Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 25.05.2005. - ... / Spēkā esošā
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likums

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu administratīvajās lietās, kuras iestādē vai tiesā ierosinātas pirms Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās.

2.pants. Likuma darbība

(1) Administratīvajā procesā ar 2004.gada 1.februāri piemērojams Administratīvā procesa likums, ciktāl šā likuma normas nenoteic citu kārtību. Administratīvā procesa likuma un šā likuma normas piemērojamas, ciktāl citu likumu speciālās tiesību normas nenoteic citu kārtību.

(2) Kārtību, kādā izskata administratīvā pārkāpuma lietas un izpilda lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās, regulē īpašs likums.

(3) Administratīvo pārkāpumu kodeksa 213.pantā minētās lietas izskata rajona (pilsētas) tiesa, ievērojot Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktos termiņus un administratīvā akta adresāta procesuālās garantijas.

(4) Rajona (pilsētas) tiesas lēmums par administratīvā soda uzlikšanu pārsūdzams Administratīvajā apgabaltiesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 15.01.2004. un 21.04.2005. likumu, kas stājas spēkā 25.05.2005.)

3.pants. Fiziskās personas pārstāvības noformēšana

Ja fiziskās personas pārstāvība iestādē pirms 2004.gada 1.februāra noformēta ar rakstveida pilnvaru, kura nav notariāli apliecināta, pilnvara ir derīga visu tajā paredzēto procesuālo darbību izpildei, ciktāl pārstāvim saskaņā ar likumu nav nepieciešams īpašs pilnvarojums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

4.pants. Administratīvā akta izdošanas termiņš

(1) Ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata un iestāde tajā pirms 2004.gada 1.februāra nav pieņēmusi lēmumu par administratīvā akta izdošanu vai lietas izbeigšanu, iestāde to pieņem piecpadsmit dienu laikā.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ piecpadsmit dienu termiņu nav iespējams ievērot, iestāde var termiņu pagarināt uz laiku, ne ilgāku par trīsdesmit dienām, par to paziņojot iesniedzējam. Gadījumos, kad nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, lēmuma pieņemšanas termiņu ministrijas valsts sekretārs vai pašvaldības administrācijas vadītājs, bet, ja iestāde neatrodas Ministru kabineta padotībā, — iestādes vadītājs ar motivētu lēmumu var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par sešiem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. Lēmumu par termiņa pagarināšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(3) Ja likuma speciālajā tiesību normā noteikti citi termiņi, šā panta noteikumi nav piemērojami.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. un 15.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

5.pants. Tiesības apstrīdēt administratīvo aktu

Šā likuma 3. un 4.pants piemērojams arī lietās par administratīvā akta apstrīdēšanu, kuras ierosinātas pirms 2004.gada 1.februāra.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

6.pants. Administratīvā akta apstrīdēšanas termiņš

Ja pēc 2003.gada 1.jūlija izdotā spēkā esošā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, administratīvo aktu var apstrīdēt viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

(15.01.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

7.pants. Atlīdzinājums

Administratīvā procesa likuma 93.panta trešās daļas noteikumi nav piemērojami, ja administratīvais akts kļuvis neapstrīdams pirms 2004.gada 1.februāra, kā arī tad, ja mantiskie zaudējumi vai personiskais kaitējums (arī morālais kaitējums) personai ar iestādes faktisko rīcību nodarīts pirms 2004.gada 1.februāra.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

8.pants. Administratīvā lieta tiesā

(1) Administratīvajā lietā, kas pieņemta tiesvedībā saskaņā ar Civilprocesa likuma normām (ievērojot attiecīgās Latvijas Civilprocesa kodeksa normas), ar 2004.gada 1.februāri piemērojami Administratīvā procesa likuma noteikumi, ievērojot izņēmumus, kas noteikti šajā likumā.

(2) Administratīvās lietas, kuras pieņemtas tiesvedībā līdz 2004.gada 1.februārim un kuru izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, izskata tā tiesa, kas pieņēmusi lietu izskatīšanai.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā tiesa vai tiesnesis neatkārto tās procesuālās darbības, kuras jau izpildītas, lai administratīvo lietu sagatavotu iztiesāšanai.

(4) Pieteicējs var lūgt tiesu pārsūtīt administratīvo lietu attiecīgajai administratīvajai tiesai. Pieteikumu par lietas pārsūtīšanu izskata tiesas sēdē.

(5) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā administratīvo lietu apelācijas kārtībā izskata Administratīvā apgabaltiesa.

(6) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā administratīvo lietu kasācijas kārtībā izskata Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. un 15.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

9.pants. Izņēmuma gadījumi, kad pirmās instances tiesas spriedums atceļams un lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai

(Izslēgts ar 15.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

10.pants. Piekritība

(1) Ja administratīvā lieta pieņemta apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā pirms 2004.gada 1.februāra, apgabaltiesa turpina minētās lietas izskatīšanu, ievērojot Administratīvā procesa likuma noteikumus.

(2) Ja administratīvā lieta pieņemta Augstākās tiesas Civillietu palātā kā apelācijas instances tiesā pirms 2004.gada 1.februāra, Augstākās tiesas Civillietu palāta turpina minētās lietas izskatīšanu, ievērojot Administratīvā procesa likuma noteikumus.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā administratīvo lietu apelācijas kārtībā izskata Administratīvā apgabaltiesa.

(4) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā administratīvo lietu kasācijas kārtībā izskata Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments.

(15.01.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

11.pants. Pieteikuma iesniegšanas termiņš

(1) Ja pēc 2003.gada 30.jūnija izdotā spēkā esošā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var pārsūdzēt, pieteikumu atbilstoši Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmās un otrās daļas noteikumiem tiesai var iesniegt viena gada laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.

(2) Pieteikumu par iestādes faktisko rīcību, par kuru pieteicējam kļuvis zināms pirms 2004.gada 1.februāra, var iesniegt tiesai līdz 2004.gada 1.martam.

(3) Ja iestāde nav pieteicējam paziņojusi par lēmumu sakarā ar viņa iesniegumu, kas iesniegts pirms 2004.gada 1.februāra, pieteikumu tiesai var iesniegt viena gada laikā no dienas, kad persona ar iesniegumu griezusies iestādē.

(15.01.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

12.pants. Blakus sūdzības piekritība

(1) Blakus sūdzību par apgabaltiesas kā apelācijas instances lēmumu, kuru Augstākās tiesas Civillietu palāta pirms 2004.gada 1.februāra pieņēmusi savā tiesvedībā, ievērojot piekritības noteikumus, tā nosūta Senātam.

(2) Blakus sūdzību par apgabaltiesas kā pirmās instances lēmumu, kuru Augstākās tiesas Civillietu palāta pirms 2004.gada 1.februāra pieņēmusi savā tiesvedībā, ievērojot piekritības noteikumus, tā nosūta izskatīšanai attiecīgās apgabaltiesas Administratīvo lietu kolēģijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

13.pants. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņš

Ja tiesas vai tiesneša lēmums pieņemts līdz 2004.gada 1.februārim un Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās dienā blakus sūdzības iesniegšanas termiņš nav izbeidzies, blakus sūdzības iesniegšanas termiņa aprēķināšanai piemērojami Administratīvā procesa likuma noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

14.pants. Lietas jauna izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

Pieteikums par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, kuru, ievērojot piekritības noteikumus, pirms 2004.gada 1.februāra savā tiesvedībā pieņēmusi Augstākās tiesas Civillietu palāta, izskatāms saskaņā ar šā likuma 12.panta noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

15.pants. Lietas jauna izskatīšana sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumiem

(1) Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs vai ģenerālprokurors var iesniegt protestu Senātam par spēkā stājušos tiesas nolēmumu, kurš pieņemts pirms 2004.gada 1.februāra, ja kopš nolēmuma spēkā stāšanās nav pagājuši vairāk kā trīs gadi.

(2) Pamats protesta iesniegšanai par šā panta pirmajā daļā minēto spēkā stājušos tiesas nolēmumu ir būtiski materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumi, kas konstatēti lietā, kura izskatīta tikai pirmās instances tiesā, ja tiesas nolēmums nav pārsūdzēts likumā noteiktajā kārtībā no lietas dalībniekiem neatkarīgu iemeslu dēļ vai ar tiesas nolēmumu aizskartas valsts vai pašvaldību iestāžu tiesības vai to personu tiesības, kuras nav bijušas lietas dalībnieki.

(3) Protestu izskata Augstākās tiesas Senāts Administratīvā procesa likuma 338.352.pantā norādītajā kārtībā.

(4) Augstākās tiesas Senāts, atceļot spriedumu lietā, nodod to jaunai izskatīšanai tiesā atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajai piekritībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

16.pants. Noilgums

Ja 2004.gada 1.februārī Civilprocesa likumā vai Civilprocesa kodeksā noteiktais noilguma termiņš nav izbeidzies un Administratīvā procesa likums nosaka īsāku termiņu, piemērojams Administratīvā procesa likumā noteiktais noilguma termiņš, kurš skaitāms no 2004.gada 1.februāra. Ja šādi aprēķinātais kopējais noilguma termiņš ir garāks par Civilprocesa likumā vai Civilprocesa kodeksā noteikto termiņu, noilguma termiņš izbeidzas tajā dienā, kad tas būtu izbeidzies pēc Civilprocesa likuma vai Civilprocesa kodeksa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

17.pants. Atsevišķu tiesību normu hierarhija

(1) Ārējie normatīvie akti, ko savas autonomās kompetences jautājumos izdevusi atvasināta publisko tiesību juridiskā persona (autonoms publisko tiesību subjekts), juridiskā spēka hierarhijā (Administratīvā procesa likuma 15.panta otrā daļa) pielīdzināmi Ministru kabineta noteikumiem, ja likums nenosaka citādi.

(2) Ja likums paredz pārvaldes iestādei kompetenci izdot ārējus normatīvos aktus, juridiskā spēka hierarhijā (Administratīvā procesa likuma 15.panta otrā daļa) šādi normatīvie akti ir nākamie pēc Ministru kabineta noteikumiem un zaudē spēku 2006.gada 1.janvārī.

(15.01.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

Pārejas noteikumi

1. Ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Civilprocesa kodeksa divdesmit otrā, divdesmit trešā, divdesmit trešā-A, divdesmit ceturtā, divdesmit ceturtā-A un divdesmit piektā nodaļa.

2. Lietu par vēlēšanu tiesību ierobežojumu konstatēšanu ar 2004.gada 1.februāri tiesa izskata pēc Civilprocesa likuma noteikumiem par juridiska fakta konstatēšanu. Pēc tam, kad spriedums minētajā lietā stājies likumīgā spēkā, tiesa tā norakstu nosūta vēlēšanu komisijai, kas reģistrējusi deputātu kandidātu sarakstu. Ja vēlēšanas jau notikušas, sprieduma noraksts nosūtāms arī Centrālajai vēlēšanu komisijai, kā arī attiecīgi Saeimai vai konkrētās pašvaldības domei (padomei).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

3. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1. septembrim izstrādā un iesniedz Saeimai:

1) likumprojektu par izpildiestādes pieeju budžeta līdzekļiem. Uz naudas maksājumu vērsta tiesas nolēmuma piespiedu izpildi attiecībā uz iestādi līdz dienai, kad spēkā stājas minētais likums, veic tiesu izpildītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem;

2) nepieciešamos grozījumus spēkā esošajos likumos, lai saskaņotu tos ar Administratīvā procesa likuma noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

4. Ministru kabinets, izstrādājot valsts budžeta likumprojektu 2004.gadam, iekļauj tajā nepieciešamo finansējumu Administratīvā procesa likuma ieviešanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

5. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.maijam izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektu, kas regulē kārtību, kādā izskatāmas administratīvo pārkāpumu lietas un izpildāmi lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās (šā likuma 2.panta otrā daļa).

(21.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.05.2005.)

6. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.janvārim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem likumos attiecībā uz pārvaldes iestādes kompetenci izdot ārējus normatīvos aktus.

(15.01.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 13.jūnijā.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2002.gada 28.jūnijā