Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 23.01.2010. - 17.11.2011. / Vēsturiskā
Ministru kabineta noteikumi Nr.94

Rīgā 2003.gada 25.februārī (prot. Nr.11 13.§)
Aizsargjoslu noteikšanas metodika ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem
Izdoti saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 59.panta pirmo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka drošības aizsargjoslu noteikšanas metodiku ūdens akvatorijās (turpmāk — akvatorija) augšpus un lejpus aizsprostiem, vides un cilvēka aizsardzības prasības, kārtību, kādā aizsargjoslas tiek ierīkotas un apzīmētas dabā, aizsargjoslu uzturēšanas kārtību, kā arī informāciju par aprobežojumiem, kas saistīti ar aizsprostiem un to aizsargjoslām.

2. Aizsprostu drošuma prasības nosaka normatīvie akti par hidrotehnisko būvju drošumu un saskaņā ar tiem izstrādātās hidrotehnisko būvju drošuma programmas.

(MK 19.01.2010. noteikumu Nr.43 redakcijā)

II. Aizsargjoslu noteikšana

3. Aizsargjoslas platums ir vienāds ar vidējo platumu 100 m garā ūdensteces posmā, kas atrodas no 200 līdz 300 m lejpus aizsprosta. Ūdensteces vidējā platumā neieskaita salu platumu. Ja ūdensteces vidējais platums šajā posmā ir lielāks par 200 m, aizsargjoslu nosaka 200 m platu. Ja no aizsprosta līdz ūdensteces ietekai citā ūdensbaseinā ir mazāk par 300 m, aizsargjoslas platumu nosaka pēc ūdensteces vidējā platuma posmā no aizsprosta līdz ūdensteces ietekai citā ūdensbaseinā. Par ūdensteces ieteku citā ūdensbaseinā neuzskata hidrotehniskas būves — kanāla — ieteku ūdensbaseinā.

4. Aizsargjoslu akvatorijā augšpus aizsprosta nosaka, tās platumu atliekot akvatorijā uz visām pusēm no vistālāk ārpusē izvirzītajiem aizsprosta un ūdens novadbūves virsūdens un zemūdens elementiem.

5. Aizsargjoslu akvatorijā augšpus aizsprosta gar uzstādinājuma dambjiem nosaka ar pašvaldības būvvaldes lēmumu tikai tad, ja tas nepieciešams aizsprosta hidrotehnisko būvju ekspluatācijai un drošībai vai ja tuvošanās uzstādinājuma dambjiem ir bīstama cilvēkiem.

(Grozīts ar MK 19.01.2010. noteikumiem Nr.43)

6. Aizsargjoslu akvatorijā lejpus aizsprosta nosaka, tās platumu atliekot akvatorijā uz visām pusēm no vistālāk ārpusē izvirzītajiem aizsprosta un ūdens novadbūves virsūdens un zemūdens elementiem.

7. Aizsargjoslu akvatorijā lejpus aizsprosta var noteikt vienkāršoti, ar taisnu līniju savienojot abos ūdensteces krastos punktus, kas atrodas lejpus aizsprosta tādā attālumā no vistālāk lejpus izvirzītajiem aizsprosta un ūdens novadbūves virsūdens un zemūdens elementiem, kas vienāds ar aizsargjoslas platumu.

8. Ja vides un cilvēku drošībai, kā arī aizsprosta un tā tuvumā esošo objektu drošībai nepieciešama platāka aizsargjosla, nekā noteikts šo noteikumu 4., 6. vai 7.punktā, aizsargjoslas platumu nosaka ar pašvaldības būvvaldes lēmumu, taču ne platāku par 200 m.

(Grozīts ar MK 13.07.2004. noteikumiem Nr.589; MK 19.01.2010. noteikumiem Nr.43)

9. Sūdzības par aizsargjoslu noteikšanu izskata normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

III. Aprobežojumi, kas saistīti ar aizsargjoslām akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem

10. Aizsprosta aizsargjoslā drīkst veikt darbus, kas nav aizliegti Aizsargjoslu likumā, ja ir saņemta aizsprosta īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstiska atļauja. Ja aizsprosta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs uzskata par nepieciešamu, darbus veic aizsprosta īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai tā pilnvarotas personas uzraudzībā. Atļauja nav nepieciešama glābšanas darbiem, avāriju novēršanas un to seku likvidēšanas darbiem, kā arī valsts un pašvaldības institūciju pārstāvjiem iebraukšanai B un C drošuma klasei atbilstošo hidroelektrostaciju aizsprostu un ar hidroelektrostacijām nesaistītu aizsprostu akvatoriju aizsargjoslās kontroles nodrošināšanai.

(MK 13.07.2004. noteikumu Nr.589 redakcijā)

11. Ar aizsprostiem un to aizsargjoslām saistīto aprobežojumu nostiprināšanu zemesgrāmatā atbilstoši Zemesgrāmatu likuma prasībām nodrošina aizsprosta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs par saviem līdzekļiem.

IV. Vides un cilvēku aizsardzības prasības

12. Ja aizsargjoslā, kuras kopgarums gar krastu un aizsprostu ir 200 m vai mazāks, iebraukšana ar peldlīdzekli augšpus aizsprosta apdraud cilvēku drošību, aizsprosta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nodrošina aizsargjoslu augšpus aizsprosta pret iebraukšanu tajā, novietojot uz aizsargjoslas robežas akvatorijā peldošu vai citādu šķērsli, kā arī nožogojot krastu (dambi, aizsprostu). Peldoša šķēršļa atrašanās akvatorijā ir obligāta no 1.aprīļa (vai ne vēlāk kā nedēļu pēc ledus izkušanas) līdz 1.novembrim.

(MK 13.07.2004. noteikumu Nr.589 redakcijā)

13. Aizsprosta īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums informēt sabiedrību, publicējot vietējā laikrakstā informāciju par aizsargjoslu izvietojumu un nozīmi, kā arī par bīstamību, kas saistīta ar uzturēšanos aizsprosta aizsargjoslā.

V. Aizsargjoslu uzturēšana un to stāvokļa kontrole

(Nodaļas nosaukums MK 13.07.2004. noteikumu Nr.589 redakcijā)

14. Aizsprosta īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums uzturēt kārtību aizsargjoslā.

14.1 Pašvaldībai un Valsts vides dienestam atbilstoši kompetencei ir tiesības kontrolēt kārtību aizsargjoslā. Lai nodrošinātu kontroli, pašvaldības institūciju un Valsts vides dienesta amatpersonas drīkst iebraukt ar peldlīdzekļiem B un C drošuma klasei atbilstošo hidroelektrostaciju aizsprostu un ar hidroelektrostacijām nesaistītu aizsprostu akvatoriju aizsargjoslās bez aizsprosta īpašnieka vai tiesiskā valdītāja atļaujas.

(MK 19.01.2010. noteikumu Nr.43 redakcijā)

14.2 Pašvaldības institūciju un Valsts vides dienesta amatpersonu iebraukšanu A drošuma klasei atbilstošo hidroelektrostaciju aizsprostu akvatoriju aizsargjoslās kontroles nodrošināšanai saskaņo ar aizsprosta īpašnieku, tiesisko valdītāju vai tā pilnvarotu personu.

(MK 19.01.2010. noteikumu Nr.43 redakcijā)

VI. Aizsargjoslu ierīkošana un apzīmēšana dabā

15. Ja aizsargjoslas kopgarums gar krastu un aiz akvatorijas augšpus aizsprosta pārsniedz 200 m, aizsargjoslas robežu akvatorijā apzīmē ar sarkanām bojām, kuras uzstāda ne tālāk kā 100 m vienu no otras. Boju atrašanās akvatorijā ir obligāta no 1.aprīļa (vai ne vēlāk kā nedēļu pēc ledus izkušanas) līdz 1.novembrim. Ja aizsargjoslas kopgarums gar krastu un aiz akvatorijas augšpus aizsprosta ir 200 m vai mazāks, aizsargjoslu apzīmē ar zīmēm, kuras izgatavo saskaņā ar šo noteikumu pielikumā noteiktajiem paraugiem un novieto uz aizsargjoslas robežas abos krastos 1,5-2 m augstumā no zemes.

(MK 13.07.2004. noteikumu Nr.589 redakcijā)

16. Aizsargjoslu akvatorijā lejpus aizsprosta apzīmē ar zīmēm, kuras izgatavo saskaņā ar šo noteikumu pielikumā noteiktajiem paraugiem un novieto 1,5-2 m augstumā no zemes uz aizsargjoslas robežas un pie aizsprosta abos krastos.

17. Uz zīmēm, kas apzīmē aizsargjoslas, ar bultiņu (bultiņām) norāda, kurā pusē (pusēs) no zīmes atrodas aizsargjosla. Virs bultiņas norāda, cik tālu no zīmes turpinās aizsargjosla.

18. Aizsprosta īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir ierīkot un apzīmēt aizsargjoslas dabā.

VII. Noslēguma jautājums

19. Aizsprosta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs līdz 2003.gada 31.decembrim iesniedz attiecīgajā pašvaldībā un Valsts zemes dienesta rajona (pilsētas) nodaļā dokumentāciju par aizsprostu, ūdens novadbūvju un aizsargjoslu novietojumu.

Ministru prezidents E.Repše

Ekonomikas ministrs J.Lujāns
Pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 25.februāra noteikumiem Nr.94
Ekonomikas ministrs J.Lujāns