Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 01.01.2014. - 31.12.2016. / Vēsturiskā
Ministru kabineta noteikumi Nr.8

Rīgā 2003.gada 7.janvārī (prot. Nr.1 25.§)
Mākslas un antikvāro priekšmetu izvešana no Latvijas un ievešana Latvijā
Izdoti saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību4.pantu un 18.1pantu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā no Latvijas tiek izvesti un Latvijā ievesti mākslas un antikvārie priekšmeti (turpmāk — kultūras priekšmeti), kā arī kultūras pieminekļu pagaidu izvešanu.

2. Lai aizsargātu nacionālās kultūras vērtības un nepieļautu zagto un zudušo kultūras priekšmetu izvešanu (arī nosūtīšanu pa pastu), Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (turpmāk — inspekcija) pieņem lēmumu par kultūras priekšmetu izvešanu. Inspekcija izsniedz noteikta parauga atļauju kultūras priekšmeta izvešanai (turpmāk — atļauja).

3. Atļauja ir nepieciešama to kultūras priekšmetu izvešanai, kuri atbilst šo noteikumu 1.pielikumā minētajām kultūras priekšmetu kategorijām.

II. Atļaujas izsniegšanas kārtība

4. Lai saņemtu atļauju, fiziska vai juridiska persona vai tās pilnvarotā persona (turpmāk — iesniedzējs) aizpilda inspekcijā noteikta parauga iesniegumu — atļaujas pirmā eksemplāra attiecīgās ailes (2.pielikums).

5. Iesniedzējs inspekcijā uzrāda izvešanai paredzēto kultūras priekšmetu un kopā ar iesniegumu iesniedz tā krāsu fotogrāfiju (ne senāku par 10 gadiem) trijos eksemplāros, kurā kultūras priekšmets ir labi redzams un identificējams. Fotogrāfijas minimālais izmērs ir 8 x 12 cm, maksimālais izmērs — 10 x 15 cm. Ja iesniedzējs ir pilnvarotā persona, viņš inspekcijā uzrāda pilnvaru.

6. Ja kultūras priekšmeta (piemēram, grāmatas, pastkartes) fotogrāfija nesniedz pilnīgu informāciju par attiecīgo priekšmetu, inspekcijai ir tiesības pieprasīt, lai fotogrāfijas vietā iesniedzējs iesniegtu izvedamā kultūras priekšmeta detalizētu aprakstu.

7. Ja paredzēts izvest liela izmēra kultūras priekšmetu, inspekcijai ir tiesības izdarīt kultūras priekšmeta apskati tā atrašanās vietā.

8. Katra kultūras priekšmeta izvešanai izsniedz atsevišķu atļauju. Ja ir paredzēts izvest vairākus kultūras priekšmetus, inspekcija nosaka, vai izsniedzama viena vai vairākas atļaujas.

9. Inspekcija 15 dienu laikā pēc uzrādītā kultūras priekšmeta izpētes, izņemot šo noteikumu 10. un 11.punktā minētos gadījumus, pieņem lēmumu atļaut vai aizliegt kultūras priekšmeta izvešanu. Ja inspekcija uzrādīto kultūras priekšmetu aizliedz izvest, iesniedzējam rakstiski norāda aizlieguma iemeslu. Inspekcijas lēmumu iesniedzējs ir tiesīgs apstrīdēt Kultūras ministrijā.

10. Ja nepieciešams veikt uzrādītā kultūras priekšmeta ekspertīzi vai precizēt tā īpašuma tiesību piederību, inspekcijai ir tiesības aizturēt kultūras priekšmetu ilgāk par 15 dienām, bet ne ilgāk par mēnesi. Īpašuma tiesību piederības precizēšanai iesniedzējs uzrāda īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus. Ja inspekcija konstatē, ka uzrādītais priekšmets ir zagto un zudušo priekšmetu reģistrā, inspekcija par to ziņo policijai.

11. Inspekcijai ir tiesības pieprasīt, lai citas kompetentas iestādes (piemēram, Dabas aizsardzības pārvaldes) speciālisti sniegtu atzinumu izvedamā kultūras priekšmeta papildu vērtēšanai. Atzinumam ir ieteikuma raksturs, izņemot gadījumu, ja atzinumā ir norāde, ka attiecīgā priekšmeta izvešanu un atļaujas izsniegšanu nosaka cits normatīvais akts. Visus izdevumus, kas radušies attiecīgajai iestādei un ir saistīti ar atzinuma sagatavošanu, sedz iesniedzējs.

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1573)

12. Ja ir nepieciešama papildu ekspertīze, inspekcija var sasaukt ekspertu padomi. Ekspertu padomes sastāvu un nolikumu apstiprina kultūras ministrs.

13. Ja kultūras priekšmetu nepieciešams izvest, lai to izstādītu ārvalstī vai cita iemesla dēļ (piemēram, restaurācijai, ekspertīzei, mācību programmai), inspekcija nosaka kultūras priekšmeta pagaidu izvešanu. Kultūras priekšmeta pagaidu izvešana ietver arī tā atpakaļievešanu Latvijā pilnā apjomā un noteiktā laikā. Lai saņemtu atļauju kultūras priekšmeta pagaidu izvešanai vai kultūras pieminekļa pagaidu izvešanai, iesniedzējs aizpilda inspekcijā noteikta parauga iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 16.1.apakšpunktu, un uz iesniedzēju attiecas šajos noteikumos noteiktā kārtība.

14. Iesniedzējs sedz visas izmaksas, kas saistītas ar kultūras priekšmeta izvešanu no Latvijas vai ievešanu Latvijā (to skaitā ekspertīzes izmaksas un maksu par atļaujas izsniegšanu, kā arī par šo noteikumu 21.punktā minētās izziņas izsniegšanu). Atļauju vai izziņu izsniedz tikai pēc tam, kad iesniedzējs ir samaksājis ar atļaujas vai izziņas izsniegšanu saistītos izdevumus. Maksas apmēru nosaka inspekcija un apstiprina kultūras ministrs.

15. Atļaujas derīguma termiņš nepārsniedz 12 mēnešu pēc tās izsniegšanas. Ja atļaujas derīguma termiņš ir beidzies, bet tā nav izmantota, iesniedzējs 15 dienu laikā pēc atļaujas derīguma termiņa beigām nodod atļauju inspekcijā.

16. Inspekcija atļaujā (2.pielikums) ieraksta atļaujas numuru, norāda tās derīguma termiņu un kultūras priekšmeta izvešanas veidu. Inspekcija sagatavo atļauju trijos eksemplāros:

16.1. atļaujas pirmais eksemplārs — iesniegums inspekcijai par kultūras priekšmeta izvešanu — glabājas inspekcijā;

16.2. atļaujas otrais eksemplārs glabājas pie iesniedzēja un uzrādāms muitas iestādei. Muitas iestāde izdara tajā atzīmes;

16.3. atļaujas trešais eksemplārs tiek nodots iesniedzējam iesniegšanai muitas iestādē. Muitas iestāde izdara tajā attiecīgās atzīmes un 15 dienu laikā nodod inspekcijā.

17. Ja iesniedzējs var noteikt kultūras priekšmeta kategoriju, kā arī tā kodu atbilstoši Latvijas kombinētajai nomenklatūrai, iesniedzējs tos norāda iesniegumā, bet inspekcija — atļaujas otrajā un trešajā eksemplārā.

18. Atļauju aizpilda skaidri un saprotami. Atļaujā nedrīkst būt dzēsumi, aizkrāsojumi, aizlīmējumi, traipi, un tajā nav pieļaujama ierakstu labošana.

19. Atļaujas aizpildīšanas kārtību pēc inspekcijas priekšlikuma apstiprina kultūras ministrs.

20. Muitas iestāde, izskatot visus atļaujas eksemplārus, kontrolē, lai muitas deklarācijā sniegtās ziņas atbilstu atļaujā norādītajām ziņām.

III. Izziņas izsniegšana

21. Ja kultūras priekšmets neatbilst šo noteikumu 1.pielikumā minētajām kultūras priekšmetu kategorijām, lai atvieglotu šāda kultūras priekšmeta izvešanu, inspekcija var izsniegt attiecīgu izziņu. Izziņu sagatavo vismaz divos eksemplāros, apzīmogo, paraksta un katram eksemplāram pievieno iesniedzēja iesniegto kultūras priekšmeta fotogrāfiju. Viens izziņas eksemplārs glabājas inspekcijā, bet otru izziņas eksemplāru izsniedz iesniedzējam.

22. Šo noteikumu 21.punktā minētā izziņa nav obligāta, un to izsniedz pēc iesniedzēja vēlēšanās uzrādīšanai muitas iestādē.

IV. Kultūras priekšmetu ievešana Latvijā

23. Ievedot kultūras priekšmetu Latvijā, tā īpašnieks (valdītājs) aizpilda muitas deklarāciju. Muitas iestāde to apstiprina ar zīmogu un parakstu.

24. Ja, iebraucot Latvijā, persona muitas iestādē neuzrāda kultūras priekšmetu, kuram paredzēta pagaidu ievešana, uzskatāms, ka persona šo kultūras priekšmetu ir iegādājusies Latvijā. Uz minētā kultūras priekšmeta izvešanu attiecas šajos noteikumos noteiktā kultūras priekšmetu izvešanas kārtība.

25. Ja pēc kultūras priekšmeta pagaidu izvešanas to ieved Latvijā, īpašnieks (valdītājs) attiecīgo kultūras priekšmetu 15 dienu laikā pēc ievešanas reģistrē inspekcijā.

26. Reģistrējot kultūras priekšmetu inspekcijā, īpašnieks (valdītājs) rakstiski apliecina, ka ievestais kultūras priekšmets ir tas pats kultūras priekšmets, kuram ir piemērota pagaidu izvešana. Ja rodas šaubas, inspekcijai ir tiesības pieprasīt, lai īpašnieks (valdītājs) uzrādītu atpakaļievesto kultūras priekšmetu.

27. Ja iesniedzējs ir pārkāpis ar kultūras priekšmetu izvešanu vai ievešanu saistītās prasības, inspekcija jaunu atļauju vai izziņu neizsniedz.

V. Noslēguma jautājumi

28. Atļaujas aizpildīšanas kārtību pēc inspekcijas priekšlikuma divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā apstiprina kultūras ministrs.

29. Atļaujas, kuras izsniegtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir derīgas gadu pēc to izsniegšanas.

30. Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.aprīli.

Ministru prezidents E.Repše

Kultūras ministre I.Rībena
1.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 7.janvāra noteikumiem Nr.8
Kultūras priekšmetu kategorijas

(Pielikums grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1091)

1. A kategorijas kultūras priekšmeti:

Kategorija

Kultūras priekšmeti

1

2

A1.

Arheoloģiski priekšmeti, kas ir vecāki par 100 gadiem un iegūti:

1) izrakumos vai atrasti zemē, uz zemes vai ūdenī

2) arheoloģisko atradumu vietās

3) no arheoloģiskām kolekcijām

A2.

Vairāk nekā 100 gadu veci kultūras priekšmeta fragmenti, kas ir neatņemama mākslas, vēstures vai reliģiska pieminekļa daļa

A3.

Gleznas un zīmējumi, kas darināti ar roku uz jebkura materiāla un ar jebkuru paņēmienu(1)

A4.

Mozaīkas, kas nav iekļaujamas A1. vai A2.kategorijā, un zīmējumi, kas darināti ar roku uz jebkura materiāla un ar jebkuru paņēmienu(1)

A5.

Gravīru, estampu, serigrāfiju un litogrāfiju oriģināli, kā arī attiecīgās plāksnes un plakātu oriģināli(1)

A6.

Skulptūru un statuešu oriģināli (arī to kopijas, kas radītas tādā pašā procesā kā oriģināli(1)), kas nav iekļauti A1.kategorijā

A7.

Fotogrāfijas, filmas un to negatīvi(1)

A8.

Inkunābulas un rokraksti, ieskaitot ģeogrāfijas kartes un mūzikas partitūras (atsevišķi vai kolekcijā)(1)

A9.

Grāmatas, kas ir vecākas par 100 gadiem (atsevišķi vai kolekcijā)

A10.

Iespiestas ģeogrāfijas kartes, kas ir vecākas par 200 gadiem

A11.

Dažādu veidu arhīvi, kuros ir par 50 gadiem vecāki eksemplāri (neatkarīgi no materiāla)

A12.

a) Kolekcijas(2) un atsevišķi zooloģijas, botānikas, mineraloģijas vai anatomijas kolekcijas eksemplāri

b) Kolekcijas(2), kurām ir vēsturiska, paleontoloģiska, etnogrāfiska vai numismātiska vērtība

A13.

Transportlīdzekļi, kas ir vecāki par 75 gadiem

A14.

Visi citi antikvārie priekšmeti, kas nav iekļauti A1.–A13.kategorijā:

a) 50 līdz 100 gadu veci antikvārie priekšmeti:

1) rotaļlietas un spēles

2) stikla izstrādājumi

3) zeltkaļu un sudrabkaļu izstrādājumi

4) mēbeles

5) optiskās ierīces un aparāti, fotoaparāti, kinoaparāti un ierīces

6) mūzikas instrumenti

7) pulksteņi un to daļas

8) koka izstrādājumi

9) keramika

10) gobelēni

11) paklāji

12) tapetes

13) ieroči

b) par 100 gadiem vecāki antikvārie priekšmeti

Piezīmes.

Šie noteikumi attiecas uz A1.–A14.kategorijas kultūras priekšmetiem tikai tad, ja to vērtība atbilst vai pārsniedz šī pielikuma 2.punktā noteikto finansiālo vērtību.

(1) Kultūras priekšmeti, kas ir vecāki par 50 gadiem un nepieder to autoriem.

(2) Kolekcijas priekšmeti, kas klasificēti Latvijas kombinētās nomenklatūras 9705.preču pozīcijā, ir priekšmeti, kuru īpašības atbilst iekļaušanai kolekcijā noteiktajām prasībām. Tie ir relatīvi reti priekšmeti, kurus parasti nelieto sākotnēji paredzētajam mērķim, bet slēdz par tiem īpašus darījumus, kas neatbilst parastajai līdzīgi izmantojamu priekšmetu apgrozībai, un kuriem ir liela vērtība.

2. A kategorijas kultūras priekšmeta vērtība euro, ar kuru sākot nepieciešama izvešanas atļauja:

2.1. nulles vērtība šādu kategoriju kultūras priekšmetiem:

2.1.1. A1.kategorijas kultūras priekšmetiem (arheoloģiskajiem objektiem);

2.1.2. A2.kategorijas kultūras priekšmetiem (no kultūras pieminekļa atdalītiem fragmentiem);

2.1.3. A8.kategorijas kultūras priekšmetiem (inkunābulām un rokrakstiem, ieskaitot ģeogrāfijas kartes);

2.1.4. A11.kategorijas kultūras priekšmetiem (arhīviem);

2.2. 426,86 euro vērtība pārējās kategorijās minētajiem kultūras priekšmetiem.

Kultūras ministre I.Rībena
2.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 7.janvāra noteikumiem Nr.8

(Pielikums grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1091)

2-2-8 COPY.GIF (67009 bytes)

2-3-8 COPY.GIF (56863 bytes)

2-4-8 COPY.GIF (78460 bytes)

2-5-8 COPY.GIF (60279 bytes)

Kultūras ministre I.Rībena