Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 15.08.2009. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta noteikumi Nr.158

Rīgā 2003.gada 8.aprīlī (prot. Nr.19 23.§)
Kravas izsniegšanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Dzelzceļa pārvadājumu likuma 39.panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi reglamentē kārtību, kādā kravas saņēmēju informē par kravas pienākšanu un vagonu padošanu, noformē kravas izsniegšanu, padod vagonus izkraušanai, nosaka kravas vietu skaitu un kravas masu, kā arī kārtību, kādā vagonus (konteinerus) tīra un mazgā pēc izkraušanas, nosaka kravas iztrūkumu, tās bojāšanās vai bojājuma apmērus, veic ekspertīzi, samaksā maksājumus, pavadzīmē izdara atzīmes par kravas izsniegšanu, kravas izsniegšanas kārtību, pamatojoties uz papildsūtījuma pavadzīmi, galastacijā nepienākušās kravas meklēšanas kārtību, pārpalikušās kravas izsniegšanas kārtību un kravas masas dabīgā zuduma normas un to piemērošanu.

2. Kravas izkrauj to staciju koplietošanas vietās, koplietošanai neparedzētās vietās vai pievedceļos, kuras pārvadātājs, saskaņojot ar infrastruktūras pārvaldītāju, atvēris attiecīgu kravas operāciju veikšanai.

3. Saņēmējs izkrauj kravas no vagoniem un konteineriem vai pievedceļos — konteinerus no vagoniem, bet pārvadātājs koplietošanas vietās izkrauj sīksūtījumus un konteinerus no vagoniem un iekrauj tos automašīnās.

4. Pirms pārvadātāja pakalpojumu izmantošanas kravas saņēmējs reģistrējas pie pārvadātāja, lai saņemtu nosūtītāja (saņēmēja) kodu. Fiziskajām personām, kuras saņem personīgās mantas, nav jāreģistrējas.

5. Pēc nosūtītāja pieprasījuma saņēmējs apstiprina, vai iespējams pieņemt kravas izkraušanai maršrutu vai vagonu grupu. Saņēmējs un nosūtītājs ir atbildīgi par sekām, ja viņu vainas dēļ nosūtītie vagoni aizturēti ceļā vai galastacijā.

6. Pārvadātājam ir tiesības saņēmēja klātbūtnē pārbaudīt kravas kvalitāti, taras stāvokli un atbilstību standartiem vai tehniskajiem noteikumiem, krāvuma pareizību, kā arī sūtījuma atbilstību pavadzīmē norādītajām ziņām. Ja sūtījums neatbilst pavadzīmē norādītajām ziņām, saņēmējs samaksā pārvadātājam ar pārbaudi saistītos izdevumus.

7. Pēc pārvadātāja pieprasījuma saņēmējs sniedz pārvadāšanai un izsniegšanai nepieciešamo informāciju par kravu, kā arī uzrāda izkraujamās kravas, taras vai iesaiņojuma standartus vai tehniskos noteikumus.

8. Saņēmējs viņam adresēto kravu izved no stacijas vai vagonā nogādā uz pievedceļu izkraušanai.

9. Saņēmējs ir atbildīgs par tās kravas bojāšanos vai bojājumiem, kura saņēmēja vainas dēļ nav izvesta uz pievedceļa vai kuru saņēmējs nav izkrāvis un izvedis no stacijas dzelzceļa kravas pārvadājumu noteikumos paredzētajos kravu glabāšanas termiņos.

10. Piekrautu vai tukšu vagonu vai konteineru, kā arī uz savām asīm pārvadājamā ritošā sastāva (kā kravu) nodošanu no pārvadātāja saņēmējam vai no saņēmēja pārvadātājam nododošās un pieņemošās puses pilnvarotie pārstāvji tūlīt pēc nodošanas apliecina ar parakstu. Parakstāmā dokumenta paraugu nosaka pārvadātājs.

11. Par kravas izsniegšanu uzskata kravas faktisko nodošanu saņēmēja pārziņā. To apliecina:

11.1. pārvadātāja ieraksts pavadzīmes ailē “Kravas izvešana” (starptautiskajos pārvadājumos — pārvadātāja noteiktajā ailē), kas apstiprināts ar spiedogu un parakstu, norādot datumu, kad krava pilnībā izvesta no stacijas, ja koplietošanas vietā kravu no vagona izkrauj pārvadātājs;

11.2. atzīme dokumentā (dokumenta paraugu nosaka pārvadātājs) par vagona, konteinera vai uz savām asīm pārvadājamā ritošā sastāva (kā kravu) pieņemšanu, kas apstiprināta ar saņēmēja pilnvarotā pārstāvja parakstu, ja piekrautu vai tukšu vagonu vai konteineru, kā arī uz savām asīm pārvadājamo ritošo sastāvu (kā kravu) pārvadātājs nodod saņēmējam pievedceļā vai pieņemšanas un nodošanas ceļā vai ja piekrautu vagonu vai konteineru pārvadātājs nodod saņēmējam koplietošanas vietās un kravu no vagona izkrauj saņēmējs vai konteinerus no vagona izkrauj pārvadātājs. Par kravas faktiskās izsniegšanas datumu un laiku uzskata to datumu un laiku, kad vagonu nodod saņēmējam izkraušanai koplietošanas vietās vai padod saņēmējam koplietošanai neparedzētās vietās, konteineru padod pievedceļā vai nodod saņēmējam koplietošanas vietās.

12. Ja pārvadātājs nodod saņēmējam vagonus vai konteinerus ar kravu, kuru izsniedzot pārvadātāja pienākums ir piedalīties tās pārbaudē, kravas nodošanu apliecinošā dokumentā pārvadātājs norāda iemeslus, kādēļ pārvadātājam jāpiedalās kravas pārbaudē. Ja tiek sastādīts komercakts, kravas faktisko izsniegšanu apliecina pārvadātāja ieraksts pavadzīmē par komercakta sastādīšanu, pārējos gadījumos kravas faktisko izsniegšanu apliecina pārvadātāja atzīme pavadzīmē par kravas izsniegšanu.

13. Nododot saņēmējam vagonus, kuri pienākuši ar nosūtītāja plombām (slēgplombām), pārvadātājs un saņēmējs ārējā apskatē pārliecinās, ka vagona virsbūve ir darbderīga, pārbauda lūku un durvju stāvokli, plombu (slēgplombu) esību un darbderīgumu, kā arī uz tām esošo zīmju atbilstību pavadzīmē norādītajām ziņām, bet nepārbauda kravas masu, stāvokli un vietu skaitu. Konteinerus pārvadātājs nodod saņēmējam dzelzceļa kravas pārvadājumu noteikumos paredzētajā kārtībā.

14. Ja krava atbilstoši dzelzceļa kravas pārvadājumu noteikumiem pārvadāta neplombētos vagonos vai segtā tipa vagonos, kuru konstrukcijā nav paredzētas ierīces plombu uzlikšanai, nododot vagonus saņēmējam, pārvadātājs un saņēmējs ārējā apskatē pārliecinās, ka vagona virsbūve, lūkas un durvis ir darbderīgas un ka vagona lūkas un durvis ir aizvērtas, kā arī pārbauda savijumu esību un darbderīgumu, bet nepārbauda kravas masu, stāvokli un vietu skaitu.

15. Nododot saņēmējam vaļējā ritošā sastāvā bez pavadoņa pārvadājamu autotraktoru tehniku, pārvadātājs un saņēmējs pārbauda vienību skaitu, uz vagona grīdas novietoto kastu skaitu, kurās iekrautas detaļas un mezgli, kā arī kastu darbderīgumu, nosūtītāja plombu skaita un uz plombām esošo zīmju atbilstību aprakstam. Ārējā apskatē pārbauda autotraktoru tehnikas stāvokli. Ja nosūtītāja plombas nav bojātas, autotraktoru tehnikas komplektāciju, virsbūvju, kabīņu un citu nodalījumu saturu nepārbauda.

16. Kārtību, kādā izsniedz intermodālās transporta vienības — autovilcienus, noņemamās automobiļu virsbūves, puspiekabes un piekabes —, nosaka pārvadātājs.

17. Nododot saņēmējam vaļējā ritošā sastāvā pārvadājamās kravas, kurām pavadzīmē norādīts vietu skaits, pārvadātājs un saņēmējs ārējā apskatē pārbauda tikai redzamo kravas vietu (to daļu) stāvokli un:

17.1. ja iespējams, atkarībā no kravas rakstura un izvietojuma vagonā pārbauda kravas vietu skaitu;

17.2. ja nav iespējams saskaitīt kravas vietas vagonā, pārbauda aizsargmarķējumu vai stiprinājumu, kurš nepieļauj izņemt no vagona atsevišķas kravas vietas, nesabojājot stiprinājumu;

17.3. ja piekrautā vagonā nav iespējams saskaitīt kravas vietas un nav aizsargmarķējuma vai stiprinājuma, kurš nepieļauj izņemt no vagona atsevišķas kravas vietas, nesabojājot stiprinājumu, kravas vietu skaitu nepārbauda.

18. Nododot saņēmējam vaļējā ritošā sastāvā iekrautas kravas, kuras pārvadā sakrautā veidā (pavadzīmē vietu skaitu nenorāda) vai sabērtā veidā, pārvadātājs un saņēmējs pārbauda kravas virsmas vienmērīgumu un simetriskumu attiecībā pret vagona simetrijas garenplakni un šķērsplakni, kā arī pārliecinās, ka vagonā esošajai kravai nav iedobju, redzamu bojājumu vai bojāšanās un nozaudēšanas pazīmju.

19. Nododot saņēmējam nosūtītāja vai saņēmēja pavadoņa pavadībā pārvadātas kravas, nepārbauda kravas vietu skaitu, masu, stāvokli un plombu esību.

20. Nododot saņēmējam tukšus privātos vai pārvadātāja iznomātos vagonus, pārvadātājs un saņēmējs ārējā apskatē pārbauda to stāvokli un pārliecinās, ka vagonu lūkas, durvis un borti ir aizvērti. Ja šādus vagonus pārvadā ar nosūtītāja plombām (slēgplombām), papildus pārbauda plombu (slēgplombu) esību, darbderīgumu un uz tām esošo zīmju atbilstību pavadzīmē norādītajām ziņām.

21. Tarā iesaiņotas kravas un gabalkravas bez iesaiņojuma, kuras pārvadātas vagonsūtījumos un kuras pārvadātājs izkrāvis koplietošanas vietās, pārvadātājs izsniedz, pārbaudot vietu skaitu, kuru nosūtītājs norādījis pavadzīmē. Pārvadātājs ārējā apskatē pārliecinās par taras, iesaiņojuma vai neiesaiņotās kravas stāvokli.

22. Ja konstatē, ka vagona vai konteinera plombēšanas ierīcēm, kurām ir apvalks, uz apvalka nav uzliktās plombas vai uzliktā plomba ir bojāta, bet zem apvalka ir darbderīga nosūtītāja plomba, kuras zīmes atbilst pavadzīmē norādītajām, pārvadātājs sastāda vispārējā parauga aktu un izsniedz kravu, nepiedaloties tās pārbaudē.

23. Ja galastacijā konstatē, ka saskaņā ar pavadzīmē izdarīto atzīmi vagons ir privāts vai pārvadātāja iznomāts, bet uz vagona nav attiecīgu zīmju un uzrakstu, kravas izsniedz un maksu par pārvadājumu aprēķina atbilstoši nosacījumiem, kas noteikti pārvadātāja vagoniem. Aprēķināto maksu nepārrēķina (neatkarīgi no tā, vai uz vagona tiek iezīmētas attiecīgās zīmes un uzraksti).

24. Ja galastacijā konstatē, ka saskaņā ar zīmēm un uzrakstiem uz vagona vagons ir privāts vai pārvadātāja iznomāts, bet pavadzīmē nav izdarīta attiecīga atzīme, kravas izsniedz, maksu par pārvadājumu aprēķina un pavadzīmi tukša vagona nosūtīšanai atpakaļ noformē atbilstoši nosacījumiem, kas noteikti privātajiem vagoniem un pārvadātāja iznomātiem vagoniem.

25. Ja, nododot saņēmējam vagonus vai konteinerus, konstatē tādus vagona, konteinera, kravas, kravas izvietojuma, stiprinājuma vai taras komercbojājumus, ka pārvadātāja pienākums ir piedalīties kravas pārbaudē, pārvadātājs sastāda vispārējā parauga aktu (ja pavadzīmei nav pievienots ceļā sastādītais vispārējā parauga akts vai komercakts) un atkarībā no pārbaudes rezultātiem sastāda komercaktu. Ja, nododot saņēmējam vagonus vai konteinerus, konstatē, ka tiem nav plombu (slēgplombu) vai plombas (slēgplombas) ir bojātas, vagonus un konteinerus plombē ar pārvadātāja plombām (slēgplombām).

26. Maksu neaprēķina par vagona vai konteinera dīkstāves laiku, kamēr ierodas pārvadātāja pārstāvis, lai piedalītos kravas pārbaudē (ja tas ir pārvadātāja pienākums). To apliecina ar vispārējā parauga aktu.

27. Saņēmējs, izkraujot kravu, nodrošina vagona, konteinera un kravas saglabāšanu.

28. Kravas vietas, uz kurām ir grafiskie simboli vai brīdinājuma uzraksti (piemēram, “Uzmanīgi”, “Nemest”, “Stikls”, “Augša”, “Negāzt uz sāniem”), no vagoniem izkrauj, ievērojot šo simbolu vai uzrakstu prasības.

29. Kravas stiprināšanai un siltināšanai izmantojamos materiālus, pārvadātājam vai ārvalstu dzelzceļiem nepiederošus paketēšanas līdzekļus un pārvadāšanas ierīces pārvadātājs izsniedz saņēmējam kopā ar kravu.

30. Vagonus, konteinerus, autotraktoru tehniku pēc kompetentu valsts institūciju pieprasījuma galastacijā atver noteikumos par kravas pieņemšanu pārvadāšanai paredzētajā kārtībā.

31. Ja pavadzīmei pievienots ceļā vai galastacijā sastādīts vagona, konteinera vai autotraktoru tehnikas atvēršanas akts, kas apliecina nosūtītāja plombu (slēgplombu) maiņu, vai pavadzīmē izdarīta atzīme par vagona, konteinera vai autotraktoru tehnikas atvēršanu pēc kompetentu valsts institūciju pieprasījuma, pārvadātājs izsniedz saņēmējam kravu, nepiedaloties tās pārbaudē.

32. Kravu, kas pieņemta pārvadāšanai atbilstoši īpašiem nosacījumiem, pārvadātājs izsniedz saņēmējam saskaņā ar kārtību, par kādu līdz kravas nodošanai pārvadāšanai vienojušies nosūtītājs un saņēmējs un kas saskaņota ar pārvadātāju.

33. Saņēmējs ir atbildīgs par iepriekš pārvadātas kravas atlikumu iztīrīšanu no vagona pēc izkraušanas, ja nosūtītājs kravu ir iekrāvis neiztīrītā vagonā. Pārvadātājs ir tiesīgs nepieņemt vagonu no saņēmēja, ja saņēmējs pilnībā nav iztīrījis no vagona iepriekš pārvadātās kravas atlikumus.

34. Papildu nosacījumus par attiecīgo kravu, vagonu, konteineru un uz savām asīm pārvadājamā ritošā sastāva (kā kravas) izsniegšanu reglamentē dzelzceļa kravas pārvadājumu noteikumi, noteikumi par cisternās un bunkura pusvagonos ielieto kravu pārvadāšanu un noteikumi par bīstamo kravu pārvadāšanu.

II. Kārtība, kādā kravas saņēmēju informē par kravas pienākšanu un vagonu padošanu

35. Pārvadātājs ne vēlāk kā četras stundas pēc kravas pienākšanas paziņo saņēmējam par viņam adresētas kravas pienākšanu galastacijā.

36. Pārvadātājs divu stundu laikā pirms vagonu, konteineru vai uz savām asīm pārvadājamā ritošā sastāva (kā kravas) padošanas paziņo saņēmējam par padošanas laiku pievedceļā vai pieņemšanas un nodošanas ceļā.

37. Saņēmējs paziņojumus par kravas pienākšanu un vagonu padošanas laiku pieņem visu diennakti.

38. Pārvadātājs saskaņo ar saņēmēju, kādā veidā tiek nodoti paziņojumi par kravas pienākšanu un vagonu padošanu izkraušanai.

39. Pārvadātājs reģistrē saņēmējam nodotos un no saņēmēja saņemtos paziņojumus.

40. Ja paziņojumus nodod pa tālruni, saņēmējs pārvadātājam paziņo rakstiski vai norāda līgumā par vagonu padošanu un novākšanu to personu uzvārdus un tālruņu numurus, kuras norīkotas paziņojumu pieņemšanai.

41. Ja paziņojumu par kravas pienākšanu nav iespējams nodot noteiktajā termiņā, jo saņēmējs neatrodas attiecīgās galastacijas apkalpojamā teritorijā, un galastacijā nav ziņu par viņa faktisko atrašanās vietu vai pastāv citi no saņēmēja atkarīgi iemesli, pārvadātājs noteiktā un pieejamā vietā galastacijā izliek saņēmējam pienākušo kravu sarakstu. Pārvadātājs sarakstu apstiprina ar kalendāro spiedogu, piešķir sarakstam numuru, kas atbilst kārtas numuram paziņojumu reģistrācijas žurnālā, ieraksta žurnālā iemeslu, kādēļ nebija iespējams nodot paziņojumu, un norāda saraksta izlikšanas laiku. Par paziņojuma nodošanas brīdi uzskata saraksta izlikšanas laiku.

42. Kārtību, kādā nodod paziņojumus par vagonu padošanu pievedceļā un novākšanu no pievedceļa, nosaka līgumā par vagonu padošanu un novākšanu.

43. Iepriekšēju informāciju par paredzamo kravas pienākšanas laiku vai par kravas atrašanās vietu pārvadājuma laikā pārvadātājs var nodot saņēmējam atbilstoši līgumam, ko saņēmējs noslēdzis ar pārvadātāju.

44. Ja vagoni vai konteineri nav padoti divu stundu laikā pēc paziņotā padošanas laika, pārvadātājs atkārtoti paziņo saņēmējam laiku, kad vagonus pados.

45. Vagonus vai konteinerus, kuri padoti izkraušanai pievedceļā vai pieņemšanas un nodošanas ceļā vēlāk par paziņoto padošanas laiku, saņēmējs pieņem tajā brīdī, kad pārvadātājs tos ir padevis.

46. Maksu par vagonu (konteineru) dīkstāvi aprēķina:

46.1. ja vagonus (konteinerus) padod pirms paziņotā laika, — skaitot no brīža, kad iestājas paziņotais laiks;

46.2. ja vagonus (konteinerus) padod paziņotajā laikā vai pēc paziņotā laika, — skaitot no brīža, kad vagoni vai konteineri faktiski padoti.

47. Ja padošanai uz pievedceļa sagatavotais vagonu (konteineru) skaits nav padots izkraušanai pirmajā padošanas reizē saņēmēja vainas dēļ, maksu par nepadoto vagonu (konteineru) dīkstāvi aprēķina, skaitot no tā brīža, no kura aprēķina maksu par pirmo padoto vagonu (konteineru) grupu.

48. Maksu par vagonu dīkstāvi koplietošanas vietās aprēķina, skaitot no brīža, kad vagoni padoti kravas izkraušanas vietā, bet ne agrāk kā divas stundas pēc paziņojuma par kravas pienākšanu nodošanas. Maksu par konteineru dīkstāvi koplietošanas vietās aprēķina, skaitot no brīža, kad pagājušas divas stundas pēc paziņojuma par kravas pienākšanu nodošanas.

49. Laiku, kad izkrautos vagonus paredzēts novietot pieņemšanas un nodošanas ceļā, vai laiku, kad visi izkraušanai vienlaikus padotie vagoni būs gatavi novākšanai no pievedceļa (izkraušanas vietām), saņēmējs paziņo pārvadātājam ne vēlāk kā stundu, pirms izkrautie vagoni novietoti pieņemšanas un nodošanas ceļā vai visi izkraušanai vienlaikus padotie vagoni ir gatavi novākšanai.

50. Par izkraujamā vagona (konteinera) dīkstāves laika beigām uzskata:

50.1. koplietošanas vietās — brīdi, kad saņēmējs nodevis pārvadātājam tukšu vagonu un iesniedzis par tukšo vagonu pavadzīmi vai pārsūtīšanas pavadzīmi, vai brīdi, kad saņēmējs pārvadātājam atdevis atpakaļ tukšu pārvadātāja konteineru;

50.2. koplietošanai neparedzētās vietās — brīdi, kad visi vienlaikus padotie vagoni ir gatavi novākšanai, vai brīdi, kad vagoni novietoti pieņemšanas un nodošanas ceļā, ja saņēmējs nodevis pārvadātājam paziņojumu noteiktajā termiņā un iesniedzis par tukšo vagonu pavadzīmi vai pārsūtīšanas pavadzīmi. Ja saņēmējs neievēro paziņojuma nodošanas termiņu, dīkstāves laiku pagarina par vienu stundu.

51. Pārvadātājs un saņēmējs var vienoties par papildu noteikumiem, kā nodot paziņojumus par vagonu un konteineru padošanu.

III. Kārtība, kādā noformē kravas izsniegšanu

52. Kravas saņēmējs vai viņa pilnvarotā persona kravas saņemšanu noformē pavadzīmē. Pavadzīmē par saņēmēju norādītā fiziskā persona vai viņas pilnvarotā persona, kā arī pavadzīmē par saņēmēju norādītās juridiskās personas likumiskais pārstāvis uzrāda pārvadātājam pasi vai personas apliecību. Pavadzīmē par saņēmēju norādītās juridiskās personas pilnvarotā persona uzrāda pasi vai personas apliecību pēc pārvadātāja pieprasījuma. Kravas izsniegšanas noformēšana uzskatāma par pabeigtu, ja kravas izsniegšanu attiecīgajās pavadzīmes ailēs saņēmējs vai viņa pilnvarotā persona apliecinājusi ar parakstu, bet pārvadātājs — ar kalendāro spiedogu.

53. Kad saņēmējs samaksājis pārvadātāja sastādītajā galīgajā norēķinā norādīto maksu par attiecīgā sūtījuma pārvadājumu un kravas saņemšanu noformējis pavadzīmē, pārvadātājs izsniedz saņēmējam pavadzīmes oriģinālu un pavadzīmei pievienotos pavaddokumentus. Saņēmējs un pārvadātājs ir tiesīgi vienoties par citu samaksas termiņu attiecībā uz pārvadātāja sastādītajā galīgajā norēķinā norādīto maksu par pārvadājumu. Ja kopā ar pavadzīmi krava nav pienākusi, pēc saņēmēja lūguma pārvadātājs izsniedz pavadzīmes oriģinālu kopā ar komercaktu par nepienākušo kravu, nesastādot maksas par pārvadājumu galīgo norēķinu, kā arī pavadzīmes ailē “Pārvadātāja atzīmes” izdara ierakstu “Krava nav pienākusi”, bet neiespiež citā attiecīgajā ailē kalendāro spiedogu par kravas izsniegšanas noformēšanu. Saņēmējs pavadzīmes veidlapā svītro vārdus “Kravu saņēmu” un ieraksta vārdus “Pavadzīmi saņēmu”.

54. Ja pārvadātājs sabojā privāto vai pārvadātāja iznomāto vagonu vai tā atsevišķas daļas, pārvadātājs sastāda aktu par vagona bojājumu, norādot bojājuma iemeslu un raksturu, kā arī bojātās daļas. Vienu akta eksemplāru pievieno pavadzīmei un izsniedz saņēmējam, otru nosūta vagona īpašniekam vai nomniekam, trešais eksemplārs paliek pārvadātājam.

55. Noformējot tādas kravas izsniegšanu, kas pienākusi ar vienu pavadzīmi noformētā maršrutā vai vagonu grupā, no kuras ceļā atkabināts vagons, pārvadātājs izdara pavadzīmē atzīmi, ka sastādīts komercakts par vagona nepienākšanu. Komercaktā norāda tās papildsūtījuma pavadzīmes numuru, ar kuru papildus nosūta atkabināto vagonu, ja par papildsūtījuma pavadzīmes noformēšanu ir atzīme pavadzīmē. Pārvadātājs komercakta otro eksemplāru izsniedz saņēmējam.

56. Noformējot tādas kravas izsniegšanu, kuras daļa nav pienākusi, pārvadātājs izdara pavadzīmē atzīmi, ka sastādīts komercakts par nepienākušo kravas daļu. Komercaktā norāda tās papildsūtījuma pavadzīmes numuru, ar kuru kopā papildus nosūta trūkstošo kravas daļu, ja par papildsūtījuma pavadzīmes noformēšanu ir atzīme pavadzīmē. Pārvadātājs komercakta otro eksemplāru izsniedz saņēmējam.

IV. Kārtība, kādā vagonus padod izkraušanai

57. Saņēmējs vagonus izkraušanai pieņem visu diennakti.

58. Kārtību, kādā vagonus padod uz pievedceļa un novāc no pievedceļa, saņēmējs un pārvadātājs nosaka līgumā par vagonu padošanu un novākšanu. Ja minētais līgums nav noslēgts, vagonus izkraušanai uz attiecīgā pievedceļa nepadod. Ja saņēmēja valdījumā galastacijā nav pievedceļa, līdz līguma noslēgšanai par vagonu padošanu un novākšanu pārvadātājs var padot (ja nav tehnisku šķēršļu vai citu ar ekspluatāciju saistītu ierobežojumu) vagonus izkraušanai uz tā pievedceļa, kura valdītājs tam piekrīt. Saņēmējs par vagonu padošanu iesniedz pārvadātājam rakstisku lūgumu, pievienojot pievedceļa valdītāja atļauju.

59. Par papildu manevru darbu pievedceļā uzskata vagonu pārvietošanu, padošanu uz svariem, novākšanu no svariem un izkraušanu, neatkabinot lokomotīvi. Ja pievedceļa valdītājam (lietotājam) nav lokomotīves, papildu manevru darbu (pēc saņēmēja pieteikuma saņemšanas) var veikt pārvadātājs par maksu, kas noteikta pārvadātāja dzelzceļa pārvadājumu tarifā.

60. Pārvadātājs izkrautos vagonus novāc no pievedceļa (no izkraušanas vietām), kad visi vienlaikus padotie vagoni ir gatavi novākšanai. Ja no pievedceļa (no izkraušanas vietām) novāc daļu izkrauto vagonu, pirms novākšanai ir gatavi visi izkraušanai vienlaikus padotie vagoni, to uzskata par papildu manevru darbu, kuru pārvadātājs var veikt (pēc saņēmēja pieteikuma saņemšanas) par maksu, kas noteikta pārvadātāja dzelzceļa pārvadājumu tarifā.

61. Pievedceļu valdītāji (lietotāji), vagoniem (konteineriem) atrodoties pievedceļos, un kravas saņēmēji, vagoniem (konteineriem) atrodoties viņu pārziņā, izmanto tādas tehniskās ierīces, kuras nodrošina kravu, vagonu un konteineru saglabāšanu.

62. Vienā padošanas reizē padodamo vagonu skaitu nosaka atbilstoši pievedceļa ietilpībai un manevru darba veikšanas drošības nosacījumiem un norāda līgumā par vagonu padošanu un novākšanu.

63. Ja pievedceļu apkalpo ar pārvadātāja lokomotīvi, saņēmējs izkraušanai padotos vagonus un konteinerus pieņem no pārvadātāja pievedceļā. Pārvadātājs izkrautos vagonus un konteinerus pieņem no saņēmēja izkraušanas vietās vai pieņemšanas un nodošanas ceļā tieši pirms novākšanas no pievedceļa.

64. Ja pievedceļu apkalpo ar pārvadātājam nepiederošu lokomotīvi, saņēmējs izkraujamos vagonus un konteinerus pieņem no pārvadātāja un pārvadātājs izkrautos vagonus un konteinerus pieņem no saņēmēja pieņemšanas un nodošanas ceļā, kas norādīts līgumā par vagonu padošanu un novākšanu. Saņēmējs pārvieto jebkuru skaitu izkrauto vagonu uz pieņemšanas un nodošanas ceļa neatkarīgi no tā, kādu skaitu izkraujamo vagonu pārvadātājs vienlaikus padevis pieņemšanas un nodošanas ceļā.

65. Pārvadātājs padod vagonus uz pievedceļa vai stacijas pieņemšanas un nodošanas ceļa pēc tam, kad nodots paziņojums par vagonu padošanas laiku. Saņēmējs pieņem no pārvadātāja vagonus, konteinerus un kravas pievedceļā vai stacijas pieņemšanas un nodošanas ceļā brīdī, kad pārvadātājs tos padod. Ja saņēmējs paziņojumā norādītajā padošanas laikā neierodas, uzskata, ka saņēmējs vagonus, konteinerus un kravas pieņēmis bez pretenzijām.

66. Saņēmējs ir atbildīgs pārvadātājam par vagonu, konteineru un tajos pārvadājamo kravu bojājumiem pievedceļā tā neapmierinošas uzturēšanas dēļ (neatkarīgi no tā, vai saņēmējs ir vai nav pievedceļa valdītājs).

67. Ja pievedceļu apkalpo ar pārvadātāja lokomotīvi, saņēmējs nodrošina vagonu, konteineru un kravas apsardzi no pievedceļa robežas šķērsošanas brīža, vagonus padodot, līdz brīdim, kad, novācot vagonus (konteinerus), tie atkal šķērso pievedceļa robežu. Ja šajā laikposmā pārvadātājs paziņo saņēmējam par vagona, konteinera vai kravas nesaglabāšanu, saņēmējs par to ir atbildīgs apsardzes nenodrošināšanas dēļ (neatkarīgi no tā, ka pārvadātājs vai saņēmējs vagonus pieņēma pievedceļā, pārvadātājam un saņēmējam parakstot attiecīgu dokumentu).

68. Saņēmējs ir atbildīgs par vagonu, konteineru un tajos iekrautās kravas saglabāšanu no brīža, kad pieņēmis tos koplietošanas vietās vai kad pārvadātājs tos padevis uz pievedceļa vai stacijas pieņemšanas un nodošanas ceļa, līdz brīdim, kad pēc izkraušanas vagoni un konteineri nodoti pārvadātājam koplietošanas vietās vai stacijas pieņemšanas un nodošanas ceļā.

69. Ja vagoni uz pievedceļa vai stacijas pieņemšanas un nodošanas ceļa padoti pirms saņēmējam paziņotā laika un saņēmējs tos ir pieņēmis pirms paziņojumā noteiktā padošanas laika, saņēmējs ir atbildīgs par vagonu, konteineru un tajos iekrautās kravas saglabāšanu no to pieņemšanas brīža.

V. Kārtība, kādā nosaka kravas vietu skaitu un kravas masu

70. Ja Dzelzceļa pārvadājumu likumā noteiktajos gadījumos pārvadātājam ir pienākums piedalīties kravas masas, kravas vietu skaita un stāvokļa pārbaudē vai pārvadātājs piedalās pārbaudē pēc saņēmēja uzaicinājuma, kravas vietu skaitu un kravas masu nosaka, veicot pārbaudi šādā kārtībā:

70.1. iesaiņotām un neiesaiņotām kravām, kuru masa pirms to nodošanas pārvadāšanai noteikta pēc standarta vai pēc trafareta, pārbauda kravas vietu skaitu sūtījumā, bet bojātajām kravas vietām pārbauda tajās esošo kravas vienību skaitu vai masu un kravas stāvokli. Ja konstatē taras bojājumus vai citus apstākļus, kas var ietekmēt kravas stāvokli, pārbauda kravas bojātajās vietās esošo kravas masu vai vienību skaitu un kravas stāvokli, atverot bojātās kravas vietas un salīdzinot bojāto vietu saturu ar faktūrrēķinā, rēķinā, sarakstā, iesaiņojuma lapā vai citā dokumentā norādīto (ja tādi ir). Vaļējās kastēs pārvadātām kravām pārbauda kravas (kastu) vietu skaitu un pārsver visu kravu vai pārbauda vietu skaitu un vienību skaitu katrā kastē;

70.2. transportpaketēs pārvadātām kravām pārbauda transportpakešu skaitu sūtījumā. Ārējā apskatē pārbauda, vai transportpaketes un kontrolpazīmes nav bojātas. Ja konstatē, ka transportpakete ir bojāta, pārbauda kravas vienību skaitu paketē un pārliecinās, vai tās nav bojātas. Bojātām kravas vienībām pārbauda to masu vai skaitu, kā arī kravas stāvokli;

70.3. kravai, kuras masa, nododot to pārvadāšanai sakrautā vai sabērtā veidā, noteikta sverot, kravas masu pārbauda uz svariem. Ja saņēmējam vai galastacijā vagonu svaru nav, kravu ar cita saņēmēja piekrišanu nosver uz viņa svariem vai tuvākajā stacijā. Vagona taru pārsver, ja tā tika pārsvērta, nododot kravu pārvadāšanai;

70.4. kravai, kuras masa, nododot to pārvadāšanai sakrautā vai sabērtā veidā, noteikta ar apmērīšanas vai aprēķināšanas paņēmienu, kravas masu pārbauda ar minētajiem paņēmieniem vai sverot, ja saņēmējam vai galastacijā ir vagonu svari. Pārbaudot kravas masu uz vagonu svariem, lieto uz vagona norādīto taras masu;

70.5. bez iesaiņojuma pārvadājamai gaļai un gaļas produktiem pārbauda masu (uz vagonu vai preču svariem) un kravas vietu skaitu, ja tas norādīts pavadzīmē. Ja kravas masu pārbauda uz vagonu svariem, vagona taru pārsver;

70.6. kravai, kura pārvadāta ielieta cisternā, pārbauda kravas masu. Ja kravas masu nosaka mērot, saņēmējs sagādā verificētu densimetru, termometru un mērstieni. Etilspirta (vīnspirta) masu pārbauda atbilstoši noteikumiem par cisternās un bunkura pusvagonos ielieto kravu pārvadāšanu;

70.7. malku un kokmateriālu kravas, kuras pienākušas bojātās paketēs vai kurām, pienākot galastacijā, konstatēts bojāts krāvuma aizsargmarķējums vai bojāts augšējo pakešu stiprinājums, ja iekraujot izmantota kraušanas gabarīta augšējā sašaurinātā daļa vai tās pienākušas segtajos vagonos, izsniedz atbilstoši pavadzīmē norādītajiem datiem. Kravas daudzumu pārbauda, apmērot tikai tās grēdas, kurām bojāti stiprinājumi vai aizsargmarķējums. Kokmateriālu kravu un malkas grēdas augstumu uzskata par atbilstošu pavadzīmē norādītajam, ja, pārvadāšanas laikā kravai nosēžoties un sablīvējoties, augstums pazeminājies ne vairāk par trim centimetriem uz katru grēdas augstuma metru.

71. Ja uz vagonu svariem pārbauda masu kravai, kura pārvadāta, izmantojot noņemamās ierīces (piemēram, dārzeņu un graudu vairogi) vai siltināšanas un stiprināšanas materiālus, kravas masu nosaka, no vagona bruto masas atskaitot vagona taras, noņemamo ierīču, siltināšanas un stiprināšanas materiālu kopējo masu. Siltināšanas un stiprināšanas materiālu, dārzeņu un graudu vairogu un citu noņemamo ierīču masu pieņem atbilstoši pavadzīmē norādītajiem datiem.

72. Ja saņēmējs piekrīt sakrautā vai sabērtā veidā pārvadātu kravu iesaiņot, kravu var pārsvērt uz preču svariem. Pārvadātājs neaprēķina maksu par vagona dīkstāvi kravas iesaiņošanas un svēršanas laikā.

73. Izsniedzot kravu, pārvadātājs pēc saņēmēja uzaicinājuma piedalās kravas masas pārbaudē uz vagonu svariem tikai tad, ja kravas saņēmējam vai pārvadātājam galastacijā ir vagonu svari.

74. Saņēmējs uzaicina pārvadātāju piedalīties kravas pārbaudē, kas pārvadāta vaļējā ritošā sastāvā vai segtā tipa vagonos bez plombām, vai iesniedz pārvadātājam lūgumu par kravas masas pārbaudi uz vagonu svariem:

74.1. pirms izkraušanas, ja vagonus paredzēts izkraut koplietošanas vietās;

74.2. pirms vagona padošanas izkraušanai, ja vagonus paredzēts izkraut pievedceļā.

75. Ja pārvadātājam ir pienākums piedalīties bīstamās kravas vietu skaita, masas un stāvokļa pārbaudē, pārbaudi veic saņēmējs pārvadātāja klātbūtnē tikai koplietošanai neparedzētās vietās.

76. Ja, izkraujot iesaiņotas kravas un gabalkravas bez iesaiņojuma koplietošanai neparedzētās vietās, kravas pārbaudē piedalās pārvadātājs, saņēmējs izkraujamo kravu izvieto noliktavā vai laukumā tā, lai nodrošinātu iespēju atkārtoti pārbaudīt izkrauto kravu.

77. Pārbaudot kravu, kura maršruta vai vagonu grupu sūtījumos pārvadāta vagonos sabērtā vai sakrautā veidā vai ielieta cisternā, kravas masas atbilstību pavadzīmē norādītajiem datiem nosaka, salīdzinot summāro kravas masu visos vagonos ar pavadzīmē norādīto summāro kravas masu.

78. Pārvadātājs, izsniedzot kravu, nepārbauda kravas vietu skaitu, stāvokli un masu kravai:

78.1. kas pienākusi darbderīgos segtajos un izotermiskajos vagonos, kuru durvis aprīkotas ar papildu ierīcēm plombēšanai, ja katrām vagona durvīm nosūtīšanas stacijā uzliktas divas plombas (slēgplombas) un galastacijā konstatē, ka katrām vagona durvīm ir vismaz viena darbderīga plomba (slēgplomba). Ja vienām vai abām vagona durvīm vienas plombas (slēgplombas) trūkst vai tā ir bojāta, to apliecina ar vispārējā parauga aktu;

78.2. kas pienākusi darbderīgā konteinerā ar nebojātām nosūtītāja plombām, uz kurām zīmes atbilst pavadzīmē norādītajām;

78.3. kas pienākusi nosūtītāja (saņēmēja) pavadoņa pavadībā;

78.4. kas pienākusi darbderīgā vagonā ar nebojātām nosūtītāja plombām, zīmes uz tām atbilst pavadzīmē norādītajām un ārējā apskatē nekonstatē piekļūšanu kravai;

78.5. kas dzelzceļa kravas pārvadājumu noteikumos paredzētajos gadījumos pārvadāta segtā tipa vagonos bez plombām vai segtā tipa vagonos, kuru konstrukcijā nav paredzētas ierīces plombu uzlikšanai, ja vagoniem konstatēti darbderīgi savijumi un ārējā apskatē nav konstatēta piekļūšana kravai.

79. Kokmateriālu kravai un malkai, kura pienākusi vaļējā ritošā sastāvā bez aizsargmarķējuma bojājumiem, nebojātās paketēs vai bez augšējo pakešu stiprinājumu bojājumiem (ja iekraujot izmantota kraušanas gabarīta augšējā sašaurinātā daļa), pārvadātājs, izsniedzot kravu, pārbauda tikai grēdu un pakešu skaitu.

80. Satiksmes ministrija nosaka kravas masas mērījumu veikšanas metodiku un maksimāli pieļaujamo kravas masas starpību, nosakot kravas masu atkarībā no nosūtīšanas stacijā un galastacijā izmantotajiem mērīšanas līdzekļiem un metodēm.

VI. Kārtība, kādā vagonus (konteinerus) tīra un mazgā pēc izkraušanas

81. Vagonus (konteinerus) uzskata par iztīrītiem, ja pēc kravas izkraušanas no tiem pilnībā iztīra kravas un atkritumu atlikumus, aizvāc ierīces un materiālus, kas izmantoti kravas iekraušanā, stiprināšanā (izņemot nenoņemamo aprīkojumu) vai izkraušanā, un ja vagonu (konteineru) ārpusē uz jumta, sijām, bremžu un gaitas daļām nav kravas atlikumu. Cisternas un bunkura pusvagonus uzskata par iztīrītiem, ja no katla un vagona bunkura iekšpuses un ārpuses notīra kravas atlikumus. Ja kravu izlej no cisternām, kuru konstrukcijā ir tikai augšējās izliešanas ierīces, neizlietās kravas atlikums nedrīkst pārsniegt vienu centimetru (mērot zem uzvāžņa). Zīmēm un trafaretuzrakstiem uz vagona virsbūves, rāmja un uz konteinera jābūt notīrītiem un skaidri salasāmiem.

82. Pārvadājot beramkravas un sakrautas kravas privātos un pārvadātāja iznomātos vagonos, kā arī loka maršrutos, pieļaujamos kravas atlikumus vagonā pēc izkraušanas nosaka, nosūtītājam, saņēmējam un pārvadātājam vienojoties, kā arī ievērojot kustības drošības prasības.

83. Vagona bremžu un gaitas daļas, vagona (konteinera) ārējo virsmu, zīmes un trafaretuzrakstus uz vagona (konteinera) tīra neatkarīgi no vagona (konteinera) piederības.

84. No vagona (konteinera) ārējās un iekšējās virsmas notīra aizsargplēvju, emulsiju un vagonu konstruktīvo spraugu aiztaisīšanai izmantoto materiālu atlikumus, kā arī noņem uzlīmes, etiķetes un birkas, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar atsevišķu kravu veidu pārvadājumu noteikumiem attiecīga uzlīme nepieciešama tukšam vagonam (konteineram) vai kravai, kuru paredzēts iekraut tajā pašā vagonā (konteinerā).

85. Vagonu (konteineru) tīrīšanā izmanto tādus paņēmienus, kas nodrošina vagonu (konteineru) saglabāšanu.

86. Ja saņēmējs kravas izkrauj koplietošanas vietās, atkritumus, kravas atlikumus, stiprinājumus, iesaiņojumu un citus materiālus, kuri palikuši pēc vagonu (konteineru) izkraušanas un tīrīšanas, saņēmējs izved no stacijas vienlaikus ar kravu un nodrošina to apsaimniekošanu normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu noteiktajā kārtībā.

87. Ja saņēmējs pats mazgā un dezinficē vagonus (konteinerus) vai veic to veterināri sanitāro apstrādi, viņš nodrošina tās laikā radušos notekūdeņu savākšanu un apsaimniekošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

88. Veicot vagonu (konteineru) apstrādi pēc bīstamo kravu un vagonos ielietu kravu izkraušanas, ievēro arī bīstamo kravu pārvadāšanas noteikumus un cisternās un bunkura pusvagonos ielieto kravu pārvadāšanas noteikumus.

89. Pārvadātājs ir tiesīgs pēc kravas izkraušanas vai izliešanas nepieņemt no saņēmēja vagonus (konteinerus), kamēr vagoni (konteineri) nav iztīrīti, mazgāti, tvaicēti vai dezinficēti, un no saņēmēja ieturēt maksu par vagonu (konteineru) dīkstāvi līdz to apstrādes pabeigšanai.

90. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nosaka, pēc kuru smērējošu un asu smaku izdalošu kravu izkraušanas pārvadātāja un ārvalstu dzelzceļu vagonus un konteinerus obligāti mazgā, izņemot šādus gadījumus:

90.1. kravas pārvadā loka maršrutos, ja maršruta sastāvā esošos vagonus izmanto vienu un to pašu kravu iekraušanai;

90.2. vagonu (konteineru) pēc izkraušanas piekrauj ar tādu pašu vai citu kravu, pēc kuras pārvadāšanas vagonu (konteineru) obligāti mazgā;

90.3. kravu pārvadā vagonā, kas paredzēts attiecīgas kravas pārvadāšanai, un uz vagona norādīts tās nosaukums.

91. Vagonus (konteinerus) pēc ātrbojīgo kravu, bīstamo kravu, dzīvnieku vai veterinārajai kontrolei pakļauto kravu pārvadāšanas, kā arī graudu hopervagonus pēc izkraušanas mazgā dzelzceļa kravas pārvadājumu noteikumos un bīstamo kravu pārvadāšanas noteikumos noteiktajos gadījumos.

92. Saņēmējs pēc izkraušanas nodrošina vagonu (konteineru) veterināri sanitāro apstrādi atbilstoši Pārtikas un veterinārā dienesta izdotajam dokumentam par šādas apstrādes nepieciešamību.

93. Saņēmējs pirms kravas izkraušanas no vagona (konteinera) informē Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu par veterinārajai kontrolei pakļautas kravas pienākšanu un saņem no viņa atzinumu par to, vai pēc izkraušanas nepieciešama vagona (konteinera) veterināri sanitārā apstrāde un atbilstoši kādai kategorijai tā jāveic. Saņēmējs par to informē pārvadātāju.

94. No ārvalstīm pienākušajiem piekrautajiem vagoniem (konteineriem), kuriem pēc kravas izkraušanas nepieciešama veterināri sanitārā apstrāde, tās kategoriju var noteikt Pārtikas un veterinārais dienests (atrodas nodošanas stacijās Rēzekne II, Daugavpils, Šķirotava un Jelgava). Pārtikas un veterinārais dienests izsniedz pārvadātājam attiecīgu dokumentu par katru vagonu (konteineru), bet refrižeratorsekcijai (refrižeratorvilcienam) — par visu vagonu grupu, norādot vagonu numurus. Pārvadātājs izsniegto dokumentu nodošanas stacijā pievieno pavadzīmei, par to izdarot ierakstu pavadzīmes attiecīgajā ailē, un galastacijā izsniedz saņēmējam.

(Grozīts ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.907)

95. Pārvadājot iekšzemes satiksmē kravas, pēc kuru izkraušanas vagoniem (konteineriem) nepieciešama veterināri sanitārā apstrāde, Pārtikas un veterinārais dienests, noformējot veterināro pavaddokumentu, vienlaikus var izsniegt veterināro dokumentu par vagonam (konteineram) nepieciešamo veterināri sanitāro apstrādi pēc izkraušanas. Nosūtītājs izsniegto dokumentu pievieno pavadzīmei.

96. Vagonu (konteineru) veterināri sanitāro apstrādi veic Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu uzraudzībā un kontrolē.

97. Vagonus (konteinerus), kuriem nepieciešama pirmās kategorijas veterināri sanitārā apstrāde, vispirms mehāniski tīra, tad mazgā. Vagonus (konteinerus) un vagonos esošās ierīces mazgā ar karstu ūdeni. Ūdens strūklas temperatūrai pie vagona (konteinera) sienas jābūt ne zemākai par 60 °C, spiedienam brandspoita izejā — ne mazākam par divām atmosfērām. Vispirms mazgā vagonu (konteineru) grīdu un ierīces, tad sienas, griestus, durvju iekšpusi un režģus. Nenomazgātos netīrumus noskrāpē ar skrāpjiem, sukām un slotām. Pēc tam atkārtoti mazgā grīdu un ierīces līdz pilnīgai duļķu izzušanai notekūdenī, tad mazgā vagona (konteinera) sienas, vagonu (konteineru) ārpusi, kāpšļus un bremžu laukumus.

98. Vagonus (konteinerus), kuriem nepieciešama otrās kategorijas veterināri sanitārā apstrāde, mehāniski tīra, mazgā un dezinficē. Pirms tīrīšanas vagona (konteinera) iekšējās sienas un grīdu vai mēslu virsslāni, kā arī visas vagonā esošās ierīces samitrina ar dezinficējošu šķīdumu, tad vagonu (konteineru) tīra un mazgā atbilstoši šo noteikumu 97.punkta prasībām. Pēc mazgāšanas vagonus (konteinerus) dezinficē šādā secībā: grīdu, sienas un griestus, tad atkārtoti dezinficē grīdu. Īpaši rūpīgi ar šķīdumu apsmidzina kaktus, spraugas, durvis (no abām pusēm) un vagona (konteinera) sienu aiz durvīm. Tad dezinficē vagonu (konteineru) ārējās sienas un bremžu laukumus. Pēc stundu ilga dezinfekcijas šķīduma izturējuma vagonus (konteinerus) no iekšpuses un ārpuses mazgā ar karstu ūdeni, nomazgājot dezinficējošā šķīduma atliekas.

99. Vagonus, kuriem nepieciešama trešās kategorijas veterināri sanitārā apstrāde, iztīra no mēsliem un netīrumiem un dezinficē. Iekšējās sienas, grīdu un mēslu virskārtu, kā arī vagonā esošās ierīces un iekārtas pirms tīrīšanas apsmidzina ar dezinficējošu šķīdumu. Iekšējo iekārtu mazvērtīgos priekšmetus sadedzina. Vagonus kopā ar visām iekārtām dezinficē no iekšpuses un ārpuses. 30 minūtes pēc dezinfekcijas vagonus no iekšpuses un ārpuses mazgā ar karstu ūdeni (temperatūra ne zemāka par 60 °C) līdz pilnīgai duļķu izzušanai notekūdenī. Pēc mazgāšanas vagonus no iekšpuses atkārtoti dezinficē. Tad vagona durvis aizver un ar to pašu šķīdumu dezinficē ārējās virsmas, kāpšļus un bremžu laukumus. Pēc stundu ilga dezinfekcijas šķīduma izturējuma vagonus atkārtoti mazgā ar karstu ūdeni, nomazgājot dezinficējošā šķīduma atliekas.

100. Dezinficējošos līdzekļus, kas nepieciešami vagonu (konteineru) mazgāšanai un dezinficēšanai, nosaka Pārtikas un veterinārais dienests. Dezinficējošie līdzekļi nedrīkst bojāt vagona (konteinera) iekārtas un daļas. Aizliegts izotermisko vagonu dezinficēšanai izmantot kaustiskās sodas šķīdumu, formaldehīda sārmu šķīdumu un hlorkaļķi, izņemot piespiedu dezinfekciju, kad vagonu apstrādā atbilstoši trešajai kategorijai. Ja piespiedu dezinfekcijā izmanto 3–4 % kaustiskās sodas šķīdumu, tam pievieno 14–16 % boraku.

101. Izotermiskajos vagonos grīdas režģus attīra no kravas atlikumiem, mazgā un apstrādā atbilstoši noteiktajai veterināri sanitārās apstrādes kategorijai. Vagonu kravas telpu mazgā un apstrādā vispirms ar nolaistiem, pēc tam ar paceltiem grīdas režģiem.

102. Pēc nebojātas (no veterināri sanitārā viedokļa) slēgtā iesaiņojumā iesaiņotas gaļas, gaļas produktu un citu kravu izkraušanas izotermiskos vagonus ar Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas atļauju drīkst izmantot atkārtotai iekraušanai, neveicot veterināri sanitāro apstrādi, tikai mehāniski notīrot un noberžot vagonu režģus, grīdas un sienas.

103. Izotermiskajiem vagoniem, kuros pārvadātai gaļai vai citām kravām konstatēts pelējums vai kuros konstatēti bojāti gaļas produktu atlikumi, veic veterināri sanitāro apstrādi atbilstoši otrajai kategorijai.

104. Izotermiskos vagonus, kuros pēc to apstrādes palikusi zivju vai cita smaka, papildus dezodorē, mazgājot ar karstu (60–70 °C) ūdeni, kam pievienota kalcinētā soda vai citi mazgāšanas līdzekļi. Pēc stundas visas apstrādātās virsmas nomazgā ar karstu ūdeni un vagonu izžāvē.

105. Vagonus (konteinerus) pēc mazgāšanas vai veterināri sanitārās apstrādes izžāvē, atverot durvis.

106. Aizsargtērpus, kuros veikta vagonu (konteineru) veterināri sanitārā apstrāde atbilstoši pirmajai kategorijai, pēc apstrādes pabeigšanas žāvē žāvētavā vai speciāli tam paredzētā telpā. Aizsargtērpus, kuros veikta vagonu (konteineru) veterināri sanitārā apstrāde atbilstoši otrajai vai trešajai kategorijai, pēc apstrādes pabeigšanas dezinficē Pārtikas un veterinārā dienesta noteiktajā kārtībā un ar tā noteiktajiem dezinfekcijas līdzekļiem.

107. Ja galastacijā izkraušanas laikā konstatē, ka fitosanitārajai kontrolei pakļautās kravas ir inficētas, Valsts augu aizsardzības dienesta amatpersona vai Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona, kā arī saņēmējs par to informē pārvadātāju. Attiecīgās institūcijas nosaka obligātās darbības kravas un vagona dezinficēšanai.

(Grozīts ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.907)

108. Kravu un vagonu fumigāciju un dezinsekciju veic komercsabiedrības (uzņēmējsabiedrības), kuru darbinieki saņēmuši attiecīgu apliecību. Izdevumus, kas saistīti ar minētajām procedūrām, sedz saņēmējs.

109. Pēc vagona fumigācijas vai dezinsekcijas saņēmējs notīra no vagona fumigācijas vai dezinsekcijas procesā izmantotos materiālus un iesniedz pārvadātājam izziņu par vagona apstrādi un derīgumu turpmākajiem kravu pārvadājumiem. Minēto izziņu saņēmējam izsniedz komercsabiedrība (uzņēmējsabiedrība), kas veikusi fumigāciju vai dezinsekciju.

110. Pārvadātājs nepieņem vagonus no saņēmēja, kamēr tas nav iesniedzis izziņu par vagona dezinsekciju vai fumigāciju vai dokumentu par vagona veterināri sanitāro apstrādi. Nepieņemtie vagoni paliek dīkstāvē pie saņēmēja.

111. Cisternas mazgā un tvaicē publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktajos gadījumos.

VII. Kārtība, kādā nosaka kravas iztrūkumu, tās bojāšanās vai bojājuma apmērus un veic ekspertīzi

112. Ja ar komercaktu, kas sastādīts ceļā, pirms kravas izsniegšanas vai izsniegšanas laikā, apliecināts kravas iztrūkums, bojāšanās vai bojājums, pārvadātājs izsniedz kravu saņēmējam tikai pēc kravas faktiskā iztrūkuma, bojāšanās vai bojājuma apmēra noteikšanas atbilstoši saņēmēja uzrādītajiem dokumentiem par kravu. Kravas izsniegšanas rezultātus norāda komercaktā. Ja saņēmējs neuzrāda attiecīgos dokumentus, pārvadātājs izsniedz kravu pēc tam, kad komercaktā ir detalizēti aprakstīta kravas faktiskā esība un stāvoklis, un, ja nepieciešams, sastādīts ekspertīzes akts.

113. Lai noteiktu kravas iztrūkuma, bojāšanās vai bojājuma apmēru, iemeslu un summu, par kādu samazinājusies kravas vērtība, kā arī lai noteiktu taras vai iesaiņojuma atbilstību izmantojamajiem standartiem vai normatīvajiem aktiem, pārvadātājs vai saņēmējs var uzaicināt ekspertu, kuram ir tiesības veikt ekspertīzi.

114. Ekspertu uzaicina:

114.1. pārvadātājs (pēc savas iniciatīvas vai pēc saņēmēja pieprasījuma), ja pārvadātāja pienākums ir piedalīties kravas pārbaudē. Par eksperta uzaicināšanu pārvadātājs nekavējoties informē saņēmēju, kurš var piedalīties viņam pienākušās kravas ekspertīzē;

114.2. saņēmējs, ja pārvadātājs piedalās kravas pārbaudē pēc saņēmēja uzaicinājuma.

115. Ātrbojīgo kravu ekspertīzi veic 24 stundu laikā pēc vagona atvēršanas.

116. Ekspertīzi veic pārvadātāja pārstāvja klātbūtnē. Ja ekspertīze netiek veikta pārvadātāja pārstāvja klātbūtnē, tad, sastādot komercaktu, ekspertīzes rezultātus neņem vērā, un tie nevar būt par pamatu pārvadātāja atbildībai par kravas bojāšanos vai bojājumiem.

117. Ekspertīzes rezultātus noformē ar aktu, kuru paraksta eksperts un personas, kuru klātbūtnē veikta ekspertīze.

118. Saņēmējam vai pārvadātājam radušos ekspertīzes izdevumus atlīdzina tā puse (nosūtītājs, pārvadātājs, saņēmējs), kuras vainas dēļ noticis kravas bojājums vai bojāšanās.

119. Ekspertīzi var neveikt, ja kravas iztrūkuma, bojāšanās vai bojājumu apmērs naudā acīmredzami nepārsniedz maksu par ekspertīzi. Šādā gadījumā pārvadātājs kopīgi ar saņēmēju nosaka kravas iztrūkuma, bojāšanās vai bojājumu faktisko apmēru un iemeslus, kā arī radušos zaudējumu apmēru un norāda to komercaktā.

VIII. Maksājumu samaksas kārtība

120. Pārvadātājs galastacijā izsniedz kravu pavadzīmē norādītajam saņēmējam, kad tas ir samaksājis maksājumus par attiecīgo sūtījumu (kas aprēķināti uz kravas izsniegšanas brīdi) un kravas saņemšanu noformējis pavadzīmē.

121. Ja krava atrodas muitas kontrolē, saņēmējs veic muitošanu un samaksā pārvadātājam maksājumus, kas saistīti ar vagonu (konteineru) dīkstāvi un kravas glabāšanu muitošanas laikā, pirms pavadzīmē noformēta kravas saņemšana.

122. Ja pārvadātājs aiztur kravu, kamēr saņēmējs samaksā maksājumus par attiecīgo sūtījumu (kas aprēķināti uz kravas izsniegšanas brīdi), saņēmējs sedz arī papildu izdevumus, kas radušies pārvadātājam kravas aizturēšanas dēļ.

123. Izsniedzot kravu, kas pienākusi ar vienu pavadzīmi (pamata pavadzīmi) noformētā maršrutā vai vagonu grupā, no kuras ceļā atkabināts vagons, pārvadātājs galīgajā norēķinā ietver maksu par pārvadājumu, kas atbilstoši pamata pavadzīmē norādītajiem datiem aprēķināta gan par vagoniem, kuri pienākuši maršruta vai vagonu grupas sastāvā, gan par atkabināto vagonu, kuru papildus nosūta, noformējot papildsūtījuma pavadzīmi.

124. Ja saņēmējs atsakās saņemt kravu, maksājumus, kas radušies, pārvadājot kravu, samaksā nosūtītājs vai cits saņēmējs, par kuru nosūtītājs paziņo pārvadātājam (vienlaikus ar norādījumu, kā rīkoties ar kravu).

125. Lai kravu izvestu no stacijas, saņēmējs uzrāda pārvadātājam pavadzīmi, kurā norādīts, ka līdz kravas izvešanas brīdim ir samaksāti visi maksājumi par sūtījumu. Ja saņēmējs kravu izved no stacijas pēc bezmaksas glabāšanas termiņa beigām, līdz kravas izvešanai no stacijas saņēmējs samaksā pārvadātājam dzelzceļa pārvadājumu tarifos noteiktos maksājumus par kravas glabāšanu.

126. Pārvadātājs nosaka kārtību, kādā saņēmējs samaksā pārvadājumu maksu, līgumsodu, maksu par papildu operācijām un norēķinās par citiem ar pārvadājumiem saistītiem pakalpojumiem.

127. Aresta uzlikšanu pārvadātāja pārziņā esošai kravai, tās izņemšanu vai konfiskāciju, kuru veic muitas vai citas kompetentas valsts institūcijas, attiecībā uz pārvadātāju pielīdzina kravas izsniegšanai. Maksu par pārvadājumu (kas aprēķināta uz aresta uzlikšanas, kravas izņemšanas vai konfiskācijas brīdi) iekšzemes pārvadājumos samaksā nosūtītājs vai saņēmējs, eksporta pārvadājumos — nosūtītājs, importa pārvadājumos — saņēmējs, bet tranzīta pārvadājumos — maksātājs, kas norādīts pavadzīmē. Ja vagons vai konteiners, kurā tiek uzglabāta arestētā, izņemtā vai kon­fiscētā krava, nav arestēts, izņemts vai konfiscēts vienlaikus ar attiecīgo kravu, valsts institūcija, kurai arestētā, izņemtā vai konfiscētā krava ir nodota uzgla­bāšanā, sedz pārvadātājam radušos izdevumus saskaņā ar pārvadātāja apstip­rinātajiem kravu pārvadājuma tarifiem no arestētās, izņemtās vai konfiscētās kravas pieņemšanas brīža līdz tukšo vagonu vai konteineru atdošanas brīdim pārvadātājam.

(Grozīts ar MK 10.03.2009. noteikumiem Nr.222)

IX. Kārtība, kādā pavadzīmē izdara atzīmes par kravas izsniegšanu

128. Ja, izsniedzot kravu, pārvadātājs piedalās kravas masas, vietu skaita un stāvokļa pārbaudē, viņš pavadzīmes ailē “Pārvadātāja atzīmes” vai starptautiskajās pavadzīmēs ailē “Dzelzceļa atzīmes” izdara šādu atzīmi:

128.1. ja konstatē kravas masas iztrūkumu, kas nepārsniedz attiecīgās kravas masas dabiskā zuduma normu un maksimālās novirzes absolūto lielumu, nosakot kravas masu, vai ja konstatē kravas masas pārpalikumu, kas nepārsniedz maksimālās novirzes absolūto lielumu, nosakot kravas masu:

“Kravas masas pārbaudē __________________________________  konstatēti
  (gads, datums, mēnesis)  
____________________________________ kg. Komercakts nav sastādīts”;
(norādīt ar cipariem un vārdiem)  

128.2. ja kravas pārbaudes rezultātus noformē ar komercaktu:

“__________________________________  sastādīts komercakts Nr. ______
(gads, datums, mēnesis)  

par __________________________________________________________ ”;

128.3. ja nav konstatēti apstākļi, kuru apliecināšanai sastāda komercaktu:

“Krava izsniegta  ______________________________ atbilstoši pavadzīmei”;
  (gads, datums, mēnesis)  

128.4. ja izsniegta krava, kas atbilst ceļā sastādītajā komercaktā sniegtajām ziņām, un šis komercakts pievienots pavadzīmei:

“Krava izsniegta _________________________________________ atbilstoši
  (gads, datums, mēnesis)  
komercaktam Nr._____, kurš sastādīts  ________________________________________  
  (gads, datums, mēnesis)  
________________________________________________________________ stacijā”.  
(stacijas nosaukums, kurā sastādīts komercakts)  

129. Ja, izsniedzot kravu, pārvadātājs nepiedalās kravas masas, vietu skaita un stāvokļa pārbaudē, viņš pēc saņēmēja lūguma pavadzīmes ailē “Pārvadātāja atzīmes” vai starptautiskajās pavadzīmēs ailē “Dzelzceļa atzīmes” izdara šādu atzīmi (svītrojot attiecīgos vārdus):

129.1. ja krava pienākusi vagonos vai konteineros, kuri aizplombēti ar nosūtītāja plombām (slēgplombām) vai tām pielīdzināmām plombām (slēgplombām):

“Krava saskaņā ar šo pavadzīmi pienāca darbderīgā vagonā (konteinerā) Nr.__________ ar darbderīgām nosūtītāja plombām (slēgplombām) un izsniegta bez pārbaudes

________________________________________ ”;
(gads, datums un mēnesis)

129.2. ja krava pārvadāta vaļējā ritošā sastāvā vai segtā tipa vagonos bez plombām (slēgplombām):

“Krava saskaņā ar šo pavadzīmi pienāca darbderīgā vagonā Nr.____ bez zudumu pazīmēm un izsniegta bez pārbaudes  ________________________ ”;
  (gads, datums un mēnesis)

129.3. ja malka vai kokmateriālu krava pienākusi vaļējā ritošā sastāvā:

“Krava saskaņā ar šo pavadzīmi pienāca darbderīgā pusvagonā (platformā) Nr.________ bez marķējuma bojājumiem (ar augšējo sašaurināto krāvuma kontūras daļu bez stiprinājuma bojājumiem) un izsniegta bez

pārbaudes ____________________________________________________ ”;
  (gads, datums un mēnesis)

129.4. ja krava pienākusi nosūtītāja vai saņēmēja pavadoņa pavadībā:

“Krava saskaņā ar šo pavadzīmi pienāca pavadoņa pavadībā un kravu saņēmējam izsniedzis pavadonis”.

130. Lai izdarītu pavadzīmē atzīmi par kravas izsniegšanu, saņēmējs uzrāda pavadzīmi pārvadātājam kravas izkraušanas dienā vai nākamajā dienā. Pārvadātājs pavadzīmē izdarītās atzīmes apliecina ar spiedogu un parakstu.

X. Kravas izsniegšanas kārtība, pamatojoties uz papildsūtījuma pavadzīmi

131. Pienākušo kravu, kuras daļa noformēta ar papildsūtījuma pavadzīmi, pārvadātājs izsniedz saņēmējam šādā kārtībā:

131.1. kravas daļu, kas pienākusi kopā ar pamata pavadzīmi, izsniedz kopā ar pamata pavadzīmes oriģinālu un komercaktu par trūkstošo kravas daļu;

131.2. trūkstošo kravas daļu, kas pienākusi kopā ar papildsūtījuma pavadzīmi, izsniedz pret parakstu papildsūtījuma ceļazīmē, kad saņēmējs iesniedzis pamata pavadzīmes oriģinālu un komercaktu par trūkstošo kravas daļu. Pārvadātājs pamata pavadzīmes oriģinālā izdara atzīmi par kopā ar papildsūtījuma pavadzīmi pienākušās trūkstošās kravas daļas izsniegšanu, to apliecinot ar kalendāro spiedogu. Pamata pavadzīmes oriģinālu atdod saņēmējam. Pārvadātājs komercaktā izdara atzīmi par trūkstošās kravas daļas izsniegšanu, norādot izsniegšanas datumu, un, ja komercaktā par trūkstošo kravas daļu nav norādīts papildsūtījuma pavadzīmes numurs, tās noformēšanas datums un stacija, norāda arī šīs ziņas. Komercakts paliek pie pārvadātāja. Maksu par pārvadājumu galīgajā norēķinā aprēķina par visas kravas pārvadājumu atbilstoši pamata pavadzīmē norādītajiem datiem, kad trūkstošā kravas daļa vēl nav pienākusi kopā ar papildsūtījuma pavadzīmi.

132. Ja kravas daļa, kas noformēta ar papildsūtījuma pavadzīmi, pienāk agrāk nekā kravas daļa kopā ar pamata pavadzīmi, pārvadātājs pienākušo kravas daļu izsniedz saņēmējam pret parakstu papildsūtījuma ceļazīmē, kad saņēmējs iesniedzis pārvadātājam rakstisku apliecinājumu par saņēmēja saistību ieskaitīt saņemto kravas daļu pamata sūtījumā. Rakstiskais apliecinājums paliek pie pārvadātāja. Maksu par pārvadājumu galīgajā norēķinā aprēķina par visas kravas pārvadājumu atbilstoši pamata pavadzīmē norādītajiem datiem, kad kravas daļa pienāk kopā ar pamata pavadzīmi.

133. Ja kopā ar papildsūtījuma pavadzīmi pienāk visa attiecīgā sūtījuma krava, pārvadātājs pieprasa saņēmējam pamata pavadzīmes oriģinālu un komercaktu, ja tos pārvadātājs jau saņēmējam izsniedzis. Ja pamata pavadzīme nav izsniegta un tā ir nozaudēta kravas pārvadājuma laikā, pārvadātājs noformē pamata pavadzīmes dublikātu. Kravas izsniegšanu pārvadātājs noformē attiecīgi pamata pavadzīmē vai tās dublikātā. Saņēmēja iesniegtais komercakts paliek pie pārvadātāja.

134. Ja no maršruta vai vagonu grupas, kura noformēta ar vienu pavadzīmi, atkabina vagonu, lai atjaunotu tā darbderīgumu, pārvadātājs sastāda vispārējā parauga aktu un noformē papildsūtījuma pavadzīmi, ar kuru atkabināto vagonu pēc tā darbderīguma atjaunošanas nosūta uz galastaciju, kravu adresējot pārvadātājam turpmākai izsniegšanai saņēmējam. Vispārējā parauga aktu pievieno maršruta vai vagonu grupas pavadzīmei.

XI. Galastacijā nepienākušās kravas meklēšanas kārtība

135. Ja krava, privātais vai pārvadātāja iznomātais vagons vai privātais konteiners pēc piegādes termiņa beigām nav pienācis galastacijā un nav izsniegts saņēmējam, nosūtītājs vai saņēmējs (ja vagons (konteiners) ir privāts vai pārvadātāja iznomāts, — arī īpašnieks vai nomnieks) var iesniegt pārvadātājam nosūtīšanas stacijā vai galastacijā to meklēšanas iesniegumu.

136. Meklēšanas iesniegumu iesniedz divos eksemplāros, pievienojot kvīti par kravas pieņemšanu vai pavadzīmes dublikātu (starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos). Ja meklēšanas iesniegumam nav iespējams pievienot minētos dokumentus, to vietā var iesniegt citu dokumentu, kurā norādīts vagona (konteinera) numurs, pavadzīmes numurs, datums, kad krava pieņemta pārvadāšanai, kravas veids, nosūtīšanas stacija, galastacija, starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos — arī nosūtīšanas dzelzceļš vai galapunkta dzelzceļš.

137. Pārvadātājs nosūtīšanas stacijā vai galastacijā ar kalendāro spiedogu un parakstu abos meklēšanas iesnieguma eksemplāros apliecina, ka iesniegums ir saņemts. Viens iesnieguma eksemplārs paliek pie pārvadātāja, otru eksemplāru pārvadātājs atdod iesniedzējam.

138. Ja krava, privātais vai pārvadātāja iznomātais vagons vai privātais konteiners nav pienācis noteiktajā piegādes termiņā, pārvadātājs pēc saņēmēja pieprasījuma kvītī par kravas pieņemšanu vai pavadzīmes dublikātā izdara atzīmi “Krava nav pienākusi”. Pārvadātājs minēto atzīmi apliecina ar parakstu un kalendāro spiedogu.

139. Meklēšanas iesniegums nav uzskatāms par pretenzijas pieteikumu.

140. Ja pretenziju nosūtītāja vai saņēmēja vārdā rakstiski piesaka pilnvarotā persona, pretenzijas pieteikumam pievieno nosūtītāja vai saņēmēja pilnvaru. Pilnvara paliek pie pārvadātāja, kuram pieteikta pretenzija.

141. Par dokumentiem, kas pamato pretenziju, uzskata šādus dokumentus:

141.1. ja krava nozaudēta, — kvīti par kravas pieņemšanu, pavadzīmes oriģinālu vai starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos arī pavadzīmes dublikātu;

141.2. ja krava sabojāta, sabojājusies, daļēji nozaudēta vai nav nodota saņēmējam, — pārvadātāja izsniegto (galastacijā) pavadzīmes oriģinālu un komercaktu;

141.3. ja nav ievērots kravas piegādes termiņš, — pavadzīmes oriģinālu;

141.4. ja nozaudēts vai sabojāts privātais vagons (konteiners) vai tā daļas, — kvīti par kravas pieņemšanu, pavadzīmes oriģinālu vai starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos arī pavadzīmes dublikātu, dokumentu, kas apliecina īpašumtiesības uz vagonu (konteineru) un tā atlikumvērtību, tehnisko pasi, dokumentu (kopiju) par vagona pielaišanu kursēšanai dzelzceļa tīklā, dokumentu, kas apliecina vagona (konteinera) bojājumu faktu un apmērus, bojāto detaļu un remonta vērtību vai nepieciešamā remonta veidu;

141.5. pārējos gadījumos — citus dokumentus, kas pamato šo pretenziju.

142. Ja nozaudētā krava vai privātais vagons (konteiners) izsniegts saņēmējam, kad saņēmējs atlīdzinājis summu, ko pārvadātājs bija samaksājis par kravas vai privātā vagona (konteinera) nozaudēšanu, saņēmējam ir tiesības pieteikt pretenziju pārvadātājam par kravas vai privātā vagona (konteinera) piegādes termiņa nokavējumu līgumsoda samaksai, kā arī pretenziju par zaudējumu atlīdzināšanu kravas iztrūkuma, bojāšanās vai bojājumu vai vagona (konteinera) bojājumu vai tā daļu nozaudēšanas gadījumā.

XII. Pārpalikušās kravas izsniegšanas kārtība

143. Ja koplietošanas vietās un koplietošanai neparedzētās vietās izkraušanā konstatē pārpalikušo kravu, kura pienākusi ar pārvadātāja (ārvalstu dzelzceļu) plombām (slēgplombām) aizplombētos vagonos vai kuru iekrāvis pārvadātājs (ārvalstu dzelzceļš), sastāda komercaktu un ar pārpalikušo kravu rīkojas šādi:

143.1. iesaiņotu un neiesaiņotu gabalkravu koplietošanas vietās pārvadātājs aiztur līdz tās piederības noskaidrošanai, bet koplietošanai neparedzētās vietās — izsniedz saņēmējam (uz laiku, ne ilgāku par mēnesi), kurš rakstiski apliecina kravas saņemšanu, saistības kravu uzglabāt, neizmantot un atdot pēc pārvadātāja pieprasījuma;

143.2. kravu, kas pārvadāta vagonos sabērtā vai sakrautā veidā vai ielieta cisternā, koplietošanas vietās un koplietošanai neparedzētās vietās pārvadātājs kopā ar pavadzīmē norādīto kravas daudzumu izsniedz saņēmējam (uz laiku, ne ilgāku par mēnesi), kurš rakstiski apliecina kravas saņemšanu, saistības kravu uzglabāt, neizmantot un atdot pēc pārvadātāja pieprasījuma.

144. Par pārpalikušās kravas izsniegšanu saņēmējam glabāšanā izdara atzīmi komercaktā.

145. Pārvadātājam ir pienākums noskaidrot pārpalikušās kravas piederību. Ja pārpalikušās kravas piederība mēneša laikā netiek noskaidrota, pārvadātājam ir tiesības pārpalikušo kravu pārdot. Pēc tam kad saņēmējs ir atdevis pārpalikušo kravu pārvadātājam, pārvadātājs atdod tam rakstisko apliecinājumu par pārpalikušās kravas glabāšanu.

XIII. Kravas masas dabīgā zuduma normas un to piemērošana

146. Cisternās ielietiem naftas produktiem, no brīža, kad tie pieņemti pārvadāšanai, līdz to izsniegšanai, neatkarīgi no pārvadājuma attāluma kravas masas dabīgā zuduma norma ir ne vairāk kā 0,2 % no kravas masas.

147. Kravām no brīža, kad tās pieņemtas pārvadāšanai, līdz to izsniegšanai, neatkarīgi no pārvadājuma attāluma kravas masas dabīgā zuduma norma un maksimāli pieļaujamā kravas masas starpība, nosakot kravas masu neatkarīgi no nosūtīšanas stacijā un galastacijā izmantotajiem mērīšanas līdzekļiem un metodēm, ir šāda:

147.1. šķidrām kravām, izņemot naftas produktus, mitrām kravām un kravām, kuras pārvadāšanai nodotas svaigā vai jēlā stāvoklī, — ne vairāk kā 2 % no kravas masas;

147.2. sausām kravām, kuras savu dabisko īpašību dēļ pakļautas masas zudumiem, — ne vairāk kā 1 % no kravas masas.

148. Kravām, kuras pārvadā stikla tarā vai cita veida tarā, kurai tās fizisko īpašību dēļ var rasties bojājumi un plīsumi, zuduma (saplīšanas) norma nepārsniedz 1 % no kopējā kravas vienību skaita.

149. Šo noteikumu 146., 147. un 148.punkts neattiecas uz gadījumiem, ja ir pierādīts, ka kravas masas zuduma iemesli nav saistīti ar atsevišķām kravas dabiskajām īpašībām.

150. Kravas masu uzskata par atbilstošu pavadzīmē norādītajiem datiem šādos gadījumos:

150.1. ja starpība starp nosūtīšanas stacijā noteikto kravas masu un galastacijā pārbaudē noteikto kravas masu (neatkarīgi no pārvadāšanas attāluma) nepārsniedz:

150.1.1. kravas masas dabīgā zuduma normu kravām, kuras pārvadājuma laikā savu dabisko īpašību dēļ pakļautas masas zudumiem, un maksimāli pieļaujamās kravas masas starpības absolūto lielumu, nosakot kravas masu, ja konstatē kravas masas iztrūkumu;

150.1.2. maksimāli pieļaujamās kravas masas starpības absolūto lielumu, nosakot kravas masu jebkurai kravai, ja konstatē kravas masas pārpalikumu;

150.2. ja nav pārsniegta stikla tarā vai cita veida tarā (kurai tās fizisko īpašību dēļ var rasties bojājumi un plīsumi) safasētās produkcijas zuduma (saplīšanas) norma.

151. Kravas masas dabīgā zuduma normas aprēķina:

151.1. no kravas bruto masas — kravām, kuras pārvadā tarā un iesaiņojumā;

151.2. no kravas neto masas — kravām, kuras pārvadā bez taras vai iesaiņojuma ielietas cisternās vai vagonos sakrautā vai sabērtā veidā.

152. Siltināšanas materiālu, dārzeņu vairogu un citu noņemamo ierīču masu, aprēķinot kravas masas dabīgā zuduma normas, neiekļauj kravas masā.

153. Kravām, kuras pārvadā ielietas cisternās vai vagonos sakrautā vai sabērtā veidā un pārkrauj ceļā, kravas masas dabīgā zuduma normas palielina 0,3 % apmērā par katru attiecīgā sūtījuma pārkraušanas reizi.

154. Ja, pārvadājot kravu, vairākām kravas vietām noformēta viena pavadzīme, bet kravas masa katrai kravas vietai pavadzīmē vai uz kravas vietas norādīta atsevišķi, pieļaujamo kravas masas dabīgā zuduma normu aprēķina atsevišķi katrai kravas vietai.

155. Ja krava nozaudēta pilnībā vai nozaudētas sūtījuma atsevišķas kravas vietas, aprēķinot zaudējumu atlīdzību, nozaudētajai kravai vai nozaudētajām kravas vietām kravas masas dabiskā zuduma normas nepiemēro.

Ministru prezidents E.Repše

Satiksmes ministrs R.Zīle