Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 03.01.1997. - 08.11.2001. / Vēsturiskā
Tiesību akts netiek attēlots spēkā esošajā redakcijā. Attēloto redakciju var nomainīt izvēlnē virs tiesību akta teksta.
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Par zemes privatizāciju lauku apvidos
I nodaļa
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Zemes privatizācijas uzdevumi

Zemes privatizācijas galvenie uzdevumi ir:

1) radīt pamatu un garantijas lauksaimniecības attīstībai;

2) atjaunot zemes īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem, kam tās bija 1940. gada 21. jūlijā, vai viņu mantiniekiem;

3) nodot zemi pret atlīdzību īpašumā Latvijas Republikas pilsoņiem;

4) (izslēgts ar 05.12.1996. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.1994. un 05.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 03.01.1997.)

2. pants. Zemes privatizācijas pamatprincipi

Zemes privatizācija lauku apvidos veicama, ievērojot šādus pamatprincipus:

1) zemes privatizācija notiek, ievērojot Latvijas Republikas 1990. gada 21. novembra likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 49);

2) tiek atjaunotas zemes īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem, kam tās bija 1940. gada 21. jūlijā, vai viņu mantiniekiem;

3) privatizējot zemi, tiek ievērotas pašreizējo ēku un būvju īpašnieku, zemes lietotāju, kā arī valsts un pašvaldību likumīgās intereses;

4) kopā ar zemi privatizējami uz tās augošie meži, daudzgadīgie stādījumi un virszemes ūdeņi, izņemot publiskos ūdeņus;

5) zeme īpašumā tiek piešķirta Latvijas Republikas pilsoņiem un Latvijā reģistrētajām juridiskajām personām;

6) zemes privatizācija notiek uz Latvijas Republikas pilsoņu vai Latvijā reģistrēto juridisko personu pieprasījuma pamata, ievērojot brīvprātības principu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 03.01.1995.)

3. pants. Privatizējamā zeme

Privatizācijai lauku apvidos ir pakļauta zeme, kura 1940.gada 21.jūlijā bija fizisko personu īpašumā, valsts, pašvaldību un citu juridisko personu īpašumā, ja šī zeme līdz 1996.gada 1.novembrim piešķirta fiziskajai personai pastāvīgā lietošanā, rezervēta uz termiņpieprasījuma pamata vai piešķirta pastāvīgā lietošanā kā līdzvērtīga zeme bijušā zemes īpašuma vietā.

(Otrā daļa izslēgta ar 05.12.1996. likumu)

Ar aizsargājamiem dabas objektiem aizņemtās zemes nodošanu īpašumā reglamentē speciāli likumdošanas akti.

Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pēc to pieprasījuma tiek atjaunotas īpašuma tiesības uz derīgo izrakteņu atradņu un iegulu teritorijām, nosakot, ka zemes dzīļu izmantošanu reglamentē atsevišķs likums.

(16.12.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.1994., 05.10.1995. un 05.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 03.01.1997.)

4. pants. Zemes privatizācijas veidi

Zemes privatizācijas veidi ir:

1) zemes īpašuma tiesību atjaunošana bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem;

2) zemes īpašuma tiesību piešķiršana par samaksu Latvijas Republikas pilsoņiem.

Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem tiek atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, atdodot dabā viņu bijušo zemes īpašumu vai tā daļu vai piešķirot īpašumā līdzvērtīgu zemi citā vietā attiecīgā pagasta vai rajona robežās vai arī citos republikas pagastos ar šo pagastu zemes komisijas lēmumu no nepieprasītās zemes vai valsts vai pašvaldību zemes.

Šā likuma III nodaļā noteiktajā kārtībā bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ir tiesības saņemt kompensāciju par bijušo zemes īpašumu vai tā daļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.1994. un 05.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 03.01.1997.)

II nodaļa
ZEMES ĪPAŠUMA TIESĪBU ATJAUNOŠANA

5. pants. Personas, kurām atjaunojamas zemes īpašuma tiesības

Zemes īpašuma tiesības atjaunojamas uz personiskā pieprasījuma pamata bijušajiem zemes īpašniekiem, kuru īpašumā zeme Latvijas Republikā bija 1940. gada 21. jūlijā, vai viņu mantiniekiem saskaņā ar Latvijas Republikas 1937. gada Civillikumu.

Gadījumos, kad šajā pantā minētajām personām nav atjaunotas zemes īpašuma tiesības šajā likumā paredzēto ierobežojumu dēļ, minētās tiesības ir jāatjauno, tiklīdz zuduši iepriekšminētie šķēršļi īpašuma tiesību atjaunošanai, ja nav saņemta kompensācija vai līdzvērtīga zeme citā vietā.

Ja zemes īpašuma tiesības pēc stāvokļa uz 1940.gada 21.jūliju neapliecina valsts arhīvu izziņas, tiesas spriedumi vai citi zemes īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti, arī līdz 1940.gada 21.jūlijam sastādīti zemesgrāmatu akti vai notariāli apliecināti zemes pirkšanas līgumi, īpašuma tiesības uz noslēgtā zemes atsavināšanas līguma, nomas-izpirkuma vai izpirkuma līguma pamata atzīst tiesa, ja konstatēta šo darījumu likumība un ja zemes izpirkšanas gadījumā daļēji vai pilnībā nokārtota pirkuma maksa.

Bijušie zemes īpašnieki un viņu mantinieki ir atbrīvojami no valsts nodevas, ja viņu īpašuma tiesības ir atzītas ar tiesas nolēmumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.1994., 05.10.1995. un 05.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 03.01.1997.)

6. pants. Zemes nodošana īpašumā bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem

Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem tiek atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, ja zemes pieprasījums iesniegts līdz 1991. gada 20. jūnijam, izņemot gadījumus, kad zemes reformas pirmajā kārtā šī zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām personām zemnieku saimniecību, piemājas saimniecību, individuālo augļu dārzu, dzīvojamo māju un vasarnīcu uzturēšanai, līdz 1990. gada 21. novembrim iesākto celtniecības objektu pabeigšanai, valstij un pašvaldībām piederošo ēku, būvju un neražojoša rakstura koplietošanas objektu uzturēšanai.

Ja zemes reformas pirmajā kārtā zeme ir piešķirta citai fiziskajai personai, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, šā panta pirmajā daļā minētajos izņēmuma gadījumos zeme paliek valsts īpašumā, bet fiziskajai personai saglabājas zemes lietošanas tiesības.

Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuri zemes pieprasījumu iesnieguši pēc 1991. gada 20. jūnija, viņu bijusī zeme tiek atdota īpašumā, izņemot gadījumus, kad šī zeme līdz pieprasījuma iesniegšanas brīdim ir piešķirta pastāvīgā lietošanā citai fiziskajai personai, kā arī valstij un pašvaldībām piederošo ēku, būvju un neražojoša rakstura koplietošanas objektu uzturēšanai. Uz zemi, kas piešķirta lietošanā juridiskajām personām citām vajadzībām, tiek atjaunotas bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku īpašuma tiesības, bet lietošanā šādu zemi viņi saņem ne vēlāk kā piecu gadu laikā, politiski represētās personas — ne vēlāk kā gada laikā pēc zemes pieprasījuma iesniegšanas.

Valsts selekcijas saimniecībām, valsts izmēģinājumu saimniecībām, valsts zinātniskās pētniecības saimniecībām un lauksaimniecības mācību iestāžu saimniecībām ir garantētas tiesības nomāt zemi Zemkopības ministrijas apstiprinātās platībās līdz šo zemju izpirkšanai un īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā. Zeme izpērkama līdz 1998. gada 1.jūlijam. Šīm saimniecībām ir pienākums maksāt zemes īpašniekiem gada nomas maksu — līdz 5 procentiem no zemes kadastrālās vērtības — līdz zemes izpirkšanai.

Ja uz bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku pieprasītās zemes atrodas juridiskajām personām piederošas ēkas un būves, kā arī fizisko personu ēkas un būves, kuras iegūtas likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteiktajā kārtībā, šīm juridiskajām un fiziskajām personām ir garantētas tiesības nomāt zemi, ko aizņem ēkas, būves un pagalms, un vēl zemi līdz 0,5 hektāru platībā šo ēku un būvju uzturēšanai. Iepriekš minētās zemes robežas un platību nosaka attiecīgā pagasta zemes komisija.

Ja fiziskās vai juridiskās personas ēkas un būves ieguvušas likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteiktajā kārtībā, tām nomas maksa par zemi, ko aizņem ēkas, būves un pagalms, un šo ēku un būvju uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0,5 hektāru platībā nedrīkst pārsniegt 5 procentus no zemes kadastrālās vērtības.

Ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem zemi vai tās daļu dabā nevar atdot, viņiem ir tiesības saņemt īpašumā līdzvērtīgu zemi citā vietā vai kompensāciju.

Ja bijušais zemes īpašnieks saskaņā ar likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" nav saņēmis zemi lietošanā, bet ir vienojies ar kādu no saviem radiniekiem (iespējamo mantinieku), ka šis radinieks realizē zemes lietošanas tiesības, tad pašreizējais zemes lietotājs, pamatojoties uz jebkurā veidā noslēgto vienošanos, iegūst arī tiesības uz zemes īpašuma tiesību atjaunošanu bijušā īpašnieka vietā. Savu rakstveida piekrišanu tam bijušais zemes īpašnieks var personiski iesniegt attiecīgajai Tautas deputātu padomei vai nosūtīt tai paziņojumu, uz kura notariāli apliecināts viņa paraksta īstums.

Ja bijušais zemes īpašnieks saskaņā ar likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" nav saņēmis zemi lietošanā, bet ir vienojies ar kādu no saviem radiniekiem (iespējamo mantinieku), ka Šis radinieks realizē zemes lietošanas tiesības, tad iepriekšminētais radinieks, pamatojoties uz jebkurā veidā noslēgto vienošanos, iegūst arī tiesības uz zemes īpašuma tiesību atjaunošanu bijušā īpašnieka vietā. Savu rakstveida piekrišanu tam bijušais zemes īpašnieks var personiski iesniegt attiecīgajai pagasta padomei vai nosūtīt tai paziņojumu, uz kura notariāli apliecināts viņa paraksta īstums. Ja bijušais zemes īpašnieks pieprasījis kompensāciju, pašreizējam lietotājam zemi īpašumā var piešķirt tikai par samaksu. Iepriekšminētā kārtība attiecas arī uz gadījumiem, kad zemes reformas gaitā īpašnieka mantinieks, kas pieprasījis vai saņēmis zemi lietošanā, atsakās no tās par labu kādam savam radiniekam (iespējamam mantiniekam).

Ja zemes īpašnieka pēc pakāpes tuvākais lejupējais mantinieks (dēls, meita) noteiktā termiņā nav iesniedzis zemes īpašuma tiesību atjaunošanas pieprasījumu vai pieprasījumu kompensācijas saņemšanai, zemes īpašumu bez maksas nodod jebkuram citam mantiniekam, ja šī zeme piešķirta viņam lietošanā vai pieprasīta īpašumā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Ja uz mantojamo zemi ir pieteicies gan zemes lietotājs, gan bijušā zemes īpašnieka citi pēc pakāpes tuvākie lejupējie mantinieki, tad visiem ir vienādas mantošanas tiesības un zemes lietotājs īpašumā bez maksas iegūst tikai savu mantojamās zemes daļu.

Visos zemes īpašuma tiesību atjaunošanas gadījumos mantojuma nodeva nav jāmaksā.

(16.12.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.1994., 05.10.1995. un 05.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 03.01.1997.)

7. pants. Juridisko personu zemes lietošanas tiesības

Juridiskās personas, kam zeme piešķirta lietošanā saskaņā ar likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos", saglabā zemes lietošanas tiesības līdz pieciem gadiem atbilstoši mērķim, kādam šī zeme tika piešķirta lietošanā, ja saskaņā ar šā likuma 6. pantu uz šo zemi atjaunotas īpašuma tiesības tās bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Politiski represēto personu zemes īpašuma tiesību atjaunošanas pieprasījumu gadījumos juridiskās personas saglabā zemes lietošanas tiesības līdz vienam gadam pēc politiski represēto personu zemes īpašuma tiesību atjaunošanas pieprasījumu iesniegšanas, izņemot nomā piešķirto zemi līdz 0,5 hektāriem katrai personiskajai palīgsaimniecībai.

Juridiskās personas pienākums ir maksāt zemes īpašniekam nomas maksu, kuras maksimālo lielumu un samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets, izņemot šā likuma 6.panta ceturtajā un sestajā daļā, kā arī 9.panta otrajā daļā minētos gadījumus.

Juridiskās personas var lietot zemi arī gadījumā, ja zemes īpašnieks iesaistījies uzņēmējdarbībā, ieguldot zemes lietošanas tiesības.

(16.12.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.1994., 05.10.1995. un 05.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 03.01.1997.)

8. pants. Zemes īpašuma tiesības apliecinošie dokumenti

Īpašuma tiesības uz zemi apliecina valsts arhīva izziņa, izraksts no pēdējā ieraksta zemes grāmatā vai cita zemes īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta vai arī tiesas spriedums.

Mantiniekiem var atjaunot zemes īpašuma tiesības, ja viņi iesniedz radniecību apliecinošus dokumentus. Zemes īpašnieka nāvi apliecinoši dokumenti nav nepieciešami, ja zemes īpašnieks nav iesniedzis zemes īpašuma tiesību atjaunošanas pieprasījumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 03.01.1997.)

9. pants. Zemes īpašuma tiesību atjaunošana zemes termiņpieprasījuma gadījumos

Ja likumā noteiktajā kārtībā zeme bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem nav piešķirta, bet tikai rezervēta, viņu zemes īpašuma tiesības tiek atjaunotas, saglabājot šīs zemes lietotājiem zemes lietošanas tiesības, bet ne ilgāk par termiņpieprasījuma laiku. Zemes lietotāji maksā zemes īpašniekam nomas maksu saskaņā ar šā likuma 7. pantu.

Ja bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki vēlas saņemt lietošanā tiem rezervēto zemi pirms pieprasītā termiņa, šā panta pirmajā daļā minēto zemes lietotāju (nomnieku) zemes lietošanas (nomas) tiesības saglabājas līdz zemes lietošanas (nomas) termiņa izbeigšanās brīdim. Ja zeme iznomāta personiskajām palīgsaimniecībām, zemes nomas līgumu var pagarināt līdz zemes termiņpieprasījuma beigu termiņam. Tajos gadījumos, kad politiski represētās personas pieprasījušas atjaunot zemes īpašuma tiesības, piemērojami šā likuma 7.panta pirmās daļas noteikumi. Nomas maksa par personiskajām palīgsaimniecībām iznomāto zemi nedrīkst pārsniegt 5 procentus no zemes kadastrālās vērtības.

(16.12.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 03.01.1997.)

10. pants. Zemes, ēku, būvju un augļu dārza (koku) pirmpirkuma tiesības

Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem (ja viņi nav saņēmuši savas zemes vietā līdzvērtīgu zemes gabalu vai kompensāciju), arī tiem, kuri reģistrēti atsevišķā neapmierināto zemes pieprasījumu reģistrā, ir pirmpirkuma tiesības iegūt savā īpašumā ēkas, būves un augļu dārzu (kokus), kuri atrodas uz šīs zemes. Tādas pašas pirmpirkuma tiesības ir ēku, būvju un augļu dārza (koku) īpašniekiem, ja pārdod zemes gabalu. Ja minētās personas nav varējušas izmantot pirmpirkuma tiesības pārdevēja vainas dēļ, tām ir izpirkuma tiesības.

Ja ēku, būvju un augļu dārza (koku) īpašnieks šīs pirmpirkuma tiesības neizmanto, šādas tiesības ir pašvaldībai.

(05.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.01.1997.)

11. pants. Zemes kopplatība, uz kuru var atjaunot zemes īpašuma tiesības

Zemes īpašuma tiesības var atjaunot, atdodot dabā zemi, kas bijusi īpašumā, vai tās vietā piešķirto zemi, kuras maksimālā kopplatība nav ierobežota.

(08.12.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1995.)

III nodaļa
KOMPENSĀCIJAS IZMAKSĀŠANA BIJUŠAJIEM
ZEMES ĪPAŠNIEKIEM VAI VIŅU MANTINIEKIEM

12. pants. Kompensācijas saņemšanas tiesības

Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ir tiesības saņemt kompensāciju par īpašumā bijušo zemi vai tās daļu, ja viņi to vēlas un ja viņi nav saņēmuši zemi dabā vai līdzvērtīgu zemi citā vietā.

Tiesības dzēst zemes īpašuma kompensācijas sertifikātus, saņemot samaksu — 28 latus par sertifikātu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir:

1) bijušajiem zemes īpašniekiem, kuri līdz 1992.gada 31.decembrim ir pieprasījuši kompensāciju vai zemi un šo zemi nav varējuši saņemt likumā noteikto ierobežojumu dēļ;

2) bijušo zemes īpašnieku pirmās šķiras mantiniekiem, kuri līdz 1991.gada 20.jūnijam ir pieprasījuši zemi un nav varējuši to saņemt likumā noteikto ierobežojumu dēļ (ierakstīti neapmierināto zemes pieprasītāju reģistrā);

3) bijušo zemes īpašnieku politiski represētajiem pārdzīvojušajiem laulātajiem un politiski represētajiem pirmās šķiras mantiniekiem, ja viņi līdz 1992.gada 31.decembrim ir pieprasījuši kompensāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1993., 08.12.1994., 05.10.1995. un 05.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 03.01.1997.)

13. pants. Kompensācijas pieprasījuma izskatīšana

Zemes komisija izskata bijušā zemes īpašnieka vai viņa mantinieku pieprasījumu kompensācijas saņemšanai un zemes īpašuma vai mantošanas tiesības apliecinošos dokumentus, kā arī Valsts zemes dienesta aprēķināto kompensāciju, pieņem lēmumu par kompensācijas piešķiršanu un tās apmēru un paziņo par to kompensācijas pieprasītājam.

Ja kompensācijas pieprasītājs ar šo lēmumu nav apmierināts, viņš var to pārsūdzēt pagasta padomē, bet pagasta padomes lēmumu — tiesā.

(05.10.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1995.)

14. pants. Kompensācijas apmērs un izmaksāšanas kārtība

Kompensācijas apmēru nosaka, vadoties pēc zemes kopplatības un tās novērtējuma zemes nacionalizācijas brīdī. Kompensāciju aprēķina rudzu vienībās, pielīdzinot vienu zemes novērtējuma balli (punktu) 70 kilogramu rudzu vērtībai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai rudzu cenai kompensācijas saņemšanas brīdī.

Ja bijušais zemes īpašnieks vai viņa mantinieks iesniedz konkrētus materiālus par savas zemes sadalījumu zemes lietošanas veidos un to kadastrālo novērtējumu, kompensācijas apmēru aprēķina, vadoties pēc iesniegtajiem materiāliem.

Kompensācija izmaksājama naudā vai vērtspapīros Ministru kabineta noteiktajos termiņos un apjomos.

(Ceturtā daļa izslēgta ar 08.12.1994. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1993. un 08.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 03.01.1995.)

IV nodaļa
ZEMES PIEŠĶIRŠANA ĪPAŠUMĀ PAR SAMAKSU

15. pants. Pilsoņi, kuriem var piešķirt zemi īpašumā par samaksu

Zemi var piešķirt īpašumā par samaksu Latvijas Republikas pilsoņiem, kuriem tā piešķirta pastāvīgā lietošanā, ja viņi pilda likumā noteiktos zemes lietotāju pienākumus un uz zemi saskaņā ar šā likuma 6. pantu netiek atjaunotas bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku zemes īpašuma tiesības.

16. pants. Īpašumā par samaksu piešķiramās zemes platības maksimālais apmērs

Īpašumā piešķirtās zemes kopplatība nedrīkst būt lielāka par 150 hektāriem, bet meža platība — par 50 hektāriem.

Jautājumu par lielākas zemes un meža platības piešķiršanu īpašumā izlemj Latvijas Republikas Centrālā zemes komisija, pamatojoties uz attiecīgā pagasta zemes komisijas ieteikumu.

(05.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.01.1997.)

17. pants. Ar zemi saistīto vietējās nozīmes meliorācijas sistēmu un citu būvju nodošana īpašumā

Vienlaikus ar zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pilsoņiem nodod bez atlīdzības īpašumā vietējas nozīmes meliorācijas sistēmu un citu būvju elementus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1993. likumu, kas stājas spēkā 29.12.1993.)

18. pants. Samaksas apmērs par īpašumā piešķirto zemi

Samaksas apmēru par īpašumā piešķirto zemi nosaka, vadoties pēc zemes kopplatības, zemes lietošanas veidu platības, zemes nogabala atrašanās vietas un novērtējuma. Turklāt novērtē un nosaka samaksu par mežaudzi, kas atrodas uz meža zemes, ievērojot mežaudzes sugu un vecumu. Samaksu par īpašumā piešķirto zemi aprēķina rudzu vienībās, pielīdzinot vienu zemes novērtējuma balli (punktu) 70 kilogramu rudzu vērtībai atbilstoši rudzu cenai zemes piešķiršanas brīdī.

Samaksas apmēru par lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēm, kuras piešķir rūpniecības, transporta un citām vajadzībām, aprēķina saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem normatīviem par lauksaimnieciskās un mežsaimnieciskās ražošanas zudumiem, kas radušies zemes atsavināšanas dēļ.

Samaksu par īpašumā piešķirto zemi var samazināt atkarībā no mērķa, kādam zeme tiek nodota, tās lietošanas laika līdz pieprasīšanai īpašumā, pieprasītāja ģimenes stāvokļa un darba stāža lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Kopējais samazinājums nedrīkst pārsniegt 75 procentus no aprēķinātās samaksas summas.

Samaksas aprēķināšanas un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1993. likumu, kas stājas spēkā 29.12.1993.)

V nodaļa
ZEMES PRIVATIZĀCIJAS KĀRTĪBA

19. pants. Zemes privatizācijas institūcijas

Zemes privatizāciju realizē:

1) Latvijas Republikas Centrālā zemes komisija, koordinējot un tiesiski nodrošinot zemes privatizācijas gaitu republikā;

2) Ministru kabinets un tās institūcijas, materiāli un tehniski nodrošinot zemes privatizācijas gaitu republikā;

3) Valsts zemes dienests, veicot zemes ierīcību, zemes īpašumu sagatavošanu (formēšanu) to reģistrācijai, zemes un citu nekustamo īpašumu valsts kadastra izstrādāšanu, ieviešanu un kārtošanu;

4) pašvaldības un to institūcijas, apkopojot un izskatot zemes privatizācijas pieprasījumus un pieņemot lēmumus šajā likumā noteiktajā kārtībā;

5) Latvijas hipotēku un zemes banka vai cita Ministru kabineta noteikta banka, veicot ar privatizāciju saistītās norēķinu un kredīta operācijas;

6) valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra", veicot zemes privatizāciju likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" paredzētajos gadījumos un kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.1993., 16.12.1993. un 05.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 03.01.1997.)

20. pants. Zemes īpašuma pieprasījumu iesniegšana

Bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki, kā arī pilsoņi, kam zeme ir piešķirta pastāvīgā lietošanā, zemes īpašuma pieprasījumus kopā ar šā panta otrajā daļā norādītajiem dokumentiem iesniedz pagasta padomei, kuras teritorijā atrodas privatizējamā zeme.

Zemes īpašuma pieprasījumā jānorāda pastāvīgā lietošanā nodotās zemes platība, īpašumā pieprasītās zemes platība un lietošanas mērķis.

Pieprasījumam pievienojami:

1) dokumenti, kas apliecina zemes īpašuma vai mantošanas tiesības, ja šie dokumenti nav iesniegti, pieprasot zemi lietošanā;

2) īpašumā pieprasāmā zemes nogabala plāns.

Dokumenti, kas apliecina zemes īpašuma vai mantošanas tiesības, iesniedzami attiecīgajai pagasta padomei ne vēlāk kā līdz 1996.gada 1.jūnijam. Šā termiņa nokavēšanas gadījumā zemes īpašuma tiesības var atjaunot tikai tiesa.

Valsts arhīvi līdz 1996.gada 1.jūnijam izsniedz nepieciešamās izziņas personām, kuras līdz 1996.gada 1.aprīlim iesniegušas izziņu pieprasījumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.1994., 05.10.1995. un 12.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 16.07.1996.)

21. pants. Zemes īpašuma pieprasījumu izskatīšana

Pagasta zemes komisija izskata zemes īpašuma pieprasījumus un pieņem lēmumu par bijušā zemes īpašnieka zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu, vai arī par atteikumu.

Pagasta zemes komisijas lēmumu par atteikumu atjaunot bijušā zemes īpašnieka zemes īpašuma tiesības, kā arī par atteikumu piešķirt zemi tās pieprasītājam īpašumā var pārsūdzēt pagasta padomē, bet pagasta padomes lēmumu — tiesā.

Ja pagasta zemes komisija sešu mēnešu laikā no brīža, kad iesniegti šā likuma 20.panta trešajā daļā paredzētie dokumenti, nav izskatījusi bijušā zemes īpašnieka vai viņa mantinieku pieprasījumu atjaunot īpašuma tiesības uz zemi, pretendentiem ir tiesības prasīt īpašuma tiesību atjaunošanu tiesas ceļā.

Centrālā zemes komisija ir tiesīga izskatīt bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku pieprasījumus un pieņemt lēmumus:

1) par robežu grozīšanu zemei, kas piešķirta lietošanā pirms zemes reformas (pirms 1990. gada 20. jūnija) izveidotajām zemnieku saimniecībām šādos gadījumos:

— ja uz bijušā zemes īpašnieka vai viņa mantinieku pieprasītajiem zemes īpašumiem, kas piešķirti zemnieku saimniecībai lietošanā pirms zemes reformas, atrodas viņiem piederošas ēkas un būves, bet neatrodas pašreizējam zemes lietotājam piederošas ēkas un būves;

— ja pirms zemes reformas izveidotās zemnieku saimniecības lietošanā ir politiski represēto vai viņu pirmās šķiras mantinieku pieprasītais mežs;

2) par piemājas saimniecību izveidošanu politiski represētajiem vai viņu pirmās šķiras mantiniekiem, kuri pēc 1991. gada 20. jūnija atguvuši īpašuma tiesības uz ēkām.

(16.12.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.1994. un 05.10.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1995.)

22. pants. Lēmumi par zemes privatizāciju

Lēmumā par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu jānorāda:

1) uz kādu zemi un kādā apjomā tiek atjaunotas īpašuma tiesības;

2) uz kādu zemes platību un uz kādu termiņu tiek noteikti zemes lietošanas ierobežojumi;

3) par kādu zemes platību pienākas kompensācija un kāds ir tās apmērs.

Lēmumā par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu jānorāda, kam zeme tiek piešķirta, kādā platībā un kādam mērķim, kā arī samaksas apmērs.

Pēc zemes īpašnieka pieprasījuma lēmumā par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu norādāms zemes novērtējums, servitūti, kas attiecas uz zemes īpašumu, kā arī cita nekustamā īpašuma novērtējums un zemes lietošanas veidu eksplikācija. Lēmumā par zemes piešķiršanu īpašumā, ja nepieciešams, jānorāda arī zemes apsaimniekošanas īpašie noteikumi. Visos gadījumos lēmumam pievienojams zemes nogabala robežu plāns.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.1993., 08.12.1994. un 05.10.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1995.)

23. pants. Zemes īpašuma tiesības apliecinošie dokumenti

Zemes īpašuma tiesības apliecinošs dokuments ir zemesgrāmatu akts, kuru izdod Zemesgrāmatu nodaļa, pamatojoties uz pagasta zemes komisijas vai pārsūdzības kārtībā pieņemto pagasta padomes, rajona zemes komisijas, Centrālās zemes komisijas vai tiesas nolēmumu, Valsts zemes dienesta rajona nodaļas kadastra reģistru un Latvijas Hipotēku un zemes bankas līgumu ar zemes īpašnieku par zemes izpirkšanu.

(05.10.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1995.)

24. pants. Zemes privatizācijas īpašie nosacījumi

Zemes privatizācijas gaitā Latvijas Republikas pilsonim valsts piešķir zemi īpašumā tikai vienai zemnieku un piemājas saimniecībai pret samaksu sertifikātos. Zemnieku un piemājas saimniecību paplašināšana zemes reformas laikā nav uzskatāma par jaunas zemnieku vai piemājas saimniecības izveidošanu, un līdz 1996.gada 1.novembrim pastāvīgā lietošanā piešķirtā zeme privatizējama saskaņā ar šā likuma noteikumiem.

Zemes īpašuma tiesību noformēšanu attiecībā uz valstij un pašvaldībām piederošām un piekrītošām zemēm, kā arī valstij un pašvaldībām piederošās un piekrītošās zemes īpašuma tiesību sadales un noformēšanas kārtību regulē likums "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās".

Kārtību, kādā veicami darījumi ar zemesgrāmatās nostiprinātiem zemes īpašumiem, regulē šā likuma VI nodaļa.

(05.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.01.1997.)

25. pants. Ar zemes privatizāciju saistīto darbu finansiālais nodrošinājums

Ar zemes privatizāciju saistītie zemes ierīcības darbi tiek veikti par valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem, kā arī par līdzekļiem, kurus Valsts zemes dienests saņem par likumā noteikto uzdevumu izpildi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmēros.

(27.04.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1993. likumu, kas stājas spēkā 29.12.1993.)

26. pants. Valsts nodevas zemes privatizācijas gaitā

Personas, kas zemes privatizācijas gaitā slēdz līgumus un veic citus tiesiskus darījumus, kuri saistīti ar bijušo zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes iegūšanu īpašumā par samaksu, ir atbrīvotas no valsts nodevas maksāšanas.

(16.12.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.1993.)

VI nodaļa
DARĪJUMI AR ZEMES ĪPAŠUMIEM

(Nodaļa 05.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.01.1997.)

27. pants. Darījumu objekts

Darījumus var veikt tikai ar to zemi, uz kuru īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā.

Par darījumiem ar zemes īpašumiem šīs nodaļas izpratnē uzskatāmi jebkuri darījumi, kuru rezultātā mainās zemes īpašnieks, kā arī testamentārā mantošana, ieķīlātās zemes atsavināšana un zemes ieguldīšana statūtsabiedrību pamatkapitālā.

28. pants. Darījumu subjekti

Zemi var iegūt īpašumā saskaņā ar Civillikumu un citiem likumiem:

1) Latvijas Republikas pilsoņi;

2) valsts un pašvaldības, valsts un pašvaldību uzņēmumi (statūtsabiedrības);

3) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta statūtsabiedrība:

a) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder Latvijas Republikas pilsoņiem, valstij vai pašvaldībai, katram atsevišķi vai vairākiem šiem subjektiem kopā,

b) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder fiziskajām vai juridiskajām personām no valstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, ko apstiprinājusi Saeima līdz 1996.gada 31.decembrim. Minētais attiecināms arī uz fiziskajām vai juridiskajām personām no valstīm, ar kurām starptautiskie līgumi noslēgti pēc 1996.gada 31.decembra, ja šajos līgumos paredzētas Latvijas Republikā reģistrēto fizisko un juridisko personu tiesības iegādāties zemi attiecīgā valstī,

c) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder vairākiem "a" un "b" apakšpunktā minētajiem subjektiem kopā;

d) kura ir publiska akciju sabiedrība, ja tās akcijas tiek kotētas fondu biržā;

4) Latvijā reģistrētās reliģiskās organizācijas, kuru darbības laiks, skaitot no reģistrēšanas brīža Latvijas Republikā, ir ne mazāk kā trīs gadi.

Citas fiziskās un juridiskās personas, kuras nav minētas šā panta pirmajā daļā, var iegūt īpašumā zemi ar ierobežojumiem, kas noteikti šajā nodaļā.

29. pants. Ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem

Šā likuma 28.panta otrajā daļā minētās personas zemi var iegūt īpašumā šā likuma 30.pantā noteiktajā kārtībā.

Šā likuma 28.panta otrajā daļā minētās personas nevar iegūt īpašumā:

— zemi valsts pierobežas joslās,

— zemi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča kāpu aizsargjoslās un citu publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās, izņemot gadījumus, kad tās paredzētas apbūvei atbilstoši pagasta ģenerālplānam,

— valsts rezervātu zemi,

— lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām izmantojamo zemi atbilstoši pagasta ģenerālplānam.

30. pants. Darījumu izskatīšanas kārtība

Šā likuma 28.panta otrajā daļā minētās personas, kas vēlas iegūt zemi īpašumā, vai arī valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra", ja tā veic zemes privatizāciju, iesniedz tā pagasta padomei, kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme, iesniegumu, kurā norāda šīs zemes turpmākās izmantošanas mērķi. Iesniegumam pievienojams darījuma akta noraksts, izņemot gadījumus, kad zemes privatizāciju veic valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra".

Pagasta padomes priekšsēdētājs izskata iesniegumu. Ja zemes turpmākās izmantošanas mērķis, kas norādīts iesniegumā, nav pretrunā ar pagasta ģenerālplānu, kas apstiprināts un ieguvis likumīgu spēku atbilstoši Ministru kabineta izdotajiem Teritoriālplānošanas noteikumiem, un ievēroti šā likuma 29.pantā minētie ierobežojumi, pagasta padomes priekšsēdētājs 20 dienu laikā dod piekrišanu zemes iegūšanai īpašumā. Ja pagasta ģenerālplāns nav apstiprināts vai vēl nav ieguvis likumīgu spēku, pirms jautājuma izlemšanas pagasta padomes priekšsēdētājs izprasa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu, kuru ministrija dod divu nedēļu laikā. Piekrišana noformējama izziņas veidā, kuru paraksta pagasta padomes priekšsēdētājs. Izziņā norādāms arī darījuma rezultātā īpašumā iegūstamās zemes izmantošanas mērķis. Darījuma akts ir derīgs ierakstīšanai zemesgrāmatā tikai tad, ja tam ir pievienota minētā izziņa. Vienu izziņas eksemplāru pagasta pašvaldība triju dienu laikā pēc izziņas parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienesta attiecīgajai nodaļai. Piekrišanas atteikumu darījuma pusēm ir tiesības pārsūdzēt tiesā.

Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuri zemi pieprasījuši līdz 1991.gada 20.jūnijam un kuri ir reģistrēti atsevišķā neapmierināto zemes pieprasījumu reģistrā, ir zemes pirmpirkuma tiesības uz to zemi, uz kuru īpašuma tiesības viņiem netika atjaunotas.

31. pants. Informācijas publicēšana par noslēgtajiem darījumiem

Par darījumiem, kuru rezultātā nekustamo īpašumu ieguvušas šā likuma 28.panta pirmās daļas 3.punkta "b" apakšpunktā un otrajā daļā minētās personas, Tieslietu ministrija ne retāk kā divas reizes gadā publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju, kurā norāda šādu īpašumu lielumu, kadastrālo vērtību, to īpatsvaru rajonos un citus Ministru kabineta noteiktos rādītājus.

32. pants. Zemes īpašuma tiesību saglabāšana vai izbeigšana fiziskajām personām, kuras zemi ieguvušas īpašumā mantošanas ceļā

Ja fiziskā persona, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, iegūst zemi īpašumā mantošanas ceļā, šai personai mēneša laikā zemes īpašuma tiesību turpmākai saglabāšanai ir jāsaņem pagasta padomes priekšsēdētāja piekrišana šā likuma 30.pantā noteiktajā kārtībā. Iesniegumam pievienojams tiesas spriedums par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai testaments ar atzīmi par tā stāšanos likumīgā spēkā. Ja, ievērojot šā likuma 29.pantā minētos ierobežojumus, pagasta padomes priekšsēdētājs savu piekrišanu nedod, zemes īpašums divu gadu laikā ir jāatsavina.

Neatsavinātā zemes īpašuma turpmākās izmantošanas un atsavināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

33. pants. Fizisko un juridisko personu zemes īpašuma tiesību saglabāšana vai izbeigšana

Ja šā likuma 28.panta pirmās daļas 3.punktā minēto statūtsabiedrību pamatkapitālā notikušas izmaiņas, kuru rezultātā statūtsabiedrība vairs neatbilst šā likuma 28.panta pirmās daļas 3.punkta nosacījumiem, šai statūtsabiedrībai zemes īpašuma turpmākai saglabāšanai mēneša laikā ir jāsaņem pagasta padomes priekšsēdētāja piekrišana šā likuma 30.pantā noteiktajā kārtībā. Ja pagasta padomes priekšsēdētājs piekrišanu nedod, juridiskās personas pienākums ir divu gadu laikā zemes īpašumu atsavināt.

Ja šā likuma 28.panta otrajā daļā minētās fiziskās vai juridiskās personas darījumu rezultātā iegūto zemes īpašumu neizmanto norādītiem mērķiem, šāds īpašums divu gadu laikā ir jāatsavina.

Neatsavinātā zemes īpašuma turpmākās izmantošanas un atsavināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

34. pants. Zemes iegūšanas apmēru ierobežojumi

Ministru kabinets var noteikt atsevišķos pagastos turpmāko zemes īpašumu apmēru ierobežojumus šā likuma 28.panta otrajā daļā minētajām personām.

35. pants. Zemes reformas pabeigšana

Lēmumu par zemes reformas pabeigšanu attiecīgās pašvaldības teritorijā pieņem Ministru kabinets, izdodot rīkojumu uz attiecīgās pašvaldības iesnieguma pamata.

Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
Rīgā 1992. gada 9. jūlijā
03.01.1997