Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku

Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr.60

Rīgā 2000.gada 21.janvārī

Par "Metodisko norādījumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību" apstiprināšanu

1. Apstiprinu "Metodiskos norādījumus par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību".

2. Rīkojumu un ar šo rīkojumu apstiprinātos metodiskos norādījumus publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

3. Ar šo rīkojumu apstiprinātie metodiskie norādījumi piemērojami, aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli, sākot ar 1999.taksācijas periodu.

4. Atzīt par spēku zaudējušiem Valsts ieņēmumu dienesta 1995.gada 30.marta norādījumus "Metodiskie norādījumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtību".

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors A. Sončiks

Metodiskie norādījumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību

Izdoti saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 5.pantu
un likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8.panta 4.punktu

Norādījumi paredzēti uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem - uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām, nerezidentu pastāvīgajām pārstāvniecībām, organizācijām u.c. (turpmāk - uzņēmumi), kas aizpilda uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, aprēķina un maksā nodokli, kā arī nodokļu administrācijas darbiniekiem, lai atvieglotu nodokļa būtības izpratni un nodokli reglamentējošo normatīvo aktu lietošanu praktiskajā darbā.

Norādījumos lietotas atsauces uz likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (tekstā - likums), uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas veidlapu, kas apstiprināta ar Ministru kabineta 1999.gada 19.janvāra noteikumiem Nr.19 "Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju", kā arī uz šo norādījumu daļām un pielikumiem.

Norādījumu punkti, kas atzīmēti ar zvaigznīti (*), attiecas uz tām likuma normām, kas saskaņā ar 1999.gada 25.novembra grozījumiem likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" piemērojamas par taksācijas periodu, sākot ar 2000.gada 1.janvāri (vai periodu, kurā iekrīt 2000.gada 1.janvāris).

I daļa. Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas iesniegšana un nodokļa nomaksa

1. Uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas periods ir uzņēmuma pārskata gads saskaņā ar likumiem "Par grāmatvedību", "Par uzņēmumu gada pārskatiem", Kredītiestāžu likumu vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu.

2. Nodokļa maksātājs patstāvīgi sastāda nodokļa taksācijas perioda deklarāciju un vienlaikus ar gada pārskatu to iesniedz attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālajā iestādē, kurā tas reģistrēts kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs (likuma 22.panta pirmā daļa).

3. Iesniedzot uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju VID teritoriālajā iestādē, tai jāpievieno pēctaksācijas perioda avansa maksājumu aprēķins (šo norādījumu IV daļa).

4. Nodokļa deklarācija jāsastāda latos: summu līdz 49 santīmiem atmet, bet summu, sākot ar 50 santīmiem, noapaļo uz augšu līdz latam.

5. Aprēķināto nodokli, kas ir samazināts par nodokļa atlaidēm (atvieglojumiem) un taksācijas gada laikā izdarītajiem nodokļa avansa maksājumiem, nodokļa maksātājs patstāvīgi pilnā apmērā pārskaita valsts budžetā 15 dienu laikā pēc gada pārskata un nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas (likuma 22.panta otrā daļa).

6. Uzņēmumiem, kas izmanto likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" paredzētos atvieglojumus vai citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, nodokļa deklarācija ir jāsastāda vispārējā kārtībā. Iesniedzot nodokļa deklarāciju VID teritoriālajā iestādē, uzņēmums deklarācijai pievieno pielikumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaižu vai atvieglojumu apmēru, kas noteikts, ievērojot likuma "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" vai citu likumu normas.

7. Ja nodokļa deklarācija iesniegta pirms noteiktā galējā termiņa, t.i., piemēram, nevis 30.aprīlī, bet 12.martā un uzņēmums 15 dienu laikā (ieskaitot 12.martu) nav iemaksājis budžetā nodokli, tad nokavējuma nauda un Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas likme aprēķināma, sākot ar 27.martu.

8. Ja deklarācijas iesniegšanas vai nodokļa nomaksas termiņa pēdējā diena ir izejamā vai svētku diena, tad termiņš ir pirmā darbadiena pēc izejamās vai svētku dienas.

9. Ja nodokļa maksātājs taksācijas perioda laikā beidz maksāt nodokli, likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normas piemēro tikai par laiku no taksācijas perioda sākuma līdz brīdim, kad maksātājs beidz maksāt nodokli. Nodokļu maksātāja atbildība saglabājas attiecībā uz visām likuma normām. Par attiecīgo periodu jāsastāda nodokļa deklarācija un jāiesniedz VID teritoriālajā iestādē ne vēlāk kā mēneša laikā pēc slēguma (likvidācijas) vai ārkārtas bilances apstiprināšanas, un nodoklis jānomaksā 15 dienu laikā pēc nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas.

10. Nodokļu maksātājam saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" ir tiesības termiņā iesniegtajai deklarācijai pievienot deklarācijas labojumus (triju gadu laikā pēc noteiktā nodokļa maksāšanas termiņa), pirms nodokļu administrācijas pārbaudes sākuma novēršot pārkāpumus un samaksājot nesamaksāto (trūkstošo) summu. Šādā gadījumā soda naudu nepiedzen. Nodokļu maksātājs šo nosacījumu var piemērot ne vairāk kā vienu reizi taksācijas teriodā.

11. Nodokļa deklarācijas aili "VID dati" aizpilda VID teritoriālā iestāde, veicot audita pārbaudi.

12. Līgumsabiedrība deklarāciju par sadalītās peļņas saņēmējiem sastāda saskaņā ar VID noteikto veidlapas paraugu (šo norādījumu 14.pielikumā) un iesniedz to VID teritoriālajā iestādē pēc savas atrašanās vietas ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

Taksācijas perioda beigās pēc bilances, kuru apstiprina dalībnieku kopsapulce, tiek noteikta līgumsabiedrības peļņa vai zaudējumi un katra dalībnieka daļa tajos. To nosaka proporcionāli katra dalībnieka ieguldījumam.

13. VID teritoriālā iestāde 10 dienu laikā nosūta izrakstu no deklarācijas par katru peļņas saņēmēju pēc tā atrašanās vietas attiecīgajai VID teritoriālajai iestādei.

Pieņemot lēmumu par likvidāciju, līgumsabiedrībai jāinformē par to VID teritoriālā iestāde. Šajā gadījumā deklarācija iesniedzama neatkarīgi no iepriekš paredzētā termiņa.

14. Atbildība par likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu un likumos "Par grāmatvedību", "Par uzņēmumu gada pārskatiem", Kredītiestāžu likumā un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā reglamentētās grāmatvedības uzskaites pārkāpumiem, ja to dēļ ir samazināts ar nodokli apliekamais ienākums, tiek noteikta atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām".

II daļa. Uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšana

1. nodaļa. Maksātāja apliekamais ienākums

1. Nodokļa maksātāja - rezidenta un pastāvīgās pārstāvniecības - apliekamais ienākums, saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 11. un 12.pantu vai Kredītiestāžu likumu, vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu noteikto peļņas apjomu (dekl.1.r.) palielina (zaudējumu apjomu - samazina) par zaudējumu summu, kuru radījusi maksātājam piederošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana (dekl.2.r., zaudējumu summu uzrāda bez mīnus zīmes), un par izdevumu summu, kura nav tieši saistīta ar maksātāja saimniecisko darbību (likuma 5.panta pirmā un ceturtā daļa, dekl.3.r.). Apliekamo ienākumu koriģē (groza) saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli".

2. Ja maksātāja peļņas un zaudējumu aprēķins sastādīts saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 11. un 12.pantu, tad, nosakot apliekamo ienākumu, izmanto posteņu "Peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem" un "Ārkārtas peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem" kopsummu, kuru norāda deklarācijas 1.rindā. Ja uzņēmumam ir zaudējumi, kopsummu norāda ar mīnus zīmi.

3. Reliģisko organizāciju apliekamais ienākums ir ieņēmumu no saimnieciskās darbības un ar minēto ieņēmumu gūšanu saistīto izdevumu starpība (likuma 4.panta pirmā prim daļa). Šīs organizācijas aizpilda un iesniedz nodokļa deklarāciju VID teritoriālajā iestādē un maksā nodokli likumā noteiktajā kārtībā.

*4. Sabiedriskā organizācija un sabiedrisko organizāciju apvienība ir bezpeļņas organizācija, un tās saimnieciskās darbības rezultātā gūtie ienākumi, kā arī citi ienākumi izlietojami šo organizāciju vai apvienību statūtos paredzētajiem mērķiem. Ienākumu pārsniegumu pār izdevumiem ieskaita rezerves fondā, kas pāriet uz nākamo saimniecisko gadu, to neapliek ar ienākuma nodokli.

5. Par maksātājam piederošo sociālās infrastruktūras objektu izveidošanas izdevumu summu nedrīkst samazināt apliekamo ienākumu (t.i., nevar iekļaut izdevumos), ja dzīvokļu un komunālās saimniecības objektu, izglītības, kultūras, sporta, sabiedriskās ēdināšanas un medicīniskās aprūpes iestāžu izmantošana vai sniegtie pakalpojumi nav tieši saistīti ar maksātāja uzņēmējdarbību (likuma 5.panta otrā un trešā daļa).

6. Saimnieciskā darbība ir darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu un cita veida darbību par atlīdzību (likuma 1.panta devītā daļa).

Katrā konkrētā gadījumā izdevumi, kas veidojas uzņēmuma darbības rezultātā, jāizvērtē, ņemot vērā šo definīciju tiktāl, ciktāl izdevumi ir tieši saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību un nepieciešami tās nodrošināšanai. Likuma 5.pants nosaka izdevumus, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību.

1.piemērs. Ja darba devēja darbiniekam pasniegto dāvanu un balvu kopējā vērtība taksācijas gadā pārsniedz minimālās mēnešalgas apmēru, uzņēmuma apliekamais ienākums jāpalielina par to dāvanu un balvu vērtības daļu, kura netiek pieskaitīta darbinieka apliekamajam ienākumam un par kuru nav ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nav kārtotas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī nav samaksāta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļa.

Ja taksācijas periodā darba devējs ir pasniedzis darbiniekam dāvanu vērtībā Ls 70, tad, sastādot nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu, piemēram, par 1999.gadu, uzņēmuma apliekamais ienākums jāpalielina par Ls 50, norādot deklarācijas 3. rindā.

2. piemērs. Uzņēmums rīko sporta sacensības un īrē sporta zāli. Pasākumā piedalās gan pašu, gan citu uzņēmumu darbinieki, un tiem ir paredzētas brokastis.

Šādā gadījumā nav iespējams noteikt katra konkrētā cilvēka gūto labumu, tāpēc minētie izdevumi ir jāattiecina uz uzņēmuma ar saimniecisko darbību tieši nesaistītām izmaksām un jāuzrāda deklarācijas 3. rindā.

3. piemērs. Uzņēmējsabiedrība vēlas kļūt par biedru dažādās asociācijās, fondos un citās sabiedriskās organizācijās, maksājot iestāšanās maksu un biedru naudu un par to saņemot dažādus pakalpojumus, informāciju u. tml.

Ja nodokļu maksātājs ir savam darbības veidam atbilstoša rakstura profesionālu organizāciju biedrs, no kurām saņem savai uzņēmējdarbībai nepieciešamo informāciju vai pakalpojumus un kuras pārstāv attiecīgās nozares uzņēmumu intereses, iestāšanās maksu un biedru naudas maksājumus šādām organizācijām var uzskatīt par nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības izdevumiem.

Par saimnieciskās darbības izdevumiem nav uzskatāma iestāšanās maksa un biedru naudas maksājumi politiska rakstura u.c. veida sabiedriskajām organizācijām, kuru darbība tieši nesekmē nodokļa maksātāja saimniecisko darbību.

7. Deklarācijas 4. rindas summu - apliekamais ienākums (zaudējumi) - nosaka kā deklarācijas 1., 2. un 3. rindas kopsummu (likuma 4.panta pirmā daļa). Zaudējumu summu norāda ar mīnus zīmi.

8. Kredītiestādes, nosakot apliekamo ienākumu, izdevumos var iekļaut nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu summu, kura noteikta saskaņā ar Latvijas Bankas norādījumiem, un to atskaitījumu summu, kuri gada laikā izdarīti noguldījumu apdrošināšanas fondos. Savukārt peļņu palielina par summu, kas ir izņemta no šiem uzkrājumiem gada laikā un ieskaitīta kredītiestādes ienākumos (likuma 7.pants).

9. Atskaitījumi, kas gada laikā izdarīti speciālajās (tehniskajās) rezervēs saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, ieskaitāmi apdrošināšanas sabiedrības izdevumos. Savukārt peļņu palielina par summu, kas gada laikā ir atskaitīta no tehniskajām rezervēm un ieskaitīta apdrošināšanas sabiedrības ienākumos (likuma 8.pants).

10. Pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu nosaka un nodokli maksā Ministru kabineta 1995.gada 18.aprīļa noteikumos Nr.106 "Noteikumi par nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību apliekamā ienākuma noteikšanu" noteiktajā kārtībā (likuma 4.panta otrā daļa).

11. Nosakot apliekamo ienākumu no vērtspapīru pārdošanas, ir piemērojami Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumi Nr.150 "Noteikumi par kārtību, kādā nosakāms uzņēmumu apliekamais ienākums no vērtspapīru pārdošanas" (likuma 4.panta sestā daļa, dekl.4.1.r.).

12. Apliekamais ienākums no Latvijā esoša nekustamā īpašuma pārdošanas tiek aprēķināts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (likuma 4.panta septītā daļa, dekl.4.2.r.). Ministru kabinets nav noteicis īpašu kārtību, kā aprēķināt apliekamo ienākumu no minētā īpašuma pārdošanas. Tādējādi nodokļa maksātāja apliekamais ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas ir saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 4.panta pirmo un otro daļu noteiktā apliekamā ienākuma daļa, kura gūta no šī īpašuma pārdošanas, maiņas vai cita veida darījumiem, kuru rezultātā pircējam tiek nodotas īpašumtiesības (vai to daļa).

2. nodaļa. Apliekamā ienākuma palielināšana (zaudējumu samazināšana)

1. Nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu palielina (zaudējumus samazina) par uzņēmuma gada pārskatā minēto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu (arī par izmaksām derīgo izrakteņu atrašanās vietas, daudzuma un kvalitātes noteikšanai) (dekl.5.r.), bet samazina par attiecīgo nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtību summu, kura aprēķināta saskaņā ar likuma 13.panta normām. Attiecīgajās deklarācijas rindās nedrīkst norādīt sociālās infrastruktūras objektu nolietojumu (likuma 5.pants, 6.panta pirmās daļas 1.punkts un 13.pants).

Likuma 13.panta piemērošanu skaidro Ministru kabineta 1995.gada 8.augusta noteikumu Nr.248 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" 44.-58.1.punkts.

2. Apliekamo ienākumu palielina par soda naudām, līgumsodiem un naudas sodiem izmantoto summu, arī soda sankciju (pamatparāda palielinājuma, nokavējuma naudas) summu, kas aprēķināta saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" (likuma 6.panta pirmās daļas 2.punkts, dekl.6.r.).

3. Uzņēmumi, kuru pamatkapitālā valsts vai pašvaldību daļa ir vairāk par 50 procentiem, kā arī no budžeta finansētās institūcijas apliekamo ienākumu palielina par neatlīdzināto iztrūkumu vai izlaupījumu summām, kuras aprēķinātas inventarizācijas rezultātā (likuma 6.panta pirmās daļas 3.punkts).

4. Arī pārējiem uzņēmumiem neatkarīgi no to īpašuma veida ir jāveic visi iespējamie pasākumi, lai atgūtu iztrūkumos un izlaupījumos zaudētās vērtības: par notikušo nekavējoties jāziņo izmeklēšanas iestādēm un jāpanāk krimināllietas ierosināšana vai oficiāls atteikums to ierosināt (atbilstoši Ministru kabineta 1995.gada 8.augusta noteikumu Nr.248 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" 25.punktam). Ja pasākumi nav veikti, tad, nosakot apliekamo ienākumu, peļņa jāpalielina par attiecīgajām zaudējumu summām (dekl.7.r.). Ja maksātājs ir veicis minētos pasākumus un iztrūkumos vai izlaupījumos radušies zaudējumi ir norakstīti finansu grāmatvedībā, bet šīs summas tiek atgūtas, tad, nosakot apliekamo ienākumu, to nedrīkst samazināt par atgūtajām summām.

5. Apliekamo ienākumu palielina par maksājumu summām, kas minētas likuma 3.panta ceturtās daļas 2.-7.punktā un astotajā daļā, ja no tām nav ieturēts nodoklis noteiktajā apjomā (likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts ).

6. Ja nodoklis par kādu maksājumu veidu ieturēts nepilnā apmērā, tad proporcionāli jāaprēķina tā maksājumu summas daļa, par kuru jāpalielina apliekamais ienākums. Summas aprēķina, aizpildot deklarācijas 73.rindu (to aizpilda visi nodokļa maksātāji, kas taksācijas periodā veikuši maksājumus nerezidentiem, atbilstoši likuma 3.panta ceturtajai un astotajai daļai).

7. Apliekamais ienākums par minētajām maksājumu summām nav jāpalielina, ja maksājumi nerezidentiem konkrētajā taksācijas periodā netiek faktiski pārskaitīti, kaut arī grāmatvedības reģistros maksājumu summas tiek iekļautas izdevumu posteņos. Apliekamais ienākums būs jāpalielina tajā taksācijas periodā, kurā maksājumi nerezidentam tiks izdarīti, un no tiem izmaksas brīdī netiks ieturēts uzņēmumu ienākuma nodoklis likumā paredzētajā apmērā.

8. Nerezidenta ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no uzņēmējdarbības vai ar to saistītām darbībām (likuma 3.panta ceturtā daļa). Nodoklis tiek ieturēts no maksājumiem, kurus rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentiem un kuri ir minēti likuma 3.panta ceturtajā un astotajā daļā. Nodokļa ieturēšanas kārtība ietverta šo norādījumu III daļā.

Piemērs. Uzņēmums "S" ir noslēdzis līgumu ar nerezidentu par vadības un konsultatīvo pakalpojumu sniegšanu, paredzot atlīdzību Ls 1000 apmērā.

Taksācijas perioda laikā nerezidents sniedz uzņēmumam "S" attiecīgo pakalpojumu un uzņēmums "S" izmaksā nerezidentam Ls 1000, ieturot un pārskaitot budžetā nodokli Ls 50 apmērā.

Aizpildot uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, jāņem vērā:

• nerezidenta ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no uzņēmējdarbības vai ar to saistītām darbībām. Nodokļa maksātājs ir nerezidents, bet Latvijas uzņēmums tikai ietur (izmaksas brīdī) nodokli no maksājumiem, kas uzskaitīti likuma 3.panta ceturtajā daļā;

• apliekamais ienākums jāpalielina par maksājumu summu, no kuras nav ieturēts uzņēmumu ienākuma nodoklis, t.i., deklarācijas 8.rindā (8.1.ailē) jānorāda Ls 500, attiecīgi aizpildot deklarācijas 73.rindu:

73. Saskaņā ar likuma 3.panta ceturto un astoto daļu:

Izmaksu veids Likme Izmaksu Nodokļa summa Starpība Kori-
summa --------------- ģēšana
ieturamā ieturētā
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7.
(2. x 3.) (4. - 5.) (6.: 2. )
Atlīdzības summas par
vadības un konsultatī-
vajiem pakalpojumiem 10% 1000 100 50 50 500

Summu, kas aprēķināta 7.ailē "Koriģēšana", norāda deklarācijas 8.rindā, un par to palielina ar nodokli apliekamo ienākumu.

9. Apliekamais ienākums jāpalielina par 40 procentiem no reprezentācijas izdevumiem izmantotās summas (likuma 6.panta pirmās daļas 5.punkts, dekl.9.r.).

Tas piemērojams arī valsts un pašvaldību uzņēmumos un no budžeta finansētās institūcijās (ja Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldību domju (padomju) lēmumi neparedz lielākus ierobežojumus).

9.1. Reprezentācijas izdevumi ir uzņēmuma izdevumi tā prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī, un tie ietver izdevumus publisku konferenču, uzņemšanu un maltīšu rīkošanai, kā arī uzņēmumu reprezentējošu priekšmetu izgatavošanai. Tā, piemēram, uz reprezentācijas izdevumiem var tikt attiecinātas izdevumu summas dažādu priekšmetu, kas satur uzņēmuma preču zīmi, logo vai citu raksturīgu informāciju (arī pildspalvas, kalendāri, T-krekli, krūzes, sērkociņi, aploksnes u.c.), kā arī atspirdzinošu dzērienu un uzkodu iegādei, kas paredzēti uzņēmuma viesiem, partneriem vai klientiem u. tml.

9.2. Par reprezentācijas izdevumiem nav uzskatāmi uzņēmuma izdevumi savas apkārtējās teritorijas apkopšanai, piemēram, joslā starp ieeju šim uzņēmumam piederošajā restorānā (vai veikalā) un ietvi ierīkojot zālienu, apstādījumus vai iestādot ziedus utt. Šādi izdevumi nodokļa vajadzībām ir uzskatāmi par saistītiem ar uzņēmuma (restorāna) saimniecisko darbību. Taču nesaistīti ar saimniecisko darbību ir uzņēmuma izdevumi, piemēram, apkārtnes vai pilsētas infrastruktūras attīstībai, ko tas pārskaita pamatojoties uz pašvaldības domes lēmumu vai arī pēc savas iniciatīvas.

9.3. Apliekamais ienākums nav jāpalielina par reklāmas izdevumu summām tiktāl, ciktāl tās ir saistītas ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību un ir nepieciešamas tās nodrošināšanai vai veikšanai. Reklāma ir ar uzņēmējdarbību vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem.

9.4. Uzņēmums uz reklāmas izdevumiem var attiecināt, piemēram, izmaksu summu par uzņēmumu reklamējošu bukletu un katalogu izgatavošanu, tā pakalpojumus reklamējošu sludinājumu ievietošanu masu medijos vai arī izmaksas, uzņēmumam organizējot konkursus, lai paplašinātu savas produkcijas (pakalpojumu) realizācijas tirgu un piesaistītu lielāku pircēju skaitu. Bet nav pamatoti uz reklāmas izdevumiem attiecināt balvu vērtību (piemēram, automašīnas, sadzīves tehniku, naudas balvas u.c., kā arī produkciju, ko ražo pats uzņēmums), ja balvas tiek laimētas, izlozētas, dāvinātas utt. minēto konkursu gaitā.

Uz reklāmas izdevumiem nav attiecināmi arī dažādi izdevumi un pirkumi, kas ekonomiski nav saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību. Piemēram, ja uzņēmums, kura saimnieciskā darbība nav saistīta ar piedalīšanos sacīkstēs, iegādājas automašīnu (laivu, gaisa balonu u.c.), ko aprīko ar uzņēmumu reklamējošu simboliku un kas piedalās sacīkstēs, tad šajā gadījumā automašīnas iegādes un uzturēšanas izmaksas, kā arī amortizācijas summas uzņēmums nevar attiecināt uz saimnieciskās darbības izdevumiem.

*10. Apliekamais ienākums jāpalielina par 25 procentiem no izdevumu summas par vieglā pasažieru autotransporta izmantošanu, izņemot speciāli aprīkotu vieglo automobiļu izmantošanu (likuma 6.panta pirmās daļas 5.punkts).

10.1. Pie izdevumu summām par vieglā pasažieru autotransporta izmantošanu pieder, piemēram, izmaksas transportlīdzekļa uzturēšanai darba kārtībā (t.sk., tehniskās apskates, signalizācijas u.c. izmaksas), remontam (izņemot kapitālo remontu), degvielas iegādei u. tml. Minētajos izdevumos neietver, piemēram, nomas maksājumus, ja uzņēmums autotransportu nomā, kā arī nolietojuma summas.

10.2. Transportlīdzekļu klasifikācijai tiek lietots valsts standarts LVS 87:1997 "Transportlīdzekļu tipi un to definīcijas", kurā ir ietvertas starptautiskā standarta ISO 3833:1977 un Eiropas Savienības direktīvas 79/156/EEC prasības.

Prasības autotransporta tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam nosaka Ministru kabineta 1995.gada 4.janvāra "Noteikumi par transporta līdzekļu tehnisko stāvokli". Autotransporta tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam jāatbilst prasībām, kādas atbilstoši savai kompetencei ir noteicis satiksmes ministrs.

Piemērs. Uzņēmums saimnieciskajai darbībai izmanto vieglās automašīnas, ar kurām brauc uzņēmuma vadītājs un darbinieki:

• automašīnas "Volvo", kas ir uzņēmuma īpašumā, uzturēšanas izmaksas taksācijas periodā ir Ls 1180;

• automašīnas "Audi", ko uzņēmums nomā no sava darbinieka, uzturēšanas izmaksas taksācijas periodā ir Ls 1000;

• automašīnas, kas ir paredzēta cietušu cilvēku pārvadāšanai un kam šim nolūkam ir speciāls aprīkojums, uzturēšanas izmaksas taksācijas periodā ir Ls 900.

Aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli par taksācijas periodu, uzņēmuma apliekamais ienākuma jāpalielina par 25% no izdevumiem par vieglā autotransporta izmantošanu - Ls 545 (1180 x 0.25 + 1000 x 0.25).

10.3. Apliekamais ienākums par minētajām izmaksām nav jāpalielina, piemēram, uzņēmumam, kura saimnieciskā darbība ir vieglo automašīnu iznomāšana citām personām, jo šādā gadījumā uzņēmums to lietošanas tiesības nodod nomniekam (nevis veic pārvadājumus vai izmanto automašīnas pats).

11. Apliekamais ienākums jāpalielina par:

• summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek palielināti nedrošiem parādiem paredzētie speciālie uzkrājumi, kas izveidoti nodokļa maksātāja (kas nav kredītiestāde) grāmatvedībā;

• bezcerīgo (zaudēto, bez cerībām tos kādreiz atgūt) parādu summām, kas tieši iekļautas izmaksās (zaudējumos) (likuma 6.panta pirmās daļas 6.punkts, dekl.10.r.).

1.piemērs. Par zaudēto parādu summas norakstīšanu zaudējumos (izmaksās).

Uzņēmuma "S" ieņēmumi no produkcijas pārdošanas uzņēmumam "W" taksācijas periodā ir Ls 1000.

Šo summu grāmatvedībā iegrāmato (apzīmējumi saskaņā ar FM 13.05.1993. pavēli Nr.63 "Par uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību un organizāciju vienotu grāmatvedības kontu plānu"):

D 2310 "Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem",

K 6110 "Ieņēmumi no pamatdarbības produkcijas un pakalpojumu pārdošanas".

Samaksa par nosūtīto produkciju nav saņemta, tātad, sastādot uzņēmuma gada pārskatu par taksācijas periodu un ievērojot likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 37.panta pirmo daļu, uzņēmums "S" saskaņo debitoru parādus un saņem tiesas sprieduma kopiju par to, ka debitors "W" ir atzīts par bankrotējušu un parāds Ls 1000 apmērā jānoraksta kā bezcerīgs:

D 8410 "Ārkārtas izdevumi",

K 2310 "Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem".

Uzņēmums "S" slēdz operāciju kontus:

"Ieņēmumi no pamatdarbības produkcijas un pakalpojumu pārdošanas" par Ls 1000:

D 6110 "Ieņēmumi no pamatdarbības produkcijas un pakalpojumu pārdošanas",

K 8610 "Peļņa vai zaudējumi",

"Ārkārtas izdevumi" par Ls 1000:

D 8610 "Peļņa vai zaudējumi",

K 8410 "Ārkārtas izdevumi".

Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu apliekamais ienākums jāpalielina (dekl.10.r.) par maksātāja grāmatvedībā uzrādīto, izmaksās tieši iekļauto bezcerīgo parādu summu Ls 1000. Tā kā uzņēmuma "S" zaudētais parāds atbilst likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 9.panta pirmās daļas nosacījumiem, tad apliekamo ienākumu samazina par bezcerīgo parādu summu Ls 1000 (dekl. 37.r.).

2.piemērs. Par zaudētā parāda summas norakstīšanu no izveidotajiem speciālajiem uzkrājumiem.

Uzņēmuma "S" ieņēmumi no produkcijas pārdošanas uz kredītu taksācijas periodā ir Ls 1000. Pārskata perioda beigās samaksa netika saņemta. Pēc uzņēmumā pieņemtās nedrošo parādu vērtēšanas metodes bija aprēķināts, ka šaubīgo debitoru parādu kopsumma ir Ls 600. Grāmatvedības kontos, nosūtot produkciju pircējam par Ls 1000, izdarīts ieraksts:

D 2310 "Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem",

K 6110 "Ieņēmumi no pamatdarbības produkcijas un pakalpojumu pārdošanas".

Uzņēmums "S" debitora parāda segšanai izveido uzkrājumus Ls 600 apmērā (izveidojot papildkontu 4320."Uzkrājumi nedrošiem parādiem"):

D 7440 "Apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšana",

K 4320 "Uzkrājumi nedrošiem parādiem".

Sastādot uzņēmuma gada pārskatu par taksācijas periodu, uzņēmums "S" bilancē debitoru parādu uzrādīja neto vērtībā, t.i., Ls 400 (1000-600), kā arī slēdza operāciju kontus:

"Apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšana" par Ls 600:

D 8610 "Peļņa vai zaudējumi",

K 7440 "Apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšana",

"Ieņēmumi no pamatdarbības produkcijas un pakalpojumu pārdošanas" par Ls 1000:

D 6110 "Ieņēmumi no pamatdarbības produkcijas un pakalpojumu pārdošanas",

K 8610 "Peļņa vai zaudējumi".

Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu apliekamais ienākums jāpalielina (dekl.10.r.) par nedrošiem parādiem paredzētajiem speciālajiem uzkrājumiem Ls 600, kas izveidoti un uzrādīti maksātāja grāmatvedībā. Nākošajā taksācijas periodā minētajam nedrošajam parādam uzņēmums "S" paredz veidot kopējos uzkrājumus Ls 1000 apmērā, starpību Ls 400 attiecinot uz peļņas un zaudējumu aprēķinu:

D 7440 "Apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšana",

K 4320 "Uzkrājumi nedrošiem parādiem".

Uzņēmums saņem tiesas sprieduma kopiju par to, ka debitors ir atzīts par bankrotējušu un parāds jānoraksta kā bezcerīgs. Sastādot uzņēmuma gada pārskatu, zaudēto parādu summu Ls 1000 apmērā noraksta no šajā nolūkā izveidotajiem uzkrājumiem:

D 4320 "Uzkrājumi nedrošiem parādiem",

K 2310 "Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem".

Slēdz operāciju kontu "Apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšana" par Ls 400:

D 8610 "Peļņa vai zaudējumi",

K 7440 "Apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšana".

Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā par nākamo taksācijas periodu apliekamais ienākums jāpalielina (dekl.10.r.) par uzkrājumu summu Ls 400 un jāsamazina (dekl. 37.r.) par zaudētā parāda summu Ls 1000.

12. Apliekamais ienākums jāpalielina par taksācijas perioda zaudējumiem no vērtspapīru pārdošanas (likuma 6.panta pirmās daļas 7.punkts, dekl. 11.r.).

Šīs zaudējumu summas var tikt segtas hronoloģiskā secībā piecu gadu laikā no ienākumiem no citu vērtspapīru pārdošanas. Tas attiecas tikai uz vērtspapīriem, kuriem piemērojami Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumi Nr.150 "Noteikumi par kārtību, kādā nosakāms uzņēmumu apliekamais ienākums no vērtspapīru pārdošanas". Saskaņā ar šiem noteikumiem tiek noteikts ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums no vērtspapīru pārdošanas (t.i., vērtspapīri, kas iegrāmatoti maksātāja grāmatvedībā kā ilgtermiņa ieguldījumi).

13. Apliekamais ienākums palielināms par ilgtermiņa ieguldījumu izveidošanas izdevumu summu (likuma 6.panta trešā daļa, dekl.12.r.), ja par to samazināta uzņēmuma peļņa. Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu var samazināt par ilgtermiņa aizņēmumu procentu maksājumiem, kuri nav iekļauti ilgtermiņa ieguldījumu pašizmaksā, bet apliekamais ienākums jāpalielina par procentu maksājumu summu, kas ir iekļauta ilgtermiņa ieguldījumu pašizmaksā saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 26.pantu.

14. Apliekamais ienākums palielināms par atmaksājamo aizņēmumu (kredītu) summu (likuma 6.panta trešā daļa, dekl.13.r.), ja par to ir samazināta uzņēmuma peļņa. Tātad, ja uzņēmums ir saņēmis kredītu no kredītiestādes vai citas personas, rezidenta vai nerezidenta, tad, nodokļa vajadzībām, atmaksājamā kredīta pamatsummu neiekļauj izdevumos. Savukārt aizņēmumu (kredītu) procentu maksājumi (neatkarīgi no aizņēmumu atmaksas termiņa) ir viens no izdevumu posteņiem finansu grāmatvedībā, par to summu apliekamais ienākums nav jākoriģē (izņemot iepriekšējā punktā un likuma 6.panta astotajā daļā minētos gadījumus).

15. Apliekamais ienākums jāpalielina par rezervju un uzkrājumu veidošanai paredzēto summu, izņemot likuma 7., 8. un 8.1 pantā paredzētos gadījumus (likuma 6.panta trešā daļa, dekl. 14.r.), ja tā ir ņemta vērā, nosakot uzņēmuma finansiālās darbības rezultātu, kas ir uzrādīts deklarācijas 1.rindā.

Deklarācijas 14.rindas summā neietver to uzkrājumu summu, kas paredzēta nedrošiem parādiem, jo to norāda atsevišķi deklarācijas 10.rindā.

16. Apliekamais ienākums jāpalielina par dabas resursu virslimita izmantošanas un vides piesārņošanas virslimita maksājumiem (likuma 6.panta trešā daļa, dekl. 15.r.).

17. Apliekamo ienākumu nedrīkst ietekmēt uzņēmuma bilances aktīva vērtības pārvērtēšanas rezultāti, izņemot pārvērtēšanu sakarā ar ārvalstu valūtas kursa maiņu (likuma 6. panta piektā daļa). Tādējādi apliekamais ienākums jāpalielina par bilances aktīva posteņu pārvērtēšanas dēļ radušos vērtības samazināšanas summu (dekl. 16.r.), izņemot samazināšanas summu, kas saistīta ar ārvalstu valūtas kursa maiņu.

Piemērs. SIA "V", sastādot taksācijas perioda gada pārskatu, iegādes vērtībā (Ls 5000) iegrāmatotos pirktos krājumus saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 32.pantu novērtē atbilstoši zemākajai tirgus cenai (Ls 4000), tātad ir pārvērtēts aktīva postenis "Krājumi". Minēto operāciju SIA "V" grāmatvedībā uzrāda:

D 7190 "Pirkto materiālu, preču krājumu un vērtības izmaiņas" Ls 1000,

K 2130 "Gatavie ražojumi un preces pārdošanai" Ls 1000.

Gada beigās izdevumu uzskaites kontus slēdz ar ierakstu konta kredītā, korespondējot ar peļņas vai zaudējumu konta debetu un tādējādi samazinot finansu grāmatvedībā aprēķināto peļņu.

D 8610 "Peļņa vai zaudējumi" Ls 1000,

K 7190 "Pirkto materiālu, preču krājumu un vērtības izmaiņas" Ls 1000.

Aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli par taksācijas periodu, apliekamais ienākums jāpalielina par krājumu vērtības samazināšanas summu Ls 1000, kas radusies, novērtējot krājumus atbilstoši zemākajai tirgus cenai, norādot deklarācijas 16.rindā.

16. Bilances aktīva posteņu pārvērtēšanas dēļ radusies vērtības

samazināšanas summa, izņemot samazināšanas summu,

kas saistīta ar ārvalstu valūtas kursa maiņu (6.panta 5.d.) 16 1000

18. Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā uzņēmuma līdzdalības daļas vērtības palielinājumu vai samazinājumu, kurš saistīts ar līdzdalību meitas vai saistītā uzņēmuma pašu kapitālā.

19. Apliekamo ienākumu palielina par ieņēmumiem no līdzdalības meitas vai saistītā uzņēmumā, kurš:

1) ir nerezidents, vai

2) piemēro nodokļa atvieglojumus saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā", vai

3) piemēro citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides (piemēram, atbilstoši Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumam vai Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumam) .

Apliekamo ienākumu palielina, ja uzņēmums minētās līdzdalības daļas vērtības palielinājuma un aprēķināto dividenžu starpību nav ieskaitījis rezervē (likuma 6.panta piektā prim daļa).

20. Nodokļa deklarācijā līdzdalības daļas vērtības palielinājumu un samazinājumu uzrāda attiecīgi 46. un 28.rindā kā citas apliekamo ienākumu samazinošas/palielinošas summas.

*21. Apliekamais ienākums palielināms par darbinieku labā veiktajiem darba devēja:

1) dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem par darbinieku dzīvības, veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanu,

2) maksājumiem privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem,

ja šie maksājumi kopā pārsniedz 10 procentus no apdrošinātajām personām un pensiju plānu dalībniekiem aprēķinātās darba samaksas taksācijas periodā (likuma 6.panta septītā daļa). Turklāt 10 procentu ierobežojums ir attiecināms uz katras apdrošinātās personas (pensiju plānu dalībnieka) saskaņā ar darba līgumu aprēķinātās darba samaksas apmēru taksācijas periodā.

21.1. Apliekamais ienākums jāpalielina, ja nav šādu nosacījumu:

1) dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) darbības termiņš ir pieci gadi vai garāks par to;

2) dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma (bez līdzekļu uzkrāšanas) darbības termiņš ir viens gads vai garāks par to;

3) dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma noteikumi paredz, ka:

- apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu izmaksā apdrošinātajai personai (vai tās labuma guvējam),

- citas summas, kas saistītas ar līguma darbību vai tā pārtraukšanu, izmaksā darba devējam,

- nav paredzēta aizdevumu izsniegšana apdrošinātajām personām;

4) darba devējam pēctaksācijas perioda otrā mēneša pirmajā datumā nav nodokļu parādu par iepriekšējiem periodiem.

21.2. Ievērojot minētos ierobežojumus, pārējo apdrošināšanas veidu apdrošināšanas prēmiju maksājumi var samazināt uzņēmuma peļņu nodokļa vajadzībām un par to summu apliekamais ienākums nav jāpalielina (likuma 6.panta sestā daļa).

21.3. Apliekamais ienākums jāpalielina par apdrošināšanas prēmijām, ko uzņēmums maksā ārvalstu apdrošināšanas sabiedrībām, izņemot gadījumus, ja apdrošināšanas prēmijas tiek maksātas par tādiem apdrošināšanas pakalpojumu veidiem, kurus nenodrošina Latvijā reģistrētās apdrošināšanas sabiedrības atbilstoši Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumam (likuma 6.panta sestā daļa).

Piemērs. Uzņēmums "S" noslēdz nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu sava darbinieka labā uz diviem gadiem (no 1999.gada 1.jūnija līdz 2001.gada 1.jūnijam), apdrošināšanas prēmiju Ls 900 samaksājot visu uzreiz 1999.gada jūnijā. Uzņēmuma taksācijas periods sakrīt ar kalendāro gadu.

Ievērojot likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 17.pantu, izmaksas, kas izdarītas pirms bilances sastādīšanas datuma, bet attiecas uz nākamajiem gadiem, jāparāda kā nākamo periodu izmaksas aktīvā. Ņemot vērā minēto, kā arī likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 25.panta 1.daļas 4.punktā noteikto uzkrāšanas principu, uzņēmums "S" 1999.gada izmaksās var iekļaut tikai to apdrošināšanas prēmijas daļu, kas attiecas uz konkrēto periodu, t.i., Ls 225. Šo operāciju grāmatvedībā uzrāda:

D 2410 "Nākamo periodu izdevumi" Ls 675,

D 7320 "Pārējās sociālās izmaksas" Ls 225,

K 2620 "Norēķinu konti bankās" Ls 900.

Tādējādi 1999.gada izmaksās un arī ar nodokli apliekamajā ienākumā ietver nevis visu samaksāto apdrošināšanas prēmiju (Ls 900), bet gan tikai to prēmijas daļu, kas attiecas uz konkrēto gadu, t.i., Ls 225 (attiecīgi arī turpmākajos gados: 2000.gadā - Ls 450 un 2001.gadā - Ls 225).

22. Apliekamais ienākums jāpalielina par uzņēmuma aizņēmumu procentu faktisko maksājumu pārsnieguma summu pār to pieļaujamo apmēru, kuru aprēķina:

Centrālās statistikas pārvaldes noteiktā uzņēmuma paša

vidējā īstermiņa kredīta likme kredītiestādēs X kapitāls (taksācijas

(taksācijas perioda pēdējā mēnesī) perioda sākumā)

22.1. Apliekamais ienākums nav jāpalielina par šo summu, ja uzņēmums kārto procentu maksājumus par aizņēmumiem un kredītiem no Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm, kā arī par nodokļu pamatparādu palielinājuma un nokavējuma naudas samaksātajām (piedzītajām) summām (likuma 6.panta astotā daļa, dekl.18.r.).

23. Apliekamais ienākums jāpalielina par kompensācijas summu, ko uzņēmums, uz kuru saskaņā ar likuma 14.1 pantu ir pārnesti cita uzņēmuma zaudējumi, ir izmaksājis kā atlīdzību par pārnestajiem zaudējumiem (likuma 6.panta vienpadsmitā daļa, dekl. 19.r.). Apliekamo ienākumu koriģē tādā apmērā, kādā kompensācija ir atskaitīta (ņemta vērā deklarācijas 1.rindas summā), aprēķinot uzņēmuma apliekamo ienākumu.

24. Apliekamais ienākums jāpalielina par kompensācijas summu (par stihiskā nelaimē vai citādā piespiedu kārtā zaudētu zemi, ēkām, to daļām un būvēm), kas ir saņemta un 12 mēnešu laikā (no kompensācijas saņemšanas dienas, to ieskaitot) nav reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatdarbības pamatlīdzekļos (likuma 10.panta trešā daļa, dekl. 21.r.).

24.1. Kompensāciju izmaksājot pa daļām, apliekamais ienākums jāpalielina par katru kompensācijas daļu, kura 12 mēnešu laikā nav reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos.

24.2. Koriģējot apliekamo ienākumu, šīs summas ņem vērā, ja par tām ir samazināts apliekamais ienākums iepriekšējos taksācijas periodos.

25. Apliekamais ienākums jāpalielina (likuma 12.pants) par:

1) zaudējumu summu, ko radījusi pamatlīdzekļu pārdošana saistītiem uzņēmumiem vai ar uzņēmumu saistītām personām (dekl.22.r.);

2) preču (produkcijas, pakalpojumu) vērtību starpību (starpības daļu), kas rodas, tās pārdodot vai iepērkot no saistītiem ārvalstu uzņēmumiem vai personām un uzņēmumiem, kas ir atbrīvoti no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kas izmanto atvieglojumus saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" vai citos likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides par cenām, kas atšķiras no tirgus cenām (dekl. 24.r.);

3) preču (produkcijas, pakalpojumu) vērtību starpību, kas rodas, tās iepērkot vai pārdodot ar uzņēmumu saistītām personām par cenām, kuras atšķiras no tirgus cenām (dekl. 24.r.);

4) darījumu vērtības un tirgus vērtības starpību, ja uzņēmumi, kuri noteikti likuma 12. pantā, veic cita veida savstarpējus darījumus (dekl. 25.r.).

25.1. Lai noteiktu minētās preču tirgus cenas vai darījumu vērtības, var tikt izmantotas metodes, kas aprakstītas Ministru kabineta 1995.gada 8.augusta noteikumu Nr.248 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" 41.punktā.

1.piemērs

1PIEM.GIF (25118 BYTES)

• Ražošanas uzņēmums ir Latvijas nodokļu maksātājs, kura produkcijas pircēji atrodas gan Latvijā, gan citās valstīs.

• Pircējam A un pircējam B produkcijas piegādes, rēķinu izsniegšana un to apmaksa notiek tieši (bez starpniekiem). Darījumu vērtība ar pircēju A un pircēju B ir 100.

• Tirdzniecības uzņēmums, kas atrodas Bahamu salās, pieder akciju sabiedrībai, kam pieder arī ražošanas uzņēmums.

• Pircējam C, kas atrodas C valstī, produkcijas piegādes notiek tieši, bet rēķinu par piegādāto produkciju ražošanas uzņēmums izsniedz tirdzniecības uzņēmumam, no kurienes tas nonāk pie pircēja.

• Pircējs C samaksā 100 naudas vienību tirdzniecības uzņēmumam. Tirdzniecības uzņēmums samaksā 80 naudas vienību ražošanas uzņēmumam (t.i., - 20%). Iespējams, ka ražošanas uzņēmums izskaidrotu atšķirību starp darījumiem ar pircējiem A un B (100) un C (80), minot faktisko situāciju C valsts tirgū, nepieciešamību attīstīt jaunu tirgu, konsultatīvo u.c. pakalpojumu atlīdzināšanu un to, ka samaksa notiek šādā veidā "praktisku apsvērumu" dēļ. Ja samaksa nenotiktu šādi, ražošanas uzņēmumam būtu jāsedz citi izdevumi par izpēti, mārketingu, attīstību u. tml.

• Darījuma rezultātā 20% no ražošanas uzņēmuma ieņēmumiem netiek iekļauti nodokli apliekamajā ienākumā un aplikti ar nodokli. Tirdzniecības uzņēmuma peļņa tiek aplikta ar nodokli pēc ļoti zemas likmes vai vispār netiek aplikta, un tā "atgriežas" Latvijā nelegāli vai arī tiek izmantota ārvalstu ieguldījumu izdarīšanai.

• Šāds darījums varētu tikt slēpts arī tādējādi, ka ražošanas uzņēmums ar pircēju C papildus līgumam par konkrētas produkcijas pārdošanu noslēdz slepenu vienošanos, ka piestādītais rēķins par produkciju atspoguļos tikai 80% no tās patiesās vērtības, bet atlikušos 20% pircējs pārskaitīs, piemēram, uz slēptu bankas rēķinu Šveicē.

Minētais ir tipisks darījuma piemērs starp saistītiem uzņēmumiem, un šādā gadījumā ir piemērojamas likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 12.panta normas, kaut arī šādu darījumu atklāšana ir visai sarežģīta un laikietilpīga.

2.piemērs

2PIEM.GIF (26235 BYTES)

• Ražošanas uzņēmums ir Latvijas nodokļu maksātājs, kura piegādātāji (izejvielu, materiālu, preču u.c.) atrodas gan Latvijā, gan citās valstīs.

• Ar piegādātāju A un piegādātāju B piegādes, rēķinu izsniegšana un to apmaksa notiek tieši (bez starpniekiem). Ražošanas uzņēmums par noteiktu materiālu piegādes apjomu tiem maksā 100 naudas vienības.

• Kompānija I, kas atrodas Singapūrā un nodarbojas ar importu, pieder akciju sabiedrībai, kurai pieder arī ražošanas uzņēmums.

• Piegādātājs C, kas atrodas C valstī, piegādes veic tieši, bet rēķinu par piegādātajiem materiāliem piestāda kompānijai I, no kurienes tas nonāk pie ražošanas uzņēmuma. Kompānija I norēķinās ar piegādātāju, bet ražotājs veic norēķinus ar kompāniju I.

• Piegādātājs C izraksta rēķinu kompānijai I par 100 naudas vienībām, kas ir patiesā materiālu cena. Bet kompānija I izraksta jaunu rēķinu ražotājam par 120 naudas vienībām, papildus pierēķinot 20%. Līdz ar to ražošanas uzņēmums samaksā kompānijai I 120 naudas vienības, bet piegādātājs saņem 100 naudas vienības.

• Darījuma rezultātā 20% no ražošanas uzņēmuma ieņēmumiem netiek ieskaitīti ar nodokli apliekamajā ienākumā. Kompānijas I peļņa tiek aplikta ar nodokli pēc ļoti zemas likmes vai vispār netiek aplikta, un tā "atgriežas" Latvijā nelegāli vai arī tiek izmantota ārvalstu ieguldījumu izdarīšanai.

• Šāda darījuma slēpšanai varētu izmantot arī citus variantus, piemēram, piegādātājs, saskaņā ar noslēgto slepeno vienošanos, izraksta rēķinu par 120 naudas vienībām un arī saņem no ražotāja 120 naudas vienības, bet dažas dienas vēlāk (ar piemērotu pamatojumu) tas dod rīkojumu bankai norakstīt 20 naudas vienības no sava rēķina un iemaksāt tos ražošanas uzņēmuma slēptajā bankas rēķinā Lihtenšteinā.

Arī šāds gadījums ir tipisks darījuma piemērs starp saistītiem uzņēmumiem, un var tikt piemērotas likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 12.panta normas.

25.2. Deklarācijas 23.rinda netiek aizpildīta sakarā ar grozījumiem likuma 12.panta otrās daļas 1.punktā (grozījumi ar 1999.gada 4.februāra likumu).

26. Apliekamais ienākums jāpalielina par rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas darbu izmaksu summu:

1) ja iznomātājs to kompensē nomniekam saskaņā ar nomas līgumu, gadījumā, ja pamatlīdzekļi ir nomāti bez izpirkuma tiesībām. Koriģē nomnieka apliekamo ienākumu (likuma 13.panta astotā daļa, dekl. 26.r.);

2) ja tos veic nomnieks un tie nav paredzēti nomas līgumā, vai ja nomas līgums nav noslēgts. Koriģē nomnieka apliekamo ienākumu (likuma 13.panta devītā daļa, dekl. 27.r.).

27. Par kapitālajām izmaksām ir uzskatāmas pamatlīdzekļu uzlabošanas, atjaunošanas un rekonstrukcijas izdevumi, kuri būtiski palielina to ražošanas potenciālu vai pagarina ekspluatācijas laiku. Nosakot kapitālās izmaksas, attiecībā uz ēkām un būvēm jāievēro Latvijas būvnormatīvi (LBN), bet attiecībā uz tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām par piemēru var minēt mašīnas vai iekārtas būtiskas daļas (dzinēja, spēka pārvada u. tml.) nomaiņu.

Piemērs. Uzņēmējsabiedrība iegādājas (privatizē) ēku, ko tā iepriekš saskaņā ar nomas līgumu nomāja (bez izpirkuma tiesībām) un veica tajā rekonstrukcijas un uzlabošanas darbus.

Ēkas nomas līgums tika lauzts sakarā ar to, ka nomnieks nolēma ēku privatizēt. Sākotnējo privatizējamās ēkas cenu, ko apstiprināja Privatizācijas komisija, samazināja par uzņēmuma iepriekš izdarītajiem ieguldījumiem ēkas rekonstrukcijā. Šajā gadījumā nomas termiņā nenorakstītās atlikušās rekonstrukcijas un uzlabošanas darbu izmaksas pievieno ēkas iegādes (privatizācijas) vērtībai, no kuras tiks rēķināts nolietojums (nevis noraksta nomas līguma laušanas gadā).

28. Nodokļa deklarācijā, kā viena no rindām apliekamā ienākuma palielināšanai, ir paredzēta 28.rinda, kurā norāda citas apliekamo ienākumu palielinošas summas saskaņā ar normatīvajiem aktiem (atšifrējot 29., 30., 31.r.). Piemēram, to var izmantot šādos gadījumos:

1. palielinot apliekamo ienākumu par kapitālo izmaksu summu gadījumā, ja uzņēmums tās veic pamatlīdzeklim, ko izmanto saimnieciskajā darbībā un par ko ir noslēgts patapinājuma līgums atbilstoši Civillikuma normām. Šāda pamatlīdzekļa uzturēšanas izmaksas (saistītas ar tā uzturēšanu darba kārtībā vai saglabāšanu), aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli, var tikt attiecinātas uz saimnieciskās darbības izdevumiem;

2. ja uzņēmumam ir zaudēts parāds, kas atbilst likuma 9.panta pirmās daļas nosacījumiem, un tas nodod savas prasījuma tiesības par šo zaudēto parādu citai personai, tad apliekamais ienākums jāpalielina par starpību starp zaudētā parāda un naudas summu, kas iegūta savu prasījuma tiesību nodošanas rezultātā (likuma 9.panta ceturtā daļa);

3. palielinot apliekamo ienākumu par dividenžu summu, kas saņemama:

- no nerezidentiem,

- no uzņēmumiem, kuri piemēro likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" vai citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides vai atvieglojumus. Turklāt šajā gadījumā apliekamo ienākumu palielina par dividenžu summas daļu, kas atbilst tai peļņas daļai, kura, piemērojot minētajos likumos noteiktās atlaides vai atvieglojumus, nav aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli (likuma 11.panta otrā daļa);

4. palielinot apliekamo ienākumu par ārvalstīs samaksāto ienākuma nodokli, ja šī summa ir ņemta vērā, nosakot maksātāja peļņu vai zaudējumus (likuma 6.panta trešā daļa). Vai arī, palielinot apliekamo ienākumu, par uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības (piemēram, Lietuvā vai Igaunijā) taksācijas perioda zaudējumiem, ja, nosakot uzņēmumu ienākuma nodokli par taksācijas periodu, tiek piemērota atbrīvošanas metode.

29. Deklarācijas 32.rindā norāda apliekamā ienākuma kopējo palielināšanas (zaudējumu samazināšanas) summu, t.i., deklarācijas II. daļas rindu kopsummu. Zaudējumu summu norāda ar mīnus zīmi.

3. nodaļa. Apliekamā ienākuma samazināšana

(zaudējumu palielināšana)

1. Uzņēmumu apliekamo ienākumu samazina par pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu atbilstoši likuma 13.pantā noteiktai kārtībai (likuma 6.panta pirmās daļas 1.punkts, dekl.33.r.). Pamatlīdzekļu un ar tiem saistīto darījumu uzrādīšana grāmatvedībā nodokļa vajadzībām apskatīta šo norādījumu V daļā.

2. Apliekamo ienākumu samazina par nekustamā īpašuma nodokļa summu (dekl.34.r.), kura aprēķināta par taksācijas periodu; savukārt par izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa summu (dekl.35.r.) - gadījumā, ja tā nav ietverta deklarācijas 1.rindas summā (likuma 6.panta ceturtās daļas 1.punkts).

3. Ja uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas periods nesakrīt ar kalendāra gadu, aprēķinot apliekamo ienākumu, uzņēmumu peļņa jāsamazina par nekustamā īpašuma nodokļa un azartspēļu nodevas un nodokļa summu, kuru nosaka atbilstoši katra kalendārā gada aprēķinātajiem faktiskajiem nodokļu vai nodevas maksājumiem, sadalot tos proporcionāli uzņēmuma taksācijas periodā ietilpstošā katra kalendārā gada mēnešu skaitam.

Piemērs. 2000.gadā tiek mainīts jau esošā uzņēmuma taksācijas perioda sākums. Taksācijas periods tiek noteikts no 2000.gada 1.septembra līdz 2001.gada 31.augustam.

Aprēķinātie nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi sastāda Ls 180 par 2000.gadu un Ls 240 par 2001.gadu.

Uzņēmums, kas atrodas Rīgā, par 2000.gadu samaksāja azartspēļu nodokli:

• par 2 ruletes galdiem, kas ekspluatēti visu 2000.gadu - Ls 30000 (2 x 15000);

• par 3 kāršu galdiem, kas uzstādīti un sākti ekspluatēt 2000.gada novembrī - Ls 1500 (( 3 x 3000) : 12 x 2). 2001.gadā saglabājies minētais ekspluatācijā esošo galdu skaits un par 2001.gadu tika samaksāts azartspēļu nodoklis - Ls 30000 (par 2 ruletes galdiem) un Ls 9000 (par 3 kāršu galdiem).

Nosakot taksācijas perioda no 2000.gada 1.septembra līdz 2001.gada 31.augustam apliekamo ienākumu, peļņa ir jāsamazina:

1) par nekustamā īpašuma nodokļa summu Ls 220 , t.sk., par periodu no 2000.gada 1.septembra līdz 31.decembrim ir 1/3 no aprēķinātas nekustamā īpašuma nodokļa summas par 2000.gadu Ls 60 (180 : 12 x 4) un par periodu no 2001.gada 1.janvāra līdz 31.augustam sastāda 2/3 no 2001.gada nekustamā īpašuma nodokļa summas vai Ls 160 (240 : 12 x 8);

2) par azartspēļu nodokli:

((2 x 15000) : 12 x 4) + ((3 x 3000) : 12 x 2) + ((2 x 15000) : 12 x 8) + ((3 x 3000): 12 x 8) = 37500 (Ls).

*4. Nosakot apliekamo ienākumu, peļņu samazina par summām, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai (likuma 6.panta ceturtās daļas 2.punkts). Ja koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi vai zaudējumu palielinājums, tad nākamo taksācijas periodu apliekamo ienākumu nedrīkst samazināt par minētajām zaudējumu vai zaudējumu palielinājuma summām (likuma 14.panta devītā daļa).

Piemērs. Uzņēmums taksācijas periodā saņēmis subsīdijas Ls 100 apmērā linu pārstrādāšanai. Taksācijas perioda koriģētais apliekamais ienākums saskaņā ar likuma I un II nodaļas normām, kas norādīts nodokļa deklarācijas 53. rindā, ir zaudējumi Ls 150 apmērā.

Tātad nākošajā taksācijas periodā uzņēmums nevarēs samazināt apliekamo ienākumu par zaudējumu summu Ls 100, kas radusies pirmstaksācijas periodā, un, sastādot nodokļa deklarāciju nākošajā taksācijas periodā, šie zaudējumi ir jāatņem no kopējo zaudējumu summas, norādot Ls 100 deklarācijas 52.2. rindā.

5. Apliekamo ienākumu samazina par taksācijas periodā zaudēto parādu summām, ja no turpmāk uzskaitītajiem nosacījumiem ievēroti pirmie trīs un viens no pārējiem nosacījumiem (likuma 9.panta pirmā daļa un 6.panta ceturtās daļas 3.punkts, dekl.37.r.):

1) ienākums, kas attiecas uz šiem parādiem, pirms tam ir iekļauts apliekamā ienākuma aprēķinā;

2) šo parādu summa ir norakstīta no nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu summas vai tieši zaudējumos (izdevumos) uzņēmuma grāmatvedībā kārtējā taksācijas periodā vai kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem;

3) debitors ir Latvijas nodokļu maksātājs: rezidents vai pastāvīgā pārstāvniecība, vai to valstu rezidents, ar kurām Latvija ir noslēgusi konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šīs konvencijas ir stājušās spēkā;

4) debitors ir valsts vai pašvaldības uzņēmums, kas likvidēts atbilstoši attiecīgas institūcijas lēmumam;

5) ir tiesas spriedums par to, ka debitors ir atzīts par bankrotējušu;

6) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību un uzņēmums - debitors ir izslēgts no Uzņēmumu reģistra.

6. Apliekamo ienākumu samazina par naudas summām, kas atradās uzņēmuma norēķinu kontā bankas bankrota brīdī, ja minētā banka ar tiesas nolēmumu ir atzīta par bankrotējušu, izņemot summas, attiecībā uz kurām uzņēmums ir nodevis savas prasījuma tiesības citām personām, kā arī tās summas, kuras uzņēmumam izmaksātas no noguldījumu apdrošināšanas fonda (likuma 9.panta otrā daļa un 6.panta ceturtās daļas 3.punkts, dekl. 37.r.).

7. Apliekamo ienākumu samazina par summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek samazināti nedrošiem parādiem paredzētie speciālie uzkrājumi, kas izveidoti un atspoguļoti maksātāja (kas nav kredītiestāde) grāmatvedībā, izņemot tās samazinājumu summas, kas radušās, norakstot zaudētos parādus no nedrošiem parādiem paredzētajiem speciālajiem uzkrājumiem (likuma 6.panta ceturtās daļas 3.punkts, dekl. 38.r.).

8. Nosakot apliekamo ienākumu, peļņu samazina par summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek samazināti izveidotie uzkrājumi un rezerves (6.panta ceturtās daļas 6.punkts, dekl.46.r), ja:

1. šo uzkrājumu un rezervju veidošanas (palielinājuma) summas pirmstaksācijas periodos ir bijušas iekļautas ar nodokli apliekamajā ienākumā (saskaņā ar likuma 6.panta trešo daļu); vai

2. rezerve ir bijusi izveidota saskaņā ar likuma 8.1 pantu.

Piemērs. Uzņēmums taksācijas periodā ir izveidojis uzkrājumu summā Ls 100 izdevumiem par elektrību, jo šādi izdevumi ir paredzami taksācijas perioda decembrī.

Tādējādi, apliekamais ienākums jāpalielina par Ls 100 (dekl.12.r.).

Nākamajā taksācijas periodā saņemts un iegrāmatots rēķins par elektrību no SIA "L" par iepriekšējā taksācijas perioda decembri summā Ls 100, norakstot to no uzkrājumiem, tātad apliekamais ienākums jāsamazina par Ls 100 (dekl. 46.r.).

9. Apliekamais ienākums jāsamazina par ieņēmumu summu no starpības starp valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijā ieguldīto privatizācijas sertifikātu iegādes vērtību un minētā, par sertifikātiem privatizētā, īpašuma pārdošanas cenu (6.panta ceturtās daļas 4.punkts, dekl.39.r.).

10. Privatizācijas sertifikātu atspoguļošanu to uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) grāmatvedībā, uz kuriem attiecas likums "Par uzņēmumu gada pārskatiem", paskaidro Finansu ministrijas 1996.gada 17.janvāra norādījumi Nr.23/08-7 "Metodiskie norādījumi par privatizācijas sertifikātu atspoguļojumu grāmatvedībā".

11. Apliekamo ienākumu samazina par ieņēmumu summu no uzņēmuma negatīvās nemateriālās vērtības, ja tiek privatizēts valsts vai pašvaldību uzņēmums (6.panta ceturtās daļas 5.punkts, dekl. 40.r.).

Piemērs. Privatizējot valsts uzņēmumu, izveidojās uzņēmuma pirkšanas cenas (Ls 9000) un uzņēmuma līdzekļu vērtības (Ls 10000) starpība, kuru nevar dzēst, samazinot iegūto līdzekļu uzskaites vērtību, t.i., uzņēmuma negatīva nemateriāla vērtība Ls 1000. Uzņēmuma negatīvo nemateriālo vērtību iegrāmato konta "Nākamo periodu ieņēmumi" kredītā un sistemātiski uzņēmuma vadītāja noteiktajā lietderīgajā periodā (šajā piemērā 5 gadu laikā) pārgrāmato attiecīgo pārskata periodu saimnieciskās darbības ieņēmumos.

Tātad uzņēmums pārskata perioda saimnieciskās darbības ieņēmumos noraksta Ls 200 (1000/5).

D 5910 "Nākamo periodu ieņēmumi" Ls 200,

K 6710 "Citu periodu ieņēmumi, kas attiecas uz

pārskata periodu" Ls 200.

Gada beigās ieņēmumu uzskaites kontus slēdz ar ierakstu konta debetā, korespondējot ar peļņas vai zaudējumu konta kredītu, tādējādi palielinot finansu grāmatvedībā aprēķināto peļņu.

D 6710 "Citu periodu ieņēmumi, kas attiecas uz

pārskata periodu" Ls 200,

K 8610 "Peļņa vai zaudējumi" Ls 200.

Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu samazina par ieņēmumiem no uzņēmuma negatīvās materiālās vērtības Ls 200 un norāda deklarācijas 40.rindā.

*12. Apliekamais ienākums jāsamazina par nokavējuma naudas, kas saistīta ar nodokļu pamatparādiem samazinājuma summām, kuras taksācijas periodā samazinātas, pamatojoties uz Finansu ministrijas lēmumu par nokavēto valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu samaksas termiņu pagarināšanu līdz vienam gadam vai līdz trim gadiem, vai dzēstas saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" (likuma 6.panta ceturtās daļas 7.punkts).

*13. Apliekamais ienākums jāsamazina par izglītības iestādēm bez atlīdzības nodoto skaitļošanas iekārtu un to aprīkojuma (t.sk., drukas ierīču) atlikušo vērtību uzņēmuma finansu grāmatvedībā to izslēgšanas brīdī (likuma 6.panta ceturtās daļas 8.punkts).

14. Apliekamais ienākums samazināms par uzņēmuma bilances aktīvu posteņu pārvērtēšanas dēļ radušos vērtības palielināšanās summu, izņemot palielināšanās summu, kas saistīta ar ārvalstu valūtas kursa maiņu (likuma 6.panta piektā daļa, dekl. 41.r.).

15. Aktīva posteņu pārvērtēšanu reglamentē likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 28., 29., 32. un 33.pants. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas procesā radies vērtības pieaugums atbilstoši likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 29.pantam jāiegrāmato postenī "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" iedaļā "Pašu kapitāls". Tā kā ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums netiek uzrādīts peļņas un zaudējumu aprēķinā, tad nav arī piemērojami likuma 6.panta piektās daļas nosacījumi.

Piemērs. SIA "A", veicot gada inventarizāciju, konstatēja, ka pamatlīdzekļa vērtība ir būtiski lielāka par tā novērtējumu iepriekšējā gada bilancē, tāpēc pamatlīdzeklis tika pārvērtēts augtākā vērtībā, vērtības pieaugums - Ls 2000. Pārvērtētais pamatlīdzeklis nākošajā taksācijas periodā tiek pārdots.

Atbilstoši likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 29.pantam, pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums jāuzrāda postenī "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve".

D 1.2 "Pamatlīdzekļi" Ls 2000,

K 3130 "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" Ls 2000.

Minētā pamatlīdzekļa pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums netiek uzrādīts peļņas un zaudējumu aprēķinā, tātad nav arī piemērojami likuma 6.panta piektās daļas nosacījumi.

Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve jāsamazina, ja pārvērtētais objekts ir likvidēts vai netiek vairs izmantots, vai vērtības palielināšanai vairs nav pamata (likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 29.panta trešā daļa). Tātad nākošajā taksācijas periodā, pārdodot šo pamatlīdzekli, ir jāizslēdz arī ar šo pamatlīdzekli saistītā pārvērtēšanas rezerve. SIA "A" grāmatvedībā šo operāciju uzrāda:

D 3130 "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" Ls 2000,

K 6.5 "Pārējie uzņēmuma ieņēmumi" Ls 2000.

Gada beigās ieņēmumu uzskaites kontus slēdz ar ierakstu konta debetā, korespondējot ar peļņas vai zaudējumu konta kredītu, tādējādi palielinot finansu grāmatvedībā aprēķināto peļņu.

D 6.5 "Pārējie uzņēmuma ieņēmumi" Ls 2000,

K 8610 "Peļņa vai zaudējumi" Ls 2000.

Tā kā pamatlīdzekļa pārvērtēšanas rezerve tiek norakstīta uz ieņēmumiem un iekļauta pelņas un zaudējumu aprēķinā, tad ir piemērojami likuma 6.panta piektās daļas nosacījumi, un uzņēmuma apliekamais ienākums ir jāsamazina par ieņēmumiem no pārvērtēšanas rezerves izslēgšanas - Ls 2000, norādot deklarācijas 41.rindā.

16. Uzņēmums, kas ir ieguldījuma izdarītājs, apliekamo ienākumu samazina par peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādīto uzņēmuma līdzdalības daļas vērtības palielinājumu meitas vai saistītā uzņēmuma pašu kapitālā (likuma 6.panta piektā prim daļa, dekl. 46.r.).

Piemērs.

1) Taksācijas periodā uzņēmums "A" (rezidents) iegādājās uzņēmuma "B" (nerezidenta) akcijas par Ls 2000, kas veido 55% no uzņēmuma "B" pamatkapitāla. Tātad uzņēmums "A" ir mātes uzņēmums un "B" ir tā meitas uzņēmums. Šo operāciju mātes uzņēmums "A" grāmatvedībā uzrāda:

D 1310 "Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā" Ls 2000,

K 2620 "Norēķinu konti bankās" Ls 2000.

2) Izmantojot meitas uzņēmuma "B" īpašnieku pilnsapulcē apstiprinātā gada pārskata informāciju, uzņēmums "A" konstatēja, ka meitas uzņēmums "B" taksācijas periodu pabeidza ar peļņu Ls 1000. Ievērojot likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 39.pantu, mātes uzņēmums "A" pārskata gada beigās savu līdzdalības daļu meitas uzņēmuma "B" peļņas dēļ (atbilstoši ieguldītā kapitāla īpatsvaram procentos) palielina par Ls 550 (Ls 1000x55%). Šo līdzdalības daļas vērtības palielinājumu grāmato:

D 1310 "Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā" Ls 550,

K 8110 "Ieņēmumi no līdzdalības, vērtspapīriem un

aizdevumiem" Ls 550 .

3) Saskaņā ar meitas uzņēmuma "B" akcionāru kopsapulces protokolu, mātes uzņēmumam "A" aprēķināja par taksācijas periodu maksājamās dividendes Ls 400. Uzņēmums "A" saņemamās dividendes grāmato:

D 2330 "Radniecīgo uzņēmumu parādi" Ls 400,

K 1310 "Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā" Ls 400.

4) Gada beigās ieņēmumu uzskaites kontus slēdz ar ierakstu konta debetā, korespondējot ar peļņas vai zaudējumu konta kredītu, tādējādi palielinot finansu grāmatvedībā aprēķināto peļņu.

D 8110 "Ieņēmumi no līdzdalības, vērtspapīriem un

aizdevumiem" Ls 550,

K 8610 "Peļņa vai zaudējumi" Ls 550.

5) Ievērojot likuma 6.panta piekto prim daļu, līdzdalības daļas vērtības palielinājuma Ls 550 un aprēķināto dividenžu Ls 400 starpību Ls 150 mātes uzņēmums "A" ieskaita rezervē.

Mātes uzņēmuma "A" apliekamais ienākums samazināms par peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādīto līdzdalības daļas vērtības palielinājumu Ls 550, uzrādot taksācijas perioda nodokļa deklarācijas 46.rindā. Tā kā mātes uzņēmums "A" līdzdalības daļas vērtības palielinājuma meitas uzņēmuma "B" (nerezidenta) pašu kapitālā un aprēķināto dividenžu starpību ieskaitīja rezervē, tad mātes uzņēmuma "A" apliekamais ienākums nav palielināms par ieņēmumiem no līdzdalības minētajā uzņēmumā.

Nākamajā taksācijas periodā meitas uzņēmums strādāja ar zaudējumiem un mātes uzņēmums "A", izmantojot meitas uzņēmuma "B" īpašnieku pilnsapulcē apstiprinātā gada pārskata informāciju, konstatēja, ka meitas uzņēmuma "B" zaudējumi ir Ls 1500. Ievērojot likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 39.pantu, mātes uzņēmums "A" pārskata gada beigās savu līdzdalības daļu meitas uzņēmuma "B" zaudējumu dēļ (atbilstoši ieguldītā kapitāla īpatsvaram procentos) samazina par Ls 825 (Ls 1500x55%). Šo līdzdalības daļas vērtības samazinājumu grāmato:

D 8.2. Ilgtermiņa finansu ieguldījumu un vērtspapīru

vērtības samazināšanās" Ls 825,

K 1310 "Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā" Ls 825.

Mātes uzņēmuma "A" apliekamais ienākums palielināms par peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādīto līdzdalības daļas vērtības samazinājumu Ls 825 (likuma 6.panta piektā prim daļa), uzrādot uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas 28.rindā.

*17. Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu drīkst samazināt (ievērojot likuma 6.panta septītajā daļā minētos nosacījumus) par apdrošināšanas prēmiju maksājumiem atbilstoši likumam "Par apdrošināšanas līgumu" apdrošināšanas sabiedrībām, kuras izveidotas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, un savu darbinieku labā privātajos pensiju fondos izdarītajām iemaksām atbilstoši likumam "Par privātajiem pensiju fondiem" (likuma 6.panta sestā daļa).

Tā kā, nosakot maksātāja peļņu vai zaudējumus, minētās summas tiek ņemtas vērā, tad par tām apliekamais ienākums vēlreiz nav jāsamazina (nav jākoriģē).

Piemērs. Gadījumā, ja apdrošināšanas līgums (ievērojot likumā noteikto ierobežojumu par noslēgtā apdrošināšanas līguma darbības laiku) tiek slēgts starp darba devēju (kā apdrošināšanas ņēmēju) un apdrošināšanas sabiedrību, un apdrošināšanas prēmiju maksā darba devējs sava darbinieka interesēs, tad tā nav uzskatāma par darbinieka ienākumu, tādējādi nav apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un par šo summu drīkst samazināt apliekamo ienākumu.

Turpretim, ja apdrošināšanas līgums ir noslēgts starp darbinieku un apdrošināšanas sabiedrību, taču apdrošināšanas prēmiju darbinieka vietā samaksā darba devējs, tad tā uzskatāma par darbinieka ienākumu un apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, tādējādi tas ir izdevumu postenis, ko uzrāda peļņas un zaudējumu aprēķinā kā personāla izmaksas.

18. Iepriekšējo taksācijas periodu procentu maksājumu summu, kas pārsniedz pieļaujamo procentu maksājumu apmēru, var iekļaut taksācijas perioda apliekamā ienākuma samazinājumā, ja šajā periodā pieļaujamā procentu maksājumu summa ir lielāka par taksācijas perioda kopējo procentu maksājumu summu. Starpības apmērā (starp taksācijas perioda pieļaujamo procentu maksājumu summu un kopējo procentu maksājumu summu) var samazināt apliekamo ienākumu (likuma 6.panta astotā daļa, dekl. 42.r.).

Piemērs

Taksācijas Faktiskā (kopējā) Pieļaujamais Summa, kas Summa, par
periods procentu procentu pārsniedz kuru faktiskais
maksājumu maksājumu pieļaujamo procentu
summa apmērs procentu maksājumu
(Ls) (Ls) maksājumu apmērs ir mazāks
apmēru par pieļaujamo
(2 - 3) 1 (3 - 2) 2
(Ls) (Ls)
1 2 3 4 5
1996. 1000,- 900,- 100,-
1997. 700,- 900,- 200,-
1998. 1500,- 900,- 600,-
1999. 1200,- 900,- 300,-
2000. 500,- 900,- 400,-

1 - šo summu var iekļaut turpmāko taksācijas periodu apliekamā ienākuma samazinājumā, ja attiecīgajā pēctaksācijas periodā kopējā procentu maksājumu summa nepārsniedz pieļaujamo procentu maksājumu summu;

2 - šīs summas apmērā var samazināt apliekamo ienākumu par iepriekšējo taksācijas periodu procentu maksājumu summu, kas pārsniedz pieļaujamo procentu maksājumu apmēru.

19. Summas, kas pārsniedz taksācijas perioda pieļaujamo procentu maksājumu apmēru, nevar iekļaut turpmāko taksācijas periodu apliekamā ienākuma samazinājumā, ja pārskata taksācijas perioda laikā vairāk nekā 50 procentiem no uzņēmuma kapitāla daļām mainās īpašnieki (likuma 6.panta devītā daļa). Nosakot apliekamo ienākumu uzņēmuma privatizācijas gadījumā, privatizācijas gadā izdevumos atļauts ieskaitīt visu atlikušo procentu maksājumu summu (likuma 6.panta desmitā daļa).

20. Apliekamais ienākums samazināms uzņēmumam, no kura saskaņā ar likuma 14.1 panta noteikumiem zaudējumi ir pārnesti uzņēmumu grupas ietvaros uz citu uzņēmumu, par kompensācijas summu, kuru šis konkrētais uzņēmums ir saņēmis kā atlīdzību par pārnestajiem zaudējumiem. Apliekamo ienākumu samazina tādā apmērā, kādā kompensācija ir iekļauta konkrētā uzņēmuma ienākumā (likuma 6.panta divpadsmitā daļa, dekl. 43.r.).

21. Apliekamais ienākums samazināms par kompensācijas (vai attiecīgās kompensācijas daļas) summu par piespiedu kārtā zaudētu zemi, ēkām, to daļām un būvēm, ja 12 mēnešu laikā no kompensācijas (vai attiecīgās kompensācijas daļas) saņemšanas dienas saņemtā kompensācija (vai attiecīgā kompensācijas daļa) tiek reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos (likuma 10.panta trešā daļa, dekl. 44.r.).

22. Apliekamo ienākumu samazina par uzņēmumu gada pārskata peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādīto saņemamo dividenžu summu (likuma 11.panta pirmā daļa, dekl. 45.r.).

1. piemērs. Uzņēmumam "A" par tā īpašumā esošajām citu uzņēmumu akcijām vai daļām ir aprēķinātas dividendes Ls 200, t.sk., no nerezidentiem -

Ls 100. Saņemamās dividendes uzņēmums "A" uzrāda:

D 2350 "Norēķini ar citiem debitoriem" Ls 200,

K 8110 "Ieņēmumi no līdzdalības, vērtspapīriem un

aizdevumiem" Ls 200.

Gada beigās ieņēmumu uzskaites kontus slēdz ar ierakstu konta debetā, korespondējot ar peļņas vai zaudējumu konta kredītu., tādējādi palielinot finansu grāmatvedībā aprēķināto peļņu.

D 8110 "Ieņēmumi no līdzdalības, vērtspapīriem un

aizdevumiem" Ls 200,

K 8610 "Peļņa vai zaudējumi" Ls 200.

Aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli, uzņēmums "A" apliekamo ienākumu samazina par uzņēmuma gada pārskata peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādīto dividenžu summu, kas saņemamas no citiem maksātājiem, t.i. Ls 200, norādot to deklarācijas 45.rindā. Tā kā uzņēmums "A" ir saņēmis dividendes no nerezidenta, tad apliekamais ienākums jāpalielina par šo dividenžu summu Ls 100, norādot deklarācijas 28.rindā.

2. piemērs. Saņemtas dividendes Ls 100 no uzņēmuma, kurš piemēro nodokļa atvieglojumu saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā". Daļa no tām Ls 50 ir bijusi aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Tādējādi apliekamais ienākums jāsamazina par dividenžu summu Ls 100 (dekl.45.r.), bet jāpalielina par Ls 50 (dekl.28.r.).

23. Apliekamo ienākumu samazina par iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumiem, ja uzņēmuma iepriekšējo taksācijas periodu peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts (pēc nodokļa deklarācijas) ir zaudējumi. Zaudējumus var segt hronoloģiskā secībā no nākamo piecu taksācijas periodu apliekamā ienākuma (likuma 14.panta pirmā daļa, dekl. 52.1.r.).

24. Uzņēmums, kurš ir reģistrēts un darbojas saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" noteiktā īpaši atbalstāmā reģionā un par kura attīstības projekta atbilstību attiecīgā reģiona attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, zaudējumus var segt hronoloģiskajā secībā no nākamo desmit taksācijas periodu apliekamā ienākuma (likuma 14.panta sestā daļa, dekl. 52.1.r.).

25. Uzņēmuma pirmstaksācijas periodu zaudējumi nav sedzami taksācijas un turpmākajos periodos, ja kontroli pār uzņēmumu iegūst persona vai personu grupa, kas iepriekš nekontrolēja šo uzņēmumu (likuma 14.panta otrā daļa). Tomēr zaudējumus var segt gadījumos, ja uzņēmums, kurā notikusi kontroles maiņa, piecus taksācijas periodus pēc kontroles maiņas saglabā iepriekšējo pamatdarbības veidu, kas atbilst uzņēmuma pamatdarbības veidam divus taksācijas periodus pirms kontroles maiņas (likuma 14.panta trešā daļa). Kontroles maiņa likuma 14.panta izpratnē ir definēta minētā panta piektajā daļā.

*26. Individuālais (ģimenes) uzņēmums (arī zemnieku un zvejnieku saimniecība), kurš taksācijas periodā ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, ir tiesīgs iepriekšējo taksācijas periodu, saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" aprēķinātos saimnieciskās darbības zaudējumus segt hronoloģiskā secībā no trīs (pēc kārtas sekojošu) taksācijas periodu uzņēmuma apliekamā ienākuma, sākot ar taksācijas periodu, kurā maksātājam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" radās tiesības segt zaudējumus (likuma 14.panta pirmā prim daļa, dekl. 52.1.r.).

*27. Zaudējumus, kas aprēķināti saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", var segt hronoloģiskā secībā no nākamo sešu taksācijas periodu apliekamā ienākuma, ja individuālais (ģimenes) uzņēmums ir reģistrēts un darbojas saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" noteiktā īpaši atbalstāmā reģionā, un par tā attīstības projekta atbilstību attiecīgā reģiona attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (likuma 14.panta sestā daļa, dekl. 52.1.r.).

*28. Uzņēmums, kas veic naftas izpētes un ieguves darbus un kura kopējā apgrozījumā (darbības apjomā) naftas izpētes un ieguves darbi pārsniedz 80 procentus, un kura taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi, tos var segt hronoloģiskā secībā no nākamo desmit taksācijas periodu apliekamā ienākuma (likuma 14.panta desmitā daļa, dekl. 52.1.r.).

29. Zaudējumu summu (zaudējumu palielinājumu), kas radās pirmstaksācijas periodā, koriģējot apliekamo ienākumu par summām, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībā, nedrīkst segt no taksācijas perioda apliekamā ienākuma (likuma 14.panta devītā daļa, dekl. 52.2.r.).

30. Taksācijas perioda zaudējumus no vērtspapīru pārdošanas var segt hronoloģiskā secībā no nākamo piecu taksācijas periodu apliekamā ienākuma no citas vērtspapīru pārdošanas (likuma 14.panta astotā daļa, dekl. 52.3.r.).

Piemērs. Uzņēmums aizpildījis taksācijas perioda uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju.

Deklarācijas 52.rindā uzņēmums norādījis zaudējumu summu (900), kas samazina apliekamo ienākumu atbilstoši likuma 14.un 14.1 pantam un ko veido 52.1., 52.3.un 52.4.rindas summa, no kuras atņemta 52.2.rindā norādītā summa (820-150+230). 52.rindas kopējā summa nedrīkst pārsniegt 51.rindā norādīto summu (ne vairāk par 1500). Ja 51.rindas summa būtu negatīva, zaudējumus konkrētajā taksācijas periodā, par kuru aizpilda deklarāciju, nevarētu segt (52.rindā ierakstītu "X").

52.1.rindā norāda pirmstaksācijas periodu zaudējumu summu piecu (desmit) pēc kārtas sekojošu taksācijas periodu laikā no to rašanās, nevis tikai vienu piekto daļu no zaudējumu summas. Turklāt likuma normas neparedz prasību, ka iepriekšējā gada zaudējumi jāsedz pilnā apjomā no viena perioda apliekamā ienākuma; uzņēmums pats izvēlas un var tos pārnest arī pa daļām, ievērojot likuma 14.panta normas.

52.2.rindas summa (150) ir jāatņem no kopējo zaudējumu summas, kas samazina apliekamo ienākumu, jo zaudējumus vai zaudējumu palielinājumu, kas radies pirmstaksācijas periodā, koriģējot apliekamo ienākumu par summām, kuras lauksaimniecības produkcijas ražotāji saņēmuši subsīdiju veidā, nedrīkst segt no nākamo taksācijas periodu apliekamā ienākuma.

52.4.rindā zaudējumu summu (230) norāda uzņēmums - uzņēmumu grupas dalībnieks, uz kuru ir pārnesti cita uzņēmumu grupas dalībnieka zaudējumi (atbilstoši likuma 14.1 pantam).

51. Apliekamais ienākums (4.r.+32.r.-50.r.) 51 1500

52. Zaudējumu summa, kas samazina apliekamo ienākumu

Saskaņā ar likuma 14.un 14.1 pantu

(52.1.r.-52.2.r.+52.3.r.+52.4.r., bet ne vairāk kā 51.r.) 52 900

52.1. Pirmstaksācijas periodu zaudējumu summa

(14.panta 1.d. un 6.d.) , t.sk.: 52.1 820

Taksācijas Līdz taksācijas Taksācijas Zaudējumu summa, ko
periods periodam nesegtā periodā segtā pārnes uz nākamajiem
zaudējumu summa zaudējumu summa taksācijas periodiem
1. 1997.gads 320 320 -
2. 1998.gads 100 100 -
3. 1999.gads 670 400 270
4.
5.
Kopā: 820

52.2. Zaudējumu summa (zaudējumu palielinājums),

kas radās pirmstaksācijas periodā, koriģējot

apliekamo ienākumu par summām, kuras

lauksaimniecības produkcijas ražotāji saņēmuši

subsīdiju veidā (14.panta 9.d.) 52.2 150

52.3. Pirmstaksācijas periodu zaudējumi no vērtspapīru

pārdošanas (14.panta 8.d.) (ne vairāk kā 4.1.r.), t.sk.: 52.3 X

Taksācijas Līdz taksācijas Taksācijas Zaudējumu summa, ko
periods periodam nesegtā periodā segtā pārnes uz nākamajiem
zaudējumu summa zaudējumu summa taksācijas periodiem
1.
2.
3.
4.
5.
Kopā : X

52.4. Zaudējumu summa, kas tiek pārnesta uzņēmumu

grupā (14.1 panta 6.d.) 52.4 230

53. Koriģētais apliekamais ienākums saskaņā ar likuma I un II nodaļas normām (51.r.-52.r.) 53 600

54. Nodoklis no koriģētā apliekamā ienākuma

(53.r. x 0.25) 54 150

31. Ja uzņēmums ir uzņēmumu grupas dalībnieks un tā peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi, tad viena šīs grupas dalībnieka vai vairāku šādu dalībnieku tā paša taksācijas perioda ar nodokli apliekamo ienākumu var samazināt par summu, kas kopumā nepārsniedz pirmā minētā uzņēmuma zaudējumu summu (likuma 14.1 panta sestā daļa, dekl. 52.4.r.).

32.Uzņēmumi, kas ir uzņēmumu grupas dalībnieki, pārrakstot zaudējumus vai samazinot apliekamo ienākumu par pārrakstītajām zaudējumu summām, līdz ar uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju VID teritoriālajai iestādei iesniedz "Pielikumu par likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 14.1 panta "Zaudējumu pārnešana uzņēmumu grupā" piemērošanu" (pēc šo norādījumu 13.pielikumā pievienotā parauga).

Piemērs. Uzņēmumu grupu veido galvenais uzņēmums "G", kas ir Igaunijas rezidents, un tā apakšuzņēmumi "A", "B", "C" un "D", kas ir Latvijas uzņēmējsabiedrības.

PIEM.GIF (22200 BYTES)

• Uzņēmumu grupā galvenajam uzņēmumam "G" pieder 90% no apakšuzņēmuma "A" kapitāla daļām un 20 % no apakšuzņēmuma "B" kapitāla daļām.

• Apakšuzņēmumam "A" pieder 70% no apakšuzņēmuma "B" kapitāla daļām, bet apakšuzņēmumiem "A" un "B" abiem pieder attiecīgi 10% un 80% no uzņēmuma "C" kapitāla daļām.

• Uzņēmumam "C" pieder 90% no apakšuzņēmuma "D" kapitāla daļām.

• Uzņēmuma "D" taksācijas perioda apliekamā ienākuma koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi Ls 7700 apmērā. Tos var pārnest uz uzņēmumiem "A" un "B, jo to apliekamā ienākuma koriģēšanas rezultāts ir peļņa (attiecīgi Ls 3500 un Ls 5000), kā arī uzņēmumu grupa ir izpildījusi likuma 14.1 panta septītās daļas nosacījumus, kas jāievēro, pārnesot zaudējumus no viena uzņēmuma uz citu.

• Ir pieņemts lēmums, ka uzņēmuma "D" zaudējumi (Ls -7700) tiek segti no uzņēmuma "A" apliekamā ienākuma Ls 3500 apmērā un atlikusī daļa (Ls 4200) tiek segta no uzņēmuma "B" apliekamā ienākuma.

• Uzņēmuma "D" zaudējumus nevar pārnest uz galveno uzņēmumu "G", jo tas nav Latvijas rezidents, kā arī uzņēmuma "G" zaudējumus nevarētu pārnest uz uzņēmumiem "A", "B", "C" un "D".

• Gadījumā, ja uzņēmumu "A" un "B" taksācijas perioda apliekamā ienākuma koriģēšanas rezultāts būtu 0, tad uzņēmuma "D" zaudējumu summu nevarētu pārnest uz citu uzņēmumu. Nākamajā taksācijas periodā uz citiem uzņēmumiem nevarēs pārnest uzņēmuma "D" šī taksācijas perioda zaudējumus, bet pats uzņēmums "D" tos varēs segt no sava apliekamā ienākuma hronoloģiskā secībā turpmāko piecu taksācijas periodu laikā.

• Uzņēmumu grupu var veidot arī mazāks skaits uzņēmumu, piemēram, divi uzņēmumi "C" un "D", kuriem izpildās nosacījums par 90% piederību. Tad uzņēmums "C" būtu galvenais uzņēmums un "D" - tā apakšuzņēmums.

4. nodaļa. Nodokļa atlaides

1. Katra nodokļa atlaide, kas noteikta likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" III nodaļā "Nodokļa atlaides", tiek piemērota nodoklim (dekl.54.r.), kas aprēķināts saskaņā ar likuma I un II nodaļas normām.

2. Nodokli samazina par ārvalstīs samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokļa summu, bet ne vairāk par 25 procentiem no ārvalstīs gūtā apliekamā ienākuma, par katru ārvalsti atsevišķi (dekl.55.r.). Nodokļa deklarācijai jāpievieno ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprināti dokumenti, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un samaksātā nodokļa summa (likuma 16. pants).

3. Ārvalstīs samaksātais nodoklis ārvalstu valūtā pārrēķināms latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa nodokļa samaksāšanas dienā.

4. Nodokļa maksātāja - rezidenta ar nodokli apliekamais objekts ir taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs gūtais apliekamais ienākums, un nodoklis jāaprēķina par visā pasaulē gūto ienākumu. Faktiski tiek piemērota kredīta (aprēķinātā nodokļa samazinājuma) metode.

1. piemērs.
1. Ārvalstīs gūtais ienākums Ls 2000
2. Ārvalstīs samaksātais nodoklis (30%) Ls 600
3. Latvijā gūtais ienākums Ls 2000
4. Kopējais apliekamais ienākums (1.r.+3.r.), (dekl.53.r.) Ls 4000
5. Aprēķinātais nodoklis no kopējā apliekamā ienākuma (dekl.54.r.) Ls 1000
6. Nodokļa atlaide saskaņā ar likuma 16.pantu
(2.r., bet ne vairāk kā 1.r. x 25%), (dekl.55.r.) Ls 500
7. Nodoklis pēc atlaides piemērošanas (5.r.-6.r.) Ls 500
8. Kopā faktiski samaksājamais nodoklis Ls 1100

5. Konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (nodokļu konvencijas) regulē nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu. Tā kā atsevišķos gadījumos otrai līgumslēdzējai valstij ir tiesības aplikt ar nodokli, tad pirmā līgumslēdzēja valsts (personas rezidences valsts) nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai, saskaņā ar noslēgtajām nodokļu konvencijām, piemēro atbrīvošanas vai kredīta metodi.

6. Ja dubultās nodokļu uzlikšanas novēršanai saskaņā ar nodokļu konvencijas noteikumiem, piemēro atbrīvošanas metodi, netiek ņemts vērā ārvalstīs gūtais ienākums (apliekamais ienākums samazināms par ārvalstīs gūto ienākumu deklarācijas 46.r., atšifrējot, piemēram, "Pastāvīgās pārstāvniecības Igaunijā uzņēmējdarbības peļņa"). Ja, aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli, ārvalstīs gūtie zaudējumi ir ietekmējuši uzņēmuma apliekamo ienākumu, par šiem zaudējumiem jāpalielina apliekamais ienākums (to palielina deklarācijas 28.r., atšifrējot, piemēram, "Pastāvīgās pārstāvniecības Igaunijā uzņēmējdarbības zaudējumi"). Piemērojot atbrīvošanas metodi saskaņā ar nodokļu konvencijas noteikumiem, deklarācijas 55.rindā atbilstošā nodokļa summa netiek iekļauta.

2. piemērs. Aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli par taksācijas periodu, ja Latvijas rezidenta pastāvīgās pārstāvniecības uzņēmējdarbības peļņa aplikta ar nodokli Igaunijā vai Lietuvā, piemērojama atbrīvošanas metode.

1. Ārvalstīs gūtais ienākums (dekl.46.r. vai, ja zaudējumi, 28.r.) Ls 2000
2. Ārvalstīs samaksātais nodoklis (30%) Ls 600
3. Latvijā gūtais ienākums Ls 2000
4. Kopējais ienākums (1.r.+3.r.), (dekl. 1.r.) Ls 4000
5. Kopējais apliekamais ienākums (4.r.- 1.r.), (dekl. 53.r.) Ls 2000
6. Aprēķinātais nodoklis no kopējā apliekamā ienākuma (dekl.54.r.) Ls 500
7. Kopā faktiski samaksātais nodoklis (2.r.+6.r.) Ls 1100

7. Pārējos gadījumos, aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli, ja uzņēmums, vienas līgumslēdzējas valsts (Latvijas) rezidents, ir guvis ienākumus valstīs, ar kurām ir noslēgta nodokļu konvencija, kura atļauj atsevišķu ienākumu ierobežotu nodokļu aplikšanu (piemēram, dividendes) otrajā līgumslēdzējā valstī, piemērojama kredīta metode.

8. Ievērojot likuma 16.panta nosacījumus, rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normām aprēķināto nodokli taksācijas periodā var samazināt par summu, kas ir vienāda ar nodokli, kas šajā attiecīgajā taksācijas periodā ir samaksāts ārvalstīs par tur gūtajiem ienākumiem. Bet, ja uzņēmumam, attiecīgā taksācijas perioda apliekamā ienākuma koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi, tad uzņēmumam nav tiesību piemērot likuma 16.pantā noteikto atlaidi, t.i., taksācijas periodā ārvalstīs samaksātās (ieturētās) ienākuma nodokļa summas nav ņemamas vērā ne šajā taksācijas periodā, ne arī, aprēķinot pēctaksācijas perioda nodokļa summu.

9. Uzņēmumam nav tiesību piemērot likuma 16.pantā noteikto atlaidi arī gadījumā, ja, iesniedzot taksācijas perioda nodokļa deklarāciju, uzņēmums nevar uzrādīt ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātu dokumentu, kas apliecina nodokļa samaksas faktu ārvalstīs. Tomēr, ja vēlāk uzņēmuma rīcībā nonāk šāds dokuments, tas var iesniegt uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas labojumu (ievērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32.pantu).

10. Nodokli samazina par nodokļa atlaides summu mazajiem uzņēmumiem (likuma 17.pants, dekl.56.r.), izņemot par to taksācijas periodu, kurā mazais uzņēmums izbeidz uzņēmējdarbību (likvidējas). Atlaide ir 20 procenti no aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa.

11. Mazais uzņēmums ir uzņēmums, kas taksācijas periodā, par kuru tiek aprēķināts nodoklis, nepārsniedz vismaz divus no šādiem nosacījumiem:

1) pamatlīdzekļu bilances vērtība - Ls 70000,

2) neto apgrozījums - Ls 200000,

3) vidējais strādājošo skaits - 25 cilvēki. Vidējo darbinieku skaitu aprēķina, summējot darbinieku skaitu katra mēneša pēdējā datumā un summu izdalot ar mēnešu skaitu attiecīgajā gadā.

12. Nodokļa atlaidi diviem vai vairākiem mazajiem uzņēmumiem (kuros vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla vai uzņēmuma daļu vērtības katrā no šiem diviem vai vairākiem uzņēmumiem pieder vai ar līgumu vai citādi šajos divos vai vairākos uzņēmumos ir nodrošināta izšķiroša ietekme ( ir balsu vairākums) vienai un tai pašai personai un šī personas pirmās pakāpes radiniekiem vai laulātajam) piemēro tikai gadījumos, kad šo uzņēmumu kopējie rādītāji nepārsniedz divus no minētajiem nosacījumiem.

13. Nodokli samazina par nodokļa atlaides summu uzņēmumiem, kas veic lauksaimniecisko darbību. Atlaidi aprēķina, lauksaimniecībā izmantojamās zemes plāna hektārus, kuri apstiprināti ar pašvaldības padomes lēmumu, reizinot ar Ls 10 (likuma 18. pants, dekl. 57.r). Atlaidi nepiemēro, ja ir piemērota nodokļa atlaide mazajam uzņēmumam.

13.1. Lauksaimnieciskā darbība ietver augkopību, lopkopību, iekšējo ūdeņu zivsaimniecību un dārzkopību, kā arī koku stādu audzēšanu, truškopību, putnkopību, biškopību un zvērkopību, atbilstoši Ministru kabineta 1995.gada 8.augusta noteikumiem Nr.248 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi".

*14. Nodokli samazina par atlaidi uzņēmumiem, kas ražo augstas tehnoloģijas produktus un programmproduktus un kas atbilst šādiem kritērijiem:

1. uzņēmuma neto apgrozījumā Ministru kabineta noteiktie atbalstāmie produkti taksācijas periodā sastāda vairāk par 75 procentiem,

2. uzņēmums ir saņēmis ISO 9000, ISO 9001, ISO 9002 sertifikātu. Atlaides summa ir 30 procenti no aprēķinātā nodokļa, (likuma 18.1 pants).

15. Nodokli samazina par atlaidi uzņēmumiem, kas izmanto kā darbaspēku notiesātos (likuma 19.pants, dekl. 58.r.). Atlaides summa ir 20 procenti, un, lai nodokļa maksātājs saņemtu šo nodokļa atlaidi, tam jāizpilda likuma 19.panta otrajā daļā minētie nosacījumi. Atlaidi nepiemēro, ja ir piemērota nodokļa atlaide mazajam uzņēmumam.

*16. Nodokli samazina par 85 procentiem no summām, kuras ziedotas Latvijas Republikā reģistrētām sabiedriskajām kultūras, izglītības, zinātnes, reliģiskajām, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, kā arī budžeta iestādēm, ja nodokļa maksātājam pēctaksācijas perioda otrā mēneša pirmajā datumā nav uzņēmumu ienākuma nodokļa parādi par iepriekšējiem gadiem.

17. Ziedojot Latvijas Kultūras fondam, Latvijas Olimpiskajai komitejai un Latvijas Bērnu fondam, nodokļa atlaide ir 90 procenti no ziedotās summas.

18. Kopējā nodokļa atlaide par ziedojumiem nevar pārsniegt 20 procentus no aprēķinātās nodokļa summas (likuma 20.pants).

19. Nodokļa atlaidi ziedotājiem var piemērot arī gadījumā, ja, piemēram, uzņēmums, uzņēmējsabiedrība taksācijas periodā ir noslēgusi ziedojuma līgumu ar sabiedrisko organizāciju par ziedojuma piešķiršanu un izmantošanu un gada bilancē ziedojuma summu uzrāda kā kreditoru parādu, grāmatvedības reģistros šo summu atspoguļojot:

D "Nesadalītā peļņa" un K "Kreditori" vai

D "Peļņas izlietojums" un K "Kreditori",

bet faktiski minēto summu pārskaita nākamajā gadā (līdz taksācijas perioda gada pārskata iesniegšanai). Tad uzņēmums savā nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu var piemērot likuma 20.panta atlaidi, ievērojot likuma 20.panta nosacījumus. Uzņēmums par izdarīto pārskaitījumu iesniedz VID teritoriālajai iestādei izziņu (maksājuma uzdevuma kopiju), norādot, ka pārskaitījums izdarīts uz taksācijas perioda peļņas vai peļņas izlietojuma rēķina.

20. Likuma 20.panta pirmās daļas piemērošanas kārtība noteikta Ministru kabineta 1996.gada 24.septembra noteikumos Nr.367 "Kārtība, kādā sabiedriskajām organizācijām (fondiem), reliģiskajām organizācijām un budžeta iestādēm tiek piešķirtas vai atsauktas atļaujas saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus". Noteikumi nosaka kārtību, kādā sabiedriskās organizācijas var saņemt vai pagarināt minētās atļaujas, iesniedzot noteikumos paredzētos dokumentus. Budžeta iestādēm īpašās atļaujas nav nepieciešamas, bet, uzskaitot un izlietojot ziedojumus, tām ir saistoši Ministru kabineta 1995.gada 28.novembra noteikumi Nr.375 "Noteikumi par speciālo budžetu".

Piemērs. Uzņēmums, kurš atbilst likuma 17.pantā noteiktajiem mazā uzņēmuma kritērijiem, taksācijas periodā ir ziedojis Latvijas Bērnu fondam Ls 100. Nodokļa deklarācijā:

54. Nodoklis no koriģētā apliekamā ienākuma (53.r. x 0.25) 54 150
56. Nodokļa atlaide mazajiem uzņēmumiem (17.pants) (54.r. x 0,2) 56 30
59. 90 procenti no ziedojumu summām, kas pārskaitītas
(izmaksātas) saskaņā ar 20. panta otro daļu
(ziedotā summa Ls 100x 0,9, bet ne vairāk par 54.r. x 0,2) 59 30
60. Nodokļa summa, ņemot vērā atlaides (54.r.- 56.r.- 59.r.) 60 90

21. Nodokli samazina par īpašu nodokļa atlaidi uzņēmumiem, kas atbilst likuma 21.panta nosacījumiem (dekl. 61.r. un 62.r.). Uzņēmumi, kas var izmantot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi saskaņā ar likuma 21.pantu, uzskaitīti likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1998., 1999. un 2000.gadā" (1998. gada 5.februāra likums ar 1999.gada 8.jūlija grozījumiem).

22. Aizpildot nodokļa deklarāciju par 1999.taksācijas periodu, nodokļa atvieglojuma summa saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" un nodokļa atlaides atbilstoši citiem Latvijas Republikas likumiem norāda deklarācijas 64., 65. un 66.rindā un tās piemēro deklarācijas 63.rindas summai.

*23. Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" III nodaļā paredzētās nodokļa atlaides netiek piemērotas (izņemot atlaidi par ārvalstīs samaksāto nodokli saskaņā ar likuma 16.pantu un atlaidi ziedotājiem saskaņā ar likuma 20.pantu), ja nodokļa maksātājs:

1. izmanto nodokļa atvieglojumus saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā";

2. piemēro nodokļa atlaides saskaņā ar citiem Latvijas Republikas likumiem (piemēram, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumu vai Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumu) (likuma 15.panta otrā daļa).

24. Nodokļa atvieglojumu pasažieru pārvadājumos izmantojamo autobusu iegādei paredz likuma 8.1 pants. To izmanto nodokļa maksātāji, kuri veic pasažieru pārvadājumus un kuri taksācijas periodā saņēmuši dotācijas pasažieru pārvadājumu izmaksu segšanai iekšzemes regulārajos autobusu satiksmes maršrutos, un kuriem taksācijas perioda rezultāts ir peļņa.

25. Atvieglojuma piemērošanu reglamentē Ministru kabineta 1999.gada 3.augusta noteikumi Nr.271 "Kārtība, kādā piemērojams uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojums pasažieru pārvadājumos izmantojamo autobusu iegādei, un kārtība, kādā nodokļa maksātāji - autotransporta uzņēmumi - sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par nodokļa atvieglojuma izmantošanu".

III daļa. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieturēšana

1. Nerezidentu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no uzņēmējdarbības vai ar to saistītām darbībām. Nodoklis tiek ieturēts no maksājumiem, kurus rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentiem, arī fiziskajām personām, ja no šiem maksājumiem nav ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Uzņēmumiem (rezidentiem) nodoklis jāietur no sekojošām izmaksām nerezidentiem:

Nr. Izmaksu veids Nodokļa likme
p.k. (%)
1. Dividendes 10
2. Atlīdzība par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem 10
3. Procentu maksājumi:
ja procentu maksātājs un saņēmējs ir saistīti uzņēmumi vai personas 10
ja Latvijas Republikā reģistrētās komercbankas izmaksā ar tām
saistītiem uzņēmumiem vai personām 5
4. Samaksa par intelektuālo īpašumu:
a) maksājumi par autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai tiesībām
izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru vai
mākslas darbu, ieskaitot kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus 15
b) maksājumi par pārējiem intelektuālā īpašuma veidiem 5
5. Atlīdzība par Latvijā esoša īpašuma izmantošanu 5
6. Ienākumi no vērtspapīru pārdošanas Latvijā 10
7. Ienākumi no Latvijā esoša nekustamā īpašuma pārdošanas 25

2. No minētajiem maksājumiem nodokli pēc likumā paredzētajām likmēm maksā nerezidents, bet rezidents nodokli tikai ietur un iemaksā budžetā. Uzņēmums (rezidents) no izmaksātajām summām ietur ienākuma nodokli atbilstoši likmēm un ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 15.datumam iemaksā valsts budžetā.

3. Ieturamais nodoklis tiek aprēķināts, katram izmaksu veidam noteikto likmi reizinot ar izmaksājamo summu, to nesamazinot ne par kādiem izdevumiem vai ieturētiem nodokļiem (izņemot nerezidentu ienākumus no vērtspapīru pārdošanas Latvijā un no Latvijā esoša nekustamā īpašuma pārdošanas).

4. Izmaksātājam ir jāveic maksājumu un ieturēto nodokļu grāmatvedības uzskaite un līdz nākošā mēneša 15.datumam VID teritoriālajā iestādē jāiesniedz pārskats (Uzņēmumu ienākuma nodokļa izziņa) par veiktajām izmaksām nerezidentiem (likuma 24.panta otrā daļa). Uzņēmumu ienākuma nodokļa izziņas veidlapas paraugs pievienots šo norādījumu 9.pielikumā.

5. Aizpildot uzņēmumu ienākuma nodokļa izziņu, jāievēro, ka izziņas 6.ailē norāda uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, kas noteikta likumā. Ja darījuma partneris - nerezidents ir tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijas Republika ir noslēgusi konvenciju (līgumu) par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un ir izpildītas prasības, ko paredz Ministru kabineta 1996.gada 19.marta noteikumi Nr.66 "Noteikumi par nodokļu atvieglojumu piemērošanu maksājumiem, kurus izmaksā nerezidentiem", tad 6.ailē norāda nodokļa likmi saskaņā ar minēto nodokļu konvenciju.

6. Piemērojot likuma 3.panta ceturtās daļas noteikumus, jāievēro spēkā esošās konvencijas (līgumi) par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem.

6.1. Ja nodokļu konvencijā ir paredzēti citādi nosacījumi nekā likumā, spēkā ir nodokļu konvencijas nosacījumi. Tomēr ja nodokļu konvencijā paredzētās likmes ir augstākas par likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktajām likmēm, piemēro likumā noteiktās likmes. Ja konvencijā noteiktās likmes ir zemākas par likumā noteiktajām likmēm vai tajā ir noteikti atbrīvojumi no aplikšanas ar nodokli, konvencijas noteikumus piemēro Ministru kabineta 1996.gada 19.marta noteikumos Nr.66 "Noteikumi par nodokļu atvieglojumu piemērošanu maksājumiem, kurus izmaksā nerezidentiem" noteiktajā kārtībā.

7. Nodoklis atbilstoši likuma 3.panta ceturtajai daļai jāietur un jāiemaksā budžetā, kā arī uzņēmumu ienākuma nodokļa izziņa par izmaksām nerezidentiem jāiesniedz arī tiem uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām, līgumsabiedrībām, iestādēm un organizācijām, kuras nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājas.

8. Ienākumu izmaksātājs izsniedz nerezidentam apliecinājumu par nerezidenta gūtajiem ienākumiem Latvijas Republikā un ieturētajiem nodokļiem. Nepieciešamības gadījumā apliecinājumu apstiprina VID teritoriālā iestāde. Apliecinājuma veidlapas paraugs pievienots šo norādījumu 11.pielikumā.

9. Nerezidentu ienākumus no vērtspapīru pārdošanas Latvijā aprēķina un nodokli ietur Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumos Nr.150 "Noteikumi par kārtību, kādā nosakāms uzņēmumu apliekamais ienākums no vērtspapīru pārdošanas" noteiktajā kārtībā.

10. Noteikumi attiecas uz akcijām un finansu dokumentiem, kas atbilstoši likuma "Par vērtspapīriem" prasībām atrodas publiskā apgrozībā, kā arī uz citām akcijām, finansu dokumentiem, pajām un kapitāla daļām, kas to īpašniekam vai valdītājam dod tiesības uz dokumentu emitenta mantu, turklāt visiem šiem minētajiem vērtspapīriem nodokļa maksātāja finansu grāmatvedībā ir jābūt iegrāmatotiem kā ilgtermiņa ieguldījumi.

11. Ja nerezidenti - juridiskās personas gūst ienākumu, pārdodot vērtspapīrus, kas atbilst minētajam vērtspapīru kopumam, tad nodoklis jāmaksā un apliekamais ienākums jāaprēķina saskaņā ar minēto noteikumu normām. Ienākumus no vērtspapīru pārdošanas, kurus gūst nerezidents - fiziska persona, ar nodokli apliek saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normām.

12. Nodokli par nerezidenta - juridiskās personas ienākumiem no publisko emisiju vērtspapīru pārdošanas ietur un valsts budžetā iemaksā, kā arī to deklarē šī ienākuma izmaksātājs - kontu turētājs (brokeru sabiedrība vai banka) - par visu taksācijas periodu līdz 25.janvārim. Deklarācija iesniedzama attiecīgajā VID teritoriālajā iestādē brīvā formā, tai jāsatur vispārpieņemtie rekvizīti (dokumenta datums, amatpersonu paraksti un to atšifrējumi, u.c.), kā arī sekojoša informācija:

- deklarācijas iesniedzējs (nosaukums, pilna adrese, reģ. Nr. Uzņēmumu reģistrā, Nodokļu maksātāju reģistra kods);

- nerezidents, ienākuma saņēmējs (nosaukums, reģ. Nr., rezidences valsts, pilna adrese);

- ieņēmumi kopā (vērtspapīru pārdošanas cena);

- izdevumi kopā (vērtspapīru iegādes vērtība);

- apliekamais ienākums;

- nodokļa likme;

- nodokļa summa.

13. Uzņēmumu ienākuma nodoklis nav jāietur no nerezidenta ienākuma, ja darījumi tiek veikti ar vērtspapīriem, uz kuriem neattiecas minētie Ministru kabineta noteikumi. Viens no kritērijiem - vērtspapīri nav iegrāmatoti kā ilgtermiņa ieguldījumi. Šādā gadījumā konta turētājam (brokeru sabiedrībai vai bankai) jāsaņem no nerezidenta apliecinājums (brīvā formā), kas satur nepieciešamo informāciju, ka ienākums gūts no šādiem vērtspapīriem.

14. No nerezidenta ienākumiem no akciju, finansu dokumentu, paju un kapitāla daļu, kas atbilstoši likuma "Par vērtspapīriem" prasībām neatrodas publiskā apgrozībā, pārdošanas nodokli ietur un valsts budžetā iemaksā pircējs likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā un termiņā.

15. Samaksa par intelektuālo īpašumu ir viens no maksājumu veidiem nerezidentiem. Par to ir uzskatāms jebkurš maksājums, ko saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālas vai zinātniskās iekārtas vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi (likuma 1.panta astotā daļa).

Piemērs. Iekšzemes uzņēmuma pamatdarbībā ietilpst satelīttelevīzijas kanālu (programmu) izplatīšana (retranslēšana) Latvijas Republikā savā kabeļtelevīzijas tīklā.

Uzņēmums ir noslēdzis līgumu ar nerezidentu- televīzijas kompāniju, saskaņā ar šo līgumu iekšzemes uzņēmums apņemas nodrošināt nerezidenta- televīzijas kompānijas televīzijas kanāla retranslāciju Latvijas Republikā. Līgumā paredzēta atļauja retranslēt nerezidenta televīzijas kanālu bez tiesībām veikt kādas izmaiņas programmas kārtībā un saturā. Šajā gadījumā jāņem vērā:

• Raidījums ēterā ir darba izziņošana ar bezvadu raidīšanas paņēmienu (radio vai televīzija, arī satelīti).

• Blakustiesību īpašnieki ir arī ētera raidījumu organizācijas (šajā gadījumā nerezidents - televīzijas kompānija, kas veic televīzijas kanāla translāciju) vai to tiesību pārņēmēji un mantinieki. Ētera raidījumu organizācijas īsteno savas tiesības to tiesību ietvaros, kas līgumā ar izpildītāju un autoru piešķirtas uz fonogrammu vai ēterā pārraidītu, vai pa vadiem fiksētu darbu.

Par atļauju izmantot raidījumus un par to izmantošanu ētera raidījumu organizācijām jāsaņem atlīdzība. Tiesības, kas paredzētas likuma "Par autortiesībām un blakustiesībām" otrajā sadaļā, tiek atzītas ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām, kuras izdarījušas pirmo raidījumu ēterā Latvijas Republikas teritorijā saskaņā ar Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem.

• Tā kā vispārējā gadījumā nerezidents - televīzijas kompānija saglabā tiesības (īpašumtiesības) uz savu programmu, tad iekšzemes uzņēmums, veicot maksājumus nerezidentam - televīzijas kompānijai, pilda prasības attiecībā uz blakustiesību īpašnieku izņēmuma tiesībām, un šajā gadījumā iekšzemes uzņēmuma izdarītie maksājumi nerezidentam ir samaksa par blakustiesībām.

• Šajā gadījumā uzņēmumu ienākuma nodoklis jāietur pēc 15 procentu likmes (likuma 3.panta ceturtās daļas 4.a) punkts (maksājumi par blakustiesībām)).

16. Atlīdzība par Latvijas Republikā esoša īpašuma izmantošanu ir viens no nerezidenta ar nodokli apliekamajiem ienākumiem.

Īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t.i. tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību (Civillikuma 927.pants). Lietas var būt ķermeniskas vai bezķermeniskas. Ķermeniskas lietas ir vai nu kustamas, vai nekustamas, atkarīgi no tā, vai tās var vai nevar pārvietot, ārēji nebojājot, no vienas vietas uz otru (Civillikuma 842.pants). Tātad gan uz Latvijā esošu nekustamo, gan kustamo īpašumu ir attiecināms likuma 3.panta ceturtās daļas 5.punkts.

17. Uzņēmumu ienākuma nodoklis no atlīdzības par Latvijā esoša īpašuma izmantošanu, kuru gūst nerezidents - fiziska persona, ir jāietur tikai tādā gadījumā, ja nodoklis nav ieturēts un tas nebija jāietur saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

*18. Uzņēmumu ienākuma nodoklis neatkarīgi no jebkuriem likuma noteikumiem ir jāietur pēc 25 procentu likmes no visiem maksājumiem, ko Latvijas rezidenti vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta 1995.gada 31.marta noteikumos Nr.69 "Noteikumi par beznodokļu vai zemu nodokļu valstīm un zonām" minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā.

Nodoklis nav jāietur no sekojošiem maksājumiem juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs vai teritorijās:

1) Latvijas rezidentu izmaksātās dividendes;

2) procenti no Latvijā reģistrētām kredītiestādēm par depozītnoguldījumiem un norēķinu kontu atlikumiem, ja šie procenti tiek izmaksāti atbilstoši kredītiestādes noteiktajai vispārējai likmei par depozītnoguldījumu un norēķinu kontu atlikumiem;

3) maksājumi par preču piegādēm, ja preces ir attiecīgās beznodokļu vai zemu nodokļu valsts vai teritorijas izcelsmes preces (likuma 3.panta astotā daļa).

19. VID teritoriālā iestāde var atļaut neieturēt nodokli saskaņā ar likuma 3.panta astoto daļu, ja nodokļu maksātājs VID teritoriālajā iestādē pēc tā reģistrācijas vietas pirms maksājumu izdarīšanas iesniedz iesniegumu - pieprasījumu nepiemērot likuma 3.panta astoto daļu attiecībā uz viņa darījumiem (maksājumiem) ar minētajām personām. Iesnieguma - pieprasījuma veidlapas paraugs pievienots šo norādījumu 12.pielikumā. VID teritoriālajai iestādei jāizskata maksātāja iesniegums - pieprasījums un ne vēlāk kā 30 dienu laikā no tā saņemšanas dienas jāsniedz maksātājam rakstiska atļauja neieturēt nodokli vai atteikums izsniegt minēto atļauju.

20. Likuma 3.panta astotās un devītās daļas piemērošanu skaidro Ministru kabineta 1995.gada 15.augusta noteikumu Nr.248 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" 11.1.-11.14. punkts.

Piemērs. Nerezidents, uzņēmums "A" - persona, kura atrodas beznodokļu teritorijā, izmanto iekšzemes uzņēmuma "B" pārkraušanas pakalpojumus. Iekšzemes uzņēmums "B" ir saņēmis aizdevumu no uzņēmuma "A". Aprēķināto kredīta procentu summa netiek pārskaitīta uz uzņēmuma "A" kredītiestādes (bankas) kontu, bet, saskaņā ar rakstisku vienošanos starp uzņēmumu "B" un uzņēmumu "A", par šo kredīta procentu summu tiek veikts uzņēmumu savstarpējo norēķinu ieskaits.

Uzņēmums "B" nav iesniedzis VID teritoriālajā iestādē pamatotu iesniegumu - pieprasījumu nepiemērot likuma 3.panta astotās daļas nosacījumus (saskaņā ar 3.panta devīto daļu). Šajā gadījumā jāievēro:

• Jēdzienā "maksājumi" ietilpst arī procentu maksājumi, ko rezidenti vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā izmaksā jebkurai personai, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, neatkarīgi no tā, vai minētie maksājumi tiek izdarīti bezskaidras naudas norēķinu ceļā vai izmaksāti skaidrā naudā.

Maksājumi, kas tiek izdarīti bezskaidras naudas norēķinu veidā, ietver gan maksājumus, kas izdarīti ar kredītiestāžu (banku) starpniecību, gan tāda veida maksājumus, kas uzņēmuma finansu grāmatvedībā tiek atspoguļoti kā savstarpējo norēķinu ieskaits.

• Aprēķinātā, uzņēmumam "A" maksājamo procentu summa (kreditoru parāds) tiek samazināta, veicot uzņēmumu savstarpējo norēķinu ieskaitu iekšzemes uzņēmuma finansu grāmatvedības reģistros. Tādējādi no šīs procentu summas ir jāietur uzņēmumu ienākuma nodoklis (likuma 3.panta astotā daļa).

1. Uzņēmums "B" no uzņēmuma "A" saņemto aizdevumu grāmato:

D 2620 "Naudas konti bankās" Ls 10000,

K 5140 "Citi aizņēmumi" Ls 10000.

2. Uzņēmums "B" iegrāmato sniegtos pārkraušanas pakalpojumus:

D 2310 "Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem" Ls 200,

K 6110 "Ieņēmumi no pamatdarbības produkcijas un

pakalpojumu pārdošanas" Ls 200.

3. Ievērojot līguma nosacījumus, uzņēmums "B" iegrāmato uzņēmumam "A" maksājamos procentus par aizdevumu Ls 100:

D 8240 "Ilgtermiņa aizdevumu procentu samaksa" Ls 100,

K 5320 "Norēķini ar nerezidentiem" Ls 100.

Kad aprēķinātā uzņēmumam "A" maksājamo procentu summa Ls 100 (kreditoru parāds) saskaņā ar uzņēmumu "A" un "B" rakstisku vienošanos tiek samazināta, veicot uzņēmumu savstarpējo norēķinu ieskaitu, uzņēmumam "B" no šīs procentu summas ir jāietur uzņēmumu ienākuma nodoklis 25% apmērā atbilstoši likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 3.panta astotajai daļai.

4. Savstarpējo norēķinu ieskaitu uzņēmums "B" grāmato:

D 5320 "Norēķini ar nerezidentiem" Ls 100,

K 2310 "Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem" Ls 75,

K 5711 "Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli" Ls 25.

5. Uzņēmums "B" līdz nākošā mēneša 15.datumam pārskaita aprēķināto nodokļa summu Ls 25 valsts budžetā.

D 5711 "Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli" Ls 25,

K 2620 "Norēķinu konti bankās" Ls 25.

21. Analoģiski, kā piemērā, ir jārīkojas arī attiecībā uz jebkuriem citiem rezidentu maksājumiem, kuri tiek veikti nerezidentiem - personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs vai teritorijās.

22. Nodoklis atbilstoši 3.panta ceturtās daļas 1.-7.punktam ir jāietur arī no maksājumiem, ko izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs vai teritorijās, ja:

1) nodoklis pēc 25% likmes nav ieturams izmaksas vietā;

2) no VID teritoriālās iestādes ir saņemta atļauja neieturēt nodokli pēc 25% likmes izmaksas vietā.

23. Ja likuma 3.panta ceturtajā un astotajā daļā minētie maksājumi nerezidentiem taksācijas periodā ir tikai aprēķināti, un uzņēmuma (rezidenta) finansu grāmatvedības reģistros aprēķinātā, nerezidentiem maksājamā summa ir atspoguļota:

D 8.2 "Dažādi izdevumi",

K 5320 "Norēķini ar nerezidentiem",

tad uzņēmumam (rezidentam), nodoklis atbilstoši likuma 24.panta pirmajai daļai nav jāietur.

24. Nodoklis ir jāietur brīdī, kad uzņēmuma (rezidenta) grāmatvedībā tiek samazinātas kreditora (nerezidenta) saistības - brīdī, kad reāli tiek izmaksātas likuma 3.panta ceturtajā vai astotajā daļā minētās summas, vai arī brīdī, kad tiek izdarīts iekšzemes uzņēmuma kreditora (nerezidenta) saistību samazinājums, veicot uzņēmumu (rezidenta un nerezidenta) savstarpējo norēķinu ieskaitu iekšzemes uzņēmuma grāmatvedības reģistros (likuma 24.panta pirmā daļa). Vispārējā gadījumā tieši ar samaksu izbeidz vai samazina uzņēmuma saistības pret citām personām (maksājumu saņēmējiem), bet saistības var tikt izbeigtas arī ar savstarpējo norēķinu ieskaitu.

25. Uzrādot grāmatvedībā likuma 3.panta ceturtās daļas 2.-7.punktā minētās izmaksas nerezidentiem, grāmatvedībā nodokļu vajadzībām jāatver konts 5320 - "Norēķini ar nerezidentiem", konts 5711 - "Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli", konts 2351 - "Iepriekšējās izmaksas nerezidentiem" (avanss).

Kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības atver atbilstošus kontus saskaņā ar savu kontu plānu.

26. Kontam "Norēķini ar nerezidentiem" ir jāatver analītiskie konti katram nerezidentam. Visi ieraksti par kustību šajā kontā ir jāieraksta atsevišķā žurnālā pēc izmaksu veidiem un nodokļu likmēm.

27. Rezidentu grāmatvedības operācijas, kas saistītas ar norēķiniem ar nerezidentiem par maksājumiem, kas norādīti likuma 3.panta ceturtās daļas 2.-7.punktā (izņemot izmaksas, kas minētas likuma 3.panta piektajā daļā), jāuzrāda kontā 5320 "Norēķini ar nerezidentiem" neatkarīgi no tā, vai vienlaikus ar izdarīto izmaksu tiek iesniegts rēķins vai dokuments par izpildītiem darbiem vai pakalpojumiem, intelektuālo īpašumu, par autortiesībām utt.

28. Kontu 5320 "Norēķini ar nerezidentiem" kreditē par faktiski izpildīto darbu, pakalpojumu un pārējām izmaksām, korespondējot to ar atbilstošu izdevumu uzskaites kontu debetu. Šo kontu kreditē atbilstoši nerezidenta norēķinu dokumentos vai citos identiskos dokumentos uzrādītajām summām, kas apstiprina izpildīto darbu, pakalpojumu vai arī citu vērtību pieņemšanu. Dokumentiem jāatbilst likuma "Par grāmatvedību" 7.pantā noteiktajām prasībām. Ieturot no nerezidenta ienākuma nodokli, debitē kontu 5320 "Norēķini ar nerezidentiem" un kreditē kontu 5711 "Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli". Kontu 5320 "Norēķini ar nerezidentiem" debitē, samaksājot nerezidentam ar banku starpniecību, skaidrā naudā no kases vai arī samaksājot natūrā, vekseļos utt., par samaksāto summu (mīnus aprēķinātais nodoklis) attiecīgi kreditējot kontu "Naudas līdzekļi" (vai citus attiecīgos kontus).

29. Lai uzskaitītu un pārskaitītu valsts budžetā no maksājumu summām aprēķinātās nodokļu summas, izmanto kontu 5711 "Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli". Taksācijas perioda laikā valsts budžetam paredzētie maksājumi jāuzrāda konta 5711 "Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli" kredītā, samaksājot budžetā - debetā un konta "Naudas līdzekļi" vai citu naudas līdzekļu uzskaites kontu kredītā.

30. Ja rezidents iepriekš izmaksā avansu nerezidentam, tad no šīs summas jāatskaita pēc attiecīgās likmes aprēķināta ienākuma nodokļa summa, kura jāpārskaita valsts budžetam noteiktajā termiņā. Nerezidentam samaksātā avansa summa un aprēķinātais nodoklis jāparāda konta 2351 "Iepriekšējās izmaksas nerezidentiem" debetā, kreditējot naudas līdzekļu uzskaites kontus un kontu 5711 "Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli". Samaksājot nodokli budžetā - konta 5711 "Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli" debetā un konta "Naudas līdzekļi" kredītā. Iepriekš samaksāto nodokli iegrāmato: konta 2390 "Pārmaksātie nodokļi, iepriekš samaksātie nodokļi" debetā un konta 2351 "Iepriekšējās izmaksas nerezidentiem" kredītā.

31. Kopējo pakalpojuma vērtību noraksta attiecīgo izmaksu konta debetā un konta 5320 "Norēķini ar nerezidentiem" kredītā. Uzskaita nerezidenta ienākuma nodokli konta 5320 "Norēķini ar nerezidentiem" debetā un konta 5711 "Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli" kredītā. Iegrāmato avansu parāda nerezidentam dzēšanai konta 5320 "Norēķini ar nerezidentiem" debetā un konta 2351 "Iepriekšējas izmaksas nerezidentiem" kredītā. Samazina nerezidenta nodokli par avansa nodokļa maksājumu, iegrāmatojot: konta 5711 "Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli" debetā un konta "Pārmaksātie nodokļi, iepriekš samaksātie nodokļi" kredītā.

Piemērs. Uzņēmums (rezidents) saskaņā ar līgumu izmaksā nerezidentam atlīdzību par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem. Pēc līguma noteikumiem rezidentam jāizmaksā atalgojums līdz katra mēneša 25.datumam: Ls 100.

1) Atlīdzība, ko rezidents maksā par šāda veida pakalpojumiem nerezidentam, ir tā uzņēmējdarbības izdevumi, un grāmatvedībā tas jāatspoguļo:

D 7550 "Pārējie saimnieciskas darbības izdevumi" Ls 100,

K 5320 "Norēķini ar nerezidentiem" Ls 100.

2) 25.februārī aprīlī uzņēmums (rezidents) izmaksā nerezidentam pienākošos summu Ls 90, no kura atskaitījis nodokli (Ls100- Ls10). Nerezidenta atlīdzības summai piemērojamā nodokļa likme ir 10%, un nodokļa summa, kas rezidentam jāietur, ir Ls 10 ( Ls 100 x 10%).

D 5320 "Norēķini ar nerezidentiem" Ls 100,

K 2620 "Norēķinu konti bankās" Ls 90,

K 5711 "Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli" Ls 10.

3) Rezidents līdz nākošā mēneša 15.datumam pārskaita aprēķināto nodokļa summu Ls 10 valsts budžetā. Pārskaitījuma datums ir 7.marts.

D 5711 "Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli" Ls 10,

K 2620 "Norēķinu konti bankās" Ls 10.

32. Procentu maksājumi par aizņēmumiem no saistītiem uzņēmumiem, kuri ir atbrīvoti no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kuri izmanto atvieglojumus saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" vai nodokļa atlaides saskaņā ar citiem Latvijas Republikas likumiem, vai ar uzņēmumu saistītām personām tiek aplikti ar nodokli pēc 10 procentu likmes.

33. Ja šādiem saistītiem uzņēmumiem vai ar uzņēmumu saistītām personām tiek izdarīti līdzīgi maksājumi, kas minēti 3.panta ceturtās daļas 2.-7.punktā, nodoklis ir jāietur izmaksas brīdī, piemērojot minētajos punktos noteiktās likmes, un jāiemaksā valsts budžetā ne vēlāk kā līdz izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam.

34. Lai uzrādītu grāmatvedībā minētos ar nodokli apliekamos maksājumus saistītiem uzņēmumiem vai ar uzņēmumu saistītām personām, 5.5. kontu grupā nodokļu vajadzībām ir jāatver analītiskie konti katram darījumam.

35. Jāatver nodokļu vajadzībām konts 5712 "Norēķini par rezidentu ienākuma nodokli" un konts 2352 "Iepriekšējās izmaksas rezidentiem" (avanss).

36. Kontam "Norēķini ar rezidentiem" ir jāatver analītiskie konti katram rezidentam. Visi ieraksti par kustību šajā kontā ir jāieraksta atsevišķā žurnālā pēc izmaksu veidiem un nodokļu likmēm.

37. Kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības atver atbilstošus kontus saskaņā ar savu kontu plānu.

38. Norēķini ar rezidentiem par maksājumiem, kas norādīti likuma 12.panta trešajā daļā (izņemot 3.pantā piektajā daļā minētās izmaksas), rezidentu - izmaksātāju grāmatvedībā jāuzrāda kontā "Norēķini ar rezidentiem", neatkarīgi no tā vai vienlaikus vai iepriekš tika samaksāts iesniegtais rēķins vai cits dokuments par izpildītajiem darbiem vai pakalpojumiem, intelektuālo īpašumu, par autortiesībām utt.

39. Kontu "Norēķini ar rezidentiem" kreditē par faktiski izpildīto darbu, pakalpojumu un pārējām izmaksām, korespondējot to ar šo vērtību, procentu un citu atbilstošu izdevumu uzskaites kontu debetu. Kontu kreditē atbilstoši rezidenta norēķinu dokumentos vai identiskos citos dokumentos uzrādītajām summām, kas apstiprina izpildīto darbu, pakalpojumu vai arī citu vērtību pieņemšanu. Dokumentiem jāatbilst likuma "Par grāmatvedību" 7.pantā noteiktajām prasībām. Kontu debitē, ja samaksājot ar banku starpniecību, skaidrā naudā no kases vai arī maksājot natūrā, vekseļos, vai savstarpējo norēķinu ieskaita veidā utt., attiecīgi kreditējot kontu "Naudas līdzekļi" (vai citus attiecīgos kontus) par samaksāto summu (mīnus aprēķinātais nodoklis) un kreditējot kontu 5712 "Norēķini par rezidentu ienākuma nodokli".

40. Lai uzskaitītu un pārskaitītu valsts budžetā no maksājumu summām aprēķinātās nodokļu summas, izmanto kontu 5712 "Norēķini par rezidentu ienākuma nodokli". Taksācijas perioda laikā valsts budžetā maksājot nodokli, to jāuzrāda šī konta debetā un konta "Naudas līdzekļi" vai citu kontu, kuri paredzēti naudas līdzekļu uzskaitei, kredītā.

41. Ja tiek iepriekš izmaksāts avanss rezidentam, tad no šīs summas jāatskaita pēc attiecīgās likmes aprēķināta ienākuma nodokļa summa, kura jāpārskaita valsts budžetā ne vēlāk kā līdz izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam.

42. Avansa maksājuma summa jāparāda kontā 2390 "Pārmaksātie nodokļi, iepriekš samaksātie nodokļi" debetā un konta 2352 "Iepriekšējās izmaksas rezidentiem" kredītā.

Piemērs. Mātes uzņēmums "A" aizdevis meitas uzņēmumam "B" Ls 10000. Meitas uzņēmumam "B" līdz katra mēneša 25.datumam jānomaksā procentu maksājumi 10% apmērā no aizdevuma summas. Aizdevuma atdošanas termiņš - viens gads. Mātes uzņēmums izmanto nodokļa atvieglojumus saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā". Katra mēneša maksājumu summa ir Ls 1000 (Ls 10000 x 10 %).

1. Saņemto aizdevumu meitas uzņēmums "B" grāmatvedībā norāda:

D 2620 "Norēķinu konti bankās" Ls 10000,

K 5140 "Citi aizņēmumi" Ls 10000.

2. Aprēķināto maksājumu summu, kas jānomaksā mātes uzņēmumam, uzņēmums "B" uzrāda:

D 8220 "Samaksātie procenti un tiem pielīdzināmie izdevumi" Ls 1000,

K 5.5. "Norēķini par parādiem mātes uzņēmumam" Ls 1000.

3. Mātes uzņēmumam samaksāti procenti par aizņēmumu, atskaitot aprēķināto un ieturēto nodokli Ls 100 (Ls 1000 x 10 %):

D 5.5. "Norēķini par parādiem mātes uzņēmumam" Ls 1000,

K 2620 "Norēķinu konti bankās" Ls 900,

K 5712 "Norēķini par rezidentu ienākuma nodokli" Ls 100.

4. Valsts budžetā pārskaita nodokli, kas ieturēts no procentu maksājumiem:

D 5712 "Norēķini par rezidentu ienākuma nodokli" Ls 100,

K 2620 "Norēķinu konti bankās" Ls 100.

43. Ienākumu izmaksātājam ir jāveic maksājumu un ieturēto nodokļu grāmatvedības uzskaite un līdz nākošā mēneša 15.datumam VID teritoriālajā iestādē jāiesniedz pārskats - Uzņēmumu ienākuma nodokļa izziņa par veiktajām izmaksām saistītiem uzņēmumiem vai ar uzņēmumu saistītām personām. Izziņa jāiesniedz arī gadījumā, ja maksājums veikts savstarpēja norēķinu ieskaita veidā (likuma 24.panta otrā daļa). Uzņēmumu ienākuma nodokļa izziņas par veiktajām izmaksām saistītiem uzņēmumiem veidlapas paraugs pievienots šo norādījumu 10.pielikumā.

44. Ja nodoklis, kas minēts likuma 12.panta trešajā daļā, ieturēts nepilnā apmērā, tad starpība piedzenama no uzņēmuma - attiecīgo maksājumu izdarītāja - bezstrīdus kārtībā atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" normām.

IV daļa. Uzņēmumu ienākuma nodokļa

avansa maksājumu aprēķināšana

1. Nodokļa maksātāji taksācijas perioda nodokļa avansa maksājumus aprēķina, pamatojoties uz pirms pirmstaksācijas un pirmstaksācijas perioda nodokli, saskaņā ar likuma 23.pantu.

2. Par katru mēnesi no taksācijas perioda pirmā mēneša līdz mēnesim (ieskaitot), kurā tiek iesniegts uzņēmuma gada pārskats, bet ne vēlāk kā līdz mēnesim kurā jāiesniedz uzņēmuma gada pārskats, nodokļa avansa aprēķins ir sekojošs:

• tiek ņemta viena divpadsmitā daļa no aprēķinātā nodokļa, kas bez likumā 17., 18.1, 19.un 20.pantā noteikto atlaižu piemērošanas ir aprēķināts par taksācijas periodu pirms pirmstaksācijas perioda (dekl.54.rinda atņemot 55.un/vai 57.rindu, ja ir piemērots likuma 16.un/vai 18.pants, pieskaitot 1/4 daļu (vienu ceturtdaļu) no 52.4.rindas summas, ja ir pārnesti zaudējumi uzņēmumu grupā, saskaņā ar likuma 14.1 pantu) un ir koriģēts reizinot ar pirms pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu, kā paredzēts likuma 23.pantā.

1.piemērs. Uzņēmumam pirms pirmstaksācijas perioda nodokļa summa, kas aprēķināta pirms likumā noteikto atlaižu piemērošanas, bija Ls 1700. Zaudējumu summa, kas tika pārnesta uzņēmumu grupā, ir Ls 800.

Šajā gadījumā uzņēmumam par taksācijas perioda pirmajiem mēnešiem (līdz uzņēmuma gada pārskata nodošanai) ik mēnesi jāiemaksā budžetā avansa maksājumi Ls 169,41 apmērā: [1700 + (800:4)]:12 x 1,07 = 169,41], (1,07 - pirms pirmstaksācijas perioda Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais patēriņa cenu indekss).

2.piemērs. Uzņēmums pirms pirmstaksācijas periodā guvis ienākumu ārvalstīs Ls 4000 un samaksājis nodokli 30 % apmērā no šīs summas, t.i., Ls 1200. Latvijā gūtais ienākums ir Ls 1000.

Tātad kopējais apliekamais ienākums ir Ls 5000. Nodoklis no kopējā ienākuma ir Ls 1250 (5000 x 25%).

Nodokļa atlaide atbilstoši likuma 16.pantam ir ne vairāk kā 25%, t.i., Ls 1000.

Nodoklis pēc atlaides piemērošanas 1250 - 1000 = 250 (Ls).

Faktiski kopā samaksājamais nodoklis 1200 + 250 = 1450 (Ls).

Šajā gadījumā uzņēmumam par taksācijas perioda pirmajiem mēnešiem līdz uzņēmuma gada pārskata nodošanai (ieskaitot) ik mēnesi jāmaksā budžetā avansa maksājumi Ls 22,29 apmērā: [(1250 -1000) : 12] x 1,07 = 22,29], (1,07 - pirms pirmstaksācijas perioda Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais patēriņa cenu indekss).

3. Par katru mēnesi taksācijas perioda atlikušajā daļā avansa aprēķins ir sekojošs:

• starpību starp pirmstaksācijas perioda nodokļa summu bez likuma 17., 18.1, 19.un 20.pantā noteikto atlaižu piemērošanas (dekl.54.rinda atņemot 55.un/vai 57.rindu, ja ir piemērots likuma 16.un/vai 18.pants, pieskaitot 1/4 daļu (vienu ceturtdaļu) no 52.4.rindas summas, ja ir pārnesti zaudējumi uzņēmumu grupā, saskaņā ar likuma 14.1 pantu), koriģējot ar pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu, un faktiski samaksāto nodokļa avansu summu, dala ar atlikušo mēnešu skaitu no gada pārskata iesniegšanas mēneša līdz taksācijas perioda beigām.

Piemērs. Uzņēmumam par pirmstaksācijas periodu nodokļa summa, kas aprēķināta pirms likumā noteikto atlaižu piemērošanas, bija Ls 1900, samaksātā nodokļa avansu summa par taksācijas perioda mēnešiem līdz gada pārskata iesniegšanai bija Ls 748.

Šajā gadījumā, uzņēmumam par katru mēnesi līdz taksācijas perioda beigām, jāiemaksā budžetā avansa maksājumus Ls 150,65 apmērā: [(1900 x 1,028)-748]:8=150,65], (1,028 - pirmstaksācijas perioda Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais patēriņa cenu indekss).

4. Avansa maksājumu aprēķins pievienojams uzņēmumu ienākuma nodokļu deklarācijai brīvā formā. Aprēķina vienkāršošanai iesakām izmantot formu:

Nr. Nosaukums Vērtība

1 2 3

1. Par iepriekšējo pārskata gadu aprēķinātais nodoklis bez likuma 17.,

18.1, 19., un 20.pantā noteikto atlaižu piemērošanas.

2. Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais kopējais iepriekšējā

pārskata gada patēriņa cenu indekss.

3. Par iepriekšējo pārskata gadu aprēķinātais nodoklis, ņemot vērā

iepriekšējā gada patēriņa cenu indeksu (1.rinda x 2.rinda).

4. Samaksātie uzņēmuma ienākuma nodokļa avansa maksājumi par

pārskata gadu līdz gada pārskata iesniegšanai (pārskata

iesniegšanas mēnesi ieskaitot).

5. Ikmēneša avansa maksājumi pārskata gada mēnešos pēc gada

pārskata iesniegšanas ((3.rinda - 4.rinda) : ar atlikušo mēnešu skaitu

no gada pārskata iesniegšanas mēneša līdz taksācijas perioda beigām),

ja uzņēmums izmanto 17. vai 19.pantā noteiktās atlaides, piemēro

koeficientu 0,75.

6. Ikmēneša avansa maksājumi nākamajā pārskata gadā līdz mēnesim

(ieskaitot), kurā tiek iesniegts gada pārskats (1/12 no 3.rindas), ja

uzņēmums izmanto 17. vai 19.pantā noteiktās atlaides, piemēro

koeficientu 0,75.

 

5. Uzņēmumiem, kuri darbojušies tikai nepilnu pirmstaksācijas periodu, aprēķinātā pirmstaksācijas perioda nodokļa summa (bez likuma 17., 18.1 , 19. un 20.panta atlaidēm), kurai piemērots Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais patēriņa cenu indekss, ir jākoriģē, to dalot ar nostrādāto mēnešu skaitu un reizinot ar 12 (likuma 23.panta otrā daļa).

6. Nodokļa maksātāji, kuriem piemēro nodokļa atvieglojumus saskaņā ar likuma "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" normām, taksācijas perioda nodokļa deklarācijas aizpilda vispārējā kārtībā. Ja pirmstaksācijas periodā uzņēmums piemēroja 100% nodokļa atvieglojumu, bet taksācijas periodā 50% nodokļa atvieglojumu, tad, nosakot taksācijas perioda faktisko avansa maksājumu summu, to koriģē, reizinot ar koeficientu 0,5.

Piemērs. Uzņēmumam peļņas ieguves pirmais gads ir 1998.gads, tad par šo un nākamo gadu ir spēkā nodokļa atvieglojums 100% apmērā un uzņēmums ir atbrīvots no nodokļa samaksas, bet par 2000. taksācijas gadu ir spēkā nodokļa atvieglojums 50% apmērā. Šajā gadā uzņēmumam ir jāmaksā nodokļa avansa maksājumi.

Uzņēmumam par 1998.gadu nodokļa summa kas aprēķināta pirms likumā noteikto atlaižu piemērošanas būtu Ls 1950. Šajā gadījumā uzņēmumam par 2000.gada pirmajiem mēnešiem līdz uzņēmuma gada pārskata nodošanai katru mēnesi jāmaksā budžetā Ls 86,94: [(1950 x 1,07) : 12] x 0,5 = 86,94], (1,07 - Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais patēriņa cenu indekss).

Uzņēmumam par 1999.gadu nodokļa summa, kas aprēķināta pirms likumā noteikto atlaižu piemērošanas būtu Ls 3000.

Šajā gadījumā uzņēmumam 2000.gadā par katru mēnesi pēc 1999.gada pārskata nodošanas līdz taksācijas perioda beigām jāiemaksā budžetā nodokļa avansa maksājumi Ls 192,75 apmērā: [(3000 x 1,028) : 8 ] x 0,5 = 192,75], (1,028 - Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais patēriņa cenu indekss).

7. Nodokļa maksātāji, kuri piemēro likuma 17.vai 19.pantā minētās nodokļu atlaides, avansa maksājumiem piemēro koeficientu 0,75 (likuma 23.panta ceturtā daļa).

8. Nodokļa maksātāji, kuriem iepriekšējā taksācijas perioda ikmēneša avansa maksājumi nepārsniedza 500 latus, avansa maksājumus var izdarīt vienreiz ceturksnī - līdz kārtējam ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam (likuma 23.panta piektā daļa).

9. Nodokļa maksātāji, kas veic lauksaimniecisko darbību un 90 procentus perioda ienākumu gūst no pašražotās lauksaimnieciskās produkcijas un lauksaimniecisko pakalpojumu realizācijas, nodokļa avansa maksājumus izdara labprātīgi (likuma 23.panta sestā daļa).

10. Uzņēmumi taksācijas gada laikā līdz katra mēneša 15.datumam (ieskaitot) izdara nodokļa avansa maksājumus valsts budžetā. Par nodokļa avansa maksājumu savlaicīgu nepārskaitīšanu valsts budžetā uzņēmumam aprēķina kavējuma naudu, saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

11. Jaunizveidotie uzņēmumi par pirmo taksācijas periodu avansa maksājumus veic labprātīgi, ja tas ilgst 12 mēnešus vai mazāk. Ja pirmais taksācijas periods pārsniedz 12 mēnešus, tad par turpmākajiem taksācijas perioda mēnešiem nodokļa avansa maksājumi jāizdara obligāti, 0,5 procentu apmērā no neto apgrozījuma (likuma 23.panta astotā daļa).

Piemērs. Uzņēmums izveidots un reģistrēts Uzņēmumu reģistrā 1999.gada septembrī, bet faktiskā darbība uzsākta decembrī. Pirmais uzņēmuma gada pārskats tika nodots par 16 mēnešu periodu no 1999.gada septembra līdz 2000.gada 31.decembrim.

Šajā gadījumā uzņēmums var neizdarīt uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumus līdz 2000.gada augustam (ieskaitot), bet par laiku no septembra līdz decembrim tam obligāti jāveic nodokļa avansa maksājumi:

• septembrī - augusta neto apgrozījums x 0,005;

• oktobrī - septembra neto apgrozījums x 0,005 utt.

12. Uzņēmumiem, kuri darbojušies tikai nepilnu pirmstaksācijas periodu, aprēķinātā pirmstaksācijas perioda nodokļa summa (pirms likuma 17., 18.1, 19. un 20.pantā noteikto atlaižu piemērošanas), kurai piemērots Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais patēriņa cenu indekss, ir jākoriģē, to dalot ar nostrādāto mēnešu skaitu un reizinot ar 12 (likuma 23.panta otrā daļa).

Piemērs. Uzņēmums taksācijas periodā ir strādājis piecus mēnešus. Nodokļa summa, kas aprēķināta pirms likumā noteikto atlaižu piemērošanas bija Ls 1400.

Uzņēmumam par katru mēnesi pēc gada pārskata nodošanas līdz taksācijas perioda beigām jāiemaksā budžetā avansa maksājumus Ls 431,76 apmērā:

[(1400 x 1.028) : 5 x 12] : 8 = 431,76], (1,028 - pirmstaksācijas perioda Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais patēriņa cenu indekss).

13. Uzņēmumiem ar izteiktu darba sezonalitāti VID teritoriālā iestāde nosaka (ja ir pamatots maksātāja iesniegums) citu nodokļa avansa maksājumu kārtību, saskaņā ar šo uzņēmumu ienākumu sadalījumu pa avansa maksājumu periodiem, neizmainot kopējo nodokļa avansa maksājumu summu (likuma 23.panta devītā daļa).

Piemērs. Augļu un dārzeņu konservu ražotnei paredzami ienākumi no jūlija līdz novembrim. Šajā gadījumā pēc nodokļa maksātāja pamatota iesnieguma saņemšanas VID teritoriālā iestāde nosaka nodokļa avansa maksājumu kārtību saskaņā ar šo ienākumu sadalījumu. Ja uzņēmumam par pirmstaksācijas periodu nodokļa summa, kas aprēķināta pirms likumā paredzēto atlaižu piemērošanas bija Ls 1600 un, par taksācijas periodu līdz gada pārskata iesniegšanai sakarā ar darba sezonalitāti budžetā nav iemaksāti nodokļa avansa maksājumi. Šajā gadījumā laikā no jūlija līdz novembrim, katru mēnesi jāiemaksā budžetā Ls 328,96 ((1600 x 1,028): 5 = 328,96), (1,028 - pirmstaksācijas perioda Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais patēriņa cenu indekss).

14. VID teritoriālā iestāde pēc nodokļa maksātāja pamatota iesnieguma saņemšanas uzņēmumiem, kuriem taksācijas periodā ir būtiski mainījušies saimniekošanas apstākļi (samazinājies neto apgrozījums, mainījies darbības veids, mainījusies ieņēmumu un izdevumu struktūra), sākot ar mēnesi, kurā ir saņemts nodokļa maksātāja iesniegums, var noteikt citu nodokļa avansa maksājumu kārtību līdz taksācijas perioda beigām (likuma 23.panta pirmā prim daļa).

15. Nosakot citu avansa maksājumu kārtību, gadījumā, ja ir mainījies maksātāja neto apgrozījums un prognozējama tā turpmāka samazināšanās, tā samazinājums jāizvērtē salīdzinājumā ar pirmstaksācijas perioda attiecīgo laikposmu. Ja nodokļa maksātājs attiecīgajā pirmstaksācijas perioda laikposmā nav darbojies, tad avansa maksājumi nevar tikt mainīti, pamatojoties uz šo kritēriju (likuma 23.panta pirmās prim daļas 1.punkts). Ja neto apgrozījums ir būtiski samazinājies un prognozējama tā turpmāka samazināšanās, tad nodokļa avansa maksājumus par taksācijas perioda atlikušajiem mēnešiem nosaka: iepriekšējā mēneša neto apgrozījumu reizinot ar aprēķinātā nodokļa (nepiemērojot likuma 17., 18.1, 19. un 20.pantā noteiktās nodokļa atlaides) un neto apgrozījuma dalījumu pirmstaksācijas periodā.

16. Ja maksātājam ir būtiski mainījies darbības veids vai ieņēmumu un/vai izdevumu struktūra, tad nodokļa avansa maksājumi par taksācijas mēneša atlikušajiem mēnešiem var tikt noteikti vienādās summās, ņemot vērā maksātāja iesniegto pamatoto aprēķinu (likuma 23.panta pirmās prim daļas 2.punkts).

17. Nodokļa maksātāji, kuri piemēro nodokļa atlaides, kuras paredz Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums vai Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likums, avansa maksājumiem piemēro koeficientu 0,80.

18. Ja nodokļa maksātājs taksācijas periodā zaudē tiesības uz nodokļa atlaidēm, tad nepieciešams veikt nodokļa avansa maksājumu pārrēķinu. Avansa maksājumu samazinājuma summa, kas noteikta ņemot vērā nodokļa atlaides saskaņā ar minētajiem likumiem, ir uzskatāma par nokavēto nodokļu maksājumu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" (likuma 23.panta trešā prim daļa).

19. Ja pēc nodokļu administrācijas pārbaudes aprēķinātais uzņēmumu ienākuma nodoklis par taksācijas periodu ir palielinājies vai samazinājies, salīdzinot ar uzņēmuma norādīto nodokļa summu uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā pirms pārbaudes, nodokļa avansa maksājumi veicami, pamatojoties uz nodokļu administrācijas pārbaudes rezultātā aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par taksācijas periodu. Tā, piemēram, ja audita pārskats ir datēts ar 2000.gada 20.jūniju, un tā rezultātā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms par taksācijas periodu ir palielinājies, tad līdz nākošā mēneša 15.datumam, t.i., 2000.gada 15.jūlijam, uzņēmumam ir jāveic nodokļa avansa pārrēķins.

20. Ja nodokļu maksātājs pēc nodokļa deklarācijas iesniegšanas konstatē kļūdu par nepilnīgi samaksātu vai pārmaksātu nodokli, tad tas pārskata periodā, kad kļūda konstatēta, iesniedz VID teritoriālajā iestādē attaisnojuma dokumentu par nodokļa lieluma precizējumu. Tā kā deklarācijas koriģēšanas rezultātā mainījies apliekamais ienākums un nodokļa summa, mainās arī avansa maksājumu apjoms.

21. Nodokļa avansa maksājumu summu, kas aprēķināta taksācijas periodā, norāda deklarācijas 68.rindā.

22. Nodokļa avansa maksājumu summu, kuru uzņēmums nomaksājis par taksācijas periodu, norāda deklarācijas 69.rindā.

V daļa. Pamatlīdzekļu un ar tiem saistīto darījumu uzrādīšana grāmatvedībā uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām

1. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja apliekamais ienākums ir saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 11. un 12.pantu vai Kredītiestāžu likumu, vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu sastādītā maksātāja gada pārskata peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas. Lai noteiktu ar nodokli apliekamo ienākumu, nodokļu maksātājiem grāmatvedība jākārto saskaņā ar likumiem "Par grāmatvedību", "Par uzņēmumu gada pārskatiem", Kredītiestāžu likumu un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu. Ja peļņas un zaudējumu aprēķins sastādīts saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 11. un 12.pantu, tad apliekamais ienākums ir aprēķina posteņu "Peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem" un "Ārkārtas peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem" kopsumma. Peļņas un zaudējumu aprēķinu var sastādīt arī saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 13. un 14.pantu, tomēr nodokļa aprēķināšanas vajadzībām ir jāsastāda peļņas un zaudējumu aprēķins pēc 11. vai 12.panta.

2. Ja peļņas un zaudējumu aprēķins sastādīts saskaņā ar Kredītiestāžu likumu un attiecīgajiem Latvijas Bankas norādījumiem, tad apliekamais ienākums ir postenī "Peļņa/zaudējumi pirms nodokļu aprēķināšanas" uzrādītā summa.

3. Ja peļņas un zaudējumu aprēķins sastādīts saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu un Ministru kabineta 1998.gada 27.oktobra noteikumiem Nr.421 "Apdrošināšanas sabiedrības gada pārskata sastādīšanas noteikumi", tad peļņas un zaudējumu aprēķina netehniskajā rezultātā uzrādītais peļņas vai zaudējumu lielums pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas ir ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums.

4. Ar uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanu saistīto darbību uzskaitei grāmatvedībā izmanto kontu 5710 "Norēķini par uzņēmumu ienākuma nodokli".

5. Taksācijas perioda laikā samaksātos nodokļa avansa maksājumus uzrāda konta 8810 "Nodoklis no peļņas" debetā un naudas līdzekļu uzskaites kontu kredītā.

6. Saskaņā ar deklarāciju taksācijas perioda aprēķināto nodokļa summu uzrāda konta 8610 "Peļņa vai zaudējumi" debetā un konta 8810 "Nodoklis no peļņas" kredītā.

7. Taksācijas perioda beigās kontu 8810 "Nodoklis no peļņas" slēdz, pārnesot tā kredīta saldo uz konta 5710 "Norēķini par uzņēmumu ienākuma nodokli" kredītu. Ja kontā 8810 "Nodoklis no peļņas" ir debeta saldo, to pārnes uz konta 2390 "Pārmaksātie nodokļi" debetu.

8. Minētās prasības, aprēķinot nodokli, attiecas arī uz kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām, piemērojot analogus kontus saskaņā ar to apstiprinātajiem kontu plāniem.

9. Katra uzņēmuma vadītājs, ievērojot vispārējos metodoloģiskos principus, finansu grāmatvedībā var izvēlēties pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu uzskaites kārtošanas metodes, reģistru veidu, uzbūvi un uzskaites paņēmienus.

10. Nodokļa aprēķināšanas vajadzībām jāievēro, ka saimnieciskajā darbībā izmantoto pamatlīdzekļu taksācijas perioda nolietojuma uzskaitei pamatlīdzekļus sadala piecās kategorijās. Katras kategorijas pamatlīdzekļiem piemēro likuma 13.panta pirmās daļas pirmajā punktā noteikto nolietojuma likmi procentos, ko piemēro divkāršā apmērā. Pamatlīdzekļu analītiskās uzskaites un nolietojuma aprēķina karšu paraugi sniegti šo norādījumu pielikumā.

Pamatlīdzekļu uzskaiti nolietojuma aprēķinam kārto:

1) par katru pamatlīdzekli atsevišķi pēc šo norādījumu 1.pielikumā sniegtā parauga:

a) 1.kategorijas pamatlīdzekļiem - ēkām un to daļām, būvēm, ilggadīgajiem stādījumiem;

b) 5.kategorijas pamatlīdzekļiem - naftas izpētes un ieguves platformām, naftas izpētes un ieguves kuģiem;

c) pamatlīdzekļiem, kurus neizmanto saimnieciskajā darbībā vai izmanto tikai daļēji;

2) kopā par visu kategoriju pēc šo norādījumu 3.pielikumā sniegtā parauga:

a) 2.kategorijas pamatlīdzekļiem - dzelzceļa ritošajam sastāvam un tehnoloģiskajām iekārtām, jūras un upju flotes transportlīdzekļiem, flotes un ostu tehnoloģiskajām iekārtām, enerģētiskajām iekārtām;

b) 3.kategorijas pamatlīdzekļiem - skaitļošanas iekārtām un to aprīkojumam, arī drukas ierīcēm, informācijas sistēmām, datoru programmproduktiem un datu uzkrāšanas iekārtām, sakaru līdzekļiem, kopētājiem un to aprīkojumam;

c) 4.kategorijas - pārējiem pamatlīdzekļiem.

11. Kopsavilkumu par visām pamatlīdzekļu kategorijām norāda pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķina kopsavilkuma uzskaites kartē (skat. šo norādījumu 4.un 5.pielikumu). Pamatlīdzekļu grupējums pa kategorijām saskaņā ar likuma 13.pantu pievienots šo norādījumu 15.pielikumā.

12. Pamatlīdzekļu uzskaite un nolietojuma aprēķins uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām uzņēmumos, kuri reģistrēti un darbojas īpaši atbalstāmajos reģionos:

12.1. Uzņēmumi, kas reģistrēti un darbojas īpaši atbalstāmajos reģionos, var piemērot likuma 13.panta pirmās daļas 9.punkta un 14.panta sestās daļas normas. Taču šiem uzņēmumiem, kuri ir reģistrēti ar Ministru kabineta 1997.gada 15.novembra rīkojumu Nr.570 "Par īpaši atbalstāma reģiona statusa piešķiršanu" noteiktajos īpaši atbalstāmajos reģionos, jābūt iekļautiem īpašā sarakstā , ko sastāda Reģionālā attīstības padome, pamatojoties uz savu lēmumu, par konkrēta uzņēmuma, kas atrodas īpaši atbalstāmajā reģionā, attīstības projekta atbilstību attiecīgā reģiona attīstības programmai.

12.2. Uzņēmumi, kas reģistrēti un darbojas kādā no īpaši atbalstāmajiem reģioniem, aprēķinot nolietojuma summu pamatlīdzekļiem, piemēro īpašos koeficientus (likuma 13.panta pirmās daļas 9.punkts). Šie koeficienti var tikt piemēroti tikai attiecībā uz tiem pamatlīdzekļiem, kuri iegādāti laika posmā, kad attiecīgajam reģionam ir īpaši atbalstāmā reģiona statuss (sākot ar 1997.gada 15.novembri), un kurus izmanto uzņēmējdarbībā šajā reģionā, aprēķinot nolietojuma summu par taksācijas periodu (sākot ar 1997.gadu).

12.3. Pamatlīdzekļu iegādes vai izveidošanas vērtību pirms taksācijas perioda kopējās nolietojuma summas aprēķināšanas palielina, reizinot ar šādiem koeficientiem:

1. pirmās kategorijas pamatlīdzekļiem - 1.5,

2. otrās kategorijas pamatlīdzekļiem - 1.3,

3. trešās kategorijas pamatlīdzekļiem - 1.8,

4. ceturtās kategorijas pamatlīdzekļiem - 2.

12.4. Par katru atsevišķu pamatlīdzekli, ko uzņēmums iegādājies (sākot ar 1997.gada 15.novembri), un izmanto uzņēmējdarbībā reģionā, ir jāizveido Pamatlīdzekļa analītiskās uzskaites un nolietojuma aprēķins (kartes paraugs pievienots šo norādījumu 2.pielikumā). Kā arī atsevišķi par šiem pamatlīdzekļiem jāsastāda Īpaši atbalstāmajos reģionos izmantojamo uzņēmuma pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķina kopsavilkums (šo norādījumu 5.pielikums). Pārējiem uzņēmuma pamatlīdzekļiem (kas neatbilst 13.panta pirmās daļas 9.punkta nosacījumiem) uzskaiti kārto vispārējā kārtībā.

12.5. Ja uzņēmums, kas darbojas gan kādā no īpaši atbalstāmajiem reģioniem, gan arī pārējā valsts teritorijā tam ir filiāles, taksācijas perioda laikā pamatlīdzekļus no šī reģiona pārvieto uz citu vietu, kas atrodas ārpus īpašā reģiona robežām, tad, aprēķinot pārvietoto pamatlīdzekļu nolietojumu, likuma 13.panta pirmās daļas 9.punkta normas var tikt piemērotas tikai par to laika posmu, kurā šie pamatlīdzekļi tika izmantoti uzņēmējdarbībā reģionā.

1.piemērs. Uzņēmums 1999.gadā iegādājies ceturtās kategorijas pamatlīdzekli par Ls 1000, ko izmanto savā uzņēmējdarbībā īpaši atbalstāmajā reģionā. Uzņēmuma taksācijas periods ir kalendārais gads. Tātad 1999.gadā:

pamatlīdzekļa iegādes vērtība Ls 1000,
koeficients (likuma 13.panta devītā daļa) 2,
koriģētā vērtība (1000x2) Ls 2000,
nolietojums gadā (2000x40%) Ls 800,
uzkrātais nolietojums Ls 800,
atlikusī vērtība gada beigās (2000-800) Ls 1200.

2000.gada 1.aprīlī uzņēmums minēto pamatlīdzekli pārvieto uz savu filiāli, kas atrodas Rīgā. Tad šī pamatlīdzekļa nolietojums 2000.gadā jāaprēķina šādi:

pamatlīdzekļa atlikusī vērtība gada sākumā Ls 1200,
nolietojums laikā no 01.01.2000. līdz
31.03.2000. (1200 x 40% x 3/12) Ls 120,
uzkrātais nolietojums (800+120) Ls 920,
atlikusī vērtība (1200-120) Ls 1080.

Par turpmākajiem mēnešiem nolietojums jāaprēķina likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktajā vispārējā kārtībā, par pamatu ņemot pamatlīdzekļa atlikušo vērtību bez šī panta pirmās daļas 9.punktā noteiktā koeficienta.

Atlikusī vērtība, nepiemērojot koeficientu (1080:2) Ls 540.

2.piemērs. Uzņēmums minēto pamatlīdzekli (iegādes vērtība Ls 1000), kuram finansu grāmatvedībā nolietojums tika aprēķināts pēc lineārās metodes Ls 200 gadā un kuru izmantoja uzņēmējdarbībā īpašajā reģionā, pārdeva (izslēdza) piektajā izmantošanas gadā. Saskaņā ar uzskaiti uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām (skat. šo norādījumu 2.pielikumu - piemēru):

pamatlīdzekļa atlikusī vērtība pirms piektā taksācijas gada Ls 259.20,
uzkrātais nolietojums Ls 1740.80,
pamatlīdzekļa uzskaites vērtība piektajā taksācijas gadā
(259.20 - (1000-800)) Ls 59.20,

jo finansu grāmatvedībā šī pamatlīdzekļa iegādes vērtība ir Ls 1000 un uzkrātais nolietojums pēc četriem gadiem ir Ls 800.

nolietojums gadā (59.20 x 40%) Ls 23.68,
uzkrātais nolietojums (1740.80+23.68) Ls 1764.48,
atlikusī vērtība (259.20- 23.68) Ls 235.52.

Tātad uzņēmums šī pamatlīdzekļa nodokļa vajadzībām neamortizēto atlikušās vērtības daļu (neņemot vērā attiecīgo koeficientu) pārnes uz kopējo attiecīgās pamatlīdzekļu kategorijas atlikušo vērtību, t.i., jāpārnes Ls 117.76 (235.52 : 2).

13. Katras kategorijas pamatlīdzekļu atlikušo vērtību pirms taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas nosaka: pamatlīdzekļu kategorijas pirmstaksācijas perioda atlikušo vērtību palielina par taksācijas periodā iegādāto vai izveidoto pamatlīdzekļu vērtību un kapitālajām izmaksām un samazina par taksācijas periodā izslēgto vai stihiskas nelaimes dēļ vai citādā piespiedu kārtā zaudēto pamatlīdzekļu atlikušās vērtības summu, kas noteikta finansu grāmatvedībā.

14. Nosakot pamatlīdzekļu atlikušo vērtību, neņem vērā pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātus, izņemot pārvērtēšanas rezultātus, kas noteikti sakarā ar uzņēmuma privatizāciju un atbilstošiem Ministru kabineta noteikumiem.

15. Uzņēmuma apliekamais ienākums samazināms tikai par saimnieciskajā darbībā izmantoto pamatlīdzekļu aprēķināto nolietojumu.

16. Aprēķinātajai katras pamatlīdzekļu kategorijas atlikušajai vērtībai pirms taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas piemēro nolietojuma likmi divkāršā apmērā.

17. Ja pamatlīdzekļu kategorijas atlikusī vērtība pēc nolietojuma atskaitīšanas taksācijas perioda beigās nepārsniedz 50 latus, kategorijas atlikušo vērtību noraksta taksācijas gada uzņēmējdarbības izdevumos.

1.piemērs. Pamatlīdzekļu 4.kategorijas atlikusī vērtība pirms taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas ir Ls 70. Aprēķinātais nolietojums par taksācijas periodu: Ls 70 x 40 % = Ls 28.

Atlikusī vērtība pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas: Ls 70 - Ls 28 = Ls 42. Tā kā kategorijas atlikusī vērtība pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas Ls 42 ir mazāka par 50 latiem, šo kategorijas atlikušo vērtību Ls 70 noraksta taksācijas gada uzņēmējdarbības izdevumos.

2.piemērs. Uzņēmuma 3.kategorijas pamatlīdzekļu kategorijas atlikusī vērtība iepriekšējā taksācijas perioda beigās - Ls 30000. Šo pamatlīdzekļu atlikusī vērtība finansu grāmatvedībā gada sākumā - Ls 48000. Taksācijas periodā 16.jūnijā iegādāti datori un drukas ierīces par Ls 25000; 18.augustā veikts datoru kapitālais remonts par Ls 400; 20.decembrī izslēgti datori, kas bez atlīdzības nodoti skolai, to uzkrātais nolietojums - Ls 1098, atlikusī vērtība - Ls 802; veicot gada inventarizāciju, konstatēts, ka pamatlīdzekļu vērtība ir ievērojami lielāka par to novērtējumu iepriekšējā gada bilancē, tāpēc pamatlīdzekļi pārvērtēti augtākā vērtībā, vērtības pieaugums - Ls 10000; aprēķināts nolietojums finansu grāmatvedībā - Ls 15158 pēc lineārās metodes; atlikusī vērtība finansu grāmatvedībā - Ls 67440.

Pamatlīdzekļu 4.kategorijas atlikusī vērtība iepriekšējā taksācijas perioda beigās - Ls 22800. Šo pamatlīdzekļu atlikusī vērtība finansu grāmatvedībā gada sākumā - Ls 25000, aprēķināts nolietojums finansu grāmatvedībā Ls 5000 pēc lineārās metodes; atlikusī vērtība finansu grāmatvedībā - Ls 20000.

Finansu grāmatvedībā iegrāmatots:
1. Iegādāti datori un drukas ierīces:
D 1230 "Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs" Ls 25000,
K 2620 "Norēķinu konti bankās" Ls 25000.
2. Veikts datoru kapitālais remonts:
D 1230 "Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs" Ls 400,
K 2620 "Norēķinu konti bankās" Ls 400.
3. Izslēgti datori, kas bez atlīdzības nodoti skolai:
D 1290 "Pamatlīdzekļu nolietojums" Ls 1098,
D 75 "Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas" Ls 802,
K 1230 "Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs" Ls 1900.
4. Pamatlīdzekļu pārvērtēšana:
D 1230 "Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs" Ls 10000,
K 3130 "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" Ls 10000.
5. Aprēķināts pamatlīdzekļu nolietojums:
D 7420 "Pamatlīdzekļu nolietojums" Ls 20158,
K 1290 "Pamatlīdzekļu nolietojums" Ls 20158.

18. Atbilstoši 1999.gada 25.novembra grozījumiem likuma 13.pantā, sākot ar 1999.taksācijas periodu sakaru līdzekļi, kopētāji un to aprīkojums ir iekļauti 3.kategorijā. Sākot ar 1999.gadu šiem pamatlīdzekļiem nolietojuma likme ir 35 %, tāpēc tie ir jāpārceļ no 4. uz 3.kategoriju. Lai to izdarītu, šiem pamatlīdzekļiem katram atsevišķi aprēķina to nolietojumu nodokļa aprēķināšanas vajadzībām līdz 1999.gadam un nosaka to atlikušo vērtību pirms 1999.gada taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas. Tad saskaita visu šo pamatlīdzekļu atlikušo vērtību pirms 1999.gada taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas un par šo summu samazina 4.kategorijas atlikušo vērtību pirms taksācijas gada nolietojuma atskaitīšanas un palielina 3.kategorijas atlikušo vērtību pirms taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas.

18.1. Piemērā uzņēmumam pamatlīdzekļu 4.kategorijā ir iekļauts kopētājs, kurš iegādāts 1998.gadā par Ls 1700. Lai šo kopētāju izslēgtu no 4.kategorijas un iekļautu 3.kategorijā, ir jāaprēķina tā atlikusī vērtība pirms 1999.gada taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas:

- iegādes vērtība 1998.gadā - Ls 1700, no tās aprēķināts nolietojums par 1998.gada taksācijas periodu Ls 1700 x 40 % = Ls 680;

- atlikusī vērtība 1998.gada taksācijas perioda beigās - Ls 1700 - Ls 680 = Ls 1020. Par šo summu jāsamazina 4.kategorijas pamatlīdzekļu atlikusī vērtība 1998.gada taksācijas perioda beigās un jāpalielina 3.kategorijas pamatlīdzekļu kategorijas atlikusī vērtība pirms 1999.gada taksācijas perioda nolietojuma aprēķināšanas.

Pamatlīdzekļu kategorijas atlikušās vērtības pirms taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas aprēķins parādīts šo norādījumu 6. un 7.pielikumā.

Pamatlīdzekļu 3.kategorijas atlikusī vērtība iepriekšējā taksācijas perioda beigās Ls 30000 + taksācijas periodā iegādāto pamatlīdzekļu vērtība Ls 25000 + kapitālās izmaksas Ls 400 - taksācijas periodā izslēgto pamatlīdzekļu atlikusī vērtība Ls 802 = kategorijas atlikusī vērtība pirms taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas Ls 54598 + kopētāja atlikusī vērtība, kas noteikta nodokļa aprēķināšanas vajadzībām Ls 1020 (1998.gadā - 1700 x 40 % = 680; 1700 - 680 = 1020) = pamatlīdzekļu 3.kategorijas atlikusī vērtība pirms taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas Ls 55618.

18.2. Pamatlīdzekļu 4.kategorijas atlikusī vērtība iepriekšējā taksācijas perioda beigās Ls 22800 - kopētāja atlikusī vērtība pirms 1999.gada taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas Ls 1020 = pamatlīdzekļu 4.kategorijas atlikusī vērtība pirms taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas Ls 21780.

Taksācijas perioda nolietojumu aprēķina:

1) 3.kategorijas pamatlīdzekļiem - 55618 x 70 % = 38933;

2) 4.kategorijas pamatlīdzekļiem - 21780 x 40 % = 8712.

18.3. Sastādot deklarāciju jāievēro:

1) apliekamo ienākumu palielina par pamatlīdzekļu nolietojuma summu finansu grāmatvedībā Ls 20158 (likuma 6.panta pirmās daļas 1.punkts, dekl. 5.r.);

2) apliekamo ienākumu samazina par taksācijas perioda nolietojuma summu saskaņā ar likuma 13.pantu Ls 47645 (likuma 6.panta pirmās daļas 1.punkts, dekl.33.r.);

3) apliekamo ienākumu palielina par skolai bez atlīdzības nodotā datora vērtību Ls 802 (likuma 5.panta ceturtā daļa, dekl. 3.r.);

4) apliekamo ienākumu samazina par skolai bez atlīdzības nodotā datora atlikušo vērtību finansu grāmatvedībā Ls 802 (likuma 6.panta ceturtās daļas 8.punkts);

5) par pārvērtēšanas rezultātā radušos pamatlīdzekļu vērtības pieaugumu nepalielina pamatlīdzekļu kategorijas pirmstaksācijas perioda atlikušo vērtību, līdz ar to no šīs summas neaprēķina taksācijas perioda nolietojumu.

19. Uzņēmuma taksācijas perioda, kas ir īsāks vai garāks par 12 mēnešiem, pamatlīdzekļu nolietojuma summu aprēķina: taksācijas perioda nolietojuma kopsummu reizina ar koeficientu, kuru aprēķina, mēnešu skaitu taksācijas periodā dalot ar divpadsmit.

Piemērs. Uzņēmums savu darbību ir uzsācis martā. Par šo taksācijas periodu sastādīts uzņēmuma gada pārskats, kas aptver 10 mēnešus, vienlaikus iesniegta nodokļa deklarācija.

Taksācijas perioda nolietojuma kopsumma: Ls 25400.

Koeficents: 10 : 12 = 0,833

Taksācijas perioda nolietojuma summa: 25400 x 0,833 = 21158, to norāda nodokļa deklarācijā.

20. Katram nemateriālo ieguldījumu veidam nodokļu aprēķināšanas vajadzībām jāatver nemateriālo ieguldījumu nolietojuma uzskaites un aprēķina karte pēc parauga, kas sniegts šo norādījumu 8.pielikumā.

21. Nemateriālo ieguldījumu nolietojumu aprēķina sistemātiski pēc lineārās metodes. Nemateriālo ieguldījumu vērtību nodokļa vajadzībām noraksta: koncesijām - 10 gados, patentiem, licencēm un preču zīmēm - 5 gados, bet pārējo nemateriālo ieguldījumu nolietojums nodokļa aprēķināšanas vajadzībām nav norakstāms.

Piemērs. Uzņēmums iegādājas preču zīmi (nemateriālo ieguldījumu) par Ls 90, un finansu grāmatvedībā izmaksas par preču zīmes (nemateriālā ieguldījuma) iegādi noraksta sistemātiski, pēc lineārās metodes uzņēmuma vadītāja noteiktajā lietderīgajā periodā (šajā gadījumā - 3 gados).

1) Preču zīmes iegādi uzņēmums grāmato:

D 1120 "Koncesijas, patenti, licences, tirdzniecības

zīmes un līdzīgas tiesības, datoru programmas" Ls 90,

K 2610 "Kase" Ls 90.

2) Preču zīmes vērtības norakstīšanu izmaksās uzņēmums grāmato:

D 7410 "Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšana" Ls 30,

K 1190 "Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstītā daļa" Ls 30.

Uzņēmuma apliekamais ienākums jāpalielina (likuma 6.panta pirmās daļas pirmais punkts) par norakstīto nemateriālo ieguldījumu summu Ls 30, norādot deklarācijas 5.rindā, un samazina par norakstīto nemateriālo ieguldījumu summu, kas aprēķināta atbilstoši 13.pantam. Preču zīmju vērtību noraksta pēc lineārās (vienmērīgās) metodes piecu gadu laikā (likuma13.panta piektā daļa), tātad uzņēmums apliekamo ienākumu samazina par Ls 18 (90/5), norādot deklarācijas 33.rindā.

 

Ar šo metodisko norādījumu spēkā stāšanos nav piemērojamas Valsts ieņēmumu dienesta vēstules:

1) 30.06.1995. vēstule Nr.30 - 1.1.5/3587 "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa izziņas aizpildīšanas kārtību";

2) 18.10.1995. vēstule Nr.30 - 1.1.5/5771 "Par papildinājumiem VID 30.06.1995. vēstulē Nr.30 - 1.1.5/3587";

3) 06.05.1996. vēstule Nr.13.1.2/4211 "Par izmaiņām VID 30.06.1995. vēstulē Nr.30 - 1.1.5/3587";

4) 14.07.1997. vēstule Nr.15.1.2/7863 "Par likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 6.p.4.d.1.p. piemērošanas kārtību";

5) 18.07.1997. vēstule Nr.15.1.2/8068 "Par likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtību";

6) 19.03.1998. "Norādījumi par pamatlīdzekļu uzskaiti un nolietojuma aprēķinu nodokļa vajadzībām uzņēmumos, kuri reģistrēti un darbojas īpaši atbalstāmajos reģionos";

7) 02.02.1999. vēstule Nr.15.1.1/1600 "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju".

1PIEL.GIF (125070 BYTES)

2PIEL.GIF (126058 BYTES)

2PIELP~1.GIF (133341 BYTES)

3PIEL.GIF (80242 BYTES)

3PIEMP~1.GIF (87213 BYTES)

4PIEL.GIF (61799 BYTES)

4PIELP~1.GIF (64041 BYTES)

5PIEL.GIF (62452 BYTES)

6PIELP~1.GIF (91157 BYTES)

7PIELP~1.GIF (88813 BYTES)

8PIEL.GIF (82644 BYTES)

9PIEL.GIF (194291 BYTES)

10PIEL.GIF (188101 BYTES)

11PIEL.GIF (296152 BYTES)

12PIEL.GIF (174155 BYTES)

13PIEL.GIF (188359 BYTES)

13PIEL2.GIF (42021 BYTES)

14PIEL.GIF (154980 BYTES)

15PIEL.GIF (180772 BYTES)

15PIEL2.GIF (124097 BYTES)