darbinieki, ne tālāk par pieciem vagoniem no šīs kravas sastāvā ievieto vagonu ar bremzes laukumu vai tukšu segtu vagonu.

Ja vagonu grupa, kuru apsargā dzelzceļa apsardze, ievietota vilciena galvas daļā ne tālāk par pieciem vagoniem no priekšējā vilces līdzekļa un nav vagona ar bremzes laukumu, apsardzes darbiniekiem atļauts braukt vilciena vilces līdzekļa aizmugurējā kabīnē. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) paskaidro šiem darbiniekiem braukšanas kārtību vilces līdzekļa kabīnē.

Ja vagonus ar sprāgstvielu kravām pavada speciālisti vai kravas nosūtītāja (saņēmēja) apsardze, apsargājamos vagonus vilcienā ievieto vienā grupā. Ja vilcienā šo vagonu grupu ievieto ar piesegvagoniem, kuros nav bīstamo kravu un kuri neattiecas uz šo vagonu grupu, piesegvagonu skaits līdz vagonam ar apsardzi nedrīkst pārsniegt minimālo normu.

512. Par piesegvagoniem izmanto vagonus, kuri nav krauti ar bīstamām un degošām (viegli uzliesmojošām) kravām, kā arī tukšus vagonus, t.sk. tukšas cisternas. Tukšos vagonus attīra no kravu atliekām, to durvis un lūkas aizver. Nav atļauts izmantot kā piesegu speciālās cisternas, kā arī specializētās cisternas bīstamu kravu pārvadāšanai. Kā piesegu vagonam ar bīstamu kravu (izņemot pirmo vagonu) vilcienā var ievietot tukšas un krautas platformas saskaņā ar šīs instrukcijas 11. pielikumu, kā arī transportierus.

513. Vagonus ar cilvēkiem, t. sk. vagonus ar pavadoņiem, speciāli nozīmētiem darbiniekiem kravu pārvadāšanai, sardzi, apsardzes vienībām, kā arī vagonus ar dzīvniekiem var ievietot sastāvā kā pirms, tā arī aiz vagoniem ar sprāgstvielu kravu, bet vienmēr pirms vagoniem ar stipri iedarbīgām indīgām vielām un ierīcēm, kas uzpildītas ar šādām vielām.

Vagonus ar viegli uzliesmojošām kravām formēšanas stacijās ievieto aiz vagoniem ar sprāgstvielu kravām (skaitot no vilciena sākuma).

Starp vagoniem ar sprāgstvielu kravām un pavadoņu vagoniem, kuri ietilpst speciālas sekcijas (shēmas) sastāvā, piesegvagoni nav vajadzīgi.

15.3. Vilcienu, kurās ir vagoni ar sprāgstvielu kravām, kustības kārtība

514. Ja vilciena sastāvā ir vagoni ar sprāgstvielu kravām, vilcienu dispečers, staciju dežuranti pastāvīgi kontrolē šī vilciena kustību. Šie darbinieki veic pasākumus, kuri nodrošina šāda vilciena savlaicīgu un drošu kustību.

515. Ja nosūtāmā vilciena sastāvā ir vagoni ar sprāgstvielām, formēšanas stacijas dežurants savlaicīgi par to ziņo vilcienu dispečeram.

516. Pirms vilciena, kura sastāvā ir vagoni ar sprāgstvielām, nosūtīšanas no formēšanas stacijas, vilcienu dispečers par to ziņo stacijām un blakus iecirkņa vilcienu dispečeram ar reģistrējama rīkojuma palīdzību.

517. Ja sastāvā ir vagoni ar sprāgstvielām, Vilcienu kustības žurnālos, izpildītās kustības grafikā, vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izdodamajās atļaujās, natūrlapās un citos vilciena pieņemšanas un nosūtīšanas dokumentos vilciena numurs tiek papildināts ar burtiem "BM".

Stacijas dežurants, ziņojot blakus stacijai un vilcienu dispečeram par šādu vilcienu, vilciena numuru papildina ar vārdiem: "ar sprāgstvielu kravām".

518. Vilciena vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) līdz vilciena nosūtīšanai no stacijas pēc natūrlapas pārliecinās, vai sastāvā ir vagoni ar sprāgstvielām un kā tie izvietoti. Ja vilcienu apkalpo vilciena konduktors, viņš pēc natūrlapas datiem ziņo vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) par sprāgstvielu kravām sastāvā.

519. Vilcienus, kuru sastāvā ir vagoni ar sprāgstvielām, pieņem uz stacijas TRA noteiktajiem ceļiem.

520. Atstāt vilcienus, kuros ir vagoni ar sprāgstvielām, bez vilces līdzekļa starpstacijās parasti nav atļauts.

Izņēmuma gadījumos šādus vilcienus bez vilces līdzekļa atstāj starpstacijās ar reģionālās vilcienu kustības vadības centra vadītāja vai ekspluatācijas iecirkņa priekšnieka rakstisku rīkojumu(atkarībā no stacijas pakļautības), kurā nosaka nepieciešamos pasākumus, lai uz laiku atstātais vilciens ar sprāgstvielu kravām būtu ātrāk nosūtīts uz galastaciju.

521. Ja vagoniem ar sprāgstvielām, kurus pavada apsardze, kā arī vagoniem, kuri ietilpst speciāla ritošā sastāva sekciju sastāvā, ceļā konstatēti tehniski vai komercbojājumi, tos novērš atkarībā no bojājumu rakstura un darba apstākļiem, vagonus neatkabinot no sastāva, vai atkabinot un padodot uz specializētiem remontceļiem.

Atsevišķus vagonus ar sprāgstvielām tehnisko un komercbojājumu dēļ var atkabināt stacijās no apsargājamām vagonu grupām tikai tad, ja ir nodrošināta atkabināto vagonu apsardzība. Pretējā gadījumā jāatkabina visa vagonu grupa, kuru apsargā dzelzceļa apsardzes darbinieki.

Ja vagonu grupu ar sprāgstvielām pavada kravas nosūtītāja (saņēmēja) speciālisti vai apsardze, atsevišķus vagonus no sastāva (vagonu grupas) atkabināt aizliegts. Lai izlabotu bojājumus vai pārkrautu kravu darbderīgos vagonos, aiztur visu vagonu grupu (speciālā ritošā sastāva sekciju). Ja atsevišķam vagonam (vagoniem) ir nepieciešams atkabes remonts, to (tos) var atkabināt no vagonu grupas un padot uz remontceļiem, iepriekš saskaņojot ar kravas pavadītāju - speciālistu vai sardzes priekšnieku un to uzraudzībā.

522. Ja vilcienam ar sprāgstvielu kravām draud negadījums (bukšu karšana, ass lūzums, ritošā sastāva nobraukšana no sliedēm, kravas aizdegšanās u.c.), vilces līdzekļu un konduktoru brigāžu darbinieki, kā arī personas, kuras apsargā un pavada kravu, staciju dežuranti, un citi darbinieki, kuri saistīti ar vilcienu pieņemšanu, nosūtīšanu, garāmlaišanu un apkalpošanu, veic visus pasākumus, lai apturētu vilcienu un novērstu negadījumu. Vilciena kustība, ja sastāvā ir vagoni ar riteņpāru bojājumiem vai silstošām buksēm, aizliegta.

523. Gadījumos, kuri norādīti šīs instrukcijas 522. punktā, ja tie notikuši posmā, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) vai vilciena konduktors (ja tas pavada vilcienu) nekavējoties ziņo par notikumu vilcienu dispečeram vai tuvākās stacijas dežurantam, lai veiktu nepieciešamos pasākumus. Ja notikusi avārija (ritošā sastāva nobraukšana no sliedēm u.tml.) vai ugunsgrēks, ziņo par tā apstākļiem, par vagonu ar sprāgstvielām izvietojumu vilciena sastāvā, paziņo avārijas kartīšu numurus vai avārijas kartīšu, kuras pievienotas kravas pavadzīmēm, saturu. Elektrificētajos iecirkņos, bez tam, ziņo par kontakttīkla sprieguma atslēgšanas nepieciešamību. Klātesošie darbinieki, pamatojoties uz konkrētu situāciju, veic visus iespējamos pasākumus, lai likvidētu avārijas apstākļus un to sekas, ņemot vērā šīs instrukcijas 529.punktā norādīto instrukciju un avārijas kartīšu prasības, speciālistu, kuri pavada bīstamās kravas ar sprāgstvielām, norādījumus un vilcienu dispečera rīkojumus.

Stacijas dežurants, saņēmis vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) ziņojumu par avāriju, nekavējoties nodod vilcienu dispečeram konkrētas ziņas par notikumu un rīkojas atbilstoši viņa norādījumiem.

524. Ja braucoša vilciena sastāvā, kurā ir vagoni ar sprāgstvielām, sāk degt krava vai ritošais sastāvs, vilcienu nekavējoties aptur. Vilciena apstāšanās vietu izvēlas ar tādu aprēķinu, lai iespējamās sekas, kuras var apdraudēt cilvēku dzīvību, izraisīt vides piesārņošanu, inženierbūvju, dzīvojamo un stacijas ēku, noliktavu, ritošā sastāva u.c. objektu bojājumus, būtu minimālas.

525. Pēc vilcienu apstāšanās vilces līdzekļa brigādes darbinieki kopā ar personām, kuras pavada vai apsargā sprāgstvielu kravas, nekavējoties atkabina degošos vagonus un tos atvelk no cita ritošā sastāva vismaz 300 m attālumā. Pirms tam atlikušo sastāva daļu nostiprina noteiktajā kārtībā. Ņemot vērā kravas īpašības, darbinieki līdz ugunsdzēsības palīdzības sniegšanai veic visus pasākumus, lai likvidētu ugunsgrēku atbilstoši prasībām, kuras paredzētas avārijas kartītēs.

526. Ja avārijas situācija ar sprāgstvielu kravu rodas stacijā, stacijas dežurants par to ziņo vilcienu dispečeram un stacijas priekšniekam, kā arī nosaka vilcienu turpmākās garāmlaišanas un manevru darba izpildīšanas iespējas un nosacījumus. Ja nepieciešams, stacijas dežurants veic pasākumus, lai pārtrauktu vilcienu kustību un manevrus.

527. Ja ugunsgrēks izcēlies vagonā, kurā nav sprāgstvielu, vai blakus izvietotajā ēkā, būvē vai iekārtā, vagonus ar sprāgstvielām atvelk (attālina) no ugunsgrēka zonas un novieto drošā attālumā, bet ne tuvāk par 100 m.

528. Par visiem negadījumiem, kas attiecās uz vilcieniem un vagoniem, kuros pārvadā sprāgstvielas, vilcienu dispečers ziņo reģionālā vilcienu kustības vadības centra dežurantam un kopīgi nekavējoties veic pasākumus, lai ātrāk likvidētu avārijas sekas.

Reģionālā vilcienu kustības vadības centra dispečers ziņo par notikušo ekspluatācijas iecirkņa priekšniekam, reģionālā vilcienu kustības vadības centra vadītājam un dzelzceļa vilcienu kustības vadības centra vilcienu kustības organizācijas dispečeram.

529. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, saskaņojot ar pārvadātāju, izstrādā instrukcijas:

529.1. par dzelzceļa darbinieku rīcību avāriju situācijās, kuras izraisījusi bīstamo kravu pārvadāšana;

529.2. par vilcienu avāriju seku likvidēšanas darbu organizēšanu.

530. Sprāgstvielu kravu un citu bīstamu kravu pārvadāšana veicama saskaņā ar kārtību, ko reglamentē bīstamo kravu pārvadāšanas noteikumi pa dzelzceļiem.

16. Sliežu motortransporta kustības kārtība

531. Uz dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem drīkst ekspluatēt nenoceļamā tipa sliežu motortransportu (drezīnas, drezīnu tipa automotrises, motorvilcējus, pašgājējas ceļa mašīnas u.c.), kuru konstrukcija atbilst apstiprinātajiem projektiem un tehniskajiem noteikumiem.

532. Privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam vai pārvadātājam piederošais nenoceļamā tipa sliežu motortransports drīkst izbraukt uz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sliežu ceļiem tikai tad, ja no publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja saņemta rakstiska atļauja, kurā norādīts motortransporta kustības rajons un atļaujas derīguma termiņš.

533. Nenoceļamā tipa sliežu motortransportu (tālāk tekstā - mašīnu) ar vilcienu dispečera atļauju stacijas dežurants nosūta posmā kā vilcienu.

Nosūtot no sākumstacijas, stacijas dežurants pārbauda, vai mašīnas vadītājam (mašīnistam) ir:

533.1. vadīšanas tiesību apliecība par tiesībām vadīt vilces līdzekli;

533.2. apliecība par TEN un instrukciju zināšanu pārbaudi;

533.3. vadītāja (mašīnista) formulārs;

533.4. attiecīgi noformēta maršruta lapa;

533.5. mašīnas un piekabes (ja tāda ir) gada kontroltehniskās apskates akts.

Izbraucot no pieraksta stacijas, mašīnas un piekabes (ja tāda ir) darbderīgumu maršruta lapā ar parakstu apliecina darbinieks, kas atbild par mašīnas ekspluatāciju un tehnisko apkopi (vai viņu aizvietojošā persona).

Izbraucot no citām sākumstacijām, mašīnas un piekabes darbderīgumu maršruta lapā apliecina ar parakstu mašīnas vadītājs (mašīnists).

Ja mašīnu ekspluatē kopā ar vagonu (vagoniem), vagonus apskata noteiktajā kārtībā.

534. Aizliegts nosūtīt posmā pasažieru vilcienu iepakaļ mašīnai, kamēr tā nav pienākusi blakus stacijā.

535. Gadījumā, ja pirms kravas vilciena brauc mašīna, stacijas dežurants vai vilcienu dispečers par to brīdina šī vilciena vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu). Ja kravas vilciena vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) nav iespējams brīdināt par mašīnas atrašanos posmā, tad kravas vilcienu aizliegts nosūtīt iepakaļ mašīnai, kamēr tā nav pienākusi nākošajā stacijā.

536. Ja mašīna atrodas uz stacijas pieņemšanas vai nosūtīšanas ceļa, stacijas dežurants liek vadības pultī uz attiecīgā ceļa trafareta plāksnīti ar uzrakstu "Drezīna", pārmijas pārliek stāvoklī, kas izslēdz iespēju iebraukt šajā ceļā, un uz šo pārmiju vadības pogām (kloķiem) uzliek sarkanas krāsas vāciņus, kā arī rūpīgi seko šī ceļa aizņemtībai.

537. Laižot mašīnu stacijai garām bez apstāšanās, stacijas dežurants uz vadības pults pārliek pārmiju pogas (kloķus) atbilstoši maršrutam un uz tiem uzliek sarkanas krāsas vāciņus.

Mašīnai braucot pa vienceļa posmu vai pa vienu no divceļu divpusējas kustības posma ceļu, sarkanās krāsas vāciņi jāuzliek arī uz virzienu maiņas pogām (kloķiem).

538. Mašīnu caurlaižot, aizliegts iepriekš gatavot naidīgus maršrutus.

539. Smago ceļa mašīnu, kuru slodze ir lielāka par 11t uz ass, nosūtīšanas kārtību uz posmu un mašīnu sarakstu nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

540. Sliežu motortransportam piekabināmā ritošā sastāva vai speciālo piekabju vienību skaitu nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs atkarībā no pases datiem, bremzēšanas līdzekļiem un pieļaujamā ātruma vadošajā kritumā.

541. Mašīnas, kas nav aprīkotas ar automātiskajām bremzēm, drīkst braukt sakabē tikai īpašos gadījumos, un ne vairāk kā divām vienībām. Šādos gadījumos uz katras piekabes atrodas vadītājs (mašīnists).

542. Mašīnas, kurām nav automātisko bremžu, braucot ar piekabēm, aprīko ar ierīcēm, kas nepieļauj pašatkabināšanos.

543. Mašīnas drīkst braukt ar vagoniem vai piekabēm pa priekšu saskaņā ar TEN, Dzelzceļa signalizācijas instrukciju, šo instrukciju un ar kustības ātrumu pa posmiem, ko nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

544. Mašīnas (atkarībā no to veida un tipa) brauc ne tikai patstāvīgi, bet tās var arī transportēt:

544.1. ar atsevišķu vilces līdzekli vai vilciena sastāvā, ievērojot tās sagatavošanas tehniskos noteikumus atbilstoši transportēšanai, kā arī mašīnas pavadības kārtību;

544.2. uzkrautas uz platformas kravas vilciena sastāvā, ievērojot to sagatavošanas tehniskos noteikumus atbilstoši transportēšanai, kā arī to iekraušanas un nostiprināšanas noteikumus.

545. Nolaist mašīnu no šķirošanas uzkalna aizliegts.

546. Uz dzelzceļa ekspluatējamo mašīnu transportēšanas, ievietošanas vilcienos un to ekspluatācijas prasības nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs instrukcijā, kas reglamentē sliežu motortransporta ekspluatācijas kārtību.

547. Saņemot jauna tipa mašīnas, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izstrādā un apstiprina šo mašīnu ekspluatācijas instrukciju. Pirms uzsākt šīs mašīnas ekspluatēt, attiecīgos darbiniekus iepazīstina ar izstrādāto un apstiprināto mašīnas ekspluatācijas instrukciju.

548. Noceļamā sliežu motortransporta kustības kārtību nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

Dzelzceļa departamenta direktors J.Veidemanis

1.pielikums

DZ1.JPG (99328 BYTES)

Dzelzceļa departamenta direktors J.Veidemanis

2.pielikums

DZ2.JPG (84759 BYTES)

Dzelzceļa departamenta direktors J.Veidemanis

3.pielikums

DZ3.JPG (68406 BYTES)

Dzelzceļa departamenta direktors J.Veidemanis

4.pielikums

DZ4.JPG (83098 BYTES)

Dzelzceļa departamenta direktors J.Veidemanis

5.pielikums

DZ5.JPG (81087 BYTES)

Dzelzceļa departamenta direktors J.Veidemanis

6.pielikums

DZ6.JPG (133786 BYTES)

Dzelzceļa departamenta direktors J.Veidemanis

7.pielikums

DZ7.JPG (83660 BYTES)

Paskaidrojumi brīdinājumu veidlapas izpildei

1.ailē secības kārtībā vilciena braukšanas virzienā ieraksta kilometrus un piketus, vai stacijas, uz kurām attiecas brīdinājumi.

2.ailē atzīmē laiku, kad brīdinājums ir spēkā. Ja brīdinājums ir spēkā noteiktu laiku, iepretim atbilstošajam kilometram, stacijai ieraksta darbības stundas, piemēram 8-16, kas norāda, ka brīdinājums ir spēkā no plkst. 8 līdz 16. Brīdinājumiem, kuri ir spēkā līdz atcelšanai, veidlapā ieraksta "līdz atc." (līdz atcelšanai).

3.ailē iepretim attiecīgajiem kilometriem un piketiem (stacijām) ieraksta brīdinājumā noteikto vilciena kustības ātrumu šajos kilometros un piketos (uz stacijas ceļiem vai pārmijām).

4.ailē iepretim attiecīgajiem kilometriem un piketiem (stacijas ceļiem vai pārmijām), kur paredzēts uzstādīt sarkanos signālus, ieraksta braukšanas kārtību gadījumiem, kad sarkano signālu nebūs. Ja nav sarkanā signāla, un vilcienam atļauts braukt ar noteikto ātrumu, tad atzīmē ar vārdu "Noteiktais" ; ja nav sarkanā signāla, un vilcienam jābrauc ar samazinātu ātrumu, ieraksta skaitli, kas apzīmē atļauto ātrumu, piemēram " 25 ".

5.ailē atzīmē īpašus vilciena braukšanas noteikumus iecirknī (strādā rokas defektoskops, SCB elektromehāniķa izsēdināšana u.tml.).

Ja brīdinājums nav saistīts ar kādu noteiktu posmu, tad to ieraksta veidlapas brīvajā vietā zem kilometriem, kuros jāapstājas vai jāsamazina ātrums, piemēram: " Maksimālais ātrums 50 km/h ".

Piezīme. Ja veidlapu raksta ar personālo datoru vai ar teletaipu, dzeltenā svītra netiek iezīmēta.

Dzelzceļa departamenta direktors J.Veidemanis

8.pielikums

DZ81.JPG (146720 BYTES)

DZ82.JPG (135168 BYTES)

Dzelzceļa departamenta direktors J.Veidemanis

9.pielikums

 

Normas un pamatnoteikumi ritošā sastāva nostiprināšanai

1. Nostiprinot vagonus uz stacijas ceļiem, saskaņā ar šīs Instrukcijas 11.33. punkta prasībām, jāņem vērā šādas minimālajām normas:

a) uz horizontāliem ceļiem - viena bremzes kurpe jebkura daudzuma krautu vai tukšu vagonu nostiprināšanai;

b) uz ceļiem ar kritumu - uz krautu vagonu grupu katrām 200 asīm bremzes kurpju skaitam jābūt vienādam ar krituma promilēm, palielinātam par 2 bremzes kurpēm;

c) uz ceļiem ar kritumu - uz tukšu vagonu grupu katrām 200 asīm bremzes kurpju skaitam jābūt vienādam ar krituma promilēm, palielinātam par 3 bremzes kurpēm.

2. Nostiprinot vagonu grupas, kurās asu skaits nesakrīt ar 200 (mazāk vai vairāk), bremzes kurpju skaitu aprēķina proporcionāli nostiprinātās grupas asu skaita attiecībai 200 asīm. Ja iznākumā dabū daļskaitli, bremzes kurpju skaitu noapaļo uz augšu līdz veselam skaitlim.

Piemēri:

a) krautu vagonu 80 asu grupas nostiprināšanai 2,5Ē kritumā vajag:

80(2,5 + 2)
--------- = 1,8 Ā 2 bremzes kurpes;
200

tādai pat tukšo vagonu grupai:

80(2,5 + 3)
--------- = 2,2 Ā 3 bremzes kurpes;
200

b) krautu vagonu 300 asu grupas nostiprināšanai 2Ē kritumā vajag:

300(2 + 2)
--------- = 6 bremzes kurpes;
200

tādai pat tukšu vagonu grupai:

300(2 + 3)
--------- = 7.5 Ā 8 bremzes kurpes;
200

3. Stacijas ceļos ar stipri eļļainām sliežu galviņu virsmām (šķidro kravu iekraušanas ceļi, cisternu attīrīšanas un mazgāšanas ceļi u.tml.) šī pielikuma 1. un 2. punktā uzrādītās vagonu nostiprināšanas normas jāpalielina 1,5 reizes.

4. Pasažieru parka vagonus nostiprina pēc normām, kas paredzētas krautiem vagoniem.

5. Uz ceļiem ar lauztu profilu vilcienu sastāvu vai vagonu grupu, kas atrodas ceļa pilnā garuma robežās, nostiprināšanas normas tiek aprēķinātas pēc profila vidējā lieluma. Ja vagonus novieto uz atsevišķiem ceļa gabaliem, tie jānostiprina ar bremzes kurpēm, ņemot vērā normas, kas paredzētas šī ceļa gabala faktiskajam slīpumam. Šādu ceļa gabalu robežas un vagonu nostiprināšanas normas katra atsevišķa gabala robežās norāda stacijas TRA.

6. Nostiprinot kravu vagonu grupas vai grupas ar krautiem un tukšiem vagoniem, bremzes kurpes jāliek zem krautiem vagoniem ar slodzi uz asi (bruto) ne mazāk par 10 t.

Paliekot bremzes kurpes zem tukšiem vagoniem vai vagoniem, kas krauti ar vieglām kravām (automašīnas, tukši konteineri u. tml.), bremzes kurpju skaitu aprēķina pēc tukšo vagonu grupu normām. Krautos vagonus, kas padoti izkraušanai, nostiprina ar bremzes kurpēm, ievērojot normas, kas paredzētas tukšo vagonu nostiprināšanai.

7. Bremzes kurpēm jābūt nebojātām, darbderīgām un tās jāpaliek zem sastāva dažādām asīm tā, lai slieces gals pieskartos riteņa lokam. Vietās, kur pastāvīgi uzliek bremzes kurpes, jābūt novietotām kastēm ar smiltīm, kuras pielieto gadījumos, kad uz sliedēm rodas uzledojums vai sarma u. tml. Ja vagonus nostiprina ar divām vai vairāk bremzes kurpēm, tās jāliek zem dažādām vagona (vagonu) asīm.

Aizliegts izmantot vagonu nostiprināšanai bremzes kurpes, kurām uz sliecēm ir apledojums, vai slieces notrieptas ar eļļu.

8. Bremzes kurpes uzliek uz horizontāliem ceļiem no sastāva abām pusēm, bet slīpumos - no krituma puses. Tukši vagoni, kritumos līdz 1Ē ieskaitot, jānostiprina ar vienu bremzes kurpi arī no krituma pretējās puses.

9. Ja bremzes kurpi nepaliek zem pirmā vagona no iespējamās vagonu grupas aizripošanas puses, bet zem cita vagona, tad papildus jāpārbauda visu citu šīs grupas vagonu sakabināšanas drošums ar šo vagonu.

10. Ja ir stiprs vējš (ātrums lielāks par 15 m/s), kura virziens sakrīt ar iespējamo vagonu aizripošanas virzienu, saskaņā ar šī pielikuma 1. punktu aprēķināto nostiprināšanas normu palielina, paliekot zem vagona riteņiem vienu papildu bremzes kurpi, bet, ja ir ļoti stiprs vējš (vētra - 21 m/s un vairāk) - divas bremzes kurpes.

11 . Nostiprinot vilces līdzekļus nestrādājošā stāvoklī, bet izņēmuma gadījumos - arī citu ritošo sastāvu, vai arī, ja bremzes kurpes nav vajadzīgajā daudzumā, drīkst izmantot ritoša sastāva rokas bremzes, ievērojot, ka 5 bremžu asis aizvieto 1 bremzes kurpi.

Uz horizontāliem sliežu ceļiem un sliežu ceļiem ar slīpumu līdz 0,5Ē var lietot viena vagona (lokomotīves) rokas bremzi sakabināta ritošā sastāva jebkurā daļā - bremzes kurpju vietā no sastāva abām pusēm.

Dzelzceļa departamenta direktors J.Veidemanis

 

 

10.pielikums

Kārtība, kādā vilcienos ievieto specialo ritošo sastāvu un vagonus ar kravām, kam nepieciešama īpaša piesardzība

1. Vagoni (cisternas) ar kravām, kam nepieciešama īpaša piesardzība, ievietojot tos vilcienos, atsevišķos gadījumos nepieciešams piesegt no vilces līdzekļa, no vagoniem ar cilvēkiem un savstarpēji. Ziņas par kārtību, kādā tiek pārvadātas kravas, kurām nepieciešama īpaša piesardzība, to saraksts un piesega normas uzrādītas Kravu pārvadājumu noteikumos.

Datus, kas raksturo tādas kravas pamatīpašības, kā arī nepieciešamo piesegvagonu skaitu norāda kravas nosūtītājs kravas pārvadāšanas dokumentos.

2. Atsevišķi vagoni ar nebojātām ritošām daļām, kas nav derīgi ievietošanai vilciena sastāvā, jāpārsūta uz remontpunktiem tikai ar atsevišķiem vilces līdzekļiem; vagonu depo šādiem vagoniem sastāda noteiktus pārvadāšanas dokumentus.

3. Vagoniem ar 4. un 5. pakāpes sānu un apakšējā virsgabarīta kravām jābūt piesegtiem no vilciena sākuma un beigām ne mazāk kā ar vienu vagonu, kas krauts ar gabarīta kravām, vai ar tukšu vagonu.

Garsastāva vilcienos aizliegts ievietot vagonus ar sānu un apakšējā virsgabarīta kravām (izņemot 1.-3. pakāpes virsgabarīta kravas).

Vagoni ar kontrolrāmi jāievieto aiz vilces līdzekļa vai jāatdala no vilces līdzekļa ar vienu tukšu platformu kontrolrāmja virsējās zonas labākas redzamības dēļ.

Vagoni ar 6. pakāpes sānu un apakšējā virsgabarīta un virsvirsgabarīta kravām jāievieto vilciena sastāvā ne tuvāk par 20 vagoniem aiz vagona ar kontrolrāmi.

Pārvadājot virsgabarīta kravas ar kontrolrāmi speciālā vilcienā ar atsevišķu vilces līdzekli, vagonam ar šo kravu jāatrodas ne tuvāk par pieciem vagoniem no vagona ar kontrolrāmi.

Vilcienu sastāvos atļauts ievietot krautus transportierus ar celtspēju līdz 300 t, izņemot TSČ-300M tipa (kods 3994) savienotos transportierus.

Kārtību, kādā tiek pārsūtīti transportieri ar lielāku celtspēju, kā arī krauti un tukši TSČ-300M tipa transportieri, nosaka šo transportieru Tehniskās ekspluatācijas noteikumi vai atsevišķi Infrastruktūras pārvaldītāja norādījumi.

Ievietojot vilciena sastāvā krautus transportierus ar 12 un vairāk asīm (izņemot sakabinātā tipa transportierus ar 120 t celtspēju), blakus tiem no katras puses jāievieto ne mazāk par diviem četrasu piesegvagoniem, kuros ir krava ne vairāk par 40 t, vai jebkura tipa tukšus vagonus. Ja vienā vilcienā ievietoti vairāki tādi transportieri, starp tiem jāievieto ne mazāk par trim piesegvagoniem.

Krautos, tukšos četrasu un sakabinātā tipa transportierus ar celtspēju 120 t vilcienos ievieto bez piesega.

Ievietot vilcienos sakabinātā tipa transportierus ar celtspēju 120 t (tipa kodi 3960 un 3961) un 240 t (tipa kods 3974), drīkst tikai pamatojoties uz šo transportieru Tehniskās ekspluatācijas noteikumiem.

Tukšus transportierus ar astoņām un vairāk asīm, kuri smagāki par 3000 t vilcienos atļauts ievietot tikai vilciena sastāva pēdējā ceturtdaļā. Mazāka svara vilcienos minētos transportierus drīkst ievietot vilciena sastāva jebkurā daļā.

4. Hoperdozatori drīkst kursēt pa dzelzceļa vispārējās lietošanas ceļiem pieļaujama tikai slēgtos maršrutos, paredzot katrā maršrutā vienu vagonu tā apkalpojošajai brigādei.

Hoperdozatoru skaitu katrā maršrutā nosaka tehnoloģiskās prasības un to izkraušanas noteikumi.

Hoperdozatoru krautos un tukšos slēgtos maršrutus var papildināt līdz pilnai vilcienu grafikā noteiktai garuma vai svara normai ar jebkuru ritošo sastāvu, ja tos nevajag atkabināt starpstacijās un tie neierobežo vilciena kustības noteikto ātrumu.

Šī atļauja neattiecas uz dumpkārvagoniem (izņemot 6VC-60 un 7VS-60 tipu). Hoperdozatoru CNII-2 un CNII-3 krautu maršrutu kopējais svars nedrīkst pārsniegt 2600 t. Šādu vilcienu pieļaujamais ātrums nedrīkst pārsniegt sastāvā ievietoto hoperdozatoru pieļaujamo maksimālo ātrumu.

Ja krautu un tukšu hoperdozatoru maršruts sagatavots braukšanai pa iecirkni ar noteikto ātrumu, hoperdozatoru maršruta mašīnistam (mehāniķim) nosūtīšanas stacijā jāieraksta kravas dokumentos (pavadzīmē, bet, ja dozatori tukši - pārsūtīšanas pavadzīmē), ka maršruts sagatavots braukšanai, visas hoperdozatoru izkraušanas un dozēšanas ierīces pārbaudītas, apskatītas un sagatavotas pilnīgam transportēšanas stāvoklim.

Hoperdozatoru dozēšanas ierīču tehnisko apkopi veic mehāniķu brigāde, kas apkalpo hoperdozatorus.

Vagonu apskati un vagonu daļu nepieciešamo remontu veic vagonu tehniskās apkopes punktu darbinieki parastajā kārtībā.

Kravas vilcienu sastāvā var nosūtīt tikai tukšus hoperdozatorus bez mehāniķu pavadības pēc izgatavotājrūpnīcas, vagonu depo, remontrūpnīcas, ceļa saimniecības apakšvienības pieprasījumiem, ja nepieciešams tos nosūtīt uz pierakstīšanas vietu, remontā vai no remonta, regulēšanas kārtībā u.tml., noformējot šo pārvadājumu saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par staciju komerciālās atskaites veikšanu un saskaņā ar bojāto vagonu daudzumu un remonta uzskaiti.

Pirms hoperdozatoru nosūtīšanas nosūtītājs tos sagatavo atbilstoši transportēšanai un nosūtīšanas stacijā ieraksta pārvadāšanas dokumentos, ka tie sagatavoti braucienam ar maksimālajiem kustības ātrumiem.

Krauts hoperdozators, kas atkabināts no maršruta bojājuma dēļ, līdz tā nosūtīšanai remontā maršruta mehāniķim jāizkrauj un jāsagatavo transportēšanai. Stacijas priekšnieks nosūta bojātos hoperdozatorus tikai tad, ja tiem ir attiecīgs nosūtīšanas pieteikums, kā arī pārsūtīšanas un pārvadāšanas dokumenti.

5. Privāto infrastruktūru pārvaldītājiem un pārvadātājiem piederošo dumpkārvagonu kursēšana pa dzelzceļa publiskās infrastruktūras ceļiem notiek saskaņā ar publiskās infrastruktūras pārvaldītāja norādījumiem.

Pirms atļauj dumpkārvagoniem izbraukt uz dzelzceļa publiskās infrastruktūras ceļiem, tos apskata komisija, kuras sastāvā ir vagonu depo, ekspluatācijas iecirkņa un stacijas pārstāvjiem. Šai komisijai pēc dumpkārvagonu tehniskās apskates, jādod atzinums par to ekspluatācijas derīgumu uz dzelzceļa publiskās infrastruktūras ceļiem saskaņā ar noteikumiem, kuri norādīti dumpkārvagonu ekspluatācijas pieteikumā, par ko tiek sastādīts attiecīgs akts.

Uz dzelzceļa publiskās infrastruktūras ceļiem drīkst braukt dumpkārvagoni:

5.1. 6VS-60 un 7VS-60 tipa dumpkārvagoni ar ātrumieu, kas noteikts kravas vilcieniem, pilnsastāva maršrutiem, kā arī apvienotām grupām, kas papildinātas ar jebkuru krautu vai tukšu ritošo sastāvu saskaņā ar sastāva formēšanas plānu;

5.2. cita tipa dumpkārvagoniem ar ātrumu, kas noteikts to attiecīgajiem tipiem maršrutos, un ar svaru ne vairāk par 2600 t, papildinot maršrutus ar jebkuru tukšu ritošo sastāvu līdz noteiktajam sastāva garumam, vai ar krautu ritošo sastāvu - līdz noteiktajai vilciena svara normai.

Dumpkārvagonu maršrutus var papildināt tikai ar tādu ritošo sastāvu, kuru nevajag atkabināt starpstacijās un, kas neierobežo dumpkārvagonu maršrutu kustības ātrumu.

Dumpkārvagonu maršrutus un apvienotās visu tipu dumpkārvagonu grupas jāpavada to īpašnieka norīkotai brigādei, kurā ietilpst mašīnists (mehāniķis) un viņa palīgs un kuri pārzin dumpkārvagonu ierīces un to ekspluatācijas noteikumus.

Pārsūtīt var tikai tukšus dumpkārvagonus ar vilcieniem remontēšanai, uz darba vietu, vai atsūtīt no remonta, turklāt, ar kravas vilcieniem noteiktajiem ātrumiem (VS-100 un 2 VS-105 tipa dumpkārvagonus ar ātrumu ne lielāku par 80 km/h), pie tam 6VS-60 un 7VS-60 tipa dumpkārvagonus var ievietot jebkurā vilciena sastāva vietā, bet pārējos - kravas vilciena beigās.

Dumpkārvagoniem, kas atrodas uz dzelzceļa publiskās infrastruktūras ceļiem, tehnisko apkopi veic tāpat kā citiem vagoniem.

Krautu dumpkārvagonu atkabināšanu no dumpkārvagonu maršrutiem tehniska vai komerciāla bojājuma dēļ noformē saskaņā ar noteikumiem par kravu pārvadāšanu maršrutos un vagonu grupās ar vienu kopējo kravas pavadzīmi. Nosūtīšanas dokumentos uzrāda īpašas atzīmes, kas ir kravas pamatdokumentos, un obligāti uzraksta VU-23 veidlapas paziņojumu.

6. Smagā tipa ceļa remonta mašīnas (sliežu licējceltņi, šķembu attīrīšanas mašīnas, sniegvācējmašīnas u.c.), dzelzceļa kravas celtņus un citas speciālā ritošā sastāva vienības (pārvietojamās elektroiekārtas, mašīnas kontakttīklu balstu pāļveida pamatu būvbedru rakšanai u.tml.) pārsūta (kravas vilcienos vai ar atsevišķu vilces līdzekli) tikai pēc struktūrvienības, kam pieder šī mašīna, pieprasījuma.

Šīs mašīnas transportēšanai ar vilcienu sagatavo kravas nosūtītājs saskaņā ar tehnisko noteikumu (instrukciju) prasībām vai saskaņā ar attiecīgā agregāta pases datiem. Par agregāta sagatavošanu transportēšanai nosūtītājs attiecīgi ieraksta pārvadājuma dokumentos.

Agregāta sagatavotību transportēšanai vilcienā pārbauda Infrastruktūras pārvaldītāja izveidota komisija.

Agregātus ievieto kravas vilcienos saskaņā ar norādījumiem, kas paredzēti tehniskajos noteikumos (instrukcijās), vai saskaņā ar pases datiem, kas nosaka attiecīgo agregātu ekspluatācijas kārtību.

Ja saskaņā ar attiecīgajiem tehniskajiem noteikumiem (instrukcijām) vai pases datiem nepieciešams agregātu pārvadāt ar ātrumu, kas mazāks par kravas vilcienam grafikā paredzēto ātrumu, nosūtītājs dokumentā par agregāta gatavību transportēšanai norāda šo maksimālo ātrumu.

7. Nedarbojošās lokomotīves un citus vilces līdzekļus nosūta pēc lokomotīvju depo priekšnieka vai rūpnīcas administrācijas pieprasījuma pēc vilces līdzekļa tehniskā stāvokļa pārbaudes, ko noformē ar noteikta parauga aktu. Aktā, ko kopā ar pieprasījumu uzrāda nosūtīšanas stacijas priekšniekam, norāda vilces līdzekļa atļauto maksimālo braukšanas ātrumu.

Akta otro eksemplāru izsniedz vilces līdzekļa pavadonim.

Nedarbojošās lokomotīves, kuras jātransportē, ievieto kravas vilcienā aiz priekšējā vilces līdzekļa (ne vairāk kā divas viensekcijas vai vienu divsekciju vai trīssekciju lokomotīvi).

Lokomotīvju pārsūtīšanas kārtību grupās nosaka ar Pārvadātāju saskaņoti Infrastruktūras pārvaldītāja norādījumi.

Pārsūtot motorvagonu ritošo sastāvu kravas vilcienos, to ievieto vilciena galā (kā pēdējos).

8. Speciālos formējumus pārsūta, ja šo formējumu priekšnieks iesniedzis pieteikumu saskaņā ar Infrastruktūras pārvaldītāja attiecīgu rīkojumu.

Saskaņā ar šo formējumu raksturu un ritošā sastāva tipiem Infrastruktūras pārvaldītāja rīkojumā norāda kustības drošību un kārtību.

9. Atsevišķos gadījumos tvaika lokomotīvju izmantošanas kārtību speciālos vilcienos (piem., tūristu retrovilcienos u.c.) nosaka Infrastruktūras pārvaldītājs, saskaņojot ar Pārvadātāju.

Dzelzceļa departamenta direktors J.Veidemanis

11.pielikums

Minimālās piesega normas vilcienos un veicot manevrus ar vagoniem, kuros iekrautas 1. klases bīstamās kravas (sprādzienbīstamas kravas)

Piesegvagonu skaits (fiziskās vienībās)
Vagoniem, kuros
iekrautas 1. klases Pārējiem
Ritošais sastāvs un noteikumi, bīstamās kravas ar vagoniem,
N. kā tos piesegt no vagoniem, 115., 119., 121., 126., kuros
p.k. kuros pārvadā 1. klases 128., 130., 134., 137., iekrautas
bīstamās kravas 141., 143., 148., 154., 1. klases
155., 156., 167., 168., bīstamās
176., 179., 182., 199. kravas
nosacīto numuru
1. Visi vagoni ar 1. klases bīstamajām 3 3
kravām no priekšējās lokomotīves,
neatkarīgi no vilces veida
2. No vilciena beigām (ieskaitot pēdējo 3 3
vagonu)
3. No vagoniem, kuros ir cilvēki (t.sk. 3 3
armijas personālsastāvs)
4. Ritošais sastāvs (vagoni, lokomotīves, 3 1
kuras nestrādā, dzelzceļa celtņi un citi
mehānismi) ar pavadoņiem, speciāli
norīkotiem darbiniekiem kravu
pārvadāšanai (t.sk. ar sardzi) no
vagoniem ar 1. klases bīstamām kravām
5. No vagoniem ar bīstamām kravām 3 3
(izņemot 2., 3., 4., 5. klases un 6.1.
apakšklases bīstamās kravas)
6. No vagoniem ar 2., 3., 4., 5. klases un Vienā vilciena sastāvā 3
6.1. apakšklases bīstamām kravām pārvadāt aizliegts
7. No tukšām cisternām, kuras paredzētas 1 1
bīstamo kravu pārvadāšanai
8. No vagoniem ar 1. klases bīstamajām 3 3
kravām, kurām ir 115., 119., 121., 126.,
128., 130., 134., 137., 141., 143., 148.,
154., 155., 156., 167., 168., 176., 179.,
182., 199. nosacītais numurs
9. No vagoniem ar pārējām bīstamām 3 Piesegs nav
kravām nepieciešams
10. Ar kokmateriāliem, tērauda un 1 1
dzelzsbetona sijām, sliedēm, caurulēm un
citām tamlīdzīgām kravām, kas izvirzās
pāri vagonu gala sijām, krautas platformas
un pusvagoni no vagoniem ar 1. klases
bīstamajām kravām
11. Veicot manevrus, vagonu padošanu 1 1
(novākšanu) uz privātās lietošanas ceļiem
(pievedceļiem) - vagonus ar 1. klases
bīstamajām kravām no vilces līdzekļa,
neatkarīgi no tā tipa

Dzelzceļa departamenta direktors J.Veidema

12.pielikums

DZ12.JPG (170967 BYTES)

Dzelzceļa departamenta direktors J.Veidemanis

13.pielikums

DZ13.JPG (45938 BYTES)

Dzelzceļa departamenta direktors J.Veidemanis

14.pielikums

DZ14.JPG (39173 BYTES)

Dzelzceļa departamenta direktors J.Veidemanisnis s

06.06.2000