Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.227

Rīgā 2003.gada 29.aprīlī (prot. Nr.23, 44.§)

Valsts sanitārās inspekcijas nolikums

Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu un Epidemioloģiskās drošības likuma 6.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Valsts sanitārā inspekcija (turpmāk - inspekcija) ir Veselības ministrijas pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde.

2. Inspekcijai ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un pilnu inspekcijas nosaukumu. Inspekcijai ir valsts budžeta konti Valsts kases norēķinu centrā. Inspekcija tiek finansēta no valsts pamatbudžeta.

 

II. Inspekcijas funkcijas, uzdevumi un tiesības

3. Inspekcijas funkcijas ir ar sabiedrības veselības aizsardzību un patērētāju tiesību aizsardzību saistīto normatīvo aktu ievērošanas valsts uzraudzība un kontrole Latvijas teritorijā epidemioloģiskās drošības, vides higiēnas, dzeramā ūdens nekaitīguma, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu tirdzniecības un lietošanas, kā arī kosmētikas līdzekļu drošuma jomās.

4. Inspekcija veic valsts uzraudzību un kontroli:

4.1. epidemioloģiskās drošības jomā -, kontrolējot normatīvajos aktos noteikto profilakses un pretepidēmijas prasību izpildi;

4.2. vides higiēnas jomā:

4.2.1. kontrolējot normatīvajos aktos noteikto higiēnas prasību izpildi paaugstināta riska objektos, arī rekreācijas teritorijās. Inspekcija nekontrolē higiēnas prasību izpildi pārtikas aprites uzņēmumos, izņemot ūdens apgādes uzņēmumus;

4.2.2. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos kontrolējot saimnieciskas darbības radītu vides riska faktoru nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību dzīvojamo un publisko ēku telpās (dzīvojamo ēku telpās - pēc iedzīvotāju pieprasījuma) un to teritorijā;

4.3. dzeramā ūdens nekaitīguma jomā -, kontrolējot normatīvajos aktos noteikto dzeramā ūdens nekaitīguma nodrošināšanas prasību izpildi publiskajos dzeramā ūdens apgādes objektos no ūdens ņemšanas vietas līdz patērētājam, kā arī kontrolējot normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām;

4.4. ķīmisko vielu, ķīmisko produktu un biocīdu tirdzniecības un lietošanas jomā -, lai nodrošinātu iedzīvotāju un patērētāju interešu, veselības un dzīvības aizsardzību, kontrolējot normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi ķīmisko vielu, ķīmisko produktu un biocīdu tirdzniecībā un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos - ķīmisko vielu, ķīmisko produktu un biocīdu lietošanā, arī dezinfekcijā, dezinsekcijā un deratizācijā;

4.5. kosmētikas līdzekļu drošuma jomā:

4.5.1. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izveidojot un uzturot Latvijā ražoto un importēto kosmētikas līdzekļu un to sastāvdaļu datu bāzes;

4.5.2. kontrolējot normatīvajos aktos noteikto kosmētikas līdzekļu drošuma prasību izpildi, kā arī labas ražošanas prakses nosacījumu ievērošanu kosmētikas līdzekļu ražošanā, lai nodrošinātu iedzīvotāju un patērētāju interešu, veselības un dzīvības aizsardzību.

5. Inspekcija:

5.1. atbilstoši kompetencei izskata fizisko un juridisko personu sūdzības, iesniegumus un priekšlikumus un sniedz atbildes uz tiem;

5.2. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz informāciju un priekšlikumus valsts un pašvaldību institūcijām un uzņēmumiem, kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām par inspekcijas kompetencē esošajiem jautājumiem;

5.3. saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic citus uzdevumus.

6. Inspekcijas tiesības ir:

6.1. atbilstoši kompetencei veikt kontroli jebkurā minētās darbības jomas objektā visā Latvijas teritorijā un sekot, lai attiecīgās juridiskās un fiziskās personas ievērotu normatīvajos aktos noteiktās prasības, novērstu neatbilstību noteiktajām normām, kā arī pārtrauktu iedzīvotāju un patērētāju interesēm, veselībai un dzīvībai kaitīgas darbības vai bezdarbību;

6.2. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un bez maksas saņemt uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju no fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām;

6.3. sagatavot un iesniegt Veselības ministrijā priekšlikumus par normatīvo aktu projektiem un veicamajiem pasākumiem ar valsts uzraudzību un kontroli saistītajās inspekcijas kompetencē esošajās darbības jomās;

6.4. izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, uzlikt administratīvos sodus un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt tiesībaizsardzības iestādēs materiālus par pārkāpumiem, kā arī celt prasības tiesā pret vainīgajām fiziskajām un juridiskajām personām par iedzīvotāju un patērētāju interesēm, veselībai un dzīvībai nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu;

6.5. iesniegt priekšlikumus kompetentajās institūcijās par nepieciešamību apturēt vai anulēt valsts pilnvarojumu vai akreditāciju atbilstības novērtēšanas, sertifikācijas un inspicēšanas institūcijām, kuras darbojas inspekcijas kompetencē esošajās darbības jomās, kā arī pieprasīt citu institūciju izsniegto atļauju, licenču vai atbilstības apliecinājumu anulēšanu, ja tiek konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi inspekcijas kompetencē esošajās darbības jomās;

6.6. citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

 

III. Inspekcijas darbības tiesiskums un darbības pārskati

7. Lai nodrošinātu valsts uzraudzību un kontroli, inspekcija sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm, valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, ārvalstu un starptautiskajām institūcijām un organizācijām, kā arī piedalās valsts, starpvalstu un starptautisko programmu un projektu īstenošanā.

8. Inspekcija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz gada publiskos pārskatus, pārskatus par finanšu līdzekļu izlietošanu, kā arī citus pārskatus.

9. Lai nodrošinātu inspekcijas darbības tiesiskumu, inspekcijā ir izveidota iekšējās kontroles sistēma, kā arī noteikta lēmumu pārbaudes kārtība. Inspekcijai ir darbības reglaments, un inspekcijas darbības tiek dokumentētas.

10. Inspekcija par kontroles un uzraudzības rezultātiem informē attiecīgo pašvaldību vai valsts pārvaldes institūciju, kuras pārziņā ir pārbaudītais objekts.

 

IV. Inspekcijas struktūra un personāls

11. Inspekciju vada direktors. Direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata veselības ministrs.

12. Inspekcijas direktors vienlaikus ir arī galvenais valsts sanitārais inspektors.

13. Inspekcijas struktūru nosaka inspekcijas direktors. Inspekcijas iedalījumu teritoriālajās struktūrvienībās direktors nosaka pēc saskaņošanas ar veselības ministru.

14. Inspekcijas direktors organizē inspekcijas darbu atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam un citiem normatīvajiem aktiem.

15. Inspekcijas direktoram ir vietnieks. Direktora vietnieks organizē uzraudzības un kontroles darbu inspekcijas kompetencē esošajās jomās. Direktora vietnieks ir arī galvenā valsts sanitārā inspektora vietnieks. Inspekcijas direktoram var būt citi vietnieki.

16. Inspekcijas teritoriālās struktūrvienības vadītājs vienlaikus ir attiecīgās teritorijas vecākais valsts sanitārais inspektors. Inspekcijas reģionālās struktūrvienības vadītājs vienlaikus ir galvenā valsts sanitārā inspektora vietnieks attiecīgajā reģionā.

17. Inspekcijas amatpersonas ir inspekcijas direktors, direktora vietnieki, struktūrvienību vadītāji, struktūrvienību vadītāju vietnieki, vecākie inspektori, inspektori, jaunākie inspektori, vecākie referenti, referenti, vecākie eksperti, eksperti un jaunākie eksperti.

18. Kontroles un uzraudzības pilnvaras ir šādām inspekcijas amatpersonām: inspekcijas direktoram (galvenajam valsts sanitārajam inspektoram), direktora vietniekam (galvenā valsts sanitārā inspektora vietniekam), kontroles un uzraudzības struktūrvienību vadītājiem un vadītāju vietniekiem, vecākajiem inspektoriem, inspektoriem, jaunākajiem inspektoriem, vecākajiem ekspertiem, ekspertiem un jaunākajiem ekspertiem (turpmāk - inspektori).

19. Inspektoriem, veicot darba pienākumus, ir īpašas atšķirības zīmes - žetoni, kā arī dienesta apliecības. Apliecības un žetona paraugus, kā arī to nēsāšanas un uzrādīšanas kārtību apstiprina inspekcijas direktors.

20. Inspekcijas amatpersonas, sniedzot informāciju, ievēro Informācijas atklātības likumu. Inspekcijas amatpersonām ir aizliegts izpaust fizisko un juridisko personu komercnoslēpumus, kas tām ir kļuvuši zināmi, pildot dienesta pienākumus.

21. Inspekcijas amatpersonu lēmumus vai faktisko rīcību var apstrīdēt augstākā iestādē. Ja persona nav apmierināta ar augstākās iestādes lēmumu vai faktisko rīcību, to var pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ar uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanu saistītu lēmumu pārsūdzēšana neaptur to izpildi.

 

V. Inspektoru tiesības

22. Inspektoriem atbilstoši kompetencei un noteiktajām pilnvarām, īstenojot valsts uzraudzību un kontroli, ir tiesības:

22.1. bez iepriekšēja brīdinājuma, īpašas atļaujas, maksas un citiem ierobežojumiem netraucēti apmeklēt un kontrolēt jebkuru objektu visā Latvijas teritorijā neatkarīgi no tā padotības un apmeklēšanas režīma, izņemot speciālā režīma iestādes un teritorijas, kuru apmeklēšana jāsaskaņo ar attiecīgās iestādes vadību vai teritorijas administrāciju. Saskaņošana nav nepieciešama, ja radušās pamatotas aizdomas par to, ka objektā var būt infekcijas slimību izraisītāji vai tajā nodarbinātie var veicināt minēto izraisītāju pārnešanu;

22.2. pieprasīt, lai kontrolējamās fiziskās un juridiskās personas nodrošinātu inspektoriem nepieciešamos darba apstākļus objektā;

22.3. pieprasīt, lai kontrolējamās fiziskās un juridiskās personas nodrošinātu objekta vadītāja, objekta atbildīgās amatpersonas vai cita pārstāvja klātbūtni kontroles laikā;

22.4. veikt kontroli bez objekta pārstāvja klātbūtnes, ja kontrolējamā persona neizpilda šo noteikumu 22.3.apakšpunktā minēto prasību. Šādā gadījumā, ja nepieciešams, pieaicina lieciniekus;

22.5. kontroles laikā netraucēti veikt produktu, produkcijas, preču, mantu, transportlīdzekļu, telpu, iekārtu, ierīču un citu priekšmetu apskati;

22.6. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ņemt preču un vides paraugus un organizēt to laboratorisko vai cita veida ekspertīzi, ja ir konstatēta neatbilstība vai ir pamatotas aizdomas par attiecīgā objekta, preces vai pakalpojuma neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, vai ekspertīze ir nepieciešama, lai konstatētu higiēnisko stāvokli un veiktos pretepidēmijas pasākumus;

22.7. pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama kontrolei, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izņemt dokumentus vai saņemt apliecinātas to kopijas;

22.8. pieprasīt, lai juridiskās un fiziskās personas izpildītu normatīvajos aktos noteiktās prasības, novērstu neatbilstību noteiktajām normām, veiktu pasākumus situācijas uzlabošanai, kā arī pārtrauktu iedzīvotāju un patērētāju interesēm, veselībai un dzīvībai kaitīgas darbības vai bezdarbību;

22.9. pieņemt lēmumus, sniegt atzinumus, izdot rīkojumus, sastādīt aktus un protokolus, noteikt obligāti veicamos pasākumus, izskatīt materiālus par normatīvo aktu pārkāpumiem, kā arī veikt citas normatīvajos aktos paredzētās darbības;

22.10. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piemērot fiziskajām un juridiskajām personām sodu par administratīvo pārkāpumu;

22.11. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņemt lēmumus par uzņēmuma, iestādes vai organizācijas darbības apturēšanu;

22.12. ja nepieciešams, inspekcijas uzdevumu veikšanai pieaicināt policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekus;

22.13. ierosināt citu institūciju izsniegto atļauju, licenču vai atbilstības apliecinājumu anulēšanu, ja tiek konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi inspekcijas kompetencē esošajās darbības jomās;

22.14. izmantot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

 

VI. Noslēguma jautājums

23. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1997.gada 29.jūlija noteikumus Nr.261 "Valsts sanitārās inspekcijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 194./195.nr.).

Ministru prezidents E.Repše

Veselības ministre I.Circene

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 7.maiju.