Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku

Ministru kabineta noteikumi Nr.260

Rīgā 2002.gada 25.jūnijā (prot. Nr.26, 13.§)

Kārtība, kādā uz valsts robežas veicama preču un transportlīdzekļu radiometriskā kontrole un atklājami nedeklarēti jonizējošā starojuma avoti

Izdoti saskaņā ar likuma "Par radiācijas drošību

un kodoldrošību" 9.panta otro daļu

 

 

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā veicamas pārbaudes uz valsts robežas, lai nodrošinātu, ka pāri robežai tiek pārvietotas tikai tādas kravas, kurās radioaktīvo vielu daudzums nepārsniedz pieļaujamās normas, kā arī netiek ievesti un izvesti nedeklarēti jonizējošā starojuma avoti.

 

 

II. Radiometriskā kontrole

2. Jonizējošā starojuma mērījumus (turpmāk - radiometriskā kontrole) sauszemes ceļu, starptautisko jūras ostu, lidostu un dzelzceļa staciju robežkontroles un robežpārejas punktos kravai vai citai kustamai mantai (turpmāk - prece) un transportlīdzeklim veic Valsts robežsardze.

3. Valsts robežsardze sadarbībā ar muitas iestādēm un Pārtikas un veterināro dienestu izstrādā un saskaņo ar Radiācijas drošības centru (turpmāk - Centrs) rīcības plānu katram robežkontroles punktam.

4. Valsts robežsardze pēc saskaņošanas ar Centru nosaka minimālās kvalifikācijas prasības robežsargiem, kuri veic radiometrisko kontroli.

5. Robežsargiem, kuri veic radiometrisko kontroli, Valsts robežsardze nodrošina:

5.1. tālākapmācību radiācijas drošībā un kodoldrošībā;

5.2. ne retāk kā reizi gadā - zināšanu pārbaudi par radiometrisko kontroli, aizsardzību pret jonizējošo starojumu un citiem radiācijas drošības un kodoldrošības pasākumiem;

5.3. ārpuskārtas apmācību un zināšanu pārbaudi, ja izdarīti būtiski grozījumi normatīvajos aktos, kas regulē radiācijas drošības un kodoldrošības jautājumus, mainīti robežsarga amata pienākumi vai ieviestas cita veida radiometriskās kontroles ierīces.

6. Radiometrisko kontroli organizē tā, lai neradītu transportlīdzekļu sastrēgumu robežkontroles punktos.

7. Radiometriskajiem mērījumiem izmanto kalibrētu vai testētu radiometriskās kontroles ierīci. Radiometriskās kontroles ierīce:

7.1. lietojama 60 keV-1,5 MeV enerģijas diapazonā;

7.2. spēj atklāt šādus gamma starojuma avotus:

7.2.1. sākot ar 0,05 µSv/h - pārnēsājamā radiometriskās kontroles ierīce;

7.2.2. sākot ar 0,1 µSv/h - stacionārā radiometriskās kontroles ierīce;

7.3. nodrošina, ka kļūdaini atklāto avotu skaits nepārsniedz 0,01 % no kopējā atklāto nedeklarēto jonizējošā starojuma avotu skaita.

8. Mērījumiem ar neitronu detektoru jāatklāj tāds neitronu starojuma avots, kas rada neitronu plūsmu 20000 neitronu sekundē. Radiometriskās kontroles ierīces jutīguma pārbaudei izmanto neitronu starojuma avotu, kas satur 300 g plutonija un kurā plutonija 239 izotopiskā koncentrācija ir 93,3 %, vai citu jonizējošā starojuma avotu, kas rada attiecīgo neitronu plūsmu.

9. Mērot dabisko gamma starojuma fonu ar pārnēsājamo radiometriskās kontroles ierīci, ierīces reģistrējošā daļa (zonde) atrodas 1 m augstumā no zemes.

10. Preces un transportlīdzekļa pārbaudē ar pārnēsājamo radiometriskās kontroles ierīci ievēro šādas prasības:

10.1. ierīces reģistrējošā daļa (zonde) atrodas ne tālāk par 2,0-5,0 cm no preces vai transportlīdzekļa virsmas;

10.2. katru preci un transportlīdzekli pārbauda pa perimetru dažādos līmeņos, katrā līmenī vismaz piecos līdz desmit punktos;

10.3. attālums starp mērīšanas punktiem nedrīkst būt lielāks par 1 m;

10.4. mazgabarīta precei pārbauda visas pieejamās virsmas.

11. Preces un transportlīdzekļa pārbaudē ar stacionāro radiometriskās kontroles ierīci ievēro šādas prasības:

11.1. ierīce ir nepārtraukti ieslēgta;

11.2. prece un transportlīdzeklis virzās cauri detektoru ailei ar vienmērīgu ātrumu, kas nepārsniedz 30 km/h;

11.3. ja tiek pārsniegts stacionārās radiometriskās kontroles ierīces brīdināšanas slieksnis, veic detalizētu pārbaudi ar pārnēsājamo radiometriskās kontroles ierīci.

12. Robežsargs, kurš veic radiometrisko kontroli, ir atbildīgs par:

12.1. radiometriskās kontroles ierīces ekspluatācijas noteikumu ievērošanu;

12.2. radiometrisko mērījumu kvalitāti;

12.3. iegūtās informācijas pareizību.

 

 

III. Nedeklarēta jonizējošā starojuma avota atklāšana

13. Ja Valsts robežsardzes veiktās radiometriskās kontroles rezultāti par 50 % pārsniedz dabisko gamma starojuma fona līmeni mērīšanas vietā, tiek atklāts neitronu starojuma avots kravā vai transportlīdzeklī vai no operatīvās izmeklēšanas dienestiem ir saņemta informācija, ka precē vai transportlīdzeklī ir nedeklarēts jonizējošā starojuma avots, robežsargs sastāda administratīvās aizturēšanas protokolu un nekavējoties nodod to muitas iestādes maiņas vecākajam.

14. Ja pēc Valsts robežsardzes veiktajiem mērījumiem vai muitas iestādes veiktās dokumentu pārbaudes rodas aizdomas par nedeklarētu kodolmateriālu precē vai transportlīdzeklī:

14.1. muitas iestāde informē Valsts ieņēmumu dienesta Galveno muitas pārvaldi, Drošības policiju un Centru un uzaicina to ekspertus veikt turpmākās pārbaudes;

14.2. preces un transportlīdzekli detalizēti izpēta:

14.2.1. Pārtikas un veterinārais dienests - attiecībā uz tā kompetencē esošajām precēm;

14.2.2. muitas iestāde kopīgi ar Centra ekspertu - attiecībā uz pārējām precēm.

15. Robežsargs veic preces radiometrisko kontroli, ņemot vērā preces dabisko kopējo vai īpatnējo radioaktivitāti.

16. Ja tiek atklāts, ka muitas iestādē iesniegtajos dokumentos jonizējošā starojuma avots ir norādīts nepilnīgi, muitas amatpersona pieprasa, lai:

16.1. preces īpašnieks vai pārvadātājs novērš nepilnības attiecīgajos dokumentos (ja tas neietekmē norādīto jonizējošā starojuma avota kopējo radioaktivitātes lielumu);

16.2. preci un transportlīdzekli nosūta atpakaļ, ja nepilnības attiecīgajos dokumentos nav iespējams novērst.

17. Ja muitas iestādē iesniegtajos dokumentos jonizējošā starojuma avots nav norādīts, bet radiometriskā kontrole uzrāda jonizējošā starojuma ekspozīcijas dozas jaudas līmeni, kas lielāks par 0,20 µSv/h, vai no operatīvās izmeklēšanas dienestiem saņemta informācija, ka precē vai transportlīdzeklī ir nedeklarēts jonizējošā starojuma avots, Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde pieņem lēmumu par:

17.1. preces vai transportlīdzekļa novietošanu uzglabāšanas vietā;

17.2. detalizētu preces un transportlīdzekļa izpēti, ko veic Pārtikas un veterinārais dienests sadarbībā ar muitas iestādi;

17.3. detalizētu preces un transportlīdzekļa izpēti, nosakot radioaktīvā piesārņojuma izotopisko sastāvu un novērtējot īpatnējo radioaktivitāti, ko veic akreditēta radiometrijas vai radioķīmijas laboratorija (turpmāk - laboratorija).

18. Par nedeklarētu jonizējošā starojuma avotu, kas atklāts precē, muitas iestāde nekavējoties informē Centru. Centrs novērtē saņemto informāciju un sniedz konsultācijas par nepieciešamajiem radiācijas drošības un kodoldrošības pasākumiem un turpmāko rīcību.

19. Ja atklāts nedeklarēts jonizējošā starojuma avots, muitas amatpersona uzaicina uz notikuma vietu radiācijas drošības un kodoldrošības ekspertu. Eksperts:

19.1. pārbauda darbinieku un iedzīvotāju apstarojuma iespējamību, nosakot:

19.1.1. gamma starojuma un neitronu starojuma dozu;

19.1.2. virsmas nosmērētību ar vielām, kas izstaro alfa un beta daļiņas;

19.2. kopīgi ar muitas amatpersonu nodrošina pierādījumu saglabāšanu kriminālistiskās ekspertīzes veikšanai, ja nedeklarētais jonizējošā starojuma avots satur kodolmateriālus vai konstatēts, ka jonizējošā starojuma avots apzināti nav deklarēts;

19.3. sagatavo jonizējošā starojuma avotu aprakstu, izmantojot muitas amatpersonas sniegtos datus par kravu, tai skaitā norādot:

19.3.1. dabiskos jonizējošā starojuma avotus, arī minerālmēslus, būvmateriālus un būvizstrādājumus;

19.3.2. metāllūžņus;

19.3.3. darbībās ar jonizējošā starojuma avotiem piesārņotos materiālus;

19.3.4. radioaktīvos atkritumus, arī lietoto kodoldegvielu un lietotos jonu apmaiņas sveķus;

19.3.5. mākslīgos jonizējošā starojuma avotus;

19.3.6. kodolmateriālus;

19.4. kopīgi ar muitas amatpersonu organizē jonizējošā starojuma avota uzglabāšanu līdz tā tālākai transportēšanai;

19.5. sagatavo (ja nepieciešams, arī pārpako) jonizējošā starojuma avotu transportēšanai uz laboratoriju;

19.6. organizē jonizējošā starojuma avota transportēšanu uz laboratoriju.

20. Laboratorija:

20.1. ievēro radiācijas drošības un kodoldrošības prasības un veic piesardzības pasākumus (ieskaitot rentgencaurskati), pirms tiek atvērts iepakojums ar radioaktīvu saturu, ja ir pamatotas aizdomas par bīstamību personālam;

20.2. saglabā pierādījumus un analizē neradioaktīvo iepakojuma materiālu un pēdas uz iepakojuma;

20.3. jonizējošā starojuma avotam:

20.3.1. veic vizuālo apskati;

20.3.2. nosaka tā daudzumu;

20.3.3. pārbauda tā īpašības (ja nepieciešams);

20.3.4. veic daudzpakāpju analīzi, lai raksturotu jonizējošā starojuma avotu tādā apjomā, ka iespējams noteikt tā izcelsmi, nodomāto izmantošanu un pēdējo īpašnieku.

21. Ja neviena laboratorija Latvijā nespēj veikt noteiktās analīzes, Centrs organizē jonizējošā starojuma avota parauga pārvešanu uz starptautiski akreditētu specializētu laboratoriju ārvalstīs.

22. Ne vēlāk kā 24 stundas pēc nedeklarēta jonizējošā starojuma avota atklāšanas Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde nosūta Centram un Drošības policijai paziņojumu par atklāto nedeklarēto jonizējošā starojuma avotu (pielikums).

23. Ja Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde paziņojumā par atklāto nedeklarēto jonizējošā starojuma avotu nevar norādīt visu prasīto informāciju, tā iegūst nepieciešamo papildu informāciju un nekavējoties nosūta Centram un Drošības policijai atkārtotu paziņojumu.

 

 

IV. Rīcība ar nedeklarēto jonizējošā starojuma avotu

24. Preci un transportlīdzekli, kurā atklāts nedeklarēts jonizējošā starojuma avots, nosūta valstij, no kuras tas ievests Latvijā, bet nedeklarēto jonizējošā starojuma avotu - šīs valsts radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzības institūcijai.

25. Nedeklarētu kodolmateriālu saskaņā ar 1968.gada 1.jūlija Kodolieroču neizplatīšanas līgumu atdod nosūtītājvalstij. Ja nosūtītājvalsti nav iespējams noteikt, nedeklarēto kodolmateriālu atdod valstij, no kuras tas ievests Latvijā, ja attiecīgā valsts ir pievienojusies 1968.gada 1.jūlija Kodolieroču neizplatīšanas līgumam.

26. Ja valsts, no kuras nedeklarētais kodolmateriāls ievests Latvijā, nav pievienojusies 1968.gada 1.jūlija Kodolieroču neizplatīšanas līgumam, jautājumu par nedeklarētā kodolmateriāla atdošanu Centrs risina ar Starptautisko atomenerģijas aģentūru.

27. Visus izdevumus, kas rodas, veicot šo noteikumu 17., 19. un 20.punktā noteiktās darbības, sedz:

27.1. preces nosūtītājs vai saņēmējs (pārvadājot tranzītā pa dzelzceļu - kravas ekspeditors), ja nedeklarētais jonizējošā starojuma avots ir bijis precē;

27.2. preces pārvadātājs, ja nedeklarētais jonizējošā starojuma avots ir bijis transportlīdzeklī (izņemot dzelzceļa vagonu).

 

 

V. Noslēguma jautājumi

28. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1996.gada 10.septembra noteikumus Nr.347 "Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežu šķērsojošo kravu radiometrisko kontroli" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 154.nr.; 1997, 121.nr.).

29. Neitronu detektorus radiometriskajā kontrolē lieto:

29.1. uz valsts robežas ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku - ar 2003.gada 1.jūliju;

29.2. uz valsts robežas ar Lietuvas Republiku un Igaunijas Republiku - ar 2005.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 29.jūniju.

1260 COPY.GIF (92311 bytes)

2260 COPY.GIF (83417 bytes)