Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par bankām

Latvijas Republikas likums «Par bankām» nosaka komercbanku un citu kredītiestāžu tiesisko statusu un reglamentē to darbību Latvijas teritorijā.

LIKUMĀ LIETOTIE TERMINI

Kredītiestādes ir specializētas uzņēmējsabiedrības (uzņēmumi) kuru pamatfunkcija ir bankas operāciju veikšana.

Bankas operācijas ir naudas apgrozības, norēķinu, noguldījumu un kredīta operācijas.

Komercbanka ir kredītiestāde, kas izveidota, piesaistot fizisko un juridisko personu brīvos naudas līdzekļus līdzdalības un ieguldījumu veidā, un veic bankas operācijas.

Pašvaldības krājkase ir kredītiestāde, ko dibinājusi pilsētas vai pagasta pašvaldības savas teritorijas iedzīvotāju - naudas noguldītāju apkalpošanai.

Lombards ir kredītiestāde, kas izsniedz īstermiņa kredītus pret kustamas mantas ķīlu.

Kredītbiedrība, krājaizdevumu sabiedrība ir kredītiestāde, kas darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas 1991. gada 6. augusta likumu «Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 35/36).

Bankas kantoris ir privāta kredītiestāde, kas dibināta banku uzdevumos ietilpstošu kredīta operāciju veikšanai.

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Latvijas Republikas banku sistēma aptver Latvijas Republikas centrālo banku (Latvijas Banku), komercbanku un citas kredītiestādes - pašvaldību krājkases, lombardus, kredītbiedrības, krājizdevumu sabiedrības un banku kantorus.

2. pants. Komercbanku un citu kredītiestāžu darbības kontroli Latvijā veic Latvijas Banka.

3. pants. Latvijas Republikā izveidotās komercbankas un citas kredītiestādes ir juridiskās personas. Tās darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, saviem statūtiem un Latvijas Bankas norādījumiem.

4. pants. Latvijas Banka saskaņā ar šo likumu un Latvijas Republikas likumu «Par Latvijas Banku» izdod saistošus noteikumus komercbankām un citām kredītiestādēm, kā arī citām fiziskajām un juridiskajām personām visos jautājumos, kas attiecas uz bankas operācijām.

5. pants. Komercbankas un citas kredītiestādes nodrošina pastāvīgu gatavību savlaicīgi un pilnā mērā izpildīt savas saistības, ievērojot Latvijas Bankas noteiktās proporcijas starp pašas bankas kapitālu un piesaistītajiem kapitāliem.

6. pants. Komercbankas un citas kredītiestādes neatbild par valsts saistībām. Valsts neatbild par komercbanku un kredītiestāžu saistībām, izņemot gadījumus, kad puses uzņemas šādu atbildību.

7. pants. Komercbankām un citam kredītiestādēm jāgarantē savu klientu uz korespondentu kontu, noguldījumu un operāciju noslēpums. Visu kredītiestāžu darbinieku pienākums ir glabāt noguldījumu un operāciju noslēpumu. Par šā noslēpuma izpaušanu bankas darbinieks atbild saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

8. pants. Ziņas par juridisko personu kontiem un veiktajām operācijām izsniedzamas pašām juridiskajām personām, to augstākajām institūcijām, kā arī tiesām, prokuratūrai un finansu inspekcijai Latvijas Republikas likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos. Ziņas par aizdevumu kontiem izsniedzamas Latvijas Bankas pilnvarotām personām.

9. pants. Ziņas par fizisko personu kontiem un noguldījumiem izsniedzamas pašiem klientiem un viņu likumīgajiem pārstāvjiem, kā arī:

1) tiesām un prokuratūrai, ja šīs ziņas nepieciešamas krimināllietās vai lietās, kurās likumā noteiktajos gadījumos var piemērot mantas konfiskāciju;

2) tiesām un prokuratūrai, ja šīs ziņas nepieciešamas krimināllietā; civillietā, ar kuru apmierināta civilprasība, kas radusies no krimināllietas; civillietā par alimentu piedziņu (ja nav izpeļņas vai citas mantas, uz kuru var vērst piedziņu); civillietā par tāda noguldījuma sadalīšanu, kas ir laulāto kopīpašums; civillietā par parādnieka maksātnespēju un bankrotu;

3) tiesām, notariāta kantoriem un ārvalstu konsulārajām iestādēm, ja šīs ziņas nepieciešamas mantojuma lietās par kontiem un noguldījumiem noguldītāja nāves gadījumā;

4) finansu inspekcijai nodokļu un nodevu nesamaksas gadījumos.

10. pants. Juridisko personu naudas līdzekļiem un citām vērtībām, kas atrodas komercbankās un citās kredītiestādēs, var uzlikt arestu tikai ar tiesas lēmumu vai prokurora sankciju, bet vērst piedziņu uz tām var tikai saskaņā ar tiesas izpildrakstiem, kā arī pēc finansu inspekcijas pieprasījuma Latvijas Republikas likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos.

11. pants. Fizisko personu noguldījumiem un citām vērtībām, kas atrodas komercbankās un citās kredītiestādēs, var uzlikt arestu tikai ar:

1) prokurora sankciju vai tiesas spriedumu krimināllietās;

2) tiesas spriedumu par prasībām, kas radušās no krimināllietām, prasībām par alimentu piedziņu (ja nav izpeļņas vai citas mantas, uz kuru var vērst piedziņu) vai prasībām sadalīt noguldījumu, kas ir laulāto kopīpašums.

Piedziņu uz fizisko personu noguldījumiem un citām vērtībām var vērst, pamatojoties uz tiesas spriedumu:

1) krimināllietā vai civillietā, ar kuru apmierināta civilprasība, kas radusies no krimināllietas;

2) prasībā par alimentu piedziņu (ja nav izpeļņas vai citas mantas, uz kuru var vērst piedziņu);

3) prasībā par tāda noguldījuma sadalīšanu, kas ir laulāto kopīpašums;

4) prasībās, kas celtas pret parādnieku sakarā ar tā maksātnespēju un bankrotu.

12. pants. Komercbankas un citas kredītiestādes iesniedz Latvijas Bankai un publicē savas bilances un darbības pārskatus saskaņā ar Latvijas Bankas noteiktajām formām un termiņiem. Par publicēto ziņu patiesumu atbild attiecīgā kredītiestāde. Preses izdevumu, kurā šīs ziņas publicējamas, nosaka Latvijas Banka.

13. pants. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra reģistrētās komercbankas, kredītiestādes un citas juridiskās personas var pirkt un pārdot ārvalstu valūtu uzņēmējdarbības veidā tikai tad, ja tām ir šinī nolūkam izsniegta Latvijas Bankas licence.

Komercbankas un citas kredītiestādes var veikt operācijas ar dārgmetāliem un to izstrādājumiem tikai tad, ja tām ir šim nolūkam izsniegta Latvijas Bankas licence.

14. pants. Vārdus «banka», «kredītiestāde» vai šo vārdu savienojumu uzņēmējsabiedrības (uzņēmumi) nosaukumā vai reklāmas nolūkā var lietot tikai komercbankas un citas kredītiestādes, kuras ir pilnvarotas veikt bankas operācijas saskaņā ar šo likumu.

II NODAĻA

KOMERCBANKU UN CITU KREDĪTIESTĀŽU DIBINĀŠANA UN DARBĪBA

15. pants. Latvijā var būt valsts, pašvaldību un akciju komercbankas ar ārvalstu kapitāla līdzdalību vai bez tā.

16. pants. Valsts komercbanku dibinātāja ir Latvijas Republikas Ministru Padome. Pašvaldību komercbanku dibinātājas ir attiecīgās pašvaldības.

Pārējo komercbanku dibinātājas var būt Latvijas Republikas fiziskās un juridiskās personas. Ārvalstu fiziskās un juridiskās personas var piedalīties Latvijas komercbanku dibināšanā.

17. pants. Komercbankas un citas kredītiestādes, kā arī to filiāles un pārstāvniecības var uzsākt savu darbību pēc licences saņemšanas Latvijas Bankā un reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

Licenču izsniegšanas un reģistrācijas kārtību nosaka Latvijas Banka.

Latvijas Bankas funkcijas komercbanku un citu kredītiestāžu darbības uzraudzībā un kontrolē reglamentē šā likuma III nodaļa, kā arī Latvijas Republikas likums «Par Latvijas Banku».

18. pants. Komercbankas, izsniedzot aizdevumus pret kustamo mantu (precēm), ir tiesīgas atstāt aizņēmējam lietošanā vai glabāšanā aizdevuma nodrošināšanai pieņemto mantu (ķīlu), sastādot tās sarakstu, kas parakstāms abiem kontrahentiem un lieciniekiem. Nekustamā īpašuma ieķīlājumu bankā reglamentē Latvijas Republikas Civillikums.

19. pants. Visi banku prasījumi pret parādnieku ir pirmās kārtas piedziņas prasījumi, izņemot hipotēku prasījumus. Banku prasījumi apmierināmi pēc alimentu piedziņas.

Banku prasījumi apmierināmi pilnā mērā arī tajā gadījumā, ja aizņēmējs tiek atzīts par maksātnespējīgu parādnieku.

20. pants. Komercbankas ir tiesīgas veikt šādas operācijas:

1) diskontēt vekseļus un citas termiņsaistības;

2) izsniegt īstermiņa un ilgtermiņa aizdevumus;

3) pieņemt glabāšanā noguldījumus naudā un dažādas vērtības;

4) pirkt un pārdot vekseļus, tratas, ārvalstu valūtu, vērtspapīrus, dārgmetālus un to izstrādājumus, čekus, kā arī izdot tratas un čekus saviem ārvalstu korespondentiem saskaņā ar pašas bankas apstiprinātajām instrukcijām;

5) izdot akreditīvus, izdarīt naudas pārvedumus, kā arī veikt komisijas operācijas;

6) veikt operācijas valsts iestāžu uzdevumā;

7) veikt līzinga un faktoringa operācijas;

8) veikt valsts budžeta kases izpildes operācijas;

9) veikt citas specifiskas bankas operācijas, ja tādas atļauj bankas statūti.

Citas kredītiestādes veic bankas operācijas saskaņā ar saviem statūtiem.

21. pants. Operācijas ar valsts (pašvaldību) budžeta līdzekļiem komercbankas un citas kredītiestādes izdara bez maksas.

22. pants. Komercbankas un citas kredītiestādes savu aktīvo un pasīvo operāciju procentu likmes nosaka patstāvīgi.

23. pants. Komercbankas un citas kredītiestādes glabā obligātās rezerves Latvijas Bankā. To normas nosaka un var grozīt Latvijas Banka.

III NODAĻA

LATVIJAS BANKAS UZRAUDZĪBA PĀR KREDĪTIESTĀDĒM

24. pants. Latvijas Banka nosaka komercbankām un citām kredītiestādēm šādus ekonomiskos normatīvus:

1) aktīva posteņu kopsummas un pašu kapitāla maksimālo attiecību;

2) bilances likviditātes rādītājus;

3) obligāto rezervju normas;

4) riska maksimālo lielumu uz vienu aizņēmēju.

25. pants. Latvijas Banka ir tiesīga ierosināt komercbankas vai citas kredītiestādes likvidāciju, ja tā:

1) kļuvusi maksātnespējīga;

2) pārkāpusi likumus, savus statūtus vai Latvijas Bankas noteikumus, kā ari sniegusi nepatiesas ziņas;

3) gada laikā pēc licences saņemšanas nav uzsākusi savu darbību.

Latvijas Banka var atsaukt licenci, kas izsniegta ārvalstu valūtas pirkšanai un pārdošanai vai arī bankas operācijām un kredītoperācijām ar dārgmetāliem un to izstrādājumiem, ja tiek pārkāpta tās noteiktā vispārējā pirkšanas un pārdošanas vai operāciju veikšanas kārtība.

26. pants. Latvijas Bankas revīzijas dienests vai - tās pilnvarojumā - speciāls auditoru dienests ne retāk kā reizi gadā izdara komercbanku un citu kredītiestāžu darbības revīziju nolūkā:

1) novērst finansiālu nestabilitāti, kas rodas, ja komercbanka vai cita kredītiestāde veic riskantas operācijas vai arī piešķir kredītus bez vajadzīgā nodrošinājuma;

2) pārbaudīt, vai kredītiestāde ievēro Latvijas Republikas likumus un Latvijas Bankas noteikumus;

3) pārbaudīt grāmatvedības uzskaiti un kopsavilkumus.

Par revīzijas rezultātiem rakstveida ziņojums iesniedzams kredītiestādes vadībai, minot galvenos pārkāpumus un dodot norādījumus par nepieciešamajiem grozījumiem kredītiestādes turpmākajā darbībā un kredītpolitikā.

Ja komercbanka vai cita kredītiestāde nepiekrīt revīzijas atzinumam, tā var griezties ar sūdzību pie Latvijas Bankas padomes, kura ir tiesīga noteikt jaunu revīziju vai arī lemt par grozījumu izdarīšanu revīzijas rezultātā dotajos norādījumos.

Ja kredītiestādi neapmierina Latvijas Bankas padomes lēmums revīzijas lietā, tā ir tiesīga prasīt padomes lēmuma izskatīšanu tiesā.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A.GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.DAUDIŠS

1992. gada 19. maijā