Darbības ar dokumentu

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) valsts informācijas sistēma — strukturizēts informācijas tehnoloģiju un datu bāzu kopums, kuru lietojot tiek nodrošināta valsts funkciju izpildei nepieciešamās informācijas ierosināšana, radīšana, apkopošana, uzkrāšana, apstrādāšana, izmantošana un iznīcināšana (turpmāk — informācijas aprite);

2) valsts informācijas sistēmas pārzinis — valsts institūcija, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē un vada valsts informācijas sistēmas darbību;

3) valsts informācijas sistēmas turētājs — valsts informācijas sistēmas pārzinis vai tā pilnvarota institūcija, kas uztur šīs sistēmas informācijas un tehnisko resursu funkcionalitāti un nodrošina informācijas apriti;

4) valsts informācijas sistēmas lietotājs — juridiskā vai fiziskā persona, kura noslēgusi līgumu ar valsts informācijas sistēmas pārzini par datu lietošanu vai kura uz pieprasījuma pamata saņem datus valsts informācijas sistēmas pārziņa vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

5) valsts informācijas sistēmas datu subjekts — juridiskā vai fiziskā persona, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz datus par sevi un sev piekritīgajiem reģistrējamiem juridiski dokumentētiem objektiem (turpmāk — piekritīgie reģistrējamie objekti);

6) integrēta valsts informācijas sistēma — loģiska valsts informācijas sistēmu apvienība, kuras ietvaros vienotā informācijas laukā tiek uzturēti atsevišķu valsts informācijas sistēmu dati;

7) valsts informācijas sistēmu reģistrs — valsts reģistrs valsts informācijas sistēmu uzskaitei un to funkciju identificēšanai;

8) valsts informācijas sistēmu savietotājs — centralizēts informācijas tehnoloģiju kopums, ar kura palīdzību var nodrošināt informācijas apriti integrētas valsts informācijas sistēmas ietvaros, kā arī starp valsts informācijas sistēmām un citām informācijas sistēmām, kuras veido un uztur valsts vai pašvaldību institūcijas vai privātpersonas;

9) (izslēgts ar 05.06.2014. likumu);

10) (izslēgts ar 09.06.2011. likumu);

11) valsts informācijas sistēmu savietotāja pārzinis — institūcija, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē un vada valsts informācijas sistēmu savietotāja darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 31.05.2007., 13.11.2008., 09.06.2011. un 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.06.2014.)

2.pants. Likuma mērķis un uzdevumi

(1) Likuma mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju sniedzamās informācijas pieejamību un kvalitāti valsts informācijas sistēmās.

(2) Likuma uzdevumi ir šādi:

1) noteikt vienotu kārtību, kādā veido, reģistrē, uztur, lieto, reorganizē vai likvidē valsts informācijas sistēmas;

2) (izslēgts ar 05.06.2014. likumu);

3) noteikt valsts informācijas sistēmas turētāja funkcijas un valsts informācijas sistēmas datu subjekta (turpmāk — datu subjekts) tiesības un pienākumus;

4) regulēt valsts informācijas sistēmu drošības pārvaldību;

5) noteikt prasības, kas ievērojamas valsts informācijas sistēmu savietotāju un integrētā valsts informācijas sistēmā ietilpstošo valsts informācijas sistēmu aizsardzībai;

6) regulēt kārtību, kādā ar valsts informācijas sistēmu savietotāja palīdzību tiek nodrošināta informācijas aprite.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.2007., 13.11.2008., 09.06.2011. un 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.06.2014.)

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums attiecas uz valsts informācijas sistēmām, kuras lietojot tiek nodrošināta informācijas aprite normatīvajos aktos un Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos noteikto funkciju izpildei.

(2) Likums attiecas arī uz informācijas sistēmām, ko pašvaldību institūcijas veido un uztur kā valsts informācijas sistēmas sastāvdaļu.

(3) Likuma 6.panta ceturtā daļa neattiecas uz valsts informācijas sistēmām, ko veido un uztur:

1) saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu" par valsts noslēpuma objektu atzītas informācijas apritei;

2) informācijas apritei saskaņā ar Operatīvās darbības likumu.

(4) Likums neattiecas uz informācijas sistēmām, ko valsts un pašvaldību institūcijas veido un uztur iekšējās lietošanas informācijas apritei.

5.pants. Valsts informācijas sistēmu izveidošana, reorganizācija un likvidācija

(1) Valsts informācijas sistēmu izveido, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, kuros norādīti vismaz:

1) valsts informācijas sistēmas pārzinis;

2) valsts informācijas sistēmā iekļaujamā informācija;

3) valsts informācijas sistēmas pārzinim noteiktās funkcijas, uzdevumi un mērķi, kuru izpildei nepieciešamās informācijas apriti nodrošina, izveidojot valsts informācijas sistēmu;

4) kārtība, kādā nodod informāciju iekļaušanai valsts informācijas sistēmā;

5) nosacījumi piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai.

(2) Valsts informācijas sistēmas reorganizē un likvidē saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(3) Katras valsts informācijas sistēmas izveidošanas, reorganizēšanas vai likvidēšanas projektu izstrādā attiecīgās valsts informācijas sistēmas pārzinis un saskaņo to ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 12.06.2009., 16.12.2010. un 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.06.2014.)

6.pants. Valsts informācijas sistēmu darbības principi

(1) Valsts informācijas sistēmas apvieno integrētā valsts informācijas sistēmā.

(2) Aizliegts vākt no datu subjektiem un ievadīt valsts informācijas sistēmu datu bāzēs datus, kas ir pieejami integrētā valsts informācijas sistēmā.

(3) Valsts informācijas sistēmu darbības gaitā informācija par datu subjektu un tam piekritīgajiem reģistrējamiem objektiem reģistrējama tikai vienu reizi atbilstošajā reģistrā — integrētā valsts informācijas sistēmā normatīvajos aktos noteikto reģistrējamo objektu identificēšanai, nodrošinot datu aktualizāciju.

(4) Valsts informācijas sistēmas pārzinis var nodot valsts informācijas sistēmas turētāja funkcijas pilnvarotai institūcijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja tā spēj nodrošināt informācijas apriti normatīvajos aktos un Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos noteikto funkciju izpildei, neradot nepamatotas papildu izmaksas valsts informācijas sistēmas pārzinim un lietotājiem. Pilnvarotā institūcija nav tiesīga izsniegt datus savā vārdā, bet dara to valsts informācijas sistēmas pārziņa vārdā.

(5) (Izslēgta ar 05.06.2014. likumu)

(6) (Izslēgta ar 05.06.2014. likumu)

(7) (Izslēgta ar 05.06.2014. likumu)

(8) (Izslēgta ar 05.06.2014. likumu)

(9) (Izslēgta ar 05.06.2014. likumu)

(10) Valsts informācijas sistēmas pārzinis var nodrošināt informācijas apriti starp valsts informācijas sistēmu un privātpersonu pārziņā esošajām informācijas sistēmām, sadarbojoties ar privātpersonām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.2007. un 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.06.2014.)

7.pants. Valsts informācijas sistēmu uzturēšana

(1) Valsts informācijas sistēmas uzturēšanai nepieciešamos līdzekļus plāno un pieprasa valsts informācijas sistēmas pārzinis.

(2) Valsts informācijas sistēmas tiek uzturētas gadskārtējā valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

(3) Valsts informācijas sistēmas pārziņa gadskārtējā valsts budžeta pieprasījumam par līdzekļu piešķiršanu valsts informācijas sistēmas izveidošanai, attīstībai un uzturēšanai pievienojams Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinums.

(31.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

8.pants. Valsts informācijas sistēmas turētāja funkcijas

Valsts informācijas sistēmas turētājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodrošina un atbild par:

1) datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, apstrādi, glabāšanu, izmantošanu, pārraidīšanu, publicēšanu, atbilstību iesniegtajiem datiem, aktualizēšanu, labošanu, kā arī datu kvalitāti valsts informācijas sistēmā;

2) datu ieguves avotu norādi, ja dati nav iegūti tieši no datu subjekta;

3) datu lietošanu un to apmaiņu starp valsts informācijas sistēmām elektroniskā veidā;

4) piekļūšanu apritē esošajai informācijai elektroniskā veidā, ja vien ar likumu nav noteikts citādi;

5) (izslēgts ar 05.06.2014. likumu);

6) valsts informācijas sistēmas arhīva formēšanu elektroniskā veidā, tā saglabāšanu, datu rezerves kopiju sagatavošanu, datu drošību un aizsardzību;

7) valsts informācijas sistēmas lietošanu valsts valodā, paredzot arī citas, starptautiskajās saistībās noteiktas valodas lietošanu;

8) normatīvajos aktos noteikto klasifikāciju un klasifikatoru (kodu sistēmu) izmantošanu;

9) licencētas vai speciāli attiecīgajai valsts informācijas sistēmai paredzētas un atbilstoši Latvijas standartiem izstrādātas programmatūras izmantošanu;

10) valsts informācijas sistēmas dokumentācijas izstrādāšanu, uzturēšanu un pieejamību atbilstoši Latvijas standartiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.06.2014.)

9.pants. Datu subjekta tiesības un pienākums

(1) Datu subjekta tiesības ir šādas:

1) saņemt no valsts informācijas sistēmas datus, kas uz to attiecas;

2) paziņot valsts informācijas sistēmas turētājam par pamanītajām nepilnībām datos, kas uz to attiecas, un pieprasīt šo datu labošanu.

(2) Datu subjekta pienākums ir sniegt pilnīgu un patiesu informāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par sevi un sev piekritīgajiem reģistrējamiem objektiem.

10.pants. Informācijas un valsts informācijas sistēmas lietotāju identificēšana

(1) Valsts informācijas sistēmas turētājs nodrošina iespēju identificēt informāciju jebkurā informācijas aprites posmā.

(2) Lai aizsargātu valsts informācijas sistēmu no nesankcionētas pieejas, valsts informācijas sistēmas turētājs nodrošina valsts informācijas sistēmas lietotāju identitātes un piekļuves tiesību pārbaudi.

11.pants. Informācijas pieejamība

(1) Valsts informācijas sistēmas turētājs nodrošina piekļūšanu valsts informācijas sistēmas vispārpieejamai informācijai globālajā datoru tīklā (internetā).

(2) Valsts informācijas sistēmās esošā informācija ir pieejama saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

12.pants. Īpašumtiesības uz datu bāzi un informācijas tehnoloģijām

(1) Valsts informācijas sistēmas datu bāze ir valsts īpašums.

(2) Informācijas tehnoloģijas un informācijas pārraides līdzekļi, kas nodrošina valsts informācijas sistēmas darbību, var būt publiskais vai privātais īpašums (tai skaitā valsts vai pašvaldības privātais īpašums).

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētā datu bāze ir autortiesību (blakustiesību) objekts, valsts informācijas sistēmas pārzinis vienojas ar attiecīgo autortiesību (blakustiesību) subjektu par šā objekta izmantošanu.

14.pants. Valsts informācijas sistēmas drošības pārvaldība

(1) Normatīvajos aktos noteikto valsts informācijas sistēmas drošības prasību ievērošanu nodrošina valsts informācijas sistēmas pārzinis.

(2) Valsts informācijas sistēmas pārzinis valsts informācijas sistēmas drošības pārvaldībai nosaka valsts informācijas sistēmas drošības pārvaldnieku.

(3) Ja valsts institūcijas pārziņā ir vairākas valsts informācijas sistēmas, visu šo sistēmu drošības pārvaldībai drīkst noteikt vienu valsts informācijas sistēmas drošības pārvaldnieku.

(13.11.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2011.)

15.pants. Valsts informācijas sistēmas drošības pārvaldnieks

(1) Valsts informācijas sistēmas drošības pārvaldnieks ir persona, kura īsteno valsts informācijas sistēmas drošības pārvaldību.

(2) Valsts informācijas sistēmas drošības pārvaldnieka — fiziskās personas — darbība atbilst normatīvajos aktos par profesiju klasifikatoru minētajai profesijai — informācijas sistēmas drošības pārvaldnieks — noteiktajiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām. Ja valsts informācijas sistēmas drošības pārvaldnieks ir juridiskā persona, tā nodrošina, ka attiecīgo pienākumu izpildi veic šīs daļas pirmajā teikumā noteiktajām prasībām atbilstoša fiziskā persona.

(09.06.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2011.)

1. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.augustam izdod šā likuma 13.panta pirmajā daļā minētos noteikumus par valsts informācijas sistēmu reģistrāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2005.)

2. Līdz šo pārejas noteikumu 1.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai izveidotās valsts informācijas sistēmas reģistrējamas valsts informācijas sistēmu reģistrā sešu mēnešu laikā no minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienas.

3. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās dienas ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) 1996.gada 19.marta noteikumi nr.70 "Noteikumi par valsts nozīmes datorizēto informācijas sistēmu statusa piešķiršanas kārtību un tehniskās realizācijas prasībām";

2) 1999.gada 7.decembra noteikumi nr.402 "Integrētās valsts nozīmes informācijas sistēmas uzraudzības padomes nolikums";

3) 2000.gada 14.marta noteikumi nr.104 "Noteikumi par integrētas valsts nozīmes informācijas sistēmas (megasistēmas) izveides nodrošināšanu";

4) 2000.gada 21.marta noteikumi nr.106 "Informācijas sistēmu drošības noteikumi";

5) 2000.gada 20.jūnija noteikumi nr.201 "Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas projekta uzraudzības padomes nolikums".

4. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.augustam izdod šā likuma 4.panta otrajā daļā minētos noteikumus par:

1) valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtību;

2) valsts informācijas sistēmu tehnisko prasību ievērošanu;

3) valsts informācijas sistēmu drošības prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2005.)

5. Šā likuma 15.pants un 16.panta otrā daļa stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

(13.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.12.2008)

6. (Izslēgts ar 09.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2011.)

7. Ministru kabinets līdz 2011.gada 31.decembrim izdod šā likuma 16.pantā minētos noteikumus par prasībām, kas ievērojamas valsts informācijas sistēmu savietotāju un integrētā valsts informācijas sistēmā ietilpstošo valsts informācijas sistēmu aizsardzībai.

(09.06.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2011.)

8. Ministru kabinets līdz 2014.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 17.panta sestajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2014.gada 1.oktobrim ir piemērojami Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumi Nr.1131 "Valsts informācijas sistēmu savietotāju izveidošanas, uzturēšanas un darbības kārtība un valsts informācijas sistēmas funkcionalitātes nodrošināšanas kārtība integrētas valsts informācijas sistēmas ietvaros", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(05.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.06.2014.)